18.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/82

(1)

Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu 21 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes sulfanilskābes importam un galīgo antidempinga maksājumu 18,3 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (3) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 7,1 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (4) pieņēma tādas cenu saistības attiecībā uz antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti importam no Indijas, ko piedāvāja viens Indijas ražotājs eksportētājs, proti, Kokan Synthetics and Chemicals Pvt. Ltd (“Kokan”).

(4)

Pēc atkārtotas pretabsorbēšanas izmeklēšanas Padome 2004. gada februārī ar Regulu (EK) Nr. 236/2004 (5) no 21 % līdz 33,7 % palielināja galīgā antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam.

(5)

Pēc tam, kad Kokan bija brīvprātīgi atsaucis saistības, Komisija 2004. gada martā ar Lēmumu 2004/255/EK (6) atcēla Lēmumu 2002/611/EK.

(6)

Komisija ar Lēmumu 2006/37/EK (7) pieņēma Kokan piedāvātās jaunās cenu saistības gan attiecībā uz antidempinga, gan antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes importam. Regula (EK) Nr. 1338/2002 un Regula (EK) Nr. 1339/2002 tika attiecīgi grozītas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 123/2006 (8).

(7)

Pēc pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1000/2008 (9) noteica antidempinga maksājumus ĶTR un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Pēc termiņbeigu un starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1010/2008 (10) noteica galīgos kompensācijas maksājumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un grozīja antidempinga maksājumu likmes, kas noteiktas Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(8)

Pēc paziņojuma publicēšanas par ĶTR un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (11) Komisija 2013. gada 1. jūlijā saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu. Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza CUF – Quimicos Industriais (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “CUF”), kas ir vienīgais sulfanilskābes ražotājs Savienībā un kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma.

(9)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām, visticamāk, dempings turpināsies un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

(10)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (12) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(11)

Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (13) sāka arī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (14) 18. pantu, attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, proti, 2013. gada 30. septembrim (“attiecīgais periods”).

(13)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus ĶTR un Indijā, importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(14)

Vienīgā ieinteresētā persona, kura pieprasīja uzklausīšanu, ir vienīgais Savienības ražotājs, un tam piedāvāja šo iespēju.

(15)

Ņemot vērā Indijas un Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika lūgtas 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas lūgta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(16)

Komisija saņēma atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem; atbildes no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas. Tādēļ atlase netika izmantota.

(17)

Viens nesaistītais importētājs aizpildīja atlases veidlapu, tomēr tas nav importējis attiecīgo ražojumu no attiecīgajām valstīm un tādējādi nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atlase netika izmantota.

(18)

Tā kā ir tikai viens Savienības ražotājs, atlase attiecībā uz Savienības ražotājiem netika izmantota.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem importētājiem un lietotājiem Savienībā.

(20)

Tikai viens no diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem (Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd). Šis Indijas ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielu daļu no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(21)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(22)

Attiecīgais ražojums ir sulfanilskābe, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2921 42 00 (Taric kods 2921420060). Sulfanilskābi iedala divās kategorijās, kuras nosaka atbilstīgi skābes tīrības pakāpei: tehniskā sulfanilskābe un attīrītā sulfanilskābe. Turklāt attīrīto sulfanilskābi dažkārt laiž tirgū kā sulfanilskābes sāli. Sulfanilskābi izmanto kā izejvielu optisko balinātāju, betona piedevu, pārtikas krāsvielu un speciālu krāsvielu ražošanā. Tika norādīts, ka ierobežotos daudzumos to izmanto arī farmācijas nozarē. Lai gan netiek apstrīdēts, ka abām kategorijām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tādējādi to ražojumus var uzskatīt par vienu ražojumu, ir būtiski norādīt, ka saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem praktiska savstarpēja aizstājamība ir ierobežota. Jo īpaši lietotāji, kas izmanto attīrīto sulfanilskābi, var izmantot tehnisko sulfanilskābi vien tad, ja tie paši to var attīrīt. Minētie lietotāji, kuriem nepieciešama vai kuri dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, teorētiski varētu izmantot attīrīto sulfanilskābi, taču, ņemot vērā cenu atšķirību (20–25 %), tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums.

(23)

Sulfanilskābe ir izejviela un tās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tās izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kurus savos iekšzemes tirgos un trešām valstīm ražo un pārdod ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs, kā arī ražojumiem, kurus Savienības ražotājs ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatā vienāds izmantojums, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik notiek dempings un vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties, ja tiktu izbeigti pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR un Indijas importu.

(25)

Sākusi termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija sazinājās ar 39 zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm. Neviens no minētajiem ražotājiem nepieteicās un nesadarbojās.

(26)

Komisija informēja Ķīnas iestādes un attiecīgos ražotājus eksportētājus par savu nodomu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot labākos pieejamos faktus. Ieinteresētās personas šajā sakarībā nesniedza piezīmes.

(27)

Tādējādi konstatējumi par dempingu un dempinga atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem, t. i., informāciju, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, īpaši informāciju, kas iekļauta pārskatīšanas pieprasījumā, un Eurostat datiem.

(28)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no Ķīnas importēja vien nelielus attiecīgā ražojuma daudzumus.

(29)

Sākusi termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija sazinājās ar 25 zināmajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, no kuriem tikai viens, proti, Kokan, atbildēja uz anketas jautājumiem un sadarbojās izmeklēšanas gaitā. Minētais uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielāko daļu Indijas eksporta uz Savienību.

(30)

Attiecīgajā periodā minētais ražotājs eksportētājs darbojās saskaņā ar Komisijas pieņemtajām cenu saistībām; konstatēts, ka tās ir ievērotas.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību, ko ieguva atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(32)

Lai attiecībā uz ĶTR noteiktu normālo vērtību, sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti izmantoja Indiju. Paziņojumā par procedūras sākšanu Indiju norādīja kā analogo valsti, un ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes netika saņemtas, un nekas neliecināja, ka Indija vairs nebija piemērota izvēle. Pārskatīšanas pieprasījumā Savienības ražošanas nozare ierosināja par analogo valsti izmantot ASV, tomēr, ņemot vērā to, ka ASV ir tikai viens ražotājs un ka ASV tirgus ir aizsargāts ar antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas jau vairāk nekā 20 gadus tiek piemēroti Ķīnas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, šis priekšlikums tika noraidīts. Tāpēc arī šajā izmeklēšanā par analogo valsti izvēlējās Indiju.

(33)

Tādējādi tika izmantoti dati par Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz datiem, ko sniedza analogās valsts ražotājs, kas sadarbojās, proti, Kokan. Par pamatu normālās vērtības noteikšanai izmantoja iekšzemes pārdošanas apjomus (sk. 42.–47. apsvērumu).

(35)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par Ķīnas cenām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un statistikas avotiem (Eurostat). Uzskata, ka šis informācijas avots aptuveni atspoguļo faktiskās cenas, ko Savienības klientiem prasa Ķīnas eksportētāji.

(36)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, vajadzības gadījumā veicot atbilstošas korekcijas, tika pienācīgi ņemta vērā eksporta cena. Lai eksporta cenu izteiktu EXW līmenī, Komisija, ņemot vērā informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, koriģēja uz Eurostat datiem balstīto CIF cenu saistībā ar transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksām. Šīs korekcijas bija no 5 līdz 10 % no CIF cenas.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(39)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, informācija par importētā ražojuma sortimentu nav pieejama. Lai gan nebija informācijas par tehniskās un attīrītās sulfanilskābes importa daudzumiem, tomēr tika uzskatīts, ka pat tad, ja pieņem, ka viss imports ietvēra attīrīto sulfanilskābi, kas vidēji ir par 20 % dārgāka par tehnisko sulfanilskābi, Eurostat apkopotās importa cenas ir tādā līmenī, kas, salīdzinot ar analogās valsts normālo vērtību, neliecina par dempingu.

(40)

Turklāt, kā minēts 28. apsvērumā, importa apjomi no Ķīnas PIP bija niecīgi. Attiecīgajās nozarēs ir vispārzināms, ka ad hoc sulfanilskābes sūtījumi nelielos daudzumos notiek par ievērojami augstākām vienības cenām nekā parasto pasūtījumu gadījumā lielākos daudzumos, ar ko varētu skaidrot augsto importa cenu līmeni, par ko ziņo Eurostat.

(41)

Tādējādi, lai gan saskaņā ar pieejamajiem rādītājiem dempings netika konstatēts, šādam secinājumam varētu būt neliela nozīme, jo importa apjoms ir neliels un trūkst informācijas attiecībā uz importētā ražojuma sortimentu, kas ir svarīga informācija, ņemot vērā lielo cenu atšķirību starp attīrīto un tehnisko sulfanilskābi.

(42)

Vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, katra attiecīgā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomi bija reprezentatīvos daudzumos un parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(43)

Katram ražojuma veidam tika noteikts neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdošanas apjomu īpatsvars iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(44)

Visi iekšzemes pārdošanas apjomi tika pārdoti par neto pārdošanas cenām, kas ir vienādas vai lielākas par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, tādējādi rentablie pārdošanas apjomi pārsniedza 80 % no katra ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Tādējādi visiem ražojuma veidiem normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējais svērtais lielums cenām, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantotas visiem šā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

(45)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tāda Ķīnas importa spiediena dēļ, kas ienāk Indijas tirgū, tiek izkropļotas Indijas iekšzemes tirgus cenas un līdz ar to arī normālās vērtības noteikšana.

(46)

Kā minēts iepriekš 44. apsvērumā, rentablie pārdošanas apjomi pārsniedza 80 % no katra ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma, tādējādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktiskajām iekšzemes tirgus cenām. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai Ķīnas imports izraisīja lejup vērstu spiedienu Indijas iekšzemes tirgū, normālā vērtība ir noteikta tādā veidā, lai šāds spiediens neietekmētu novērtējumu. Ja rentabli būtu 80 % vai mazāk no konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomiem, normālo vērtību noteiktu, pamatojoties tikai uz šiem rentablajiem pārdošanas apjomiem. Turklāt, ja visi konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomi radītu zaudējumus, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējām ražošanas izmaksām un saprātīgu peļņas normu.

(47)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums normālās vērtības aprēķināšanas ziņā nav būtisks.

(48)

Attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā un eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz cenām, kas faktiski tika maksātas vai bija jāmaksā.

(49)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ir pretruna starp cenu tendencēm benzolam un Indijas eksportam uz Savienību. Tas konstatēja, ka minētais fakts ir jo iespaidīgāks tāpēc, ka minimālo cenu saistības, ko bija pieņēmusi Komisija, tika indeksētas, ievērojot benzola cenu tendences. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka minēto cenu saistību dēļ galvenā Indijas ražotāja eksportētāja eksporta cenas vairs nav reprezentatīvas.

(50)

Komisija konstatēja, ka benzols kā izejviela anilīna ražošanā, kas savukārt ir galvenā izejviela sulfanilskābes ražošanā, ietekmē attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas ne vairāk par 50–60 %. Turklāt cenu saistību noteikums par indeksāciju ierobežo benzola cenas tendenču ietekmi uz minimālo cenu. Visbeidzot, apmeklējumā uz vietas pārbaudīja minimālo cenu saistību ievērošanu; tika konstatēts, ka eksporta cenas pastāvīgi bija ievērojami lielākas par paredzētājām minimālo cenu saistībām, tādējādi to ietekme tika ierobežota.

(51)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, veica neliela apjoma sūtījumus uz Savienību par augstām tūlītējām cenām, tādējādi eksporta cenu līmenis tika palielināts mākslīgi.

(52)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kokan – galvenais Indijas ražotājs eksportētājs – nav veicis šādus pārdošanas darījumus. Lielākā daļa (vairāk nekā 99 %) pārējo Indijas eksportētāju pārdošanas apjomu uz Savienību pārdoti daudzumos, kas nav uzskatāmi par tūlītējas pārdošanas darījumiem.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi par to, ka Indijas eksporta cenām uz Savienību trūkst reprezentativitātes, ir noraidāmi.

(54)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(55)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas ir no 6 % līdz 10 % no CIF cenas līdz Savienības robežai.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējā svērtā normālā vērtība, kas noteikta līdzīgajam ražojumam, tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(57)

Tāpēc dempinga starpība, kas aprēķināta ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija negatīva. Tādējādi dempings PIP netika konstatēts.

(58)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka secinājumu par to, ka galvenais ražotājs eksportētājs neveic dempingu, nevar attiecināt uz pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā to, ka eksporta cenas balstās uz minimālo importa cenu saistībām.

(59)

Tomēr galvenā Indijas ražotāja eksportētāja eksporta cenas tika noteiktas tādā līmenī, kas bija ievērojami augstāks nekā minimālo cenu saistības. Turklāt konstatēts, ka pārējo Indijas ražotāju eksporta cenu līmenis (saskaņā ar Eurostat datiem) ir ievērojami augstāks nekā galveno ražotāju eksportētāju eksporta cenas. Visbeidzot, izmeklēšanā konstatēja, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm, kurās netiek piemērotas cenu saistības vai antidempinga maksājumi, tika noteiktas tādā līmenī, kas pielīdzināms eksporta cenām uz Savienību, un tādējādi dempings netika veikts. Tāpēc Komisija secina, ka Indijas eksporta cenas noteiktas neatkarīgi no cenu saistībām un saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(60)

Pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums par to, ka būtu bijis jākonstatē dempings, ko veica pārējie Indijas ražotāji eksportētāji, ir noraidāms.

(61)

ASV antidempinga pasākumi, kas noteikti Indijas un ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam, un kompensācijas pasākumi attiecībā uz Indiju ir bijuši spēkā kopš 1992. gada. ASV Tirdzniecības ministrija 2011. gadā pagarināja spēkā esošos kompensācijas maksājumus, kas 43,7 % apmērā noteikti Indijas izcelsmes importam, un spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas no 19,1 % līdz 114,8 % noteikti Indijas un ĶTR izcelsmes importam. Ņemot vērā pasākumu līmeni, ASV tirgus Indijas un Ķīnas importam tika faktiski slēgts.

(62)

ĶTR pieejamā ražošanas jauda tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza Savienības ražotājs un vienīgais ASV ražotājs (Nation Ford Chemical Company (“NFC”), sk. ASV turpināmības pārbaudi par antidempinga pasākumiem attiecībā uz Ķīnas izcelsmes sulfanilskābi (USITC publikācija Nr. 4270)).

(63)

NFC norādīja, ka ĶTR uzstādītā jauda ļautu ražot 65 500 t sulfanilskābes gadā, kas ir saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm, kurš, balstoties uz Ķīnas ražošanas nozares sagatavoto pētījumu, apgalvoja, ka pieejamā jauda Ķīnā svārstās no 65 500 līdz 82 000 t. Neizmantotā jauda bija aptuveni 20 %, kas atbilst 13 100 līdz 16 400 t. Tas ir vismaz divreiz vairāk par Savienības patēriņa līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(64)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas eksportētājiem izdevies ienākt Indijas tirgū, un pamatoja šo apgalvojumu, iesniedzot statistikas datus no Indijas valdības Indijas eksporta/importa datubāzes. Dati liecina, ka PIP Ķīnas izcelsmes attīrītās sulfanilskābes importa apjoms par cenām, kas ir zemākas par Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, attīrītās sulfanilskābes iekšzemes tirgus pārdošanas cenām, būtiski pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem. Tā kā attīrītās sulfanilskābes normālā vērtība (ar atbilstošām korekcijām par transporta un apdrošināšanas izmaksām) tika noteikta, pamatojoties uz vienīgā Indijas ražotāja, kas sadarbojās, attīrītās sulfanilskābes iekšzemes pārdošanas apjomiem reprezentatīvos daudzumos, kuru cenas svārstījās no INR 92 500 līdz INR 112 500 (konfidencialitātes apsvērumu dēļ cenas sniegtas diapazonā), dati apstiprina, ka Ķīnas attīrītās sulfanilskābes eksports ienāca Indijas tirgū par dempinga cenām, kuras svārstījās no INR 82 500 līdz INR 92 500. Importa dempings, kas novērots Indijas tirgū, sekmējis vērtējumu par Ķīnas ražotāju eksportētāju paredzamo rīcību, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(65)

Ja pasākumi tiks izbeigti, ir dempinga atkārtošanās iespējamība, ņemot vērā ievērojamu neizmantoto jaudu Ķīnā un informāciju par Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešās valsts tirgū, kas nav aizsargāts ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem.

(66)

Kopējā pieejamā ražošanas jauda Indijā tika aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza NFC un vienīgais Savienības ražotājs.

(67)

Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa Indijas kopējo jaudu aptuveni 13 500 t apmērā, no kurām 2 700 t var uzskatīt neizmantoto jaudu. Šie rādītāji ir pilnīgi saskaņā ar datiem, ko ASV izmeklēšanā sniedza vienīgais ASV ražotājs (NFC).

(68)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka neizmantotā jauda 2 700 t apmērā apdraud tā pārdošanas rādītājus, jo tā veido ievērojamu daļu Savienības patēriņa, un ka šāda neizmantotā jauda, visticamāk, palielināsies, pieaugot Ķīnas ražojumu importam Indijas tirgū (stimuls eksportēt būs vēl lielāks).

(69)

Šajā sakarība Komisija norādīja, ka galvenais Indijas ražotājs eksportētājs 2013. gadā atteicās no Export Oriented Unit statusa (“EOU” jeb uz eksportu orientētu struktūra), jo tas plānoja palielināt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. EOU shēmas nosacījumi būtiski ierobežoja minētos pārdošanas darījumus. Uzņēmums apstiprināja, ka, neraugoties uz arvien lielāku Ķīnas importa īpatsvaru, tas neizjūt ievērojamu spiedienu no Ķīnas konkurentiem saistībā ar tehnisko sulfanilskābi (ražojums, kas visvairāk ieinteresē Kokan), un ka saskaņā ar uzņēmuma novērtējumu Indijas tirgus attīstības perspektīvas ir labas. Tādēļ nav iemesla pieņemt, ka, ievērojot iespējamo Ķīnas spiedienu uz Indijas tirgū, Indijas ražotāju neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

(70)

Neraugoties uz šo neizmantoto jaudu Indijā, ņemot vērā to, ka eksports uz Savienību un trešām valstīm netiek pārdots par dempinga cenām, nešķiet, ka ir dempinga atkārtošanās iespējamība.

(71)

Izmeklēšanā nekonstatēja, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmantoja atšķirīgu cenu noteikšanas praksi, pārdodot ražojumus trešām valstīm, nekā eksportam uz Savienību. Tā eksporta cenas trešās valstīs, kas tika veikts ievērojamos daudzumos, bija tādā līmenī, kas ir salīdzināms ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem.

(72)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs sniedza jaunus statistikas datus un, pamatojoties uz tiem, apgalvoja, ka Indijas eksports uz Turciju bija par dempinga cenām.

(73)

Komisija konstatēja un pārbaudīja līdzīgus Indijas eksporta daudzumus uz Turciju un spēja attiecināt tos uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Tāpēc Komisija varēja veikt aprēķinus, pamatojoties uz precīzākiem un detalizētākiem datiem gan attiecībā uz ražojuma sortimentu, gan cenu līmeņiem. Komisija apstiprina, ka eksportētais apjoms nebija par dempinga cenām.

(74)

Attiecībā uz ĶTR konstatējumus izdarīja, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, un no tā izrietēja, ka konkrētu uzņēmumu dati par Ķīnas neizmantoto jaudu un cenu noteikšanas praksi trešās valstīs nebija pieejami.

(75)

Ņemot vērā to, ka pieejamie fakti liecina par lielu Ķīnas neizmantoto jaudu un dempingu trešo valstu tirgos apvienojumā ar pievilcīgiem cenu līmeņiem Savienības tirgū, uzskata, ka ir dempinga atkārtošanās iespējamība.

(76)

Lai gan Indijas gadījumā dempinga atkārtošanās iespējamību nekonstatēja, ja ņem vērā to, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika konstatēts, neizmantotā jauda ir daudz mazāka par Ķīnas neizmantoto jaudu un eksporta cenu līmeņi uz Savienību un pārējo pasauli ir augsti.

(77)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens Savienības ražotājs, kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma un pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari.

(78)

Patēriņu Savienības tirgū noteica, izmantojot šādu pamatu:

(79)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par Savienības ražošanas nozari bija jāindeksē, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare ir tikai viens ražotājs un ka ir tikai viens ASV ražotājs eksportētājs.

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū

(80)

Kā liecina izmeklēšana, sulfanilskābes tirgus attiecīgajā periodā uzrādīja pakāpenisku pieaugumu (līdz PIP beigām tas palielinājās par 14 %).

(81)

Aplūkojot katru valsti atsevišķi, laikposmā no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR importa apjomi samazinājās par 99 % un to tirgus daļa šajā pašā periodā arī samazinājās par 99 %.

(82)

Indijas izcelsmes importa apjoms šajā periodā samazinājās par 48 %, un tirgus daļa vienlaikus samazinājās par 54 %.

(83)

Attiecīgo valstu sulfanilskābes importa kopapjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 94 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās līdz ļoti zemam līmenim. Līdzīgi attiecīgo valstu sulfanilskābes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 95 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas sasniedza ļoti zemu līmeni.

(84)

ĶTR sulfanilskābes importa vidējā cena 2011. gadā nedaudz samazinājās (par 8 %), bet pēc tam tai bija tendence augt, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika novērots tās straujš kāpums (par 64 %).

(85)

Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējās cenas 2011. gadā arī samazinājās (par 21 %) un kopš tā laika pakāpeniski palielinājās, bet joprojām bija zemākas par 2010. gada cenu līmeņiem (par 8 %).

(86)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod attiecīgo ražojumu nelielos daudzumos un ka trūkst informācijas par importētā ražojuma sortimentu, nav iespējams veikt jēgpilnu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinu. Saskaņā ar pieņēmumu par apkopotajām Eurostat cenām Ķīnas importa (sk. iepriekš 39. apsvērumu) cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums PIP netika konstatēts.

(87)

Pamatojoties uz importa statistiku, ko sniedza Savienības ražošanas nozare un kas aprakstīta iepriekš 64. apsvērumā, Ķīnas attīrītās sulfanilskābes cenas Indijas tirgū (attiecīgam ražojumam koriģētas par Savienības importa maksājumiem 6,5 % apmērā un pēcimportēšanas izmaksām (muitošanas izmaksām) 2 % apmērā), tika konstatēts cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums 5–15 % diapazonā salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(88)

Indijas gadījumā cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums netika konstatēts. Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, precīzus rādītājus izpaust nevarēja, jo aprēķins bija balstīts uz vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, pārdošanas datiem. Cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums bija no – 20 % līdz – 40 %.

(89)

Ņemot vērā piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas sniedza Savienības ražotājs, Komisija, pamatojoties uz Eurostat datiem, aprēķināja atlikušā Indijas importa apjoma cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Saskaņā ar to cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums attiecībā uz minēto importu netika konstatēts. Tādēļ tiek apstiprināti 88. apsvēruma secinājumi. Turklāt tika salīdzinātas tāda attiecīgā ražojuma cenas, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un tāda attiecīgā ražojuma cenas, ko pārējai pasaulei pārdod Indijas eksportētāji. Šāds salīdzinājums arī neliecināja par cenu samazinājumu vai mērķa cenu samazinājumu.

(90)

Turklāt Savienības ražotājs iesniedza jaunus aprēķinus, kas liecina, ka 2012. gadā atšķirība starp Indijas importa vidējo cenu līmeni un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem bija ļoti zema. Tomēr Komisija nevarēja akceptēt šo aprēķinu, jo tajā nav ņemts vērā apstāklis, ka Indijas imports galvenokārt ietvēra tehnisko sulfanilskābi, bet Savienības ražotājs pārdeva tikai attīrīto sulfanilskābi, kas ir par aptuveni 20 % dārgāka.

(91)

Izņemot trīs nenozīmīgus darījumus (divi darījumi 2010. un 2011. gadā no Šveices un viens darījums 2012. gadā no Malaizijas), attiecīgajā periodā viss imports no trešām valstīm bija no ASV.

5. tabula

Sulfanilskābes imports no citām trešām valstīm (ASV)

(92)

ASV sulfanilskābes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās attiecīgi par 199 % un 88 %. Tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, Ķīnas un Indijas eksportētāju tirgus daļu pārņēma ASV imports.

(93)

ASV importa cenu līmeņi attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabili un bija tādā pašā diapazonā kā Savienības ražotāja cenas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV importa cenu samazinājums netika konstatēts.

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(95)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par vienīgo Savienības ražotāju bija jāindeksē.

(96)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 7 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā nemainījās, tādēļ jaudas izmantojuma rādītājs mainījās tāpat kā ražošanas apjoma rādītājs, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās par 7 %.

(97)

Jānorāda, ka, izņemot 2011. gadu, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā bija apmierinošs, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija optimāls.

(98)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka visa attiecīgā perioda laikā tā panāca optimālus jaudas izmantojuma rādītājus vien PIP, kas liecina, ka tās pavisam nesenā atveseļošanās ir ļoti nestabila.

(99)

Šī piezīme par Komisijas novērtējumu nemaina 97. apsvēruma secinājumus, kas nekādā veidā nav pretrunā Savienības ražošanas nozares piezīmēm.

(100)

Savienības ražošanas nozares gada beigu krājumu līmenis 2011. gadā strauji palielinājās, pēc tam tendence bija lejupejoša, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saglabājās par 71 % lielāks par 2010. gada līmeni. Jebkurā gadījumā, pamatojoties uz ražošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, krājumi perioda beigās ir mazāki par viena mēneša ražošanas apjomu.

(101)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās par 4 %. 2011. gadā bija vērojams ļoti straujš samazinājums, kam pēc tam sekoja pakāpenisks pieaugums.

(102)

Izņemot 2011. gadu, kad tāpat kā pārdošanas apjomi samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, tirgus daļas ziņā Savienības ražošanas nozares rādītāji attiecīgajā periodā vērtējami kā stabili. Turpmākajos gados pārdošanas apjomi un tirgus daļa pieauga. Neraugoties uz to, ka Savienības ražotāja tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz mazāka par 2010. gada līmeni, jānorāda, ka Savienības ražošanas nozarei izdevās gūt labumu no Savienības patēriņa pieauguma un attiecīgajā periodā tai bija ievērojama tirgus daļa Savienības tirgū.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tās tirgus daļa ir ļoti nestabila, ņemot vērā to, ka sulfanilskābe ir izejviela un ka pieprasījumu pēc tās nosaka cenas, un kā piemēru minēja 2011. gadu, kad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa strauji samazinājās.

(104)

Šajā sakarībā jāuzsver, ka tirgus daļas zaudējums 2011. gadā sakrita ar Savienības ražotāja cenu pieaugumu, kas nebija saskaņā ar attiecīgā laika tirgus tendencēm. Vēl jo vairāk izmeklēšanā konstatēja, ka importa cenas no visām valstīm 2011. gadā samazinājās par 5–20 %. Jānorāda, ka saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem tirgus daļu, ko zaudēja Savienības ražošanas nozare, galvenokārt ieņēma ASV importētājs.

(105)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, kas bija saistīts ar pamatizejvielas (anilīna) izmaksu pieauguma novirzīšanu.

(106)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarbinātība, izsakot to ar pilnslodzes ekvivalentu, palielinājās par 17 %. Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās; pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija par 16 % lielākas nekā 2010. gadā. Tā kā ražošanas apjoms palielinājās vien par 7 % (sk. 96. apsvērumu), darba ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(107)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecībā uz līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā samazinājās, un tā bija nedaudz zemāka par Savienības ražošanas nozares vēlamo optimālo līmeni, tomēr ir svarīgi norādīt, ka tā tomēr saglabājās pozitīva visā attiecīgajā periodā.

(108)

Rentabilitātes samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vidējo ražošanas izmaksu pieaugumu (par gandrīz 20 % no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam), ko nebija iespējams pilnībā kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu par 12 % (sk. 105. apsvērumu).

(109)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare 2010. gadā nevarēja veikt ieguldījumus. Pēc tam no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ieguldījumi komercdarbībā sulfanilskābes jomā samazinājās par 43 %, un to summu absolūtā izteiksmē var uzskatīt par mazu; ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar tehnisko apkopi. Šie konstatējumi ir saskaņā ar konstatējumiem par ienākumu no ieguldījumiem un zemo rentabilitāti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(110)

2011. un 2012. gadā ienākumam no ieguldījumiem bija tieši tā pati tendence kā rentabilitātei. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem pieauga un sasniedza tādu pašu līmeni kā 2010. gadā, jo no 2012. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam palielinājās rentabilitāte (sk. 11. tabulu).

(111)

Naudas plūsmas tendence bija mainīga, tomēr visā attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva. Naudas plūsma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni. Savienības ražošanas nozare nav ziņojusi par grūtībām piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā.

(112)

Kā secināts 41. un 57.–60. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings no attiecīgajām valstīm netika konstatēts.

(113)

Ņemot vērā to, ka nebija importa par dempinga cenām no ĶTR un Indijas, un to, ka palielinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas un pieauga jaudas izmantojuma rādītājs, var secināt, ka pasākumi bijuši veiksmīgi un ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām. Daži kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pasliktinājās, taču to nevar attiecināt uz importu no attiecīgajām valstīm, ņemot vērā tā ļoti zemo līmenī šajā periodā. Jebkurā gadījumā kaitējuma rādītāji, kas mainījās negatīvi, joprojām liecina par stabilu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(114)

Savienības ražošanas nozare eksportēja vien nelielus apjomus 2012. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā, tāpēc tiek secināts, ka eksports neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(115)

Lai arī nelielu importa apjomu dēļ vidējiem cenu līmeņiem, kas PIP noteikti ĶTR un Indijas izcelsmes attiecīgajam ražojumam, un to salīdzinājumam ar iepriekšējiem gadiem ir ierobežota ticamība, izmeklēšanā konstatēts, ka ĶTR un Indijas izcelsmes attiecīgais ražojums nonācis Savienībā par cenām, kas nav dempinga cenas.

(116)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās diezgan stabila, un attiecīgo valstu zaudēto tirgus daļu ieņēma ASV izcelsmes imports tādā cenu līmenī, kas līdzinās Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomus un vidējās pārdošanas cenas un panākt gandrīz optimālus jaudas izmantojuma rādītājus.

(117)

Kā paskaidrots iepriekš 113. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes nelielo samazinājumu nevar saistīt ar Ķīnas un Indijas importu.

(118)

Tāpēc tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums.

(119)

Lai gan Savienības ražošanas nozare ir sniegusi tādas vairākas piezīmes par kaitējuma analīzi, kas iztirzātas 89., 90., 98., 99., 103. un 104. apsvērumā, tā piekrita vispārējam secinājumam par to, ka PIP tai nav nodarīts būtisks kaitējums.

(120)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir svarīgi norādīt, ka optimāla jaudas izmantojuma apstākļos, kas panākti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozare nespēja apmierināt Savienības kopējo pieprasījumu, tādējādi ievērojama daļa Savienības patēriņa bija jāsedz ar importu.

(121)

Turklāt Savienības ražošanas nozare ražo tikai attīrīto sulfanilskābi, kas nozīmē, ka lietotājiem, kuri savā ražošanas procesā dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, jāizvēlas imports.

(122)

Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija samērā stabila, un pārdevumi tika veikti vairākiem ilgtermiņa klientiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka dažiem sulfanilskābes piegādātājiem jāveic stingra un dārga sertificēšanas/pārbaudes procedūra, kas sarežģī piegādātāju maiņu.

(123)

Tāpēc šajā kontekstā pasākumu neturpināšanas gadījumā kaitējuma atkārtošanās iespējamību analizēja saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(124)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi attiecībā uz ĶTR bija jāpamato ar labākajiem pieejamajiem faktiem, proti, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu.

(125)

Kā jau secināts 63. un 75. apsvērumā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā sulfanilskābes ražošanas jauda, un ir dempinga atkārtošanās iespējamība.

(126)

Turklāt, kā norādīts 64. un 87. apsvērumā, pieejamā informācija liecina, ka ĶTR pēdējā laikā palielināja sulfanilskābes pārdošanas apjomus uz Indiju par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(127)

Visbeidzot, kā paskaidrots 64. apsvērumā, statistikas dati, kas iegūti par Ķīnas importu Indijas tirgū, šķiet, norāda uz to, ka Ķīna galvenokārt ieinteresēta pārdot attīrīto sulfanilskābi, kas, novirzīta uz Savienības tirgu, nonāktu tiešā konkurencē ar Savienības ražotāja pārdevumiem.

(128)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, visu šo faktoru kopums liecina par to, ka ĶTR varētu strauji sākt eksportēt ievērojamus sulfanilskābes daudzumus par dempinga cenām uz Savienības tirgu, pat nenovirzot pārdevumus no citiem tirgiem. Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu ziņā, un tas ļautu Ķīnas eksportētājiem, palielinot ražošanas apjomus, gūt apjomradītus ietaupījumus. Šādā gadījumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un pārdošanas cenas nekavējoties samazinātos, kas savukārt ietekmētu jaudas izmantojuma un rentabilitātes rādītājus. Ja šie kaitējuma rādītāji pasliktinātos, Savienības ražošanas nozares atgūšanās tiktu strauji apstādināta, un rastos būtisks kaitējums.

(129)

Attiecībā uz Indiju, kā secināts iepriekš 76. apsvērumā, dempinga atkārtošanās iespējamība nepastāv, ja pasākumi netiek turpināti. Ņemot vērā šo konstatējumu, kaitējuma atkārtošanās analīze nav vajadzīga.

(130)

Ņemot vērā izmeklēšanas secinājumus, kā paskaidrots iepriekšējos apsvērumos, ja pasākumi tiktu atcelti, visticamāk, būtiski palielinātos eksports no ĶTR par zemām cenām, kas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares finanšu un ekonomiskos rādītājus un izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos.

(131)

Kaitējuma atkārtošanās iespējamība attiecībā uz Indiju netika analizēta, ņemot vērā negatīvo secinājumu par Indijas dempinga atkārtošanos.

(132)

Attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, secināts, ka nav iespējama dempinga atkārtošanās. Tādēļ nav jāveic Savienības interešu pārbaude.

(133)

Attiecībā uz Ķīnu saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(134)

Kā paskaidrots 113. apsvērumā, pasākumi ir bijuši sekmīgi un ļāvuši Savienības ražošanas nozarei nostiprināt savu stāvokli. Vienlaikus iepriekš 130. apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumi pret Ķīnu tiktu izbeigti. Tādēļ var secināt, ka pasākumu turpināšana pret Ķīnu nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

(135)

Visi zināmie lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Komisija saņēma no sulfanilskābes lietotājiem četras pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un trīs daļējas atbildes/piezīmes. Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka starp dažādiem lietotājiem atkarībā no pakārtotā ražojuma veida attiecīgā ražojuma izmaksu ietekme uz ražošanas izmaksām ievērojami atšķiras.

(136)

Vairāki lietotāji farmācijas un speciālu krāsvielu ražošanas nozarē atzina, ka sulfanilskābei ir tikai neliela nozīme ražošanas izmaksās, tādēļ uzskata, ka pasākumi būtībā neietekmē to ražošanas izmaksas/cenas.

(137)

Tomēr attiecībā uz citiem lietotājiem (cementa piemaisījumu un optisko balinātāju ražotājiem) sulfanilskābe veidoja 4–12 % no to pakārtoto ražojumu ražošanas izmaksām. Šie lietotāji arī ziņoja par zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un apgalvoja, ka daļēji to sarežģītais stāvoklis saistīts ar pašlaik spēkā esošajiem maksājumiem.

(138)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka importa apjoms no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija niecīgs, tāpēc maksājumi pret Ķīnu, kas nodrošināja taisnīgu cenu līmeni Savienības tirgū, nav radījuši papildu izmaksas lietotājiem; tādējādi ar tiem nevar izskaidrot grūtības, ar kurām saskaras lietotāji. Kā norādīts 105. un 108. apsvērumā, līdzīgā ražojuma cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija saistīts ar to, ka palielinājās ražošanas izmaksas, ko izraisīja pamatizejvielas cenas pieaugums. Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto maksājumu atcelšana, kā ierosināts ar šo regulu, nekavējoties atvieglotu piekļuvi sulfanilskābes piegādes papildu avotam Savienības tirgū par konkurētspējīgām cenām, tādēļ tas būtu lietotāju interesēs. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pasākumu saglabāšana attiecībā uz Ķīnu nākotnē neradīs nepamatotas grūtības lietotājiem.

(139)

Visi zināmie importētāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Viens attiecīgā ražojuma importētājs sniedza daļējas atbildes uz anketas jautājumiem, kurās tas apgalvoja, ka sulfanilskābei nav būtiska nozīme tā darbībā. Pārējie importētāji neatbildēja uz anketas jautājumiem un neiesniedza rakstisku informāciju vai piezīmes. Tā kā pārējie importētāji nesadarbojās, secināts, ka tādu pasākumu saglabāšana, kas noteikti ĶTR izcelsmes importam, nebūtu pretrunā to interesēm.

(140)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināts, ka nebija pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt antidempinga pasākumus pret ĶTR.

(141)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata uzskata par atbilstošu saglabāt antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam un atcelt tos Indijas izcelsmes importam. Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām deva iespēju sniegt piezīmes. Ja sniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(142)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Ķīnas izcelsmes sulfanilskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāatceļ. Komisijas lēmums, ar ko pieņem Kokan saistības, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz sulfanilskābes importu, arī būtu jāatceļ.

(143)

Ja Savienības ražotājs iesniegs pieprasījumu, Komisija uzraudzīs attiecīgā ražojuma importu, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pavisam neseno atveseļošanos. Uzraudzība nebūs ilgāka par diviem gadiem pēc šīs regulas publicēšanas.

(144)

Šajā regulā paredzēto pasākumu saglabāšana pret Ķīnu un pasākumu atcelšana pret Indiju ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,