13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/45


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 481/2014

(2014. gada 4. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (1) un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 18. panta 1. punktu ir nepieciešams izstrādāt īpašus noteikumus par sadarbības programmu izdevumu atbilstību attiecībā uz personāla izmaksām, biroja un administratīvajiem izdevumiem, ceļa un uzturēšanās izmaksām, ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksām un aprīkojuma izdevumiem (turpmāk “izdevumu kategorijas”).

(2)

Lai atbilstības noteikumus sadarbības programmām varētu piemērot elastīgi, dalībvalstīm, kas piedalās konkrētā sadarbības programmā, vajadzētu būt iespējai noteikt, ka konkrēta izdevumu kategorija nav piemērojama konkrētās sadarbības programmas īpašajā prioritārajā virzienā.

(3)

Būtu jānorāda, kā sadarbības programmu izdevumu atbilstības noteikumi, kas noteikti šajā regulā, iekļaujas vispārīgajā tiesiskajā regulējumā par atbilstības noteikumiem, kuri piemērojami visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) 65.–71. pantā.

(4)

Attiecībā uz katru izdevumu kategoriju būtu jānosaka dažādi izdevumu elementi.

(5)

Būtu jāprecizē, ka izdevumi par dāvanām parasti nav atbilstīgi. Tomēr izdevumiem par nelielu reklāmas priekšmetu izplatīšanu reklāmas, komunikācijas, publicitātes vai informācijas mērķiem būtu jābūt atbilstīgiem.

(6)

Būtu jānosaka dažādie personāla izmaksu elementi un noteikumi par šādu izmaksu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu kopumā, kā arī atsevišķi – par tādu nepilna darba laika uzdevumu vai pakalpojumu līgumu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu, kuru pamatā ir stundas likme.

(7)

Būtu jānosaka dažādie biroja un administratīvo izdevumu elementi un noteikumi par šādu izmaksu elementu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu tiešo vai netiešo izmaksu veidā, jo īpaši gadījumos, ja tie kombinēti ar Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzētajām vienotajām likmēm.

(8)

Būtu jānosaka dažādie ceļa un uzturēšanās izmaksu elementi un noteikumi par šādu izmaksu elementu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, vai izdevumi radušies atbalsta saņēmējam vai tieši viņa personālam. Būtu arī jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic ceļa un uzturēšanās izmaksu uzskaiti, ja izmaksas radušās ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. pantā.

(9)

Būtu jānosaka dažādie ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksu elementi.

(10)

Būtu jānosaka dažādie aprīkojuma izdevumu elementi un noteikumi par lietota aprīkojuma atbilstību.

(11)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Neskarot atbilstības noteikumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65.–71. pantā vai pamatojoties uz minētajiem pantiem, šajā regulā paredz īpašus noteikumus par sadarbības programmu izdevumu atbilstību attiecībā uz šādām izdevumu kategorijām:

a)

personāla izmaksas;

b)

biroja un administratīvie izdevumi;

c)

ceļa un uzturēšanās izmaksas;

d)

ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas; un

e)

aprīkojuma izdevumi.

2.   Dalībvalstis, kas pārstāvētas sadarbības programmas uzraudzības komitejā, drīkst vienoties noteikt, ka izdevumi, kas ietilpst vienā vai vairākās no 1. punktā minētajām kategorijām, nav atbilstīgi vienā vai vairākos prioritārajos virzienos.

2. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Visi izdevumi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar šo regulu un ko ir samaksājis atbalsta saņēmējs vai kas ir samaksāti atbalsta saņēmēja vārdā, attiecas uz darbības vai tās daļas sākšanas vai sākšanas un īstenošanas izmaksām.

2.   Par atbilstīgām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

a)

naudas sodi, finansiālas sankcijas un izdevumi par juridiskiem strīdiem un tiesvedību;

b)

izmaksas par dāvanām, izņemot tās, kuru vērtība nepārsniedz EUR 50 par vienu dāvanu, ja tās pasniegtas reklāmas, komunikācijas, publicitātes vai informācijas nolūkā;

c)

izmaksas, kas saistītas ar ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstībām.

3. pants

Personāla izmaksas

1.   Personāla izmaksu izdevumus veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot atbalsta saņēmēja darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

a)

pilna laika darbs;

b)

nepilna laika darbs ar fiksētu mēnesī nostrādātā laika procentuālo daļu;

c)

nepilna laika darbs ar mainīgu mēnesī nostrādāto stundu skaitu; vai

d)

pamatojoties uz stundas likmi.

2.   Personāla izmaksu izdevumi ir tikai:

a)

algas maksājumi, kas saistīti ar pasākumiem, kurus vienība neveiktu, ja attiecīgā darbība nebūtu uzsākta, kuri noteikti darba/darbu izpildes līgumā vai lēmumā par iecelšanu amatā (abi turpmāk “nodarbinātības dokuments”) vai ar likumu un kuri saistīti ar darba pienākumiem, kas minēti konkrētā darbinieka darba aprakstā;

b)

jebkuras citas izmaksas, kas tieši saistītas ar darba samaksas maksājumiem, kuri rodas darba devējam un kurus tas samaksā, piemēram, nodarbinātības nodokļi un sociālā apdrošināšana, tostarp pensijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (3), ja:

i)

tās ir noteiktas nodarbinātības dokumentā vai ar likumu;

ii)

tās ir saskaņā ar nodarbinātības dokumentā minētajiem tiesību aktiem un standarta praksi valstī un/vai organizācijā, kurā konkrētais darbinieks faktiski strādā; un

iii)

darba devējs tās nevar atgūt.

Attiecībā uz a) apakšpunktu algas maksājumiem var pielīdzināt maksājumus fiziskām personām, ko atbalsta saņēmējs nodarbina saskaņā ar līgumu, kurš nav darba/darbu izpildes līgums, un šādu līgumu var uzskatīt par nodarbinātības dokumentu.

3.   Personāla izmaksas var atlīdzināt:

i)

ņemot vērā reālās izmaksas (ko pamato ar nodarbinātības dokumentu un algas aprēķinu); vai

ii)

saskaņā ar vienkāršotām izmaksu iespējām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā; vai

iii)

kā vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 19. pantu.

4.   Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras veic nepilna darba laika uzdevumu, kas ir saistīts ar attiecīgo darbību, aprēķina kā:

a)

fiksētu procentuālo daļu no bruto darbaspēka izmaksām atbilstoši fiksētai attiecīgajā darbībā nostrādātā laika procentuālajai daļai – bez pienākuma izveidot atsevišķu darba laika reģistrēšanas sistēmu; vai

b)

mainīgu daļu no bruto darbaspēka izmaksām atbilstoši attiecīgajā darbībā nostrādāto stundu skaitam, kas katrā mēnesī var būt atšķirīgs, – pamatojoties uz laika reģistrēšanas sistēmu, kura aptver 100 % no darbinieka darba laika.

5.   Attiecībā uz nepilna darba laika uzdevumiem saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu darba devējs par katru darbinieku sagatavo dokumentu, kurā nosaka saistībā ar attiecīgo darbību nostrādājamā laika procentuālo daļu.

6.   Attiecībā uz nepilna darba laika uzdevumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu atlīdzināmās personāla izmaksas aprēķina, par pamatu izmantojot stundas likmi, ko nosaka:

i)

mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā un izteikts stundās; vai

ii)

pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar 1 720 stundām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 2. punktu.

Stundas likmi reizina ar to stundu skaitu, kas faktiski nostrādātas saistībā ar attiecīgo darbību.

7.   Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir atbilstīgas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu).

4. pants

Biroja un administratīvie izdevumi

Biroja un administratīvie izdevumi ir tikai šādi elementi:

a)

biroja noma;

b)

apdrošināšana un nodokļi, kas saistīti ar ēkām, kurās izvietots personāls, un biroja aprīkojumu (piemēram, apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam, apdrošināšana zādzības gadījumam);

c)

komunālie pakalpojumi (piemēram, elektrība, apkure, ūdens);

d)

biroja piederumi;

e)

vispārējā uzskaite, kas tiek nodrošināta atbalsta saņēmēja organizācijā;

f)

arhīvi;

g)

tehniskā apkope, uzkopšana un remonti;

h)

drošība;

i)

IT sistēmas;

j)

sakari un komunikācija (piemēram, tālrunis, fakss, internets, pasta pakalpojumi, vizītkartes);

k)

bankas pakalpojumu maksa par konta vai kontu atvēršanu un apkalpošanu, ja darbības īstenošanai nepieciešama atsevišķa konta atvēršana;

l)

maksa par starpvalstu finanšu darījumiem.

5. pants

Ceļa un uzturēšanās izmaksas

1.   Ceļa un uzturēšanās izmaksu izdevumi ir tikai šādi elementi:

a)

ceļa izmaksas (piemēram, biļetes, ceļojuma apdrošināšana, transportlīdzekļa apdrošināšana, degviela, pārvietošanās ar automašīnu, ceļu nodevas, stāvvietu maksas);

b)

ēdināšanas izmaksas;

c)

naktsmītņu izmaksas;

d)

vīzas izmaksas;

e)

dienas nauda.

2.   Ja kāds no 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem elementiem ir segts ar dienas naudu, to neatlīdzina papildus dienas naudai.

3.   Ceļa un uzturēšanās izdevumi, kas radušies ārējiem ekspertiem un pakalpojumu sniedzējiem, ietilpst ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksās, kas minētas 6. pantā.

4.   Šajā pantā minēto izdevumu tiešu samaksu, ko veicis atbalsta saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka atbalsta saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.

5.   Attiecībā uz darbībām, kas attiecas uz tehnisko palīdzību vai reklāmas pasākumiem un spēju veidošanu, izdevumi, kuri radušies ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, ir atbilstīgi, ja tie radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 3. punktu.

6.   Vadošā iestāde kā atbilstīgas var pieņemt izmaksas par naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumiem, kas saņemti uzņēmumos, kuri atrodas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, ja minētās izmaksas radušās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punktu. Tas attiecas arī uz vietējā transporta ceļa izmaksām pasākuma vai darbības norises vietā, kas atrodas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas.

7.   Attiecībā uz atbalsta saņēmēju personālu, kas atrodas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, vadošā iestāde kā atbilstīgas var pieņemt izmaksas, kuras minētas 1. punktā, tostarp izmaksas par nokļūšanu pasākuma vai darbības norises vietā, kas atrodas programmas darbības teritorijas Savienības daļā vai ārpus tās, un atgriešanos no tās, ja minētās izmaksas radušās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punktu.

8.   Attiecībā uz atbalsta saņēmēju personālu, kas atrodas programmas darbības teritorijas Savienības daļā, par atbilstīgām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 1. punktu uzskata izmaksas, kuras minētas 1. punktā, tostarp izmaksas par nokļūšanu pasākuma vai darbības norises vietā, kas atrodas programmas darbības teritorijas Savienības daļā vai ārpus tās, un atgriešanos no tās.

6. pants

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas

Izdevumi, ko veido ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas, aptver šādus pakalpojumus un īpašās zināšanas, ko sniedz publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav darbības atbalsta saņēmējs:

a)

pētījumi vai apsekojumi (piemēram, novērtējumi, stratēģijas, koncepcijas apraksti, projekta plāni, rokasgrāmatas);

b)

apmācība;

c)

tulkošana;

d)

IT sistēmas un tīmekļa vietnes izstrāde, modifikācijas un atjauninājumi;

e)

reklāma, komunikācija, publicitāte vai informācija, kura saistīta ar darbību vai pašu sadarbības programmu;

f)

finanšu pārvaldība;

g)

pakalpojumi, kas saistīti ar pasākumu vai sanāksmju organizēšanu un īstenošanu (tostarp telpu noma, ēdināšana vai mutiskās tulkošanas pakalpojumi);

h)

dalība pasākumos (piemēram, reģistrācijas maksa);

i)

juridisko konsultāciju un notāra pakalpojumi, tehniskā un finanšu ekspertīze, citi konsultāciju un grāmatvedības pakalpojumi;

j)

intelektuālā īpašuma tiesības;

k)

pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta a) apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 23. panta 4. punktu;

l)

sertifikācijas un revīzijas izmaksas programmas līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 126. un 127. pantu;

m)

bankas vai citas finanšu iestādes garantiju saņemšana, ja tas nepieciešams saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem vai ir noteikts plānošanas dokumentā, ko pieņēmusi uzraudzības komiteja;

n)

ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

o)

citu veidu īpašās zināšanas un pakalpojumi, kas nepieciešami darbībām.

7. pants

Aprīkojuma izdevumi

1.   Izdevumi, kas nav izdevumi, uz kuriem attiecas 4. pants, un kas ir saistīti ar tāda aprīkojuma finansēšanu, kuru darbības atbalsta saņēmējs iegādājies, nomā vai par kuru viņš ir noslēdzis līzinga līgumu, aptver tikai turpmāk minēto:

a)

biroja aprīkojumu;

b)

datortehniku un programmatūru;

c)

mēbeles un piederumus;

d)

laboratorijas aprīkojumu;

e)

iekārtas un instrumentus;

f)

rīkus un ierīces;

g)

transportlīdzekļus;

h)

citu īpašu aprīkojumu, kas nepieciešams darbībām.

2.   Izmaksas par lietota aprīkojuma iegādi var uzskatīt par atbilstīgām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

attiecībā uz to nav saņemts nekāds cits atbalsts no ESI fondiem;

b)

tā cena nepārsniedz parasto cenu attiecīgajā tirgū;

c)

tam ir darbībai vajadzīgās tehniskās īpašības, un tas atbilst piemērojamām normām un standartiem.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).