23.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 144/9

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu.

(9)

Sjerraleones Republika (turpmāk “Sjerraleone”) nav iesniegusi Komisijai savu kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(10)

No 2014. līdz 2016. gadam Komisija administratīvi sadarbojās ar Sjerraleones iestādēm. Šī sadarbība aptvēra jautājumus par to, kā Sjerraleone īsteno, kontrolē un izpilda normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Sadarbība ietvēra apmaiņu ar mutiskām un rakstiskām piezīmēm, kā arī apmeklējumu uz vietas. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz pasākumiem, ko Sjerraleone ieviesusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par pasākumiem, kurus Sjerraleone veikusi, lai izpildītu savus pienākumus NNN zvejas apkarošanā.

(11)

Sjerraleone ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) un Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) locekle. Sjerraleone ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).

(12)

Lai novērtētu, kā Sjerraleone karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, ko paredz 11. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija pieprasīja, apkopoja un analizēja visu nepieciešamo informāciju.

(13)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Sjerraleones Republikai kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā un piemērojamajos starptautiskajos tiesību aktos.

(14)

1994. gada Zvejniecības pārvaldības un attīstības dekrēts un 1995. gada Zvejniecības noteikumi attiecas tikai uz Sjerraleones karoga zvejas kuģu darbībām Sjerraleones jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

(15)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, kā arī uz Komisijas apkopoto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pierādījumi par to, ka kuģi, kas agrāk kuģoja ar Sjerraleones karogu, ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās. Šie kuģi ir norādīti RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos (2) kā kuģi, kas pēc to iekļaušanas minētajos sarakstos ir kuģojuši ar Sjerraleones karogu (3). Šie kuģi ir BAROON, GORILERO, KUNLUN, VIKING un YONGDING.

(16)

Ir skaidras norādes, ka par kuģu reģistrēšanu atbildīgā iestāde vai nu sistemātiski neinformē zvejniecības iestādes par jaunu zvejas kuģu reģistrāciju, vai arī neprasa pārbaudīt šo kuģu zvejas vēsturi. Tāpat šķiet, ka par starptautisko kuģu reģistru atbildīgā struktūra neapspriežas ar valsts iestādēm, pirms reģistrēt zvejas kuģus, kuri darbosies ārpus Sjerraleones ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ). Tādējādi varētu uzskatīt, ka Sjerraleones karoga zvejas kuģu saraksts nav konsolidēts: šķiet, ka par zvejniecībām atbildīgajai iestādei nav informācijas par Sjerraleones zvejas kuģiem, kuri darbojas ārpus Sjerraleones EEZ, bet par kuģu reģistrēšanu atbildīgajai iestādei ir tikai daļēja informācija par Sjerraleones flotes reģistra stāvokli. Varētu uzskatīt, ka acīmredzamais sadarbības trūkums starp struktūru, kas atbildīga par starptautisko kuģu reģistru, un valsts iestādēm mazina Sjerraleones spēju uzraudzīt tās flotes lielumu un darbības un paver iespēju potenciālajiem nelegālajiem operatoriem izmantot Sjerraleones karogu un palikt neatklātiem.

(17)

Komisija konstatējusi, ka ārpus Sjerraleones EEZ bez attiecīgo Sjerraleones iestāžu atļaujas darbojas līdz pat 50 Sjerraleones karoga zvejas kuģu. Tas, šķiet, ir pretrunā ar valdības 2010. gada lēmumu, ar kuru tika apturēta zvejas kuģu reģistrēšana starptautiskajā reģistrā. Turklāt Sjerraleones iestādes ir atzinušas, ka šie Sjerraleones karoga zvejas kuģi, kuri darbojas ārpus EEZ, nav pakļauti zvejniecības iestāžu uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai. Šie kuģi neziņo Sjerraleones zvejas uzraudzības centram par savu ģeogrāfisko atrašanās vietu un neinformē Sjerraleones zvejniecības iestādes par nozvejām, izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.

(18)

Komisija pārbaudīja Sjerraleones īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu piekļuvi tās tirgum. Sjerraleones kuģus, kuri darbojas ārpus EEZ, Sjerraleones iestādes nekādā veidā nekontrolē. Šie kuģi neziņo un nesūta Sjerraleones iestādēm informāciju par to darbībām, izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī. Tāpēc maz ticams, ka var tikt nodrošināta to zivju vai zivju produktu izsekojamība, kuri nāk no šiem kuģiem.

(19)

Sjerraleones rīcība, kas aprakstīta 15. līdz 18. apsvērumā, nav saskaņā ar UNCLOS 94. panta 1. un 2. punktu, kuros noteikts, ka katrai valstij ir efektīvi jārealizē jurisdikcija un kontrole pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu. Tā nav saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA IUU) 24. punktu, kas paredz pienākumu veikt zvejas darbību visaptverošu un efektīvu kontroli, un IPOA IUU 35. punktu, kurā noteikts, ka karoga valstij, pirms tā reģistrē kuģi, būtu jāpārliecinās, ka tā var izpildīt pienākumu – nodrošināt attiecīgā kuģa neiesaistīšanos NNN zvejā. Tā ir pretrunā arī IPOA IUU 36. punktam, kurā noteikts, ka karoga valstīm nevajadzētu piešķirt karogu kuģiem, kuri izdarījuši pārkāpumus, un IPOA IUU 42. punktam, kas paredz, ka visām valstīm jātur kuģu reģistrs, kurā iekļauti to kuģu vārdi un dati, kas kuģo ar tās karogu. Tā nav ievērojusi arī IPOA IUU 71. punktu, kurā valstis aicinātas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai tirgū nodrošinātu pārredzamību un zivju vai zivju produktu izsekojamību. Tāpat tā nav ievērojusi FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa (FAO Rīcības kodekss) 11. pantu, kurā aprakstīta laba pēczvejas pasākumu prakse un atbildīga starptautiskā tirdzniecība.

(20)

Ņemot vērā šajā iedaļā minētos faktus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 4. punkta a) un b) apakšpunktu ir skaidras norādes, ka Sjerraleone nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem tai kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav novērsusi NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nokļūšanu savā tirgū.

(21)

Kaut arī Sjerraleones zvejniecības iestādes kopumā sadarbojās ar Komisiju, atbildēja uz informācijas pieprasījumiem un nodrošināja atgriezenisko saiti, tomēr, ņemot vērā starptautiskā reģistra stāvokli un sadarbības trūkumu starp struktūru, kas atbildīga par starptautisko kuģu reģistru, un valsts iestādēm, kā aprakstīts 3.1. iedaļā, to iespējas atbildēt uz dažiem pieprasījumiem bija ierobežotas.

(22)

Sjerraleone ir Rietumāfrikā nozīmīga piekrastes valsts, kuras ūdeņi ir bagātas zvejas vietas, kas piesaista trešo valstu kuģus. 2015. gada novembrī 155 ārvalstu karoga kuģiem bija piešķirta licence zvejot Sjerraleones ūdeņos. Uz visiem šiem kuģiem, izņemot tunzivju zvejas kuģus, ir novērotājs. Ne visi kuģi ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS). Bez novērotāju klātbūtnes pilnīgi visos flotes segmentos un bez VMS uz visiem rūpnieciskās zvejas kuģiem Sjerraleone nevar uzticami kontrolēt to, ka kuģi nav iesaistīti NNN zvejas darbībās. Piešķirto licenču skaitu nevarētu uzskatīt par kontroles spējām un pieejamajiem resursiem atbilstošu.

(23)

Turklāt Sjerraleone ir svarīga karoga valsts, tā tur starptautisku reģistru un piesaista trešo valstu kuģus, kuriem nav tiešas saiknes ar valsti. Kā paskaidrots 17. apsvērumā, šie kuģi darbojas ārpus Sjerraleones EEZ, atklātās jūrās un trešo valstu ūdeņos. Komisija ir konstatējusi, ka Sjerraleone sadarbojas ar apakšreģiona valstīm Apakšreģionālās zvejniecības komisijas (SRFC) ietvaros, taču, tā, šķiet, nesadarbojas ar trešām valstīm ārpus reģiona, kurā darbojas Sjerraleones zvejas kuģi. Šis sadarbības trūkums varētu būt saistīts ar to, ka Sjerraleones iestādēm, šķiet, ir maz vai vispār nav informācijas par Sjerraleones karoga kuģiem, kuri darbojas ārpus tās EEZ.

(24)

Valsts zvejniecības tiesiskais regulējums (4) ir novecojis un ir jāpārskata, lai nodrošinātu valsts tiesību aktu saskaņotību ar piemērojamajiem starptautiskajiem un reģionālajiem noteikumiem. Zvejas darbību definīcija ietver zivju meklēšanu, zvejošanu, notveršanu vai ieguvi, kā arī pasākumus minēto darbību atbalstam un sagatavošanai, tostarp ar gaisa kuģu palīdzību. Zvejas kuģu definīcija ietver kuģus, kuri veic ar zveju saistītas darbības. Ar zveju saistītas darbības ietver pārkraušanu citā kuģī, uzglabāšanu, apstrādi, transportēšanu un zvejas kuģu uzpildīšanu ar degvielu un apgādāšanu. Tomēr minētajos tekstos nav īpaši noteikts, kas ir NNN zvejas darbības vai smagi pārkāpumi, kā definēts starptautiskajos tiesību aktos, un nav skaidri paredzēti izpildes pasākumi un sankcijas attiecībā uz darbībām, ko Sjerraleones kuģi veic ārpus Sjerraleones jurisdikcijas esošajos ūdeņos, vai valstspiederīgajiem, kas atbalsta NNN zveju vai tajā piedalās. Ir skaidras norādes, ka Sjerraleones sankciju sistēma nav preventīva un proporcionāla atbilstoši starptautiskajiem pienākumiem. Naudas sodu apmērs nav sasaistīts ar nelegāli nozvejoto zivju vērtību un tāpēc likumpārkāpējiem automātiski neatņem ieguvumus no nelikumīgām darbībām. Naudas sodu apmērs nav sasaistīts ar zvejas resursiem un videi nodarīto kaitējumu.

(25)

Kopīgo operāciju centrs (JOC) ir atbildīgs par zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) pienākumu pildīšanu. Ar starptautisko projektu sniegtā finansējuma palīdzību JOC ir saņēmis aprīkojumu MSC funkciju veikšanai. Tomēr nelielā finansējuma dēļ JOC darbotiesspēja ir ierobežota, kā arī JOC pamatdarbības izmaksu segšanai atvēlētais budžets ir nepietiekams vai tā nav vispār. Tāpēc Sjerraleonei, šķiet, trūkst materiālo un finanšu resursu NNN zvejas apkarošanai.

(26)

Sjerraleones tiesiskais regulējums un izpildes pasākumi neatbilst UNCLOS 61., 62. un 117.–119. panta pamatprasībām. Lēmuma 20. līdz 24. apsvērumā aprakstītie fakti liecina, ka Sjerraleone nav izpildījusi UNCLOS 94. panta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valstij jurisdikcija pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, un pār kuģa kapteini, virsniekiem un apkalpi jāuzņemas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Sjerraleone, šķiet, nevar pierādīt, ka ir ieviests atbilstīgs sankciju režīms, kas ļautu apkarot NNN zveju saskaņā ar IPOA IUU 21. punktā sniegto ieteikumu. Turklāt Sjerraleone, šķiet, nav ņēmusi vērā IPOA IUU 24. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un efektīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no tās uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, tostarp ieviešot VMS saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem.

(27)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā izklāstītos faktus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu ir skaidras norādes, ka Sjerraleone nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz sadarbību un izpildi.

(28)

Sjerraleone 1994. gadā ir ratificējusi UNCLOS un ir ICCAT un IOTC līgumslēdzēja puse.

(29)

No 2009. līdz 2012. gadam ICCAT Sjerraleoni bija noteikusi par tādu valsti, kas nav nodrošinājusi atbilstību. Noteiktais statuss tika atcelts 2013. gadā, taču bažas raisīja 2014. gada situācija, jo 2015. gadā ICCAT nesaņēma gada ziņojumus vai atbilstības tabulas. Turklāt IOTC sagatavotajā atbilstības ziņojumā par Sjerraleoni ir minēti vairāki atkārtoti neatbilstības gadījumi, jo īpaši – vispārīga neatbilstība IOTC pasākumiem un ziņojumu un informācijas nesniegšana saskaņā ar Rezolūcijām 12/11, 01/06, 10/09, SC04 un S17. Sjerraleone ir tikai ICCAT un IOTC līgumslēdzēja puse, un, neraugoties uz tās zvejas kuģu flotes struktūru un darbības apgabalu, tā nav nevienas citas RZPO puse.

(30)

Sjerraleones atbilstības problēmas ICCAT un IOTC parāda, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai kā karoga valstij noteikti UNCLOS 94. pantā un IPOA IUU 24. punktā.

(31)

Sjerraleone nav ratificējusi citus starptautiskos tiesību aktus par zvejniecības pārvaldību, izņemot UNCLOS. Sjerraleones veikums starptautisko instrumentu īstenošanas jomā neatbilst IPOA IUU 11. punkta ieteikumiem, kuros valstis aicinātas prioritāri ratificēt vai pieņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par UNCLOS īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA) un FAO atbilstības nolīgumu vai pievienoties tiem. Tas ir pretrunā arī ar 14. punktu, kurā noteikts, ka valstīm būtu pilnībā un efektīvi jāīsteno Rīcības kodekss un ar to saistītie starptautiskie rīcības plāni.

(32)

Turklāt, tā kā Sjerraleonē nav specializētu zvejas ostu, zvejas kuģi [nozvejas] izkrauj tieši uzņēmumu kuģu piestātnēs vai tirdzniecības ostā. Sjerraleone nav ratificējusi 2009. gada FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem (PSMA).

(33)

Pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25.–27. punktā Sjerraleone nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(34)

Turklāt, kā minēts 17. apsvērumā, Sjerraleones starptautisko reģistru pārvalda privāts uzņēmums, kurš atrodas ārpus Sjerraleones, un tā, šķiet, nav nodrošinājusi, ka kuģiem, kas kuģo ar Sjerraleones karogu, ir patiesa saikne ar valsti. Tas ir pretrunā ar UNCLOS 91. pantu, kurš paredz, ka ir jāpastāv patiesai saiknei starp karoga valsti un tās kuģiem.

(35)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā izklāstītos faktus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu ir skaidras norādes, ka Sjerraleone nav izpildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(36)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (ANO TAI) (5) 2015. gadā Sjerraleone bija valsts ar zemu tautas attīstības indeksu (181. no 188 valstīm).

(37)

Lai gan varētu būt konkrēti iespēju ierobežojumi attiecībā uz uzraudzību, kontroli un pārraudzību, Sjerraleones īpašie ierobežojumi, kas izriet no tās attīstības līmeņa, neattaisno visus iepriekšējās iedaļās minētos trūkumus. Tas jo īpaši attiecas uz zvejas kuģu reģistrāciju Sjerraleones starptautiskajā reģistrā un zināšanu trūkumu par šiem kuģiem.

(38)

Šķiet, ka konstatētās nepilnības galvenokārt izriet no administratīvās vides, kas nav atbilstoša, lai Sjerraleone varētu faktiski un rezultatīvi izpildīt savus karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts pienākumus. Sjerraleone ir saņēmusi atbalstu no reģionālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt pārvaldību un apkarot NNN zveju, tostarp uzlabojot MCS. Tomēr pārvaldības problēmu dēļ šis finansējums 2015. gadā tika apturēts, un bez šiem līdzekļiem Sjerraleones JOC nevar efektīvi darboties.

(39)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā izklāstītos faktus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Sjerraleones attīstības līmenis ir tas, kas pasliktina zvejniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Sjerraleones trūkumu būtību, valsts attīstības līmenis nevar pilnībā attaisnot vai citādi pamatot Sjerraleones kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts kopējo veikumu attiecībā uz zvejniecībām un pasākumu nepietiekamību, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(40)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Sjerraleone kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts nav izpildījusi savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai novērstu, aizkavētu, un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo minētajai valstij par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(41)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Sjerraleonei par iespējamību, ka tai var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Turklāt Komisijai attiecībā uz Sjerraleoni būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(42)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Sjerraleonei par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,