20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1

(1)

Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma” ir izklāstītas kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) iespējamās problēmas, mērķi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā diskusijas pēc minētā paziņojuma publicēšanas, KZP tika reformēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (4). KZP reforma aptver visus galvenos KZP elementus, tostarp tās finansiālos aspektus. Lai sasniegtu minētās reformas mērķus, ir lietderīgi atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 2328/2003 (5), Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 (6), Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 (7) un Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007 (8), un tās aizstāt ar šo regulu.

Apzinoties, ka visi jautājumi, kas attiecas uz Eiropas okeāniem un jūrām, ir savstarpēji saistīti, šai regulai būtu jāatbalsta arī integrētās jūrlietu politikas (IJP) turpmāka izstrāde, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1255/2011 (9).

(2)

Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts KZP jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, to zvejniecību un flotu pārvaldībai, kuras izmanto minētos resursus, saldūdens bioloģiskos resursus un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai, ja šādas darbības dalībvalstu teritorijā veic Savienības zvejas kuģi vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (10) (UNCLOS) 117. panta noteikumus.

(3)

KZP panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas un izpildes sistēmas, kā arī no tādu ticamu un pilnīgu datu pieejamības, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta minētās politikas jomas.

(4)

EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, tostarp koordinētu darbību izstrādei un īstenošanai un lēmumu pieņemšanai, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas Savienības politikas jomas, proti, KZP un transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā.

(5)

EJZF atbalsta saņēmējiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (11) 2. panta 10. punkta nozīmē var būt operatori Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 30. punkta nozīmē, zvejnieki vai zvejnieku organizācijas, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

(6)

Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta Savienības jaunā nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģija, pamatojoties uz Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020” ”), Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar nodarbinātību, klimata pārmaiņu novēršanu, enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu, nabadzības apkarošanu un sociālo iekļaušanu, un lai palielinātu efektivitāti, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti stratēģijā “Eiropa 2020” un atbilst vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienību (LES) un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(7)

Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jākoncentrējas uz nelielu skaitu pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas ir vides ziņā ilgtspējīga, resursefektīva, inovatīva, konkurētspējīga un balstīta uz zināšanām, ar KZP īstenošanas sekmēšanu, nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, tirdzniecības un apstrādes veicināšanu, kā arī IJP īstenošanas sekmēšanu.

(8)

Savienībai būtu jācenšas visos EJZF īstenošanas posmos novērst nevienlīdzību un sekmēt vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(9)

KZP vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības palīdzētu radīt ilgtermiņā noturīgus vides apstākļus, kas vajadzīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem un stabilus tirgus, un tai būtu jānodrošina resursu pieejamība un tas, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām.

(10)

Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāsasniedz Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi un uzdevumi. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai zivju krājumus atjaunotu tādā apjomā un uzturētu virs tāda līmeņa, lai līdz 2015. gadam, ja tas iespējams, un vēlākais līdz 2020. gadam panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā būtu jāievieš piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (12).

(11)

KZP un IJP izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu un būtu jānostiprina abu politiku integrācija. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz apstrādi un tirdzniecību, tostarp uz kompensāciju tālākajiem reģioniem, kontroles, datu vākšanas un pārvaldības pasākumiem, un uz IJP būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī piešķirtā atbalsta lielākas saskaņotības un efektivitātes sasniegšana.

(12)

KZP un IJP izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un sabiedrības virzītas vietējās attīstības atbalstam, bet arī apstrādei un tirdzniecībai, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem, kā arī IJP. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro zinātniskajiem ieteikumiem, konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm, tirgus izpētei, IJP īstenošanas darbībām un saziņas pasākumiem. Būtu jānosaka darbību veidi, kuras var finansēt no EJZF līdzekļiem.

(13)

Ir jānodala to kontroles un noteikumu izpildes pasākumu kategorijas, kurus līdzfinansē dalītā pārvaldībā, un tos, kurus līdzfinansē tiešā pārvaldībā. Ir būtiski norobežot resursus, kas jāpiešķir kontroles un datu vākšanas pasākumiem dalītā pārvaldībā, vienlaikus ļaujot elastīgumu starp minētajām divām pasākumu kategorijām.

(14)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 Savienības finansiālais atbalsts no EJZF ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka dalībvalstis un operatori ievēro KZP noteikumus. Šī prasība ir paredzēta, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP atbilstīgi LESD 3. pantam.

(15)

KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo atbalstu no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēroja prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc operatoru iesniegtiem pieteikumiem vajadzētu būt pieņemamiem finansējumam saskaņā ar EJZF tikai ar nosacījumu, ka noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas attiecīgie operatori nav izdarījuši smagu pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu vai krāpniecisku darbību un nav bijuši iesaistīti nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas Savienības kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, vai tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kuru karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts šajā regulā.

(16)

Turklāt minētās pieņemamības prasības atbalsta saņēmējiem būtu jāturpina ievērot pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas visā darbības īstenošanas laikposmā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma attiecīgajam atbalsta saņēmējam.

(17)

Ja atbalsta saņēmējs neievēro nosacījumus attiecībā uz atbilstību un ilgumu, būtu jāpiemēro finansiālās sekas un korekcijas. Lai noteiktu šādas finansiālās korekcijas apmēru, būtu jāņem vērā atbalsta saņēmēja pārkāpuma, noziedzīga nodarījuma vai krāpnieciskas darbības veids, smaguma pakāpe, ilgums un atkārtotu gadījumu skaits un EJZF ieguldījuma ietekme uz atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību.

(18)

KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo atbalstu no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, piemēram, datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatēs pieteikumus, kuri nav pieņemami, vai neatbilstīgas darbības.

(19)

Lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus, kā arī lai mudinātu dalībvalstis ievērot KZP noteikumus, kā piesardzības pasākumu būtu jāparedz noteikums maksājuma termiņa pārtraukšanai un maksājumu apturēšanai, kuru termiņš un piemērošanas joma ir ierobežoti. Finansiālas korekcijas, kurām ir galīgas un neatsaucamas sekas, būtu jāpiemēro vienīgi izdevumiem, kurus skar noteikumu neievērošanas gadījumi.

(20)

Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzētajiem fondiem, proti, attiecīgi Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un EJZF, Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem minētajiem fondiem (“ESI fondi”). KZP un IJP nozaru specifikas dēļ, papildus Regulai (ES) Nr. 1303/2013, šajā regulā ir iekļauti īpaši papildu noteikumi.

(21)

Proporcionalitātes princips būtu jāpiemēro darbības programmai un visā programmas ciklā, ņemot vērā dalībvalstu attiecīgo administrāciju apmēru un publisko izdevumu kopsummu, kas piešķirta darbības programmai.

(22)

Pieejamo saistību apropriāciju sadalījums katrai dalībvalstij Komisijai būtu jānosaka ik gadu, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus. Minēto kritēriju vidū vajadzētu būt rādītājiem par zivsaimniecības un akvakultūras nozares apmēru, kontroles un datu vākšanas pienākumu apjomu, vēsturiskajiem piešķīrumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006.

(23)

KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu konkrētu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz zvejas kapacitātes ziņojuma un akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildītu datu vākšanas prasības zivsaimniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes sistēmas īstenošanu.

(24)

Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām tām darbībām saskaņā ar EJZF, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, tostarp kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts valsts struktūru. Plānošanai būtu jāaptver laikposms no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Sagatavojot vienu darbības programmu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to darbības programmu saturs un apjoms atspoguļo vienkāršošanas mērķi. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā minētās Savienības prioritātes, to vienlaikus pielāgojot valsts kontekstam, un būtu jāpapildina citas Savienības politikas jomas, jo īpaši lauku attīstības politika un kohēzijas politika.

(25)

Lai veicinātu mazapjoma piekrastes zvejas attīstību, dalībvalstīm, kurām ir ievērojams mazapjoma piekrastes zvejas segments, būtu savām darbības programmām jāpievieno rīcības plāni mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai, konkurētspējai un ilgtspējai.

(26)

Lai, īstenojot EJZF, palīdzētu sasniegt vienkāršošanas mērķi un samazinātu kontroles izmaksas un kļūdu īpatsvaru, dalībvalstīm būtu pēc iespējas vairāk jāizmanto iespēja izmantot vienkāršotus dotāciju veidus, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(27)

Lai izpildītu KZP paredzētos kontroles pienākumus, dalībvalstīm būtu jāsagatavo darbības programmas daļa par kontroli saskaņā ar Savienības prioritātēm, kuras Komisija noteikusi minētajā politikas jomā. Lai darbības programmu pielāgotu jaunām vajadzībām kontroles un noteikumu izpildes jomā, darbības programmu iedaļa par kontroli būtu regulāri jāpārskata, pamatojoties uz KZP kontroles un noteikumu izpildes jomā izvirzīto Savienības prioritāšu izmaiņām. Minētie grozījumi būtu jāapstiprina Komisijai. Lai saglabātu pasākumu plānošanas elastīgumu kontroles jomā, darbības programmas kontroles iedaļas pārskatīšanai būtu jāpiemēro vienkāršota procedūra.

(28)

Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kā minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (13). Lai pielāgotos datu vākšanas pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm saskaņā ar minēto regulu būtu jāizstrādā darba plāns, kuram būtu jāsaņem Komisijas apstiprinājums.

(29)

Līdzekļi, kas ir tiešā pārvaldībā, izņemot Komisijas sniegta tehniska palīdzība, būtu iepriekš jādefinē ar 5 % elastību un jāpārvalda ar gada darba programmām.

(30)

Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt un nodrošināt atbalstu ieguldījumiem inovācijā. Lai sekmētu augstāku dalības līmeni, būtu jāvienkāršo pieteikumu procedūra par atbalstu inovācijai.

(31)

Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta konsultāciju pakalpojumi, pētnieku un zvejnieku sadarbība, profesionālā apmācība, mūžizglītība un būtu jāstimulē zināšanu izplatīšana, jāpalīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un jāveicina sociālais dialogs. Atzīstot viņu nozīmi zvejnieku kopienās, pašnodarbināto zvejnieku laulātajiem un dzīves partneriem, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāpiešķir atbalsts profesionālajai apmācībai, mūžizglītībai un zināšanu izplatīšanai, un tīkla veidošanai, kas sekmē viņu profesionālo attīstību.

(32)

Lai palīdzētu jauniešiem, kas ilgstošās finanšu krīzes laikā saskaras ar grūtībām piekļūt darba tirgum zivsaimniecības nozarē, no EJZF būtu jāatbalsta stažēšanās programmas un kursi par ilgtspējīgas zvejas prakses veidiem un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu.

(33)

Apzinoties iespējas, ko mazapjoma piekrastes zvejniekiem paver dažādošana, un viņu būtisko nozīmi piekrastes kopienās, EJZF būtu jāsniedz atbalsts ieguldījumiem, kas veicina zvejnieku ieņēmumu dažādošanu, attīstot papildinošās darbības, tostarp ieguldījumus uz klāja, makšķerēšanas tūrismu, restorānus, vides pakalpojumus saistībā ar zveju un izglītojošas darbības par zveju.

(34)

Sākt un attīstīt jaunus saimnieciskus pasākumus zivsaimniecības nozarē jauniem zvejniekiem ir finansiāli sarežģīti, un tādēļ tas ir elements, kas būtu jāņem vērā, piešķirot un mērķtiecīgi sadalot no EJZF piešķirtos līdzekļus. Šāda attīstība ir būtiska Savienības zivsaimniecības nozares konkurētspējai. Tādēļ būtu jāizveido atbalsts jauniem zvejniekiem zvejniecības darbību sākšanai, lai sekmētu darbības sākšanu. Lai nodrošinātu saskaņā ar EJZF atbalstīto jauno saimniecisko pasākumu dzīvotspēju, atbalsts būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek iegūtas vajadzīgās prasmes un kompetences. Darījumdarbības sākšanas atbalstam būtu jāietver vienīgi atbalsts pirmā zvejas kuģa iegādei.

(35)

Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas aptver drošību, darba apstākļus, veselību un higiēnu uz kuģa, ar noteikumu, ka atbalstītie ieguldījumi pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktu prasības.

(36)

Būtu jāparedz noteikumi par pabalstu un finansiālu kompensāciju piešķiršanu zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos, ja šādu pārtraukšanu ir tieši izraisījuši konkrēti saglabāšanas pasākumi, neietverot zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu, ar noteikumu, ka tā ir paredzēta konkrētos Savienības vai valstu zivsaimniecības pārvaldības plānos vai ja to izraisa tas, ka netiek atjaunoti ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi vai to protokoli. Šādi noteikumi būtu jāparedz arī zvejas darbību galīgas pārtraukšanas gadījumos.

(37)

EJZF vajadzētu būt iespējai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem piedalīties savstarpējos fondos, kas sniedz finansiālu kompensāciju zvejniekiem par ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, vides incidents vai glābšanas izmaksas.

(38)

Lai zvejas darbības pielāgotu zvejas iespējām, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas iespēju piešķiršanas sistēmu izstrādi, attīstību, uzraudzību, izvērtēšanu un pārvaldību.

(39)

Ir īpaši svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem.

(40)

Līdzīgi EJZF vajadzētu būt iespējai palīdzēt mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši veicinot ekoinovācijas un izmantojot selektīvākus zvejas rīkus un aprīkojumu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam.

(41)

Saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, kas saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu un energoefektivitāti, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt ieguldījumus kuģos un energoauditā.

(42)

Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un uzlabotu zvejas kuģu energoefektivitāti, vajadzētu būt iespējai piešķirt atbalstu galveno dzinēju vai palīgdzinēju modernizācijai vai nomaiņai, ar noteikumu, ka atlases procesā tiek dota priekšroka operatoriem, kas ir aktīvi mazapjoma piekrastes zvejā, lai uzlabotu viņu piekļuvi finansējumam, un ar noteikumu, ka lielāki kuģi piedalās dzinēja jaudas samazināšanā.

(43)

Lai neapdraudētu KZP reformas ilgtspējības mērķi, finansiālā atbalsta summas, ko var piešķirt tādiem flotes pasākumiem kā darbības pagaidu vai galīga pārtraukšana, kā arī dzinēja nomaiņa, nebūtu jāpārsniedz un būtu jāierobežo laikposms, kurā var piešķirt šādu finansiālu atbalstu par galīgu pārtraukšanu.

(44)

Saskaņā ar KZP ieviesto izmetumu aizliegumu EJZF būtu jāatbalsta tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamas nozvejas un izmantot nozvejoto zivju pietiekami neizmantotās daļas. Ņemot vērā resursu nepietiekamību un tiecoties maksimāli palielināt nozvejoto zivju vērtību, EJZF būtu jāatbalsta arī tādi ieguldījumi kuģos, kuru mērķis ir palielināt nozvejoto zivju komerciālo vērtību.

(45)

Apzinoties zvejas ostu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis jo īpaši ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti un uzlabot drošību un darba apstākļus.

(46)

Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu. Tādēļ ar piemērotiem pasākumiem būtu jāparedz atbalsts zvejai iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus saglabājot minēto nozaru ekonomisko dzīvotspēju.

(47)

Saskaņā ar Komisijas 2002. gada 19. septembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģija” un Komisijas 2013. gada 29. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģiskās pamatnostādnes ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai”, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība.

(48)

Tā kā no akvakultūras saimniecībām izbēguši audzēti dzīvnieki var ietekmēt savvaļas jūras populācijas, EJZF nevajadzētu stimulēt ģenētiski modificētu organismu audzēšanu.

(49)

Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un ka tas palīdz iesaistīt darījumdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovatīvas darbības, akvakultūras uzņēmumu darījumdarbības attīstību kopumā, tostarp akvakultūru nepārtikas vajadzībām un akvakultūru aiz piekrastes zonas, un tādas papildinošas darbības kā, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, ar akvakultūru saistīti vides pakalpojumi vai izglītojošas darbības.

(50)

Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mūžizglītību un tīklu veidošanu, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumus, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju.

(51)

Lai veicinātu akvakultūras vietu un infrastruktūras attīstību, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt valsts un reģionālās iestādes izdarīt stratēģisku izvēli, jo īpaši attiecībā uz to zonu noteikšanu un kartēšanu, kuras varētu uzskatīt par vispiemērotākajām akvakultūras attīstībai.

(52)

Lai veicinātu vides, sociālajā un ekonomiskajā ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreju uz vides vadību, audita sistēmu izmantošanu, kā arī pāreju uz bioloģisko akvakultūru. Līdzīgi EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī akvakultūru, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus.

(53)

Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF vajadzētu būt iespējai sniegt piemērotu atbalstu akvakultūras audzētājiem, lai nepieļautu un mazinātu sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko var radīt akvakultūras sugu audzēšana.

(54)

Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF vajadzētu būt iespējai sekmēt darījumdarbības drošību, sedzot izdevumus par akvakultūras krājumu apdrošināšanu, tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā.

(55)

Ņemot vērā to, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zivsaimniecības un akvakultūras, kā arī lauku apvidu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības vietējā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk.

(56)

Zivsaimniecības un akvakultūras nozarē sabiedrības virzītai vietējai attīstībai būtu jāveicina inovatīvas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zvejas produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē.

(57)

Zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus – veicināt sociālo iekļaušanu un samazināt nabadzību, izveidot darbvietas un sekmēt inovāciju vietējā līmenī. Tai būtu jāpalīdz sasniegt arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir viena no LESD galvenajām prioritātēm.

(58)

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību. Minētajiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot daudznozaru sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas to zivsaimniecības reģiona vajadzību apmierināšanai. Ir svarīgi nodrošināt, lai zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) lēmumu pieņemšanas struktūrās nevienai atsevišķai interešu grupai nebūtu vairāk par 49 % balsstiesībām.

(59)

Vietējo partnerību tīklu veidošana ir būtisks minētās pieejas elements. Tāpēc vietējo partnerību sadarbība ir nozīmīgs attīstības instruments, kas būtu jāatbalsta ar EJZF.

(60)

Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un ZVRG darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas.

(61)

Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (14) īstenošanai un tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejniecības un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē vai kurās ir inovatīvi procesi vai metodes. Piešķirot atbalstu, prioritāte būtu jāpiešķir ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām. Ražošanas un tirdzniecības plānu gadījumā uz atbalstu vajadzētu būt tiesīgām tikai šādām organizācijām un apvienībām. Lai pielāgotos jaunajai izmetumu aizlieguma politikai, EJZF būtu jāatbalsta arī nevēlamu nozveju apstrāde.

(62)

Regulā (ES) Nr. 1379/2013 ir noteikts lietošanai pārtikā paredzētu zvejas produktu uzglabāšanas mehānisms, lai veicinātu tirgu stabilizāciju. Lai nodrošinātu pāreju no tirgus intervences mehānismiem uz jauno prioritāti par ražošanas un tirdzniecības pasākumu plānošanu un pārvaldību, jebkāds EJZF piešķirtais atbalsts būtu jāizbeidz līdz 2018. gada 31. decembrim.

(63)

Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot šādu zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību.

(64)

Ņemot vērā, ka zvejas darbības Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši lielā attāluma un īpašo klimatisko apstākļu dēļ, EJZF vajadzētu būt iespējai ņemt vērā šos LESD 349. pantā norādītās šādu reģionu īpašās grūtības.

(65)

Lai konkrēti zvejniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Savienības reģioniem, Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam piemērojamie pasākumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ir jāturpina sniegt atbalstu, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zvejniecības un akvakultūras produktu no tālākajiem Savienības reģioniem zvejniecību, audzēšanu, apstrādi un tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra, lai kompensācija palīdzētu saglabāt minēto reģionu operatoru ekonomisko dzīvotspēju.

(66)

Ņemot vērā dažādos tirdzniecības apstākļus tālākajos reģionos, nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu.

(67)

Dalībvalstīm būtu jāļauj diferencēt attiecīgo zivsaimniecības produktu sarakstu un daudzumus un kompensācijas summu, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu. Turklāt tām būtu jāatļauj pielāgot savus kompensāciju plānus, ja to attaisno apstākļu pārmaiņas.

(68)

Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, minētajai summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

(69)

Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstīm un operatoriem ir vajadzīgie līdzekļi, lai kontroli veiktu saskaņā ar augstiem standartiem, tādējādi nodrošinot atbilstību KZP noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tādēļ saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (15) EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt dalībvalstis un operatorus. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, minētajam atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme.

(70)

Atbalsts, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts attiecībā uz izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāpiešķir lielākā apmērā no EJZF, tādējādi ievērojot viena fonda koncepciju.

(71)

Saskaņā ar Savienības kontroles un noteikumu izpildes politikas mērķiem ir lietderīgi, ka zvejas kontrolei tiek atvēlēts noteikts laika minimums, kurā izmanto patruļas kuģus, gaisa kuģus un helikopterus un kas būtu jānosaka precīzi, lai nodrošinātu pamatu EJZF atbalsta piešķiršanai.

(72)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir dalībvalstu sadarbība kontroles jomā, EJZF vajadzētu būt iespējai sniegt atbalstu minētajam nolūkam.

(73)

Būtu jāpieņem pasākumi, ar ko atbalsta zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši lai atbalstītu valstu programmas un zinātnisko analīzi un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldību un izmantošanu. Atbalsts, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, tādējādi ievērojot viena fonda koncepciju.

(74)

Pareizi un efektīvi zvejniecības pārvaldības lēmumi saskaņā ar KZP būtu jāatbalsta ar pētniecības un sadarbības darbībām, zinātnisko un sociālekonomisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, kas vajadzīgi KZP īstenošanai un izstrādei, tostarp bioloģiskā un ģeogrāfiskā ziņā jutīgās teritorijās.

(75)

Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām.

(76)

Kā norādīts Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika”, IJP mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu izmantošanu un veidot koordinētu, saskanīgu un pārredzamu lēmumu pieņemšanu saistībā ar politikas jomām, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes un tālākos reģionus un jūrlietu nozares.

(77)

Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1255/2011Padomes secinājumos, Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Reģionu komitejas paziņojumos, Savienības IJP īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums. Ir sagaidāms, ka jūrlietu nozares attīstība, izmantojot finansiālu atbalstu IJP pasākumiem, būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(78)

EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar paraugprakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Minēto stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus, un veicināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Minētajā kontekstā, darbības un mehānismi, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm, var ietvert pārrobežu un starpnozaru sadarbību starp jūrlietu nozarēm, piemēram, darbībām saistībā ar Eiropas Krasta apsardzes funkciju forumu, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un paraugpraksi ar mērķi panākt efektivitāti un saskaņotību, atbilstīgi attiecīgiem spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem.

(79)

EJZF būtu jāatbalsta instrumentu turpmāku izstrādi, lai radītu sinerģiju starp dažādām iniciatīvām, kas uzsāktas dažādās nozarēs un ietekmē jūras, okeānus un piekrastes. Tas attiecas arī uz integrēto jūras uzraudzību (IJU), kuras mērķis ir uzlabot izpratni par stāvokli jūrā, nodrošinot pastiprinātu un drošu informācijas apmaiņu starp nozarēm. Tomēr darbības, kas saistītas ar jūras uzraudzību un uz kurām attiecas LESD Trešās daļas V sadaļa, nebūtu jāfinansē no EJZF.

(80)

Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama minēto sistēmu finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi LESD. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai, un abas palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes un jūras saiknes. Minētie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībā, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Direktīvas 2008/56/EK īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu un jūru stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu.

(81)

EJZF būtu jāatbalsta ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu darījumdarbības potenciālu.

(82)

EJZF vajadzētu būtu papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. EJZF vajadzētu būt saistītam ar citiem Savienības politikas virzieniem, kam var būt jūrlietu dimensija, jo īpaši ERAF, KF un ESF, kā arī programmu “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (16).

(83)

Lai sasniegtu KZP mērķus globālā līmenī, Savienība aktīvi piedalās starptautisko organizāciju darbā. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība dotu ieguldījumu tādu organizāciju darbībās, kuras palīdz nodrošināt zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos. Atbalsts, kas starptautiskām organizācijām piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, tādējādi ievērojot viena fonda koncepciju.

(84)

Lai uzlabotu KZP pārvaldību un nodrošinātu konsultatīvo padomju efektīvu darbību, ir svarīgi, lai konsultatīvajām padomēm būtu nodrošināts pietiekams un pastāvīgs finansējums, kas ļautu tām efektīvi pildīt savu padomdevēja pienākumu KZP. Ievērojot viena fonda koncepciju, atbalsts, kas reģionālajām konsultatīvajām padomēm piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006, būtu jāaizstāj ar atbalstu, kas piešķirts no EJZF.

(85)

Tehniskās palīdzības veidā EJZF būtu jāatvieglo darbības programmas īstenošana, inter alia veicinot inovatīvas pieejas un prakses, ko var vienkārši un pārskatāmi īstenot. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz ZVRG Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām.

(86)

Labu darba partnerattiecību un Savienības atbalsta pareizas popularizēšanas interesēs būtu jāparedz, ka par to tiek sniegta iespējami plašāka informācija un nodrošināta tās publicitāte. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par palīdzības pārvaldību, vajadzētu būt atbildīgām arī par šādas informācijas un publicitātes aspektiem un par Komisijas informētību par minētajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

(87)

Attiecībā uz visām darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu gan dalītā, gan tiešā pārvaldībā, ir jānodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzība, pareizi piemērojot minēto interešu aizsardzībai paredzētos attiecīgos tiesību aktus, un jānodrošina tas, lai dalībvalstis un Komisija veiktu piemērotas kontroles.

(88)

Lai pievērstos KZP īpašajiem apstākļiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti (ES) Regulā Nr. 1380/2013. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus.

(89)

Lai nepieļautu acīmredzamu risku, ka tiek segti neatbilstīgi izdevumi, papildus maksājumu termiņa pārtraukšanas iespējai Komisijai vajadzētu būt tiesībām apturēt maksājumus gadījumā, ja dalībvalsts nopietni pārkāpj KZP noteikumus.

(90)

Darbības programmas būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu to kvalitāti un pierādītu to panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas inter alia nodrošina to, ka attiecīgie dati ir darīti pieejami laikus. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem.

(91)

Atbildība par darbības programmas īstenošanas uzraudzību būtu jādala starp vadošo iestādi un uzraudzības komiteju, kas izveidota minētajam nolūkam. Tādēļ būtu jānorāda vadošās iestādes un uzraudzības komitejas attiecīgie pienākumi. Veicot darbības programmas uzraudzību, būtu jāsagatavo gada īstenošanas ziņojums, kas būtu jānosūta Komisijai.

(92)

Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, tostarp saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar darbības programmu. Visu dalībvalstu attiecīgajām tīmekļa vietnēm vajadzētu arī būt pieejamām no vienas Savienības oficiālās tīmekļa vietnes, lai dažādu dalībvalstu iedzīvotājiem atvieglotu piekļuvi visu dalībvalstu publicētajai informācijai. Ar minēto informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, skaidrs un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus minētajam mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (17) piemērošanu, šādā publiskošanā var ietvert fizisku personu vārdus un uzvārdus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(93)

Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz laikposma noteikšanu un laikposma sākuma un beigu dienas noteikšanu saistībā ar pieteikumu pieņemamības kritērijiem, attiecībā uz procentuālās daļas pielāgošanu saistībā ar līdzekļu sadali starp tiešās pārvaldības mērķiem, attiecībā uz atbilstīgo darbību un izmaksu noteikšanu higiēnas, veselības un drošības ieguldījumiem un ieguldījumiem darba apstākļos, uz klāja vai individuālajā aprīkojumā, attiecībā uz atbilstīgo izmaksu noteikšanu darbībām ar mērķi aizsargāt un atjaunot jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības, attiecībā uz atbilstīgo izmaksu noteikšanu atbalstam ieguldījumiem aprīkojumā vai uz klāja ar mērķi samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti, attiecībā uz kritēriju noteikšanu papildu izmaksu aprēķināšanai, kuras rodas tālāko reģionu īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, attiecībā uz to, kā noteikt gadījumus, kad dalībvalstis nepilda noteikumus, kas var izraisīt maksājuma termiņa pārtraukšanu vai maksājumu apturēšanu, attiecībā uz kritēriju noteikšanu, lai fiksētu piemērojamās finansiālās korekcijas līmeni, attiecībā uz kritērijiem, kas piemērojami vienotai likmei vai ekstrapolētām finansiālajām korekcijām, un attiecībā uz kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas satura un koncepcijas noteikšanu.

(94)

Lai atvieglotu pāreju no shēmas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pārejas noteikumu noteikšanu.

(95)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, sagatavošanas darbu kontekstā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(96)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt visu to līdzekļu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm, kuri pieejami saistībām dalītas pārvaldības sistēmā, apstiprināt darbības programmas un to grozījumus, apstiprināt datu vākšanas darba plānus, pieņemt gada darba programmas, apstiprināt, ka ir pierādījumi, kas liek domāt par saskaņā ar KZP pieņemto pienākumu neievērošanas gadījumiem, atzīt, ka kāda dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar KZP, pilnībā vai daļēji apturēt starpposma maksājumus saskaņā ar darbības programmu un veikt finansiālās korekcijas, apturot visu vai daļu no Savienības atbalsta darbības programmai. Komisijai minētie īstenošanas akti būtu jāpieņem, nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18).

(97)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai arī attiecībā uz darbības programmas elementu iepazīstināšanu, attiecībā uz noteikumiem par darbības programmu apstiprināšanu, un darbības programmu grozījumu iesniegšanas un apstiprināšanu procedūrām, formu un termiņiem, attiecībā uz gada darba programmu saskaņā ar VI sadaļas I un II nodaļu, attiecībā uz tālāko reģionu kompensācijas plāna struktūru, attiecībā uz atšķirīgu procentpunktu piemērošanu publiskās palīdzības intensitātei, attiecībā uz modeli, kas dalībvalstīm jāizmanto, iesniedzot Komisijai finanšu datus, attiecībā uz Savienības prioritāšu konkrētu rādītāju noteikšanu, attiecībā uz noteikumiem par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, kā arī par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, attiecībā uz gada īstenošanas ziņojumu struktūru un izklāstu un ex-ante novērtējuma ziņojumos iekļaujamajiem elementiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 un būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(98)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai turklāt arī attiecībā uz pieņemšanu un jebkādu izmaiņu izklāstīšanu Savienības aktuālajās prioritātēs izpildes un kontroles jomā, attiecībā uz noteikumiem par vadošo iestāžu datu iesniegšanas kārtību, attiecībā uz ar darbību saistīto informācijas un publicitātes pasākumu tehniskajiem parametriem un norādījumiem par emblēmas izveidi un standarta krāsu noteikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Lai nodrošinātu vienkāršāku un ātrāku procedūru, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

(99)

Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības, akvakultūras un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, bet saskaņā ar darbības programmām finansējamo darbību mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu atbalstu, kas vērsts uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(100)

Atbalsta shēma, kas izveidota ar šo regulu, aizstāj atbalsta shēmas, kas izveidotas ar Regulu (EK) Nr. 2328/2003, Regulu (EK) Nr. 861/2006, Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Regulu (EK) Nr. 791/2007, Regulu (ES) Nr. 1255/2011 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 103. pantu. Tāpēc minētās regulas un minētais noteikums būtu jāatceļ no 2014. gada 1. janvāra. Tomēr šai regulai nebūtu jāietekmē tās palīdzības nepārtrauktība vai grozīšana, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1198/2006 vai jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī.

(101)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu pielāgot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanas laikposmam. Tādēļ šo regulu būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

a)

kopējo zivsaimniecību politiku (KZP);

b)

attiecīgos pasākumus jūras tiesību jomā;

c)

zivsaimniecības un akvakultūras reģionu un zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību; un

d)

integrēto jūrlietu politiku (IJP).

1)

“vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu tīkls ar decentralizētu struktūru, kas izstrādāts informācijas apmaiņai starp lietotājiem, lai uzlabotu viņu izpratni par stāvokli saistībā ar jūrā veiktām darbībām;

2)

“starpnozaru darbības” ir tādas iniciatīvas, no kurām savstarpēju labumu gūst dažādas nozares un/vai dažādi nozaru politikas virzieni, kā norādīts LESD, un kuras nevar īstenot pilnībā, izmantojot tikai tos pasākumus, kas iekļauti attiecīgajās politikas jomās;

3)

“elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma” (ERS) ir datu elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1224/2009;

4)

“Eiropas jūras novērojumu un datu tīkls” ir tīkls, kas apvieno attiecīgās valstu jūras novērojumu un datu programmas, izveidojot kopīgu un pieejamu Eiropas mēroga resursu;

5)

“zivsaimniecības un akvakultūras reģions” ir apgabals, kurā ir jūras, upes vai ezera krasts, tostarp dīķi vai upes baseins, kurā ir ievērojams zivsaimniecībā vai akvakultūrā nodarbināto personu īpatsvars, kurš ir funkcionāli vienots no ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

6)

“zvejnieks” ir ikviena persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

7)

“zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, ko komerciālos nolūkos veic iekšējos ūdeņos, izmantojot kuģus vai citas ierīces, tostarp ierīces, ko izmanto zemledus zvejai;

8)

“integrēta piekrastes zonas pārvaldība” ir stratēģijas un pasākumi, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2002/413/EK (19);

9)

“integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to nozaru politikas koordinēta pārvaldība Savienības līmenī, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

10)

“integrētā jūrlietu politika” (IJP) ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskanīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju dalībvalstīs un, konkrēti, Savienības piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī jūrlietu nozarēs, īstenojot saskanīgu politiku ar jūrlietām saistītās jomās un attiecīgu starptautisko sadarbību;

11)

“integrētā jūras uzraudzība” (IJU) ir Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas jūru uzraudzības darbību efektivitāti un lietderīgumu, izmantojot starpnozaru un pārrobežu informācijas apmaiņu un sadarbību;

12)

“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā attiecīgās dalībvalsts iestādes analizē un organizē cilvēka darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

13)

“pasākums” ir darbību kopums;

14)

“mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 (20);

15)

“kuģi, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos,” ir kuģi, kas nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos un nav iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

a)

veicināt konkurētspējīgu, vides ziņā ilgtspējīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un sociāli atbildīgu zivsaimniecību un akvakultūru;

b)

sekmēt KZP īstenošanu;

c)

veicināt zivsaimniecības un akvakultūras reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību;

d)

sekmēt Savienības IJP izstrādi un īstenošanu tādā veidā, kas papildina kohēzijas politiku un KZP.

1)

veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

2)

veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

3)

sekmēt KZP īstenošanu, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

4)

palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju, īstenojot šādu konkrētu mērķi: ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas un darbvietu radīšanas veicināšana un sniedzot atbalstu nodarbināmībai un darbaspēka mobilitātei piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras, tostarp darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs.

5)

veicināt tirdzniecību un apstrādi, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

6)

veicināt IJP īstenošanu.

a)

ir izdarījis smagu pārkāpumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (21) 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu;

b)

ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008, vai bijis iesaistīts tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai īpašumtiesībās, kuru karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā;

c)

ir izdarījis KZP noteikumu smagu pārkāpumu, kas kā tāds ir noteikts citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos tiesību aktos; vai

d)

ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK (22) 3. un 4. pantā, ja pieteikums ir iesniegts par atbalstu saskaņā ar šīs regulas V sadaļas II nodaļu.

a)

ar ko nosaka šā panta 1. un 3. punktā minēto laikposmu, kas ir samērīgs ar smagā pārkāpuma, noziedzīgā nodarījuma vai krāpnieciskas darbības veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kas ilgst vismaz vienu gadu;

b)

ar ko paredz attiecīgās šā panta 1. un 3. punktā minētā laikposma sākuma vai beigu dienas.

a)

darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, vai aprīkojums, kas palielina kuģa spēju atrast zivis;

b)

jaunu zvejas kuģu būve vai zvejas kuģu importēšana;

c)

zvejas darbību pagaidu vai galīga pārtraukšana, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

d)

izpētes zveja;

e)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

f)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

a)

EUR 6 450 000 Azoru salām un Madeirai,

b)

EUR 8 700 000 Kanāriju salām,

c)

EUR 12 350 000 Francijas tālākajiem reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā.

a)

attiecībā uz V sadaļu, izņemot 76. un 77. pantu:

b)

attiecībā uz 76. un 77. pantu:

c)

attiecībā uz visiem pasākumiem – līdzekļu vēsturiskie piešķīrumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006.

a)

situācijas analīzi no stipro un vājo pušu, iespēju un draudu viedokļa un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, uz kuru attiecas programma.

Analīzi strukturē atbilstoši attiecīgajām Savienības prioritātēm, kas noteiktas šīs regulas 6. pantā, un attiecīgajā gadījumā tā ir saskanīga ar valsts stratēģisko daudzgadu plānu akvakultūras jomā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā, un ar panākumiem laba vides stāvokļa sasniegšanā, izstrādājot un īstenojot Direktīvas 2008/56/EK 5. pantā minēto jūras stratēģiju. Īpašas vajadzības saistībā ar nodarbinātību, vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē saistībā ar Savienības prioritātēm, lai noteiktu vispiemērotāko rīcību katras prioritātes līmenī attiecībā uz attiecīgajām jomām;

b)

tādu stratēģijas aprakstu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta nozīmē, kurā norāda, ka:

c)

attiecīgā gadījumā “Natura 2000” teritoriju, kā noteikts Padomes Direktīvā 92/43/EEK (25), īpašās vajadzības un programmas sniegto ieguldījumu saskanīga zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveidē, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantā;

d)

speciālu ex ante nosacījumu izvērtējumu, kā minēts šīs regulas 9. pantā un IV pielikumā, un vajadzības gadījumā darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. panta 2. punktā;

e)

aprakstu par darbības rezultātu satvaru Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta un II pielikuma nozīmē;

f)

izraudzīto pasākumu sarakstu, kas sakārtots atbilstoši Savienības prioritātēm;

g)

to kritēriju sarakstu, pamatojoties uz kuriem pieņem kritērijus zivsaimniecības un akvakultūras reģionu atlasei atbilstīgi V sadaļas III nodaļai;

h)

V sadaļas III nodaļā minēto sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases kritēriju sarakstu;

i)

rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai, konkurētspējai un ilgtspējai attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās vairāk par 1 000 kuģiem var tikt uzskatīti par mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem;

j)

novērtēšanas prasības un novērtēšanas plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantā, un pasākumus, kas jāveic, lai apmierinātu apzinātās vajadzības;

k)

finanšu plānu, kurš jāizstrādā, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantu un ievērojot šīs regulas 16. panta 2. punktā minēto Komisijas īstenošanas aktu, un kurā iekļauta:

l)

informāciju par papildināmību un saskaņošanu ar ESI fondu līdzekļiem un citiem attiecīgajiem Savienības un valstu finansēšanas instrumentiem;

m)

darbības programmas īstenošanas kārtību, tostarp:

n)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā minēto partneru sarakstu un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultātus;

o)

attiecībā uz mērķi uzlabot noteikumu ievērošanu, nodrošinot kontroli, kā minēts 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā un saskaņā ar aktuālajām prioritātēm, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 17. panta 3. punktu:

p)

attiecībā uz ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā:

a)

darbības programmu apstiprināšanu;

b)

darbības programmu grozījumu iesniegšanu un apstiprināšanu, tostarp to stāšanos spēkā un iesniegšanas biežumu plānošanas perioda laikā,

c)

grozījumu iesniegšanu un apstiprināšanu, kā minēts šīs regulas 22. panta 3. punktā;

d)

datu vākšanas darba plānu iesniegšanu.

a)

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz līdzekļu pārvietošanu starp Savienības prioritātēm, ja pārvietotie līdzekļi nepārsniedz 10 % no Savienības prioritātei piešķirtās summas;

b)

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz pasākumu vai attiecīgo darbības veidu iekļaušanu vai atcelšanu un ar to saistīto informāciju un rādītājiem;

c)

tādu darbības programmu grozījumu gadījumā, kas attiecas uz pasākumu apraksta izmaiņām, tostarp izmaiņām atbilstības nosacījumos;

d)

šīs regulas 20. panta 3. punktā minēto grozījumu gadījumā, kā arī citu grozījumu 18. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajā programmas iedaļā gadījumā.

a)

finansējamo darbību aprakstu un katrai tādai darbībai izvirzītos mērķus, kura atbilst 82. un 85. pantā izklāstītajiem mērķiem. Tajā iekļauj arī norādi par katrai darbībai piešķirto summu, orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu;

b)

attiecībā uz dotācijām un ar tām saistītajiem pasākumiem – būtiskos vērtēšanas kritērijus, kuri nosakāmi tādā veidā, kas vislabāk sasniedz darbības programmas mērķus, un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

a)

EUR 6 000 000; vai

b)

15 % no Savienības finansiālā atbalsta, ko dalībvalsts piešķīrusi 6. panta 1., 2. un 5. punktā izklāstītajām Savienības prioritātēm.

a)

priekšizpēti un konsultāciju pakalpojumus, kuros novērtē to projektu dzīvotspēju, kas ir potenciāli tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo nodaļu;

b)

profesionālu konsultāciju sniegšanu par vides ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ierobežot un, ja iespējams, izskaust zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām;

c)

profesionālu konsultāciju sniegšanu par darījumdarbības un mārketinga stratēģijām.

a)

tāda tīkla, partnerattiecību nolīgumu vai organizāciju veidošanu, kurā darbojas viena vai vairākas neatkarīgas zinātniskas struktūras un zvejnieki vai viena vai vairākas zvejnieku organizācijas, tīkla darbībā var piedalīties tehniskas struktūras;

b)

darbības, ko veic saistībā ar tīkliem, partnerattiecību nolīgumiem vai apvienībām, kas minētas a) apakšpunktā.

a)

profesionālo izglītību, mūžizglītību, kopīgus projektus, ekonomiskas, tehniskas, normatīvas vai zinātniskas informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu, un jaunu profesionālo prasmju apguvi, jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, higiēnu, veselību, drošību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

b)

tīklu veidošanu un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību, kas sekmē sieviešu nozīmi zvejas kopienās un veicina nepietiekami pārstāvētās grupas, kas ir iesaistītas mazapjoma piekrastes zvejā vai zvejā no krasta;

c)

sociālo dialogu Savienības, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus, sociālos partnerus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

a)

kuri iesniedz darījumdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību; un

b)

kuriem ir atbilstošas profesionālās prasmes, kas var būt apgūtas saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansētās darbībās.

a)

kura lielākais garums ir mazāks par 24 metriem;

b)

kurš ir aprīkots zvejai jūrā;

c)

kurš ir 5 līdz 30 gadus vecs; un

d)

kurš ietilpst tādā flotes segmentā, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam.

a)

ja tiek īstenoti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantā minētie Komisijas pasākumi vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi, vai saglabāšanas pasākumi, kas minēti attiecīgās regulas 7. pantā, tostarp bioloģiskās atjaunošanās laikposmi;

b)

ja netiek atjaunoti partnerattiecību nolīgumi ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē vai tiem pievienotie protokoli;

c)

ja pagaidu pārtraukšana ir paredzēta apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (27), vai daudzgadu plānā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, ja – pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem – zvejas piepūles samazinājums ir vajadzīgs, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus.

a)

tādu Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kas reģistrēti kā aktīvi, un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 120 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā; vai

b)

zvejniekiem, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas pagaidu pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 120 dienas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas.

a)

šāda nodošana lūžņos ir iekļauta darbības programmā, kas minēta 18. pantā; un

b)

galīga darbību pārtraukšana ir noteikta kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā minētā rīcības plāna rīks, norādot, ka flotes segmentā nav nodrošināts faktisks līdzsvars ar zvejas iespējām, kas pieejamas attiecīgajam segmentam.

a)

Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi, un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 90 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

b)

zvejniekiem, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas galīga darbību pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas.

a)

to ir akreditējusi dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

tam ir pārredzama politika attiecībā uz iemaksām tajā un izmaksām no tā; un

c)

tam ir skaidri noteikumi, kuri nosaka atbildību par jebkuru radušos parādu.

a)

saglabāšanas un reģionalizācijas pasākumu pilnveidošanai un īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi, pilnveidošanu un pārraudzību;

b)

ieinteresēto personu līdzdalību un dalībvalstu sadarbību saglabāšanas un reģionalizācijas pasākumu izstrādē un īstenošanā.

a)

aprīkojumā, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

b)

uz klāja vai aprīkojumā, ar ko izskauž izmetumus, novēršot un mazinot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai ar ko nevēlamu nozveju apstrādā tā, lai to izkrautu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

c)

aprīkojumā, ar ko ierobežo un, ja iespējams, novērš zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni;

d)

aprīkojumā, ar ko rīkus un nozveju pasargā no zīdītājiem un putniem, kas aizsargāti ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (28), ar noteikumu, ka tie nesamazina zvejas rīku selektivitāti un ka ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai izvairītos no fiziska kaitējuma nodarīšanas plēsējiem.

a)

to Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti kā aktīvi kuģi, un kas divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

b)

zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

c)

attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

a)

zvejnieku veikta atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pazaudētu zvejas rīku un jūras piesārņojuma savākšana;

b)

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana, kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai, tostarp to zinātniska sagatavošana un izvērtēšana;

c)

labākas jūras bioloģisko resursu pārvaldības vai saglabāšanas veicināšana;

d)

ar zvejniecību saistītu darbību jomā – aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošana (tostarp izpēte), izstrāde, uzraudzība un atjaunināšana attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām un Direktīvā 2008/56/EK minētajām aizsargātajām teritorijām un attiecībā uz citiem īpašiem biotopiem;

e)

NATURA 2000 teritoriju pārvaldība, atjaunošana un uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK, saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvai 92/43/EEK;

f)

aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldība, atjaunošana un uzraudzība, lai īstenotu Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā minētos telpiskās aizsardzības pasākumus;

g)

intensificēti informatīvi pasākumi vides jomā, kuros iesaistīti zvejnieki, par jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu;

h)

kompensācijas shēmas par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši zīdītāji un putni, kas ir aizsargāti saskaņā ar Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK;

i)

līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, īpašu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana ilgtspējīgu zivju krājumu nodrošināšanai, tostarp to zinātniska sagatavošana un izvērtēšana.

a)

ieguldījumus aprīkojumā vai uz klāja, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti. Ieguldījumi zvejas rīkos arī ir atbilstīgi, ar noteikumu, ka rezultātā netiek mazināta minēto zvejas rīku selektivitāte;

b)

energoefektivitātes auditus un sistēmas;

c)

pētījumus, lai novērtētu alternatīvu dzinēju sistēmu un korpusu būves devumu zvejas kuģu energoefektivitātei.

a)

kuru lielākais garums ir līdz 12 metriem, ar noteikumu, ka jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka kā pašreizējā dzinēja jauda;

b)

kuru lielākais garums ir starp 12 un 18 metriem, ar noteikumu, ka jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos ir vismaz par 20 % mazāka nekā pašreizējā dzinēja jauda;

c)

kuru kopējais garums ir starp 18 un 24 metriem, ar noteikumu, ka jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos ir vismaz par 30 % mazāka nekā pašreizējā dzinēja jauda.

a)

EUR 1 500 000; vai

b)

3 % no Savienības finansiālais atbalsts, ko dalībvalsts piešķīrusi 6. panta 1., 2. un 5. punktā izklāstītajām Savienības prioritātēm.

a)

ieguldījumus, ar ko palielina zvejas produktu pievienoto vērtību, jo īpaši dodot zvejniekiem iespēju veikt savas nozvejas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu;

b)

inovatīvus ieguldījumus uz klāja, ar ko uzlabo zvejas produktu kvalitāti.

a)

cilvēkkapitāla, darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanā, kā minēts 29. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

uz klāja vai individuālajā aprīkojumā, kā minēts 32. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

c)

aprīkojumā un darbību veidos, kas norādīti 38. un 39. pantā, ievērojot minētajos pantos izklāstītos nosacījumus;

d)

energoefektivitātes uzlabošanā un klimata pārmaiņu mazināšana, kā minēts 41. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

e)

nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes uzlabošanā, kā minēts 42. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

f)

zvejas ostās, patvēruma vietās un izkraušanas vietās, kā minēts 43. pantā un atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

a)

atsauces uz zvejas kuģiem 30., 32., 38., 39., 41. un 42. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;

b)

atsauces uz jūras vidi 38. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis.

a)

to NATURA 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un uzraudzību, kuras ietekmē zvejas darbības, un iekšējo ūdeņu sanāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 60/2000/EK (30), tostarp migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot šīs regulas 40. panta 1. punkta e) apakšpunktu un vajadzības gadījumā izmantojot iekšējos ūdeņos nodarbinātu zvejnieku līdzdalību;

b)

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecību, modernizēšanu vai uzstādīšanu, kas paredzēti ūdens faunas un floras aizsardzībai un spēcināšanai, cita starpā to zinātnisku izstrādāšanu, uzraudzīšanu un izvērtēšanu.

a)

akvakultūras saimniecībās pilnveidot tehniskās, zinātniskās vai organizatoriskās zināšanas, kuras jo īpaši samazina saimniecību ietekmi uz vidi, samazina atkarību no zivju miltiem un zivju eļļas, veicina resursu ilgtspējīgu izmantošanu akvakultūrā, uzlabo dzīvnieku labturību vai veicina jaunas ilgtspējīgas ražošanas metodes;

b)

izstrādāt vai ieviest tirgū jaunas akvakultūras sugas ar labu tirgus potenciālu, jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas;

c)

izpētīt inovatīvo produktu vai procesu tehniskās vai ekonomiskās īstenošanas iespējas.

a)

produktīvus ieguldījumus akvakultūrā;

b)

akvakultūras ražošanas un audzēto sugu dažādošanu;

c)

akvakultūras vienību modernizāciju, tostarp akvakultūrā iesaistīto darba ņēmēju darba un drošības apstākļu uzlabošanu;

d)

uzlabojumus un modernizāciju saistībā ar dzīvnieku veselību un labturību, tostarp tāda aprīkojuma iegādi, kas paredzēts saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām;

e)

ieguldījumus negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanā vai pozitīvas ietekmes uz vidi veicināšanā un resursu efektīvākā izmantošanā;

f)

ieguldījumus akvakultūras produktu kvalitātes uzlabošanā vai vērtības pievienošanu akvakultūras produktiem;

g)

esošo akvakultūras dīķu vai lagūnu atjaunošanu, izvācot sanesas, vai ieguldījumus, lai novērstu sanesu nogulsnēšanos;

h)

akvakultūras uzņēmumu ienākumu dažādošanu, pievēršoties papildinošām darbībām citās jomās ārpus akvakultūras;

i)

ieguldījumus, lai būtiski samazinātu akvakultūras uzņēmumu ietekmi uz ūdens izmantojumu un kvalitāti, jo īpaši samazinot izmantojamo ūdens vai ķīmisko vielu, antibiotiku un citu zāļu daudzumu vai uzlabojot izplūstošā ūdens kvalitāti, arī izmantojot multitrofiskas akvakultūras sistēmas;

j)

tādu slēgtu akvakultūras sistēmu veicināšanu, kurās akvakultūras produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, tādējādi samazinot izmantojamā ūdens daudzumu;

k)

ieguldījumus akvakultūras uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanā un akvakultūras uzņēmumu pārejā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

a)

akvakultūras saimniecībām paredzētu pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumu izveidi;

b)

tehniska, zinātniska, juridiska, ekoloģiska vai ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumu akvakultūras saimniecībām iegādi.

a)

pārvaldības vajadzībām, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem vides jomā, kā arī jūras telpiskās plānošanas prasībām;

b)

ietekmes uz vidi novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (31) un Direktīvā 92/43/EEK;

c)

pārvaldības vajadzībām, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem par ūdensdzīvnieku veselību un labturību vai sabiedrības veselību;

d)

veselības un nekaitīguma standartiem, kas pamatojas uz Savienības un valsts tiesību aktiem;

e)

tirdzniecības un darījumdarbības stratēģijām.

a)

profesionālas mācības, mūžizglītību, zinātniskās un tehniskās informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu, jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā un akvakultūras darbību ietekmes uz vidi samazināšanu;

b)

darba apstākļu uzlabošanu un darba drošības veicināšanu;

c)

tīklu veidošanu un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, tostarp zinātniskām un tehniskām struktūrām vai struktūrām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību.

a)

akvakultūras attīstībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā telpiskās plānošanas procesus, un tādu teritoriju noteikšanu un kartēšanu, kurās akvakultūra nebūtu pieļaujama, lai saglabātu šādu teritoriju funkcijas ekosistēmas darbībā;

b)

tādu atbalsta iekārtu un infrastruktūru uzlabošanu un pilnveidošanu, kuras vajadzīgas, lai palielinātu akvakultūras vietu potenciālu un mazinātu akvakultūras negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp ieguldījumus zemes konsolidācijā, energoapgādē vai ūdens apsaimniekošanā;

c)

darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk un īsteno saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punktu vai Direktīvas 92/43/EEK 16. panta 1. punktu, lai nepieļautu būtisku kaitējumu akvakultūrai;

d)

darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk un īsteno pēc paaugstinātas mirstības vai saslimšanas gadījumu konstatēšanas, kā paredzēts Padomes Direktīvas 2006/88/EK (32) 10. pantā. Minētajās darbībās var būt ietverta tādu rīcības plānu pieņemšana attiecībā uz gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru mērķis ir krājumu aizsardzība, atjaunošana un pārvaldība, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu dabīgo atrašanās un savākšanas vietu saglabāšanai paredzēts atbalsts gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu ražotājiem.

a)

viņiem ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence;

b)

viņi pirmo reizi dibina akvakultūras mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kā minētā uzņēmuma vadītāji; un

c)

viņi iesniedz darījumdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību.

a)

pāreju no tradicionālām akvakultūras audzēšanas metodēm uz bioloģisko akvakultūru tādā nozīmē, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (33), un saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 710/2009 (34);

b)

līdzdalību Savienības vides vadības un audita sistēmās (EMAS), kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 (35).

a)

zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās laikā, kurā notiek pāreja no tradicionālās audzēšanas uz bioloģisko audzēšanu, attiecībā uz darbībām, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; vai

b)

papildu izmaksām, kas izriet no pieteikuma iesniegšanas un gatavošanās līdzdalībai EMAS, attiecībā uz darbībām, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

a)

akvakultūras metodes, kas ir saderīgas ar īpašām vides vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no NATURA 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

b)

līdzdalību (ar to tieši saistīto izmaksu ziņā) ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, ko izstrādājušas publiskā sektora iestādes vai ko īsteno to pārraudzībā;

c)

akvakultūras darbības, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu pārvaldību.

a)

kontaminācija ilgst ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas; vai

b)

zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 25 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu trīs kalendārajos gados pirms tā gada, kurā tika apturēta ieguve.

a)

izmaksas saistībā ar slimību kontroli un izskaušanu akvakultūrā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/470/EK (36), tostarp darbības izmaksas, kas vajadzīgas, lai izpildītu izskaušanas plānā paredzētos pienākumus;

b)

vispārējas un konkrētām sugām piemērotas paraugprakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību vai dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā;

c)

iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt akvakultūras atkarību no akvakultūrā izmantojamajām veterinārajām zālēm;

d)

veterināros vai farmaceitiskos pētījumus un informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu attiecībā uz veterinārajām slimībām akvakultūrā, lai veicinātu veterināro zāļu pienācīgu izmantošanu;

e)

dalībvalstīs atzītu akvakultūras nozares veselības aizsardzības grupu izveidi un darbību;

f)

kompensāciju gliemju audzētājiem par darbību pagaidu pārtraukšanu ārkārtējas gliemju masveida mirstības dēļ, ja mirstības apjoms pārsniedz 20 % vai ja zaudējumi, kas radušies darbības pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 35 % no attiecīgā uzņēmuma ikgadējā apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu to trīs kalendāro gadu laikā, kas ir pirms tā gada, kurā tika pārtrauktas darbības.

a)

dabas katastrofas;

b)

nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

c)

pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē, par kurām operators nav atbildīgs;

d)

akvakultūras slimības, ražošanas iekārtu darbības traucējumi vai iznīcināšana, par ko operators nav atbildīgs.

a)

nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares maksimālu iesaistīšanos piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgā attīstībā;

b)

nodrošina to, lai vietējā sabiedrība pilnībā izmantotu jūrlietu, piekrastes un iekšējo ūdeņu attīstības sniegtās iespējas un gūtu labumu no tām, un jo īpaši palīdz mazām un panīkušām zvejas ostām maksimāli palielināt ar jūru saistītās iespējas, attīstot dažādotu infrastruktūru.

a)

plaši atspoguļo savas stratēģijas galveno mērķi un reģiona sociāli ekonomisko sastāvu, nodrošinot galveno ieinteresēto personu, tostarp privātā sektora, publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības, līdzsvarotu pārstāvību;

b)

nodrošina zvejniecības un/vai akvakultūras nozares ievērojamu pārstāvību.

a)

sagatavošanās atbalsts;

b)

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana;

c)

sadarbības pasākumi;

d)

kārtējās izmaksas un aktivizēšana.

a)

pievienotās vērtības veidošana, darbvietu radīšana, jauniešu piesaistīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos;

b)

dažādošanas atbalstīšana komerciālās zvejas jomā un ārpus tās, mūžizglītības un darbvietu radīšanas veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos;

c)

zivsaimniecības un akvakultūras reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšanas darbības;

d)

sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp zvejas, akvakultūras un jūras kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos;

e)

zivsaimniecības kopienu nozīmes stiprināšana vietējā attīstībā un vietējo zivsaimniecības resursu un jūrlietu darbību pārvaldība.

a)

starpteritoriju sadarbības vai transnacionālas sadarbības projektiem;

b)

kā tehnisku sagatavošanās atbalstu starpteritoriju sadarbības un transnacionālas sadarbības projektiem, ar nosacījumu, ka ZVRG var pierādīt, ka tās gatavojas projekta īstenošanai.

a)

uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

b)

daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 15 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražotāju organizācija laidusi pārdošanā;

c)

finansiālais atbalsts gadā nepārsniedz 2 % no ražotāju organizācijas biedru tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības 2009.–2011. gada laikposmā.

a)

tehniskās izmaksas aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tiešajām izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kas vajadzīgas, lai stabilizētu un uzglabātu attiecīgos produktus;

b)

finansiālās izmaksas aprēķina katru gadu, izmantojot procentu likmi, ko katru gadu nosaka katrā dalībvalstī;

a)

izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas jāatzīst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II nodaļu;

b)

meklēt jaunus tirgus un uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū zvejas un akvakultūras produktus, tostarp:

c)

uzlabot kvalitāti un pievienoto vērtību, veicinot:

d)

veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti, kā arī izpēti par Savienības atkarību no importa;

e)

veicināt zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamību un attiecīgā gadījumā Savienības mēroga ekomarķējuma izveidi zvejas un akvakultūras produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1379/2013;

f)

izstrādāt MVU paredzētus standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

g)

rīkot reģionālas, valsts vai transnacionālas informēšanas un reklāmas kampaņas, lai palielinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējīgiem zvejas un akvakultūras produktiem.

a)

kas veicina enerģijas taupīšanu vai mazina ietekmi uz vidi, arī ieguldījumus atkritumu apstrādē;

b)

kas uzlabo drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļus;

c)

kas atbalsta tādu komerciālu zivju nozvejas apstrādi, kuras nevar būt paredzētas lietošanai pārtikā;

d)

kas attiecas uz galvenajās apstrādes darbībās radušos blakusproduktu apstrādi;

e)

kas attiecas uz bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 6. un 7. pantu;

f)

kuru rezultātā rodas jauni vai uzlaboti produkti, jauni vai uzlaboti procesi vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.

a)

kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos;

b)

kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no 1. punktā minēto reģionu ostām;

c)

kuri importēti no trešām valstīm.

a)

fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū;

b)

tādu kuģu īpašnieki vai operatori, kas reģistrēti 1. punktā minēto reģionu ostās un kas darbojas minētajos reģionos, vai šādu īpašnieku vai operatoru apvienības;

c)

operatori apstrādes un tirdzniecības sektorā vai šādu operatoru apvienības.

a)

attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ; un

b)

visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

a)

tehnoloģijas, tostarp datoraparatūru un programmatūru, kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), videonovērošanas sistēmu (CCTV) un IT tīklu iegāde, uzstādīšana un izstrāde ar zivsaimniecību saistīto datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai, riska pārvaldībai, norādīšanai (izmantojot ar kontroli saistītas tīmekļa vietnes) un apmaiņai un paraugu vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām;

b)

to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas ir vajadzīgi, lai zvejā un zvejas produktu tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus attiecīgajām dalībvalsts un Savienības iestādēm; tas ietver arī komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām;

c)

to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantā;

d)

programmu par datu apmaiņu un to analīzi dalībvalstu starpā īstenošana;

e)

patruļas kuģu, gaisa kuģu un helikopteru modernizācija un iegāde, ar noteikumu, ka tos izmanto zvejniecības kontrolei vismaz 60 % no to kopējā ekspluatācijas laikposma gadā;

f)

citu kontroles līdzekļu, tostarp dzinēja jaudas mērīšanas ierīču un svēršanas iekārtu, iegāde;

g)

ar zvejas kontroli saistītu inovatīvu kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu izveide;

h)

par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību atbildīgā personāla mācību un apmaiņas programmas, arī starp dalībvalstīm;

i)

izmaksu un ieguvumu analīze, kā arī novērtējumi par kompetento iestāžu veiktajām revīzijām un izdevumiem, kas saistīti ar uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

j)

iniciatīvas, tostarp semināru rīkošanu un plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, kuru mērķis ir uzlabot gan zvejnieku un citu ieinteresēto personu, piemēram, inspektoru, prokuroru un tiesnešu, gan plašas sabiedrības izpratni par nepieciešamību apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un par KZP noteikumu izpildi;

k)

darbības izmaksas, kas radušās, veicot stingrāku kontroli krājumiem, kuriem piemēro īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu, un kontroles koordināciju atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 (38) 15. pantam;

l)

programmas, kas saistītas ar tāda rīcības plāna īstenošanu, kurš paredzēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 102. panta 4. punktu, tostarp jebkādas darbības izmaksas.

a)

datu vākšana, pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām;

b)

valsts, starptautiskas un vietējā līmeņa daudzgadu paraugu ņemšanas programmas, ar noteikumu, ka tās attiecas uz krājumiem, kuri ietilpst KZP;

c)

komerciālas zvejas un atpūtas zvejas uzraudzība jūrā, tostarp uzraudzība attiecībā uz jūras organismu, piemēram, jūras zīdītāju un putnu, piezveju;

d)

pētnieciskas uzskaites jūrā;

e)

dalībvalstu un reģionālo iestāžu pārstāvju dalība reģionālās koordinācijas sanāksmēs, sanāksmēs, ko rīko reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kuras sniedz zinātniskus ieteikumus;

f)

datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmu uzlabošana un eksperimentālo pētījumu īstenošana nolūkā uzlabot pašreizējās datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmas.

a)

tehniskās palīdzības pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. panta 1. punktā;

b)

valsts mēroga tīklu izveidi, kuru mērķis ir informācijas izplatīšana, spēju veidošana, paraugprakses apmaiņa un dalībvalsts teritorijā izveidotu ZVRG sadarbības atbalstīšana.

a)

integrētu jūras uzraudzību (IJU), un jo īpaši vienotu informācijas apmaiņas vidi (CISE) ar mērķi pārraudzīt Savienības jūrlietu jomu;

b)

veicinātu jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību neskarot šīs regulas 37. pantu, un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dotu iespēju precīzāk noteikt to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi, jo īpaši saistībā ar Direktīvu 2008/56/EK.

a)

palīdz sasniegt IJU mērķus un jo īpaši CISE mērķus;

b)

aizsargā jūras vidi, jo īpaši tās bioloģisko daudzveidību un aizsargājamās jūras teritorijas, piemēram, Natura 2000 teritorijas, saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 92/43/EEK un Direktīvā 2009/14/EK;

c)

uzlabo zināšanas par jūras vides stāvokli, lai izveidotu uzraudzības programmas un to pasākumu programmas, kas paredzēti Direktīvā 2008/56/EK, atbilstīgi pienākumiem, kas noteikti minētajā direktīvā.

a)

sekmē jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības izveidi un īstenošanu, jo īpaši:

b)

palīdz izstrādāt starpnozaru iniciatīvas, kas savstarpēji nāk par labu dažādām jūrlietu nozarēm un/vai nozaru politikas virzieniem, ņemot vērā jau esošus instrumentus un iniciatīvas un balstoties uz tām, tādas kā:

c)

atbalsta ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūras nozarēs, kā arī piekrastes, salu un tālākajos reģionos Savienībā, tādējādi papildinot iedibinātas nozaru un valsts mēroga darbības;

d)

veicina jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dod iespēju precīzāk noteikt to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi, atbilstīgi mērķim sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā tas paredzēts Direktīvā 2008/56/EK.

a)

pētījumi;

b)

projekti, tostarp izmēģinājuma projekti un sadarbības projekti;

c)

sabiedrības informēšana un apmaiņa ar paraugpraksi, izpratnes veicināšanas kampaņas un saistītie saziņas un izplatīšanas pasākumi, piemēram, publicitātes kampaņas, pasākumi, tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana, un ieinteresēto personu platformas;

d)

konferences, semināri, forumi un darbsemināri;

e)

koordinācijas darbības, tostarp informācijas kopīgas izmantošanas tīkli un atbalsts jūras baseina stratēģiju izstrādei;

f)

tādu IT sistēmu un tīklu izveide, ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina datu apkopošanu, administrēšanu, validēšanu, analīzi un apmaiņu un paraugu vākšanas metožu izstrādi, kā arī savienojumu ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām;

g)

mācību projekti tādu zināšanu, profesionālo kvalifikāciju un pasākumu attīstīšanai, kuru mērķis ir veicināt profesionālo attīstību jūrlietu nozarē.

a)

IJU tehnisko līdzekļu izstrādi un ieviešanu, jo īpaši tādēļ, lai atbalstītu CISE izvēršanu, ekspluatāciju un uzturēšanu ar mērķi veicināt starpnozaru un pārrobežu uzraudzības informācijas apmaiņu, kas savstarpēji saistītu visas lietotāju grupas, ņemot vērā attiecīgās nozaru politikas tendences attiecībā uz uzraudzību un, vajadzības gadījumā, palīdzot tās attiecīgi attīstīt;

b)

dalībvalstu vai reģionu darba daudzpusējas un divpusējas koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir jūras telpiskās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrāde, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar datu kopīgas izmantošanas un uzraudzības sistēmām un praksi, novērtēšanas darbībām, ekspertu tīklu izveidi un darbību, un tādas programmas izstrādi, kuras mērķis ir veidot dalībvalstu spējas jūras telpiskās plānošanas īstenošanā;

c)

iniciatīvas ar mērķi līdzfinansēt, iegādāties un uzturēt jūras novērojumu sistēmu un tehniskos līdzekļus, lai izstrādātu, izveidotu un ekspluatētu funkcionējošu Eiropas jūras novērojumu un datu tīkla sistēmu, kuras mērķis ir atvieglot jūras datu un zināšanu vākšanu, iegūšanu, apkopošanu, apstrādi, kvalitātes kontroli, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu ar dalībvalstu un/vai attiecīgu starptautisku iestāžu sadarbības palīdzību.

a)

zinātnisko ieteikumu vākšanu, pārvaldību un izplatīšanu saskaņā ar KZP;

b)

konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem saskaņā ar KZP;

c)

brīvprātīgām iemaksām starptautiskās organizācijās;

d)

konsultatīvajām padomēm;

e)

tirgus izpēti;

f)

KZP un IJP saziņas pasākumiem.

a)

pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības un akvakultūras pārvaldības alternatīvas metodes, tostarp konsultatīvajās padomēs;

b)

zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas struktūras, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, neatkarīgi eksperti un pētniecības iestādes;

c)

ekspertu piedalīšanās darba grupu sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem, piemēram, ZZTEK, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības un akvakultūru speciālistu ieguldījums;

d)

pētnieciskas uzskaites jūrā, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 199/2008 12. panta 2. punktā, zonās, kurās Savienības kuģi darbojas saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 31. pantā;

e)

Komisijas izdevumi, kas radušies par pakalpojumiem, kuri saistīti ar datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, ar zivsaimniecības ekspertu sanāksmju organizēšanu un pārvaldību un ar gada darba programmu pārvaldību, kas saistītas ar zinātnisko un tehnisko lietpratību zivsaimniecības jautājumos, ar datu pieprasījumu un datu kopu apstrādi un ar sagatavošanas darbu, kura mērķis ir zinātnisko atzinumu un ieteikumu sniegšana;

f)

dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot dažādās reģionālās ieinteresētās personas un reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī uzlabo zinātnisko lietpratību zivsaimniecības pārvaldības atbalstam.

a)

patruļas kuģu, gaisa kuģu un helikopteru iegāde un/vai fraktēšana, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis, kuras pieder pie viena ģeogrāfiskā apgabala, ar noteikumu, ka tos izmanto zvejniecības kontrolei vismaz 60 % no visa izmantošanas laikposma gadā;

b)

izdevumi, kas saistīti ar jaunu kontroles tehnoloģiju novērtēšanu un izstrādi, kā arī datu apmaiņas nodrošināšanas procesi;

c)

visi darbības izdevumi, kas saistīti ar kontroli un izvērtēšanu, ko veic Komisija attiecībā uz KZP īstenošanu, jo īpaši ar pārbaudēm, inspekcijām un revīzijas misijām, aprīkojumu un mācībām Komisijas amatpersonām, sanāksmju organizēšanu un piedalīšanos tajās, tostarp ar informācijas un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu vidū, pētījumiem, IT pakalpojumiem un piegādātājiem un Komisijas veiktu inspekcijas līdzekļu fraktēšanu vai iegādi, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IX un X sadaļā.

a)

starptautiskas mācību programmas personālam, kas ir atbildīgs par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

b)

iniciatīvas, tostarp semināri un plašsaziņas līdzekļi, kuru mērķis ir Savienībā standartizēt regulu interpretēšanu un ar tām saistīto kontroli.

a)

finansiālas iemaksas, kas sniegtas Apvienoto Nāciju Organizācijai, kā arī brīvprātīgs finansējums, kas sniegts jebkurai starptautiskai organizācijai, kas darbojas jūras tiesību jomā;

b)

finansiālas iemaksas sagatavošanas darbos, kas saistīti ar jaunām starptautiskām organizācijām vai jauniem starptautiskiem līgumiem, kas ir Savienības interesēs;

c)

finansiālas iemaksas starptautisku organizāciju īstenotā darbā vai programmās, kas Savienībai ir īpaši svarīgas;

d)

finansiālas iemaksas ikvienā darbībā (arī līgumslēdzēju pušu darba sanāksmēs, neoficiālās vai ārkārtas sanāksmēs), kas atbalsta Savienības intereses starptautiskās organizācijās un stiprina sadarbību ar tās partneriem minētajās organizācijās. Šajā sakarībā, ja Savienības interesēs kļūst nepieciešama trešo valstu pārstāvju klātbūtne starptautisku forumu un organizāciju sarunās un sanāksmēs, EJZF var segt viņu dalības izmaksas.

a)

ar KZP un IJP saistītu informēšanas un saziņas pasākumu izmaksas, tostarp:

b)

to ekspertu un ieinteresēto personu pārstāvju ceļa un uzturēšanās izmaksas, kurus Komisija ir uzaicinājusi uz sanāksmēm;

c)

izmaksas par korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

a)

tehniskās palīdzības pasākumus, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. pantā;

b)

ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu sagatavošanu, uzraudzību un novērtējumu un Savienības dalību reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijās. Attiecīgie pasākumi ir pētījumi, sanāksmes, ekspertu piedalīšanās, pagaidu personāla izmaksas, informācijas darbības un jebkādas citas administratīvas izmaksas vai izmaksas, kas izriet no Komisijas zinātniskas vai tehniskas palīdzības;

c)

tāda ZVRG Eiropas tīkla izveidi, kura mērķis ir spēju veidošana, informācijas izplatīšana, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un ZVRG sadarbības atbalstīšana. Minētais tīkls sadarbojas ar vietējās attīstības tīklu veidošanas un tehniskā atbalsta struktūrām, kas izveidotas ar ERAF, ESF un ELFLA, saistībā ar vietējās attīstības pasākumiem un transnacionālu sadarbību.

a)

100 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem 67. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam;

b)

100 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem 70. pantā minētajam kompensācijas režīmam;

c)

50 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 33. un 34. pantā un 41. panta 2. punktā;

d)

70 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem 76. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajam atbalstam;

e)

90 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 76. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un f) līdz l) apakšpunktā;

f)

80 % no atbilstīgajiem izdevumiem atbalstam, kas minēts 77. pantā.

a)

atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts vai uzņēmums, kam ir uzticēts veikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā minēts LESD 106. panta 2. punktā, ja atbalsts ir sniegts šādu pakalpojumu veikšanai;

b)

darbība ir saistīta ar 67. pantā minēto uzglabāšanas atbalstu;

c)

darbība ir saistīta ar 70. pantā minēto kompensācijas režīmu;

d)

darbība ir saistīta ar 77. pantā minēto datu vākšanu;

e)

darbība ir saistīta ar 33. vai 34. pantā minēto atbalstu vai 54., 55. vai 56. pantā minēto kompensāciju;

f)

darbība ir saistīta ar 80. pantā minētajiem IJP pasākumiem.

a)

darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas I, II vai IV nodaļu, un tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:

b)

darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas III nodaļu, tā atbilst vienam no kritērijiem, kas izklāstīti šā punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā, un tiek sniegta publiska piekļuve tās rezultātiem.

a)

katru gadu līdz 31. martam Komisijai sniedz attiecīgos summāros datus par laikposmā līdz iepriekšējā kalendārā gada beigām finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galveno informāciju par atbalsta saņēmēju un pašu darbību;

b)

nodrošina darbības programmas publicitāti, potenciālos atbalsta saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā iesaistītās struktūras un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides aizsardzības organizācijas, informējot par programmas piedāvātajām iespējām un par noteikumiem piekļuves iegūšanai programmas finansējumam;

c)

nodrošina darbības programmas publicitāti, informējot atbalsta saņēmējus par Savienības ieguldījumu un plašu sabiedrību par Savienības lomu programmā.

a)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautos izdevumus ietekmē gadījumi, kad atbalsta saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti šīs regulas 10. panta 2. punktā, un dalībvalsts nav tos izlabojusi līdz šajā punktā paredzētās korekcijas procedūras uzsākšanai;

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts nopietni nav ievērojusi KZP noteikumus, un tādēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 101. pantu, un kad attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi.

a)

pierādīt KZP un IJP progresu un sasniegumus, aplūkot EJZF darbību vispārējo ietekmi un novērtēt EJZF darbību efektivitāti, lietderīgumu un nozīmību;

b)

veicināt KZP un IJP mērķtiecīgāku atbalstu;

c)

atbalstīt kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu;

d)

sniegt pamatīgus, uz pierādījumiem balstītus EJZF darbību novērtējumus, kurus ņem vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

a)

sešos mēnešos pēc programmas apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas sniedz konsultācijas par finansējamo darbību atlases kritērijiem un tos apstiprina; atlases kritērijus pārskata saskaņā ar plānošanas vajadzībām;

b)

pārbauda pasākumus un iznākumus, kas saistīti ar programmas novērtēšanas plānu;

c)

pārbauda programmā paredzētās darbības, kas saistītas ar konkrētu ex ante nosacījumu izpildi;

d)

pārbauda un apstiprina gada īstenošanas ziņojumus pirms to nosūtīšanas Komisijai;

e)

izskata iespējas veikt pasākumus ar mērķi veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

a)

informāciju par finansiālajām saistībām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem;

b)

kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas saistībā ar novērtēšanas plānu;

c)

informāciju par gadījumiem un veiktā rīcība, kad notikuši smagi pārkāpumi, kā minēts šīs regulas 10. panta 1. punktā, un nav ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti šīs regulas 10. panta 2. punktā, kā arī koriģējošas darbības;

d)

informāciju par darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību 41. panta 10. punktam;

e)

informāciju par darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu atbalsta saņēmēju publiskošanu saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu attiecībā uz fiziskām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp jebkādu piemērojamo maksimālo apjomu.

a)

tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenoto darbības programmu un nodrošina tai piekļuvi;

b)

to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmas finansējuma iespējām;

c)

Savienības pilsoņu informēšanu par EJZF nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības nolīgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi;

d)

to, lai tiktu publiskots pārskats par pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, tostarp par gadījumiem, kad dalībvalstis vai atbalsta saņēmēji nav nodrošinājuši atbilstību, kā arī par koriģējošiem pasākumiem, piemēram, veiktajām finanšu korekcijām.

a)

līdz 2017. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par atbilstīgi šai regulai finansēto darbību rezultātiem un to īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

līdz 2018. gada 30. augustam – paziņojumu par atbilstīgi šai regulai finansēto darbību turpinājumu.