30.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/21

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Malta un Slovēnija ir tiešā veidā ieinteresētas Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Vidusjūras konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgus ieteikumus (2). Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam šajā regulā būtu jāiekļauj tikai tie kopīgajos ieteikumos minētie pasākumi, kas ir saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu.

(4)

Attiecībā uz Vidusjūru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā ir noteikts izkraušanas pienākums attiecībā uz visām to sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti, un arī to sugu nozvejām, kurām Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (3) III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām.

(5)

Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plāns no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro visām to sugu nozvejām, kam Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un/vai riņķvadu Vidusjūrā (t. i., Eiropas anšova, sardīnes, makreles un stavridu zvejā).

(6)

Tiecoties novērst nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma, izsakot to procentos no to sugu gada kopējās nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās. Attiecīgo dalībvalstu iesniegtajos kopīgajos ieteikumos ir izteikts atbalsts de minimis atbrīvojumam sakarā ar lielākām izmaksām, kas saistītas ar nevēlamu nozveju pārzināšanu uz kuģa (šķirošana un ievietošana kastēs, uzglabāšana un konservēšana) un uz sauszemes (transportēšana un uzglabāšana, konservēšana, tirdzniecība, īpašu atkritumu apstrāde vai iznīcināšana), salīdzinot ar nelielo un dažkārt pat neesošo saimniecisko labumu, ko varētu gūt no šādām nevēlamām nozvejām. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajos ieteikumos ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar lielākām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu (4). Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu, ievērojot kopīgajos ieteikumos ierosinātos procentuālos apjomus un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā atļautos līmeņus.

(7)

Ievērojot kopīgos ieteikumus un ņemot vērā grafiku, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā trīs gadus,

a)

“minimālais izmērs” ir jūras organismu minimālais izmērs, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā;

“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

b)

“GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (5) I pielikumā;

c)

“Vidusjūras rietumu daļa” ir GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.1., 11.2., 12. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

d)

“Adrijas jūras ziemeļu daļa” ir GFCM 17. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

e)

“Adrijas jūras dienvidu daļa un Jonijas jūra” ir GFCM 18., 19. un 20. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

f)

“ūdeņi ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas” ir GFCM 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

g)

“Egejas jūra un ūdeņi ap Krētas salu” ir GFCM 22. un 23. ģeogrāfiskais apakšapgabals.

a)

Vidusjūras rietumu daļā līdz 5 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un riņķvadu un kuras norādītas pielikuma 1. punktā;

b)

Adrijas jūras ziemeļu daļā līdz 5 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un riņķvadu un kuras norādītas pielikuma 2. punktā;

c)

Adrijas jūras dienvidu daļā un Jonijas jūrā:

d)

ūdeņos ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas:

e)

Egejas jūrā un ūdeņos ap Krētas salu līdz 3 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu un kuras norādītas pielikuma 5. punktā.