28.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/6

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā, minētais daudzums jānosaka tā, lai nekavētu minētās direktīvas 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgiem veģetācijas periodiem un kultūrām ar lielu slāpekļa patēriņu.

(2)

2011. gada 3. novembrī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2011/721/ES (2), saskaņā ar kuru Itālija drīkst atļaut Emīlijas Romanjas, Lombardijas, Pjemontas un Veneto reģionā, ievērojot konkrētus nosacījumus, izmantot līdz 250 kg slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā saimniecībās, kurās audzē vismaz 70 % kultūraugu ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu.

(3)

Ar Lēmumu 2011/721/ES piešķirtā atkāpe attiecās uz apmēram 300 saimniecībām un 13 000 ha zemes un bija spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.

(4)

2016. gada 20. janvārī Itālija Komisijai iesniedza prasību piešķirt atkāpi attiecībā uz Lombardijas un Pjemontas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(5)

Pieprasītā atkāpe ir saistīta ar Itālijas nodomu atļaut izmantot Lombardijas un Pjemontas reģionā līdz 250 kg slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā saimniecībās, kurās audzē vismaz 70 % kultūraugu ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu. Tiek lēsts, ka atkāpes iespējamā izmantošana attiecas uz aptuveni 600 liellopu saimniecībām un 60 cūku saimniecībām Lombardijas un Pjemontas reģionā, un tas atbilst attiecīgi 15 % un 6 % no kopējā liellopu saimniecību un kopējā cūku saimniecību skaita minētajos reģionos, 4 % no lauksaimniecībā izmantotās platības (LIP) un 14 % no kopējā piena lopu skaita un 7,4 % no kopējā cūku skaita minētajos reģionos. Augkopības saimniecības arī var pieprasīt atkāpi.

(6)

Ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 91/676/EEK un izveido rīcības programmas Lombardijas (2016. gada 16. maija Lēmums Nr. X/5171) un Pjemontas (2016. gada 29. februāra Lēmums Nr. 19/2971) reģionā, un tos piemēro saistībā ar šo lēmumu 2016.–2019. gada periodam.

(7)

Noteiktās jutīgās zonas, uz kurām attiecas rīcības programmas, veido aptuveni 80 % no Lombardijas LIP un 44 % no Pjemontas LIP.

(8)

Iesniegtie dati par ūdens kvalitāti liecina, ka attiecībā uz gruntsūdeņiem Lombardijas un Pjemontas reģionā 87 % gruntsūdens tilpju vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l nitrātu un 55 % gruntsūdens tilpju vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l nitrātu. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem vairāk nekā 90 % monitoringa vietu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l un nevienā monitoringa vietā nitrātu koncentrācija nav lielāka par 50 mg/l.

(9)

Lombardijas un Pjemontas reģionā audzē vairāk kā 35 % Itālijas lauksaimniecības dzīvnieku, konkrētāk, 38 % piena lopu, 60 % cūku un 15 % mājputnu. Lauksaimniecības dzīvnieku skaits laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam samazinājās.

(10)

Laikā no 2003. gada līdz 2013. gadam ķīmiskā slāpekļa patēriņš samazinājās par aptuveni 27 %; fosforu saturošu mēslošanas līdzekļu lietošana ir samazinājusies par 57 %.

(11)

Zālāji, kukurūza (graudiem), kukurūza (skābbarībai) un ziemāji aizņem aptuveni 65 % lauksaimniecības zemes Lombardijas un Pjemontas reģionā.

(12)

Kopā ar atkāpes pieprasījumu iesniegtie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 250 kg slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā – ir pamatots ar objektīviem kritērijiem, kā, piemēram, liels neto nokrišņu daudzums, ilgs veģetācijas periods un lieli to kultūraugu ražas apjomi, kas uzņem daudz slāpekļa.

(13)

Pārbaudījusi iesniegumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums 250 kg slāpekļa no liellopu kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (3) ir noteikta visaptveroša pārrobežu mēroga pieeja ūdens aizsardzībai, kas organizēta pa upju baseinu apgabaliem ar mērķi panākt, lai Eiropas ūdensobjektu stāvoklis 2015. gadā būtu labs. Barības vielu daudzuma samazināšana ir svarīga minētā mērķa daļa. Tas, ka saskaņā ar šo lēmumu tiek piešķirta atkāpe, neskar Direktīvas 2000/60/EK noteikumus un neizslēdz, ka no minētās direktīvas izrietošo mērķu sasniegšanai var būt nepieciešami papildu pasākumi.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (4) ir paredzēti vispārīgi noteikumi ar mērķi izveidot Savienības telpiskās informācijas infrastruktūru Savienības vidisko rīcībpolitiku vajadzībām un rīcībolitikām vai pasākumiem, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā šā lēmuma sakarā savāktajai telpiskajai informācijai būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu un padziļinātu datu saskaņotību, Itālijai, vācot saskaņā ar šo lēmumu nepieciešamos datus, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto informācija, kas ģenerēta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas II nodaļu (5).

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

a)

“saimniecības” ir lauku saimniecības, kurās audzē vai neaudzē lauksaimniecības dzīvniekus;

b)

“zemesgabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

c)

“zālāji” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz pieciem gadiem);

d)

“vēlā kukurūza” ir FAO 600.–700. kategorijas kukurūza, kuru sēj no marta vidus līdz aprīļa sākumam un kuras augšanas cikls ir vismaz 145–150 dienas;

e)

“kukurūza vai sorgo, pēc kura sēj lopbarības ziemājus” ir vidēji vēlā vai agrā kukurūza saskaņā ar FAO starptautisko klasifikāciju vai sorgo, pēc kura sēj lopbarības ziemājus, piemēram, daudzziedu aireni, miežus, tritikāli vai ziemas rudzus;

f)

“ziemāji, pēc kuriem sēj lopbarības vasarājus” ir ziemas kvieši, ziemas mieži vai tritikāle, pēc kuras sēj lopbarības vasarājus, piemēram, kukurūzu, sorgo, Setaria vai Panicum sp.;

g)

“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir zālaugi, vēlā kukurūza, kukurūza vai sorgo, pēc kura sēj lopbarības ziemājus, un ziemāji, pēc kuriem sēj lopbarības vasarājus;

h)

“liellopu kūtsmēsli” ir mēsli, ko izdala liellopi, tostarp arī ganībās, vai kūtsmēsli pārstrādātā veidā;

i)

“kūtsmēslu apstrāde” ir cūku mēslu sadalīšana divās frakcijās (cietā un šķidrā frakcijā), ko veic, lai uzlabotu iestrādāšanu augsnē un slāpekļa un fosfora absorbciju;

j)

“apstrādāti kūtsmēsli” ir šķidrā frakcija, ko iegūst pēc cūku mēslu apstrādes, ar minimālo slāpekļa un fosfāta attiecību (N/P2O5) 2,5;

k)

“apstrādāti kūtsmēsli ar samazinātu slāpekļa saturu” ir apstrādāti kūtsmēsli ar slāpekļa saturu, kas ir mazāks par 30 % salīdzinājumā ar slāpekļa saturu neapstrādātos cūku mēslos;

l)

“augsne ar nelielu organisko vielu saturu” ir augsne ar organiskā oglekļa saturu, kas ir mazāks par 2 % augsnes virskārtā 30 cm dziļumā;

m)

“nesāļaina un vāji sāļaina augsne” ir augsne ar elektrovadītspēju piesātinātas augsnes masas paraugā ECe < 4 mS/cm vai elektrovadītspēju ūdeni saturošā paraugā (augsnes un ūdens attiecība 1:2) EC 1:2 < 1 mS/cm, vai platības, kas noteiktas par tādām, kurās noteikti nepastāv salinizācijas risks, kā norādīts reģionālā augsnes kartē;

n)

“slāpekļa izmantošanas efektivitāte” ir kopējā slāpekļa procentuālais daudzums, ko izmanto kūtsmēslu veidā un kas ir pieejams kultūraugiem kūtsmēslu lietošanas gadā.

a)

kūtsmēslu apstrādes veids;

b)

apstrādes iekārtas jauda un galvenās īpašības, tostarp tās efektivitāte;

c)

apstrādei nosūtīto kūtsmēslu daudzums;

d)

cietās frakcijas daudzums, sastāvs, tostarp specifikācija par tās slāpekļa un fosfora saturu, un galamērķis;

e)

apstrādāto kūtsmēslu daudzums, sastāvs, tostarp specifikācija par to slāpekļa un fosfora saturu, un galamērķis;

f)

aplēse par gāzveida vielu zudumiem apstrādes laikā.

a)

lauksaimniecības dzīvnieku skaits, dzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par pieejamās kūtsmēslu krātuves tilpumu un veidu;

b)

saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

c)

kūtsmēslu apstrādes apraksts un apstrādāto kūtsmēslu īpašības (vajadzības gadījumā);

d)

ārpus saimniecības izvesto vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un īpašības;

e)

augseka un platība zemesgabaliem, kuros audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu, kā arī zemesgabaliem, kuros audzē citus kultūraugus;

f)

katra audzētā kultūrauga paredzamā raža atkarībā no barības vielu un ūdens pieejamības, kā arī vietējiem apstākļiem, piemēram, klimata, augsnes tipa u. c.;

g)

aplēstais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā;

h)

aprēķins par kūtsmēslu slāpekļa un fosfora daudzumu, kas jāizmanto katrā zemesgabalā;

i)

aprēķins par ķīmisko mēslošanas līdzekļu slāpekļa daudzumu, kas jāizmanto katrā zemesgabalā;

j)

aplēses par apūdeņošanai vajadzīgo ūdens daudzumu un precīzas norādes par ūdens avotu; plānā ietver atļauju ūdens ieguvei vai līgumu ar attiecīgo ūdensapgādes uzņēmumu par ūdens izmantošanu, vai karti, kurā norādīts, ka saimniecība atrodas teritorijās, kurās augšējie gruntsūdeņi nonāk saskarē ar sakņu zonu.

a)

vismaz 70 % saimniecības zemes platību audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu;

b)

pagaidu zālājus uzar pavasarī;

c)

pagaidu un pastāvīgi zālāji neietver vairāk par 50 % pākšaugu vai citu augu, kas saista slāpekli no atmosfēras;

d)

novāc vēlo kukurūzu (ieskaitot stublājus);

e)

lopbarības ziemājus, piemēram, daudzziedu aireni, miežus, tritikāli vai ziemas rudzus, sēj divu nedēļu laikā pēc kukurūzas vai sorgo novākšanas un novāc ne ātrāk kā divas nedēļas pirms kukurūzas vai sorgo sēšanas;

f)

lopbarības vasarājus, piemēram, kukurūzu, sorgo, Setaria vai Panicum sp., sēj divu nedēļu laikā pēc ziemāju novākšanas un novāc ne ātrāk kā divas nedēļas pirms ziemāju sēšanas;

g)

kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu, sēj divu nedēļu laikā pēc zālāju uzaršanas, un mēslošanas līdzekļus pastāvīgo zālāju uzaršanas gadā neizmanto.

a)

atkāpes nosacījumu īstenošanas izvērtējums, balstoties uz saimniecību kontrolēm, kā arī kūtsmēslu transportēšanas kontroli, un ar administratīvo un lauka inspekciju rezultātiem pamatota informācija par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus;

b)

informācija par kūtsmēslu apstrādi, ieskaitot turpmāku apstrādi un cieto frakciju izmantojumu, un sīkākas ziņas par apstrādes sistēmu īpašībām, to efektivitāti un apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, kā arī cieto frakciju galamērķi;

c)

kartes, kurās attēlotas teritorijas ar nelielu organisko vielu saturu, kā arī pasākumi, kas veikti, lai veicinātu stabilizētās cietās frakcijas izmantošanu augsnēs ar nelielu organisko vielu saturu, kā minēts 5. panta 2. punktā;

d)

lēmuma 5. panta 3. punktā minētās metodes, ar kurām novērtē apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, sastāva izmaiņas un apstrādes efektivitāti katrai individuālās atkāpes izmantotāja saimniecībai;

e)

reģistrs par amonjaka un citām emisijām, kas radušās kūtsmēslu apstrādes rezultātā, kā minēts 5. panta 4. punktā;

f)

elektrovadītspējas mērīšanai noteiktais protokols un kartes, kurās redzamas teritorijas, kuras ietekmē salinizācija, kā minēts 6. panta 12. punktā;

g)

metodika, lai pārbaudītu piešķirto atkāpju saderību ar kūtsmēslu apstrādes iekārtu jaudu, kā minēts 8. panta 1. punktā;

h)

metodika, lai pārbaudītu katras piešķirtās atkāpes saderību ar atļauto ūdens patēriņu saimniecībā, kas izmanto atkāpi, kā minēts 8. panta 2. punktā;

i)

kartes, kurās redzama saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa, un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, uz kuru attiecas individuālā atkāpe, un kartes, kurās redzams vietējais zemes izmantojums, kā arī dati par augseku un lauksaimniecības metodēm atkāpi saņēmušajās saimniecībās, kā minēts 10. panta 1. un 2. punktā;

j)

ūdens monitoringa rezultāti, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, ieskaitot piekrastes ūdeņus, kā arī atkāpes piemērošanas ietekme uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 3. punktā;

k)

visapdraudētāko ūdenstilpju saraksts, kā minēts 10. panta 4. punktā;

l)

kopsavilkums un novērtējums par datiem, kuri iegūti no monitoringa vietām, kas minētas 10. panta 5. punktā.