24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/44

(1)

Globālā vides un drošības novērošana (GMES) bija Zemes novērošanas iniciatīva, ko vadīja Savienība un kas tika īstenota partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). GMES aizsākumi ir meklējami 1998. gada maijā, kad iestādes, kas bija iesaistījušās kosmosa darbību izstrādē Eiropā, izdeva kopīgu paziņojumu, kas pazīstams kā “Baveno Manifesto”. Manifesto aicināja uz ilgtermiņa apņemšanos izstrādāt no kosmosa veikta vides monitoringa pakalpojumus, izmantojot un turpinot attīstīt Eiropas prasmes un tehnoloģijas. 2005. gadā Savienība izdarīja stratēģisku izvēli kopā ar EKA Eiropā attīstīt neatkarīgas Zemes novērošanas spējas, lai sniegtu pakalpojumus vides un drošības jomās.

(2)

Attīstot šo iniciatīvu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 (3) tika izveidota Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES), un paredzēti tās sākotnējo darbību īstenošanas noteikumi.

(3)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 911/2010 izveidotā programma būtu jāturpina daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam satvarā, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4), tomēr, lai atvieglotu saziņu ar sabiedrību kopumā, akronīms “GMES” būtu jāaizstāj ar nosaukumu “Copernicus”. Komisija ir reģistrējusi preču zīmi, lai to varētu izmantot Savienības iestādes un lai to varētu licencēt citiem ieinteresētiem lietotājiem, it īpaši pamatpakalpojumu sniedzējiem.

(4)

Programmas Copernicus (Copernicus) pamatā ir Savienības, EKA un dalībvalstu partnerība. Tāpēc programmai vajadzētu gan balstīties uz esošajām Eiropas un valstu spējām, gan tās papildināt ar jauniem kopīgi izstrādātiem aktīviem. Lai šo pieeju īstenotu, Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar EKA un dalībvalstīm, kam pieder attiecīgi kosmosa un in situ aktīvi.

(5)

Lai īstenotu Copernicus mērķus, ar šo programmu būtu jānodrošina autonomas Savienības spējas veikt novērojumus no kosmosa un jāsniedz darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un civilās drošības jomās, pilnībā respektējot valstu pilnvaras attiecībā uz oficiāliem brīdinājumiem. Tai arī būtu jāizmanto pieejamie papildinošo misiju un in situ dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis. Copernicus cik vien iespējams būtu jāizmanto dalībvalstu spējas veikt novērojumus no kosmosa un sniegt pakalpojumus. Copernicus būtu jāizmanto arī Eiropas komerciālo iniciatīvu spējas, tādējādi vienlaikus veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Papildus būtu jāveicina datu pārraides optimizēšanas sistēmas, lai turpinātu pilnveidot spējas, reaģējot uz lietotāju vidū aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc gandrīz reāllaika datiem.

(6)

Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas tehnoloģiju izmantošanu gan vietējās iestādēs, gan mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras.

(7)

Copernicus mērķim vajadzētu būt šādam: vides un drošības jomā sniegt precīzu un drošticamu informāciju, kas pielāgota lietotāju vajadzībām un atbalsta citus Savienības politikas virzienus, jo īpaši saistībā ar iekšējo tirgu, transportu, vidi, enerģētiku, civilo aizsardzību un civilo drošību, sadarbību ar trešām valstīm un humāno palīdzību.

(8)

Copernicus būtu jāuzskata par Eiropas ieguldījumu Zemes novērošanas sistēmu globālās sistēmas (GEOSS) veidošanā; šī sistēma tiek izstrādāta Zemes novērošanas grupā (GEO).

(9)

Copernicus būtu jāīsteno saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības instrumentiem un rīcību, it īpaši saskaņā ar darbībām vides un klimata pārmaiņu jomās un instrumentiem drošības, personas datu aizsardzības, konkurētspējas un inovācijas, kohēzijas, pētniecības, transporta, konkurences un starptautiskās sadarbības jomās, un saskaņā ar Eiropas satelītu navigācijas sistēmām (Galileo un EGNOS). Copernicus datiem vajadzētu būt saskanīgiem ar dalībvalstu telpiskajiem atsauces datiem, kā arī ar Savienības telpiskās informācijas infrastruktūras īstenošanas noteikumiem un tehniskajām norādēm, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (5). Copernicus būtu jāpapildina arī kopīgā vides informācijas sistēma (SEIS), kā minēts Komisijas 2008. gada 1. februāra paziņojumā “Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu (SEIS)”, un Savienības darbības reaģēšanai ārkārtas situācijās. Copernicus vajadzētu īstenot atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (6) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, it īpaši tādos jautājumos kā pārredzamība, tādu apstākļu radīšana, kas veicina pakalpojumu attīstību, un ieguldījums saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. Copernicus datiem un Copernicus informācijai vajadzētu būt pieejamiem brīvi un atklāti, lai atbalstītu Eiropas digitālo programmu, kā teikts Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”.

(10)

Copernicus ir programma, kas jāīsteno saskaņā ar “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”). Tai būtu jāsniedz labums veselai virknei Savienības politikas virzienu un jāsekmē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana, it īpaši izstrādājot efektīvu kosmosa politiku, lai nodrošinātu rīkus dažu būtiskāko globālo uzdevumu risināšanai un lai sasniegtu mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģijas ilgtspēju. Vienlaikus Copernicus būtu jāatbalsta Eiropas kosmosa politikas īstenošana un Eiropas tirgu izaugsme tādās jomās kā ar kosmosu saistīti dati un pakalpojumi.

(11)

Copernicus vajadzētu arī gūt labumu no rezultātiem, ko sniedz programma “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7), jo īpaši no pamatprogrammā ietvertajiem pētniecības un inovācijas pasākumiem, kas paredzēti nākotnes Zemes novērošanas tehnoloģijām un lietojumiem, izmantojot attālo izpēti, gaisa un in situ tehnoloģijas un datus reaģēšanai uz lielām sabiedrības problēmām. Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz Copernicus dažādajiem aspektiem tiktu ievērota pienācīga sinerģija, pārredzamība un skaidrība.

(12)

Copernicus kosmosa komponenta attīstības pamatā vajadzētu būt to iespēju analīzei, kas ir saistītas ar lietotāju mainīgo vajadzību apmierināšanu, ietverot iepirkumu no valstu/publiskām misijām un komerciāliem nodrošinātājiem Eiropā, jaunu specializētu misiju specifikācijai, starptautiskiem nolīgumiem, kas nodrošina piekļuvi misijām, kuras nerīko Eiropa, un Eiropas Zemes novērošanas tirgum.

(13)

Skaidrības labad un lai veicinātu izmaksu kontroli, maksimālā summa, ko Savienība piešķir Copernicus darbību īstenošanai, būtu jāsadala dažādās kategorijās. Tomēr, lai sekmētu elastīgumu un nodrošinātu Copernicus netraucētu norisi, Komisijai vajadzētu būt iespējai pārvietot finansējumu starp kategorijām.

(14)

Darbības pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponenta pareizas darbības, pastāvīgas pieejamības un drošības. Nopietns drauds Copernicus kosmosa komponentam ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tāpēc Copernicus darbībās būtu jāietver Copernicus kosmosa komponenta un tās darbību aizsardzība, tostarp satelītu palaišanas laikā. Šādā kontekstā samērīgu ieguldījumu izmaksu segšanā par pakalpojumiem, kas spēj nodrošināt šādu aizsardzību, varētu finansēt no Copernicus piešķirtā budžeta, ciktāl tas iespējams, stingri pārvaldot izmaksas un pilnīgi ievērojot maksimālo summu EUR 26,5 miljoni pašreizējās cenās, kas noteikta šajā regulā. Šāds ieguldījums būtu jāizmanto tikai datu un pakalpojumu nodrošināšanai un nevis infrastruktūras pirkšanai.

(15)

Lai uzlabotu Copernicus īstenošanu un tās ilgtermiņa plānošanu, Komisijai būtu jāpieņem gada darba programma, tostarp Copernicus mērķu sasniegšanai vajadzīgo darbību īstenošanas plāns. Minētajam īstenošanas plānam vajadzētu būt vērstam uz nākotni, un tajā būtu jāapraksta Copernicus īstenošanai nepieciešamās darbības, ņemot vērā lietotāju mainīgās vajadzības un tehnoloģiju attīstību.

(16)

Ņemot vērā Copernicus sarežģītību un tai piešķirtos resursus, Copernicus pakalpojumu komponenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tehniskām specifikācijām. Tas vienlaikus veicinātu gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpieņem un jāatjaunina visu Copernicus pakalpojumu tehniskās specifikācijas, pievēršoties tādiem aspektiem kā apjoms, arhitektūra, tehnisko pakalpojumu kopumi, orientējošs izmaksu sadalījums un plānošana, darbības rādītāji, vajadzība pēc kosmosa un in situ datiem, datu attīstība, standarti, arhivēšana un izplatīšana.

(17)

Ņemot vērā Copernicus sarežģītību un tai piešķirtos resursus, Copernicus kosmosa komponenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tehniskām specifikācijām. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpieņem un jāatjaunina tehniskās specifikācijas, precizējot, kādas darbības ir jāatbalsta ar Copernicus kosmosa komponentu, un to orientējošu izmaksu sadalījumu un plānošanu. Tā kā Copernicus pamatā vajadzētu būt ieguldījumiem, ko veic Savienība, EKA un dalībvalstis Globālās vides un drošības novērošanas kontekstā, Copernicus kosmosa komponenta darbībās vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā EKA ilgtermiņa scenārija elementi, kas ir EKA sagatavots un atjaunināts dokuments, ar ko izveido Copernicus kosmosa komponenta vispārējo sistēmu.

(18)

Copernicus būtu jāorientē uz lietotāju, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un apstiprināšanu.

(19)

Copernicus starptautiskā dimensija ir īpaši būtiska saistībā ar datu un informācijas apmaiņu, kā arī saistībā ar piekļuvi novērošanas infrastruktūrai. Šāda apmaiņa ir izmaksu ziņā lietderīgāka nekā datu iegādes shēmas un stiprina Copernicus globālo dimensiju.

(20)

Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un pamatnolīgumos ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm ir paredzēta minēto valstu piedalīšanās Savienības programmās. Būtu jādod iespēja piedalīties arī citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ar šādu mērķi noslēdzot starptautiskus nolīgumus.

(21)

Dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, vajadzētu būt iespējai šajās programmās dot savu ieguldījumu.

(22)

Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par Copernicus. Tai būtu jādefinē prioritātes un jānodrošina Copernicus vispārējā koordinēšana un uzraudzība. Tam būtu jāietver arī īpaši centieni, kas palielinātu sabiedrības informētību par to, cik kosmosa programmas ir nozīmīgas Eiropas pilsoņiem. Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgi jāsniedz visa attiecīgā ar Copernicus saistītā informācija.

(23)

Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāizmanto Eiropas starpvaldību organizācijas, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši EKA Copernicus kosmosa komponenta tehniskajā koordinēšanā, tā arhitektūras definēšanā, kosmosa aktīvu izstrādē un iepirkuma rīkošanā, piekļuvē datiem un specializētu misiju darbībā. Papildus minētajam Komisijai specializētu misiju veikšanā vajadzētu izmantot arī Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību.

(24)

Ņemot vērā Copernicus partnerības dimensiju un lai izvairītos no tehniskās lietpratības dublēšanās, Copernicus īstenošana būtu jādeleģē vienībām, kurām ir pienācīgas tehniskās un profesionālās spējas. Šādas vienības būtu jāmudina minēto uzdevumu izpildi piemērotā līmenī darīt pieejamu konkurencei, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) (“Finanšu regula”).

(25)

Copernicus būtu jāiekļauj pakalpojumu komponents, kas nodrošina informācijas sniegšanu šādās jomās: atmosfēras monitorings, jūras vides monitorings, zemes monitorings, klimata pārmaiņu monitorings, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība. Copernicus it īpaši būtu jāsniedz informācija par atmosfēras stāvokli, tostarp vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā; informācija par okeānu stāvokli, tostarp izveidojot īpašu Eiropas grupu jūras vides novērošanai; informāciju, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Eiropas politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(26)

Īstenojot Copernicus pakalpojumu komponentu, ja tas ir pienācīgi pamatots ar konkrētās darbības īpašo būtību un ar īpašo lietpratību, Komisija var izmantot kompetentas vienības, piemēram, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), Eiropas Savienības Satelītcentru (SATCEN), Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru (ECMWF), citas attiecīgas Eiropas aģentūras, valstu struktūru grupas vai apvienības, vai jebkuru attiecīgu struktūru, kas potenciāli atbilst deleģēšanai saskaņā ar Finanšu regulu. Izvēloties vienību, būtu pienācīgi jāņem vērā izmaksu lietderība, kas tiks panākta, uzticot minētos uzdevumus, un ietekme uz šīs vienības pārvaldības struktūru, finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

(27)

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir aktīvi piedalījies ar Regulu (ES) Nr. 911/2010 izveidotajā GMES iniciatīvā un GMES sākotnējo darbību īstenošanā. Komisijai arī turpmāk, īstenojot Copernicus, būtu jāizmanto JRC zinātniskais un tehniskais atbalsts.

(28)

Publiskajam iepirkumam, ko rīko vienības, kam uzticēta Copernicus īstenošana, vajadzētu atbilst Savienības noteikumiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, ciktāl tas atļauts Finanšu regulā ar noteikumiem attiecībā uz publiskiem līgumiem. Specifiski pielāgojumi, kas veicami šajos noteikumos, kā arī esošo līgumu pagarināšanas kārtība, būtu jānosaka atbilstīgajos deleģēšanas nolīgumos. Būtu pirmkārt un galvenokārt jātiecas nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību, kontrolēt izmaksas, mazināt riskus, uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Būtu jānodrošina atklāta piekļuve un godīga konkurence visā piegādes ķēdē un līdzsvarotas dalības iespējas nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un MVU. Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Vajadzības gadījumā būtu jātiecas izmantot vairākus piegādes avotus, lai mazinātu ar programmu saistītos riskus, nepieļautu atkarību no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku vispārēju kontroli pār Copernicus un tās izmaksām, un grafikiem. Turklāt būtu jāsaglabā un jāveicina Eiropas rūpniecības attīstība visās zemes novērošanas jomās atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse.

(29)

Cik vien iespējams būtu jāmazina risks, ka līgumattiecības netiek izpildītas vai tiek izpildītas slikti. Šādā nolūkā līgumslēdzējiem būtu jāpierāda līgumattiecību izpildes noturība attiecībā uz saistībām, ko tie ir uzņēmušies, un līguma ilgumu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāprecizē prasības, kas saistītas ar piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību. Papildus minētajam, iepērkot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem jāievēro īpaša piesardzība, līgumslēdzējas iestādes var uz šādu iepirkumu attiecināt konkrētas prasības, jo īpaši, lai nodrošinātu informācijas drošību. Attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem Savienības nozarēm būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja tiek pierādīts, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot Copernicus stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Būtu jāizmanto publiskā sektora ieguldījumi un ražošanas nozares pieredze un zināšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par konkursa procedūru.

(30)

Lai labāk izvērtētu produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, kopējās izmaksas, tostarp tā ilgtermiņa darbības izmaksas, iepirkuma laikā, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā kopējās izmaksas produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, lietderīgās aprites ciklā, ja tiek veikts iepirkums, kura pamatā ir kritērijs, ar ko līguma slēgšanas tiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Minētajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būtu jāpārliecinās, ka metodika, ar ko paredzēts aprēķināt produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites cikla izmaksas, ir skaidri minēta līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu un ka tā ļauj pārbaudīt pretendentu sniegtās informācijas pareizību.

(31)

Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja vienam vai vairākiem uzņēmumiem pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus jau ir privileģēta informācija par darbībām, kas ir saistītas ar konkrēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Vajadzētu būt iespējai gan līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai pat noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturīga Copernicus, līgumu cenas vienmēr nevar prognozēt precīzi, un tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga galīga cena un ir iekļauti noteikumi par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(32)

Lai Copernicus saglabātu maksimālā apjomā, cik vien iespējams samazinot tehniskus un ar grafiku saistītus riskus un ar tiem saistītās izmaksas un nodrošinot ilgstošu piegādes drošību, Copernicus būtu maksimāli jāizmanto publiskā sektora iepriekšējie finansiālie un infrastruktūras ieguldījumi, kā arī pieredze un zināšanas, kas rūpniecības nozarē gūtas ar šādiem ieguldījumiem GMES. Tam jo īpaši vajadzētu attiekties uz atkārtotiem kosmosa un zemes segmentu komponentiem, ko EKA un tās dalībvalstis ir izstrādājušas saistībā ar GMES kosmosa komponenta papildprogrammu un ar Savienības finansiālu dalību. Pēdējā minētajā gadījumā līgumslēdzējai iestādei būtu pienācīgi jāapsver iespēja izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu vai tā ekvivalenta iepriekšējas publicēšanas.

(33)

Lai varētu ilgtspējīgi sasniegt Copernicus mērķus, ir jākoordinē dažādo Copernicus iesaistīto partneru darbības un jāizstrādā, jāizveido un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas spējas, kas atbilst lietotāju pieprasījumam. Šajā ziņā Komisijai būtu jāpalīdz komitejai (Copernicus komiteja), lai koordinētu ieguldījumus, ko Copernicus veic Savienība, dalībvalstis un starpvaldību organizācijas, kā arī lai īstenotu koordināciju ar privāto sektoru, vislabākajā iespējamajā veidā izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri jānovērš Savienības līmenī. Tāpat tai būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt Copernicus vienmērīgu īstenošanu. Labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda Copernicus vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, tāpēc pārstāvjiem no vienībām, kam uzticēti budžeta īstenošanas uzdevumi, vajadzētu būt iespējai kā novērotājiem piedalīties darbā, ko veic Copernicus komiteja, kas izveidota, lai palīdzētu Komisijai. Šo pašu iemeslu dēļ pārstāvjiem no tām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties Copernicus komitejas darbā, ievērojot drošības prasības un šāda nolīguma noteikumus. Šādiem pārstāvjiem komitejā nevajadzētu būt tiesībām piedalīties Copernicus komitejas balsošanas procedūrās.

(34)

Arī to vienību darbs, kurām Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, būtu jāvērtē, salīdzinot ar izpildes rādītājiem. Tas Eiropas Parlamentam un Padomei sniegtu informāciju par Copernicus darbību un Copernicus īstenošanas progresu.

(35)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1159/2013 (9) ir paredzēti licencēšanas un reģistrācijas nosacījumi GMES lietotājiem un noteikti kritēriji attiecībā uz attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai.

(36)

Dati un informācija, kas sagatavoti Copernicus satvarā, būtu jādara pieejami pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot atbilstīgus nosacījumus un ierobežojumus, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējā sektorā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu izveidi.

(37)

Komisijai būtu jāsadarbojas ar datu sniedzējiem, lai vienotos par trešo personu datu licencēšanas nosacījumiem ar mērķi veicināt to izmantošanu Copernicus, nodrošinot šīs regulas un piemērojamo trešo personu tiesību ievērošanu.

(38)

Būtu jāņem vērā tiesības uz piekļuvi Copernicus Sentinel datiem, kas piešķirtas saskaņā ar GMES kosmosa komponenta programmu, ko 2013. gada 24. septembrī apstiprināja EKA Zemes novērošanas programmas valde.

(39)

Copernicus ir civila programma, kura pakļauta civilai kontrolei, tāpēc prioritāte būtu jāpiešķir tādu datu iegūšanai un informācijas, tostarp augstas izšķirtspējas attēlu, sagatavošanai, kas nerada risku vai apdraudējumu Savienības vai tās dalībvalstu drošībai. Tomēr, tā kā atsevišķiem Copernicus datiem un atsevišķai Copernicus informācijai var būt nepieciešama aizsardzība, lai šīs regulas darbības jomas satvarā nodrošinātu šādas informācijas drošu apriti, visiem Copernicus dalībniekiem vajadzētu nodrošināt ES klasificētas informācijas aizsardzību tikpat lielā mērā, kā to garantē drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (10) pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (11) pielikumos.

(40)

Ņemot vērā to, ka atsevišķi Copernicus dati un atsevišķa Copernicus informācija, tostarp augstas izšķirtspējas attēli, var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, pienācīgi pamatotos gadījumos Padomei vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt pasākumus, lai novērstu Savienības vai tās dalībvalstu drošības riskus un apdraudējumu.

(41)

Savienībai vajadzētu būt visu Copernicus satvarā radīto vai sagatavoto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniecei. Lai pilnībā ievērotu jebkādas ar īpašumtiesībām saistītas pamattiesības, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem. Būtu jāsaprot, ka šajā regulā ietvertie noteikumi par nemateriālo aktīvu īpašumtiesībām neaptver nemateriālās tiesības, kuras atbilstīgi attiecīgiem valsts tiesību aktiem nav nododamas. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par atbilstīgu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties. Konkrēti, Savienībai vajadzētu būt iespējai nodot intelektuālā īpašuma tiesības vai piešķirt licences attiecībā uz šīm tiesībām, kas izriet no Copernicus satvarā veiktā darba, lai panāktu to, ka Copernicus pakalpojumus plaši sāk izmantot lejupējie lietotāji.

(42)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, īstenojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai neatbilstīgi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Finanšu regulu.

(43)

Copernicus ir sarežģīta programma, tāpēc Komisijai vajadzētu saņemt palīdzību no neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv plašas ieinteresēto personu aprindas, tostarp jo īpaši no ekspertiem, ko dalībvalstis izvirzījušas saistībā ar drošības jautājumiem, no personām, kas pārstāv attiecīgas valsts vienības, kas ir atbildīgas par kosmosu un par Copernicus lietotājiem, lai tai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko un zinātnisko lietpratību, kā arī sniegtu starpdisciplināru un starpnozaru perspektīvu, ņemot vērā attiecīgās jau pastāvošās iniciatīvas Savienības, valstu un reģionālā līmenī.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz gada darba programmas, pakalpojumu un kosmosa komponentu tehnisko specifikāciju, drošības aspektu un pasākumu, kuru mērķis ir veicināt dalībvalstu konverģenci Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantošanā un to piekļuvē Zemes novērošanas tehnoloģijai un izstrādei, pieņemšanu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(45)

Copernicus ir orientēta uz lietotāju, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un apstiprināšanu. Lai programma būtu vērtīgāka lietotājiem, būtu aktīvi jātiecas pēc viņu ieguldījuma, pastāvīgi apspriežoties ar tiešajiem lietotājiem publiskajā un privātajā sektorā. Šādā nolūkā būtu jāizveido darba grupa (“Lietotāju forums”), lai palīdzētu Copernicus komitejai apzināt lietotāju prasības, pārbaudīt pakalpojumu atbilstību un koordinētu lietotājus publiskajā sektorā.

(46)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz darbības pakalpojumiem nepieciešamo datu prasībām, attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai, šo datu un informācijas reģistrēšanu un lietošanu, attiecībā uz konkrētiem tehniskiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un Copernicus informācijas pārrāvumu un attiecībā uz kritērijiem, lai ierobežotu Copernicus datu un Copernicus informācijas ieguvi vai izplatīšanu tiesību konflikta dēļ. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāuzrauga un jāvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus un jaunas darbības. Novērtējumā jo īpaši vajadzētu izvērtēt to, kādu ietekmi Copernicus datu un Copernicus informācijas politika atstāj uz ieinteresētajām personām, lejupējiem lietotājiem, iespaidu uz uzņēmumiem, kā arī uz valsts un privātiem ieguldījumiem Zemes novērošanas infrastruktūrās. Novērtējumā būtu jāietver arī attiecīgu Eiropas aģentūru, piemēram, Eiropas GNSS aģentūras (GSA), iespējama iesaistīšana nākotnē. Lai panāktu maksimālus rezultātus un izmantotu kompetenci un lietpratību, kas iegūtas Copernicus īstenošanas posmos, turpmākās plānošanas vajadzībām būtu jāizskata jauni organizatoriski modeļi, nodrošinot ilgtermiņa ekonomiskās saistības.

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Copernicus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas ietvers arī Eiropas mēroga spējas un būs atkarīgs no pakalpojumu koordinētas sniegšanas visās dalībvalstīs, kas jākoordinē Savienības līmenī, bet ierosinātās darbības vēriena dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(49)

Ar šo regulu tiek noteikts finansējums, kas ir galvenā atsauce 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13) 17. punkta izpratnē Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūrā.

(50)

Ir lietderīgi šīs regulas finansēšanas laikposmu pielīdzināt finansēšanas laikposmam, kas paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(51)

Tādēļ, lai izveidotu atbilstīgu pārvaldības un finansēšanas sistēmu un nodrošinātu pilnībā funkcionējošu Copernicus, ir arī jāatceļ Regula (ES) Nr. 911/2010. Jebkuram pasākumam, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 911/2010, būtu jāpaliek spēkā, lai nodrošinātu tā nepārtrauktību,

a)

pakalpojumu komponents, kas nodrošina informācijas sniegšanu šādās jomās: atmosfēras monitorings, jūras vides monitorings, zemes monitorings, klimata pārmaiņas, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība;

b)

kosmosa komponents, kas a) apakšpunktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina ilgtspējīgus novērojumus no kosmosa;

c)

in situ komponents, kas a) apakšpunktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina saskaņotu piekļuvi novērojumiem, izmantojot gaisa, jūras un sauszemes iekārtas.

1)

“specializētas misijas” ir misijas Zemes novērošanai no kosmosa, kas paredzētas izmantošanai Copernicus un tiek veiktas šajā programmā, īpaši Sentinel misijas;

2)

“papildinošas misijas” ir misijas Zemes novērošanai no kosmosa, kuras nodrošina Copernicus datus, kas papildina specializēto misiju nodrošinātos datus;

3)

“specializētu misiju dati” ir Zemes novērošanas no kosmosa dati, kas iegūti specializētās misijās un paredzēti izmantošanai Copernicus;

4)

“papildinošu misiju dati” ir Zemes novērošanas no kosmosa dati, kas iegūti papildinošās misijās un licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

5)

“in situ dati” ir novērošanas dati no sensoriem, kuri atrodas uz zemes, jūrā vai gaisā, kā arī atsauces dati un palīgdati, kas licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

6)

“trešo personu dati un informācija” ir ārpus Copernicus darbības jomas iegūti dati un informācija, kas nepieciešami programmas mērķu īstenošanai;

7)

“Copernicus dati” ir specializētu misiju dati, papildinošu misiju dati un in situ dati;

8)

“Copernicus informācija” ir informācija, kas iegūta no 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem pēc Copernicus datu apstrādes vai modelēšanas;

9)

“Copernicus lietotāji” ir:

a)

Zemes monitorings ar mērķi atbalstīt vides aizsardzību un civilās aizsardzības un civilās drošības centienus;

b)

sociālo un ekonomisko ieguvumu maksimāla palielināšana un Zemes novērošanas izmantošanas veicināšana pielietojumos un pakalpojumos, ar to atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020” un tās mērķus – gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

c)

konkurētspējīgas Eiropas kosmosa un pakalpojumu nozares attīstības veicināšana un iespēju maksimāla palielināšana Eiropas uzņēmumiem attīstīt un nodrošināt inovatīvas Zemes novērošanas sistēmas un pakalpojumus;

d)

autonomas piekļuves nodrošināšana zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, ar to ļaujot Eiropai panākt, ka tā var neatkarīgi pieņemt lēmumus un rīkoties;

e)

atbalsts Eiropas politikai un ieguldījums tajā, kā arī globālu iniciatīvu, piemēram, GEOSS, veicināšana.

a)

ilgtermiņā un ilgtspējīgi sniegt pareizus un drošticamus datus un informāciju Copernicus lietotājiem, dodot iespēju sniegt 5. panta 1. punktā minētos pakalpojumus un nodrošinot atbilstību Copernicus pamatlietotāju prasībām;

b)

nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi datiem un informācijai no kosmosa, ko sniedz autonomas Eiropas Zemes novērošanas spējas ar saskaņotām tehniskām specifikācijām, un izmantot esošos Eiropas un valstu līdzekļus un spējas, kurus pēc vajadzības papildina;

c)

nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi in situ datiem, jo īpaši izmantojot esošās spējas, ko lieto Eiropas un valstu līmenī, un globālās novērošanas sistēmas un tīklus.

a)

Copernicus dati un Copernicus informācija, kas darīti pieejami saskaņā ar attiecīgajām pakalpojuma līmeņa nodrošināšanas prasībām attiecībā uz vidi, civilo aizsardzību un civilo drošību;

b)

lielāks pieprasījums pēc Copernicus datiem un Copernicus informācijas, ko vērtē pēc lietotāju skaita attīstības, datu, kuriem piekļūts, apjoma un pievienotās vērtības informācijas, kā arī pēc lejupējo pakalpojumu skaita pieauguma un pēc plašākas izplatības dalībvalstīs un Savienībā;

c)

Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantojums Savienības iestādēs un struktūrās, starptautiskās organizācijās un Eiropas, valstu, reģionu vai vietējās iestādēs, tostarp izmantošanas līmenis lietotāju vidū un lietotāju apmierinātība, kā arī Savienības iedzīvotājiem radītie ieguvumi;

d)

Eiropas lejupējo operatoru izplatība tirgū, tostarp esošo tirgu paplašināšana un jaunu tirgu izveide, un konkurētspēja;

e)

Copernicus pakalpojumos izmantojamo Copernicus datu stabila pieejamība.

a)

atmosfēras monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā mērogā. Tas jo īpaši nodrošina informāciju gaisa kvalitātes monitoringa sistēmām, ko izmanto no vietējā līdz valsts līmenim, un sniedz ieguldījumu atmosfēras sastāva klimata rādītāju monitoringā, kad iespējams, ietverot saikni ar platībām, ko klāj meži;

b)

jūras vides monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par okeāna fiziskās vides un jūras ekosistēmu stāvokli un dinamiku pasaules okeāna un Eiropas reģionu jūras teritorijās, atbalstot jūras drošību, sniedzot ieguldījumu atkritumu plūsmu monitoringā, jūras vides, piekrastes un polāro reģionu, kā arī jūras resursu monitoringā, kā arī meteoroloģiskajā prognozēšanā un klimata monitoringā;

c)

zemes monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par zemes izmantojumu un zemes segumu, kriosfēru, klimata pārmaiņām un bioģeofizikālajiem rādītājiem, tostarp to dinamiku, atbalstot bioloģiskās daudzveidības, augsnes, iekšzemes un piekrastes ūdeņu, mežu, veģetācijas un dabas resursu vides monitoringu no globāla līdz vietējam mērogam, kā arī vides, lauksaimniecības, attīstības, enerģētikas, pilsētplānošanas, infrastruktūru un transporta politikas vispārēju īstenošanu;

d)

klimata pārmaiņu pakalpojums, kam jānodrošina informācija, lai palielinātu zināšanu bāzi pielāgošanās un seku mazināšanas politikas atbalstam. It īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes, prognozes un rādītājus laikā un telpā saistībā ar pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

e)

ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kam jānodrošina informācija reaģēšanai ārkārtas situācijās saistībā ar dažāda veida katastrofām, tostarp meteoroloģiskiem apdraudējumiem, ģeofizikāliem apdraudējumiem, apzinātām un nejaušām cilvēka izraisītām katastrofām un citām humānām katastrofām, kā arī novēršanas, sagatavotības, reaģēšanas un atjaunošanas darbībām;

f)

drošības pakalpojums, kam jānodrošina informācija civilās drošības problēmu risināšanai Eiropā, uzlabojot krīžu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas, it īpaši saistībā ar robežu un jūras novērošanu, kā arī atbalsta Savienības ārējo darbību, neskarot sadarbības kārtību, par ko varētu vienoties Komisija un dažādas kopējās ārpolitikas un drošības politikas struktūras, īpaši Eiropas Savienības Satelītcentrs.

a)

izstrādes darbības ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti un izpildījumu, tostarp to attīstību un pielāgošanu, izvairoties no darbības riskiem vai tos mazinot, kā arī izmantojot sinerģijas ar attiecīgām darbībām, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020” darbībām;

b)

atbalsta darbības, proti, pasākumus ar mērķi veicināt to, ka Copernicus datus un Copernicus informāciju sāk un turpina izmantot:

a)

novērojumu no kosmosa nodrošināšana, tostarp:

b)

darbības, reaģējot uz lietotāju aizvien jaunām vajadzībām, tostarp:

c)

satelītu aizsardzība pret sadursmju risku, ņemot vērā Savienības kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta satvaru;

d)

droša satelītu ekspluatācijas izbeigšana pēc to darbības beigām.

a)

in situ datu nodrošināšana darbības pakalpojumiem – ietverot trešo personu in situ datus starptautiskā līmenī –, izmantojot esošās spējas;

b)

in situ datu apkopošanas un nodrošināšanas koordinēšana un saskaņošana;

c)

tehnisks atbalsts Komisijai attiecībā uz pakalpojumu prasībām in situ novērošanas datiem;

d)

sadarbība ar in situ operatoriem, lai veicinātu to izstrādes darbību konsekvenci, kas ir saistītas ar in situ novērošanas infrastruktūru un tīkliem;

e)

tādu trūkumu konstatēšana in situ novērošanā, kurus nav iespējams novērst, izmantojot esošo infrastruktūru un tīklus – tostarp globālā līmenī –, un šādu trūkumu novēršana, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

a)

5. un 7. pantā minētajām darbībām paredz EUR 897,415 miljonus;

b)

6. pantā minētajām darbībām paredz EUR 3 394,065 miljonus, tostarp maksimālo summu EUR 26,5 miljonus 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām darbībām.

a)

tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz 5. panta 1. punktā minēto Copernicus pakalpojumu komponentu saistībā ar tā īstenošanu;

b)

tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz 6. pantā minēto Copernicus kosmosa komponentu saistībā ar tā īstenošanu un attīstību, balstoties uz lietotāju prasībām.

a)

nodrošināt Copernicus kosmosa komponenta tehnisko koordinēšanu;

b)

balstoties uz lietotāju prasībām, noteikt Copernicus kosmosa komponenta sistēmas arhitektūru un tā attīstību, ko koordinē Komisija;

c)

pārvaldīt piešķirtos līdzekļus;

d)

nodrošināt uzraudzības un kontroles procedūras;

e)

sagatavot jaunas specializētas misijas;

f)

rīkot iepirkumu par atkārtotām specializētām misijām;

g)

veikt specializētas misijas, izņemot tās, kuras veic EUMETSAT saskaņā ar šā panta 2. punktu;

h)

koordinēt shēmu piekļuvei Copernicus pakalpojumu papildinošo misiju datiem;

i)

rīkot iepirkumu par piekļuves tiesībām un risināt sarunas par nosacījumiem, lai izmantotu komerciālo satelītu datus, kas nepieciešami 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem.

a)

Eiropas Vides aģentūra (EVA);

b)

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX);

c)

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA);

d)

Eiropas Savienības Satelītcentrs (SATCEN);

e)

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs (ECMWF);

f)

citas attiecīgas Eiropas aģentūras, valstu struktūru grupas vai apvienības.

a)

visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atklātu visu ekonomikas dalībnieku – īpaši jaunu dalībnieku un MVU – dalību, tostarp mudinot pretendentus izmantot apakšuzņēmējus;

b)

novērst iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un atkarību tikai no viena piegādātāja;

c)

izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī pieredzi un zināšanas rūpniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa procedūras noteikumi;

d)

vajadzības gadījumā izmantot vairākus avotus, lai nodrošinātu labāku vispārējo kontroli pār Copernicus, tās izmaksām un grafiku;

e)

vajadzības gadījumā ņemt vērā visas izmaksas visā produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, lietošanas ciklā.

a)

var šim ekonomikas dalībniekam sniegt ievērojamas priekšrocības konfidenciālas informācijas ziņā un tādēļ var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu; vai

b)

ietekmē normālas konkurences nosacījumus vai neitralitāti un objektivitāti līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līgumu izpildes gaitā.

a)

līgumā ir paredzēti ļoti sarežģīti elementi vai elementi, kuru dēļ ir jāizmanto kāda jauna tehnoloģija, un tādēļ tas ietver lielu skaitu tehnisku risku; vai

b)

visas darbības, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ ir jāsāk nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams pilnībā noteikt nemainīgu fiksētu cenu, tāpēc ka pastāv virkne būtisku risku vai tāpēc ka konkrētā līguma izpilde daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

a)

līguma veidu, proti, vai līgums ir pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgums, nepārsniedzot maksimālo cenu;

b)

slēdzot daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu – tos līguma elementus, uz kuriem attiecas izmaksu atlīdzināšana;

c)

kopējo maksimālo cenu;

d)

piešķiršanas kritērijus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu provizoriskā kopējā budžeta ticamību, atlīdzināmās izmaksas, šo izmaksu noteikšanas mehānismus un peļņu, kas minēta izvērtējamajā piedāvājumā;

e)

veidu, kā tiek aprēķināts 1. punktā minētais pieskaitījums, ko piemēro tiešajām izmaksām;

f)

noteikumus un procedūras, lai saskaņā ar 5. punktā izklāstītajiem principiem noteiktu to izmaksu atbilstīgumu, kuras pretendents plāno saistībā ar līguma izpildi;

g)

grāmatvedības noteikumus, kas jāievēro pretendentiem;

h)

ja daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu – šādas maiņas parametrus.

a)

ir faktiski radušās līguma izpildes laikā – izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūrām un nemateriāliem aktīviem, kas nepieciešami līguma izpildei, kuras var uzskatīt par atbilstīgām visā pirkuma vērtības apjomā;

b)

ir norādītas provizoriskajā budžetā, kuru var pārskatīt, veicot grozījumus sākotnējā līgumā;

c)

ir nepieciešamas līguma izpildei;

d)

izriet no līgumsaistību izpildes un attiecas uz to;

e)

ir identificējamas, pārbaudāmas, uzskaitītas darbuzņēmēja grāmatvedības dokumentos un ir noteiktas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētajiem grāmatvedības standartiem;

f)

atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās jomas tiesību aktu prasībām;

g)

neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

h)

ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, jo īpaši attiecībā uz taupību un lietderību.

a)

tā nosaka visreālāko iespējamo maksimālo cenu, vienlaikus nodrošinot zināmu elastību, lai ņemtu vērā tehniskas grūtības;

b)

tā daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu, tiklīdz līguma izpildes gaitā šādu nemainīgu fiksētu cenu ir iespējams noteikt. Šādā nolūkā tā nosaka maiņas parametrus, lai līgumu, kas noslēgts saskaņā ar izmaksu atlīdzināšanas principu, mainītu uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu;

c)

tā ievieš uzraudzības un pārbaudes pasākumus, kas jo īpaši nodrošina provizorisku izmaksu aplēses sistēmu;

d)

tā nosaka piemērotus principus, instrumentus un procedūras līgumu izpildei, jo sevišķi to izmaksu atbilstības noteikšanai un pārbaudīšanai, ko darbuzņēmējs vai tā apakšuzņēmēji deklarē līguma izpildes laikā, un līgumu grozīšanai;

e)

tā pārliecinās, ka darbuzņēmējs un tā apakšuzņēmēji ievēro līgumā paredzētos grāmatvedības standartus un izpilda pienākumu nodrošināt grāmatvedības dokumentus, kam vajadzētu dot patiesu un skaidru priekšstatu par grāmatvedības uzskaiti;

f)

visā līguma izpildes gaitā tā nepārtraukti gādā par d) apakšpunktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitāti.

a)

tas nemaina līguma priekšmetu;

b)

tas neizjauc līguma ekonomisko līdzsvaru;

c)

ar to neievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu sākotnēji bijuši ietverti līguma dokumentos – būtu ļāvuši piedalīties citiem pretendentiem, nevis sākotnēji pieņemtajiem, vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto.

a)

veicināt Copernicus datu un Copernicus informācijas lietošanu un kopīgošanu;

b)

nostiprināt Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējo sektoru, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu izveidi;

c)

veicināt Copernicus datu un Copernicus informācijas ilgtspējīgu un nepārtrauktu sniegšanu;

d)

atbalstīt Eiropas pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas kopienas.

a)

licencēšanas nosacījumi, kas attiecas uz trešo personu datiem un informāciju;

b)

formāti, raksturlielumi un izplatīšanas līdzekļi;

c)

drošības intereses un Savienības vai tās dalībvalstu ārējās attiecības;

d)

sistēmas, kura iegūst Copernicus datus un Copernicus informāciju, pārrāvuma risks drošības un tehnisku iemeslu dēļ;

e)

lietotājiem Eiropā nodrošināt uzticamu piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai.

a)

nosacījumiem un procedūrām, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai un šo datu un informācijas reģistrēšanu un lietošanu, ietverot izplatīšanas līdzekļus;

b)

konkrētiem tehniskajiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un Copernicus informācijas pārrāvumu, ietverot piekļuves prioritāti;

c)

kritērijiem un procedūrām, lai ierobežotu Copernicus datu un Copernicus informācijas ieguvi vai izplatīšanu tiesību konflikta dēļ.

a)

tehniskajām specifikācijām specializēto misiju to datu pārraidei un lietošanai, kas pārraidīti tādiem uztvērējiem vai izmantojot speciālus platjoslas savienojumus ar tādām stacijām, kas nav daļa no Copernicus;

b)

tehniskajām specifikācijām Copernicus datu un Copernicus informācijas arhivēšanai.

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti EEZ līgumā;

b)

kandidātvalstis, kā arī potenciālās kandidātes saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem vai asociācijas nolīguma protokolu, kas paredz vispārējus principus un nosacījumus šo valstu dalībai Savienības programmās;

c)

Šveices konfederācija, citas trešās valstis, kas nav minētas a) un b) apakšpunktā, un starptautiskas organizācijas, saskaņā ar nolīgumiem, kurus Savienība ir noslēgusi ar šādām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstoši LESD 218. pantam, kurā paredzēti nosacījumi un detalizēti to iesaistīšanās noteikumi.