ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā

ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 3. pantu,

Savienības daudzgadu programma par zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā, uz ko norādīts Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

PIELIKUMS

I NODAĻA

Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro definīcijas, kas iekļautas Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (1), Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3). Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)	aktīvie kuģi ir kuģi, kas kalendārā gada laikā (vienu vai vairākas dienas) ir bijuši iesaistīti jebkādās zvejas darbībās. Kuģi, kurš gadā nav bijis iesaistīts nekādās zvejas darbībās, uzskata par “neaktīvu”;

2)	anadromās sugas ir ūdeņu dzīvie resursi, kuru dzīves cikls sākas ar izšķilšanos saldūdeņos un kuri vēlāk migrē uz sāļūdeņiem, atgriežas saldūdeņos un visbeidzot tajos nārsto;

3)	katadromās sugas ir ūdeņu dzīvie resursi, kuru dzīves cikls sākas ar izšķilšanos sāļūdeņos un kuri vēlāk migrē uz saldūdeņiem, atgriežas sāļūdeņos un visbeidzot tajos nārsto;

nozvejas frakcija ir kopējās nozvejas daļa, piemēram, izkrautās nozvejas daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru lielāki īpatņi; izkrautās nozvejas daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi; izmestā daļa, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi; de minimis izmetumi vai izmetumi;

5)	jūrā pavadīta diena ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu periods (vai tā daļa), kurā kuģis atrodas apgabalā un neatrodas ostā;

zvejas diena, neskarot Savienības un tās dalībvalstu starptautiskos pienākumus, ir ikviena jūrā pavadīta kalendārā diena, kurā notiek zvejas darbība. Viens zvejas reiss var vienlaikus papildināt gan to zvejas dienu summu, kurās izmanto pasīvos zvejas rīkus, gan to zvejas dienu summu, kurās izmanto aktīvos zvejas rīkus;

7)	zvejas vieta ir ģeogrāfiskās vienības (vienību grupa), kur notiek zveja. Par šīm vienībām vienojas jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz apgabaliem, ko definējušas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai zinātniskas struktūras;

8)	flotes segments ir tādu kuģu grupa, kuri ietilpst vienā un tajā pašā garuma klasē (LOA, lielākais garums) un kuriem gada gaitā ir viena tipa galvenais zvejas rīks;

9)	zvejas veids ir tādu zvejas darbību grupa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu kopas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus (4) vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis;

10)

pētnieciskās uzskaites jūrā ir zvejas reisi, ko krājuma un ekosistēmas monitoringa vajadzībām veic pētniecības kuģis vai zinātniskajai pētniecībai atvēlēts kuģis, kuru šim uzdevumam norīkojusi struktūra, kas atbild par to, lai tiktu īstenots nacionālais darba plāns, kurš izstrādāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pantu.

II NODAĻA

Datu vākšanas metodes

Datu vākšanas metodes un kvalitāte ir piemērota iecerētajiem mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantā, un atbilst paraugpraksei un attiecīgajai metodoloģijai, kuru ieteikušas attiecīgās zinātniskās struktūras. Tālab neatkarīgas zinātniskās struktūras regulāri pārbauda metodes un metožu piemērošanas rezultātus, lai pārliecinātos par to piemērotību kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldības vajadzībām.

III NODAĻA

Datu prasības

1. Datu kopas

1.1.

Darba plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pantu, dalībvalstis nosaka vācamos datus, izvēloties no šādām datu kopām, kuras sīkāk aplūkotas šīs nodaļas 2.–7. punktā:

a)	bioloģiskie dati (pa nozvejas frakcijām) par krājumiem, kurus izmanto Savienības komerciālajās zvejniecībās Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem un atpūtas zvejā Savienības ūdeņos;

b)	dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejniecību ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem;

c)	saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 paziņoti detalizēti dati par Savienības zvejas kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem;

d)	sociālie un ekonomiskie dati par zvejniecību (5);

e)	sociālie, ekonomiskie un vides dati par akvakultūru.

1.2.

Ievācamos datus nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 3., 4. un 5. pantu, ņemot vērā šā pielikuma V nodaļā noteiktās robežvērtības.

1.3.

Datus vāc tādēļ, lai, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām, par kurām panākta vienošanās jūras reģiona līmenī, varētu iegūt derīgas aplēses par zvejniecību veidiem, laikposmiem un apgabaliem. Datu vākšanas biežums jākoordinē jūras reģiona līmenī, ja vien šajā pielikumā un attiecīgajās tabulās nav noteikts citādi.

2. Bioloģiskie dati par krājumiem, kurus izmanto Savienības komerciālajās zvejniecībās Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem un atpūtas zvejā Savienības ūdeņos

Minētajos datos ietilpst šādi dati:

katras sugas nozvejas apjomi un par atsevišķiem īpatņiem iegūti bioloģiskie dati, kas dod iespēju aplēst:

attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām – visu 1.A, 1.B un 1.C tabulā minētajos krājumos gūtās nozvejas frakciju (ieskaitot izmetumus un nevēlamas nozvejas) apjomu un garuma sadalījumu, par ko ziņo 6. agregācijas pakāpē, kas noteikta 2. tabulā. Temporālo izšķirtspēju koordinē jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

ii)

attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām – īpatņu vidējā svara un vecuma sadalījumu nozvejās, kas gūtas 1.A, 1.B un 1.C tabulā minētajos krājumos. To krājumu atlasi, par kuriem jāievāc šie mainīgie lielumi, un temporālo izšķirtspēju koordinē jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

iii)

attiecībā uz komerciālajām zvejniecībām – datus par īpatņu dzimumu attiecību, dzimumbriedumu un auglību 1.A, 1.B un 1.C tabulā minētajos krājumos; datus no nozvejām ievāc tik bieži, cik vajadzīgs zinātniskā ieteikuma izstrādei. To krājumu atlasi, par kuriem jāievāc šie mainīgie lielumi, un temporālo izšķirtspēju koordinē jūras reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām;

iv)

attiecībā uz atpūtas zveju – nozvejoto un atbrīvoto 3. tabulā minēto sugu un/vai jūras reģiona līmenī noteikto sugu īpatņu apjomu (skaitu un svaru vai garumu) gadā, atkarībā no zvejniecības pārvaldības vajadzībām. Galalietotāju vajadzības pēc vecuma datiem vai citiem bioloģiskajiem datiem, kas minēti i)–iii) punktā un kas ievācami atpūtas zvejā, izvērtē jūras reģiona līmenī;

papildus datiem, ko vāc saskaņā ar a) apakšpunktu, turpmāk norādītie dati par anadromajām un katadromajām sugām, kas minētas 1.E tabulā un nozvejotas komerciālās zvejniecībās tajā dzīves cikla daļā, ko īpatņi pavada saldūdenī, neatkarīgi no veida, kā notiek zveja:

i)	ar krājumu saistīti mainīgie lielumi (atsevišķu īpatņu vecums, garums, svars, dzimums, dzimumbriedums un auglība, pa dzīves stadijām, sīkāk noteikti katrai sugai un reģionam); un

ii)	gada nozvejas apjomi pa vecumklasēm vai dzīves stadijām;

papildus:

attiecībā uz zuti – informācija (t. i., dati, aplēses, relatīvās tendences utt.), ko katru gadu vāc vismaz vienā upes baseinā par katru zušu pārvaldības vienību:

i)	krājumu papildinošo mazuļu relatīvais daudzums;

ii)	paliekošā krājuma (dzeltenzušu) relatīvais apmērs; un

iii)	migrējošo sudrabzušu skaits vai svars un dzimumu attiecība,

un attiecībā uz savvaļas lasi – informācija, ko vāc katru gadu, ja vien reģiona līmenī nav panākta citāda vienošanās, par smoltu un plankumotajā attīstības stadijā esošu mazuļu relatīvo daudzumu un upēs uz nārstu ienākušo īpatņu skaitu.

Upes, kurās jāveic zušu un lašu monitorings, nosaka reģiona līmenī. To krājumu atlasi, kuros jāievāc šie mainīgie lielumi, koordinē reģiona līmenī, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām.

3. Dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejniecību ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem

Minētajos datos ietilpst šādi dati:

attiecībā uz visu veidu zvejniecībām – dati par visu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem aizsargājamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju, tostarp 1.D tabulā minēto sugu īpatņu, nejaušu piezveju, kā arī norādes, ka nozvejā nav šādu sugu īpatņu; datus vāc zvejas reisos, kuros uz zvejas kuģa ir zinātniskais novērotājs, vai arī paši zvejnieki datus reģistrē kuģa žurnālā.

Ja uzskata, ka dati, kas ievākti zvejas reisos ar novērotāja piedalīšanos, nenodrošina galalietotāju vajadzībām pietiekamus datus par nejaušu piezveju, dalībvalstis īsteno citu metodoloģiju. Attiecīgās metodoloģijas izvēli koordinē jūras reģiona līmenī, un tā pamatojas uz galalietotāju vajadzībām;

dati, kas palīdz novērtēt zvejniecību ietekmi uz jūras dzīvotnēm Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem.

Zvejniecību ietekmi uz jūras dzīvotni novērtē, izmantojot mainīgos lielumus, ko reģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Datus dezagregē līdz zvejas darbību 3. pakāpei (6), ja vien reģiona līmenī nav vajadzīga zemāka agregācijas pakāpe, jo sevišķi aizsargājamu jūras teritoriju gadījumā.

Ja dati, kas reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, nav ar vajadzīgo izšķirtspēju vai to kvalitāte vai aptvērums nav pietiekams iecerētajam zinātniskajam nolūkam, tos vāc alternatīvā veidā, izmantojot atbilstošas paraugošanas metodes. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 reģistrētie dati atbilstošajā agregācijas pakāpē ir jādara pieejami valsts institūcijām, kas īsteno darba plānus;

dati, kas vajadzīgi, lai aplēstu zvejas aktivitāti un zvejas darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un uz jūras ekosistēmām, piemēram, ietekmi uz komerciāli neizmantojamām sugām, plēsēju un viņu upuru mijiedarbību un zivju dabisko mirstību katrā jūras reģionā.

Šos datus vispirms novērtē izmēģinājuma pētījumos. Pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumu rezultātiem, dalībvalstis, koordinējot darbu jūras reģiona līmenī un pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām, nosaka, kādi dati turpmāk jāvāc katrā jūras reģionā.

4. Detalizēti dati par Savienības zvejas kuģu darbību (7) Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem, reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejas kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārpus Savienības ūdeņiem, sastāv no mainīgajiem lielumiem, kas norādīti 4. tabulā. Dati, kas reģistrēti, paziņoti un pārraidīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, primāro datu formā ir jādara pieejami valsts institūcijām, kas īsteno darba plānus. Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 šie dati nav jāvāc vai ja dati, kas savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, nav ar iecerētajam zinātniskajam nolūkam vajadzīgo izšķirtspēju vai to kvalitāte vai aptvērums nav iecerētajam zinātniskajam nolūkam pietiekams, tos vāc alternatīvā veidā, izmantojot atbilstošas paraugošanas metodes. Šīs metodes ļauj aplēst 4. tabulā minētos mainīgos lielumus attiecīgajā zemākajā ģeogrāfiskajā līmenī atbilstoši flotes segmentam (5.A tabula) un zvejas veida 6. pakāpē (2. tabula).

5. Sociālie un ekonomiskie dati par zvejniecību, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības zvejniecības sektora sociālo un ekonomisko sniegumu

Minētajos datos ietilpst šādi dati:

ekonomiskie mainīgie lielumi, kas norādīti 5.A tabulā, atbilstoši sektora segmentācijai 5.B tabulā un virsreģioniem 5.C tabulā.

Datu kopu veido visi aktīvie un neaktīvie kuģi, kas pārskata gada 31. decembrī ir bijuši reģistrēti Savienības zvejas flotes reģistrā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 (8), un kuģi, kas minētajā datumā reģistrā nav bijuši, bet pārskata gada laikā ir zvejojuši vismaz vienu dienu.

Par neaktīvajiem kuģiem vāc tikai kapitāla vērtības un kapitāla izmaksu datus.

Gadījumos, kad pastāv risks, ka varētu tikt identificētas fiziskas personas un/vai juridiskas personas, ekonomisko mainīgo lielumu paziņošanā var izmantot grupēšanu, lai tādā veidā nodrošinātu statistisko konfidencialitāti. Grupēšanu var izmantot arī tad, ja tā vajadzīga statistiski pamatota paraugošanas plāna izstrādei. Šādas grupēšanas shēma ir laika gaitā konsekventa.

Ekonomiskos datus vāc katru gadu;

b)	sociālie mainīgie lielumi, kas norādīti 6. tabulā. Sociālos datus vāc reizi trijos gados, sākot no 2018. gada. Datus par nodarbināto sadalījumu pēc izglītības līmeņa un pēc valstspiederības var vākt uz izmēģinājuma pētījumu pamata.

6. Sociālie, ekonomiskie un vides dati par jūras akvakultūru un – fakultatīvi – par saldūdens akvakultūru, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības akvakultūras sektora sociālo, ekonomisko un vides sniegumu

Minētajos datos ietilpst šādi dati:

ekonomiskie mainīgie lielumi, kas norādīti 7. tabulā, atbilstoši sektora segmentācijai, kas noteikta 9. tabulā.

Datu kopu veido visi uzņēmumi, kuru galvenajai darbībai saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā ir piešķirts NACE (9) kods 03.21 un 03.22 un kuri darbojas peļņas nolūkos.

Ekonomiskos datus vāc katru gadu;

b)	sociālie mainīgie lielumi, kas norādīti 6. tabulā. Sociālos datus vāc reizi trijos gados, sākot no 2018. gada. Datus par nodarbināto sadalījumu pēc izglītības līmeņa un pēc valstspiederības var vākt uz izmēģinājuma pētījumu pamata;

vides dati par akvakultūru, kas norādīti 8. tabulā un vajadzīgi, lai novērtētu vides snieguma aspektus.

Vides datus var vākt, pamatojoties uz izmēģinājuma pētījumiem, un ekstrapolēt, lai iegūtu kopējās vērtības, kas attiecas uz dalībvalsts zivju produkcijas kopapjomu.

Vides datus vāc reizi divos gados.

IV NODAĻA

Pētnieciskās uzskaites jūrā

Veic vismaz 10. tabulā minētās pētnieciskās uzskaites, izņemot gadījumus, kad, analizējot uzskaites, nonāk pie secinājuma, ka uzskaite vairs nav piemērota, lai to izmantotu par informācijas avotu krājuma novērtējumā vai zvejniecības pārvaldībā. Pamatojoties uz tādiem pašiem zinātniskās analīzes kritērijiem, minētajā tabulā var iekļaut jaunas uzskaites.

Jūrā veicamās pētnieciskās uzskaites dalībvalstis iekļauj Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pantā minētajos darba plānos un ir atbildīgas par šīm uzskaitēm.

Dalībvalstu attiecīgo ieguldījumu starptautiskās pētnieciskās uzskaitēs koordinē jūras reģiona līmenī.

Nacionālajos darba plānos dalībvalstis nodrošina līdzšinējās uzskaišu koncepcijas turpināmību.

V NODAĻA

Robežvērtības

Šo nodaļu piemēro Savienības zvejniecībām.

Bioloģiskie dati nav jāvāc tad, ja attiecībā uz konkrētu zivju krājumu vai sugu:

a)	dalībvalsts daļa no attiecīgās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) ir mazāka par 10 % no Savienības kopējās KPN; vai

b)	gadījumos, kad KPN nav noteikta, – dalībvalsts kopējie krājuma vai sugas izkrāvumi ir mazāki par 10 % no ES kopējo izkrāvumu vidējā apjoma iepriekšējos trijos gados; vai

c)	dalībvalsts kopējie sugas izkrāvumi gadā ir mazāki par 200 tonnu. Sugām, kuru pārvaldībā ir īpašas vajadzības, jūras reģiona līmenī var noteikt zemāku robežvērtību.

Ja, saskaitot vairāku tādu dalībvalstu attiecīgās kvotas, kuru daļa no KPN ir mazāka par 10 %, iegūst summu, kas ir lielāka par 25 % no konkrētā krājuma KPN, tad 10 % robežvērtību, kas minēta a) apakšpunktā, nepiemēro un dalībvalstis gādā par uzdevumu sadalīšanu reģiona līmenī, lai tādā veidā nodrošinātu to, ka krājuma paraugošana ir atbilstoša galalietotāju vajadzībām.

Lielajām pelaģiskajām sugām un anadromajām un katadromajām sugām robežvērtību nepiemēro.

Neskarot specifiskākus noteikumus, kas saistīti ar RZPO paredzētiem starptautiskiem pienākumiem, bioloģiskie dati nav jāvāc tad, ja attiecībā uz konkrētu starptautiski izmantotu zivju krājumu, kas nav lielo pelaģisko sugu vai tālu migrējošo sugu krājums, Savienības daļa ir mazāka par 10 %.

Divu gadu laikā no dienas, kurā stājas spēkā šis lēmums, dalībvalstis nodrošina nozvejas aplēses, kas iegūtas atpūtas zvejas uzskaitēs, tostarp tādās, ko veic saskaņā ar datu vākšanas sistēmu, vai papildus veiktā izmēģinājuma pētījumā. Šīs uzskaites dod iespēju novērtēt atpūtas zvejā gūtās nozvejas daļu salīdzinājumā ar komerciālajām nozvejām attiecībā uz visām sugām jūras reģionā, par kurām šajā Savienības daudzgadu programmā ir prasītas atpūtas zvejā gūto nozveju aplēses. Atpūtas zvejā veikto nacionālo uzskaišu turpmāko koncepciju un apmēru, tostarp datu vākšanas robežvērtības, koordinē jūras reģiona līmenī un nosaka, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām.

Nozvejām, kas atpūtas zvejā gūtas zivju krājumos, uz kuriem attiecas atjaunošanas vai daudzgadu pārvaldības plāni, piemēram, tādi, kas attiecas uz lielajām pelaģiskajām sugām un tālu migrējošām sugām, robežvērtības nepiemēro.

Sociālie un ekonomiskie dati par akvakultūru nav jāvāc tad, ja dalībvalsts kopējā produkcija ir mazāka par 1 % no Savienības produkcijas kopējā apjoma un vērtības. Akvakultūras dati nav jāvāc par sugām, kuras veido mazāk par 10 % no dalībvalsts akvakultūras produkcijas apjoma un vērtības. Turklāt dalībvalstis, kuru kopējā produkcija ir mazāka par 2,5 % no Savienības akvakultūras produkcijas kopējā apjoma un vērtības, var paredzēt vienkāršotu metodoloģiju, piemēram, izmēģinājuma pētījumus, lai ekstrapolētu vajadzīgos datus par sugām, kas veido vairāk nekā 10 % no dalībvalsts akvakultūras produkcijas apjoma un vērtības.

Atsauces dati ir jaunākie dati, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 762/2008 (10), un atbilstošie dati, ko publicējis Eurostat.

Vides dati par akvakultūru nav jāvāc tad, ja dalībvalsts kopējā akvakultūras produkcija ir mazāka par 2,5 % no Savienības akvakultūras produkcijas kopējā apjoma un vērtības.

Atsauces dati ir jaunākie dati, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 762/2008, un atbilstošie dati, ko publicējis Eurostat.

Dalībvalsts līdzdalība (fiziska vai finansiāla) 10. tabulā minētajās pētnieciskajās uzskaitēs jūrā nav obligāta tad, ja tās daļa no Savienības KPN, kas noteikta uzskaites mērķsugai, ir mazāka par 3 % robežvērtību. Ja KPN nav noteikta, dalībvalsts līdzdalība (fiziska vai finansiāla) pētnieciskajās uzskaitēs jūrā nav obligāta tad, ja tās daļa no Savienības kopējiem krājuma vai sugas izkrāvumiem iepriekšējos trijos gados ir mazāka par 3 % robežvērtību. Vairāksugu un ekosistēmu uzskaitēm robežvērtības var noteikt jūras reģiona līmenī.

Neatkarīgi no 2.–7. punkta dalībvalstis var vienoties par alternatīvām robežvērtībām vienā un tajā pašā jūras reģionā.

BIOLOĢISKIE DATI

1.A tabula

Krājumi Savienības ūdeņos

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)	Apgabals (ICES (11) , IBSFC (12) vai FAO (13) apgabala kods), kurā atrodas krājums / krājuma kods
Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa, Norvēģu jūra un Barenca jūra
Zutis	Anguilla anguilla	I, II
Brosme	Brosme brosme	I, II
Ziemeļatlantijas siļķe	Clupea harengus	I, II
Menca	Gadus morhua	I, II
Moiva	Mallotus villosus	I, II
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	I, II
Putasu	Micromesistius poutassou	I, II
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	I, II
Saida	Pollachius virens	I, II
Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	I, II
Lasis	Salmo salar	I, II
Makrele	Scomber scombrus	II
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	I, II
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	I, II
Stavrida	Trachurus trachurus	IIa
Skageraks un Kategats
Tūbītes	Ammodytidae	IIIa
Zutis	Anguilla anguilla	IIIa
Siļķe	Clupea harengus	IIIa/22.–24., IIIa
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	IIIa
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IIIa
Sarkanais jūrasgailis	Aspitrigla cuculus	IIIa
Menca	Gadus morhua	IIIaN
Menca	Gadus morhua	IIIaS
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	IIIa
Limanda	Limanda limanda	IIIa
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	IIIa
Merlangs	Merlangius merlangus	IIIa
Heks	Merluccius merluccius	IIIa
Putasu	Micromesistius poutassou	IIIa
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Funkcionālā vienība
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	IIIa
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	IIIa
Saida	Pollachius virens	IIIa
Lasis	Salmo salar	IIIa
Akmeņplekste	Psetta maxima	IIIa
Makrele	Scomber scombrus	IIIa
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	IIIa
Parastā jūrasmēle	Solea solea	IIIa
Brētliņa	Sprattus sprattus	IIIa
Esmarka menca	Trisopterus esmarkii	IIIa
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (14)	Selachii, Rajidae	IIIa
Baltijas jūra
Zutis	Anguilla anguilla	22.–32.
Reņģe	Clupea harengus	22.–24./25.–29., 32./30./31./Rīgas jūras līcis
Sīga	Coregonus lavaretus	IIId
Repsis	Coregonus albula	22.–32.
Menca	Gadus morhua	22.–24./25.–32.
Limanda	Limanda limanda	22.–32.
Asaris	Perca fluviatilis	IIId
Plekste	Platichthys flesus	22.–32.
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	22.–32.
Akmeņplekste	Psetta maxima	22.–32.
Lasis	Salmo salar	22.–31./32.
Taimiņš	Salmo trutta	22.–32.
Zandarts	Sander lucioperca	IIId
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	22.–32.
Parastā jūrasmēle	Solea solea	22.
Brētliņa	Sprattus sprattus	22.–32.
Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa
Tūbītes	Ammodytidae	IV
Vilkzivis	Anarhichas spp.	IV
Zutis	Anguilla anguilla	IV, VIId
Argentīnas	Argentina spp.	IV
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IV
Brosme	Brosme brosme	IV
Siļķe	Clupea harengus	IV, VIId
Brūnā garnele	Crangon crangon	IV, VIId
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	IV, VIId
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	IV
Menca	Gadus morhua	IV, VIId
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	IV
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	IV
Plankumainais megrims	Lepidorhombus boscii	IV, VIId
Megrims	Lepidorhombus whiffiagonis	IV, VIId
Limanda	Limanda limanda	IV, VIId
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	IV, VIId
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	IV
Ziemeļu makrūrzivs	Macrourus berglax	IV
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	IV
Merlangs	Merlangius merlangus	IV, VIId
Heks	Merluccius merluccius	IV, VII
Putasu	Micromesistius poutassou	IV, VIId
Mazmutes plekste	Microstomus kitt	IV, VIId
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	IV
Jūras līdaka	Molva molva	IV
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	IV, VIId
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	IV, VIId
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Visas funkcionālās vienības
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	IVa austrumi/IVa/IV
Lielā ķemmīšgliemene	Pecten maximus	VIId
Lielacu diegspuru vēdzele	Phycis blennoides	IV
Parastā diegspuru vēdzele	Phycis phycis	IV
Plekste	Platichthys flesus	IV
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	IV
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIId
Saida	Pollachius virens	IV
Akmeņplekste	Psetta maxima	IV, VIId
Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	IV
Lasis	Salmo salar	IV, VIId
Makrele	Scomber scombrus	IV, VIId
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	IV, VIId
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	IV
Parastā jūrasmēle	Solea solea	IV
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIId
Brētliņa	Sprattus sprattus	IV/VIId
Stavrida	Trachurus trachurus	IV, VIId
Dzeltenais jūrasgailis	Trigla lucerna	IV
Esmarka menca	Trisopterus esmarkii	IV
Parastā dorija	Zeus faber	IV, VIId
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (14)	Selachii, Rajidae	IV, VIId
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Lamanša rietumu daļa
Bērda gludgalve	Alepocephalus bairdii	VI, XII
Tūbītes	Ammodytidae	VIa
Kapross	Capros aper	V, VI,VII
Lielā ķemmīšgliemene	Pecten maximus	IV, VI, VII
Karaliskā vēdekļgliemene	Aequipecten opercularis	VII
Eiropas zirnekļkrabis	Maja squinado	V, VI,VII
Zutis	Anguilla anguilla	Visi apgabali
Matastes	Aphanopus spp.	Visi apgabali
Argentīnas	Argentina spp.	Visi apgabali
Sudrabainā kuprzivs	Argyrosomus regius	Visi apgabali
Sarkanais jūrasgailis	Aspitrigla cuculus	Visi apgabali
Beriksas	Beryx spp.	Visi apgabali, izņemot X un IXa
Beriksas	Beryx spp.	IXa un X
Ēdamais krabis	Cancer pagurus	Visi apgabali
Siļķe	Clupea harengus	VIa/VIaN/ VIa S, VIIbc/VIIa/VIIj
Jūraszutis	Conger conger	Visi apgabali, izņemot X
Jūraszutis	Conger conger	X
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	Visi apgabali
Melnā haizivs	Dalatias licha	Visi apgabali
Parastā dzeloņraja	Dasyatis pastinaca	VII, VIII
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	V, VI, VII, IX, X, XII
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Visi apgabali, izņemot IX
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	IX
Īsspuru jūrasmēle	Dicologlossa cuneata	VIIIc, IX
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	IXa (tikai Kadisas līcis)
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	VIII
Laternhaizivs	Etmopterus spinax	VI, VII, VIII
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	VIId,e
Menca	Gadus morhua	Va/Vb/VIa/VIb/VIIa/VIIe–k
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	VI, VII
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	Visi apgabali
Omārs	Homarus gammarus	Visi apgabali
Atlantijas lielgalvis	Hoplostethus atlanticus	Visi apgabali
Astainais lepidops	Lepidopus caudatus	IXa
Plankumainais megrims	Lepidorhombus boscii	VIIIc, IXa
Megrims	Lepidorhombus whiffiagonis	VI/VII, VIIIabd/VIIIc, IXa
Limanda	Limanda limanda	VIIe/VIIa, f–h
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali, izņemot VIIIc, IXa
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	VIIIc, IXa
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	IV, VI/VIIb–k, VIIIabd
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	VIIIc, IXa
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	IV, VI/VIIb–k, VIIIabd
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	VIIIc, IXa
Moiva	Mallotus villosus	XIV
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	Va/Vb
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	VIa/VIb/VIIa/VIIb–k
Merlangs	Merlangius merlangus	VIII/IX, X
Merlangs	Merlangius merlangus	Vb/VIa/VIb/VIIa/VIIe–k
Heks	Merluccius merluccius	IIIa, IV, VI, VII, VIIIab/VIIIc, IXa
Īsspuru jūrasmēle	Microchirus variegatus	Visi apgabali
Putasu	Micromesistius poutassou	I–IX, XII, XIV
Mazmutes plekste	Microstomus kitt	Visi apgabali
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	Visi apgabali, izņemot X
Lielacu jūras līdaka	Molva macrophthalma	X
Jūras līdaka	Molva molva	Visi apgabali
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	Visi apgabali
Mirdzošā gludhaizivs	Mustelus asterias	VI, VII, VIII, IX
Parastā gludhaizivs	Mustelus mustelus	VI, VII, VIII, IX
Melnplankumainā gludhaizivs	Mustelus punctulatus	VI, VII, VIII, IX
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VI funkcionālā vienība
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VII funkcionālā vienība
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	VIII, IX funkcionālā vienība
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali, izņemot VIIIc, IXa
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	VIIIc, IXa
Sarkanspuru pagele	Pagellus bogaraveo	IXa, X
Ziemeļgarneles	Pandalus spp.	Visi apgabali
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	IXa
Lielacu diegspuru vēdzele	Phycis blennoides	Visi apgabali
Parastā diegspuru vēdzele	Phycis phycis	Visi apgabali
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIIa/VIIe/VIIfg
Jūras zeltplekste	Pleuronectes platessa	VIIbc/VIIh–k/VIII, IX, X
Pollaks	Pollachius pollachius	Visi apgabali, izņemot IX, X
Pollaks	Pollachius pollachius	IX, X
Saida	Pollachius virens	Va/Vb/IV, IIIa, VI
Saida	Pollachius virens	VII, VIII
Poliprions	Polyprion americanus	X
Akmeņplekste	Psetta maxima	Visi apgabali
Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	V, XIV/VI
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	V, XIV
Lasis	Salmo salar	Visi apgabali
Sardīne	Sardina pilchardus	VIIIabd/VIIIc, IXa
Vidusjūras makrele	Scomber colias	VIII, IX, X
Makrele	Scomber scombrus	II, IIIa, IV, V, VI, VII, VIII, IX
Gludais rombs	Scophthalmus rhombus	Visi apgabali
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	ICES V, VI, XII, XIV apakšapg. un NAFO 2. apakšapg., un (1F un 3K raj.)
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	ICES V, VI, XII, XIV apakšapg. un NAFO 2. apakšapg., un (1F un 3K raj.)
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIa/VIIfg
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIbc/VIIhjk/IXa/VIIIc
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIe
Parastā jūrasmēle	Solea solea	VIIIab
Jūraskarūsu dzimta	Sparidae	Visi apgabali
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	VIII, IX
Zilā stavrida	Trachurus picturatus	VIII, IX, X
Stavrida	Trachurus trachurus	IIa, IVa, Vb, VIa, VIIa–c, e–k, VIIIabde/X
Stavrida	Trachurus trachurus	VIIIc, IXa
Franču mencas	Trisopterus spp.	Visi apgabali
Parastā dorija	Zeus faber	Visi apgabali
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (14)	Selachii, Rajidae	IV, VIId
Vidusjūra un Melnā jūra
Zutis	Anguilla anguilla	Visi apgabali Vidusjūrā
Garnele	Aristeomorpha foliacea	Visi apgabali Vidusjūrā
Āfrikas dziļūdens garnele	Aristeus antennatus	Visi apgabali Vidusjūrā
Bopsa	Boops boops	1,3., 2,1., 2,2., 3,1., 3,2. ģeogr. apakšapg.
Mazā korifēna	Coryphaena equiselis	Visi apgabali Vidusjūrā
Lielā korifēna	Coryphaena hippurus	Visi apgabali Vidusjūrā
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Visi apgabali Vidusjūrā
Astoņkājis	Eledone cirrhosa	1.1., 1.3., 2.1., 2.2., 3.1.
Baltais astoņkājis	Eledone moschata	1.3., 2.1., 2.2., 3.1.
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	Visi apgabali Vidusjūrā
Eiropas anšovs	Engraulis encrasicolus	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Parastais jūrasgailis	Eutrigla gurnardus	2.2., 3.1.
Kalmāri	Illex spp., Todarodes spp.	Visi apgabali Vidusjūrā
Buriniekzivis	Istiophoridae	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastais kalmārs	Loligo vulgaris	Visi apgabali Vidusjūrā
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	1.1., 1.2., 1.3., 2.2., 3.1.
Eiropas jūrasvelns	Lophius piscatorius	1.1., 1.2., 1.3., 2.2., 3.1.
Merlangs	Merlangius merlangus	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Heks	Merluccius merluccius	Visi apgabali Vidusjūrā
Putasu	Micromesistius poutassou	1.1., 3.1.
Kefalu dzimta	Mugilidae	1.3., 2.1., 2.2., 3.1.
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	Visi apgabali Vidusjūrā
Svītrainā jūras barbe	Mullus barbatus	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Sarkansvītrainā jūras barbe	Mullus surmuletus	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastais astoņkājis	Octopus vulgaris	Visi apgabali Vidusjūrā
Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastā pagele	Pagellus erythrinus	Visi apgabali Vidusjūrā
Sārtā dziļūdens garnele	Parapenaeus longirostris	Visi apgabali Vidusjūrā
Garnele	Penaeus kerathurus	3.1.
Akmeņplekste	Psetta maxima	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Sardīne	Sardina pilchardus	Visi apgabali Vidusjūrā
Makreles	Scomber spp.	Visi apgabali Vidusjūrā
Sēpija	Sepia officinalis	Visi apgabali Vidusjūrā
Parastā jūrasmēle	Solea vulgaris	1.2., 2.1., 3.1.
Zeltainā jūraskarūsa	Sparus aurata	1.2., 3.1.
Smarīda	Spicara smaris	2.1., 3.1., 3.2.
Brētliņa	Sprattus sprattus	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Garnele	Squilla mantis	1.3., 2.1., 2.2.
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	Visi apgabali Vidusjūrā
Vidusjūras stavrida	Trachurus mediterraneus	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Stavrida	Trachurus trachurus	Visi apgabali Vidusjūrā
Stavrida	Trachurus trachurus	Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.
Dzeltenais jūrasgailis	Trigla lucerna	1.3., 2.2., 3.1.
Cietgliemeņu dzimta	Veneridae	2.1., 2.2.
Stikla jūrasgrundulis	Aphia minuta	9., 10., 16. un 19. ģeogr. apakšapg.
Aterīnas	Atherina spp.	9., 10., 16. un 19. ģeogr. apakšapg.
Mazā menca	Trisopterus minutus	Visi reģioni
Visas komerciāli izmantojamās haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis (14)	Selachii, Rajidae	Visi reģioni

BIOLOĢISKIE DATI

1.B tabula

Savienības tālāko reģionu krājumi

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)
Francijas Gviāna
Purpura lutjānzivs	Lutjanus purpureus
Garnele	Farfantepenaeus subtilis
Akopa bungzivs	Cynoscion acoupa
Mazzobu bungzivs	Cynoscion steindachneri
Zaļā bungzivs	Cynoscion virescens
Jūras sami	Ariidae
Trīsaste	Lobotes surinamensis
Torroto	Genyatremus luteus
Garpurna asari	Centropomus spp.
Akmensasari un grūperi	Serranidae
Kefales	Mugil spp.
Gvadelupa un Martinika
Lutjānzivis	Lutjanidae
Hemulidas	Haemulidae
Akmensasari un grūperi	Serranidae
Spārnzivs	Pterois volitans
Makreļu dzimta	Scombridae
Atlantijas zilais marlīns	Makaira nigricans
Lielā korifēna	Coryphaena hippurus
Reinjona un Majota
Lutjānzivis	Lutjanidae
Akmensasari un grūperi	Serranidae
Makreļu dzimta	Scombridae
Zobenzivs	Xiphias gladius
Buriniekzivis	Istiophoridae
Lielā korifēna	Coryphaena hippurus
Lielacu stavrida	Selar crumenophthalmus
Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas
Vidusjūras makrele	Scomber colias
Madeiras sardinella	Sardinella maderensis
Stavridas	Trachurus spp.
Sardīne	Sardina pilchardus
Vidusjūras (Eiropas) papagaiļzivs	Sparisoma cretense
Gliemežu dzimta	Patellidae

BIOLOĢISKIE DATI

1.C tabula

Krājumi jūras reģionos reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pārziņā un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) darbības jomā

IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai reģionālas zvejniecības organizācijas (RZO), un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Thunnus obesus	Lielacu tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Thunnus orientalis	Klusā okeāna zilā tunzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Xiphias gladius	Zobenzivs	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Makaira nigricans (jeb mazara)	Atlantijas zilais marlīns	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Makaira indica	Melnais marlīns	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta
Tetrapturus audax	Svītrainais marlīns	Klusā okeāna austrumu daļa	Augsta

ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Thunnus obesus	Lielacu tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Thunnus thynnus	Zilā tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Xiphias gladius	Zobenzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Makaira nigricans (jeb mazara)	Atlantijas zilais marlīns	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Istiophorus albicans	Atlantijas buruzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Tetrapturus albidus	Baltais marlīns	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Prionace glauca	Zilā haizivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Auxis rochei	Makreļtunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Sarda sarda	Atlantijas pelamīda	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Augsta
Euthynnus alleteratus	Mazā tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Thunnus atlanticus	Melnspuru tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Orcynopsis unicolor	Vienkrāsas pelamīda	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Scomberomorus brasiliensis	Brazīlijas makrele	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Scomberomorus regalis	Rietumatlantijas makrele	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Auxis thazard	Fregates tunzivs	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Scomberomorus cavalla	Karaliskā makrele	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Scomberomorus tritor	Rietumāfrikas makrele	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Scomberomorus maculatus	Plankumainā makrele	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Acanthocybium solandri	Vahū	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja
Coryphaena hippurus	Lielā korifēna	Atlantijas okeāns un blakus esošās jūras	Vidēja

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	RZPO definētie krājumi	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Gadus morhua	Menca	NAFO 2J 3KL	Zema
Gadus morhua	Menca	NAFO 3M	Augsta
Gadus morhua	Menca	NAFO 3NO	Augsta
Gadus morhua	Menca	NAFO 3Ps	Augsta
Gadus morhua	Menca	NAFO 1. apakšapg.	Augsta
Glyptocephalus cynoglossus	Sarkanā plekste	NAFO 3NO	Augsta
Glyptocephalus cynoglossus	Sarkanā plekste	NAFO 2J3KL	Zema
Hippoglossoides platessoides	Rietumatlantijas plekste	NAFO 3LNO	Augsta
Hippoglossoides platessoides	Rietumatlantijas plekste	NAFO 3M	Augsta
Limanda ferruginea	Dzeltenastes plekste	NAFO 3LNO	Vidēja
Coryphaenoides rupestris	Strupdeguna garaste	NAFO 0. un 1. apakšapg.	Zema
Macrourus berglax	Ziemeļu makrūrzivs	NAFO 2. un 3. apakšapg.	Augsta
Pandalus borealis	Ziemeļu garnele	NAFO 3LNO	Augsta
Pandalus borealis	Ziemeļu garnele	NAFO 3M	Augsta
Amblyraja radiata	Ērkšķu raja	NAFO 3LNOPs	Augsta
Reinhardtius hippoglossoides	Grenlandes paltuss	NAFO 3KLMNO	Augsta
Reinhardtius hippoglossoides	Grenlandes paltuss	NAFO 1. apakšapg.	Augsta
Hippoglossus hippoglossus	Atlantijas paltuss	NAFO 1. apakšapg.	Zema
Sebastes mentella	Dziļūdens sarkanasaris	NAFO 1. apakšapg.	Augsta
Sebastes spp.	Sarkanasari	NAFO 3LN	Augsta
Sebastes spp.	Sarkanasari	NAFO 3M	Augsta
Sebastes spp.	Sarkanasari	NAFO 3O	Augsta
Urophycis tenuis	Baltā Amerikas jūrasvēdzele	NAFO 3NO	Augsta
Mallotus villosus	Moiva	NAFO 3NO	Augsta
Beryx sp.	Beriksas	NAFO 6G	Augsta
Illex illecebrosus	Īsspuru kalmārs	NAFO 3. un 4. apakšapg.	Zema
Salmo salar	Lasis	NAFO 1. apakšapg. un ICES XIV apakšapgabals, NEAF, NASCO	Augsta

FAO 34. jūras apgabals – Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Brachydeuterus spp.	Otoperkas	34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Caranx spp.	Karanksi	34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Cynoglossus spp.	Mēles zivis	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Decapterus spp.	Desmitspuru stavridas	34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Dentex canariensis	Kanāriju zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Dentex congoensis	Kongo zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Dentex macrophthalmus	Lielacu zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Dentex maroccanus	Marokas zobaine	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Dentex spp.	Zobaines	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Engraulis encrasicolus	Eiropas anšovs	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Epinephelus aeneus	Baltais grūpers	34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Ethmalosa fimbriata	Bonga	34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Farfantepenaeus notialis	Dienvidu sārtā garnele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Galeoides decadactylus	Mazais Āfrikas diegspuris	34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Loligo vulgaris	Parastais kalmārs	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Merluccius polli	Angolas heks	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Merluccius senegalensis	Senegālas heks	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Merluccius spp.	Citi heki	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Octopus vulgaris	Parastais astoņkājis	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pagellus acarne	Sudrabotā pagele	34.1.1.	Augsta
Pagellus bellottii	Sarkanā pagele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pagellus bogaraveo	Sarkanspuru pagele	34.1.1.	Vidēja
Pagellus spp.	Pageles	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pagrus caeruleostictus	Zilplankumainā pagra	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Parapenaeus longirostris	Sārtā dziļūdens garnele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pomadasys incisus	Neīstā pomadasīda	34.1.1.	Vidēja
Pomadasys spp.	Pomadasīdas	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Pseudotolithus spp.	Kuprzivis	34.1.1.	Augsta
Sardina pilchardus	Sardīne	34.1.1., 34.1.3.	Augsta
Sardinella aurita	Zeltainā sardinella	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sardinella maderensis	Madeiras sardinella	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Scomber japonicus	Austrumu makrele	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Scomber spp.	Citas makreles	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sepia hierredda	Sēpija	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sepia officinalis	Sēpija	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sepia spp.	Sēpijas	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Vidēja
Sparidae	Jūraskarūsu dzimta	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Sparus spp.	Jūraskarūsas	34.1.1.	Augsta
Trachurus trachurus	Stavrida	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Trachurus trecae	Rietumāfrikas stavrida	34.1.1., 34.1.3., 34.3.1., 34.3.3.–6.	Augsta
Umbrina canariensis	Kanāriju bungzivs	34.3.3.–6.	Vidēja

SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Dissostichus eleginoides	Patagonijas ilkņzivs	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Beryx spp.	Beriksas	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Chaceon spp.	Sarkanie dziļūdens krabji	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Pseudopentaceros richardsoni	Pelaģiskais bruņgalvis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Helicolenus spp.	Zilmutes sarkanasari	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Hoplostethus atlanticus	Atlantijas lielgalvis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Trachurus spp.	Stavridas	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Scomber spp.	Makreles	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Augsta
Polyprion americanus	Poliprions	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Vidēja
Jasus tristani	Langusts	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Vidēja
Lepidotus caudatus	Astainais lepidops	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Vidēja
Schedophilus ovalis	Melnā šedofa	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Schedophilus velaini	Violetā šedofa	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Allocyttus verucossus	Dziļūdens oreo	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Neocyttus romboidales		Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa
Allocyttus guineensis		Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa
Pseudocyttu smaculatus		Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa
Emmelichthys nitidus	Dienvidu sarkanace	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Ruvettus pretiosus	Eļļaszivs	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Promethichthys prometheus	Prometejzivs	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Macrourus spp.	Makrūrzivis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Antimora rostrata	Zilā antimora	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Epigonus spp.	Kardinālzivis	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Merluccius spp.	Heki	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Notopogon fernandezianus	Oranžā jūras mērkaziņa	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema
Octopodidae un Loliginidae	Astoņkāji un kalmāri	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa	Zema

WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija)

SUGA

Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.

Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

Ģeogrāfiskais apgabals

Prioritāte

Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.

Thunnus albacares

Dzeltenspuru tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Thunnus obesus

Lielacu tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Katsuwonus pelamis

Svītrainā tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Thunnus alalunga

Garspuru tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Thunnus orientalis

Klusā okeāna zilā tunzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Xiphias gladius

Zobenzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Makaira nigricans (jeb mazara)

Atlantijas zilais marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Makaira indica

Melnais marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Tetrapturus audax

Svītrainais marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Acanthocybium solandri

Makrele

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Coryphaena hippurus

Lielā korifēna

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Elagatis bipinnulata

Varavīksnes stavrida

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Lepidocybium flavobrunneum

Eskolārs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Lampris regius

Opahs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Mola mola

Mēneszivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Istiophorus platypterus

Klusā okeāna buruzivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Tetrapturus angustirostris

Marlīns

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Ruvettus pretiosus

Eļļaszivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Vidēja

Prionace glauca

Zilā haizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Carcharhinus longimanus

Okeāna baltspuru haizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Carcharhinus falciformis

Zīdainā haizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Alopias superciliosus

Lielacu lapshaizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Alopias vulpinus

Lapshaizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

Alopias pelagicus

Pelaģiskā lapshaizivs

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Augsta

NB! Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, papildus piemēro šādas ziņošanas prasības:

1.	Atzaru auklu skaits starp pludiņiem. Atzaru auklu skaitu starp pludiņiem paziņo par katru ievietošanas reizi.

Šādu sugu zivju skaits, nozvejots katrā ievietošanas reizē: garspuru tunzivs (Thunnus alalunga), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainais marlīns (Tetrapturus audax), Atlantijas zilais marlīns (Makaira mazara), melnais marlīns (Makaira indica) un zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs, zīdainā haizivs, okeāna baltspuru haizivs, mako haizivis, lapshaizivis, siļķu haizivs (uz dienvidiem no 20° S, līdz bioloģiskie dati apliecina šīs vai citas ģeogrāfiskās robežas piemērotību), āmurzivis (lielgalvas, robainā, milzu un gludā āmurzivs), vaļhaizivs un citas sugas, ko noteikusi Komisija.

Ja ir reģistrēts vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējais svars vai vidējais svars, paziņo arī vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējo svaru vai vidējo svaru pa sugām. Ja vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējais svars vai vidējais svars nav reģistrēts, aplēš vienā ievietošanas reizē nozvejoto zivju kopējo svaru vai vidējo svaru pa sugām un paziņo attiecīgās aplēses. Kopējais svars vai vidējais svars ir neapstrādātu, nevis apstrādātu zivju svars.

WECAFC (Centrālrietumu Atlantijas zvejniecības komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Panulirus argus	Langusts	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Strombus gigas	Milzu spārngliemezis	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Haizivjveidīgās Selachii, Rajidae	Haizivjveidīgās un raju dzimtas zivis	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Coryphaena hippurus	Lielā korifēna	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Acanthocybium solandri	Makrele	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Epinephelus guttatus	Sarkanais grūpers	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Lutjanus vivanus	Zīda luciāns	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Lutjanus buccanella	Melnspuru luciāns	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Lutjanus campechanus	Ziemeļu sarkanais luciāns	Atlantijas okeāna rietumu un centrālā daļa	Augsta
Penaeus subtilis	Garnele	Francijas Gviānas EEZ	Augsta

IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija)

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Thunnus obesus	Lielacu tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Xiphias gladius	Zobenzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Makaira nigricans (jeb mazara)	Atlantijas zilais marlīns	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Makaira indica	Melnais marlīns	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Tetrapturus audax	Svītrainais marlīns	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Istiophorus platypterus	Klusā okeāna buruzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Auxis rochei	Makreļtunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Auxis thazard	Fregates tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Euthynnus affinis	Plankumainā tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Thunnus tonggol	Garastes tunzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Scomberomorus guttatus	Indijas makrele	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Scomberomorus commerson	Šaursvītrainā makrele	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Vidēja
Prionace glauca	Zilā haizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Alopias superciliosus	Lielacu lapshaizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Carcharhinus falciformes	Zīdainā haizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Carcharhinus longimanus	Okeāna baltspuru haizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Alopias pelagicus	Pelaģiskā lapshaizivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta
Sphyrna lewini	Robainā āmurzivs	Indijas okeāna rietumu un austrumu daļa	Augsta

Citas RZPO

SUGA Izstrādājot paraugošanas plānus, kuru mērķis ir vākt bioloģisko informāciju saskaņā ar šā pielikuma III nodaļu, ņem vērā krājuma robežas, ko noteikušas kompetentās RZPO vai RZO, un paredz atbilstošu paraugošanas darbu katram krājumam.				Bioloģisko mainīgo lielumu vākšanas biežums
Zinātniskais nosaukums	Vispārpieņemtais nosaukums	Ģeogrāfiskais apgabals	Prioritāte	Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.
Trachurus murphyi	Čīles stavrida	SPRFMO konvencijas apgabals	Augsta
Euphausia superba	Krils	CCAMLR konvencijas apgabals	Augsta
Dissostichus spp. (Dissostichus eleginoidis un Dissostichus mawsoni)	Ilkņzivis	CCAMLR konvencijas apgabals	Augsta
Champsocephalus gunnari	Antarktikas leduszivs	CCAMLR konvencijas apgabals	Zema
Zivju, gliemju, vēžveidīgo un citu nometnieku sugu resursi kompetences apgabalā, izņemot: i) nometnieku sugas, kas ir piekrastes valstu zvejniecības jurisdikcijā saskaņā ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 77. panta 4. punktu; un ii) tālu migrējošās sugas, kas minētas ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas I pielikumā.		SIOFA konvencijas apgabals

BIOLOĢISKIE DATI

1.D tabula

Sugas, kuru monitorings jāveic saskaņā ar aizsardzības programmām Savienībā vai saskaņā ar starptautiskiem pienākumiem

Vispārpieņemtais nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Reģions/RZPO	Tiesiskais regulējums
Kaulzivis	Teleostei
Stores	Acipenser spp.	Vidusjūra un Melnā jūra, Baltijas jūra, OSPAR II, IV	Barselonas konvencijas (15) II pielikums, Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums, OSPAR (16), HELCOM (17)
Gludgalves	Alepocephalidae	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām (18)
Bērda gludgalve	Alepocephalus bairdii	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Garpurna gludgalve	Alepocephalus rostratus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Pontijas aloza	Alosa immaculata	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Aloza	Alosa alosa	OSPAR II, III, IV	OSPAR
Sīga	Coregonus lavaretus	OSPAR II	OSPAR
Menca	Gadus morhua	OSPAR II, III, Baltijas jūra	OSPAR, HELCOM
Jūraszirdziņš	Hippocampus guttulatus (sinonīms: Hippocampus ramulosus)	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR
Jūraszirdziņš	Hippocampus hippocampus	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR
Melnās jūras aloza	Alosa tanaica	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Zilā antimora	Antimora rostrata	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Melnā mataste	Aphanopus carbo	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Melnā mataste	Aphanopus intermedius	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Vēži	Astacus spp.	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Melnās jūras aterīna	Atherina pontica	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Vējzivs	Belone belone euxini Günther	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Beriksas	Beryx spp.	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Zivs	Cataetyx laticeps	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Repsis	Coregonus albula	Baltijas jūra	Baltijas jūras reģionālās koordinācijas sanāksmes (RKS) ieteikums
Jūras zaķzivs	Cyclopterus lumpus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Gredzenotais jūras plaudis	Diplodus annularis	Vidusjūra	Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (19) (min. sagl. izmērs)
Asdeguna jūras plaudis	Diplodus puntazzo	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Baltais jūras plaudis	Diplodus sargus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Divsvītru jūras plaudis	Diplodus vulgaris	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Patagonijas ilkņzivs	Dissostichus eleginoides	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Antarktikas ilkņzivs	Dissostichus mawsoni	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Grūperi	Epinephelus spp.	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Melnā kardinālzivs	Epigonus telescopus	Visi reģioni	Jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Jūrasgrunduļi	Gobiidae	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Zilmutes sarkanasaris	Helicolenus dactylopterus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Atlantijas lielgalvis	Hoplostethus atlanticus	Visi reģioni, OSPAR I, V	Jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Vidusjūras lielgalvis	Hoplosthetus mediterraneus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Astainais lepidops	Lepidopus caudatus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Svītrainais jūras plaudis	Lithognathus mormyrus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Zeltainā kefale	Liza aurata	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Smaildeguna kefale	Liza saliens	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Esmarka likods	Lycodes esmarkii	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Makrūrzivis, izņemot strupdeguna garasti un ziemeļu makrūrzivi	Macrouridae, izņemot Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Ziemeļu makrūrzivs	Macrourus berglax	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Merlangs	Merlangius merlangus	Baltijas jūra un Melnā jūra	Baltijas jūras RKS ieteikums, Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Zutis	Anguilla anguilla	OSPAR I, II, III, IV, Baltijas jūra	OSPAR, HELCOM
Lasis	*Salmo salar	OSPAR I, II, III, IV, Baltijas jūra	OSPAR, HELCOM
Zilā tunzivs	*Thunnus thynnus	OSPAR V	OSPAR, HELCOM
Zilā jūras līdaka	Molva dypterygia	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Mora	Mora moro	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Kefales	Mugil spp.	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Degunainā čūskmakrele	Nesiarchus nasutus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Dzeloņzutis	Notocanthus chemnitzii	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Salaka	Osmerus eperlanus	Baltijas jūra	Baltijas jūras RKS ieteikums, HELCOM
Sudrabotā pagele	Pagellus acarne	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Sarkanspuru pagele	Pagellus bogaraveo	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Parastā jūraskarūsa	Pagrus pagrus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Poliprions	Polyprion americanus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Poliprions	Polyprion americanus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Lufars	Pomatomus saltatrix	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Norvēģijas sarkanasaris	Sebastes viviparus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Beluga	Huso huso	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Atlantijas dzeloņgalva	Trachyscorpia cristulata	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Jūras plauži	Brama spp.	1.1., 1.2., 1.3. ģeogr. apakšapg. un Melnās jūras 29. ģeogr. apakšapg.	Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97 (20) VIII pielikums
Vidusjūras makrele	Scomber colias Gmelin	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Kristāla jūrasgrundulis	Crystallogobius linearis	Melnā jūra	Nacionālie pārvaldības plāni
Eiropas himera	Chimaera monstrosa	Baltijas jūra	HELCOM
Aloza	Alosa alosa	Baltijas jūra	HELCOM
Agone	Alosa fallax	Baltijas jūra	HELCOM
Reņģe (rudens nārsts)	Clupea harengus pasuga	Baltijas jūra	HELCOM
Spāre	Abramis ballerus	Baltijas jūra	HELCOM
Vīķe	Alburnus alburnus	Baltijas jūra	HELCOM
Salate	Aspius aspius	Baltijas jūra	HELCOM
Barbe	Barbus barbus	Baltijas jūra	HELCOM
Grundulis	Gobio gobio	Baltijas jūra	HELCOM
Kaze	Pelecus cultratus	Baltijas jūra	HELCOM
Mailīte	Phoxinus phoxinus	Baltijas jūra	HELCOM
Vimba	Vimba vimba	Baltijas jūra	HELCOM
Akmeņgrauzis	Cobitis taenia	Baltijas jūra	HELCOM
Taimiņš	Salmo trutta	Baltijas jūra	HELCOM
Repsis	Coregonus albula	Baltijas jūra	HELCOM
Sīga	Coregonus balticus, sinonīms: Coregonus lavaretus (anadromā forma)	Baltijas jūra	HELCOM
Sīga	Coregonus maraena, sinonīms: Coregonus lavaretus (saldūdens forma)	Baltijas jūra	HELCOM
Pallasa sīga	Coregonus pallasii	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras salaka	Osmerus eperlanomarinus	Baltijas jūra	HELCOM
Melnvēdera jūrasvelns	Lophius budegassa	Baltijas jūra	HELCOM
Jūrasstagars	Spinachia spinachia	Baltijas jūra	HELCOM
Čūskzivs	Entelurus aequoreus	Baltijas jūra	HELCOM
Čūskzivs	Nerophis ophidion	Baltijas jūra	HELCOM
Čūskzivs	Nerophis lumbriciformis	Baltijas jūra	HELCOM
Adatzivs	Syngnathus acus	Baltijas jūra	HELCOM
Gardeguna adatzivs	Syngnathus typhle	Baltijas jūra	HELCOM
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	Baltijas jūra	HELCOM
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	Baltijas jūra	HELCOM
Pollaks	Pollachius pollachius	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras līdaka	Molva molva	Baltijas jūra	HELCOM
Lentzivs	Lumpenus lampretaeformis	Baltijas jūra	HELCOM
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	Baltijas jūra	HELCOM
Norvēģijas sarkanasaris	Sebastes viviparus	Baltijas jūra	HELCOM
Platgalve	Cottus gobio	Baltijas jūra	HELCOM
Raibā platgalve	Cottus poecilopus	Baltijas jūra	HELCOM
Ziemeļu buļļzivs	Myoxocephalus scorpius	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras dzeloņgalve	Taurulus bubalis	Baltijas jūra	HELCOM
Četrragu buļļzivs	Triglopsis quadricornis	Baltijas jūra	HELCOM
Jūras zaķzivs	Cyclopterus lumpus	Baltijas jūra	HELCOM
Plūkšņzivs	Liparis liparis	Baltijas jūra	HELCOM
Plūkšņzivs	Liparis montagui	Baltijas jūra	HELCOM
Parastā dorija	Zeus faber	Baltijas jūra	HELCOM
Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Baltijas jūra	HELCOM
Lūpzivs	Labrus bergylta	Baltijas jūra	HELCOM
Lūpzivs	Labrus mixtus	Baltijas jūra	HELCOM
Lūpzivs	Symphodus melops	Baltijas jūra	HELCOM
Lielais jūras drakons	Trachinus draco	Baltijas jūra	HELCOM
Vilkzivs	Anarhichas lupus	Baltijas jūra	HELCOM
Tūbīte	Ammodytes marinus	Baltijas jūra	HELCOM
Tūbīte	Ammodytes tobianus	Baltijas jūra	HELCOM
Jūrasgrundulis	Pomatoschistus pictus	Baltijas jūra	HELCOM
Makreļtunzivs	Auxis rochei	Baltijas jūra	HELCOM
Mazā tunzivs	Euthynnus alleteratus	Baltijas jūra	HELCOM
Vienkrāsas pelamīda	Orcynopsis unicolor	Baltijas jūra	HELCOM
Makrele	Scomber scombrus	Baltijas jūra	HELCOM
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	Baltijas jūra	HELCOM
Zobenzivs	Xiphias gladius	Baltijas jūra	HELCOM
Asarveidīgā zivs	Centrolophus niger	Baltijas jūra	HELCOM
Skrimšļzivis	Chondrichthyes
Šaurā zāģzivs	Anoxypristis cuspidata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gludā laternhaizivs	Etmopterus pusillus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pundurzāģzivs	Pristis clavata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Zaļā zāģzivs	Pristis zijsron	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Norvēģijas raja	Raja (Dipturus) nidarosiensis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dzeloņainā raja	Raja clavata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR, HELCOM
Cirtainā raja	Raja undulata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pelaģiskā lapshaizivs	Alopias pelagicus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Lielacu lapshaizivs	Alopias superciliosus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Lapshaizivs	Alopias vulpinus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, HELCOM
Ērkšķu raja	Amblyraja radiata	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dziļūdens kaķhaizivis	Apristurus spp.	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Zīdainā haizivs	Carcharhinus falciformis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Galapagu haizivs	Carcharhinus galapagensis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Okeāna baltspuru haizivs	Carcharhinus longimanus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pelēkā haizivs	Carcharhinus plumbeus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Smilšu tīģerhaizivs	Carcharias taurus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Baltā haizivs	Carcharodon carcharias	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Brūnā īsraga haizivs	Centrophorus granulosus	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums, OSPAR
Īsraga haizivis	Centrophorus spp.	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Pelēkā īsraga haizivs	Centrophorus squamosus	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR
Melnā kaķhaizivs	Centroscyllium fabricii	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Baltacu haizivs	Centroscymnus coelolepis	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām, OSPAR
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	Centroscymnus crepidater	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR, HELCOM
Eiropas himera	Chimaera monstrosa	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Apmetņa haizivs	Chlamydoselachus anguineus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Melnā haizivs	Dalatias licha	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Parastā dzeloņraja	Dasyatis pastinaca	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums; HELCOM
Gardeguna spurainā haizivs	Deania calcea	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Parastā raja	Dipturus batis	Visi okeāni un jūras	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, OSPAR, HELCOM
Baltā raja	*Rostroraja alba	OSPAR II, III, IV	OSPAR
Lielā laternhaizivs	Etmopterus princeps	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Laternhaizivs	Etmopterus spinax	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām, HELCOM
Lielgalvas āmurzivs	Eusphyra blochii	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Bara haizivs	Galeorhinus galeus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, HELCOM
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melastomus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Peles kaķhaizivs	Galeus murinus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Dzeloņainā tauriņraja	Gymnura altavela	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Smailpurna septiņžaunu haizivs	Heptranchias perlo	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Sešžaunu haizivs	Hexanchus griseus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, HELCOM
Lielacu himera	Hydrolagus mirabilis	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Īsspuru mako	Isurus oxyrinchus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Garspuru mako	Isurus paucus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Siļķu haizivs	Lamna nasus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, OSPAR, HELCOM
Smilšu raja	Leucoraja circularis	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Maltas raja	Leucoraja melitensis	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Rifu velnraja	Manta alfredi	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Divragainā velnraja	Manta birostris	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Garragu raja	Mobula eregoodootenkee	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mazā velna raja	Mobula hypostoma	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dzeloņastes raja	Mobula japanica	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Īsspuru velna raja	Mobula kuhlii	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Velnzivs	Mobula mobular	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mūka velna raja	Mobula munkiana	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mazā Gvinejas velna raja	Mobula rochebrunei	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Čīles velna raja	Mobula tarapacana	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gludastes raja	Mobula thurstoni	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Mirdzošā gludhaizivs	Mustelus asterias	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Parastā gludhaizivs	Mustelus mustelus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Melnplankumainā gludhaizivs	Mustelus punctulatus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums
Melnmutes kaķhaizivs	Galeus melanostomus	Baltijas jūra	HELCOM
Eiropas kaķhaizivs	Scyliorhinus canicula	Baltijas jūra	HELCOM
Ērkšķu raja	Amblyraja radiata	Baltijas jūra	HELCOM
Šagrēnādas raja	Leucoraja fullonica	Baltijas jūra	HELCOM
Marmora elektroraja	Torpedo marmorata	Baltijas jūra	HELCOM
Buru haizivs	Oxynotus paradoxus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, jutīga suga. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Sīkzobu zāģzivs	Pristis pectinata	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Parastā zāģzivs	Pristis pristis	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Krokodilhaizivs	Pseudocarcharias kamoharai	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Pelaģiskā dzeloņraja	Pteroplatytrygon violacea	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Apaļā raja	Raja fyllae	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Arktiskā raja	Raja hyperborea	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Norvēģijas raja	Raja nidarosiensus	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Plankumainā raja	Raja montagui	OSPAR I, II, III, IV	OSPAR, HELCOM
Vaļhaizivs	Rhincodon typus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Melnzoda ģitārzivs	Rhinobatos cemiculus	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Parastā ģitārzivs	Rhinobatos rhinobatos	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Asdeguna himera	Rhinochimaera atlantica	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Baltā raja	Rostroraja alba	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Aszobe	Scymnodon ringens	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Citas haizivis	Selachimorpha (jeb Selachii), Batoidea (jānosaka pa sugām atkarībā no izkrāvumu, uzskaites vai nozvejas datiem)	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte, HELCOM
Grenlandes haizivs	Somniosus microcephalus	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte. Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām, HELCOM
Robainā āmurzivs	Sphyrna lewini	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Milzu āmurzivs	Sphyrna mokarran	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Gludā āmurzivs	Sphyrna zygaena	Visi okeāni	RZPO, augsta prioritāte
Dzelkņu haizivs	Squalus acanthias	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas III pielikums, OSPAR, HELCOM
Dzeloņainā eņģeļhaizivs	Squatina aculeata	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Zāģmuguras eņģeļhaizivs	Squatina oculata	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums
Parastā eņģeļhaizivs	Squatina squatina	Visi okeāni, Vidusjūra un Melnā jūra	RZPO, augsta prioritāte, Barselonas konvencijas II pielikums, OSPAR, HELCOM
Jūras nēģis	Petromyzon marinus	OSPAR I, II, III, IV	OSPAR, HELCOM
Upes nēģis	Lampetra fluviatilis	Baltijas jūra	HELCOM
Zīdītāji	Mammalia
Vaļveidīgie – visas sugas	Cetacea – visas sugas	Visi apgabali	Padomes Direktīva 92/43/EEK (21)
Mazais joslvalis	Balaenoptera acutorostrata	Vidusjūra	Iet. GFCM (22)/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Grenlandes valis	Balaena mysticetus	OSPAR I	OSPAR
Zilais valis	Balaenoptera musculus	Viss OSPAR	OSPAR
Ziemeļu gludvalis	Eubalaena glacialis	Viss OSPAR	OSPAR
Seivalis	Balaenoptera borealis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Finvalis	Balaenoptera physalus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Parastais delfīns	Delphinus delphis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Ziemeļu gludvalis	Eubalaena glacialis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Garspuras grinda	Globicephala melas	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Pelēkais delfīns	Grampus griseus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Pundurkašalots	Kogia simus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Kuprvalis	Megaptera novaeangliae	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Blenvila snīpjvalis	Mesoplodon densirostris	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Plēsoņdelfīns	Orcinus orca	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Cūkdelfīns	Phocoena phocoena	Vidusjūra, OSPAR II, III	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums; Direktīva 92/43/EEK; OSPAR
Kašalots	Physeter macrocephalus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Mazais plēsoņdelfīns	Pseudorca crassidens	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Svītrainais delfīns	Stenella coeruleoalba	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Šaursnīpja delfīns	Steno bredanensis	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Afalīna	Tursiops truncatus	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Kivjē snīpjvalis	Ziphius cavirostris	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/2 un Barselonas konvencijas II pielikums
Vidusjūras mūkronis	Monachus monachus	Visi apgabali	Iet. GFCM/35/2011/5 un Barselonas konvencijas II pielikums; Direktīva 92/43/EEK
Saimā pogainais ronis	Phoca hispida saimensis	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Pelēkais ronis	Halichoerus grypus	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Plankumainais ronis	Phoca vitulina	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Baltijas pogainais ronis	Phoca hispida bottnica	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK
Putni	Aves
Dzeltenknābja vētrasputns	Calonectris borealis	Visi apgabali	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (23)
Jūras krauklis	Phalacrocorax carbo	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ziemeļu sulla	Morus bassanus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Atlantijas tuklītis	Fratercula arctica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Baleāru vētrasputns	Puffinus mauretanicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais ķīris	Larus ridibundus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnā pīle	Melanitta nigra	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Cekulainais ūdenis	Phalacrocorax aristotelis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais vētrasputns	Ardenna gravis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnknābja vētrasputns	Puffinus puffinus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ķilde	Fulmarus glacialis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Dzeltenknābja vētrasputns	Calonectris diomedea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tumšais vētrasputns	Ardenna grisea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vidusjūras vētrasputns	Puffinus yelkouan	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Oduēna kaija	Larus audouinii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Islandes nira	Bucephala islandica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Bulvera vētrasputns	Bulweria bulwerii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Gaigala	Bucephala clangula	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sudrabkaija	Larus argentatus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā polārkaija	Larus hyperboreus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnspārnu kaija	Larus marinus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā klijkaija	Catharacta skua	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ķerra	Aythya marila	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK, Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Brūnkaklis	Aythya ferina	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Reņģu kaija	Larus fuscus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais alks	Alle alle	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Garastes klijkaija	Stercorarius longicaudus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais alks	Alca torda	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Īsastes klijkaija	Stercorarius parasiticus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnkakla gārgale	Gavia arctica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Odubona vētrasputns	Puffinus lherminieri	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnais alks	Cepphus grylle	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Amerikas melnā pīle	Melanitta americana	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnkakla dūkuris	Podiceps nigricollis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kaspijas kaija	Larus cachinnans	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā pūkpīle	Somateria mollissima	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tievknābja kaira	Uria aalge	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melngalvas gārgale	Gavia immer	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielā gaura	Mergus merganser	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Cekuldūkuris	Podiceps cristatus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Arlekīnpīle	Histrionicus histrionicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ragainais dūkuris	Podiceps auritus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazā polārkaija	Larus glaucoides	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Krāšņā pūkpīle	Somateria spectabilis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kākaulis	Clangula hyemalis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melngalvas kaija	Larus melanocephalus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kajaks	Larus canus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Garknābja gaura	Mergus serrator	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Pelēkvaigu dūkuris	Podiceps grisegena	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Brūnkakla gārgale	Gavia stellata	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tievknābja kaija	Larus genei	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Stellera pūkpīle	Polysticta stelleri	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vidējā klijkaija	Stercorarius pomarinus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Resnknābja kaira	Uria lomvia	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Tumšā pīle	Melanitta fusca	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Dzeltenknābja gārgale	Gavia adamsii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vidusjūras kaija	Larus michahellis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Madeiras vētrasputns	Pterodroma madeira	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Zivju kaija	Larus ichthyaetus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Trīspirkstu kaija	Rissa tridactyla	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sārtais pelikāns	Pelecanus onocrotalus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Ziemeļu vētrasburātājs	Oceanodroma leucorhoa	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Platknābja pūslītis	Phalaropus fulicarius	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Šaurknābja pūslītis	Phalaropus lobatus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Vilsona vētrasburātājs	Oceanites oceanicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Jūras zīriņš	Sterna paradisaea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Madeiras vētrasburātājs	Hydrobates castro	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Melnais zīriņš	Chlidonias niger	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Lielais zīriņš	Hydroprogne caspia	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Kāpu zīriņš	Gelochelidon nilotica	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Upes zīriņš	Sterna hirundo	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Dezērtas vētrasputns	Pterodroma deserta	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sniega kaija	Pagophila eburnea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais cekulzīriņš	Thalasseus bengalensis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais ķīris	Hydrocoloeus minutus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Mazais zīriņš	Sternula albifrons	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Azoru vētrasburātājs	Hydrobates monteiroi	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sārtais zīriņš	Sterna dougallii	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Sārtā kaija	Rhodostethia rosea	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Šķeltastes kaija	Xema sabini	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Cekulzīriņš	Thalasseus sandvicensis	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Eskimosu kaija	Larus thayeri	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Baltsejas vētrasburātājs	Pelagodroma marina	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Eiropas vētrasburātājs	Hydrobates pelagicus	Visi apgabali	Direktīva 2009/147/EK
Reņģu kaija	Larus fuscus	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Sniega kaija	Pagophila eburnea	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Stellera pūkpīle	Polysticta stelleri	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Mazais vētrasputns	Puffinus assimilis baroli (auct. incert.)	OSPAR V	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Baleāru vētrasputns	Puffinus mauretanicus	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Trīspirkstu kaija	Rissa tridactyla	OSPAR I, II	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Sārtais zīriņš	Sterna dougallii	OSPAR II, III, IV, V	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Ibērijas tievknābja kaira	Uria aalge Ibērijas populācija (sinonīmi: Uria aalge albionis, Uria aalge ibericus)	OSPAR IV	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Resnknābja kaira	Uria lomvia	OSPAR I	OSPAR saraksts ar apdraudētajām un izzūdošajām sugām
Rāpuļi	Reptilia
Pelēkais jūras bruņurupucis	Lepidochelys kempii	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK; Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Kareta	Caretta caretta	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK; Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums; OSPAR
Ādainais bruņrupucis	Dermochelys coriacea	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK; Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums; OSPAR
Knābjainais jūrasbruņurupucis	Eretmochelys imbricata	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK; Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Zaļais jūrasbruņurupucis	Chelonia mydas	Visi apgabali	Direktīva 92/43/EEK; Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Āfrikas mīkstbruņurupucis	Trionyx triunguis	Vidusjūra	Iet. GFCM/35/2011/4 un Barselonas konvencijas II pielikums
Gliemji	Mollusca
Svītrotā cietgliemene	Chamelea gallina	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Ragjoslu svītrgliemene	Donacilla cornea	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Eledone ģints	Eledone spp.	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Vidusjūras ēdamgliemene	Mytilus galloprovincialis	Visi apgabali Vidusjūrā	Nacionālie pārvaldības plāni
Vidusjūras ēdamgliemene	Mytilus galloprovincialis	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums

Bļodiņgliemeži	Patella spp.	Vidusjūra	Barselonas konvencijas II pielikums
Japānas rapana	Rapana venosa	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Raupjā sirsniņgliemene	Acanthocardia tuberculata	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Jūras purpurgliemezis	Bolinus brandaris	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Brūnā cietgliemene	Callista chione	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Strupā ķīļgliemene	Donax trunculus	Visi apgabali	Nacionālie pārvaldības plāni
Islandes arktika	Arctica islandica	OSPAR II	OSPAR
Jūraszīle	Megabalanus azoricus	OSPAR V. Visur, kur sastopama	OSPAR
Akmentiņu suņgliemezis	Nucella lapillus	OSPAR II, III, IV	OSPAR
Ēdamā austere	Ostrea edulis	OSPAR II	OSPAR
Raupjais bļodiņgliemezis	Patella ulyssiponensis aspera	Visa OSPAR teritorija, kur sastopams	OSPAR
Vēžveidīgie	Crustacea
Omārs	Homarus gammarus	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Dziļūdens sarkanais krabis	Chaceon (Geryon) affinis	Visi reģioni	Saistīta ar dziļūdens zvejniecībām
Brūnā garnele	Crangon crangon	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Baltijas akmeņgarnele	Palaemon adspersus	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Atlantijas akmeņgarnele	Palaemon elegans	Melnā jūra	Melnās jūras bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanas protokola IV pielikums
Langusti	Palinuridae	Vidusjūra	Regula (EK) Nr. 1967/2006 (min. sagl. izmērs)
Zarndobumaiņi	Cnidaria
Sarkanais korallis	Corallium rubrum	Vidusjūra	Iet. GFCM/36/2012/1 un Iet. GFCM/35/2011/2

Attiecībā uz zvejai aizliegtajām sugām: izmanto tikai īpatņus, kas nozvejoti nedzīvi. Pēc mērījumu veikšanas tos izmet. Datus vāc katru gadu, un datu atjaunināšanu/apstrādi veic laikus, lai iekļautos krājuma novērtēšanas laika grafikā.

BIOLOĢISKIE DATI

1.E tabula

Saldūdens anadromās un katadromās sugas

Suga (vispārpieņemtais nosaukums)	Suga (zinātniskais nosaukums)	Ārpusjūras apgabali kuros atrodas krājums / krājuma kods
Zutis	Anguilla anguilla	Zušu pārvaldības vienības, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1100/2007 (24)
Lasis	Salmo salar	Visi dabiskās izplatības apgabali
Taimiņš	Salmo trutta	Visi iekšzemes ūdeņi, kuri ietek Baltijas jūrā

2. tabula

Zvejas darbība (zvejas veids) pa reģioniem

1. pakāpe

2. pakāpe

3. pakāpe

4. pakāpe

5. pakāpe

6. pakāpe

LOA klase (m) (d)

Darbība

Zvejas rīku klase

Zvejas rīku grupa

Zvejas rīka tips

Mērķsugu kopa (a)

Linuma acs izmērs un citu selektīvu ierīču lietojums

< 10

10–< 12

12–< 18

18–< 24

24–< 40

≥ 40

Zvejas darbība

Dragas

Laivas draga [DRB]

Anadromās sugas (ANA)

Katadromās sugas (CAT)

Galvkāji (CEP)

Vēžveidīgie (CRU)

Bentiskās sugas (DEF)

Dziļūdens sugas (DWS)

Zivis (FIF)

Saldūdens sugas (koda nav)

Dažādi (MIS)

Galvkāji un bentiskās sugas jauktā veidā (MCF)

Vēžveidīgie un bentiskās sugas jauktā veidā (MCD)

Dziļūdens sugas un bentiskās sugas jauktā veidā (MDD)

Pelaģiskās un bentiskās sugas jauktā veidā (MPD)

Gliemji (MOL)

Lielās pelaģiskās zivis (LPF)

Mazās pelaģiskās zivis (SPF)

Lielās pelaģiskās zivis (LPF) un mazās pelaģiskās zivis (SPF)

(b)

Mehāniskā draga/sūcējdraga [HMD]

(b)

Traļi

Grunts traļi

Grunts tralis ar traļu durvīm [OTB]

(b)

Vairākrīku tralis ar traļu durvīm [OTB]

(b)

Pāru grunts tralis [OTB]

(b)

Rāmja tralis [TBB]

(b)

Pelaģiskie traļi

Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm [OTM]

(b)

Pāru pelaģiskais tralis [PTM]

(b)

Āķi un āķu rindas

Makšķerkāta āķu rindas

Rokas āķu un makšķerkāta āķu rindas [LHP] [LHM]

(b)

Velcējamas āķu rindas [LTL]

(b)

Āķu jedas

Dreifējošas āķu jedas [LLD]

(b)

Nostiprinātas āķu jedas [LLS]

(b)

Zivju krātiņveida lamatas

Zivju ķeramie grozi (murdi) un krātiņveida lamatas [FPO]

(b)

Kūri [FYK]

(b)

Stacionāri, virspusē atvērti stāvvadi [FPN]

(b)

Nostiprināti aizsprosti un tači (kods vēl jānosaka)

(b)

Tīkli

Vairāksienu tīkls [GTR]

(b)

Nostiprināts žaunu tīkls [GNS]

(b)

Dreifējošs tīkls [GND]

(b)

Zvejas vadi

Apņemošie vadi

Riņķvads [PS]

(b)

Lampara tipa vads [LA]

(b)

Zvejas vadi (c)

Skotu vads [SSC]

(b)

Dāņu vads [SDN]

(b)

Pāru vads [SPR]

(b)

No krasta un kuģa velkamais vads [SB] [SV]

(b)

Citi zvejas rīki

Stikla zušu zveja (koda nav)

Stikla zuši

(b)

Dažādi (norādīt)

(b)

Cita darbība, kas nav zveja

Neaktīvi kuģi

(a)	Atbilstoši attiecīgajās regulās noteiktajiem kodiem.

(b)	Atbilstoši attiecīgajās regulās noteiktajiem kodiem.

(c)	Ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) / zivju baros.

(d)	Vidusjūrā < 6 m un 6–12 m.

3. tabula

Sugas, kuru dati jāvāc atpūtas zvejā

	Apgabals	Suga
1.	Baltijas jūra (ICES 22.–32. apakšrajons)	Lasis, zutis un taimiņš (arī saldūdenī), un menca
2.	Ziemeļjūra (ICES IIIa, IV un VIId apgabals)	Lasis un zutis (arī saldūdenī). Jūrasasaris, menca, pollaks un plātņžaunzivis
3.	Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)	Lasis un zutis (arī saldūdenī). Menca, pollaks un plātņžaunzivis
4.	Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)	Lasis un zutis (arī saldūdenī). Jūrasasaris, menca, pollaks, plātņžaunzivis un ICCAT tālu migrējošās sugas
5.	Vidusjūra	Zutis (arī saldūdenī), plātņžaunzivis un ICCAT tālu migrējošās sugas
6.	Melnā jūra	Zutis (arī saldūdenī), plātņžaunzivis un ICCAT tālu migrējošās sugas

4. tabula

Zvejas darbību mainīgie lielumi

	Mainīgie lielumi (25)	Vienība
Kapacitāte
	Kuģu skaits	Skaits
	GT, kW, kuģa vecums	Skaits
Zvejas piepūle
	Jūrā pavadītās dienas	Dienas
	Zvejā pavadītās stundas (fakultatīvi)	Stundas
	Zvejas dienas	Dienas
	kW × zvejas dienas	Skaits
	GT × zvejas dienas	Skaits
	Zvejas reisu skaits	Skaits
	Zvejas darbību skaits	Skaits
	Tīklu skaits/garums (*)	Skaits/metri
	Āķu skaits, āķu rindu skaits (*)	Skaits
	Zivju ķeramo grozu (murdu) un krātiņveida lamatu skaits (*)	Skaits
Izkrāvumi
	Izkrāvumu kopējā vērtība un vērtība pa komerciāli izmantojamām sugām	EUR
	Izkrāvumu kopējais dzīvsvars un dzīvsvars pa sugām	Tonnas
	Cenas pa komerciāli izmantojamām sugām	EUR/kg

FLOTES EKONOMISKIE DATI

5.A tabula

Flotes ekonomiskie mainīgie lielumi

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums	Vienība
Ienākumi	Izkrāvumu bruto vērtība	EUR
	Ienākumi no kvotu vai citu zvejas tiesību iznomāšanas	EUR
	Citi ienākumi	EUR
Darbaspēka izmaksas	Personāla izmaksas	EUR
Darbaspēka izmaksas	Nealgotā darbaspēka vērtība	EUR
Energoizmaksas	Energoizmaksas	EUR
Remonta un apkopes izmaksas	Remonta un apkopes izmaksas	EUR
Citas darbības izmaksas	Mainīgās izmaksas	EUR
	Nemainīgās izmaksas	EUR
	Maksājumi par kvotu vai citu zvejas tiesību nomu	EUR
Subsīdijas	Darbības subsīdijas	EUR
Subsīdijas	Investīciju subsīdijas	EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš	EUR
Kapitāla vērtība	Fiziskā kapitāla vērtība	EUR
Kapitāla vērtība	Kvotu vai citu zvejas tiesību vērtība	EUR
Investīcijas	Neto investīcijas materiālajos aktīvos	EUR
Finansiālais stāvoklis	Ilgtermiņa/īstermiņa parādi	EUR
Finansiālais stāvoklis	Aktīvi kopā	EUR
Nodarbinātība	Algotie apkalpes locekļi	Skaits
	Nealgotais darbaspēks	Skaits
	Gadā nostrādāto stundu kopskaits	Skaits
Flote	Kuģu skaits	Skaits
	Kuģu LOA (vidējais)	Metri
	Kuģu kopējā tilpība	GT
	Kuģu kopējā jauda	kW
	Kuģu vidējais vecums	Gadi
Zvejas piepūle	Jūrā pavadītās dienas	Dienas
Zvejas piepūle	Degvielas patēriņš	Litri
Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits	Zvejniecības uzņēmumu/vienību skaits	Skaits
Produkcijas vērtība pa sugām	Izkrāvumu vērtība pa sugām	EUR
Produkcijas vērtība pa sugām	Vidēja cena pa sugām	EUR/kg

FLOTES EKONOMISKIE DATI

5.B tabula

Flotes segmenti

		Garuma klase (LOA) (26)
Aktīvie kuģi		0–< 10 m 0–< 6 m	10–< 12 m 6–< 12 m	12–< 18 m	18–< 24 m	24–< 40 m	40 m un vairāk
Izmanto aktīvos zvejas rīkus	Kuģi zvejai ar rāmja trali
	Grunts traleri un/vai grunts seineri
	Pelaģiskie traleri
	Kuģi zvejai ar riņķvadu
	Bagarkuģi
	Kuģi, kas izmanto citus aktīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus aktīvos zvejas rīkus
Izmanto pasīvos zvejas rīkus	Kuģi, kas zvejā izmanto āķus	(27)	(27)
	Kuģi zvejai ar dreifējošiem un/vai nostiprinātiem tīkliem
	Kuģi, kas zvejā izmanto zivju ķeramos grozus (murdus) un/vai krātiņveida lamatas
	Kuģi, kas izmanto citus pasīvos zvejas rīkus
	Kuģi, kas izmanto tikai daudzfunkcionālus pasīvos zvejas rīkus
Izmanto daudzfunkcionālus zvejas rīkus	Kuģi, kas izmanto aktīvos un pasīvos zvejas rīkus
Neaktīvie kuģi

FLOTES EKONOMISKIE DATI

5.C tabula

Ģeogrāfiskais iedalījums pa reģioniem

Apakšreģions/zvejas vieta	Reģions	Virsreģions
I	II	III
3. līmeņa telpisko vienību kopums, kā noteikts 3. tabulā (NAFO rajons)	NAFO (FAO 21. apgabals)	Baltijas jūra, Ziemeļjūra, Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa, NAFO, paplašinātie ziemeļrietumu ūdeņi (ICES V, VI un VII apgabals) un dienvidrietumu ūdeņi
4. līmeņa telpisko vienību kopums, kā noteikts 3. tabulā (ICES apakšrajons)	Baltijas jūra (ICES III b–d apgabals)
3. līmeņa telpisko vienību kopums, kā noteikts 3. tabulā (ICES rajons)	Ziemeļjūra (ICES IIIa un IV apgabals), Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)
	Ziemeļrietumu ūdeņi (ICES Vb apgabals (tikai Savienības ūdeņi), VI un VII apgabals)
	Ziemeļrietumu ūdeņi, kas nav Savienības ūdeņi (ICES Va un Vb apgabals (tikai ūdeņi, kas nav Savienības ūdeņi))
3. līmeņa telpisko vienību kopums, kā noteikts 3. tabulā (ICES/CECAF rajons)	Dienvidrietumu ūdeņi (ICES VIII, IX un X apgabals (ūdeņi ap Azoru salām), CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. apgabals (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām))
4. līmeņa telpisko vienību kopums, kā noteikts 3. tabulā (ģeogr. apakšapg.)	Vidusjūra (Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna), Melnā jūra (GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals atbilstoši definīcijai Rezolūcijā FCM/33/2009/2)	Vidusjūra un Melnā jūra
RZPO paraugošanas apakšapgabali (izņemot GFCM)	Citi reģioni, kuros darbojas Savienības kuģi un kurus pārvalda RZPO, kurās Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja (piemēram, ICCAT, IOTC, CECAF)	Citi reģioni

6. tabula

Zvejniecības un akvakultūras sektora sociālie mainīgie lielumi

Mainīgais lielums	Vienība
Nodarbināto sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Pilnslodzes ekvivalentu (FTE) sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Nealgotā darbaspēka sadalījums pēc dzimuma	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc vecuma	Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa	Skaits atkarībā no izglītības līmeņa
Nodarbināto sadalījums pēc valstspiederības	Skaits no ES, EEZ un no valstīm, kas nav ES/EEZ
Nodarbināto sadalījums pēc nodarbinātības statusa	Skaits
Nacionālais FTE	Skaits

7. tabula

Akvakultūras sektora ekonomiskie mainīgie lielumi

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums	Vienība
Ienākumi (**)	Bruto pārdotā produkcija (pa sugām)	EUR
Ienākumi (**)	Citi ienākumi	EUR
Personāla izmaksas	Personāla izmaksas	EUR
Personāla izmaksas	Nealgotā darbaspēka vērtība	EUR
Energoizmaksas	Energoizmaksas	EUR
Izejvielu izmaksas	Akvakultūras dzīvnieku izmaksas	EUR
Izejvielu izmaksas	Barības izmaksas	EUR
Remonts un apkope	Remonts un apkope	EUR
Citas darbības izmaksas	Citas darbības izmaksas	EUR
Subsīdijas	Darbības subsīdijas	EUR
Subsīdijas	Investīciju subsīdijas	EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš	EUR
Kapitāla vērtība	Aktīvu kopējā vērtība	EUR
Finansiālie rezultāti	Finansiālie ienākumi	EUR
	Finansiālie izdevumi	EUR
Investīcijas	Neto investīcijas	EUR
Parāds	Parāds	EUR
Izejvielu svars	Izmantotie akvakultūras dzīvnieki	kg
Izejvielu svars	Izmantotā zivju barība	kg
Pārdotās produkcijas svars	Pārdotās produkcijas svars pa sugām	kg
Nodarbinātība	Algotie darbinieki	Skaits/FTE
	Nealgotais darbaspēks	Skaits/FTE
	Algoto darbinieku un nealgotā darbaspēka nostrādāto stundu skaits	Stundas
Uzņēmumu skaits	Uzņēmumu skaits (pa kategorijām atkarībā no nodarbināto personu skaita)	Skaits

8. tabula

Akvakultūras sektora vides mainīgie lielumi

Mainīgais lielums	Specifikācija	Vienība
Ievadītās zāles vai citi medikamenti (28)	Pa veidiem	Grami
Mirstība (29)		Procenti

9. tabula

Segmentācija, kas jāpiemēro akvakultūras datu vākšanā (30)

Zivju audzēšanas metodes (31)

Polikultūra

Inkubatori un mazuļu audzētavas (32)

Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas metodes

Dīķi

Tvertnes un kanāli

Iežogojumi un norobežojumi (35)

Recirkulācijas sistēmas (34)

Citas metodes

Sprosti (36)

Visas metodes

Uz paaugstinājuma

Uz grunts (33)

Cita

Plosti

Virvju jedas

Lasis

Forele

Jūrasasaris un jūraskarūsa

Karpa

Tunzivs

Zutis

Store (ikri lietošanai pārtikā)

Citas saldūdens zivis

Citas jūras zivis

Ziemeļu ēdamgliemene

Austere

Cietgliemenes

Vēžveidīgie

Citi gliemji

Dažādas sugas

Jūras zāles

Citi ūdens organismi

10. tabula

Pētnieciskās uzskaites jūrā

Uzskaites nosaukums	Akronīms	Apgabals	Periods	Galvenās mērķsugas
Baltijas jūra
Baltijas starptautiskā traļu uzskaite	BITS Q1 BITS Q4	IIIaS, IIIb–d	1. un 4. ceturksnis	Menca un citas bentiskās sugas
Baltijas starptautiskā hidroakustiskā uzskaite (rudens)	BIAS	IIIa, IIIb–d	Septembris–oktobris	Reņģe un brētliņa
Rīgas jūras līča hidroakustiskā reņģes uzskaite	GRAHS	IIId	3. ceturksnis	Reņģe
Hidroakustiskā brētliņas uzskaite	SPRAS	IIId	Maijs	Brētliņa un reņģe
Rīgenes reņģes kāpuru uzskaite	RHLS	IIId	Marts–jūnijs	Reņģe
Ziemeļjūra un Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals)
Starptautiskā grunts traļu uzskaite	IBTS Q1 IBTS Q3	IIIa, IV	1. un 3. ceturksnis	Pikša, menca, saida, siļķe, brētliņa, merlangs, makrele, Esmarka menca
Ziemeļjūras rāmja traļu uzskaite	BTS	IVb, IVc, VIId	3. ceturksnis	Jūras zeltplekste, jūrasmēle
Bentisko zivju mazuļu uzskaite	DYFS	Ziemeļjūras piekraste	3. un 4. ceturksnis	Jūras zeltplekste, jūrasmēle, brūnā garnele
Jūrasmēles zvejas rīku uzskaite	SNS	IVb, IVc	3. ceturksnis	Jūrasmēle, jūras zeltplekste
Ziemeļjūras tūbīšu uzskaite	NSSS	IVa, IVb	4. ceturksnis	Tūbītes
Starptautiskā ekosistēmas uzskaite ziemeļu jūrās	ASH	IIa	Maijs	Siļķe, putasu
Sarkanasaru uzskaite Norvēģu jūrā un blakus esošajos ūdeņos	REDNOR	II	Augusts–septembris	Sarkanasari
Makreles ikru uzskaite (reizi trijos gados)	NSMEGS	IV	Maijs–jūlijs	Makreles ikru produkcija
Siļķes kāpuru uzskaite	IHLS	IV, VIId	1. un 3. ceturksnis	Siļķes, brētliņas kāpuri
Ziemeļjūras siļķes hidroakustiskā uzskaite	NHAS	IIIa, IV, VIa	Jūnijs, jūlijs	Siļķe, brētliņa
Norvēģijas omāra TV uzskaite (3. un 4. FV)	NTV3&4	IIIa	2. vai 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra TV uzskaite (6. FV)	NTV6	IVb	Septembris	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra TV uzskaite (7. FV)	NTV7	IVa	2. vai 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra TV uzskaite (8. FV)	NTV8	IVb	2. vai 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra TV uzskaite (9. FV)	NTV9	IVa	2. vai 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs
Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V–XIV apgabals un NAFO apgabali)
Starptautiskā sarkanasaru traļu un hidroakustiskā uzskaite (reizi divos gados)	REDTAS	Va, XII, XIV, NAFO 1.–3. apakšapg.	Jūnijs/jūlijs	Sarkanasari
Flāmu raga bentisko sugu uzskaite	FCGS	3M	Jūlijs	Bentiskās sugas
Grenlandes bentisko sugu uzskaite	GGS	XIV, NAFO 1. apakšapg.	Oktobris/novembris	Menca, sarkanasari un citas bentiskās sugas
3LNO bentisko sugu uzskaite	PLATUXA	NAFO 3LNO	2. un 3. ceturksnis	Bentiskās sugas
Rietumu starptautiskā grunts traļu uzskaite 4. ceturksnī (arī Porkupīnas uzskaite)	IBTS Q4	VIa, VII, VIII, IXa	4. ceturksnis	Bentiskās sugas
Skotijas rietumu starptautiskā grunts traļu uzskaite	IBTS Q1	VIa, VIIa	Marts	Mencveidīgās zivis, siļķe, makrele
Īru jūras un Bristoles līča rāmja traļu uzskaite (septembris)	ISBCBTS	VIIa f g	Septembris	Jūrasmēle, jūras zeltplekste
Lamanša rietumdaļas rāmja traļu uzskaite (WCBTS)	VIIe BTS	VIIe	Oktobris	Jūrasmēle, jūras zeltplekste, jūrasvelni, mazmutes plekste
Putasu uzskaite		VI, VII	1. un 2. ceturksnis	Putasu
Starptautiskā makreles un stavridas ikru uzskaite (reizi trijos gados)	MEGS	VIa, VII, VIII, IXa	Janvāris–jūlijs	Makreles, stavridas ikru produkcija
Sardīnes, anšova, stavridas hidroakustiskā uzskaite		VIII, IX	Marts–aprīlis–maijs	Sardīnes, anšova, makreles, stavridas relatīvā daudzuma indikatori
Sardīnes ikru dienas produkcijas uzskaite (DEPM) (reizi trijos gados)		VIIIc, IXa	2. un 4. ceturksnis	Sardīnes nārsta bara biomasa un ikru paraugu ņemšana ar CUFES
Siļķes/kaprosa nārsta/pirmsnārsta hidroakustiskā uzskaite		VIa, VIIa–g	Jūlijs, septembris, novembris, marts, janvāris	Siļķe, brētliņa
Anšova biomasa	BIOMAN	VIII	Maijs	Anšova nārsta bara biomasa (ikru dienas produkcija)
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite (atkrastē)	UWTV (11.–13. FV)	VIa	2. vai 3. ceturksnis	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite Īrijas jūra	UWTV (15. FV)	VIIa	Augusts	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite Eranas salu ūdeņi	UWTV (17. FV)	VIIb	Jūnijs	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra zemūdens TV uzskaite Ķeltu jūra	UWTV (20.–22. FV)	VIIg, h, j	Jūlijs	Norvēģijas omārs
Norvēģijas omāra TV uzskaite Portugāles atkrastē	UWTV (28.–29. FV)	IXa	Jūnijs	Norvēģijas omārs
Vidusjūra un Melnā jūra
Vidusjūras hidroakustiskā uzskaite	MEDIAS	1., 6., 7., 9., 10., 15., 16., 17., 18., 20., 22. ģeogr. apakšapg.	Pavasaris–vasara (2.–3. cet.)	Mazās pelaģiskās sugas
Grunts traļu uzskaite Melnajā jūrā	BTSBS	29. ģeogr. apakšapg.	Pavasaris–rudens (2., 3., 4. cet.)	Akmeņplekste
Pelaģisko traļu uzskaite Melnajā jūrā	PTSBS	29. ģeogr. apakšapg.	Pavasaris–rudens (2., 3., 4. cet.)	Brētliņa un merlangs
Vidusjūras starptautiskā grunts traļu uzskaite	MEDITS	1., 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 25. ģeogr. apakšapg.	Pavasaris–vasara (2.–3. cet.)	Bentiskās sugas

11. tabula

Apstrādes sektora ekonomiskie un sociālie mainīgie lielumi, kurus var vākt brīvprātīgi

Mainīgo lielumu grupa	Mainīgais lielums		Vienība
EKONOMISKIE MAINĪGIE LIELUMI
Ienākumi	Apgrozījums		EUR
	Citi ienākumi		EUR
Personāla izmaksas	Personāla izmaksas		EUR
	Nealgotā darbaspēka izmaksas		EUR
	Samaksa darbiniekiem, kas nolīgti ar ārēju aģentūru starpniecību (fakultatīvi)		EUR
Energoizmaksas	Energoizmaksas		EUR
Izejvielu izmaksas	Zivju un citu ražošanas izejvielu iegādes izmaksas		EUR
Citas darbības izmaksas	Citas darbības izmaksas		EUR
Subsīdijas	Darbības subsīdijas		EUR
	Investīciju subsīdijas		EUR
Kapitāla izmaksas	Pamatkapitāla patēriņš		EUR
Kapitāla vērtība	Aktīvu kopējā vērtība		EUR
Finansiālie rezultāti	Finansiālie ienākumi		EUR
	Finansiālie izdevumi		EUR
Investīcijas	Neto investīcijas		EUR
Parāds	Parāds		EUR
Nodarbinātība	Algoto darbinieku skaits		Skaits
	Nacionālais FTE		Skaits
	Nealgotais darbaspēks		Skaits
	Algoto darbinieku un nealgotā darbaspēka nostrādāto stundu skaits		Skaits
Uzņēmumu skaits	Uzņēmumu skaits		Skaits
Izejvielu svars (FAKULTATĪVI)	Izejvielu svars pa sugām un pēc izcelsmes (FAKULTATĪVI)		Kg
SOCIĀLIE MAINĪGIE LIELUMI
Nodarbināto sadalījums pēc dzimuma		Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc vecuma		Skaits
Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa		Skaits atkarībā no izglītības līmeņa
Nodarbināto sadalījums pēc valstspiederības		Skaits atkarībā no pasaules valsts
Nacionālais FTE		Skaits

(1) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Norādīti Regulas (ES) Nr. 404/2011 XI pielikumā.

(5) Datus par apstrādes rūpniecību var vākt brīvprātīgā kārtā, un tādā gadījumā var izmantot 11. tabulā norādīto segmentāciju un mainīgos lielumus.

(6) Sk. 2. tabulu.

(7) Tostarp īpašas RZPO prasības, piemēram, tādas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(8) Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96 (OV L 218, 13.8.2008., 1. lpp.).

(11) Starptautiskā Jūras pētniecības padome.

(12) Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija.

(13) ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

(14) Jāziņo pa sugām.

(15) Barselonas Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību.

(16) OSPAR – Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(17) HELCOM – Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

(18) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(19) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(20) Padomes 1997. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.).

(21) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(22) Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(24) Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(25) Visi mainīgie lielumi jāziņo agregācijas pakāpē (zvejas veidi un flotes segmenti), kas norādīta 3. tabulā un 5.B tabulā, un pa apakšreģioniem/zvejas vietām, kā norādīts 5.C tabulā.

(*) Par to, vai šos mainīgos lielumus vāc par kuģiem, kas īsāki par 10 metriem, jāvienojas jūras reģiona līmenī.

(26) Kuģiem, kas īsāki par 12 metriem, Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemēro garuma klases 0–< 6 m, 6–< 12 m. Visos pārējos reģionos tiem piemēro garuma klases 0–< 10 m, 10–< 12 m.

(27) Datus par kuģiem, kas īsāki par 12 metriem un izmanto pasīvos zvejas rīkus, Vidusjūrā un Melnajā jūrā var dezagregēt atbilstoši zvejas rīka tipam.Flotes segmenta definīcijā iekļauj arī norādi uz virsreģionu un, ja iespējams, ģeogrāfisku norādi, kas ļauj identificēt kuģus, kuri zvejo tālākajos reģionos un tikai ārpus ES ūdeņiem.

(**) Ietver tiešos maksājumus, t. i., kompensāciju par darbības izbeigšanu, degvielas nodokļa atmaksājumus vai tamlīdzīgus vienreizējus kompensācijas maksājumus; neietver sociālās apdrošināšanas maksājumus un netiešās subsīdijas, piemēram, nodokļu samazinājumus tādiem resursiem kā degviela, vai investīciju subsīdijas.

(28) Ekstrapolē no datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.) I pielikuma 8. punkta b) apakšpunktu.

(29) Ekstrapolē no datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/88/EK (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā procentus no valstī saražotās produkcijas.

(30) Audzēšanas metožu definīcijas skatīt Regulā (EK) Nr. 762/2008.

(31) Uzņēmumus iedala atkarībā no galvenās tajos izmantotās audzēšanas metodes.

(32) Inkubatori un zivju mazuļu audzētavas ir vietas mākslīgai ūdensdzīvnieku pavairošanai, inkubēšanai un audzēšanai to dzīves sākumstadijā. Statistikas nolūkos ar inkubatoriem saprot tikai vietas apaugļotu ikru ražošanai. Uzskata, ka ūdensdzīvniekus turpmākajās agrīnajās dzīves stadijās ražo zivju mazuļu audzētavās. Ja inkubatori un zivju mazuļu audzētavas ir cieši saistītas, statistika attiecas tikai uz pēdējo saražoto mazuļu stadiju (COM(2006) 864, 2007. gada 19. jūlijs).

(33) Metodes audzēšanai “uz grunts” attiecas uz gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanu plūdmaiņu joslā (tieši uz grunts vai uz paaugstinājuma).

(34) Recirkulācijas sistēmas ir sistēmas, kurās ūdens tiek atkārtoti izmantots pēc kāda veida apstrādes (piemēram, filtrēšanas).

(35) Iežogojumi un norobežojumi ir ūdens teritorijas, kas norobežotas ar linuma, tīkla un citām barjerām, kas nodrošina brīvu ūdens apmaiņu, un atšķiras ar to, ka nožogojums stiepjas no gultnes substrāta līdz ūdens virsmai; iežogojumi un norobežojumi parasti aptver salīdzinoši lielas ūdens masas (COM(2006) 864, 2007. gada 19. jūlijs).

(36) Sprosti ir atklātas vai slēgtas ierobežotas konstrukcijas, kas veidotas no linuma, tīkla vai cita acaina materiāla, kurš nodrošina brīvu ūdens apmaiņu. Šīs konstrukcijas var būt peldošas, piekārtas vai nostiprinātas pie pamata, bet tajās joprojām ir iespējama ūdens apmaiņa no apakšas (COM(2006) 864, 2007. gada 19. jūlijs).