15.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2333

(2015. gada 14. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 58. panta 4. punktu, 62. panta 2. punkta a)–d), g) un h) apakšpunktu un 78. panta a)–d) un f) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) 10. pantā ir izklāstīti noteikumi par tiešo maksājumu izmaksāšanu avansā, kad Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (3) 8. pantā minēto finanšu disciplīnu piemēro saistībā ar attiecīgo pieprasījumu gadu. Lai nodrošinātu šo noteikumu vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs, ir lietderīgi precizēt, ka finanšu disciplīna nav jāņem vērā, aprēķinot tiešo maksājumu avansus, ja galīgās korekcijas likme, kas jānosaka līdz 1. decembrim, var vēl nebūt zināma brīdī, kad avansus izmaksā.

(2)

Lai uzlabotu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pareizību, skaidri jānorāda, ka dalībvalstis var brīvprātīgi ieviest “priekškontroļu” sistēmu, lai informētu saņēmējus par iespējamām neatbilstībām un ļautu viņiem laikus mainīt savus atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, lai nevajadzētu saņemt samazinājumus un administratīvus sodus. Pilnīgas administratīvas pārbaudes joprojām būs jāveic pirms maksājuma izdarīšanas. Lai nepieļautu atšķirīgu attieksmi pret lauksaimniekiem vienā un tajā pašā dalībvalstī, šādu sistēmu varētu piemērot dalībvalsts līmenī, nevis saimniecību līmenī. Ievērojot to, ka šī sistēma ir balstīta uz ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu pastāvēšanu, to var piemērot tikai tad, ja šāda sistēma attiecīgajā dalībvalstī ir pilnībā ieviesta. Ievērojot to, ka par pareizu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanu joprojām atbildīgs ir saņēmējs, “priekškontroļu” rezultātiem nevajadzētu skart turpmāko administratīvo kontrolpārbaužu rezultātus. Šāda sistēma var tikt piemērota reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka veidlapu sagataves un attiecīgais grafiskais materiāls, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā, izmantojot ĢIS saskarni, kas ļauj apstrādāt deklarēto platību telpiskos un burtciparu datus, ir izveidoti reģionālā līmenī.

(3)

Iespēja, ka lauksaimnieku grupa, kas pieprasa atbalstu saskaņā ar dažiem lauku attīstības pasākumiem, tiek uzskatīta par saņēmēju (turpmāk tekstā “kolektīvs”), ir labi pielāgota īpaši attiecībā uz agrovides pasākumiem – kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) 28. pantā –, ko īsteno dzīvotņu līmenī, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un dabas saglabāšanas pasākumi. Tādēļ būtu jānodrošina tiesiskais regulējums šādu kolektīvu pārvaldībai un kontrolei. Lai nodrošinātu turpmāku elastīgumu šiem saņēmējiem uz rezultātu gūšanu orientētas pieejas sekmēšanai, dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja apvienot šo sistēmu ar saistību reāllaika paziņošanas sistēmu, ar kuru saņēmēji paziņotu plānotās saistības ne vēlāk kā 14 dienas pirms tās tiek faktiski izpildītas. Šis mehānisms būtu jāpapildina ar individuālām pārbaudēm.

(4)

Attiecībā uz zaļās saimniekošanas saistību izpildi atbalsta saņēmējiem jādeklarē lauksaimniecības zemes gabalu izmantošana vēlākais līdz vienotā pieteikuma vai atbalsta pieteikuma iesniegšanas galīgajam termiņam, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 13. pantā. Tomēr veģetācijas periodā saņēmējam, iespējams, vajadzēs pielāgot audzēšanas plānu attiecībā uz audzējamo kultūru vai tās izvietojumu. Tādēļ atbalsta saņēmējiem būtu jādod iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos un vienīgi zaļās saimniekošanas vajadzībām grozīt savu deklarāciju attiecībā uz deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem. Šai iespējai vajadzētu būt piemērojamai ar nosacījumu, ka tā neietekmē atbilstības statusu ar zaļās saimniekošanas pienākumiem attiecībā uz sākotnējo deklarāciju.

(5)

Pārbaudēm uz vietas paredzēto pārbaudes izlasi no tiem saņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no zaļās saimniekošanas prasībām, patlaban neizraugās, pamatojoties uz atlases metodi kaskādes mehānisma veidā, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 34. pantā. Tādējādi to neatskaita no to saņēmēju izlases, kuri iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmai vai vienotā platībmaksājuma shēmai, pretēji to saņēmēju izlasei, kuri ir pakļauti zaļās saimniekošanas prasībām. Lai palielinātu izlases veidošanas efektivitāti un mazinātu to saņēmēju skaitu, kas jāpārbauda uz vietas, izlase jāveido saskaņā ar vienu un to pašu atlases metodi.

(6)

Pārbaudēm uz vietas paredzēto pārbaudes izlasi dzīvnieku atbalsta shēmām patlaban neizraugās, pamatojoties uz atlases metodi kaskādes mehānisma veidā, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 34. pantā. Lai vēl vairāk uzlabotu efektivitāti saistībā ar izlases veidošanu un samazinātu to saņēmēju skaitu, kas jāpārbauda uz vietas, ir jāparedz, ka šo izlasi var veidot saskaņā ar vienu un to pašu atlases metodi.

(7)

Lai samazinātu administratīvo slogu un palielinātu efektivitāti, veidojot izlasi uz vietas veicamajām pārbaudēm, ir lietderīgi paredzēt skaidri noteiktu iespēju dalībvalstīm apvienot atlasi uz vietas veicamajām pārbaudēm saskaņā ar tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”). Tā kā nav pilnīgas atbilstības starp tiešo maksājumu un lauku attīstības datu kopām, dalībvalstīm jānodrošina iegūto izlašu reprezentativitāte.

(8)

Pašreizējos noteikumos par pārbaudes izlasi, ko izraugās uz vietas veicamajām pārbaudēm saskaņā ar integrēto sistēmu, neietilpst noteikums par atlases veidu, kas būtu jāpiemēro papildu atbalsta saņēmējiem, kuri atlasāmi, kad ekoloģiski nozīmīgās platības nav identificētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā. Ir lietderīgi paredzēt, ka šī papildu izlase jāveido, pamatojoties uz riska analīzi.

(9)

Piemērojot spēkā esošos noteikumus par pārbaužu biežuma samazināšanu, lai veiktu pārbaudes uz vietas saskaņā ar integrēto sistēmu attiecībā uz 2015. un 2016. pieprasījumu gadu, patlaban faktiski gūt labumu no iespējas samazināt pārbaužu biežumu var tikai tās dalībvalstis, kas ir ieviesušas brīvprātīgo sistēmu, ar kuru to sertifikācijas iestāde sertificē kļūdu īpatsvaru pēdējos gados. Attiecībā uz visām citām dalībvalstīm, pirmā iespēja samazināt pārbaužu biežumu paveras tikai no 2017. pieprasījumu gada. Šā iemesla dēļ ir lietderīgi pavērt iespēju samazināt pārbaužu biežumu attiecībā uz dažiem tiešajiem maksājumiem citās dalībvalstīs, kuras attiecībā uz 2016. pieprasījumu gadu apliecina to kļūdu īpatsvaru saskaņā ar jauno metodi, kas izstrādāta Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (5) 7. panta 4. punktu, sākot no 2015. finanšu gada.

(10)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 42. pantā ir izklāstīti noteikumi par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem saskaņā ar dzīvniekiem saistītiem atbalsta pasākumiem, kas jāveic dzīvnieku turēšanas periodā. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt to, ka turēšanas perioda pienākuma izpildīšanu var pienācīgi pārbaudīt. Tomēr ir lietderīgi dot dalībvalstīm iespēju pieņemt lēmumu, ka pārbaudes uz vietas ir jāsadala, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt.

(11)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Ar šo regulu izdarītie grozījumi būtu jāpiemēro atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2016. gada 1. janvāra. Tomēr, ņemot vērā to, ka saņēmējiem var rasties vajadzība pielāgot audzēšanas plānu attiecībā uz lauksaimniecības kultūru vai tās izvietojumu 2015. pieprasījumu gadā, noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstis drīkst atļaut saņēmējam mainīt vienotā pieteikuma saturu attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabalu izmantošanu, būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Turklāt, ņemot vērā grūtības, ar kādām dalībvalstis, kas ieviesušas šādu turēšanas periodu, ir sastapušās 2015. pieprasījumu gadā, noteikumu, kas ļauj sadalīt pārbaudes uz vietas, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, arī būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas un Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 809/2014

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza šādi:

1)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Tiešo maksājumu avanss

Ja dalībvalsts maksā avansus par tiešajiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu, tad, aprēķinot šos avansa maksājumus, finanšu disciplīnas korekcijas likmi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 8. pantā, neņem vērā.

Atlikuma maksājumā, kuru jāpiešķir saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām attiecīgajā pieprasījumu gadā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai minētajā gadā.”;

2)

regulas 11. pantā pievieno šādu 4. un 5. punktu:

“4.   Ja integrētajā sistēmā ir paredzēts, ka veidlapu sagataves un attiecīgais grafiskais materiāls, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā, izmantojot ĢIS saskarni, kas dod iespēju apstrādāt deklarēto platību telpiskos un burtciparu datus, (turpmāk “ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapa”), dalībvalstis var nolemt ieviest iepriekšēju kontrolpārbaužu sistēmu (turpmāk “priekškontroles”), kurā iekļauj vismaz kontrolpārbaudes, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā. Rezultātus paziņo atbalsta saņēmējam 26 kalendāro dienu laikā pēc vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgā termiņa, kā minēts šīs regulas 13. pantā. Tomēr, ja šis 26 kalendāro dienu periods beidzas pirms galīgā termiņa grozījumu paziņošanai saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu, rezultātus paziņo atbalsta saņēmējam ne vēlāk kā nākamajā kalendārajā dienā, kas seko pēc attiecīgā gada grozījumu paziņošanas galīgā termiņa.

Dalībvalstis var nolemt veikt šādas priekškontroles reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka sistēma, izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu, ir izveidota reģionālā līmenī.

5.   Ja saņēmējs ir tādu personu grupa, kuras piesakās uz atbalstu agrovides un klimata pasākumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā (turpmāk “kolektīvs”), dalībvalsts var nolemt atkāpties no šīs regulas 14. panta prasības, ka maksājuma pieprasījumā ir jāietver visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un no ierobežojuma, kas minēts šīs regulas 13. pantā, ka visi attiecīgie dati par pareizu atbalsta administratīvo un finanšu pārvaldību ir jāiesniedz līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgajam termiņam, ieviešot vienkāršotu gada maksājuma pieprasījumu (turpmāk “kolektīvs pieprasījums”), ko iesniedz kolektīvs.

Šīs regulas 2., 3., 4., 9., 11., 13., 15. un 16. pantu, 17. panta 1. punktu un 3. līdz 9. punktu un 21., 24., 25., 27., 28., 29., 35., 38., 39., 40., 42., 43. un 45. pantu un Regulas (ES) Nr. 640/2014 4., 12. un 13. pantu piemēro mutatis mutandis konkrētajām prasībām, kas noteiktas, ņemot vērā kolektīvo pieprasījumu.

Attiecībā uz kolektīviem, dalībvalstis iekļauj aprakstu par administratīvajiem pasākumiem lauku attīstības programmā.”;

3)

regulas 14. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Maksājumam par lauksaimniecības prakses pozitīvo ietekmi uz klimatu un vidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu dalībvalstis var atļaut saņēmējam pienācīgi pamatotos apstākļos veikt grozījumus vienotā pieteikuma saturā attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, ar nosacījumu, ka tas nerada saņēmējam labvēlīgāku situāciju attiecībā uz zaļās saimniekošanas saistību izpildi, pamatojoties uz sākotnējo pieteikumu. Dalībvalstis var nolemt noteikt galīgo termiņu šo grozījumu paziņošanai kompetentajai iestādei.

Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par jebkādu neatbilstību vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, tad attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēta neatbilstība, nav atļauts izdarīt grozījumus saskaņā ar pirmo daļu.”;

4)

iekļauj šādu 14.a pantu:

“14.a pants

Kolektīvi pieprasījumi

1.   Ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvus pieprasījumus, tad attiecībā uz šādiem kolektīviem pieprasījumiem14. pantu nepiemēro.

2.   Kolektīvs iesniedz vienu kolektīvo pieprasījumu gadā.

3.   Kolektīvajā pieprasījumā ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, izņemot informāciju par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata pasākumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā. Kolektīvajā pieprasījumā konkrēti ietver:

a)

kolektīva identitātes datus;

b)

kolektīva katra dalībnieka unikālo identifikāciju;

c)

atsauci uz kolektīva iesniegto atbalsta pieteikumu;

d)

sīkas ziņas par agrovides un klimata darbībām;

e)

datus, kas ļauj nepārprotami identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, to platību, kas izteikta hektāros ar divām zīmēm aiz komata, to izvietojumu un – vajadzības gadījumā – papildu norādes par šo lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu;

f)

attiecīgā gadījumā – datus, kas ļauj nepārprotami identificēt lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem;

g)

attiecīgā gadījumā – visus vajadzīgos apstiprinošos dokumentus, lai apliecinātu tiesības uz attiecīgo pasākumu;

h)

kolektīva paziņojumu, norādot, ka attiecīgie dalībnieki ir informēti par nosacījumiem, kuri attiecas uz lauku attīstības pasākumiem, un finanšu sekām gadījumos, kad konstatēta neatbilstība.

Ja kolektīva iesniegtajā atbalsta pieteikumā ietilpst informācija, kas minēta pirmās daļas b), d) un h) apakšpunktā, šo informāciju var aizstāt ar atsauci uz minēto atbalsta pieteikumu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka kolektīvajā pieprasījumā ietver sīku informāciju par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības.

5.   Kolektīvs ne vēlāk kā 14 kalendāro dienu laikā pirms saistību uzņemšanās paziņo kompetentajai iestādei katru no saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības. Dalībvalstis nodrošina šim paziņojumam piemērotas procedūras.

Ja sīkas ziņas par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības, ir ietvertas kolektīvajā pieprasījumā saskaņā ar 4. punktu, tad saistības nav jāpaziņo saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja vien nemainās saistību veids, laiks vai vieta.”;

5)

regulas 15. pantu groza šādi:

a)

šā panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Grozījumi vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā un pēc priekškontrolēm veiktās izmaiņas”;

b)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a.   Ja saņēmējs ir ticis informēts par priekškontroļu rezultātiem, kā minēts 11. panta 4. punktā, šis saņēmējs var veikt izmaiņas vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā, lai ietvertu tajā visas vajadzīgās korekcijas attiecībā uz individuāliem zemes gabaliem, par kuriem kontrolpārbaužu rezultāti norāda uz iespējamu neatbilstību.”;

c)

šā panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Grozījumus, kas izdarīti saskaņā ar 1. punktu, līdz attiecīgā gada 31. maijam paziņo kompetentajai iestādei, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu, Somiju un Zviedriju, kurās tos paziņo līdz attiecīgā gada 15. jūnijam.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis šādu grozījumu paziņošanai var noteikt agrāku galīgo termiņu. Tomēr šis datums nedrīkst būt agrāks par 15 kalendārajām dienām pēc vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgā termiņa, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 1. punktu.”;

d)

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a.   Izmaiņas pēc priekškontrolēm, kas veiktas saskaņā ar 1.a punktu, paziņo kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 35 kalendārajās dienās pēc vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgā termiņa, kas minēts 13. pantā. Tomēr, ja šis 35 kalendāro dienu ilgais periods beidzas pirms grozījumu paziņošanas galīgā termiņa saskaņā ar šā panta 2. punktu, grozījumus paziņo kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 10 kalendārajās dienās pēc attiecīgā gada grozījumu paziņošanas galīgā termiņa.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.”;

6)

regulas 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai identificētu visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā un/vai lauksaimniecībā neizmantojamas zemes, kā minēts 14. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, kompetentā iestāde nodrošina saņēmēju ar ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.”;

7)

regulas 25. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr pārbaudes uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem, vai saistībām, kas paziņotas saskaņā ar 14.a panta 5. punktu, izziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem, kuri attiecas uz savstarpējo atbilstību, ir paredzēts, ka pārbaudei uz vietas jābūt neizziņotai, minētos noteikumus piemēro arī savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas.”;

8)

regulas 26. panta 2. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Pārbaudes uz vietas par paziņotajām saistībām saskaņā ar 14.a panta 5. punktu veic termiņā, kas nodrošina paziņoto saistību efektīvu pārbaudi.”;

9)

regulas 31. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja ekoloģiski nozīmīgās platības nav identificētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā, kontroles intensitāti, kas noteikta 1. punkta a) un c)–e) apakšpunktā, papildina ar 5 % no visiem attiecīgās pārbaudes ģenerālkopas saņēmējiem, kuriem prasīts uzturēt ekoloģiski nozīmīgās platības lauksaimniecības platībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. un 46. pantu.”;

10)

regulas 32. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvu pieprasījumu, izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, attiecas vismaz uz:

a)

5 % no visiem kolektīviem, kas iesniedz kolektīvu pieprasījumu; minētajai izlasei vienlaikus jāaptver vismaz 5 % no kopējās kolektīvajā pieprasījumā deklarētās platības saskaņā ar 14.a panta 3. punktu; un

b)

5 % no saistībām, kas paziņotas saskaņā ar 14.a panta 5. punktu.”;

b)

šā panta 3. punktā pievieno šādu trešo daļu:

“Ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvo pieprasījumu, šo punktu nepiemēro kolektīviem.”;

11)

regulas 34. pantu groza šādi:

a)

šā panta 2. punktu groza šādi:

i)

pirmo daļu groza šādi:

punkta a) apakšpunktā pievieno šādus teikumus:

“saņēmējus, ko atlasa pēc nejaušības principa saskaņā ar šā panta 3. punkta pirmo daļu, var uzskatīt par daļu no pārbaudes izlases, kas noteikta šā apakšpunkta pirmajā teikumā. Šādu saņēmēju skaits pārbaudes izlasē nedrīkst pārsniegt to proporciju pārbaudes ģenerālkopā;”

iekļauj šādu ba) apakšpunktu:

“ba)

no 0,6 līdz 0,75 % no pārbaudes ģenerālkopas, kā minēts 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs šā īpatsvara sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no pārbaudes ģenerālkopas, kā minēts 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā;”,

šā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

pārējos saņēmējus pārbaudes izlasē, kas minēta 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi;”,

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

visus saņēmējus, kuri atlasīti saskaņā ar šīs daļas a)–d) apakšpunktu, un tos, kuri atlasīti, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar šā panta 3. punkta pirmo daļu, var uzskatīt par daļu no pārbaudes izlases, kas paredzēta 30. panta a) punktā. Ja tas vajadzīgs minimālās kontroles intensitātes sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu;”,

šā punkta g) apakšpunktu svītro,

šā punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

20–25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kas minēti 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu. To saņēmēju atlikušo skaitu, kas minēti 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šīs daļas e) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs minimālās kontroles intensitātes sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no attiecīgajām pārbaudes ģenerālkopām;”,

iekļauj šādu ha) apakšpunktu:

“ha)

20–25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kas minēti 31. panta 1. punkta d) un h) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šīs daļas b) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs attiecīgā īpatsvara sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu. To saņēmēju atlikušo skaitu, kas minēti 31. panta 1. punkta d) un h) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šīs daļas c) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs minimālās kontroles intensitātes sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no attiecīgajām pārbaudes ģenerālkopām;”;

ii)

otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Pārbaude uz vietas attiecībā uz papildu saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar pirmās daļas d), e), h) un ha) apakšpunktu, kā arī attiecībā uz saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar pirmās daļas f) apakšpunktu, var aprobežoties tikai ar atbalsta shēmu, kurai tie atlasīti, ja attiecībā uz citām atbalsta shēmām, kurās tie iesnieguši pieteikumu, minimālā kontroles intensitāte jau ir sasniegta.

Pārbaude uz vietas attiecībā uz papildu saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar 31. panta 3. punktu, kā arī attiecībā uz saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta pirmās daļas h), ha), un i) apakšpunktu, var aprobežoties tikai ar zaļās saimniekošanas praksi, kurai tie atlasīti, ja attiecībā uz citām atbalsta shēmām un zaļās saimniekošanas praksēm, kas tiem jāievēro, minimālā kontroles intensitāte jau ir sasniegta.”;

iii)

pievieno šādu piekto daļu:

“papildu saņēmējus, kuri jāpārbauda uz vietas, piemērojot 31. panta 3. punkta pirmo daļu, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.”;

b)

šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pirmos 20–25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kuri jāpārbauda uz vietas, 32. un 33. panta piemērošanas vajadzībām un ja 32. panta 2.a punktu piemēro 100 % no kolektīviem, un 20–25 % no saistībām, uz kurām jāattiecina pārbaudes uz vietas, atlasa pēc nejaušības principa. Atlikušo saņēmēju skaitu un saistības, uz kurām jāattiecina pārbaudes uz vietas, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

Regulas 32. un 33. panta piemērošanas vajadzībām pēc nejaušības principa atlasītajā daļā var iekļaut arī saņēmējus, kas jau atlasīti saskaņā ar šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta pirmo teikumu. Šādu saņēmēju skaits pārbaudes izlasē nedrīkst pārsniegt to proporciju pārbaudes ģenerālkopā.

Regulas 32. panta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis pēc riska analīzes var atlasīt konkrētus lauku attīstības pasākumus, kas attiecas uz saņēmējiem.”;

12)

regulas 36. pantu groza šādi:

a)

šā panta 2. punktu groza šādi:

i)

otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja saskaņā ar 17. panta 2. punktu ir izveidota sistēma, ar kuru nosaka visu atbalsta pieteikumu telpisko sakritību ar lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu attiecībā uz visiem saņēmējiem.

Attiecībā uz 2015. pieprasījumu gadu kļūdu īpatsvars, kas konstatēts pēc nejaušības principa atlasītajā un uz vietas pārbaudītajā izlasē, iepriekšējos divos finanšu gados nedrīkst pārsniegt 2 %. Minēto kļūdu īpatsvaru dalībvalsts apstiprina saskaņā ar Savienības līmenī izstrādātu metodiku.”;

ii)

pievieno šādu ceturto daļu:

“Attiecībā uz 2016. pieprasījumu gadu kļūdu īpatsvars, kas konstatēts pēc nejaušības principa atlasītajā un uz vietas pārbaudītajā izlasē, iepriekšējā finanšu gadā nedrīkst pārsniegt 2 %. Minēto kļūdu īpatsvaru dalībvalsts apstiprina saskaņā ar jauno metodi, kas izstrādāta Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (6) 7. panta 4. punktu.

(6)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).”;"

b)

šā panta 3. punktā septīto daļu aizstāj ar šādu:

“Panta 2. punkta trešo un ceturto daļu piemēro mutatis mutandis.”;

c)

šā panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr pirmo daļu nepiemēro saņēmējiem, kuri izmanto līdzvērtīgas prakses, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā, un kolektīviem un saistībām, ko atlasa saskaņā ar šīs regulas 32. panta 2.a punktu.”;

d)

šā panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 2., 3. un 4. punktu piemēro tikai tad, ja ir izpildīti uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma samazināšanas vispārīgie nosacījumi, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 41. pantā.”;

13)

regulas 37. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Attiecībā uz kolektīviem, kas atlasīti saskaņā ar 32. panta 2.a punkta a) apakšpunktu, pārbaudes uz vietas aptver platības mērīšanu, atbilstības kritēriju pārbaudi un citus pienākumus, kas attiecas uz kolektīvajā pieprasījumā deklarēto platību.

Attiecībā uz saistībām, kas atlasītas saskaņā ar 32. panta 2.a punkta b) apakšpunktu, pārbaude uz vietas aptver paziņoto saistību pārbaudi.”;

14)

regulas 41. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, ja dalībvalsts izmanto iespēju iesniegt kolektīvus pieprasījumus, dalībvalsts var nolemt nedot kolektīvam iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja neatbilstība tiek konstatēta pārbaudes laikā. Ja šādās pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, iespēju parakstīt ziņojumu dod, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes konstatējumiem, izdara secinājumus par atbalsta samazināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai sodiem.”;

15)

regulas 42. panta 1. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Tomēr, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, dalībvalstis var nolemt, ka pārbaudes uz vietas, kas paredzētas 32. vai 33. pantā, sadala pa laikposmu, kurā dzīvnieks var tikt atzīts par tādu, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu vai atbalstu.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2016. gada 1. janvāra.

Tomēr 1. panta 3. un 15. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).