15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/13

(1)

Padome 2016. gada 12. maijā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu pieņēma Īstenošanas lēmumu, ar ko izklāsta ieteikumu par iekšējo robežu pagaidu kontroli ārkārtas apstākļos, kas apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

(2)

Padome piecām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) ieteica saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, sākot no īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas, lai vērstos pret nopietnajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai šajās valstīs, kurus rada trūkumi ārējo robežu kontrolē Grieķijā un to neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība, kas ieceļojuši caur Grieķiju un kas iecerējuši pārvietoties uz citu Šengenas valsti.

(3)

Komisija 2016. gada 28. septembrī nāca klajā ar ziņojumu par īstenošanas lēmuma īstenošanu. Ziņojumā tika secināts, ka Austrijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas īstenotā iekšējā robežkontrole ir bijusi samērīga un saskaņā ar Padomes ieteikumu. Tāpat Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju un no attiecīgajām dalībvalstīm saņemtajiem ziņojumiem, secināja, ka ziņojuma sniegšanas brīdī nav nepieciešams ierosināt īstenošanas lēmuma grozījumus.

(4)

Attiecīgās Šengenas valstis 2016. gada 18. un 21. oktobrī sniedza Komisijai otro ziņojumu par Padomes ieteikuma īstenošanu. Sniegtā informācija ļauj novērot tendenci, kas līdzīga pirmajā ziņojumā sniegtajiem datiem (samazinās to personu skaits, kam atteikta ieceļošana, kā arī saņemto patvēruma pieteikumu skaits), un tādējādi vērojama pakāpeniska situācijas stabilizēšanās.

(5)

Tomēr, neraugoties uz to, ka ir krasi samazinājies Eiropas Savienībā ieceļojošo neatbilstīgo migrantu un patvēruma meklētāju skaits, ievērojams neatbilstīgo migrantu skaits joprojām atrodas Grieķijā, kā arī tajās dalībvalstīs, kuras visvairāk skārusi neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība no Grieķijas. Pamatojoties uz līdz šim novērotajām tendencēm, ir pamatoti sagaidīt, ka šīs personas varētu vēlēties neatbilstīgi pārvietoties uz citām dalībvalstīm, kad tiks atcelta robežkontrole, kas pašlaik traucē to sekundārai kustībai.

(6)

Kopš migrācijas krīzes sākuma saņemto patvēruma pieteikumu kopējais skaits kopā ar pieteikumiem, kas joprojām tiek saņemti, ir radījis lielu slogu valstu pārvaldes iestādēm un dienestiem visās ES dalībvalstīs, un jo īpaši tajās Šengenas valstīs, kuras skar īstenošanas lēmums.

(7)

Iekšējo robežkontroli nevar aplūkot šķirti no citiem svarīgiem faktoriem. Savā paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis” (2) Komisija apzināja dažādos politikas virzienus, kas jāizstrādā, lai atjaunotu Šengenas zonas pilnvērtīgu darbību.

(8)

Ceļvedī jo īpaši paredzēta Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide un īstenošana. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (3) stājās spēkā 2016. gada 6. oktobrī – deviņus mēnešus pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, kas apliecina visu iesaistīto dalībnieku apņemšanos. Sagaidāms, ka ātrās reaģēšanas rezerves, kas ietver gan cilvēkresursus, gan tehnisko aprīkojumu, un ātras atgriešanas rezerves tiks izveidotas un to darbība tiks sākta attiecīgi līdz 2016. gada 7. decembrim un 2017. gada 7. janvārim.

(9)

Vēl viens ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu” norādītais elements ir ES un Turcijas paziņojuma veiksmīga īstenošana. Lai arī paziņojuma īstenošanā joprojām tiek gūti panākumi, kā izklāstīts trešajā progresa ziņojumā (4), ir svarīgi turpināt nodrošināt paziņojuma funkcionēšanu ilgtermiņā. Turklāt joprojām ir nepieciešama sadarbība, par kuru vienojās Rietumbalkānu maršruta vadītāju sanāksmē pieņemtajā paziņojumā.

(10)

No iepriekš minētā izriet, ka, neraugoties uz nepārtraukto un nozīmīgo progresu jomās, kas apzinātas ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu”, un pakāpenisko situācijas stabilizēšanos, vēl ir nepieciešams laiks, lai pilnībā īstenotu šīs darbības un gūtu attiecīgo rezultātu apstiprinājumu.

(11)

Tādējādi joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai un apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

(12)

Ņemot vērā pašreizējo nestabilo situāciju Grieķijā un atlikušo spiedienu, ko joprojām izjūt tās dalībvalstis, kuras visvairāk skar no Grieķijas ieceļojošo neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība, šķiet pamatoti saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu atļaut samērīgi pagarināt pagaidu iekšējo robežkontroli tām Šengenas valstīm, kuras pašlaik veic šādu kontroli kā galējo līdzekli, reaģējot uz nopietnajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, proti, Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un asociētajai valstij Norvēģijai.

(13)

Pamatojoties uz šajā posmā pieejamajiem faktiskajiem rādītājiem, šim pagarinājumam nevajadzētu pārsniegt trīs mēnešus, sākot no šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas.

(14)

Dalībvalstīm, kas nolemj turpināt veikt iekšējo robežkontroli pēc šā īstenošanas lēmuma, par to būtu attiecīgi jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

(15)

Attiecīgajām dalībvalstīm, pirms tās izvēlas veikt šādu kontroli, vajadzētu arī pārbaudīt, vai nevarētu izmanot robežkontrolei alternatīvus pasākumus, lai efektīvi vērstos pret konstatētajiem draudiem. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāinformē par šo pārdomu rezultātiem un savos ziņojumos jānorāda iemesli, kādēļ izvēle izdarīta par labu robežkontrolei.

(16)

Kā norādīts Eiropadomes 2016. gada 20. oktobra secinājumos par migrāciju, “atpakaļceļa uz Šengenu” process ietver pagaidu iekšējās robežkontroles pielāgošanu, lai atspoguļotu pašreizējās vajadzības. Kontrole saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu būtu jāveic tikai nepieciešamajā apmērā, kontroles intensitāte jāierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam. Piemēram, ja kādā noteiktā laikposmā plūsma ir nenozīmīga, kontrole konkrētos robežu posmos var kļūt pat nevajadzīga. Lai pēc iespējas mazāk traucētu plašai sabiedrībai šķērsot attiecīgās iekšējās robežas, var veikt tikai mērķtiecīgas, uz riska analīzi un izlūkdatiem balstītas kontroles. Turklāt šo kontroļu nepieciešamība attiecīgajos robežu posmos sadarbībā ar visām skartajām dalībvalstīm būtu regulāri jāpārbauda un atkārtoti jāizvērtē ar mērķi tās pakāpeniski samazināt.

(17)

Šā īstenošanas lēmuma katra īstenošanas mēneša beigās būtu jānosūta Komisijai pilnīgs ziņojums par veikto kontroļu rezultātiem, attiecīgā gadījumā pievienojot izvērtējumu par to turpināšanas nepieciešamību. Ziņojumā būtu jānorāda pārbaudīto personu kopējais skaits, kontroļu rezultātā sniegto ieceļošanas atteikumu kopējais skaits, kontroļu rezultātā pieņemto atgriešanas lēmumu kopējais skaits un patvēruma pieteikumu kopējais skaits, kas saņemti pie iekšējām robežām, kur tika veiktas kontroles.

(18)

Padome ņem vērā, ka Komisija ir paziņojusi, ka tā cieši uzraudzīs šā īstenošanas lēmuma piemērošanu,

1.

Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai pagarināt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, sākot no šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas, pie šādām iekšējām robežām:

2.

Pirms šādu kontroļu pagarināšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapmainās viedokļiem ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm), lai nodrošinātu, ka iekšējā robežkontrole tiek veikta tikai tur, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iekšējā robežkontrole tiek veikta tikai kā galējais līdzeklis, kad ar citiem alternatīviem pasākumiem nevar panākt to pašu rezultātu, un tikai pie tām iekšējās robežas daļām, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāziņo attiecīgi pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.

Robežkontrolei vajadzētu būt mērķtiecīgai, balstītai uz riska analīzi un izlūkdatiem, un tās tvērumam, biežumam, vietai un laikam būtu jāaprobežojas ar to, kas ir noteikti nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Dalībvalstij, kas veic iekšējo robežkontroli saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu, būtu katru nedēļu jāpārskata kontroļu nepieciešamība, biežums, vieta un laiks, kontroļu intensitāte jāpielāgo novērstā apdraudējuma līmenim, attiecīgos gadījumos pakāpeniski to samazinot, un jāziņo Komisijai katru mēnesi.