31.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/1

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 Komisija ir pilnvarota pieņemt īpašus noteikumus par tiesībām pretendēt uz atbalstu par izmaksām, kas saistītas ar jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas darbībām ilgtspējīgu zvejas darbību satvarā, par tiesībām pretendēt uz atbalstu par izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti, un par tiesībām pretendēt uz atbalstu par darbībām, kuru mērķis ir zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana.

(2)

Visi šīs regulas noteikumi attiecas uz aspektiem, kas saistīti ar tiesībām pretendēt uz atbalstu par izmaksām vai darbībām, un divi no tiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ieguldījumiem kuģos. Turklāt visi šie pasākumi ietekmē veidu, kādā tiek veiktas zvejas darbības. Tāpēc šie noteikumi ir cieši saistīti. Lai nodrošinātu minēto noteikumu saskaņotību un darītu tos viegli pārskatāmus un vienkopus pieejamus visiem Savienības iedzīvotājiem, minētie noteikumi būtu jāpieņem vienā aktā.

(3)

Zvejnieka darbs joprojām ir viens no bīstamākajiem arodiem Savienībā, un uz mazapjoma zvejas kuģiem notiek ievērojams skaits negadījumu. Tāpēc Padomes Direktīvās 93/103/EK (2) un 92/29/EEK (3) ir noteikts drošības un veselības prasību minimums, kas ir jāpiemēro darbā uz zvejas kuģiem un jātransponē valsts tiesību aktos. Regulā (ES) Nr. 508/2014 ir paredzēts finansēt konkrētus ieguldījumus zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanā, ja šie ieguldījumi pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos noteiktās prasības. Tāpēc ir jāprecizē, kādas izmaksas, kas saistītas ar šādiem konkrētiem ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem mācībās par veselības jautājumiem un informēšanas kampaņās, var finansēt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014.

(4)

Iegādājoties un uzstādot kuģos aprīkojumu, kas paredzēts, lai samazinātu piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielinātu zvejas kuģu energoefektivitāti, var palīdzēt sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Efektīvas kuģu ekspluatācijas rezultātā var panākt arī ievērojamu enerģijas patēriņa samazinājumu. Regulas (ES) Nr. 508/2014 41. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts finansēt tādus ieguldījumus aprīkojumā vai kuģos, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti, kā arī ieguldījumus zvejas rīkos, ja tādējādi netiek mazināta minēto zvejas rīku selektivitāte, un atbalstīt energoefektivitātes auditus un sistēmas. Tāpēc ir jāprecizē, kādas izmaksas var finansēt no EJZF, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.

(5)

Būtu jāprecizē arī izmaksas, kas saistītas ar jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas darbībām un kompensācijas režīmiem ilgtspējīgu zvejas darbību satvarā. Veicot šīs darbības, būtu jāievēro zaļās infrastruktūras pamatprincipi, kas noteikti Komisijas paziņojumā (4) par zaļo infrastruktūru (5) un var ievērojamā mērā palīdzēt rezultatīvi īstenot rīcībpolitikas, kuras tiecas savus mērķus daļēji vai pilnībā sasniegt ar dabā balstītiem risinājumiem.

(6)

Atbalsttiesīgajām izmaksām, kas saistītas ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 32. pantā, 40. panta 1. punktā un 41. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, ir jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti tās 11. pantā, kurā noteikts, ka uz EJZF atbalstu nevar pretendēt par darbībām, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, vai par aprīkojumu, kas palielina kuģa spēju atrast zivis. Lai ieguldījumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo regulu, nezaudētu stimulējošo ietekmi, izmaksas, kas saistītas ar jebkuras aprīkojuma daļas plānotu vai profilaktisku apkopi, kas uztur ierīci darba kārtībā, būtu jāizslēdz no EJZF finansējuma saņemšanas.

(7)

Tā kā periods, kurā darbības var pretendēt uz EJZF finansējumu, sākās 2014. gada 1. janvārī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai varētu raiti piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz izmaksu atbalsttiesīgumu, un lai dalībvalstis varētu sagatavot un īstenot darbības programmas, kas saistītas ar EJZF,

a)

darbību veidi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz EJZF atbalstu zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai;

b)

izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz EJZF atbalstu jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un kompensācijas režīmiem ilgtspējīgu zvejas darbību satvarā;

c)

izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz EJZF atbalstu zvejas kuģu energoefektivitātes palielināšanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai.

a)

glābšanas plosti;

b)

hidrostatiskās atvienošanas ierīces glābšanas plostiem;

c)

personas vietu norādošās bākas, piemēram, briesmu vietu norādošā radiobāka, ko var iestrādāt zvejnieku glābšanas vestēs un darba apģērbā;

d)

individuālie peldamības līdzekļi, jo īpaši hidrotērpi un tērpi izdzīvošanai ekstremālos apstākļos, glābšanas riņķi un glābšanas vestes;

e)

briesmu signālugunis;

f)

līnmetēji;

g)

pār bortu pārkritušu cilvēku glābšanas līdzekļi;

h)

ugunsdrošības aprīkojums, piemēram, ugunsdzēšamie aparāti, ugunsizturīgas segas, uguns un dūmu detektori, elpošanas aparāti;

i)

ugunsdrošas durvis;

j)

degvielas tvertņu slēgvārsti;

k)

gāzes detektori un gāzes noplūdes brīdinājuma sistēmas;

l)

sateces ūdeņu sūkņi un tilpņu signalizācija;

m)

radiosakaru un satelītsakaru aprīkojums;

n)

ūdensnecaurlaidīgas lūkas un durvis;

o)

mehānismu aizsargierīces, piemēram, vinčas vai tīkla spoles;

p)

trapi un piekļuves kāpnes;

q)

meklēšanas, klāja vai avārijas apgaismojums;

r)

atvienošanas mehānismi gadījumiem, kad zvejas rīki aizķeras aiz zemūdens šķēršļa;

s)

novērošanas kameras un monitori;

t)

aprīkojums un elementi, kas vajadzīgi drošības uzlabošanai uz klāja.

a)

pirmās palīdzības komplektu iegāde un izvietošana;

b)

neatliekamai ārstēšanai uz kuģa paredzētu zāļu un ierīču iegāde;

c)

telemedicīnas, tostarp e-tehnoloģiju, aprīkojuma un medicīniskās attēlveidošanas tehnoloģiju, nodrošināšana attālinātām konsultācijām no kuģa;

d)

veselības uzlabošanai uz kuģa paredzētu norādījumu un rokasgrāmatu nodrošināšana;

e)

veselības uzlabošanai uz kuģa paredzētas informēšanas kampaņas.

a)

sanitārās labierīcības, piemēram, tualetes un mazgāšanās telpas;

b)

kambīzes un pārtikas noliktavu aprīkojums;

c)

dzeramā ūdens attīrīšanas ierīces;

d)

tīrīšanas aprīkojums sanitāro apstākļu nodrošināšanai uz kuģa;

e)

norādījumi un rokasgrāmatas, tostarp programmatūras rīki, higiēnas uzlabošanai uz kuģa.

a)

klāja margas;

b)

segtas klāja konstrukcijas un kajīšu modernizācija, lai nodrošinātu aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem;

c)

aprīkojums, kas paredzēts kajīšu drošības uzlabošanai un kuģa komandas koptelpu ierīkošanai;

d)

aprīkojums, kas paredzēts, lai atvieglotu smagumu celšanu ar rokām, izņemot mehānismus, kas tieši saistīti ar zvejas darbībām, piemēram, vinčas;

e)

pretslīdes krāsa un gumijas paklāji;

f)

trokšņa, siltuma vai aukstuma izolācijas aprīkojums un ventilācijas uzlabošanas aprīkojums;

g)

darba apģērbs un drošības aprīkojums, piemēram, ūdensnecaurlaidīgi aizsargzābaki, acu un elpošanas aizsarglīdzekļi, aizsargcimdi un ķiveres, vai aizsargaprīkojums pret krišanu;

h)

avārijas un drošības brīdinājuma zīmes;

i)

riska analīze un novērtējums, lai identificētu riskus zvejniekiem ostās vai kuģošanas laikā un veiktu pasākumus risku novēršanai vai mazināšanai;

j)

norādījumi un rokasgrāmatas par darba apstākļu uzlabošanu uz kuģa.

a)

pazaudētu zvejas rīku savākšana jūrā, jo īpaši tādēļ, lai izskaustu “rēgu zveju”;

b)

piesārņojuma savākšanai un uzglabāšanai paredzēta aprīkojuma iegāde un attiecīgā gadījumā uzstādīšana uz kuģa;

c)

atkritumu savākšanas shēmu izveide, tostarp finansiālu stimulu nodrošināšana iesaistītajiem zvejniekiem;

d)

piesārņojuma savākšanai un otrreizējai izmantošanai zvejas ostās paredzēta aprīkojuma iegāde un attiecīgā gadījumā uzstādīšana;

e)

komunikācijas, informēšanas, izpratnes veidošanas kampaņas, kas rosina zvejniekus un citas ieinteresētās personas piedalīties projektos, kuru mērķis ir pazaudētu zvejas rīku savākšana;

f)

zvejnieku un ostas darbinieku apmācība.

a)

jūras teritoriju aizsardzībai pret tralēšanu paredzētu objektu iegāde un attiecīgā gadījumā uzstādīšana;

b)

degradētu jūras ekosistēmu atjaunošanai paredzētu objektu iegāde un attiecīgā gadījumā uzstādīšana;

c)

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanas darbiem, piemēram, izpēti, zinātniskiem pētījumiem vai novērtējumiem;

d)

tālākajos reģionos – izmaksas, kas saistītas ar noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču iegādi un attiecīgā gadījumā uzstādīšanu, ja šādas ierīces veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 38. panta 2. punktu.

a)

izmaksas par nogremdēšanai un mākslīgu rifu izveidošanai paredzētu kuģu iegādi;

b)

izmaksas, kas saistītas ar zivju pievilināšanas ierīču būvi un uzturēšanu, izņemot izmaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā.

a)

apaļie āķi;

b)

akustiskās atbaidīšanas ierīces pie zvejas rīkiem;

c)

ierīces bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka (turtle excluder device, TED);

d)

slokšņu virtenes;

e)

citi rīki vai ierīces, kas efektīvi novērš aizsargājamo sugu īpatņu nejaušu nozveju.

a)

zvejnieku apmācība par jūras bioloģisko resursu labāku pārvaldību vai saglabāšanu;

b)

projekti, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta piekrastes biotopiem, kas ir nozīmīgi zivīm, putniem un citiem organismiem;

c)

uz atbalstu var pretendēt arī projekti, kuros galvenā uzmanība pievērsta zivju reprodukcijai nozīmīgām teritorijām, piemēram, piekrastes mitrājiem.

a)

pētījumu veikšana, jo īpaši sugu un biotopu monitoringa un novērošanas jomā, ietverot kartēšanu, un riska pārvaldība;

b)

zvejas darbību un zvejas intensitātes, kā arī ar aizsargājamām sugām un biotopiem radušās mijiedarbības kartēšana;

c)

apspriešanās ar ieinteresētajām personām pārvaldības plānu sagatavošanas posmā;

d)

noslodzes un ietekmes indikatoru izstrāde un piemērošana un saglabāšanās stāvokļa novērtējumu veikšana;

e)

mācības, kas paredzētas zvejniekiem un citām personām, kuras strādā par aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) pārvaldību atbildīgajās iestādēs vai šo iestāžu uzdevumā, un kas attiecas uz aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošanu ar zvejniecību saistītu darbību jomā;

f)

AJT robežu noteikšana;

g)

uzraudzība, tostarp uzraudzībā iesaistīto darbinieku algas;

h)

ar AJT saistītu popularizēšanas un izpratnes veidošanas pasākumu veikšana;

i)

tās ietekmes novērtēšana, ko pārvaldības plāni rada uz Natura 2000 teritorijām un uz zvejas apgabaliem, kurus iespaido pārvaldības plāni.

a)

apspriešanās ar ieinteresētajām personām pārvaldības plānu sagatavošanas posmā;

b)

noslodzes/ietekmes indikatoru izstrāde un piemērošana un saglabāšanās stāvokļa novērtējumi;

c)

Natura 2000 teritoriju un AJT uzraudzība;

d)

mācības, kas paredzētas personām, kuras strādā par Natura 2000 teritoriju un AJT pārvaldību atbildīgajās iestādēs vai šo iestāžu uzdevumā;

e)

zvejniekiem paredzētas mācības par jūras ekosistēmu saglabāšanu un atjaunošanu un par saistītām alternatīvām darbībām, piemēram, ekotūrismu Natura 2000 teritorijās un AJT;

f)

zvejas darbību kartēšana un tās intensitātes uzraudzība, zvejas mijiedarbības ar aizsargājamajām sugām, piemēram, roņiem, jūras bruņrupučiem, delfīniem, jūras putniem, reģistrēšana;

g)

atbalsts zvejniecības pārvaldības pasākumu izstrādei Natura 2000 teritorijās un AJT, piemēram, ietekmes novērtējuma pētījumi un riska novērtējums, tostarp darbības, kas veicina to saskaņotības uzlabošanu;

h)

atbalsts intensificētiem informatīviem pasākumiem vides jomā par jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu (ar zvejnieku iesaistīšanos);

i)

Natura 2000 teritoriju un AJT pārvaldītāju sadarbība un kontaktu veidošana.

a)

izmaksas, kas saistītas ar shēmām, kurās testē novatoriskus monitoringa paņēmienus, jo īpaši:

b)

finansiāli stimuli uzstādīt kuģos automātiskās reģistrācijas ierīces, kas paredzētas tādu okeanogrāfisko datu kā temperatūras, sāļuma, planktona, aļģu ziedēšanas vai duļķainības monitoringam un reģistrēšanai;

c)

komerciālās zvejas kuģu fraktēšana vides novērošanai par darbībai samērīgu tarifu;

d)

izmaksas par citām zinātniskām darbībām, kas saistītas ar jūras un piekrastes ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu.

a)

darbības, kas mazina fizikālo un ķīmisko piesārņojumu;

b)

darbības, kas mazina cita veida fizikālo noslodzi, tostarp antropogēnu zemūdens troksni, kurš negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību;

c)

pozitīvi saglabāšanas pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt un saglabāt augus un dzīvniekus, tostarp reintroducēt vietējās sugas vai palielināt to populāciju, un Komisijas paziņojumā par zaļo infrastruktūru (6) minēto zaļās infrastruktūras principu piemērošana;

d)

darbības ar mērķi novērst, ierobežot vai izskaust ISS.

a)

ieguldījumi kuģa stabilitātes mehānismos, piemēram, ķimeņķīļos un bulba priekšgalos, kas uzlabo kuģa noturību un stabilitāti;

b)

izmaksas, kas saistītas ar netoksisku pretapaugšanas līdzekļu, piemēram, vara pārklājuma, izmantošanu berzes mazināšanai;

c)

izmaksas, kas saistītas ar stūres mehānismu, piemēram, stūres mehānisma vadības sistēmas un vairākas stūres, lai samazinātu stūrēšanas intensitāti atkarībā no laika un jūras apstākļiem;

d)

tilpņu pārbaude, ko veic, lai apzinātu hidrodinamikas uzlabošanas iespējas.

a)

energoefektīvas dzenskrūves, arī dzenvārpstas;

b)

katalizatori;

c)

energoefektīvi ģeneratori, piemēram, tādi, kuros izmanto ūdeņradi vai dabasgāzi;

d)

elementi, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, piemēram, buras, pūķi, vēja rotori, turbīnas vai saules paneļi;

e)

priekšgala dzinekļi;

f)

dzinēju pārveide, ko veic, lai varētu izmantot biodegvielas;

g)

ekonometri, degvielas pārvaldības sistēmas un monitoringa sistēmas;

h)

ieguldījumi sprauslās, kas uzlabo dzinējspēka sistēmu.

a)

velkamu zvejas rīku aizstāšana ar alternatīviem zvejas rīkiem;

b)

velkamu zvejas rīku modifikācijas;

c)

ieguldījumi velkamu zvejas rīku monitoringa aprīkojumā.

a)

ieguldījumi, kas paredzēti par 18 m īsāku zvejas kuģu dzesēšanas, saldēšanas vai izolācijas sistēmu uzlabošanai;

b)

ieguldījumi, kas paredzēti, lai veicinātu kuģī saražotās siltumenerģijas otrreizēju izmantošanu, proti, siltuma reģenerāciju un atkārtotu izmantošanu citām palīgdarbībām uz kuģa.