23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/42

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Tāljūras flotes konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 īstenošanas nolūkā Ziemeļjūra ietver ICES IIIa un IV zonu. Tā kā daži bentisko sugu krājumi, uz kuriem attiecas ierosinātais izmetumu plāns, ir sastopami arī Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, dalībvalstis iesaka izmetumu plānā aptvert arī šo rajonu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākums Ziemeļjūrā ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra jāpiemēro attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti, jauktajās mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībās, Norvēģijas omāra zvejniecībās, jauktajā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā, heka zvejniecībās un ziemeļu garneles zvejniecībās. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktu izmetumu plānā nosaka sugas, kuras ir jāizkrauj no 2016. gada 1. janvāra. Šīs sugas ir saida, pikša, Norvēģijas omārs, parastā jūrasmēle, jūras zeltplekste, heks un ziemeļu garnele. Ar šo izmetumu plānu nosaka arī pienākumu izkraut ziemeļjūras garneles piezvejas.

(6)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināti divi atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai konkrētiem grunts traļiem (OTB, TBN (3)) nozvejots ICES IIIa rajonā. Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības, Komisija uzskata, ka minētie atbrīvojumi būtu jāiekļauj šajā regulā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati, lai ZZTEK varētu turpināt novērtēt ar attiecīgajiem traļiem nozvejota Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus un lai Komisija varētu pārskatīt attiecīgo atbrīvojumu pēc 2016. gada.

(7)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti pieci de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un kopumā secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā, kas dažos gadījumos papildināts ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu, ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. Šādu secinājumu neatspēko cita zinātniska informācija, tāpēc ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta ierobežojumus.

(8)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli un pikšu (kopā) ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 2 % no Norvēģijas omāra, jūrasmēles un pikšas gada kopējās nozvejas Norvēģijas omāra zvejniecībā ar kuģiem, kuri ar sugu selektīvo režģi nodrošinātiem grunts traļiem zvejo ICES IIIa rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES IIIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos IIa rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(10)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par 19 cm, ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 3,7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar rāmja trali (linuma acs izmērs 80–90 mm) zvejo ICES IV apakšapgabalā uz dienvidiem no 55/56°N, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. Komisija uzskata, ka attiecīgo atbrīvojumu ir lietderīgi iekļaut šajā regulā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati par attiecīgajām izmaksām, kas nepieciešami, lai Komisija varētu pārskatīt minēto atbrīvojumu pēc 2016. gada.

(11)

Kopīgajā ieteikumā attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem rāmja traļiem zvejo ICES IV apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

De minimis atbrīvojums, kas ierosināts kopīgajā ieteikumā attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – drīkst izmest līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar konkrētiem grunts traļiem zvejo ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, – ir pamatots ar to, ka ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas un realizēšanas izmaksām. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(13)

Lai pieņemtu izmetumu plānus, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ar mērķi nodrošināt jūras organismu mazuļu aizsardzību. Vajadzības gadījumā var tikt pieļautas MSRI atkāpes no izmēriem, kas noteikti minētās regulas XII pielikumā. Pašreiz XII pielikumā Norvēģijas omāram noteiktais MSRI ir 130 cm. Pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem, ko izskatījusi ZZTEK, MSRI Norvēģijas omāram var būt 105 cm. Konkrēti ZZTEK secināja, ka ierosinātais MSRI pārsniedz dzimumgatavību sasniegušu īpatņu vidējo izmēru un risks, kuru MSRI samazināšana rada populācijai ICES IIIa rajonā, ir mazs.

(14)

Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamu nozveju Skagerakā, ir lietderīgi paredzēt virkni tehnisku pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija vienojās 2011. (4) un 2012. gadā (5).

(15)

Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības, kas paredz dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstu, uz kuriem attiecas šī regula.

(16)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā vienu gadu,

a)

nozvejas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) (FPO);

b)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; un

c)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un kuri aprīkoti ar augšējo plātni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm (rombveida linuma acs) vai vismaz 140 mm (kvadrātveida linuma acs).

a)

attiecībā uz parasto jūrasmēli un pikšu (kopā) – līdz 2 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles un pikšas gada kopējās nozvejas Norvēģijas omāra zvejniecībā ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

b)

attiecībā uz parasto jūrasmēli – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF) zvejo ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā;

c)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par 19 cm, – līdz 3,7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar rāmja traļiem (TBB) (linuma acs izmērs 80–90 mm) zvejo Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IV apakšapgabalā uz dienvidiem no 55/56°N);

d)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 7 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ICES IV apakšapgabalā zvejo ar rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm, ar palielinātu linuma acs izmēru rāmja traļa pagarinājumā;

e)

attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas ar kuģiem, kuri ar grunts traļiem (OTB, TBN, OTT, TB), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, zvejo ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.

a)

kopējais garums – 105 mm;

b)

galvkrūšu vairoga garums – 32 mm.

a)

kvadrātveida acu linuma plātni ar linuma acs izmēru vismaz 140 mm;

b)

rombveida linuma acu plātni (linuma acs izmērs vismaz 270 mm), kas novietota daļā, ko veido četras plātnes, un piestiprināta, ievērojot savienojuma attiecību – trīs linuma acis ar izmēru 90 mm pret vienu linuma aci ar izmēru 270 mm; vai

c)

šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm.

—

vismaz 3 metrus gara,

—

novietota ne vairāk nekā 4 metru atstatumā no āmja savelkamās stropes un

—

traļa augšējās plātnes visā platumā (no šuves līdz šuvei).

a)

traļus, kuru kvadrātveida linuma acis āmja daļā ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

b)

pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju;

c)

Pandalus ģints garneļu zvejā – traļus, kuru linuma acs izmērs āmī ir vismaz 35 mm, ar nosacījumu, ka tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm.

—

konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm,

—

vismaz 3 metrus gara un

—

vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis.