11.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 749/2014

(2014. gada 30. jūnijs)

par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (1), jo īpaši tās 7. panta 7. punktu, 7. panta 8. punktu, 8. panta 2. punktu, 12. panta 3. punktu, 17. panta 4. punktu un 19. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 ziņotā informācija ir vajadzīga, lai varētu novērtēt faktisko virzību uz Savienības un dalībvalstu saistību izpildi attiecībā uz visu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu vai samazināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (2), Kioto protokolu, kas pieņemts ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK (3), un 2009. gadā pieņemto Savienības tiesību aktu kopumu, ko dēvē par klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Tā arī ļauj Savienībai sagatavot ikgadējos ziņojumus atbilstīgi UNFCCC un Kioto protokolā noteiktajām saistībām.

(2)

UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 19/CMP.1 ir paredzētas valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata sistēmu vadlīnijas, kuras jāievēro konvencijas līgumslēdzējām pusēm. UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumā 24/CP.19 par UNFCCC I pielikumā ietverto līgumslēdzēju pušu gada pārskatu ziņošanas vadlīniju pārskatīšanu UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vienojās, ka UNFCCC līgumslēdzējas puses izmantos 2006. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem, jaunās IPCC globālās sasilšanas potenciāla vērtības un pārskatītās kopējā ziņošanas formāta tabulas, kas sniegtas minētā lēmuma pielikumā.

(3)

Pēc Lēmuma Nr. 280/2004/EK (4) aizstāšanas ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 ir jāatjaunina Komisijas Lēmums Nr. 2005/166/EK (5), ar ko paredz noteikumus Lēmuma 280/2004/EK īstenošanai, lai ņemtu vērā izmaiņas starptautiski apstiprinātajās vadlīnijās un nodrošinātu vienotus nosacījumus to jauno Regulas (ES) Nr. 525/2013 noteikumu īstenošanai, kas nebija paredzēti Lēmumā 280/2004/EK. Šādiem vienotiem īstenošanas noteikumiem jāaptver siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošana, aproksimētie siltumnīcefekta gāzu pārskati, informācija par politikas, pasākumu un prognožu sistēmām, izsoles ieņēmumu un projektu kredītu izlietojumu, kā arī ziņošana Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 529/2013/ES (6) izpildei. Ņemot vērā, cik grozījumu jāizdara Lēmumā Nr. 2005/166/EK, ir lietderīgi to atcelt un aizstāt.

(4)

Lai nodrošinātu, ka atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 406/2009/EK (7) tiek novērtēta ticami, konsekventi, pārredzami un savlaicīgi, ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 Savienības līmenī tika izveidots dalībvalstu iesniegto siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanas process. Ir jānosaka termiņi un pasākumi dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu vispusīgas un ikgadējas izskatīšanas veikšanai, lai nodrošinātu, ka izskatīšanas procesu īsteno laikus un efektīvi.

(5)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. C(2014) 1539 (8) tiek noteiktas pamatprasības Savienības pārskatu sistēmai, lai pildītu saistības, kuras paredzētas UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 19/CMP.1. Lai nodrošinātu saistību laicīgu un efektīvu īstenošanu, ir jāparedz grafiki Komisijas un dalībvalstu sadarbībai un darbības koordinēšanai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā.

(6)	Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz Savienības un dalībvalstu ziņošanas saistībām pēc Kioto protokolā minēto saistību izpildes papildu laikposma beigām, ir jāpaliek spēkā Lēmuma Nr. 2005/166/EK 18., 19. un 24. pantā noteiktajam.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA.

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā nosaka noteikumus, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz:

dalībvalstu ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu pārskatiem, aproksimētiem [aptuveniem] siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un par informāciju par politiku, pasākumiem un prognozēm, par izsoles ieņēmumu un projektu kredītu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7., 8., 12., 13., 14. un 17. pantu;

b)	dalībvalstu ziņošanu Lēmuma Nr. 529/2013/ES izpildei;

c)	termiņiem un pasākumiem dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu vispusīgai un ikgadējai izskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu;

d)	grafikiem Komisijas un dalībvalstu sadarbībai un darbības koordinēšanai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“kopējā ziņošanas formāta tabula” ir tabula, kurā apkopota informācija par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos un kura ietverta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmuma 24/CP.19 II pielikumā (Lēmums 24/CP.19) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmuma 6/CMP.9 pielikumā;

(2)	“atsauces pieeja” ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) atsauces pieeja, kas paredzēta IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un ko piemēro saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. C(2014) 1539 6. pantu;

(3)	“1. pieeja” ir pamatmetode, kas ietverta IPCC 2006. gada vadlīnijās vai IPCC 2003. gada labas prakses vadlīnijās;

(4)	“galvenās kategorijas” ir kategorijas, kurām ir būtiska ietekme uz dalībvalsts vai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu attiecībā uz emisiju un piesaistes absolūto līmeni, emisiju un piesaistes tendencēm vai emisiju un piesaistes nenoteiktību;

(5)	“sektorālā pieeja” ir IPCC sektorālā pieeja, kas paredzēta IPCC 2006. gada vadlīnijās.

II NODAĻA.

DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA

3. pants

Vispārējie noteikumi par siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanu

1. Dalībvalstis ziņo Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1.–5. punktā minēto informāciju Komisijai un tās kopiju iesniedz Eiropas Vides aģentūrai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. C(2014) 1539 6. pantu un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, izmantojot:

a)	kopējā ziņošanas formāta tabulas, kuras iesniedz kā izklājlapu vai XML (Extensible Markup Language) datņu pilnu kopumu atkarībā no atbilstošas programmatūras pieejamības un kuras aptver attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko tvērumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013;

b)	standarta elektronisko formātu Kioto protokolā paredzēto vienību ziņošanai un saistītos ziņošanas norādījumus, kas apstiprināti UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme;

c)	šīs regulas I–VIII un X–XV pielikumu.

2. Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 3. punktā minēto pilnīgo valsts pārskata ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīniju pielikumā ietverto struktūru, kas sniegta Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā, un saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

4. pants

Ziņošana valsts pārskata ziņojumā vai valsts pārskata ziņojuma pielikumā

1. Dalībvalstis ietver informāciju un 6., 7. un 9.–16. pantā paredzētās tabulas valsts pārskata ziņojumā vai atsevišķā valsts pārskata ziņojuma pielikumā, kā noteikts I pielikumā.

2. Ja dalībvalstis var izvēlēties, vai ziņojamo informāciju un tabulas iekļaut valsts pārskata ziņojumā vai atsevišķā valsts pārskata ziņojuma pielikumā, dalībvalstis attiecīgā gadījumā skaidri norāda, ka informācija tiek sniegta, izmantojot I pielikumu.

5. pants

Ziņošanas procedūras

Dalībvalstis izmanto Eiropas Vides aģentūras ReportNet rīkus, kuri sniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 401/2009 (9) informācijas iesniegšanai atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 4., 5., 7., 8. un 12.–17. pantam.

6. pants

Ziņošana par valsts pārskata sistēmām

1. Dalībvalstis teksta veidā ziņo informāciju par Regulas (ES) Nr. 525/2013 5. panta 1. punktā minētajām valsts pārskata sistēmām un:

a)	norāda tās valsts struktūrvienības nosaukumu un kontaktinformāciju, kura vispārēji atbild par dalībvalsts sagatavoto valsts pārskatu;

b)	norāda dažādu aģentūru un struktūrvienību uzdevumus un pienākumus attiecībā uz pārskata plānošanu, sagatavošanu un pārvaldību, kā arī pārskata sagatavošanas institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību;

c)	apraksta darbības datu vākšanas, emisijas koeficientu un metožu atlases, kā arī emisiju aplēšu izstrādes procesu;

d)	apraksta izmantotās pieejas un galveno kategoriju noteikšanas rezultātus;

e)	apraksta procesus, ar kuriem nosaka, kad tiek veikts iepriekš iesniegtu pārskata datu pārrēķins;

apraksta kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, tā īstenošanu un noteiktos kvalitātes mērķus, kā arī sniedz informāciju par iekšējās un ārējās izvērtēšanas un izskatīšanas procesiem un to rezultātiem saskaņā ar valstu sistēmu vadlīnijām, kas noteiktas UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kura vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmuma 19/CMP.1 pielikumā;

g)	apraksta pārskata oficiālās izskatīšanas un apstiprināšanas procedūras.

2. Dalībvalstis iesniedz to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nodrošinātu kompetento pārskata iestāžu piekļuvi Regulas (ES) Nr. 525/2013 5. panta 2. punktā minētajai informācijai, tostarp ziņas par organizācijām, kuras sniedz minēto informāciju, informācijas pieejamības regulāru plānošanu un tās informācijas dezagregētības un pilnīguma pakāpi, kurai tiek nodrošināta piekļuve.

7. pants

Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par gaisu piesārņojošām vielām

1. Dalībvalstis teksta veidā ziņo informāciju par Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta i) punktā minēto pārbaužu rezultātiem un par datu konsekvenci saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ietverot:

īsu novērtējumu par to, vai oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisku savienojumu emisiju aplēses, kas norādītas pārskatos, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK (10) un saskaņā ar ANO/EEK Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, atbilst attiecīgajām emisiju aplēsēm siltumnīcefekta gāzu pārskatos, kas sniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013;

b)	to ziņojumu iesniegšanas datumus, kuri iesniegti saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK un ANO/EEK Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos un kuri tika salīdzināti ar pārskatiem, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013.

2. Ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu rezultātā tiek konstatēts, ka konkrētas gaisu piesārņojošas vielas kopējās emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, par vairāk nekā +/–5 % atšķiras no kopējām emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK vai ANO/EEK Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos par X–2 gadu, neskaitot ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF) saistītās emisijas, attiecīgās dalībvalstis papildus informācijai, kas teksta veidā sniegta atbilstīgi šā panta 1. punktam, ziņo par šo gaisu piesārņojošo vielu, izmantojot šīs regulas II pielikumā noteikto tabulas formātu.

3. Dalībvalstis var ziņot informāciju tikai teksta veidā, ja 2. punktā minēto atšķirību, kas pārsniedz +/–5 %, radījusi datu kļūdu labošana vai attiecīgo tiesību instrumentu ģeogrāfiskā tvēruma vai piemērošanas jomas atšķirības.

8. pants

Ziņošana par pārrēķiniem

Dalībvalstis ziņo par bāzes gada vai perioda un par Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā X–3 gada datu pārrēķina iemeslu, izmantojot šīs regulas III pielikumā noteikto tabulas formātu.

9. pants

Ziņošana par ieteikumu un korekciju īstenošanu

1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu dalībvalstis ziņo par katras jaunākajā publicētajā UNFCCC individuālajā izskatīšanas ziņojumā ietvertās korekcijas un ieteikuma īstenošanas statusu, tostarp par šāda ieteikuma neīstenošanas iemesliem, izmantojot šīs regulas IV pielikumā noteikto tabulas formātu.

2. Dalībvalstis ziņo par katra jaunākajā izskatīšanas ziņojumā ietvertā ieteikuma īstenošanas statusu saskaņā ar 35. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas IV pielikumā noteikto tabulas formātu.

10. pants

Ziņošana par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertajiem datiem

1. Dalībvalstis ziņo Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta k) apakšpunktā minēto informāciju, izmantojot šīs regulas V pielikumā noteikto tabulas formātu.

2. Dalībvalstis teksta veidā ziņo par to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta l) apakšpunktam.

11. pants

Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Dalībvalstis teksta veidā ziņo par to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta ii) punktam un

a)	apraksta pārbaudes, kuras dalībvalstis veikušas attiecībā uz detalizācijas pakāpi, datu kopām un salīdzinātajiem iesniegtajiem datiem;

b)	apraksta pārbaužu galvenos rezultātus un paskaidro nozīmīgāko nekonsekvenču iemeslus;

c)	informē, vai dati, kurus operatori savākuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 (11) 3. panta 6. punktu, ir izmantoti un kā tie ir izmantoti;

d)	paskaidro, kāpēc pārbaudes nav uzskatītas par vajadzīgām, ja pārbaudes nav veiktas.

12. pants

Ziņošana par konsekvenci ar enerģētikas datiem

1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta iii) punktu dalībvalstis teksta veidā ziņo par salīdzinājumu starp atsauces pieeju, kas paredz izdarīt aprēķinus, pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu pārskatā ietvertajiem datiem, un atsauces pieeju, kas paredz izdarīt aprēķinus, pamatojoties uz datiem, kuri ziņoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (12) 4. pantu un minētās regulas B pielikumu.

2. Dalībvalstis sniedz kvantitatīvu informāciju un skaidrojumus par atšķirībām, kas pārsniedz +/–2 % no kopējā valsts šķietamā fosilā kurināmā patēriņa X–2 gadā, agregēta pa visām fosilā kurināmā kategorijām, izmantojot VI pielikumā noteikto tabulas formātu.

13. pants

Ziņošana par izmaiņām valsts pārskata sistēmu vai reģistru aprakstos

Dalībvalstis valsts pārskata ziņojuma attiecīgajās nodaļās skaidri norāda, vai kopš iepriekšējās valsts pārskata ziņojuma iesniegšanas ir mainīti Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta n) un o) apakšpunktā minētie valsts pārskata sistēmu vai valsts reģistru apraksti.

14. pants

Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu

1. Ziņojot par nenoteiktību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta p) apakšpunktu, dalībvalstis ziņo ar 1. pieeju aplēstos nenoteiktības rādītājus par

a)	emisijas līmeņiem un tendencēm un

b)	darbības datiem un emisijas koeficientiem vai citiem aplēšu parametriem, kurus izmanto atbilstošajā kategoriju līmenī, izmantojot šīs regulas VII pielikumā noteikto tabulas formātu.

2. Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta p) apakšpunktā minētais vispārējais pilnīguma izvērtējums ietver:

to kategoriju pārskatu, kurām ziņojumā izmantots apzīmējums “nav aplēsts” (NE), kas definēts Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā sniegtajās UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīnijās un sīki izstrādātos skaidrojumos par šā apzīmējuma izmantošanu, jo īpaši tad, ja IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem paredzētas siltumnīcefekta gāzu aplēšanas metodes;

b)	siltumnīcefekta gāzu pārskata ģeogrāfiskā tvēruma aprakstu.

3. Ja dalībvalsts iesniedz pārskatus, kuros ģeogrāfiskais tvērums saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu atšķiras no ģeogrāfiskā tvēruma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, šī dalībvalsts sniedz īsu to principu un metožu aprakstu, kurus tā izmantoja, lai, sagatavojot pārskatu par Savienības teritoriju, emisijas un piesaistes, kas ziņojumā attiecinātas uz Savienības teritoriju, nošķirtu no emisijām un piesaistes, kas ziņojumā attiecinātas uz teritorijām, kuras neietilpst Savienībā.

15. pants

Ziņošana par citiem Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanas elementiem

1. Lai būtu iespējams sagatavot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta p) apakšpunktā, dalībvalstis ziņo informāciju par metodēm un emisijas koeficientiem, kas izmantoti attiecībā uz kategorijām, kuras attiecīgajos XML failos un kopējā ziņošanas formāta tabulās norādītas kā Savienības galvenās kategorijas.

2. Šā panta 1. punkta izpildei Komisija līdz 31. oktobrim gadā pirms pārskata iesniegšanas gada sniedz Savienības galveno kategoriju jaunāko sarakstu.

3. Dalībvalstis paskaidro un interpretē iepriekšējās emisiju tendences un starpgadu atšķirības agregētos datos par katru nozari, norādot arī tos galvenos virzītājspēkus, kuri saskaņā ar konstatējumiem ievērojami ietekmē tendences. Uzsvars tiek likts uz to izmaiņu skaidrošanu, kuras radušās pēdējā pārskata gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu, un uz to būtisko starpgadu atšķirību skaidrošanu, kas novērotas starp pēdējiem pārskata gadiem, jo īpaši no X–3 gada līdz X–2 gadam.

16. pants

Ziņošana par galvenajām izmaiņām metodoloģiskajos aprakstos

Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam ziņo par tām galvenajām izmaiņām valsts pārskata ziņojuma metodoloģiskajos aprakstos, kas veiktas kopš tā iesniegšanas termiņa iepriekšējā gada 15. aprīlī, izmantojot VIII pielikumā noteikto tabulas formātu.

17. pants

Aproksimēto siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošana

1. Dalībvalstis ziņo aproksimētos siltumnīcefekta gāzu pārskatus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 8. panta 1. punktā, izmantojot kopējā ziņošanas formāta tabulu – 2. kopsavilkuma tabulu:

a)	tādā avota kategoriju dezagregētības pakāpē, kas atbilst X–1 gada aplēšu sagatavošanā pieejamajiem darbības datiem un metodēm;

b)	izslēdzot kopējās aproksimētās CO2 ekvivalenta emisijas un piesaisti no LULUCF;

pievienojot divas ailes ziņošanai par nošķīrumu starp emisijām, kas ietvertas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (13)izveidotās Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, un emisijām, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK, pa avotu kategorijām, ja šāda informācija ir pieejama.

2. Dalībvalstis sniedz skaidrojumus, tostarp par 2. kopsavilkuma tabulā ziņoto emisiju tendenču galvenajiem virzītājspēkiem salīdzinājumā ar jau ziņoto pārskatu. Šādā skaidrojumā parāda tikai to informāciju, kas pieejama X–1 gada aplēšu sagatavošanai.

18. pants

Grafiki sadarbībai un darbības koordinēšanai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā

Dalībvalstis un Komisija sadarbojas un koordinē darbību Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un Savienības pārskata ziņojuma sagatavošanā, kā arī ievēro IX pielikumā noteiktos termiņus.

19. pants

Ziņošana par noteiktā daudzuma noteikšanu

Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu ar informāciju, kas vajadzīga, lai atvieglotu kopējā noteiktā daudzuma un Savienības noteiktā daudzuma aprēķināšanu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a paragrāfu otrajam saistību periodam atbilstīgi Lēmuma 2/CMP.8 I pielikumam, kurš ir saistīts ar minēto ziņojumu, trīs mēnešus pirms minētā ziņojuma iesniegšanas UNFCCC termiņa beigām.

20. pants

Ziņošana par valstu politikas, pasākumu un prognožu sistēmām

Dalībvalstis ziņo par valstu politikas, pasākumu un prognožu sistēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un:

informē par attiecīgiem institucionāliem, juridiskiem un procesuāliem pasākumiem, tostarp tādas atbilstošas valsts struktūrvienības vai struktūrvienību iecelšanu, kam uzticēta vispārēja atbildība par attiecīgās dalībvalsts politikas izvērtēšanu un par siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju prognozēm;

b)	apraksta attiecīgos institucionālos, juridiskos un procesuālos pasākumus, kuri dalībvalstī izveidoti, lai novērtētu politiku un izstrādātu prognozes attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos;

c)	apraksta attiecīgos procesuālos pasākumus un grafikus, kuri izveidoti, lai nodrošinātu, ka ziņotā informācija par politiku un pasākumiem un ziņotā informācija par prognozēm ir laikus sniegta, pārredzama, precīza, konsekventa, salīdzināma un pilnīga;

d)	apraksta vispārējo datu vākšanas un izmantošanas procesu un novērtē, vai politikas un pasākumu izvērtēšanai un prognozēm, kā arī prognožu sagatavošanai vispār un prognožu sagatavošanai dažādās nozarēs pamatā ir konsekventi datu vākšanas un izmantošanas procesi;

e)	apraksta politikas izvērtēšanai paredzēto pieņēmumu, metodoloģijas un modeļu atlases un siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju prognozēšanas procesu;

f)	apraksta veikto prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumus un jutīguma analīzi.

21. pants

Ziņošana par dalībvalstu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģiju atjauninājumiem

Dalībvalstis ziņo par zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģiju atjauninājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 525/2013 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp sniedz šādu informāciju:

a)	veiktā atjauninājuma mērķis un īss apraksts;

b)	zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un tās atjauninājuma juridiskais statuss;

c)	izmaiņas un atjauninājuma gaidāmā ietekme uz zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas īstenošanu;

d)	zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un tās atjauninājuma īstenošanas progresa grafiks un apraksts, kā arī ar atjauninājumu saistītās prognozētās izmaksas un ieguvumi, ja šāda informācija ir pieejama;

e)	veids, kādā informāciju dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. panta 3. punktu.

22. pants

Ziņošana par politiku un pasākumiem

1. Dalībvalstis ziņo to informāciju par politiku un pasākumiem, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 13. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā, izmantojot šīs regulas XI pielikumā noteikto tabulas formātu un Komisijas sniegto ziņošanas veidni un izveidoto iesniegšanas procedūru.

2. Papildus 1. punktā minētajam tabulas formātam dalībvalstis teksta veidā ziņo kvalitatīvu informāciju par saiknēm starp dažādajiem pasākumiem un politiku, par ko ziņo saskaņā ar 1. punktu, un veidu, kādā šie pasākumi un politika dod ieguldījumu dažādajos prognozētajos scenārijos, tostarp novērtējumu par to ieguldījumu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas īstenošanā.

23. pants

Ziņošana par prognozēm

1. Dalībvalstis ziņo to informāciju par prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 14. pantā, izmantojot šīs regulas XII pielikumā noteikto tabulas formātu un Komisijas sniegto ziņošanas veidni un izveidoto iesniegšanas procedūru.

2. Dalībvalstis teksta veidā sniedz papildu informāciju par

a)	kopējām ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām veiktās jutīguma analīzes rezultātiem kopā ar īsu paskaidrojumu par to, kuri rādītāji tika mainīti un kā;

b)	jutīguma analīzes rezultātiem, kas iedalīti kopējās emisijās, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK, kopējās emisijās, kas ietvertas ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotās Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, un kopējās LULUCF emisijās, ja šāda informācija ir pieejama;

c)	pārskata datu gadu (bāzes gadu) un tā pārskata ziņojuma gadu, kuru izmanto kā prognožu sākumpunktu;

d)	metodoloģijām, kas izmantotas prognozēm, tostarp izmantoto modeļu un to sektorālā, ģeogrāfiskā un temporālā tvēruma īsu aprakstu, atsauces uz papildu informāciju par modeļiem un informāciju par izmantotajiem galvenajiem ārējiem pieņēmumiem un parametriem.

3. Deviņus mēnešus pirms ziņojuma par prognozēm iesniegšanas termiņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 14. panta 1. punktu Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, iesaka saskaņotas vērtības galvenajiem pārvalstu līmenī noteiktajiem rādītājiem, tostarp oglekļa cenām emisijas kvotu tirdzniecības shēmā un starptautiskajām naftas un ogļu importa cenām, lai nodrošinātu agregēto Savienības prognožu konsekvenci.

24. pants

Ziņošana par izsoļu ieņēmumu izlietojumu

Dalībvalstis ziņo to informāciju par izsoļu ieņēmumu izlietojumu, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 17. panta 2. punktā, izmantojot šīs regulas XIII pielikumā noteikto tabulas formātu.

25. pants

Ziņošana par projektu kredītiem, kurus izmanto, lai panāktu atbilstību Lēmumam Nr. 406/2009/EK

Par projektu kredītiem, kurus izmanto, lai panāktu atbilstību Lēmumam Nr. 406/2009/EK, dalībvalstis ziņo informāciju, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, izmantojot šīs regulas XIV pielikumā noteikto tabulas formātu.

26. pants

Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem

1. Dalībvalstis ziņo kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 4. un 5. punktu, izmantojot šīs regulas XV pielikumā noteikto tabulas formātu.

2. Komisijas dienesti katru gadu apkopo un dara elektroniski pieejamu ziņojumu, kurā ietver kopsavilkuma informāciju, ko sniedz dalībvalstis. Šādā ziņojumā sniedz tikai agregētus datus un neatklāj no atsevišķām dalībvalstīm saņemto informāciju par gada emisiju sadales apjomu vienības cenām.

III NODAĻA.

SAVIENĪBAS EKSPERTU VEIKTA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU IZSKATĪŠANA

27. pants

Izskatīšanas organizēšana

1. Lai veiktu Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. un 2. punktā minēto izskatīšanu, Komisija un Eiropas Vides aģentūra saņem tehnisko ekspertu darba grupas atbalstu.

2. Eiropas Vides aģentūra darbojas kā izskatīšanas sekretariāts.

3. Komisija un Eiropas Vides aģentūra atlasa pietiekami daudz izskatīšanas ekspertu, lai aptvertu attiecīgās pārskata nozares un nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu pārskatu pienācīgu izskatīšanu pieejamajā laikposmā.

4. Saskaņā ar 3. punktu atlasītajiem izskatīšanas ekspertiem ir jābūt pieredzei siltumnīcefekta gāzu pārskatu apkopošanā, un ir vēlams, ka viņi ir iesaistīti siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanas procesos.

5. Tehnisko ekspertu darba grupas loceklis, kurš ir piedalījies atsevišķas dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu pārskata apkopošanā vai kurš ir tādas dalībvalsts valstspiederīgais, kuras pārskats tiek izskatīts, nepiedalās minētā pārskata izskatīšanā.

6. Komisija un Eiropas Vides aģentūra cenšas nodrošināt, lai siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšana visās attiecīgajās dalībvalstīs tiktu veikta konsekventi un objektīvi, lai nodrošinātu iegūto tehnisko novērtējumu augstu kvalitāti.

7. Izskatīšanu veic kā dokumentāru vai centralizētu izskatīšanu.

8. Sekretariāts var izlemt organizēt:

a)	dokumentāru un centralizētu izskatīšanu vienā un tajā pašā gadā;

b)	valsts apmeklējumu papildus dokumentārai vai centralizētai izskatīšanai pēc tehnisko ekspertu darba grupas ieteikuma un apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti.

28. pants

Sekretariāta uzdevumi

Regulas 27. panta 2. punktā minētā sekretariāta uzdevumi ietver:

a)	izskatīšanas darba plāna sagatavošanu;

b)	nepieciešamās informācijas apkopošanu un sniegšanu tehnisko ekspertu darba grupai;

c)	šajā regulā noteikto izskatīšanas darbību koordinēšanu, tostarp saziņu starp tehnisko ekspertu darba grupu un norīkoto izskatāmās dalībvalsts kontaktpersonu vai kontaktpersonām, kā arī citu praktisku pasākumu veikšanu;

d)	to gadījumu apstiprināšanu, kad dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu pārskatā konstatētas būtiskas problēmas 31. panta izpratnē, apspriežoties ar Komisiju;

e)	izskatīšanas galīgā un starpposma ziņojuma apkopošanu un rediģēšanu, kā arī tā iesniegšanu attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai.

29. pants

Ikgadējās izskatīšanas pirmais posms

Pārbaudes, kurās pārliecinās par iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu un kuras minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā, var ietvert:

a)	novērtējumu, vai visas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 paredzētās emisiju avotu kategorijas un gāzes ir ietvertas ziņojumā;

b)	novērtējumu, kurā noskaidro, vai visas emisiju datu laikrindas ir konsekventas;

c)	novērtējumu, kurā noskaidro, vai visu dalībvalstu implicītie emisijas koeficienti ir salīdzināmi, ņemot vērā dažādiem valstu apstākļiem noteiktos IPCC noklusējuma emisijas koeficientus;

d)	apzīmējuma “nav aplēsts” izmantojuma novērtējumu, ja ir pieejamas IPCC 1. līmeņa metodoloģijas un ja apzīmējuma izmantojums nav pamatots saskaņā ar 37. punktu UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīnijās, kas sniegtas Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā;

e)	pārskata iesniegšanai veikto pārrēķinu analīzi, jo īpaši tad, ja pārrēķinu pamatā ir metodoloģiskas izmaiņas;

to verificēto [pārbaudīto] emisiju salīdzinājumu, kas ziņotas saskaņā ar Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ziņotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, lai noteiktu jomas, kurās izskatāmās dalībvalsts iesniegtie emisiju dati un tendences ievērojami atšķiras no citu dalībvalstu iesniegtajiem emisiju datiem un tendencēm;

g)	Eurostat atsauces pieejas un dalībvalstu atsauces pieejas rezultātu salīdzinājumu;

h)	Eurostat sektorālās pieejas un dalībvalstu sektorālās pieejas rezultātu salīdzinājumu;

i)	novērtējumu, kurā noskaidro, vai dalībvalstu neīstenoti Savienības vai UNFCCC agrākas izskatīšanas ieteikumi varētu būt par pamatu tehniskai korekcijai;

j)	novērtējumu par to, vai iespējams, ka aplēses ir pārāk lielas vai mazas attiecībā uz kādu no galvenajām kategorijām dalībvalsts pārskatā.

30. pants

Iemesls ikgadējās izskatīšanas otrā posma veikšanai

Ja ikgadējās izskatīšanas pārbaudēs, ko veic saskaņā ar 29. pantu, konstatē būtiskas problēmas 31. panta nozīmē, pēc dalībvalsts pieprasījuma – gadījumā, kad pārskata novēlotas iesniegšanas dēļ pirmā pasākuma izskatīšanas pārbaudes nevar veikt saskaņā ar XVI pielikumā noteikto grafiku vai kad uz pirmā pasākuma izskatīšanas rezultātiem nav saņemta atbilde, – tiek veiktas 32. pantā noteiktās pārbaudes.

31. pants

Būtiskuma slieksnis

1. Iepriekšējā Savienības vai UNFCCC izskatīšanā sagatavoti ieteikumi, kuri nav īstenoti, ir uzskatāmi par būtisku problēmu Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja attiecīgais ieteikums vai jautājums attiecas uz siltumnīcefekta gāzu pārskatu aplēsēm, kuras ir pārāk lielas vai mazas un kuras varētu būt par pamatu tehniskai korekcijai, un ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši paskaidrojusi, kāpēc minētais ieteikums nav īstenots.

2. Pārskata datu pārāk liela vai maza aplēse, kas nepārsniedz 0,05 % no dalībvalsts kopējām valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, neskaitot LULUCF, par izskatāmo pārskata gadu vai kas nepārsniedz 500 kt CO2 ekvivalenta – atkarībā no tā, kurš lielums ir mazākais, –, nav uzskatāma par būtisku problēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

32. pants

Ikgadējās izskatīšanas otrais posms

1. Lai noteiktu gadījumus, kad pārskata dati tiek sagatavoti neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem, pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā, var ietvert:

a)	pārskata aplēšu sīku pārbaudi, tostarp to metodoloģiju pārbaudi, ko dalībvalsts izmanto pārskatu sagatavošanā;

sīku analīzi par to, kā dalībvalsts īstenojusi tos ieteikumus attiecībā uz pārskata aplēšu uzlabošanu, kas norādīti jaunākajā UNFCCC ikgadējas izskatīšanas ziņojumā, kurš minētajai dalībvalstij bijis pieejams pirms izskatāmā pārskata iesniegšanas, vai galīgajā izskatīšanas ziņojumā saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu; dalībvalsts sniegtā ieteikumu neīstenošanas pamatojuma sīku analīzi, ja ieteikumi nav īstenoti;

c)	siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēšu laikrindu konsekvences sīku novērtējumu;

d)	sīku novērtējumu par to, vai dalībvalsts veiktie pārrēķini attiecīgajā iesniegtajā pārskatā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatu ir ziņoti pārredzami un veikti saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem;

e)	sekojuma pasākumus attiecībā uz šīs regulas 29. pantā minēto pārbaužu rezultātiem un jebkuru informāciju, ko izskatāmā dalībvalsts iesniegusi, atbildot uz tehnisko ekspertu darba grupas jautājumiem un citām attiecīgām pārbaudēm.

2. Dalībvalsts, kura vēlas veikt 1. punktā minētās pārbaudes pēc pieprasījuma, par to paziņo Komisijai līdz 31. oktobrim gadā pirms gada, kad notiek attiecīgā izskatīšana.

33. pants

Vispusīga izskatīšana

1. Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. punktā minētā vispusīgā izskatīšana ietver visa pārskata pārbaudi saskaņā ar šīs regulas 29. un 32. pantu.

2. Vispusīga izskatīšana var ietvert pārbaudes, ar kurām nosaka, vai UNFCCC vai Savienības izskatīšanā konstatētās problēmas, kas attiecas uz vienu dalībvalsti, var būt problēmas arī citām dalībvalstīm.

34. pants

Tehniskas korekcijas

1. Ja aplēses ir pārāk lielas vai pārāk mazas un pārsniedz šīs regulas 31. pantā noteikto būtiskuma slieksni, uzskata, ka ir vajadzīga tehniska korekcija Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā galīgajā izskatīšanas ziņojumā iekļauj tikai tās tehniskās korekcijas, kurām ir pierādījumos balstīts pamatojums.

2. Ja tehniskā korekcija pārsniedz būtiskuma slieksni attiecībā vismaz uz vienu izskatāmo pārskata gadu, bet ne attiecībā uz visiem laikrindas gadiem, tehnisko korekciju aprēķina arī visiem citiem izskatāmajiem gadiem, lai nodrošinātu laikrindas konsekvenci.

35. pants

Izskatīšanas ziņojumi

1. Sekretariāts līdz katra tā gada 20. aprīlim, par kuru veic ikgadējo izskatīšanu, informē attiecīgo dalībvalsti par jebkurām būtiskām problēmām saskaņā ar 30. un 31. pantu, izmantojot starpposma izskatīšanas ziņojumu. Šādā ziņojumā izskata problēmas, kas ir izvirzītas līdz 31. martam.

2. Sekretariāts informē attiecīgo dalībvalsti par izskatīšanas beigām, izmantojot galīgo izskatīšanas ziņojumu:

a)	līdz 20. aprīlim, ja nav nosūtīts starpposma ziņojums saskaņā ar 1. punktu;

b)	līdz 30. jūnijam ikgadējās izskatīšanas otrā posma beigās;

c)	līdz 30. augustam vispusīgās izskatīšanas beigās.

36. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm

1. Dalībvalstis:

a)	piedalās visos izskatīšanas pasākumos saskaņā ar XVI pielikumā noteikto grafiku;

b)	izveido valsts kontaktpunktu Savienības veiktajai izskatīšanai;

c)	vajadzības gadījumā ciešā sadarbībā ar sekretariātu iesaistās valsts apmeklējuma organizēšanā un šo organizēšanu sekmē;

d)	sniedz atbildes un papildu informāciju, kā arī vajadzības gadījumā piezīmes par izskatīšanas ziņojumiem.

2. Pēc dalībvalstu pieprasījuma piezīmes par izskatīšanas konstatējumiem iekļauj galīgajā izskatīšanas ziņojumā.

3. Komisija informē dalībvalstis par tehnisko ekspertu darba grupas sastāvu.

37. pants

Izskatīšanas grafiks

Vispusīgo un ikgadējo izskatīšanu veic saskaņā ar XVI pielikumā noteikto grafiku.

IV NODAĻA.

ZIŅOŠANA LĒMUMA NR. 529/2013/ES IZPILDEI

38. pants

Izvairīšanās no dubultas ziņošanas

Tādā mērā, kādā dalībvalsts savā valsts pārskata ziņojumā un saskaņā ar šīs regulas 3. pantu iekļauj tādu informāciju, kas paredzēta arī Lēmumā Nr. 529/2013/ES, uzskata, ka šī dalībvalsts ir izpildījusi attiecīgās minētajā lēmumā noteiktās ziņošanas saistības.

39. pants

Ziņošanas prasības attiecībā uz aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas sistēmām

1. Tādā mērā, kādā dalībvalsts nav iekļāvusi informāciju savā valsts pārskata ziņojumā, kā noteikts šīs regulas 38. pantā, tā teksta veidā paziņo par ieviestām un izstrādes posmā esošām sistēmām, ar kurām aplēš emisijas un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana vai ganību apsaimniekošana, kā minēts Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, ietverot šādus elementus:

to institucionālo, juridisko un procesuālo pasākumu aprakstu, kuri izveidoti saskaņā ar Kioto protokolā paredzētajām prasībām valsts sistēmām, kā noteikts Lēmuma 19/CMP.1 pielikumā, un saskaņā ar UNFCCC valstu ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīnijās paredzētajām prasībām valsts pasākumiem, kā noteikts Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā;

aprakstu, kā īstenotās sistēmas atbilst metodoloģiskajām prasībām, kas sniegtas IPCC ziņojumā “2013. gada pārskatītās papildu metodes un labas prakses vadlīnijas, kas izriet no Kioto protokola”, IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgā gadījumā IPCC 2006. gada vadlīniju par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem 2013. gada papildinājumā “Mitrāji”.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai 1. punktā noteikto informāciju kā atsevišķu ziņojumu saskaņā ar šādu grafiku:

a)	pirmo ziņojumu 2016. gadā par 2014. pārskata gadu, tostarp par visām norisēm no 2013. gada 1. janvāra;

b)	otro ziņojumu 2017. gadā par 2015. pārskata gadu un

c)	trešo ziņojumu 2018. gadā par 2016. pārskata gadu.

3. Turpmākajos ziņojumos pēc pirmā ziņojuma dalībvalstis galveno uzmanību velta informācijai par sistēmās notikušajām izmaiņām un norisēm, nevis iepriekšējā ziņojumā ietvertajai informācijai.

40. pants

Ziņošanas prasības attiecībā uz ikgadējām aplēsēm par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana

1. Dalībvalstis, kas nav izvēlējušās aramzemes apsaimniekošanu vai ganību apsaimniekošanu saskaņā ar Kioto protokolu, ziņo sākotnējas, provizoriskas un nesaistošas ikgadējas aplēses par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana, kā norādīts Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā, ietverot informāciju par Lēmuma Nr. 529/2013/ES VI pielikumā noteikto attiecīgo bāzes gadu vai periodu.

2. Pirmo ikgadējo ziņojumu iesniedz 2015. gadā par 2013. pārskata gadu.

3. Dalībvalstis, uz kurām attiecas šā panta 1. punkts, iesniedz galīgās ikgadējās aplēses par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana, saskaņā ar Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktu par visiem pārskata gadiem laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot galīgo informāciju par Lēmuma Nr. 529/2013/ES VI pielikumā noteikto attiecīgo bāzes gadu vai periodu.

4. Sniedzot šā panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju, dalībvalstis ievēro šādas prasības:

a)	aizpildīt visas attiecīgās Lēmuma 6/CMP.9 pielikumā norādītās kopējā ziņošanas formāta tabulas attiecībā uz Kioto protokolā paredzēto attiecīgo darbību par otro saistību periodu, tostarp transversālās tabulas par darbības tvērumu, zemes nodošanas matricu un informatīvo tabulu par uzskaiti, un

b)	ietvert skaidrojošu informāciju par izmantotajām metodoloģijām un datiem, kā paredzēts valsts pārskata ziņojumā saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.8 atbilstīgi Kioto protokolam un tā II pielikumam.

41. pants

Īpašas ziņošanas prasības

1. Atkāpjoties no šīs regulas 38. panta, ja saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.7 37.–39. punktā minētajiem noteikumiem par meža stādījumiem dalībvalsts paziņo informāciju, kas attiecas uz Kioto protokolā paredzētajiem uzskaites pienākumiem, dalībvalsts Lēmumā Nr. 529/2013/ES paredzēto pienākumu izpildei iesniedz tādas atsevišķas kopējā ziņošanas formāta tabulas par meža apsaimniekošanas un atmežošanas darbībām, kuras aizpildītas, nepiemērojot Lēmuma 2/CMP.7 37.–39. punkta noteikumus.

2. Atkāpjoties no šīs regulas 38. panta, ja dalībvalsts, kas nav izvēlējusies aramzemes apsaimniekošanu vai ganību apsaimniekošanu saskaņā ar Kioto protokolu, ziņo informāciju par mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu minētajā protokolā paredzētajai uzskaitei un ja dalībvalsts piemēro Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 3. punktu, tā iesniedz atsevišķas kopējā ziņošanas formāta tabulas par darbībām, kas veiktas saskaņā ar minēto lēmumu.

42. pants

Informācijas iesniegšana

1. Šīs regulas 39., 40. un 41. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām atbilstošo informāciju iesniedz Komisijai kā atsevišķu Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 3. punktā minētā valsts pārskata ziņojuma pielikumu.

2. Lai izpildītu ziņošanas saistības saskaņā ar Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. panta 3. punktu, dalībvalstis tādā mērā, kādā nav piemērojams šīs regulas 38. pants, ziņo saskaņā ar šīs regulas 3. pantu un ietver atbilstošo informāciju atsevišķā Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 3. punktā minētā valsts pārskata ziņojuma pielikumā.

43. pants

Ziņošana uzskaites perioda beigās

Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 2. punkta izpildei dalībvalstis iesniedz informāciju saskaņā ar šīs regulas 3. pantu un saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem.

V NODAĻA.

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Atcelšanas un pārejas noteikumi

Lēmumu Nr. 2005/166/EK atceļ. Lēmuma 18., 19. un 24. pantā noteiktais paliek spēkā.

45. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.

(2) Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmums 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu (OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.).

(3) Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmums 2002/358/EK par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2005. gada 10. februāra Lēmums Nr. 2005/166/EK, ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 55, 1.3.2005., 57. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. C(2014) 1539, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 nosaka Savienības pārskata sistēmas pamatprasības un ņem vērā izmaiņas globālās sasilšanas potenciālos un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatu veikšanu.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

I PIELIKUMS

Ziņošanas prasību un to iesniegšanas pārskata tabula

Šīs regulas [pants]	Informācija, kas jāsniedz valsts pārskata ziņojumā (VPZ) (atzīmēt)	Informācija, kas jāsniedz atsevišķā VPZ pielikumā (atzīmēt)	Atsauce uz VPZ vai atsevišķa pielikuma nodaļu (norādīt)
6. pants. Ziņošana par valsts pārskata sistēmām	Obligāta	Neattiecas
7. pants. Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par gaisu piesārņojošām vielām	Iespējama	Iespējama	Ja ir VPZ: VPZ nodaļā par “kvalitātes nodrošināšanu, kvalitātes kontroli un verifikācijas plānu”
9. panta 1. punkts. Ziņošana par ieteikumu un korekciju īstenošanu	Obligāta	Neattiecas	VPZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem
9. panta 2. punkts. Ziņošana par ieteikumu un korekciju īstenošanu	Neattiecas	Obligāta
10. panta 1. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertajiem datiem	Neattiecas	Obligāta
10. panta 2. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertajiem datiem	Iespējama	Iespējama	Ja ir VPZ: attiecīgajās VPZ iedaļās
11. pants. Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm	Neattiecas	Obligāta
12. pants. Ziņošana par konsekvenci ar enerģētikas datiem	Iespējama	Iespējama	Ja ir VPZ: attiecīgajās VPZ iedaļās
13. pants. Ziņošana par izmaiņām valsts pārskata sistēmu vai reģistru aprakstos	Obligāta	Neattiecas	Attiecīgajās VPZ nodaļās
14. pants. Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu	Obligāta	Neattiecas	Kopējā ziņošanas formāta (KZF) 9. tabulā vai attiecīgajās VPZ nodaļās
15. panta 1. punkts. Ziņošana par citiem Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanas elementiem	Obligāta	Neattiecas	Attiecīgajās VPZ nodaļās
15. panta 3. punkts. Ziņošana par citiem Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanas elementiem	Obligāta	Neattiecas	Attiecīgajās VPZ nodaļās
16. pants. Ziņošana par galvenajām izmaiņām metodoloģiskajos aprakstos	Iespējama	Iespējama	Ja ir VPZ: VPZ nodaļā ar pārrēķiniem un uzlabojumiem

II PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par to datu konsekvenci, kas ziņoti par gaisu piesārņojošām vielām, saskaņā ar 7. pantu

Piesārņojošā viela:

EMISIJU KATEGORIJAS

Piesārņojošās vielas X emisijas, par kurām ziņots siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pārskatā (kt)

Piesārņojošās vielas X emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK (NEC), X iesniegšanas versija (kt)

Absolūtā starpība, kt (1)

Relatīvā starpība, % (2)

Piesārņojošās vielas X emisijas, par kurām ziņots ANO/EEK Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP) pārskatā, X iesniegšanas versija (kt)

Absolūtā starpība, kt (1)

Relatīvā starpība, % (2)

Starpību skaidrojumi

Kopā (neto emisijas)

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja)

1.	Enerģētikas nozares

2.	Rūpniecības nozares un būvniecība

3.	Transports

4.	Citas nozares

5.	Citas emisijas

B.	Kurināmā difūzās emisijas

1.	Cietais kurināmais

2.	Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas

2.	Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

A.	Minerālu rūpniecība

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

D.	Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

H.	Citas emisijas

3.	Lauksaimniecība

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

D.	Lauksaimniecības augsnes

F.	Lauksaimniecības atlieku dedzināšana uz lauka

J.	Citas emisijas

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu likvidēšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta dedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

E.	Citas emisijas

6.	Citas emisijas

(1) SEG emisiju pārskatā ziņotās emisijas, no kurām atskaitītas NEC/CLRTAP pārskatā ziņotās emisijas.

(2) Starpība, kas izteikta kt, dalīta ar SEG emisiju pārskatā ziņotajām emisijām.

(3)	kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.

III PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par pārrēķiniem saskaņā ar 8. pantu

Pārrēķina gads

Par katru gāzi: CO2, N2O, CH4

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS

Iepriekšējie dati

(CO2 ekv., kt)

Jaunākie dati

(CO2 ekv., kt)

Starpība

(CO2 ekv., kt)

Starpība (1)

Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, atskaitot LULUCF (2)

Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, ieskaitot LULUCF (3)

Pārrēķinu skaidrojums

Kopējās valsts emisijas un piesaistes

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšanas darbības

1.	Enerģētikas nozares

2.	Rūpniecības nozares un būvniecība

3.	Transports

4.	Citas nozares

Citas

B.	Kurināmā difūzās emisijas

1.	Cietais kurināmais

2.	Nafta un dabasgāze

C.	CO2 transportēšana un uzglabāšana

2.	Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

A.	Minerālu rūpniecība

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

D.	Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

Citas

3.	Lauksaimniecība

A.	Fermentācija gremošanas traktā

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

C.	Rīsu audzēšana

D.	Lauksaimniecības augsnes

E.	Plānota savannu dedzināšana

F.	Lauksaimniecības atlieku dedzināšana uz lauka

Kaļķošana

H.	Karbamīda izmantošana

I.	Citu oglekli saturošu mēslojumu izmantošana

Citas

4.	Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (neto) (4)

Mežu zeme

Aramzeme

Pļavas

Mitrāji

E.	Apdzīvotas vietas

F.	Citu veidu zeme

G.	Nocirstas koksnes produkti

Citas

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu apglabāšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta dedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

Citas

6.	Citas (kā precizēts 1.A kopsavilkumā)

Papildkategorijas:

Starptautiskā bunkurēšana

Aviācija

Kuģniecība

Daudzpusējas darbības

CO2 emisijas no biomasas

Uztvertais CO2

Oglekļa ilgtermiņa uzglabāšana atkritumu apglabāšanas vietās

Netiešās N2O emisijas

Netiešās CO2 emisijas

F-gāzes: faktiskās emisijas kopā

Gads

Par katru gāzi:

PFC, HFC, SF6, nekonkretizēts HFC un PFC maisījums, NF3

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS

Iepriekšējie dati

(CO2 ekv., kt)

Jaunākie dati

(CO2 ekv., kt)

Starpība

(CO2 ekv., kt)

Starpība (1)

Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, atskaitot LULUCF (2)

Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, ieskaitot LULUCF (3)

Pārrēķinu skaidrojums

2.B.9.

Fluora savienojumu ražošana

2.B.10.

Citas

2.C.3.

Alumīnija ražošana

2.C.4.

Magnija ražošana

2.C.7.

Citas

2.E.1.

Integrētas shēmas vai pusvadītāji

2.E.2.

TFT plakanie ekrāni

2.E.3.

Fotoelektriskās ierīces

2.E.4.

Šķidrie siltumnesēji

2.E.5.

Citas (kā precizēts 2. tabulas II daļā)

2.F.1.

Dzesēšana un gaisa kondicionēšana

2.F.2.

Putu radītājvielas

2.F.3.

Ugunsdrošības līdzekļi

2.F.4.

Aerosoli

2.F.5.

Šķīdinātāji

2.F.6.

Cits izmantojums

2.G.1.

Elektriskās iekārtas

2.G.2.

SF6 un PFC no citu produktu izmantošanas

2.G.4.

Citas

2.H.	Cita kategorija (precizējiet)

(1) Jāaplēš procentuālā starpība, kas radusies pārrēķina dēļ, attiecībā pret iepriekšējiem datiem (starpība procentos = 100 × [(LS-PS)/PS], kur LS = jaunākie dati un PS = iepriekšējie dati). Visi avotu/piesaistītāju kategorijas aplēses pārrēķina gadījumi jānorāda un jāpaskaidro VPZ.

(2) Kopējās emisijas ir kopējās agregētās SEG emisijas, kas izteiktas kā CO2 ekvivalents, neskaitot SEG emisijas, kas radušās LULUCF nozarē. Pārrēķina ietekmi uz kopējām emisijām aprēķina šādi: pārrēķina ietekme (%) = 100 × [(avots (LS) – avots (PS))/kopējās emisijas (LS)], kur LS = jaunākie dati, PS = iepriekšējie dati.

(3) Kopējās emisijas ir kopējās agregētās SEG emisijas, kas izteiktas kā CO2 ekvivalents, neskaitot SEG emisijas, kas radušās LULUCF nozarē. Pārrēķina ietekmi uz kopējām emisijām aprēķina šādi: pārrēķina ietekme (%) = 100 × [(avots (LS) – avots (PS))/kopējās emisijas (LS)], kur LS = jaunākie dati, PS = iepriekšējie dati.

(4) Neto CO2 emisijas/piesaistes, par kurām jāziņo.

IV PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par ieteikumu un korekciju īstenošanu saskaņā ar 9. pantu

KZF kategorija/problēma	Izskatīšanas ieteikums	Izskatīšanas ziņojums/punkts	Dalībvalsts atbilde/īstenošanas statuss	VPZ nodaļa/iedaļa

V PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietvertajiem datiem saskaņā ar 10. pantu

To verificēto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, sadalījums pa valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskata avotu kategorijām

Dalībvalsts

Pārskata gads:

Datu pamats: verificētās ETS emisijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, par X-2 gadu iesniegtajā pārskatā

Kopējās emisijas (CO2 ekv.)

Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas

[kt CO2 ekv.] (3)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas

[kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība %

(Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (kopējās emisijas bez LULUCF emisijām attiecībā uz SEG pārskatu un bez 1.A.3.a “Civilā aviācija” emisijām, kopējās emisijas no iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.h pantu)

CO2 emisijas (kopējās CO2 emisijas bez LULUCF emisijām attiecībā uz SEG pārskatu un bez 1.A.3.a “Civilā aviācija” emisijām, kopējās emisijas no iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.h pantu)

Kategorija (1)

CO2 emisijas

Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas

[kt] (3)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas

[kt] (3)

Attiecība %

(Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

1.A.	Kurināmā sadedzināšana, kopā

1.A.	Kurināmā sadedzināšana, sadedzināšana stacionārās iekārtās

1.A.1.

Enerģētikas nozares

1.A.1.a.

Publiskā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana

1.A.1.b.

Naftas pārstrāde

1.A.1.c.

Cietā kurināmā ražošana un citas enerģētikas nozares

Dzelzs un tērauds (attiecībā uz SEG pārskatu – kopā KZF kategorijas 1.A.2.a + 2.C.1. + 1.A.1.c un citas attiecīgas KZF kategorijas, kas ietver emisijas no dzelzs un tērauda (piem., 1.A.1.a, 1.B.1.) (4)

1.A.2.

Rūpniecības nozares un būvniecība

1.A.2.a.

Dzelzs un tērauda ražošana

1.A.2.b.

Krāsaino metālu ražošana

1.A.2.c.

Ķīmisko vielu ražošana

1.A.2.d.

Pulpas, papīra ražošana un poligrāfija

1.A.2.e.

Pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas ražošana

1.A.2.f.

Nemetālisko minerālu ražošana

1.A.2.g.

Citas

1.A.3.

Transports

1.A.3.e.

Citi transporta veidi (transportēšana pa cauruļvadiem)

1.A.4.

Citas nozares

1.A.4.a.

Komerciālais/institucionālais sektors

1.A.4.c.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

1.B.	Kurināmā difūzās emisijas

1.C.	CO2 transportēšana un uzglabāšana

1.C.1.

CO2 transportēšana

1.C.2.

Iesūknēšana un uzglabāšana

1.C.3.

Citas

2.A.	Minerālprodukti

2.A.1.

Cementa ražošana

2.A.2.

Kaļķu ražošana

2.A.3.

Stikla ražošana

2.A.4.

Karbonātu izmantošana citos procesos

2.B.	Ķīmiskā rūpniecība

2.B.1.

Amonjaka ražošana

2.B.3.

Adipīnskābes ražošana (CO2)

2.B.4.

Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana

2.B.5.

Karbīdu ražošana

2.B.6.

Titāna dioksīda ražošana

2.B.7.

Nātrija karbonāta ražošana

2.B.8.

Naftas ķīmijas rūpniecība un tehniskā oglekļa ražošana

2.C.	Metālu ražošana

2.C.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

2.C.2.

Dzelzs sakausējumu ražošana

2.C.3.

Alumīnija ražošana

2.C.4.

Magnija ražošana

2.C.5.

Svina ražošana

2.C.6.

Cinka ražošana

2.C.7.

Citu metālu ražošana

Kategorija (1)

N2O emisijas

Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas

[kt CO2 ekv.] (3)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas

[kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība %

(Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

2.B.2.

Slāpekļskābes ražošana

2.B.3.

Adipīnskābes ražošana

2.B.4.

Kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošana

Kategorija (1)

PFC emisijas

Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas

[kt CO2 ekv.] (3)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas

[kt CO2 ekv.] (3)

Attiecība %

(Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3)

Piezīmes (2)

2.C.3.

Alumīnija ražošana

(1) Verificēto emisiju sadalījums pa dezagregētajām pārskata kategorijām četrciparu līmenī jānorāda tad, ja šāda verificēto emisiju sadale ir iespējama un ja šādas emisijas rodas. Jāizmanto šādi apzīmējumi:

NO = nerodas;

IE = iekļautas citur;

C = konfidenciāla informācija;

nenozīmīgs apjoms= neliels verificēto emisiju apjoms var rasties attiecīgajā KZF kategorijā, bet šis apjoms ir mazāks par 5 % no kategorijas apjoma.

(2) Ailē “Piezīmes” jāsniedz īss veikto pārbaužu kopsavilkums, un, ja dalībvalsts to vēlas, tajā var sniegt papildu skaidrojumus par paziņoto sadalījumu.

(3) kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.

(4) Jāaizpilda, izmantojot apvienotās KZF kategorijas attiecībā uz “Dzelzs un tērauds”, ko katra dalībvalsts nosaka atsevišķi; norādītā formula ir sniegta tikai kā piemērs.

Apzīmējums: X = pārskata gads.

VI PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par konsekvenci ar enerģētikas datiem saskaņā ar 12. pantu

KURINĀMĀ VEIDI			SEG pārskatā paziņotais šķietamais patēriņš	Šķietamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus	Absolūtā starpība (1)	Relatīvā starpība (2)	Starpību skaidrojumi
KURINĀMĀ VEIDI			(TJ) (3)	(TJ) (3)	(TJ) (3)	% (3)	Starpību skaidrojumi
Šķidrais fosilais kurināmais	Primārais kurināmais	Jēlnafta
		Orimulsija
		Dabasgāzes šķidrumi
	Sekundārais kurināmais	Benzīns
		Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela
		Citi petrolejas veidi
		Slānekļa nafta
		Gāzeļļa/dīzeļdegviela
		Naftas pārtvaices atlikumfrakcija
		Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG)
		Etāns
		Jēlbenzīns
		Bitumens
		Ziežvielas
		Naftas kokss
		Naftas pārstrādes uzņēmumu izejvielas
		Citi naftas produkti
Cits šķidrais fosilais kurināmais
Šķidrais fosilais kurināmais kopā
Cietais fosilais kurināmais	Primārais kurināmais	Antracīts
		Koksējamās ogles
		Citas bitumenogles
		Pusbitumenogles
		Lignīts
		Degslāneklis un bitumensmiltis
	Sekundārais kurināmais	Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes
		Koksēšanas krāšņu kokss un gāzes kokss
		Ogļu darva
Cits cietais fosilais kurināmais
Cietais fosilais kurināmais kopā
Gāzveida fosilais kurināmais		Dabasgāze (metāns bez smago ogļūdeņražu piemaisījuma vai ar mazu smago ogļūdeņražu piemaisījumu)
Cits gāzveida fosilais kurināmais
Gāzveida fosilais kurināmais kopā
Atkritumi (nebiomasas frakcija)
Cits fosilais kurināmais
Kūdra
Kopā

(1) SEG pārskatā paziņotais šķietamais patēriņš, no kura atskaitīts šķietamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus.

(2) Absolūtā starpība, kas dalīta ar SEG pārskatā ziņoto šķietamo patēriņu.

(3) kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.

VII PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par nenoteiktību saskaņā ar 14. pantu

IPCC kategorija

Gāze

Bāzes gada emisijas vai piesaistes

X gada emisijas vai piesaistes

Darbības datu nenoteiktība

Emisijas koeficienta/aplēses parametra nenoteiktība

Kopējā nenoteiktība

Dispersijas palielinājums pa kategorijām X gadā

A tipa jutība

B tipa jutība

Emisijas koeficienta/aplēses parametra nenoteiktības radītā valsts emisiju tendenču nenoteiktība

Darbības datu nenoteiktības radītā valsts emisiju tendenču nenoteiktība

Nenoteiktība, kas radīta kopējo valsts emisiju tendencēs

Ievaddati

A piezīme

Ievaddati

A piezīme

Formula

B piezīme

Formula

I * F

C piezīme

J * E * Formula

D piezīme

K2 + L2

Gg CO2 ekvivalenta

Piem., 1.A.1. Enerģētikas nozares, 1. kurināmais

CO2

Piem., 1.A.1. Enerģētikas nozares, 2. kurināmais

CO2

Utt.

…

Kopā

Formula

Nenoteiktības procentuālā attiecība pret kopējo pārskatu:

Formula

Tendences nenoteiktība:

Formula

Avots: IPCC 2006. gada vadlīnijas, 1. sējums, 3.2. tabula. 1. pieejas nenoteiktības aprēķins

VIII pielikums

Formāts, kādā ziņo par galvenajām izmaiņām metodoloģiskajos aprakstos saskaņā ar 16. pantu

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS

METOŽU APRAKSTS

PĀRRĒĶINI

ATSAUCES

Lūdzu, atzīmējiet, ja pēdējā VPZ sniegtie metodoloģiskie apraksti ievērojami atšķiras no iepriekšējā gada VPZ sniegtajiem

Lūdzu, atzīmējiet, ja tas atspoguļojas arī pārrēķinos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu KZF

Ja atzīmēts, norādiet atsauci uz attiecīgo VPZ iedaļu vai lappusēm un attiecīgā gadījumā sniedziet sīkāku informāciju, piemēram, norādiet apakškategoriju vai gāzi, kurai piemērojamais apraksts ticis mainīts

Kopā (neto emisijas)

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšana (sektorālā pieeja)

1.	Enerģētikas nozares

2.	Rūpniecības nozares un būvniecība

3.	Transports

4.	Citas nozares

Citas

B.	Kurināmā difūzās emisijas

1.	Cietais kurināmais

2.	Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas

C.	CO2 transportēšana un uzglabāšana

2.	Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

A.	Minerālu rūpniecība

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

D.	Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana

E.	Elektronikas rūpniecība

F.	Izmantotie produkti ozona slāni noārdošu vielu (ONV) aizvietošanai

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

Citas

3.	Lauksaimniecība

A.	Fermentācija gremošanas traktā

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

C.	Rīsu audzēšana

D.	Lauksaimniecības augsnes

E.	Plānota savannu dedzināšana

F.	Lauksaimniecības atlieku dedzināšana uz lauka

Kaļķošana

H.	Karbamīda izmantošana

I.	Citu oglekli saturošu mēslojumu izmantošana

Citas

4.	Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

Mežu zeme

Aramzeme

Pļavas

Mitrāji

E.	Apdzīvotas vietas

F.	Citu veidu zeme

G.	Nocirstas koksnes produkti

Citas

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu apglabāšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta dedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

Citas

6.	Citas (kā precizēts 1.A kopsavilkumā)

KP LULUCF

3. panta 3. paragrāfā minētās darbības

Meža ieaudzēšana/meža atjaunošana

Atmežošana

3. panta 4. paragrāfā minētās darbības

Meža apsaimniekošana

Aramzemes apsaimniekošana (attiecīgā gadījumā)

Ganību apsaimniekošana (attiecīgā gadījumā)

Veģetācijas atjaunošana (attiecīgā gadījumā)

Mitrāju nosusināšana un atjaunošana (attiecīgā gadījumā)

VPZ nodaļa	APRAKSTS	ATSAUCES
VPZ nodaļa	Lūdzu, atzīmējiet, ja pēdējā VPZ sniegtie apraksti ievērojami atšķiras no iepriekšējā gada VPZ sniegtajiem	Ja norādīts, sniedziet sīkāku informāciju, piemēram, atsauci uz VPZ lappusēm
1.2. nodaļa. Valsts pārskata pasākumu apraksts

IX PIELIKUMS

Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata un pārskata ziņojuma apkopošanas procedūras un termiņi

Elements

Kas

Kad

1.	Gada pārskati (aizpildīts KZF un valsts pārskata ziņojuma elementi), ko iesniedz dalībvalstis

Dalībvalstis

Katru gadu līdz 15. janvārim

Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punktā un šīs regulas 3. pantā uzskaitītie elementi

2.	Dalībvalstu iesniegumu “sākotnējā pārbaude”

Komisija (tostarp ESTAT ĢD (Eurostat), JRC ĢD), kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra (EVA)

Attiecībā uz dalībvalsts iesniegto pārskatu no 15. janvāra līdz ne vēlāk kā 28. februārim

Sākotnējās pārbaudes un konsekvences pārbaudes (ko veic EVA) Dalībvalstu KZF sniegto enerģētikas datu salīdzinājums ar Eurostat enerģētikas datiem (sektorālā un atsauces pieeja), ko sniedz Eurostat un EVA. JRC (apspriežoties ar dalībvalstīm) veiktā dalībvalstu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) pārbaude. Sākotnējo pārbaužu konstatējumi tiks dokumentēti.

3.	Savienības pārskata projekta un pārskata ziņojuma projekta apkopošana (Savienības pārskata ziņojuma elementi)

Komisija (tostarp Eurostat, JRC), kurai palīdz EVA

Līdz 28. februārim

Savienības pārskata projekts un pārskata ziņojuma projekts (dalībvalstu informācijas apkopojums), kura pamatā ir dalībvalstu pārskati un vajadzības gadījumā papildu informācija (sniegti 15. janvārī).

4.	“Sākotnējo pārbaužu” konstatējumu, tostarp paziņojuma par iespējamo trūkumu novēršanu, izplatīšana

Komisija, kurai palīdz EVA

28. februāris

“Sākotnējo pārbaužu” konstatējumu, tostarp paziņojuma par iespējamo trūkumu novēršanu, izplatīšana un to pieejamības nodrošināšana

5.	Savienības pārskata projekta un pārskata ziņojuma projekta izplatīšana

Komisija, kurai palīdz EVA

28. februāris

Savienības pārskata projektu izplata dalībvalstīm 28. februārī. Dalībvalstis pārbauda datus.

6.	Atjaunināti vai papildu pārskata dati un pabeigti valstu pārskata ziņojumi, ko iesniedz dalībvalstis

Dalībvalstis

Līdz 15. martam

Atjaunināti vai papildu pārskata dati, ko iesniedz dalībvalstis (lai novērstu nepilnības vai trūkumus), un pabeigti valstu pārskata ziņojumi.

7.	Dalībvalsts piezīmes par Savienības pārskata projektu

Dalībvalstis

Līdz 15. martam

Vajadzības gadījumā sniedz koriģētus datus un piezīmes par Savienības pārskata projektu.

8.	Dalībvalsts atbildes uz “sākotnējām pārbaudēm”

Dalībvalstis

Līdz 15. martam

Dalībvalstis vajadzības gadījumā atbild uz “sākotnējām pārbaudēm”.

9.	Sākotnējo pārbaužu konstatējumu sekojuma izplatīšana

Komisija, kurai palīdz EVA

31. marts

Sākotnējo pārbaužu konstatējumu sekojuma izplatīšana un konstatējumu pieejamības nodrošināšana

10.	Aplēses par valsts pārskatos trūkstošajiem datiem

Komisija, kurai palīdz EVA

31. marts

Komisija sagatavo aplēses par trūkstošajiem datiem līdz pārskata gada 31. martam un tās paziņo dalībvalstīm.

12.	Dalībvalstu piezīmes attiecībā uz Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem

Dalībvalstis

7. aprīlis

Dalībvalstis sniedz piezīmes par Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem Komisijas izskatīšanai.

13.	Dalībvalstu atbildes uz “sākotnējo pārbaužu” sekojumu

Dalībvalstis

7. aprīlis

Dalībvalstis sniedz atbildes uz “sākotnējo pārbaužu” sekojumu.

13.a.

Dalībvalstu iesniegtie pārskati UNFCCC

Dalībvalstis

15. aprīlis

Iesniegtie pārskati UNFCCC (kuru kopijas nosūtītas EVA).

14.	Galīgais Savienības ikgadējais pārskats (tostarp Savienības pārskata ziņojums)

Komisija, kurai palīdz EVA

15. aprīlis

Galīgā Savienības ikgadējā pārskata iesniegšana UNFCCC.

15.	Jebkura dalībvalsts pārskata atkārtota iesniegšana

Dalībvalstis

Līdz 8. maijam

Dalībvalstis atkārtoti iesniedz Komisijai pārskatu, nododot to UNFCCC sekretariātā. Dalībvalstīm skaidri jānorāda, kuras daļas ir pārskatītas, lai atvieglotu to izmantošanu, atkārtoti iesniedzot Savienības pārskatu. Ciktāl iespējams, no pārskata atkārtotas iesniegšanas ir jāizvairās.

Tā kā arī saistībā ar Savienības pārskata atkārtotu iesniegšanu jāievēro termiņi, kas noteikti Kioto protokola 8. pantā paredzētajās vadlīnijās, dalībvalstīm, ja tās atkārtoti iesniedz pārskatu, tas Komisijai jāiesniedz pirms perioda, kas norādīts Kioto protokola 8. pantā paredzētajās vadlīnijās, ja, atkārtoti iesniedzot pārskatu, tiek koriģēti Savienības pārskata apkopošanai izmantotie dati vai informācija.

16.	Savienības pārskata atkārtota iesniegšana, reaģējot uz dalībvalstu pārskatu atkārtotu iesniegšanu

Komisija, kurai palīdz EVA

27. maijs

Vajadzības gadījumā galīgā Savienības ikgadējā pārskata atkārtota iesniegšana UNFCCC.

17.	Jebkura cita dokumenta atkārtota iesniegšana pēc sākotnējās pārbaudes posma

Dalībvalstis

Kad notiek dokumentu papildu atkārtota iesniegšana

Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus citus atkārtoti iesniegtos dokumentus (KZF vai valsts pārskata ziņojumus), kurus tās nodod UNFCCC sekretariātam pēc sākotnējās pārbaudes posma.

X PIELIKUMS

Formāts, kādā ziņo par tām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK

A		X-2
B	Siltumnīcefekta gāzu emisijas	kt CO2ekv.
C	Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, neskaitot LULUCF (1)
D	Kopējās verificētās emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (2)
E	CO2 emisijas no 1.A.3.A “Civilā aviācija”
F	Kopā ESD emisijas (= C-D-E)

(1) Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā uz Savienības ģeogrāfisko tvērumu un atbilstīgi kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, neskaitot LULUCF emisijas, ko ziņo KZF 2. kopsavilkuma tabulā par to pašu gadu.

(2) Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā noteikto darbību, kas nav aviācijas darbības, piemērošanas jomu, kas noteikta minētās direktīvas 3.h pantā.

Apzīmējums: X = pārskata gads

XI PIELIKUMS

Informācijas ziņošana par politiku un pasākumiem saskaņā ar 22. pantu

1. tabula. Nozares un gāzes ziņošanai par politiku, pasākumiem un pasākumu grupām, kā arī par politikas instrumenta veidu

Politikas vai pasākuma (PP) numurs

Politikas vai pasākuma nosaukums

Attiecīgā(-s) nozare(-s) (1)

Attiecīgā(-s) SEG (2)

Mērķis (3)

Skaitļos izteikts mērķis (4)

Īss apraksts (5)

Politikas instrumenta veids (6)

Savienības politika, kuras rezultātā īstenota PP

Īstenošanas statuss (9)

Īstenošanas periods

Prognožu scenārijs, kurā ietverta PP

Struktūrvienības, kuras atbildīgas par politikas īstenošanu (10)

Rādītāji, ko izmanto progresa uzraudzībai un izvērtēšanai laika gaitā

Atsauce uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem

Vispārīgas piezīmes

Savienības politika (7)

Cita (8)

Sākums

Beigas

Veids

Nosaukums

Apraksts

Vērtības (11)

[Gads]

Piezīmes. Saīsinājumi: SEG = siltumnīcefekta gāze; LULUCF = zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.

2. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu un politiku vai to grupu ietekmes pieejamie ex-ante un ex-post novērtējumu rezultāti (12)

Politika vai pasākums vai politiku un pasākumu grupa

Politika, kas ietekmē ES ETS vai ESD emisijas (var atzīmēt abas)

Ex-ante novērtējums

Ex-post novērtējums

SEG emisiju samazinājums t (kt CO2 ekvivalenta gadā)

SEG emisiju samazinājums t+5 (kt CO2 ekvivalenta gadā)

SEG emisiju samazinājums t+10 (kt CO2 ekvivalenta gadā)

SEG emisiju samazinājums t+15 (kt CO2 ekvivalenta gadā)

Gads, uz kuru attiecas samazinājums

Vidējais emisiju samazinājums (kt CO2 ekvivalenta gadā)

Samazinājuma aplēšu bāzes skaidrojums

Faktori, kurus ietekmē PP

Aplēšu dokumentācija/avots, ja pieejams (pievienot saiti uz ziņojuma tīmekļa vietni, no kuras ņemts skaitlis)

ES ETS

ESD

LULUCF

Kopā

ES ETS

ESD

Kopā

ES ETS

ESD

Kopā

ES ETS

ESD

Kopā

ES ETS

ESD

3. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumu vai to grupu pieejamās prognozētās un faktiskās izmaksas un ieguvumi.

Politika vai pasākums vai politiku un pasākumu grupa	Prognozētās izmaksas un ieguvumi						Faktiskās izmaksas un ieguvumi
Politika vai pasākums vai politiku un pasākumu grupa	Izmaksas EUR uz katru samazinātā/piesaistītā CO2 ekv. tonnu	Absolūtās izmaksas EUR gadā (norādīt gadu, par kuru aprēķinātas izmaksas)	Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids, metodoloģija)	Cenas gads	Gads, par kuru veikts aprēķins	Izmaksu aplēses dokumentācija/avots	Izmaksas EUR uz katru samazinātā/piesaistītā CO2 ekv. tonnu	Cenas gads	Gads, par kuru veikts aprēķins	Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids)	Izmaksu aplēses dokumentācija/avots

Piezīme. Dalībvalstīm jānorāda visi pasākumi un politikas vai to grupas, par kurām ir pieejams šāds novērtējums.

Ieguvums veidnē jānorāda kā negatīvas izmaksas.

Tā paša PP vai PP grupas izmaksas un ieguvumi, ja tie ir pieejami, jāiekļauj divās atsevišķās rindās, trešā atsevišķā rindā norādot PP vai PP grupas neto izmaksas. Jānorāda, ja paziņotās izmaksas ir neto izmaksas, kas ietver gan pozitīvās izmaksas, gan ieguvumus (= negatīvās izmaksas).

Aptaujas anketa. Informācija par to, kādā apmērā dalībvalsts rīcība ir būtisks valsts līmeņa centienu elements, kā arī to, kādā apmērā kopīgas īstenošanas mehānisma un tīras attīstības mehānisma prognozētā izmantošana, kā arī starptautiskā emisijas kvotu tirdzniecība papildina valsts pasākumus

Anketa par Kioto protokola mehānismu izmantošanu 2013.–2020. gada mērķu sasniegšanā

Vai jūsu dalībvalsts plāno izmantot kopīgo īstenošanu (JI), tīrās attīstības mehānismu (CDM) un starptautisko emisiju tirdzniecību (IET) saskaņā ar Kioto protokolu (Kioto mehānismus), lai izpildītu kvantitatīvās emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistības saskaņā ar Kioto protokolu? Ja jā, kāds progress ir panākts saistībā ar īstenošanas noteikumiem (darbības programmas, institucionāli lēmumi) un saistītiem valsts tiesību aktiem?

Kādus kvantitatīvus ieguldījumus attiecībā uz kvantitatīvo emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar X pantu Lēmumā Y (Ratifikācijas lēmums) un Kioto protokolu jūsu dalībvalsts plāno gūt no Kioto mehānismiem otrajā kvantitatīvo emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā no 2013. gada līdz 2020. gadam? (Izmantojiet tabulu)

3.	Norādiet (EUR) budžetu Kioto mehānismu kopējai izmantošanai, ja iespējams, attiecībā uz katru mehānismu un iniciatīvu, programmu vai fondu, norādot arī laiku, kādā budžets tiks izlietots.

4.	Ar kurām valstīm jūsu dalībvalsts ir noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienojusies par saprašanās memorandiem vai līgumiem uz projektu balstītu darbību īstenošanai?

Par katru plānoto, notiekošo un pabeigto tīrās attīstības mehānisma un vienotās īstenošanas projekta darbību, kurā piedalās jūsu dalībvalsts, sniedziet šādu informāciju:

a)	projekta nosaukums un kategorija (JI/CDM);

b)	uzņēmēja valsts;

c)	finansējums – sniedziet īsu aprakstu par jebkādu valdības un privātā sektora iesaisti finansējuma nodrošināšanā, izmantojot tādas kategorijas kā “privātais sektors”, “publiskais sektors”, “publiskā un privātā sektora partnerība”;

projekta veids – izmantojiet īsu aprakstu, piemēram:

enerģija un elektroenerģija – pāreja uz citu veidu kurināmo, atjaunojamo energoresursu enerģijas ģenerācija, energoefektivitātes uzlabošana, difūzo emisiju samazināšana no kurināmajiem, citi (precizējiet);

rūpnieciskie procesi – materiālu aizvietošana, procesa vai aprīkojuma maiņa, atkritumu apstrāde, reģenerācija vai pārstrāde, citi (precizējiet);

zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība – meža ieaudzēšana, meža atjaunošana, meža apsaimniekošana, aramzemes apsaimniekošana, ganību apsaimniekošana, veģetācijas atjaunošana;

transports – pāreja uz citu degvielu, degvielas efektivitātes uzlabošana, citi (precizējiet);

lauksaimniecība – kūtsmēslu apsaimniekošana, citi (precizējiet);

atkritumi – cieto atkritumu apsaimniekošana, poligonu metāna reģenerācija, notekūdeņu apsaimniekošana, citi (precizējiet);

citi – lūdzu, sniedziet īsu cita veida projekta aprakstu;

statuss – izmantojiet šādas kategorijas:

—	ierosināta;

—	apstiprināta (iesaistīto valdību apstiprinājums un pabeigta priekšizpēte);

—	notiek būvniecība (sākšanas vai būvniecības fāze);

—

norit;

—

pabeigta;

—

apturēta;

darbības cikls – sniedziet šādu informāciju:

—	oficiālās apstiprināšanas datums (piemēram, tīrās attīstības mehānisma projektiem datums, kurā projektu ir apstiprinājusi valde, kopīgās īstenošanas projektiem datums, kurā projektu ir apstiprinājusi uzņēmēja valsts);

—	projekta sākšanas datums (norises sākums);

—	paredzamais projekta beigu datums (ilgums);

—	kreditēšanas periods (par kuriem gadiem tiks ģenerētas ERU un CER);

—	datums vai datumi, kuros (uzņēmēja valsts) piešķir emisiju samazināšanas vienības (ERU) vai (CDM valde) piešķir sertificētās emisiju samazināšanas (CER) vienības;

g)	pirmās vai otrās pieejas apstiprināšanas procedūra (tikai kopīgas īstenošanas projektiem);

h)	prognozētie galīgie un ikgadējie emisiju samazinājumi, kas uzkrājas līdz otrā saistību perioda beigām;

i)	projekta radīto ERU vai CER apjoms, ko iegūs dalībvalsts;

j)	kredīti, kas uzkrājas līdz pārskata gada beigām – sniedziet informāciju par to kredītu skaitu (kopējo un ikgadējo), kas iegūti no kopīgas īstenošanas projektiem, tīrās attīstības projektiem, un to kredītu skaitu, kas iegūti no zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecības darbībām.

Vienības veids	Kopējais daudzums, kuru prognozēts izmantot otrajā saistību periodā	Vidējais gada prognozētais daudzums	Izmantotais daudzums (iegūtās un norakstītās vienības)
Vienības veids		Vidējais gada prognozētais daudzums	X-1
Noteiktā daudzuma vienības (AAU)
Sertificēta emisiju samazināšanas vienības (CER)
Emisiju samazināšanas vienības (ERU)
Ilgtermiņa sertificētas emisiju samazināšanas vienības (ilgtermiņa CER)
Pagaidu sertificētas emisiju samazināšanas vienības (pagaidu CER)
Piesaistes vienības (RMU)
Piezīme. X ir pārskata gads.

(1) Dalībvalstīm jāizvēlas no šīm nozarēm: energoapgāde (kurināmo ieguve, transportēšana, sadale un uzglabāšana, kā arī enerģijas un elektroenerģijas ražošana), energopatēriņš (tādu galapatērētāju kā mājsaimniecības, pakalpojumu nozare, rūpniecība un lauksaimniecība kurināmā un elektroenerģijas patēriņš), transports, rūpnieciskie procesi (ražošanas darbības, kurās materiāli tiek ķīmiski vai fiziski pārveidoti un rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, siltumnīcefekta gāzu izmantošana izstrādājumos un fosilā kurināmā oglekļa izmantošana neenerģētiskām vajadzībām), lauksaimniecība, mežsaimniecība/LULUCF, atkritumu apsaimniekošana/atkritumi, transversālas darbības, citas nozares.

(2) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādām SEG (var norādīt vairāk nekā vienu SEG): oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), halogenētie fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3).

(3) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādiem mērķiem (var norādīt vairāk nekā vienu mērķi vai pievienot papildu mērķus un tos norādīt iedaļā “Citi”):

attiecībā uz energoapgādi – atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums; pāreja uz kurināmo ar mazāku oglekļa intensitāti; aktīvāka enerģijas ražošana, izmantojot neatjaunojamos energoresursus, ar mazām oglekļa emisijām (kodolenerģija); zudumu samazināšana; efektivitātes uzlabošana enerģijas un pārveidošanas nozarē; oglekļa uztveršana un uzglabāšana; enerģijas ražošanas difūzo emisiju kontrole; citi energoapgādes mērķi;

attiecībā uz energopatēriņu – ēku energoefektivitātes uzlabojumi; ierīču energoefektivitātes uzlabojumi; pakalpojumu/terciārā sektora energoefektivitātes uzlabošana; energoefektivitātes uzlabošana rūpniecības galapatērētāju nozarēs; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; citi energopatēriņa mērķi;

attiecībā uz transportu – transportlīdzekļu energoefektivitātes uzlabojumi; pāreja uz sabiedrisko transportu vai nemotorizētiem transportlīdzekļiem; automobiļi ar mazām oglekļa emisijām/elektromobiļi; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; uzlabota rīcība; uzlabota transporta infrastruktūra; citi transporta mērķi;

attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem – piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju ieviešana; fluorēto gāzu emisiju samazināšana; fluorēto gāzu aizstāšana ar citām vielām; rūpnieciskajos procesos radušos difūzo emisiju kontroles uzlabošana; citi rūpniecisko procesu mērķi;

attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu/atkritumiem – pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; uzlabota pārstrāde; uzlabota CH4 savākšana un izmantošana; uzlabotas atkritumu apstrādes tehnoloģijas; uzlabota poligonu apsaimniekošana; atkritumu incinerācija, kurā iegūto enerģiju izmanto; uzlabotas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas; mazāka atkritumu daudzuma apglabāšana poligonos; citi atkritumu jomas mērķi;

attiecībā uz lauksaimniecību – mazāka mēslojuma/kūtsmēslu daudzuma izmantošana aramzemes apsaimniekošanā; citas darbības, ar kurām uzlabo aramzemes apsaimniekošanu; uzlabota mājlopu apsaimniekošana; uzlabotas dzīvniekizcelsmes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas; darbības, ar kurām uzlabo ganību un pļavu apsaimniekošanu; uzlabota organisko augšņu apsaimniekošana; citi lauksaimniecības mērķi;

attiecībā uz mežsaimniecību/ LULUCF – meža ieaudzēšana un meža atjaunošana; oglekļa uzkrājumu saglabāšana esošajos mežos; ražošanas uzlabošana esošajos mežos; nocirstas koksnes produktu krājuma palielināšana; uzlabota mežu apsaimniekošana; atmežošanas novēršana; aizsardzības stiprināšana pret dabiskiem traucējumiem; tādu izejvielu un materiālu, kuriem ir augsta SEG intensitāte, aizstāšana ar nocirstas koksnes produktiem; mitrāju nosusināšanas vai atjaunošanas novēršana; degradētu zemju atjaunošana; citi LULUCF mērķi;

attiecībā uz transversālām darbībām – politikas sistēma, daudznozaru politika, citi transversālu darbību jomas mērķi;

citi mērķi – dalībvalstīm jāsniedz īss mērķa apraksts.

(4) Dalībvalstīm jāietver skaitļi, ja mērķis(-i) ir izteikts(-i) skaitļos.

(5) Dalībvalstīm aprakstā jānorāda, ja ir iecerēta tāda politika vai pasākums, kas paredzēts SEG emisiju samazināšanai lielākā mērā, nekā to paredz Lēmuma Nr. 406/2009/EK saistības, atbilstīgi Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktam.

(6) Dalībvalstīm jāatlasa no šādiem politikas veidiem: ekonomikas politika; fiskālā politika; brīvprātīgi/pēc sarunām noslēgtu nolīgumu politika; likumdošanas politika; informācijas politika; izglītības politika; pētniecības politika; plānošanas politika; cita.

(7) Savienības politika, ko īsteno ar valsts politiku, vai valsts politika, kuras mērķis ir tieši sasniegt ar Savienības politikā izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm jāatlasa politika no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

(8) Sekundāra Savienības politika: dalībvalstij jānorāda jebkura Savienības politika, kas nav norādīta iepriekšējā ailē, vai papildu Savienības politika, ja valsts politika vai pasākums attiecas uz vairākām Savienības politikām.

(9) Dalībvalstīm jāatlasa no šādām kategorijām: plānots(-a); pieņemts(-a); īstenots(-a); ar beigušos termiņu.

Par politika un pasākumiem, kuru termiņš ir beidzies, veidnē jāziņo tikai tādā gadījumā, ja tie ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaidāms, ka tie turpinās tās ietekmēt.

(10) Dalībvalstīm attiecīgajās pozīcijās jānorāda to struktūrvienību nosaukumi, kuras ir atbildīgas par politikas vai pasākuma īstenošanu: valsts valdība; reģionālās struktūrvienības; pašvaldība; uzņēmumi/rūpniecības asociācijas; pētniecības iestādes; citas, nenorādītas struktūrvienības (var norādīt vairāk nekā vienu struktūrvienību).

(11) Dalībvalstīm jāiesniedz visi izmantotie rādītāji un šo rādītāju vērtības, ko tās izmanto, lai uzraudzītu un izvērtētu politikas un pasākumu progresu. Tās var būt gan ex-post, gan ex-ante vērtības, un dalībvalstīm jānorāda gads, uz kuru vērtība attiecas.

(12) Dalībvalstīm jāiekļauj visas politikas un pasākumi vai to grupas, par kuriem ir pieejams šāds novērtējums.

Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

XII PIELIKUMS

Ziņošana par prognozēm saskaņā ar 23. pantu

1. tabula. Siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozes pa gāzēm un kategorijām

Kategorija (1) (3)

Par katru siltumnīcefekta gāzi (gāzu grupu) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 I pielikumu (kt)

Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.)

ETS emisijas (kt CO2 ekv.)

ESD emisijas (kt CO2 ekv.)

Prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Prognozes bāzes gads

t-5

t+5

t+10

t+15

Kopā, neskaitot LULUCF

Kopā, ieskaitot LULUCF

1.	Enerģētika

A.	Kurināmā sadedzināšana

1.	Enerģētikas nozares

a.	Publiskā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana

b.	Naftas pārstrāde

c.	Cietā kurināmā ražošana un citas enerģētikas nozares

2.	Rūpniecības nozares un būvniecība

3.	Transports

a.	Iekšzemes aviācija

b.	Autotransports

Dzelzceļš

d.	Iekšzemes kuģniecība

e.	Citi transporta veidi

4.	Citas nozares

a.	Komerciālais/institucionālais sektors

b.	Mājokļu sektors

c.	Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

Citas

B.	Kurināmā difūzās emisijas

1.	Cietais kurināmais

2.	Nafta un dabasgāze, kā arī citas emisijas no enerģijas ražošanas

C.	CO2 transportēšana un uzglabāšana

2.	Rūpnieciskie procesi

A.	Minerālu rūpniecība

no tās cementa ražošana

B.	Ķīmiskā rūpniecība

C.	Metālrūpniecība

no tās dzelzs un tērauda ražošana

D.	Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana

E.	Elektronikas rūpniecība

F.	ONV aizvietošanai izmantotie produkti (2)

G.	Citu produktu ražošana un izmantošana

Citas

3.	Lauksaimniecība

A.	Fermentācija gremošanas traktā

B.	Kūtsmēslu apsaimniekošana

C.	Rīsu audzēšana

D.	Lauksaimniecības augsnes

E.	Plānota savannu dedzināšana

F.	Lauksaimniecības atlieku dedzināšana uz lauka

Kaļķošana

H.	Karbamīda izmantošana

I.	Citu oglekli saturošu mēslojumu izmantošana

J.	Citas (precizējiet)

4.	Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

Mežu zeme

Aramzeme

Pļavas

Mitrāji

E.	Apdzīvotas vietas

F.	Citu veidu zeme

G.	Nocirstas koksnes produkti

Citas

Atkritumi

A.	Cieto atkritumu apglabāšana

B.	Cieto atkritumu bioloģiska apstrāde

C.	Atkritumu incinerācija un atklāta dedzināšana

D.	Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana

E.	Citas (precizējiet)

Papildkategorijas

Starptautiskā bunkurēšana

Aviācija

Kuģniecība

CO2 emisijas no biomasas

Uztvertais CO2

Oglekļa ilgtermiņa uzglabāšana atkritumu apglabāšanas vietās

Netiešās N2O emisijas

Starptautiskā aviācija ES ETS

Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

2. tabula. Rādītāji, ar kuriem uzrauga un izvērtē politikas un pasākumu prognozēto progresu

Rādītājs (4)/skaitītājs/saucējs

Vienība

Norādījumi/definīcijas (4)

Norādījumi/avots

Ar esošajiem pasākumiem

Ar papildu pasākumiem

Bāzes gads

t+5

t+10

t+15

Bāzes gads

t+5

t+10

t+15

Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

3. tabula. Ziņošana par prognozēs izmantotajiem parametriem

Izmantotais parametrs (8) (scenārijs “ar esošajiem pasākumiem”)

Gads

Vērtības

Noklusējuma vienība

Papildu informācija par vienībām (7)

Datu avots

Datu avota publicēšanas gads

Sektorālās prognozes, kurām tiek izmantots minētais parametrs (6)

Piezīmes (norādījumiem)

Bāzes/atsauces gads

t-5

t+5

t+10

t+15

1.A.1.

Enerģētikas nozares

1.A.2.

Rūpniecības nozares un būvniecība

1.A.3.

Transports (izņemot 1.A.3.a “Iekšzemes aviācija”)

1.A.4.a.

Komerciālais/institucionālais sektors

1.A.4.b.

Mājokļu sektors

1B.	Kurināmā difūzās emisijas

2.	Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

3.	Lauksaimniecība

LULUCF

Atkritumi

Starptautiskā aviācija ES ETS + 1.A.3.a “Iekšzemes aviācija”

Vispārējie parametri

Iedzīvotāji

Skaits

Iekšzemes kopprodukts (IKP)

Reālās izaugsmes rādītājs

EUR, t-10

Salīdzināmās cenas

EUR miljonos

EUR, t-10

Kopējā bruto pievienotā vērtība, rūpniecība

EUR miljonos

EUR, t-10

Attiecīgā gadījumā – EUR valūtas maiņas kurss (valstīm, kuru valūta nav EUR)

EUR/valūta

EUR, t-10

Attiecīgā gadījumā – USD valūtas maiņas kurss

USD/valūta

USD t-10

ES ETS oglekļa cena

EUR/ESK

EUR, t-10

Starptautiskās kurināmā importa cenas (vairumtirdzniecība)

Ogles, elektroenerģija

EUR/GJ

Jā

EUR, t-10

Jēlnafta

EUR/GJ

EUR, t-10

Dabasgāze

EUR/GJ

EUR, t-10

Enerģētikas parametri

Valsts kurināmā un degvielas cenas mazumtirdzniecībā (ar nodokļiem)

Ogles, rūpniecība

EUR/GJ

EUR, t-10

Ogles, mājsaimniecības

EUR/GJ

EUR, t-10

Šķidrais kurināmais, rūpniecība

EUR/GJ

EUR, t-10

Šķidrais kurināmais, mājsaimniecības

EUR/GJ

EUR, t-10

Benzīns, transports

EUR/GJ

Jā

EUR, t-10

Dīzeļdegviela, transports

EUR/GJ

Jā

EUR, t-10

Dabasgāze, rūpniecība

EUR/GJ

EUR, t-10

Dabasgāze, mājsaimniecības

EUR/GJ

EUR, t-10

Valsts elektroenerģijas cenas mazumtirdzniecībā (ar nodokļiem)

Rūpniecība

EUR/kWh

EUR, t-10

Mājsaimniecības

EUR/kWh

EUR, t-10

Bruto iekšzemes (primārās enerģijas) patēriņš

Ogles

Nafta

Dabasgāze

Atjaunojamie energoresursi

Kodolenerģija

Cits

Kopā

Bruto saražotā elektroenerģija

Ogles

TWh

Nafta

TWh

Dabasgāze

TWh

Atjaunojamie energoresursi

TWh

Kodolenerģija

TWh

Citi

TWh

Kopā

TWh

Kopējais neto elektroenerģijas imports

TWh

Enerģijas bruto galapatēriņš

TWh

Enerģijas galapatēriņš

Rūpniecība

Transports

Mājokļu sektors

Lauksaimniecība/mežsaimniecība

Pakalpojumi

Cits

Kopā

Apkures grādu dienu skaits

Skaits

Dzesēšanas grādu dienu skaits

Skaits

Transporta parametri

Pasažierkilometru skaits (visi veidi)

miljoni pkm

Kravas pārvadājumu tonnkilometru skaits (visi veidi)

miljoni tkm

Enerģijas galapieprasījums autotransportam

Ēku parametri

Mājsaimniecību skaits

Skaits

Mājsaimniecību lielums

Iedzīvotāju skaits mājsaimniecībā

Lauksaimniecības parametri

Mājlopi

Piena liellopi

1 000 lopu

Citi liellopi, kas nav piena liellopi

1 000 lopu

Aitas

1 000 lopu

Cūkas

1 000 lopu

Mājputni

1 000 putnu

Slāpekļa ienese no sintētisko mēslojumu izmantošanas

kt slāpekļa

Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas

kt slāpekļa

Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītājas kultūras

kt slāpekļa

Slāpeklis kultūraugu atliekās, ko atgriež augsnē

kt slāpekļa

Kultivēto organisko augšņu platība

Ha (hektāri)

Atkritumu parametri

Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās

tonna CSA

Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos

tonna CSA

Atgūtā CH4. daļa attiecībā pret kopējo poligonos radīto CH4 apjomu

Citi parametri

Pievienojiet rindas citiem attiecīgiem rādītājiem (5)

4. tabula. Informācija par modeli

Modeļa nosaukums
Pilns modeļa nosaukums
Modeļa versija un statuss
Pēdējās pārskatīšanas datums
Modeļa apraksta URL
Modeļa veids
Modeļa apraksts
Kopsavilkums
Paredzētā piemērošanas joma
Galveno ievaddatu kategoriju un datu avotu apraksts
Validācija un izvērtēšana
Izvades daudzumi
Aptvertās SEG
Sektorālais tvērums
Ģeogrāfiskais tvērums
Temporālais tvērums (piem., laika posmi, laika periods)
Saskarne ar citiem modeļiem
Ievade no citiem modeļiem
Modeļa struktūra (pievienojiet veidnei diagrammu, ja tāda ir)

Dalībvalstis drīkst reproducēt šo tabulu, lai varētu paziņot detalizētus datus par atsevišķiem apakšmodeļiem, kuri ir izmantoti SEG prognožu izstrādē.

(1) IPCC kategorijas saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un pārskatītajām UNFCCC KZF tabulām pārskatu ziņošanai.

(2) ONV – ozona slāni noārdoša viela.

(3) Apzīmējumu izmantošana: attiecībā uz izmantošanas noteikumiem, kas paredzēti IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (8. nodaļa “Ziņošanas norādījumi un tabulas”), tādus apzīmējumus kā IE (“iekļautas citur”), NO (“nerodas”), C (“konfidenciāla informācija”) un NA (“neattiecas”) var izmantot attiecīgos gadījumos, ja prognozes nesniedz datus par konkrēto ziņojamo līmeni (skatīt IPCC 2006. gada vadlīnijas).

Apzīmējumu NE (“nav aplēstas”) var izmantot tikai situācijās, kad būtu jāvelta nesamērīgi daudz pūļu, lai savāktu tādus datus par kategoriju vai konkrētas kategorijas gāzi, kas būtu nenozīmīgi, ņemot vērā valsts emisiju vispārējo līmeni un tendenci. Šādā gadījumā dalībvalstij jānorāda visas kategorijas un to kategoriju gāzes, kas izslēgtas šā iemesla dēļ, kopā ar izslēgšanas pamatojumu, ņemot vērā emisiju vai piesaistes domājamo līmeni, savukārt ziņošanas tabulās jānorāda, ka kategorijas emisijas “nav aplēstas”, izmantojot apzīmējumu NE.

(4) Pievienojiet rindu par katru prognozēs izmantoto rādītāju.

(5) Pievienojiet rindu par katru prognozēs izmantoto parametru. Ņemiet vērā, ka tas ietver arī jēdzienu “mainīgie”, jo daži no uzskaitītajiem parametriem atkarībā no izmantotajiem modeļiem var būt konkrētu izmantoto prognozēšanas rīku mainīgie.

(6) Jānorāda “Jā”/“Nē”.

(7) Norādiet atšķirīgas papildu vērtības parametriem, kurus izmanto atšķirīgos nozaru modeļos.

(8) Apzīmējumu izmantošana: attiecīgos gadījumos var izmantot apzīmējumus IE (“iekļauts citur”), NO (“nav”), C (“konfidenciāla informācija”), NA (“neattiecas”) un NE (“nav aplēsts”/“nav izmantots”). Apzīmējumu NE (“nav aplēsts”) izmanto gadījumos, kad ieteikto parametru ne izmanto kā faktoru, ne par to ziņo dalībvalstu prognožu ietvaros.

Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

XIII PIELIKUMS

Ziņošana par izsoļu ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar 24. pantu

1. tabula. Kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi X-1 gadā

1		X-1 gada apjoms
2		1 000 euro	1 000 vietējās valūtas vienību, ja tāda ir (1)
3	A	B	C
4	Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopapjoms	B5+B6 summa	C5+C6 summa
5	no tā – ieņēmumu apjoms, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. pantu
6	no tā – ieņēmumu apjoms, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu
7	Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopapjoms vai ekvivalenta finansiālā vērtība, ko izmanto Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem
8	no tā – kvotu izsolēs gūto ieņēmumu apjoms, ko izmanto Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi)
9	no tā – kvotu izsolēs gūto ieņēmumu apjoms, ko izmanto Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi)
10	Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopapjoms vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas piešķirta gados pirms X-1 gada un ir gūta, bet nav izmaksāta gados pirms X-1 gada un kas ir pārnesta izmaksāšanai X-1 gadā
Piezīmes.

2. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums valsts un Savienības vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu

1	Mērķis, kuram izmantoti ieņēmumi	Īss apraksts	X-1 gada apjoms		Statuss (3)	Ieņēmumi no izsolēm saskaņā ar [atzīmēt attiecīgo aili] (6)		Izmantošanas veids (4)	Finanšu instruments (5)	Īstenošanas aģentūra
2	(piem., programmas, akta, darbības vai projekta nosaukums)	(tostarp atsauce uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts, ja tāds ir)	1 000 euro	1 000 vietējās valūtas vienību (2)	Piešķirts/izmaksāts	Direktīvas 2003/87/EK 3.d pantu	Direktīvas 2003/87/EK 10. pantu	Direktīvā 2003/87/EC norādītās izmantošanas kategorijas	Norādīt: fiskālā politika, finansiāla atbalsta politika, valsts likumdošanas politika finansiāla atbalsta sniegšanai, cits	(piem., atbildīgā ministrija)
3	A	B	C	D	E	F	G	H	I	J
4						☐	☐
5						☐	☐
6	Izmantotais ieņēmumu kopapjoms vai ekvivalenta finansiālā vērtība		C ailes summa	D ailes summa
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes.

3. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums starptautiskām vajadzībām

1		X-1 gadā piešķirtais apjoms (8)		X-1 gadā izmaksātais apjoms (8)
2	KVOTU IZSOLĒS GŪTO IEŅĒMUMU VAI EKVIVALENTAS FINANSIĀLĀS VĒRTĪBAS IZLIETOJUMS STARPTAUTISKĀM VAJADZĪBĀM (9)	1 000 euro	1 000 vietējās valūtas vienību, ja tāda ir (7)	1 000 euro	1 000 vietējās valūtas vienību, ja tāda ir (7)
3	A	B	C	D	E
4	Kopapjoms, kas izmantots, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, to trešo valstu atbalstam, kuras nav jaunattīstības valstis
5	Kopapjoms, kas izmantots, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, jaunattīstības valstu atbalstam
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes.

4. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam, izmantojot daudzpusējus kanālus, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (14) (17)

1		X-1 gada apjoms		Statuss (10)	Atbalsta veids (16)	Finanšu instruments (15)	Nozare (11)
2		1 000 euro	1 000 vietējās valūtas vienību (13)	jānorāda: piešķirts/izmaksāts	jānorāda: mazināšana, pielāgošanās, transversālas darbības, cits, informācija nav pieejama	jānorāda: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, cits, informācija nav pieejama	jānorāda: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversālas darbības, cita, informācija nav pieejama
3	Kopapjoms jaunattīstības valstu atbalstīšanai, izmantojot daudzpusējus kanālus
4	no tā – attiecīgā gadījumā izmantots ar daudzpusēju fondu starpniecību
5	Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF) (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)
6	Pielāgošanās fonds saskaņā ar UNFCCC (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)
7	Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) saskaņā ar UNFCCC
8	Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds saskaņā ar UNFCCC
9	Vismazāk attīstīto valstu fonds
10	UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām
11	Daudzpusējam atbalstam REDD+ pasākumiem
12	Citi daudzpusēji ar klimatu saistīti fondi (precizējiet)
13	no tā – attiecīgā gadījumā izmantots ar daudzpusēju finanšu iestāžu starpniecību
14	Vispasaules vides finansēšanas mehānisms
15	Pasaules Banka (12)
16	Starptautiskā Finanšu korporācija (12)
17	Āfrikas Attīstības banka (12)
18	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (12)
19	Amerikas Attīstības banka (12)
20	Citas daudzpusējas finanšu iestādes vai atbalsta programmas (precizējiet) (12)
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes.

5. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums divpusējam vai reģionālam atbalstam jaunatīstības valstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (22) (24)

1	Programmas/projekta nosaukums	Saņēmēja valsts/reģions	X-1 gada apjoms		Statuss (18)	Atbalsta veids (20)	Nozare (19)	Finanšu instruments (23)	Īstenošanas aģentūra
2			1 000 euro	1 000 vietējās valūtas vienību (21)	jānorāda: piešķirts/izmaksāts	jānorāda: mazināšana, pielāgošanās, REDD+, transversālas darbības, cits	jānorāda: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversālas darbības, cita, informācija nav pieejama	jānorāda: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, tiešas investīcijas projektos, investīciju fondi, fiskālā atbalsta politika, finansiālā atbalsta politika, cits, informācija nav pieejama
3
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes.

(1) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.

X = pārskata gads

(2) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.

(3) Ziņojumā dalībvalstīm jāsniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa no ziņotā apjoma ir piešķirta un cita daļa ir izmaksāta konkrētai programmai/projektam, ir jāizmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.

(4) Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā un 10. panta 3. punktā minētas šādas kategorijas:

—	pētniecības un izstrādes un demonstrējuma projektu finansēšana emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā;

—	Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā un Eiropas Tehnoloģiju platformās ietverto iniciatīvu finansēšana;

—	atjaunojamo energoresursu attīstīšana, lai izpildītu Savienības apņemšanos līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem;

—	tādu tehnoloģiju attīstīšana, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

—	tādu tehnoloģiju attīstīšana, kuras palīdz izpildīt Savienības apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %;

—	piesaiste Savienības mežsaimniecībā;

—	CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā;

—	tādu pasākumu veicināšana, kuri sekmē pāreju uz zema emisijas līmeņa transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu;

—	energoefektivitātes un nepiesārņojošu tehnoloģiju pētniecības un izstrādes finansēšana;

—	pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem;

—	ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana;

—	citi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veidi;

—	pielāgošanās klimata pārmaiņu sekām;

—	citi vietējā izmantojuma veidi.

Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, var atlasīt vairākus izmantojuma veidus, tomēr nevis norādītais apjoms jānorāda vairākkārt, bet gan izmantojumu veidu papildu rindas jāsavieno ar vienu attiecīgā apjoma ievadlauku.

(5) Var norādīt vairākas kategorijas, ja uz ziņoto programmu vai projektu attiecas vairāki finanšu instrumenti.

(6) Informācija šajā ailē jāsniedz, ja vien ziņošanai netiek izmantota šo ieņēmumu ekvivalenta finansiālā vērtība.

(7) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.

(8) Ziņojumā dalībvalstīm jāsniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa no ziņotā apjoma ir piešķirta un cita daļa ir izmaksāta konkrētai programmai/projektam, ir jāizmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.

(9) Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, jāizraugās vispiemērotākais, un attiecīgais apjoms jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(10) Informācija par statusu jāsniedz dezagregēta, ja tāda ir pieejama. Ziņojumā dalībvalstīm jāsniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija.

(11) Var norādīt vairākas nozares. Dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa nozarēm, ja šāda informācija ir pieejama. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(12) Šajā tabulā jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC rādītājiem.

(13) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.

(14) Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, jāizraugās vispiemērotākais, un attiecīgais apjoms jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(15) Jāizvēlas atbilstošais finanšu instruments. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. Visbiežāk dotācijas tiek piešķirtas daudzpusējām iestādēm, un citas kategorijas var būt aktuālas reti. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām attiecībā uz UNFCCC paredzētajiem divgadu ziņojumiem, izmanto vairāk kategoriju. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(16) Jāziņo, ja šāda informācija ir pieejama par daudzpusējiem fondiem vai bankām. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(17) Norādi “Informācija nav pieejama” var izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(18) Informāciju par statusu sniedz vismaz 3. tabulā, un šajā tabulā tā jāsniedz, ja tā ir pieejama dezagregētā veidā. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija.

(19) Var norādīt vairākas nozares. Dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa nozarēm, ja šāda informācija ir pieejama. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(20) Šajā tabulā jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC rādītājiem.

(21) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.

(22) Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, jāizraugās vispiemērotākais, un attiecīgais apjoms jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.

(23) Jāizvēlas atbilstošais finanšu instruments. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

(24) Norādi “Informācija nav pieejama” var izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.

XIV PIELIKUMS

Ziņošana par projektu kredītiem, kurus izmanto, lai panāktu atbilstību Lēmumam Nr. 406/2009/EK, saskaņā ar šīs regulas 25. pantu

1	Ziņotāja dalībvalsts	Vienības, kas pārskaitītas uz Lēmuma par kopīgiem centieniem atbilstības kontu X-1 gadā
2	Informācijas veids	Izcelsmes valsts	ERU	CER	ilgtermiņa CER	pagaidu CER	Citas vienības (1)	Kredītiem piemēroto kvalitatīvo kritēriju pamatojums/skaidrojums (2)
	A		B	C	D	E	F	G
3	Kopā izmantotie projektu kredīti tonnās (= uz ESD atbilstības kontu pārskaitīto vienību kopskaits)
4	Ģeogrāfiskais sadalījums: emisiju samazinājumu izcelsmes valstis Jāizveido viena rinda katrai valstij; atbilstošās vienības jāieraksta ailēs
5	no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā
6	no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā
7	no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 5. punktā
8	no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā
9	no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 2. un 3. punktā

11	no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuru kredītus operatori nevar izmantot ES ETS (3)
Piezīmes.

(1) Vienības, kuras izmanto saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 2. un 3. punktu.

(2) Dalībvalstis ietver kvalitatīvos kritērijus, ko piemēro izmantotajiem kredītiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. pantu.

(3) Ja tiek ziņots par kredītiem no tādu veidu projektiem, kuru kredītus operatori nevar izmantot ES ETS, G ailē jāsniedz sīks šādu kredītu izmantošanas pamatojums.

Apzīmējums: X ir pārskata gads.

XV PIELIKUMS

Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar 26. pantu

Informācija par veiktajiem pārskaitījumiem par X-1 gadu
Pārskaitījumu skaits
1. pārskaitījums (1)
Gada emisijas sadales vienību (AEA) daudzums
Pārskaitītāja dalībvalsts
Saņēmēja dalībvalsts
Vienas AEA cena
Pārskaitījuma nolīguma datums
Gaidāmā darījuma gads reģistrā
Cita informācija (piem., par ekoloģizācijas sistēmām)
Piezīme.

(1) Atkārtot tik reizes, cik pārskaitījumu bijis X-1 gadā.

X ir pārskata gads.

XVI PIELIKUMS

1. tabula. Grafiks vispusīgajai izskatīšanai, kurā nosaka dalībvalsts ikgadējo emisiju sadales apjomu saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu

Darbība	Uzdevuma apraksts	Termiņš
Pirmā posma izskatīšana	Sekretariāts veic pārbaudes, ar kurām pārliecinās par dalībvalstu pārskatu pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību, saskaņā ar šīs regulas 29. pantu.	15. janvāris–5. marts
Izskatīšanas materiāla sagatavošana tehnisko ekspertu darba grupai (TEDG)	Sekretariāts sagatavo un apkopo materiālu TEDG.	15. marts–30. aprīlis
Dokumentāra izskatīšana	TEDG veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, sagatavo sākotnējos jautājumus, pamatojoties uz 15. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem, ņemot vērā arī visus UNFCCC atkārtoti iesniegtos datus. Sekretariāts paziņo jautājumus dalībvalstīm.	1. maijs–21. maijs
Termiņš, kurā dalībvalstis sniedz atbildes uz sākotnējiem jautājumiem	Dalībvalstis atbild uz jautājumiem – divas nedēļas atbilžu sniegšanai.	21. maijs–4. jūnijs
Izskatītāju centralizētas sanāksmes	TEDG tiekas, lai apspriestu dalībvalstu atbildes, apzinātu transversālas problēmas, nodrošinātu uz dažādām dalībvalstīm attiecināmu konstatējumu konsekvenci, vienotos par ieteikumiem utt. Šajā periodā tiek apzināti papildu jautājumi un sekretariāts tos paziņo dalībvalstīm.	5. jūnijs–29. jūnijs
Termiņš, kurā dalībvalsts sniedz atbildes uz papildu jautājumiem	Dalībvalstis atbild uz jautājumiem.	Līdz 6. jūlijam
Izskatīšanas ziņojumu projektu sagatavošana, tostarp iespējami papildu jautājumi dalībvalstīm	TEDG apkopo izskatīšanas ziņojumu projektus, tostarp neatrisinātos jautājumus dalībvalstīm, ieteikumu projektus attiecībā uz iespējamiem pārskatu uzlabojumiem iesniegšanai dalībvalstīm un vajadzības gadījumā informāciju par iespējamām tehniskām korekcijām un to pamatojumu. Sekretariāts nodod ziņojumus dalībvalstīm.	29. jūnijs–13. jūlijs
Termiņš, kurā dalībvalsts sniedz piezīmes par izskatīšanas ziņojuma projektu	Dalībvalstis sniedz piezīmes par ziņojumu projektiem, atbild uz neatrisinātiem jautājumiem un attiecīgos gadījumos piekrīt vai nepiekrīt TEDG ieteikumiem.	13. jūlijs–3. augusts
Izskatīšanas ziņojumu pabeigšanas termiņš	Neformāla saziņa ar dalībvalstīm par vēl neatrisinātajām problēmām. TEDG pabeidz ziņojumus, kurus izskata un rediģē sekretariāts.	Līdz 17. augustam
Galīgie izskatīšanas ziņojumi	Sekretariāts iesniedz galīgos izskatīšanas ziņojumus Komisijai.	Līdz 17. augustam

2. tabula. Grafiks vispusīgajai izskatīšanai, kuru veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. punktu

Darbība	Uzdevuma apraksts	Termiņš
Pirmā posma izskatīšana un tās rezultātu paziņošana dalībvalstīm	Sekretariāts veic pārbaudes, ar kurām pārliecinās par dalībvalstu pārskatu pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību, saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, pamatojoties uz 15. janvārī iesniegtajiem dokumentiem, un nosūta pirmā posma izskatīšanas rezultātus dalībvalstīm.	15. janvāris–28. februāris
Atbildes uz pirmā posma izskatīšanas rezultātiem	Dalībvalstis sniedz sekretariātam atbildi par pirmā posma izskatīšanas rezultātiem.	Līdz 15. martam
Pirmā posma izskatīšanas rezultātu pēckontrole un sekojuma rezultātu paziņošana dalībvalstīm	Sekretariāts izvērtē dalībvalstu atbildes uz pirmā posma izskatīšanas rezultātiem un nosūta dalībvalstīm izvērtēšanas rezultātus un informāciju par citām neatrisinātām problēmām.	15. marts–31. marts
Reakcija uz sekojuma rezultātiem	Dalībvalstis sniedz sekretariātam savas piezīmes par sekojuma rezultātiem un citām neatrisinātām problēmām.	Līdz 7. aprīlim
Izskatīšanas materiāla sagatavošana TEGD	Sekretariāts sagatavo materiālu vispusīgajai izskatīšanai, pamatojoties uz dalībvalstu 15. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem.	15. aprīlis–25. aprīlis
Dokumentāra izskatīšana	TEGD veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, apkopo sākotnējos jautājumus dalībvalstīm, pamatojoties uz 15. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem.	25. aprīlis–13. maijs
Sākotnējo jautājumu paziņošana	Sekretariāts nosūta dalībvalstīm sākotnējos jautājumus.	Līdz 13. maijam
Atbildes	Dalībvalstis atbild sekretariātam uz sākotnējiem jautājumiem.	13. maijs–27. maijs
Centralizētas ekspertu sanāksmes	TEGD tiekas, lai apspriestu dalībvalstu atbildes, apzinātu transversālas problēmas, nodrošinātu uz dažādām dalībvalstīm attiecināmu konstatējumu konsekvenci, vienotos par ieteikumiem, sagatavotu tehnisko korekciju projektu utt. Šajā periodā nosaka un dalībvalstīm paziņo papildu jautājumus.	28. maijs–7. jūnijs
Atbildes	Dalībvalstis centralizētās izskatīšanas laikā sniedz sekretariātam atbildes uz jautājumiem un reaģē uz iespējamiem tehnisko korekciju gadījumiem.	28. maijs–7. jūnijs
Tehnisko korekciju paziņošana	Sekretariāts nosūta dalībvalstīm tehnisko korekciju projektu.	Līdz 8. jūnijam
Atbildes	Dalībvalstis sniedz sekretariātam atbildi par tehnisko korekciju projektu.	Līdz 22. jūnijam
Izskatīšanas ziņojumu projektu apkopošana	TEGD apkopo izskatīšanas ziņojumu projektus, tostarp visus neatrisinātos jautājumus un ieteikumu projektus, kā arī attiecīgos gadījumos sīkāku informāciju par tehnisko korekciju projektiem un to pamatojumu.	8.–29. jūnijs
Iespējams valsts apmeklējums	Izņēmuma gadījumos, ja dalībvalstu ziņoto pārskatu kvalitāte joprojām ir ļoti problemātiska vai TEGD nespēj atrisināt jautājumus, var veikt ad-hoc valsts apmeklējumu.	29. jūnijs–9. augusts
Izskatīšanas ziņojumu projekti	Sekretariāts nosūta dalībvalstīm izskatīšanas ziņojumu projektus.	Līdz 29. jūnijam
Piezīmes	Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par izskatīšanas ziņojumu projektiem, tostarp visas piezīmes, kuras tās vēlas redzēt iekļautas galīgajā izskatīšanas ziņojumā.	Līdz 9. augustam
Izskatīšanas ziņojumu pabeigšana	TEGD pabeidz izskatīšanas ziņojumus. Vajadzības gadījumā – neformāla saziņa ar dalībvalstīm par vēl neatrisinātajām problēmām. Sekretariāts pārbauda izskatīšanas ziņojumus.	9. augusts–23. augusts
Galīgo izskatīšanas ziņojumu iesniegšana	Sekretariāts iesniedz galīgos izskatīšanas ziņojumus Komisijai un dalībvalstīm.	Līdz 30. augustam

3. tabula. Grafiks ikgadējai izskatīšanai, kuru veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/20013 19. panta 2. punktu

Darbība	Uzdevuma apraksts	Termiņš
Ikgadējās izskatīšanas pirmais posms
Pirmā posma izskatīšana un tās rezultātu paziņošana dalībvalstīm	Sekretariāts veic pārbaudes, ar kurām pārliecinās par dalībvalstu pārskatu pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību, saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, pamatojoties uz 15. janvārī iesniegtajiem dokumentiem, un nosūta dalībvalstīm pirmā posma izskatīšanas rezultātus un informāciju par iespējamām būtiskām problēmām.	15. janvāris–28. februāris
Atbildes uz pirmā posma izskatīšanas rezultātiem	Dalībvalstis sniedz sekretariātam atbildi par pirmā posma izskatīšanas rezultātiem un iespējamiem būtisku problēmu gadījumiem.	Līdz 15. martam
Pirmā posma izskatīšanas rezultātu sekojums un sekojuma rezultātu paziņošana dalībvalstīm	Sekretariāts izvērtē dalībvalstu atbildes par pirmā posma izskatīšanas rezultātiem un apzina būtiskas problēmas, kuras varētu kļūt par impulsu ikgadējās izskatīšanas otrā posma veikšanai, un nosūta dalībvalstīm izvērtēšanas rezultātus un informāciju par iespējamām būtiskām problēmām.	15. marts–31. marts
Atbildes uz sekojuma rezultātiem	Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par iespējamiem būtisku problēmu gadījumiem.	Līdz 7. aprīlim
Dalībvalstu atbilžu izskatīšana	TEGD novērtē dalībvalstu atbildes un apzina tās dalībvalstis, uz kurām varētu attiekties ikgadējās izvērtēšanas otrais posms. Dalībvalstīm, kurām nav iespējamu būtisku problēmu, tiek paziņots, ka uz tām neattiecas ikgadējās izskatīšanas otrais posms saskaņā ar 35. pantu.	7. aprīlis–20. aprīlis
Neatrisinātas būtiskas problēmas	Sekretariāts nosūta starpposma izskatīšanas ziņojumu, kurā ietvertas visas pirmā posma pārbaudēs konstatētās neatrisinātās būtiskās problēmas, dalībvalstīm, uz kurām attiecas ikgadējās izskatīšanas otrais posms. Dalībvalstis, uz kurām neattiecas ikgadējās izskatīšanas otrais posms, saņems galīgo izskatīšanas ziņojumu.	Līdz 20. aprīlim
Ikgadējās izskatīšanas otrais posms
Izskatīšanas materiāla sagatavošana	Sekretariāts sagatavo izskatīšanas materiālu ikgadējās izskatīšanas otrajam posmam, pamatojoties uz dalībvalstu 15. martā iesniegtajiem dokumentiem.	15. marts–15. aprīlis
Otrā posma izskatīšana	TEGD veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, nosaka un aprēķina iespējamās tehniskās korekcijas. Dalībvalstīm jābūt pieejamām, lai tās varētu atbildēt uz jautājumiem izskatīšanas otrās nedēļas laikā.	15. aprīlis–28. aprīlis
Tehnisko korekciju paziņošana	Sekretariāts nosūta dalībvalstīm iespējamās tehniskās korekcijas.	Līdz 28. aprīlim
Atbildes	Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par iespējamām tehniskām korekcijām.	Līdz 8. maijam
Izskatīšanas ziņojumu projekti	TEGD apkopo izskatīšanas ziņojumu projektus, tostarp ieteikumu projektus un iespējamo tehnisko korekciju pamatojumu.	8. maijs–31. maijs
Izskatīšanas ziņojumu projektu paziņošana	Sekretariāts nosūta dalībvalstīm izskatīšanas ziņojumu projektus.	Līdz 31. maijam
Atbildes	Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par izskatīšanas ziņojumu projektiem, tostarp visas piezīmes, kuras tās vēlas redzēt iekļautas galīgajā izskatīšanas ziņojumā.	Līdz 15. jūnijam
Izskatīšanas ziņojumu apkopošana	TEGD atjaunina izskatīšanas ziņojumu projektus un vajadzības gadījumā sazinās ar dalībvalstīm par neatrisinātajām problēmām. Sekretariāts pārbauda un vajadzības gadījumā rediģē izskatīšanas ziņojumus.	15. jūnijs–25. jūnijs
Galīgo izskatīšanas ziņojumu iesniegšana	Sekretariāts iesniedz galīgos izskatīšanas ziņojumus Komisijai un dalībvalstīm.	Līdz 30. jūnijam