14.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/8

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 241/2014

(2014. gada 7. janvāris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punkta trešo daļu, 27. panta 2. punkta trešo daļu, 28. panta 5. punkta trešo daļu, 29. panta 6. punkta trešo daļu, 32. panta 2. punkta trešo daļu, 36. panta 2. punkta trešo daļu, 41. panta 2. punkta trešo daļu, 52. panta 2. punkta trešo daļu, 76. panta 4. punkta trešo daļu, 78. panta 5. punkta trešo daļu, 79. panta 2. punkta trešo daļu, 83. panta 2. punkta trešo daļu, 481. panta 6. punkta trešo daļu, 487. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasību elementiem un atskaitījumiem no šiem pašu kapitāla elementiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams noteikumu visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētos regulatīvos tehniskos standartus, kas attiecas uz pašu kapitālu, iekļaut vienā regulā.

(2)

Lai panāktu lielāku konverģenci Savienībā attiecībā uz to, kā paredzamās dividendes tiek atskaitītas no starpposma vai gada beigu peļņas, ir nepieciešams ieviest hierarhiju starp veidiem, kā atskaitīšana tiek novērtēta: pirmkārt, esot attiecīgās struktūras lēmumam par peļņas sadali, pēc tam – dividenžu politikai un, treškārt, vēsturiskajam dividenžu izmaksas rādītājam.

(3)

Papildus vispārējām pašu kapitāla prasībām, kas papildinātas vai grozītas ar konkrētām prasībām attiecībā uz šāda veida iestāžu pašu kapitālu, nepieciešams precizēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var konstatēt, ka noteikta veida uzņēmums, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, pašu kapitāla nolūkos atzīstams par savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestādi, lai samazinātu risku, ka iestāde varētu darboties, pamatojoties uz īpašo savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, krājsabiedrības vai līdzīgas iestādes, kam var piemērot īpašas pašu kapitāla prasības, statusu, kaut arī šai iestādei nepiemīt iezīmes, kas ir kopējas Savienības kooperatīvo banku nozares iestādēm.

(4)

Attiecībā uz iestādēm, kuras piemērojamos valsts tiesību aktos atzītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm, dažos gadījumos ir lietderīgi nošķirt iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājus un šīs iestādes biedrus, jo biedriem parasti ir jātur kapitāla instrumenti, lai iegūtu tiesības uz dividendēm, kā arī tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm.

(5)

Vispārīgi runājot, kooperatīvu sabiedrību, krājsabiedrību, savstarpējo sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kopēja iezīme ir darbības veikšana par labu iestādes klientiem un biedriem un sabiedriska pakalpojuma sniegšana. Primārais mērķis nav gūt un izmaksāt finanšu peļņu ārējiem kapitāla nodrošinātājiem, piemēram, akciju sabiedrību akcionāriem. Tādēļ kapitāla instrumenti, kurus izmanto šīs iestādes, atšķiras no akciju sabiedrību emitētiem kapitāla instrumentiem, kuri parasti piešķir turētājiem pilnīgu piekļuvi gan darbību turpinoša, gan likvidējama uzņēmuma rezervēm un peļņai un ir pārvedami trešām personām.

(6)

Attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām vispārēja kopēja iezīme ir biedru spēja izstāties no sabiedrības un tādēļ pieprasīt viņu turēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu. Tas neliedz kooperatīvajām sabiedrībām emitēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem uzskatāmus instrumentus, attiecībā uz kuriem turētājiem nav iespējams atgriezt instrumentus iestādei, ja šie instrumenti atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta nosacījumiem. Ja iestāde emitē dažādus instrumentu veidus, pamatojoties uz minētās regulas 29. pantu, nedrīkstētu noteikt privilēģijas tikai dažiem šo instrumentu veidiem, izņemot tās, kas paredzētas minētās regulas 29. panta 4. punktā.

(7)

Krājsabiedrības parasti ir strukturētas kā nodibinājumi, kuros nav kapitāla īpašnieka, t. i., nevienas personas, kam ir dalība kapitālā un kas var gūt labumu no iestādes peļņas. Viena no savstarpējo sabiedrību galvenajām iezīmēm parasti ir tas, ka biedri neveic iemaksas iestādes kapitālā un parastā darbības veikšanas gaitā tie negūst labumu no tiešas rezervju sadales. Tam nevajadzētu liegt šīm iestādēm darbības attīstīšanai emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus ieguldītājiem vai biedriem, kuri var piedalīties kapitālā un zināmā mērā gūt labumu no rezervēm, gan uzņēmumam turpinot darbību, gan likvidācijas procesā.

(8)

Visas pastāvošās iestādes, kas jau pirms 2012. gada 31. decembra izveidotas un atzītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm, pamatojoties uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem, turpinās tikt klasificētas kā tādas Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ciktāl tās turpinās atbilst kritērijiem, kuri bija pamatā atzīšanai par kādu no minētajām sabiedrībām saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(9)	Definējot situācijas, kuras būtu atzīstamas par visu veidu kapitāla instrumentu netiešu finansēšanu, praktiskāk un aptverošāk ir darīt to, nosakot pretējā jēdziena – tiešas finansēšanas – iezīmes.

(10)

Lai piemērotu pašu kapitāla noteikumus savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām un līdzīgām iestādēm, pienācīgā veidā ir jāņem vērā šādu iestāžu īpašās iezīmes. Būtu jāpieņem noteikumi, lai cita starpā nodrošinātu, ka šādas iestādes vajadzības gadījumā spēj ierobežot savu kapitāla instrumentu dzēšanu. Tādējādi, ja piemērojamajos valsts tiesību aktos šādu veidu iestādēm ir aizliegts atteikt instrumentu dzēšanu, ir svarīgi, lai noteikumi, kas attiecas uz šiem instrumentiem, sniegtu iestādēm iespēju atlikt dzēšanu un ierobežot dzēšamo apjomu. Turklāt, ņemot vērā, cik svarīga ir spēja ierobežot vai atlikt dzēšanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām ierobežot kooperatīvo sabiedrību akciju dzēšanu un iestādēm būtu jādokumentē visi lēmumi ierobežot dzēšanu.

(11)

Ir nepieciešams definēt un saskaņot jēdziena “peļņa no pārdošanas” izpratni saistībā ar nākotnes maržināliem ienākumiem vērtspapīrošanas kontekstā ar starptautisko praksi, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas definēto, un nodrošināt, lai nekāda atsaucama peļņa no pārdošanas netiktu iekļauta iestādes pašu kapitālā, ņemot vērā tās nepastāvīgumu.

(12)

Lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas un nodrošinātu kapitāla pietiekamības noteikumu saskaņotu piemērošanu Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka pastāv vienota pieeja attiecībā uz noteiktu posteņu, piemēram, zaudējumu attiecīgajā finanšu gadā, atliktā nodokļa aktīvu, kas atkarīgi no peļņas gūšanas nākotnē, un definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu, atskaitīšanu no pašu kapitāla.

(13)

Lai nodrošinātu, ka veids, kā tiek novērtēti dzēšanu veicinoši nosacījumi, ir saskaņots visā Savienībā, ir nepieciešams sniegt to gadījumu aprakstu, kuros ir radīta paļāvība, ka instruments, visticamāk, tiks dzēsts. Pastāv arī nepieciešamība izstrādāt noteikumus laicīgai zaudējumu absorbcijas mehānismu aktivizēšanai attiecībā uz hibrīdkapitāla instrumentiem, lai tādējādi palielinātu šo instrumentu zaudējumu absorbcijas spējas nākotnē. Turklāt, ņemot vērā, ka īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību emitētie instrumenti sniedz mazāku noteiktību prudenciālā ziņā nekā tieši emitēti instrumenti, īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošana pašu kapitāla netiešai emitēšanai ir jāierobežo un strikti jānosaka.

(14)	Ir jālīdzsvaro nepieciešamība nodrošināt prudenciāli piemērotus aprēķinus par iestāžu riska darījumiem saistībā ar netiešām līdzdalībām, kas izriet no līdzdalībām indeksos, un nepieciešamība nodrošināt, ka tas nekļūst tām pārlieku apgrūtinoši.

(15)

Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams detalizēts un visaptverošs process, lai kompetentās iestādes piešķirtu uzraudzības iestādes atļauju samazināt pašu kapitālu. Par pašu kapitāla instrumentu dzēšanu, samazināšanu vai atpirkšanu nedrīkstētu paziņot turētājiem, pirms iestāde ir saņēmusi iepriekšēju attiecīgās kompetentās iestādes atļauju. Iestādēm būtu jāiesniedz detalizēts elementu saraksts, lai kompetentajai iestādei tiktu sniegta visa attiecīgā informācija pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas piešķiršanu.

(16)	Atskaitījumu no pašu kapitāla posteņiem pagaidu nepiemērošana attiecīgā gadījumā ir paredzēta, lai ļautu piemērot finansiālās palīdzības operāciju plānus un pielāgotos tiem. Tādēļ šādu pagaidu atbrīvojumu termiņš nedrīkstētu pārsniegt finansiālās palīdzības operāciju plānu termiņu.

(17)

Lai īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības atbilstu iekļaušanai pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņos, īpašiem nolūkiem dibināto sabiedrību aktīviem, kas nav ieguldīti iestāžu emitētos pašu kapitāla instrumentos, būtu jāpaliek minimāliem un nebūtiskiem. Lai to sasniegtu, minēto aktīvu apjoms būtu jāierobežo, nosakot robežvērtību, kas izteikta attiecībā pret īpašiem nolūkiem dibinātās sabiedrības vidējiem kopējiem aktīviem.

(18)

Pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt raitu pāreju uz jauno regulējumu, tādējādi, piemērojot pārejas noteikumus par filtriem un atskaitījumiem, ir būtiski nodrošināt, lai šie Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētie pārejas noteikumi tiktu konsekventi piemēroti, taču veidā, kas ņemtu vērā sākumpunktu – valstu noteikumus, ar kuriem transponēts iepriekšējais Savienības regulējums, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2) un 2006/49/EK (3).

(19)

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu un pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārejas noteikumiem, pārsniegumu, balstoties uz šiem noteikumiem, var atļaut iekļaut limitos attiecībā uz zemāka līmeņa kapitāla instrumentiem, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Tomēr ar to nevar grozīt limitus, ko piemēro zemāko līmeņu instrumentiem, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, tādējādi jebkādai iekļaušanai zemākā līmeņa instrumentos, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, vajadzētu būt iespējamai tikai, ja pastāv pietiekams atļautais daudzums šajā zemākajā līmenī. Visbeidzot, tā kā šie ir augstāka līmeņa instrumenti, kas veido pārsniegumu, vajadzētu būt iespējai šos instrumentus vēlāk pārklasificēt augstāka līmeņa kapitālā.

(20)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(21)

Eiropas Banku iestāde ir organizējusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izanalizējusi iespējamās attiecīgās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas viedokli.

(22)

Eiropas Banku iestādei būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana, un jo īpaši noteikumu piemērošana, ar kuriem paredz procedūras atļauju izsniegšanai attiecībā uz savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu, un vajadzības gadījumā jāierosina grozījumi.

(23)

Eiropas Banku iestāde apspriedās ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par attieksmi pret trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentiem un no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (5) darbības jomas izslēgto sabiedrību kapitāla instrumentiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi attiecībā uz:

a)	jēdziena “paredzams” nozīmi, nosakot, vai paredzamas maksas vai dividendes ir atskaitītas no pašu kapitāla, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 4. punktu;

b)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var noteikt, ka atbilstīgi valsts piemērojamiem tiesību aktiem atzītais uzņēmuma veids ir savstarpēja sabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, krājsabiedrība vai līdzīga iestāde, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 2. punktu;

c)	pašu kapitāla instrumentu netiešas finansēšanas piemērojamiem veidiem un būtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 5. punktu;

d)	dzēšanas ierobežojumu būtību, kas vajadzīgi gadījumā, ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst pašu kapitāla instrumentus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 6. punktu;

e)	“peļņas no pārdošanas” jēdziena sīkāku precizēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 2. punktu;

f)	atskaitījumu no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem un citu atskaitījumu no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 2. punktu;

g)	kritērijiem, pēc kuriem kompetentās iestādes atļauj iestādēm samazināt aktīvu summu definētu pabalstu pensiju fondā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 2. punktu;

dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību; veidu, kādā pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu, kā arī procedūras un laiku saistībā ar izraisītājnotikumiem; instrumentu nosacījumiem, kas varētu kavēt rekapitalizāciju, un īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošanu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 2. punktu;

i)	konservatīvisma pakāpi, kas nepieciešama, izdarot aplēses, ko izmanto kā alternatīvu netiešu līdzdalību, kas izriet no līdzdalībām indeksā, pamatā esošo riska darījumu vērtības aprēķināšanai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 4. punktu;

j)	konkrētiem sīki izstrādātiem nosacījumiem, kas izpildāmi, pirms uzraudzības iestāde var piešķirt atļauju samazināt pašu kapitālu, un attiecīgo procesu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 5. punktu;

k)	atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 2. punktu;

aktīvu veidiem, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibināto sabiedrību darbību, un jēdzienu “minimāls” un “nebūtisks” nozīmi, nosakot atbilstīgo pirmā līmeņa papildu kapitālu un otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 83. panta 2. punktu;

m)	sīki izstrādātiem nosacījumiem pašu kapitāla korekcijām, piemērojot pārejas noteikumus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. panta 6. punktu;

n)	nosacījumus posteņiem, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem citos pašu kapitāla elementos, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 3. punktu.

II NODAĻA

PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI

1. IEDAĻA

Pirmā līmeņa pamata kapitāls un instrumenti

1. apakšiedaļa

Paredzamas dividendes un maksas

2. pants

Vārda “paredzams” nozīme jēdzienā “paredzama dividende” Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1. Paredzamo dividenžu apjomu, ko iestādes atskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktā, nosaka saskaņā ar 2. līdz 4. punktu.

2. Ja iestādes vadības struktūra ir pieņēmusi oficiālu lēmumu vai ierosinājusi lēmumu attiecīgajai iestādes struktūrai par izmaksājamo dividenžu summu, šo summu atskaita no atbilstošās starpposma vai gada beigu peļņas.

3. Ja tiek izmaksātas starpposma dividendes, starpposma peļņas atlikušo summu, kas iegūta 2. punktā noteiktā aprēķina rezultātā un kas pieskaitāma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, samazina, ņemot vērā 2. un 4. punktā paredzētos noteikumus, par paredzamo dividenžu summu, kuras izmaksa ir gaidāma no šīs atlikušās starpposma peļņas ar pilnā finanšu gada galīgajām dividendēm.

4. Pirms vadības struktūra ir oficiāli pieņēmusi lēmumu par dividenžu izmaksu vai ierosinājusi attiecīgajai struktūrai lēmumu par dividenžu izmaksu, paredzamo dividenžu summa, kas iestādēm jāatskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, ir vienāda ar starpposma vai gada beigu peļņu, kas reizināta ar dividenžu izmaksas rādītāju.

5. Dividenžu izmaksas rādītāju nosaka, balstoties uz dividenžu politiku, ko attiecīgajam laikposmam apstiprinājusi vadības struktūra vai cita attiecīgā struktūra.

6. Ja dividenžu politikā ir iekļauts izmaksas apmēra diapazons, nevis fiksēta summa, 2. punkta nolūkos izmantojama šā diapazona augšējā robeža.

7. Ja nav apstiprinātas dividenžu politikas vai ja, pēc kompetentās iestādes domām, ir ticams, ka iestāde nepiemēros savu dividenžu politiku vai šī politika nav piesardzīgs pamats, uz kuru balstīties, nosakot atskaitījuma summu, dividenžu izmaksas rādītāju balsta uz lielāko no šādām vērtībām:

a)	vidējo dividenžu izmaksas rādītāju trijos gados pirms attiecīgā gada;

b)	dividenžu izmaksas rādītāju gadā pirms attiecīgā gada.

8. Kompetentā iestāde var atļaut iestādei pielāgot 7. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto dividenžu izmaksas rādītāja aprēķinu, lai izslēgtu ārkārtas dividendes, kuras izmaksātas šajā periodā.

9. Atskaitāmo paredzamo dividenžu summu nosaka, ņemot vērā jebkādus regulatīvos ierobežojumus attiecībā uz peļņas sadali, jo īpaši ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) 141. pantu. Peļņas apjomu pēc paredzamo maksu atskaitīšanas, uz ko attiecas šādi ierobežojumi, var pilnībā iekļaut pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, ja ir izpildīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais kritērijs. Ja šādi ierobežojumi ir piemērojami, atskaitāmās paredzamās dividendes balstās uz kapitāla saglabāšanas plānu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 142. pantu.

10. Paredzamo dividenžu summa, kura izmaksājama veidā, kas nesamazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, piemēram, dividendes akciju veidā (angļu valodā sauktas par scrip-dividends), netiek atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos iekļaujamās starpposma vai gada beigu peļņas.

11. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka visi nepieciešamie atskaitījumi no starpposma vai gada beigu peļņas un visi atskaitījumi, kas saistīti ar paredzamām dividendēm, ir veikti vai nu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai saskaņā ar citām korekcijām, pirms tā ļauj iestādei iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

3. pants

Vārda “paredzams” nozīme jēdzienā “paredzama maksa” Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1. Paredzamo maksu, kas jāņem vērā, summā iekļauj:

a)	nodokļu summu;

summu, ko veido jebkādas saistības vai apstākļi, kas rodas attiecīgā pārskata periodā un kas, visdrīzāk, samazinās iestādes peļņu, un attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde neatzīst, ka ir veiktas visas nepieciešamās vērtības korekcijas, piemēram, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu, vai veikti uzkrājumi.

2. Paredzamās maksas, kas nav jau ņemtas vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, attiecina uz starpposma periodu, kurā tās ir radušās, tā, lai uz katru starpposma periodu attiektos šo maksu saprātīga summa. Būtiskus vai vienreizējus notikumus pilnībā un bez kavēšanās attiecina uz starpposma periodu, kurā tie rodas.

3. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka visi nepieciešamie atskaitījumi no starpposma vai gada beigu peļņas un visi atskaitījumi, kas saistīti ar paredzamām maksām, ir veikti vai nu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai saskaņā ar citām korekcijām, pirms tā ļauj iestādei iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

2. apakšiedaļa

Kooperatīvas sabiedrības, krājsabiedrības, savstarpējas sabiedrības un līdzīgas iestādes

4. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par kooperatīvām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par kooperatīvo sabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

a)	Austrijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “eingetragene Genossenschaft (e.Gen.)” vai “registrierte Genossenschaft” saskaņā ar “Gesetz über Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften (GenG)”;

b)	Beļgijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “société coopérative/coöperatieve vennoostchap” un apstiprinātas, piemērojot 1962. gada 8. janvāra karaļa dekrētu, ar kuru paredz nosacījumus par kooperatīvo sabiedrību valsts grupu un kooperatīvo sabiedrību apstiprināšanu;

c)	Kiprā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Συνεργατικό Πιστωτικό Ίδρυμα ή ΣΠΙ”, kas izveidotas, pamatojoties uz 1985. gada Kooperatīvo sabiedrību likumiem;

d)	Čehijas Republikā: iestādes, kurām izsniegta atļauja kā “spořitelní a úvěrní družstvo”, pamatojoties uz “zákon upravující činnost spořitelních a úvěrních družstev”;

e)	Dānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “andelskasser” vai “sammenslutninger af andelskasser”, pamatojoties uz Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumu;

Somijā: iestādes, kas reģistrētas vienā no šādiem juridiskiem statusiem:

1)	“Osuuspankki” jeb “andelsbank”, pamatojoties uz “laki osuuspankeista ja muista osuuskuntamuotoisista luottolaitoksista” jeb “lag om andelsbanker och andra kreditinstitut i andelslagsform”;

2)	“Muu osuuskuntamuotoinen luottolaitos” jeb “annat kreditinstitut i andelslagsform”, pamatojoties uz “laki osuuspankeista ja muista osuuskuntamuotoisista luottolaitoksista” jeb “lag om andelsbanker och andra kreditinstitut i andelslagsform”;

3)	“Keskusyhteisö” vai “centralinstitutet”, pamatojoties uz “laki talletuspankkien yhteenliittymästä” jeb “lag om en sammanslutning av inlåningsbanker”;

Francijā: iestādes, kas reģistrētas kā “sociétés coopératives”, pamatojoties uz “Loi no47-1775 du 10 septembre 1947 portant statut de la coopération”, un kurām piešķirta atļauja kā “banques mutualistes ou coopératives” saskaņā ar “Code monétaire et financier, partie législative, Livre V, titre Ier, chapitre II”;

h)	Vācijā: iestādes, kas reģistrētas kā “eingetragene Genossenschaft (eG)”, pamatojoties uz “Gesetz betreffend die Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften (Genossenschaftsgesetz –GenG)”;

i)	Grieķijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Πιστωτικοί Συνεταιρισμοί”, pamatojoties uz Kooperatīvu likumu 1667/1986, kuras darbojas kā kredītiestādes un kuras var apzīmēt kā “Συνεταιριστική Τράπεζα” saskaņā ar Banku likumu 3601/2007;

j)	Ungārijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Szövetkezeti hitelintézet”, pamatojoties uz 1996. gada Likumu CXII par kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem;

Itālijā: iestādes, kas reģistrētas vienā no šādiem juridiskiem statusiem:

1)	“Banche popolari”, kas minētas 1993. gada 1. septembra leģislatīvajā dekrētā Nr. 385;

2)	“Banche di credito cooperativo”, kas minētas 1993. gada 1. septembra leģislatīvajā dekrētā Nr. 385;

3)	“Banche di garanzia collettiva dei fidi”, kuras minētas 13. pantā 2003. gada 30. septembra dekrētlikumā Nr. 269, kas pārvērsts 2003. gada 24. novembra likumā Nr. 326;

l)	Luksemburgā: iestādes, kas reģistrētas kā “sociétés coopératives”, kā definēts 1915. gada 10. augusta Likuma par komercsabiedrībām VI iedaļā;

m)	Nīderlandē: iestādes, kuras reģistrētas kā “coöperaties” vai “onderlinge waarborgmaatschappijen”, pamatojoties uz “Burgerlijk wetboek” 2. grāmatas “Rechtspersonen” 3. sadaļu;

n)	Polijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “bank spółdzielczy”, pamatojoties uz “Prawo bankowe” noteikumiem;

o)	Portugālē: iestādes, kuras reģistrētas kā “Caixa de Crédito Agrícola Mútuo” vai “Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo”, pamatojoties uz “Regime Jurídico do Crédito Agrícola Mútuo e das Cooperativas de Crédito Agrícola”, kas apstiprināts ar “Decreto-Lei n.o 24/91, de 11 de Janeiro”;

p)	Rumānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Organizații cooperatiste de credit”, pamatojoties uz Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 99/2006 par kredītiestādēm un kapitāla pietiekamību, kas ar grozījumiem un papildinājumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 227/2007;

q)	Spānijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Cooperativas de Crédito”, pamatojoties uz “Ley 13/1989, de 26 de mayo, de Cooperativas de Crédito”;

r)	Zviedrijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Medlemsbank”, pamatojoties uz “Lag (1995:1570) om medlemsbanker”, vai kā “Kreditmarknadsförening”, pamatojoties uz “Lag (2004:297) om bank- och finansieringsrörelse”;

s)	Apvienotajā Karalistē: iestādes, kuras reģistrētas kā “cooperative societies”, pamatojoties uz “Industrial and Provident Societies Act 1965” un “Industrial and Provident Societies Act (Northern Ireland) 1969”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, gadījumā ja 3. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem, kas var būt iestādes biedri vai var nebūt iestādes biedri, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir iespējams izstāties no sabiedrības, viņiem var būt arī tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei, taču tikai ievērojot piemērojamajos valsts tiesību aktos, sabiedrības statūtos, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un šajā regulā paredzētos ierobežojumus. Tas neliedz iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem emitēt tās biedriem un personām, kas nav iestādes biedri, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantam un nepiešķir tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei.

5. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par krājsabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par krājsabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

a)	Austrijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Sparkasse”, pamatojoties uz “Bundesgesetz über die Ordnung des Sparkassenwesens (Sparkassengesetz – SpG)” 1. paragrāfa 1. punktu;

b)	Dānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Sparekasser”, pamatojoties uz Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumu;

c)	Somijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Säästöpankki” jeb “Sparbank”, pamatojoties uz “Säästöpankkilaki” jeb “Sparbankslag”;

Vācijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Sparkasse” saskaņā ar:

1)	“Sparkassengesetz für Baden-Württemberg (SpG)”;

2)	“Gesetz über die öffentlichen Sparkassen (Sparkassengesetz – SpkG) in Bayern”;

3)	“Gesetz über die Berliner Sparkasse und die Umwandlung der Landesbank Berlin – Girozentrale – in eine Aktiengesellschaft (Berliner Sparkassengesetz – SpkG)”;

4)	“Brandenburgisches Sparkassengesetz (BbgSpkG)”;

5)	“Sparkassengesetz für öffentlich-rechtliche Sparkassen im Lande Bremen (Bremisches Sparkassengesetz)”;

6)	“Hessisches Sparkassengesetz”;

7)	“Sparkassengesetz des Landes Mecklenburg-Vorpommern (SpkG)”;

8)	“Niedersächsisches Sparkassengesetz (NSpG)”;

9)	“Sparkassengesetz Nordrhein-Westfalen (Sparkassengesetz – SpkG)”;

10)	“Sparkassengesetz (SpkG) für Rheinland-Pfalz”;

11)	“Saarländisches Sparkassengesetz (SSpG)”;

12)	“Gesetz über die öffentlich-rechtlichen Kreditinstitute im Freistaat Sachsen und die Sachsen-Finanzgruppe”;

13)	“Sparkassengesetz des Landes Sachsen-Anhalt (SpkG-LSA)”;

14)	“Sparkassengesetz für das Land Schleswig-Holstein (Sparkassengesetz – SpkG)”;

15)	“Thüringer Sparkassengesetz (ThürSpkG)”;

e)	Spānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Cajas de Ahorros”, pamatojoties uz “Real Decreto-Ley 2532/1929, de 21 de noviembre, sobre Régimen del Ahorro Popular”;

f)	Zviedrijā: iestādes, kuras reģistrētas ka “Sparbank”, pamatojoties uz “Sparbankslag (1987:619)”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, kapitāla, rezervju un starpposma vai gada beigu peļņas summu saskaņā ar valsts piemērojamiem tiesību aktiem nav atļauts sadalīt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem. Uzskatāms, ka šis nosacījums ir izpildīts, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas, uzņēmumam turpinot darbību, turētājiem piešķir tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šī daļa ir samērīga ar viņu devumu kapitālā un rezervēs vai – ja piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj – saskaņā ar alternatīvu kārtību. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas turētājiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā piešķir tādas tiesības uz rezervēm, kurām nav jābūt samērīgām ar devumu kapitālā un rezervēs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 4. un 5. punkta nosacījumi.

6. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par savstarpējām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par savstarpējo sabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpējo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

Dānijā: biedrības (“Foreninger”) vai fondi (“Fonde”), kas izveidoti no apdrošināšanas sabiedrības (“Forsikringsselskaber”), hipotekāro kredītu iestādes (“Realkreditinstitutter”), krājbankas (“Sparekasser”), kooperatīvās krājbankas (“Andelskasser”) un kooperatīvo krājbanku apvienības (“Sammenslutninger af andelskasser”), pārveidojot kapitālsabiedrībās, kā noteikts Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumā;

b)	Īrijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “building societies”, pamatojoties uz “Building Societies Act 1989”;

c)	Apvienotajā Karalistē: iestādes, kuras reģistrētas kā “building societies”, pamatojoties uz “Building Societies Act 1986”; iestādes, kuras reģistrētas kā “savings bank”, pamatojoties uz “Savings Bank (Scotland) Act 1819”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpējo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī ir ļauts emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpēju sabiedrību 1. punkta nolūkos, kapitāla un rezervju summas kopējais apjoms vai tā daļa pieder iestādes biedriem, kuri parastā darbības gaitā negūst labumu no rezervju tiešas sadales, jo īpaši – veicot dividenžu izmaksu. Uzskatāms, ka šie nosacījumi ir izpildīti, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas piešķir tiesības uz peļņu un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos.

7. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par līdzīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka noteikts uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par kooperatīvām sabiedrībām, savstarpējām sabiedrībām un krājsabiedrībām līdzīgu iestādi Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

a)	Austrijā: “Pfandbriefstelle der österreichischen Landes-Hypothekenbanken”, pamatojoties uz “Bundesgesetz über die Pfandbriefstelle der österreichischen Landes-Hypothekenbanken (Pfandbriefstelle-Gesetz – PfBrStG)”;

b)	Somijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Hypoteekkiyhdistys” jeb “Hypoteksförening”, pamatojoties uz “Laki hypoteekkiyhdistyksistä” jeb “Lag om hypoteksföreningar”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, ir jāizpilda viens vai vairāki no šiem nosacījumiem:

ja 3. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem, kas var būt iestādes biedri vai var nebūt iestādes biedri, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir iespējams izstāties no sabiedrības, viņiem var būt arī tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei, taču tikai ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktos, sabiedrības statūtos, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un šajā regulā paredzētos ierobežojumus. Tas neliedz iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem emitēt tās biedriem un personām, kas nav iestādes biedri pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantam un nepiešķir tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei;

kapitāla, rezervju un starpposma vai gada beigu peļņas summu saskaņā ar valsts piemērojamiem tiesību aktiem nav atļauts sadalīt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem. Uzskatāms, ka minētais nosacījums ir izpildīts, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas, uzņēmumam turpinot darbību, turētājiem piešķir tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šī daļa ir samērīga ar viņu devumu kapitālā un rezervēs vai – ja piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj – saskaņā ar alternatīvu kārtību. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas turētājiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā piešķir tādas tiesības uz rezervēm, kurām nav jābūt samērīgām ar devumu kapitālā un rezervēs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 4. un 5. punkta nosacījumi;

c)	kapitāla un rezervju summas kopējais apjoms vai tā daļa pieder iestādes biedriem, kuri parastā darbības gaitā negūst labumu no rezervju tiešas sadales, jo īpaši – veicot dividenžu izmaksu.

3. apakšiedaļa

Netieša finansēšana

8. pants

Kapitāla instrumentu netieša finansēšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 63. panta c) punkta nolūkos

1. Kapitāla instrumentu netieša finansēšana, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 63. panta c) punktu, ir finansēšana, kas nav tieša.

2. 1. punkta nolūkos tieša finansēšana apzīmē situācijas, kurās iestāde ir piešķīrusi ieguldītājam aizdevumu vai citu jebkāda veida finansējumu, kas tiek izmantots kapitāla instrumentu iegādei.

3. Tieša finansēšana ietver arī finansējumu, kurš piešķirts mērķiem, kas nav iestādes kapitāla instrumentu iegāde, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir būtiska līdzdalība kredītiestādē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 36. punktā, vai kura ir uzskatāma par saistītu pusi definīciju, kas sniegta 24. starptautiskā grāmatvedības standarta par informācijas atklāšanu par saistītām pusēm 9. punktā, izpratnē, un ko Savienībā piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (7), ņemot vērā kompetentās iestādes definētas papildu norādes, ja iestāde nespēj pierādīt visus šos apstākļus:

a)	darījums ir veikts ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi nosacījumiem, ko izmanto citos darījumos ar trešām personām;

b)	fiziskā vai juridiskā persona vai saistītā persona nav atkarīga no turēto kapitāla instrumentu pārdošanas vai sadales, lai nodrošinātu procentu maksājumu veikšanu un finansējuma atmaksu.

9. pants

Kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamie veidi un būtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 63. panta c) punkta nolūkos

1. Iestādes kapitāla instrumentu iegādes netiešas finansēšanas piemērojamie veidi un būtība ir šādi:

iestādes kapitāla instrumentu iegādes, kuru emitēšanas brīdī vai pēc tā veic ieguldītājs, finansēšana, ko veic sabiedrības, kuras iestāde tieši vai netieši kontrolē, vai sabiedrības, kas iekļautas kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (8) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos;

iestādes kapitāla instrumentu iegādes, kuru emitēšanas brīdī vai pēc tā veic ieguldītājs, finansēšana, kuru veic ārējas sabiedrības, ko aizsargā ar garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu vai kas nodrošināta citā veidā tā, ka kredītrisks tiek pārvests iestādei vai sabiedrībām, kuras iestāde tieši vai netieši kontrolē, vai sabiedrībām, kas iekļautas kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK;

c)	tāda aizņēmēja finansēšana, kas nodod finansējumu galīgajam ieguldītājam iestādes kapitāla instrumentu iegādei emitēšanas brīdī vai pēc tā.

2. Lai finansēšanu varētu uzskatīt par netiešu 1. punkta nolūkos, attiecīgā gadījumā ir jāievēro arī šādi nosacījumi:

ieguldītājs nav iekļauts kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

konsolidētās bilances vai paplašinātā kopaprēķina tvērumā, ja tas ir līdzvērtīgs konsolidētiem pārskatiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ko sagatavo institucionālas aizsardzības shēma vai ar centrālo iestādi saistītu iestāžu tīkls, kas nav organizēts kā grupa, kurai iestāde pieder. Šajos nolūkos uzskatāms, ka ieguldītājs ir iekļauts paplašinātā kopaprēķina tvērumā, ja uz kapitāla instrumentu attiecas konsolidācija vai paplašinātais kopaprēķins saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktu tā, ka nav iespējama vairākkārtēja pašu kapitāla posteņu izmantošana un jauna pašu kapitāla radīšana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. Ja kompetentās iestādes nav sniegušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktā minēto atļauju, uzskatāms, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja gan 1. punkta a) apakšpunktā minētās sabiedrības, gan iestāde ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki un sabiedrības atskaita iestādes kapitāla instrumentu iegādei sniegto finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f) līdz i) apakšpunktu, 56. panta a) līdz d) punktu un 66. panta a) līdz d) punktu, kā piemērojams;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK;

ārējā sabiedrība nav iekļauta kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK.

3. Nosakot, vai kapitāla instrumenta iegāde ietver tiešu vai netiešu finansēšanu saskaņā ar 8. pantu, no vērā ņemamās summas atņem visus atsevišķi novērtētos vērtības samazinājuma atskaitījumus, kas ir piemēroti.

4. Lai izvairītos no atzīšanas par tiešu vai netiešu finansēšanu saskaņā ar 8. pantu un gadījumā, ja fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir būtiska līdzdalība kredītiestādē vai kura ir uzskatāma par saistītu personu, kā minēts 3. punktā, ir piešķirts aizdevums vai cita veida finansējums vai garantija, iestāde pastāvīgi nodrošina, ka tā nav sniegusi aizdevumu vai cita veida finansējumu vai garantijas nolūkā tieši vai netieši parakstīt iestādes kapitāla instrumentus. Ja aizdevums vai cita veida finansējums vai garantijas ir piešķirti cita veida pusēm, iestāde veic šo kontroli, cenšoties sasniegt rezultātu.

5. Attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un līdzīgām iestādēm – ja valsts tiesību aktos vai iestādes statūtos ir paredzēts iestādes klienta pienākums parakstīt kapitāla instrumentus, lai saņemtu aizdevumu, šo aizdevumu neuzskata par tiešu vai netiešu finansēšanu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	kompetentā iestāde parakstīšanas apjomu uzskata par nebūtisku;

b)	aizdevuma mērķis nav aizdevumu sniedzošās iestādes kapitāla instrumentu iegāde;

c)	viena vai vairāku iestādes kapitāla instrumentu parakstīšana ir nepieciešama, lai aizdevuma saņēmējs kļūtu par savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai līdzīgas iestādes biedru.

4. apakšiedaļa

Kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi

10. pants

Savstarpējo sabiedrību, krājsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētu kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus ar dzēšanas iespēju tikai tad, ja šāda iespēja ir paredzēta piemērojamos valsts tiesību aktos.

2. Iestādes spēja ierobežot dzēšanu, pamatojoties uz kapitāla instrumentus reglamentējošiem noteikumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 78. panta 3. punktā, ietver gan tiesības atlikt dzēšanu, gan tiesības ierobežot dzēšamo apjomu. Iestāde spēj atlikt dzēšanu vai ierobežot dzēšamo apjomu uz neierobežotu laiku saskaņā ar 3. punktu.

3. Dzēšanas ierobežojumu apmēru, kas iekļauts instrumentus reglamentējošos noteikumos, iestāde nosaka, balstoties uz iestādes prudenciālo situāciju jebkurā laikā, ņemot vērā jo īpaši, taču ne tikai:

a)	iestādes vispārējo finansiālo, likviditātes un maksātspējas stāvokli;

pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un kopējā kapitāla apjomu salīdzinājumā ar kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, konkrētās pašu kapitāla prasības, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un apvienoto rezervju prasību, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā.

11. pants

1. Dzēšanas ierobežojumi, kas iekļauti līgumiskajos vai juridiskajos noteikumos, kuri reglamentē instrumentus, neliedz kompetentajai iestādei papildus ierobežot instrumentu dzēšanu pienācīgā veidā, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā.

2. Kompetentās iestādes novērtē instrumentu reglamentējošajos līgumiskajos un juridiskajos noteikumos iekļauto dzēšanas ierobežojumu pamatojumu. Ja tās nav pārliecinātas, ka ierobežojumu pamatojums ir pienācīgs, tās pieprasa iestādēm grozīt attiecīgos līgumiskos noteikumus. Ja, nepastāvot līgumiskiem noteikumiem, instrumentus reglamentē valsts tiesību akti, minētie tiesību akti ļauj iestādei ierobežot dzēšanu, kā minēts 10. panta 1. līdz 3. punktā, lai instrumentus atzītu par pirmā līmeņa pamata kapitālu.

3. Iestāde visus lēmumus ierobežot kapitāla dzēšanu iekšēji dokumentē un rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei, tai skaitā iemeslus, kāpēc, ņemot vērā 3. punktā izklāstītos kritērijus, dzēšana ir tikusi daļēji vai pilnībā atteikta vai atlikta.

4. Ja tiek pieņemti vairāki lēmumi ierobežot dzēšanu tajā pašā laika posmā, iestādes var dokumentēt šos lēmumus vienotā dokumentu kopumā.

2. IEDAĻA

Prudenciālie filtri

12. pants

Jēdziens “peļņa no pārdošanas” Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

1. Jēdziens “peļņa no pārdošanas”, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nozīmē jebkādu atzītu iestādes peļņu no pārdošanas, kas ir iegrāmatota kā jebkura pašu kapitāla elementa pieaugums un saistīta ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kuri rodas no vērtspapīrotu aktīvu pārdošanas, kad tie tiek izslēgti no iestādes bilances vērtspapīrošanas darījuma kontekstā.

2. Atzīto peļņu no pārdošanas konstatē kā starpību starp a) un b) apakšpunktā minētajām vērtībām, kas noteiktas, piemērojot attiecīgo grāmatvedības regulējumu:

a)	saņemto aktīvu neto vērtība, ieskaitot jebkuru jaunu aktīvu, kas iegūts, un atskaitot jebkuru citu aktīvu, kas nodots, vai jaunu saistību, kas uzņemta;

b)	un vērtspapīroto aktīvu vai to daļas, kuru atzīšana pārtraukta, uzskaites vērtība.

3. Atzītā peļņa no pārdošanas, kas saistīta ar nākotnes maržināliem ienākumiem, šajā kontekstā nozīmē gaidāmo nākotnes “atlikušo starpību”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. pantā.

3. IEDAĻA

Atskaitījumi No Pirmā Līmeņa Pamata Kapitāla Posteņiem

13. pants

Kārtējā finanšu gada zaudējumu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

1. Pirmā līmeņa pamata kapitāla aprēķināšanai gada gaitā un neatkarīgi no tā, vai iestāde noslēdz savus finanšu pārskatus katra starpposma perioda beigās, iestāde veic savu peļņas un zaudējumu uzskaiti un atskaita jebkādus radušos zaudējumus no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, tiklīdz tie rodas.

2. Lai veiktu iestādes peļņas un zaudējumu uzskaiti saskaņā ar 1. punktu, ienākumus un izdevumus konstatē, izmantojot to pašu procesu un pamatojoties uz tiem pašiem grāmatvedības standartiem, kas ievēroti gada beigu finanšu pārskatā. Ienākumus un izdevumus aplēš piesardzīgi un iekļauj starpposma periodā, kurā tie radušies, tā, lai uz katru starpposma periodu attiektos saprātīga gaidāmo gada ienākumu un izdevumu summa. Būtiskus vai vienreizējus notikumus pilnībā un bez kavēšanās attiecina uz starpposma periodu, kurā tie rodas.

3. Ja kārtējā finanšu gada zaudējumi jau ir samazinājuši pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus starpposma vai gada beigu finanšu pārskata rezultātā, atskaitījums nav nepieciešams. Šā panta nolūkos finanšu pārskats nozīmē, ka peļņa un zaudējumi ir konstatēti pēc starpposma vai gada beigu kontu slēgšanas saskaņā ar grāmatvedības regulējumu, kas attiecas uz iestādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu un Padomes Direktīvu 86/635/EEK (9) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem.

4. Šā panta 1. līdz 3. punkts tādā pašā veidā ir piemērojams peļņai un zaudējumiem, kas iekļauti citos uzkrātajos visaptverošajos ienākumos.

14. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos

1. Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tiek veikta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Ieskaitu starp atliktā nodokļa aktīviem un attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām veic atsevišķi attiecībā uz katru ar nodokli apliekamo sabiedrību. Attiecīgās atliktā nodokļa saistības aprobežojas tikai ar tām saistībām, kas izriet no tās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, kurā ir atliktie aktīvi. Atliktā nodokļa aktīvu un saistību aprēķināšanai konsolidētā līmenī ar nodokli apliekamā sabiedrība ietver arī sabiedrības, kuras iekļautas tajā pašā nodokļu maksātāju grupā, fiskālajā konsolidācijā, fiskālajā vienībā vai konsolidētajā nodokļu deklarācijā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

3. Attiecīgo atliktā nodokļa saistību summa, kas kvalificējas ieskaitam pret atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir vienāda ar starpību starp a) apakšpunktā noteikto summu un b) apakšpunktā noteikto summu:

a)	atliktā nodokļa saistību summa, kas atzīta saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b)	attiecīgā atliktā nodokļa saistību summa, kas izriet no nemateriāliem aktīviem un no definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem.

15. pants

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1. Kompetentā iestāde piešķir Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto iepriekšējo atļauju tikai, ja neierobežotā spēja izmantot attiecīgos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus ietver tiešu un netraucētu piekļuvi aktīviem, piemēram, ja aktīvu izmantošana nav liegta ar jebkāda veida ierobežojumu un attiecībā pret šiem aktīviem nav jebkāda veida trešo personu prasījumu.

2. Ir ticams, ka netraucēta piekļuve aktīviem pastāv, ja iestādei katru reizi, kad tā vēlas piekļūt līdzekļu pārpalikumam pensiju plānā, nav jāpieprasa un jāsaņem īpaša atļauja no pensiju fonda pārvaldnieka vai pensiju saņēmējiem.

16. pants

Paredzamu nodokļu maksājumu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta l) apakšpunkta un 56. panta f) punkta nolūkos

1. Ar nosacījumu, ka iestāde piemēro grāmatvedības regulējumu un grāmatvedības politikas, kas nodrošina kārtējo nodokļu saistību un atliktā nodokļa saistību, kuras attiecas uz darījumiem un citiem bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītiem notikumiem, pilnīgu atzīšanu, iestāde var uzskatīt, ka paredzamu nodokļu maksājumi jau ir ņemti vērā. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ir veikti visi nepieciešamie atskaitījumi – vai nu saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem, vai saskaņā ar citām korekcijām.

2. Ja iestāde aprēķina savu pirmā līmeņa pamata kapitālu, balstoties uz finanšu pārskatiem, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, uzskatāms, ka 1. punktā paredzētais nosacījums ir izpildīts.

3. Ja 1. punktā minētais nosacījums nav izpildīts, iestāde samazina savus pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus par kārtējo nodokļu un atliktā nodokļa maksājumu aplēsto summu, kuri vēl nav atzīti bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā un kuri saistīti ar darījumiem un citiem bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītiem notikumiem. Kārtējo un atliktā nodokļa maksājumu aplēsto summu nosaka, izmantojot pieeju, kas ir līdzvērtīga tai, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 1606/2002. Nevar veikt atliktā nodokļa maksājumu aplēstās summas savstarpējo ieskaitu pret atliktā nodokļa aktīviem, kuri nav atzīti finanšu pārskatos.

4. IEDAĻA

Citi atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

17. pants

Citi atskaitījumi attiecībā uz finanšu iestāžu kapitāla instrumentiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

1. Līdzdalības finanšu iestāžu, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā, kapitāla instrumentos atskaita saskaņā ar šādiem aprēķiniem:

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai finanšu iestādei, kura tos emitējusi, un – ja uz finanšu iestādi attiecas maksātspējas prasības – kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu saskaņā ar emitentam piemērojamiem uzņēmumu tiesību aktiem, un – ja uz finanšu iestādi neattiecas maksātspējas prasības – kuri ir beztermiņa, absorbē pirmo un proporcionāli lielāko zaudējumu daļu, tiem rodoties, ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un uz kuriem neattiecas preferenciāla vai iepriekš noteikta sadale, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus subordinētos instrumentus, kas absorbē zaudējumus, uzņēmumam turpinot darbību, kuros ietverta rīcības brīvība atcelt kuponu maksājumus, atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla apjoms ir nepietiekams, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus citus instrumentus, kas iekļauti finanšu iestādes pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo prudenciālo regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojami a), b), c) vai d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

2. Gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, iestādes piemēro atskaitījumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013, līdzdalībām kapitāla instrumentos, balstoties uz atbilstošo atskaitījumu pieeju. Šā punkta nolūkiem atbilstošo atskaitījumu pieeja nozīmē pieeju, ar ko atskaitījumu piemēro tai pašai kapitāla komponentei, kurai kapitāls būtu atbilstīgs, ja to būtu emitējusi iestāde pati.

3. Atskaitījumus, kas minēti 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

ja finanšu iestādei ir piešķirta atļauja un to uzrauga kompetentā iestāde, un uz to attiecas prudenciālās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras piemēro iestādēm, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 575/2013. Šo pieeju piemēro trešo valstu finanšu iestādēm tikai, ja ir veikts attiecīgās trešās valsts prudenciālā regulējuma līdzvērtīguma izvērtējums saskaņā ar minēto regulu un ir secināts, ka attiecīgās trešās valsts prudenciālais regulējums ir vismaz līdzvērtīgs Savienībā piemērotajam regulējumam;

b)	ja finanšu iestāde ir elektroniskās naudas iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (10) 2. panta nozīmē un uz to neattiecas izvēles izņēmumi, kas noteikti minētās direktīvas 9. pantā;

c)	ja finanšu iestāde ir maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (11) 4. panta nozīmē un uz to neattiecas atbrīvojumi, kas noteikti minētās direktīvas 26. pantā;

d)	ja finanšu iestāde ir alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (12) 4. panta nozīmē vai pārvaldības sabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (13) 2. panta 1. punkta nozīmē.

18. pants

Trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

1. Līdzdalību trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos, uz kurām attiecas maksātspējas regulējums, kas vai nu ir atzīts kā nelīdzvērtīgs regulējumam, kurš noteikts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļā saskaņā ar minētās direktīvas 227. pantā izklāstīto procedūru, vai kura līdzvērtīgums nav novērtēts, atskaita šādi:

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura tos emitējusi, un kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem saskaņā ar trešās valsts regulējumu, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šī pārsnieguma summa pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

attiecībā uz trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, uz kurām attiecas prudenciālas maksātspējas prasības – visus citus instrumentus, kas iekļauti trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo maksātspējas regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojams a), b) vai c) nosacījums, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

2. Ja trešās valsts maksātspējas regulējums, ieskaitot noteikumus par pašu kapitālu, ir novērtēts kā līdzvērtīgs tam, kas noteikts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļā saskaņā ar minētās direktīvas 227. pantā noteikto procedūru, pret līdzdalībām trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos attiecas kā pret līdzdalībām tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu.

3. Gadījumos, kas paredzēti šā panta 2. punktā, iestādes piemēro atskaitījumus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 44. panta b) punktā, 58. panta b) punktā un 68. panta b) punktā, kā piemērojams, attiecībā uz līdzdalību pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos.

19. pants

Uzņēmumu, kas izslēgti no Direktīvas 2009/138/EK darbības jomas, kapitāla instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

Līdzdalība tādu uzņēmumu kapitāla instrumentos, kuri izslēgti no Direktīvas 2009/138/EK darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu, atskaita šādi:

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajam uzņēmumam, kurš tos emitējis, un kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šī summa pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

d)	visus citus instrumentus, kas iekļauti uzņēmuma pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo maksātspējas regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojams a), b) vai c) nosacījums, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

III NODAĻA

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

1. IEDAĻA

Dzēšanu veicinošu nosacījumu veids un būtība

20. pants

Dzēšanu veicinošu nosacījumu veids un būtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 63. panta h) punkta nolūkos

1. Dzēšanu veicinoši nosacījumi ir visas iezīmes, kas emisijas dienā pamato pieņēmumu, ka kapitāla instrumenta dzēšana ir ticama.

2. Veicinošie nosacījumi, kas minēti 1. punktā, ietver šādus veidus:

a)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar instrumenta kredītriska starpības pieaugumu, ja atsaukšanas iespēja netiek īstenota;

b)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar prasību vai ieguldītāja iespēju konvertēt instrumentu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentā, ja atsaukšanas iespēja netiek izmantota;

c)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar atsauces likmes izmaiņām, ja kredītriska starpība attiecībā pret otro atsauces likmi ir lielāka nekā sākotnējā maksājuma likme mīnus mijmaiņas likme;

d)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar dzēšanas summas pieaugumu nākotnē;

e)	atkārtotas tirdzniecības iespēja apvienojumā ar instrumenta kredītriska starpības pieaugumu vai izmaiņām atsauces likmē, ja kredītriska starpība attiecībā pret otro atsauces likmi ir lielāka nekā sākotnējā maksājuma likme mīnus mijmaiņas likme, ja instruments netiek atkārtoti tirgots;

f)	instrumenta tirgošana veidā, kas ieguldītājiem liecina, ka instrumenta atsaukšanas tiesības tiks izmantotas.

2. IEDAĻA

Pamatsummas konvertācija vai samazināšana

21. pants

Pamatsummas atjaunināšanas veids pēc samazināšanas Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta un 52. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkta nolūkos

1. Pamatsummas samazināšanu pro rata piemēro visiem to pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, kuros iekļauts līdzīgs samazināšanas mehānisms un identisks izraisīšanas līmenis.

2. Lai samazināšanu varētu uzskatīt par “uz laiku” veiktu, ir jāizpilda visi šie nosacījumi:

a)	jebkāda peļņas sadale, kas izmaksājama pēc samazinājuma, balstās uz samazināto pamatsummu;

b)	atjaunināšana balstās uz peļņu pēc tam, kad iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar kuru apstiprina galīgo peļņu;

c)	instrumenta atjaunināšana vai kuponu maksājumi par samazināto pamatsummu tiek veikti, iestādei īstenojot pilnīgu rīcības brīvību, ievērojot ierobežojumus, kas izriet no d) līdz f) apakšpunkta, un nav paredzēts iestādes pienākums veikt vai paātrināt pamatsummas atjaunināšanu noteiktos apstākļos;

d)	atjaunināšanu veic pro rata starp līdzīgiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, uz kuriem ir bijusi attiecināta samazināšana;

maksimālā summa, kas attiecināma uz kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu un instrumenta atjauninājuma summu, ir vienāda ar iestādes peļņu, reizinātu ar summu, kura iegūta, dalot 1) punktā noteikto summu ar summu, kas noteikta 2) punktā:

1)	visu iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, uz kuriem attiecināta samazināšana, nominālā summa pirms samazināšanas;

2)	iestādes kopējais pirmā līmeņa kapitāls;

jebkuru kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu un atjauninājumu summa tiek uzskatīta par maksājumu, kas samazina pirmā līmeņa pamata kapitālu, un uz to kopā ar citām sadalēm no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecina ierobežojumus, ko piemēro maksimālajai sadalāmajai summai, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 141. panta 2. punktā, kā transponēts valsts tiesību aktos vai regulējumā.

3. Šā panta 2. punkta e) apakšpunkta nolūkos aprēķinus veic brīdī, kad tiek veikta atjaunināšana.

22. pants

Procedūras un laiks, ko izmanto, lai noteiktu, vai iestājies izraisītājnotikums, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta nolūkos

1. Ja iestāde ir konstatējusi, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir kļuvis mazāks par līmeni, kas izraisa instrumenta konvertāciju vai samazināšanu prasību piemērošanas līmenī, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļā, vadības struktūra vai jebkura cita iestādes attiecīgā struktūra bez kavēšanās konstatē, ka izraisītājnotikums ir iestājies un pastāv neatsaucams pienākums samazināt vai konvertēt instrumentu.

2. Samazinājuma summu vai konvertējamo summu nosaka, cik drīz vien iespējams un vēlākais viena mēneša laikā no brīža, kad konstatēta izraisītājnotikuma iestāšanās saskaņā ar 1. punktu.

3. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai maksimālais viena mēneša termiņš, kas minēts 2. punktā, tiek samazināts gadījumā, ja tā secina, ka ir panākta pietiekama noteiktība par konvertējamo vai samazinājuma summu, vai tā secina, ka ir nepieciešams nekavējoties veikt konvertāciju vai samazināšanu.

4. Ja ir nepieciešama samazinājuma vai konvertējamās summas neatkarīga pārskatīšana saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē attiecīgo pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, vai ja kompetentā iestāde pieprasa neatkarīgu pārskatīšanu, lai konstatētu samazinājuma vai konvertējamo summu, vadības struktūra vai jebkura cita iestādes attiecīgā struktūra gādā par to, lai tā tiktu veikta nekavējoties. Šāda neatkarīga pārskatīšana tiek pabeigta, cik ātri vien iespējams, un nerada šķēršļus iestādei samazināt vai konvertēt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu un izpildīt šā punkta 2. un 3. punktā paredzētās prasības.

3. IEDAĻA

Instrumentu nosacījumi, kas varētu kavēt rekapitalizāciju

23. pants

Instrumentu nosacījumi, kas varētu kavēt rekapitalizāciju, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta o) apakšpunkta nolūkos

Nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju, ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem iestādei ir jāsniedz kompensācija esošajiem kapitāla instrumentu turētājiem, ja tiek emitēts jauns kapitāla instruments.

4. IEDAĻA

Īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus

24. pants

Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta p) apakšpunkta un 63. panta n) punkta nolūkos

1. Ja konsolidācijas tvērumā esoša iestāde vai sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu emitē kapitāla instrumentu, ko paraksta īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, šo kapitāla instrumentu iestādes vai iepriekš minētās sabiedrības līmenī neatzīst par augstākas kvalitātes nekā zemākās kvalitātes kapitāls, kas emitēts īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai, un kapitāls, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība emitējusi trešām personām. Šo prasību piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

2. Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitēto instrumentu turētāju tiesības nav labvēlīgākas kā gadījumā, ja instrumentu būtu tieši emitējusi konsolidācijas tvērumā esoša iestāde vai sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1. IEDAĻA

Netiešas līdzdalības, kas izriet no līdzdalībām indeksos

25. pants

Konservatīvisma pakāpe, kas nepieciešama aplēsēs riska darījumu aprēķināšanai, ko izmanto kā alternatīvu pamatā esošajiem riska darījumiem, Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 2. punkta nolūkos

1. Aplēses ir pietiekami konservatīvas, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

ja indeksa ieguldījumu pilnvarās ir noteikts, ka finanšu sektora sabiedrības kapitāla instruments, kas ir daļa no indeksa, nedrīkst pārsniegt noteiktu maksimālu indeksa procentuālo attiecību, iestāde izmanto šo procentuālo attiecību kā aplēsi par līdzdalības vērtību, ko atskaita no tās pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kā piemērojams saskaņā ar 17. panta 2. punktu, vai no pirmā līmeņa pamata kapitāla situācijās, kurās iestāde nevar precīzi noteikt līdzdalības būtību;

ja iestāde nespēj noteikt maksimālo procentuālo attiecību, kas minēta a) apakšpunktā, un ja indekss, pamatojoties uz tā ieguldījumu pilnvarām vai citu attiecīgo informāciju, ietver finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentus, iestāde pilnā apmērā atskaita līdzdalības indeksos no tās pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla, kā piemērojams saskaņā ar 17. panta 2. punktu, vai no pirmā līmeņa pamata kapitāla situācijās, kurās iestāde nevar precīzi noteikt līdzdalības būtību.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus:

a)	netiešas līdzdalības, kas izriet no līdzdalības indeksā, ietver indeksa daļu, kas ieguldīta indeksā iekļauto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos;

b)	indekss ietver indeksa fondus, kapitāla vērtspapīru vai obligāciju indeksus vai jebkuru citu shēmu, kurā pamatā esošais instruments ir kapitāla instruments, ko emitējusi finanšu sektora sabiedrība, taču neaprobežojas ar tiem.

26. pants

Vārdu “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīme Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 3. punkta nolūkos

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 3. punkta nozīmē “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīmē situācijas, kurās caurskatīšanas pieejas pastāvīga izmantošana attiecībā uz līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību kapitālā saskaņā ar kompetento iestāžu novērtējumu nav pamatota. Izvērtējot, vai situācija ir praktiskā ziņā apgrūtinoša, kompetentās iestādes ņem vērā šādu pozīciju zemo būtiskumu un īso turēšanas periodu. Īsa turēšanas perioda gadījumā iestādei ir jāpierāda indeksa liela likviditāte.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos pozīcija tiek uzskatīta par pozīciju ar zemu būtiskumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	individuālie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, nepārsniedz 2 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	kopējie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, nepārsniedz 5 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

summa, ko veido kopējie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, un jebkuras citas līdzdalības, kas atskaitāmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu, nepārsniedz 10 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2. IEDAĻA

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

27. pants

Vārdu “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

Vārdi “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā nozīmē, ka iestādes rentabilitāte saskaņā ar kompetentās iestādes vērtējumu turpina būt pienācīga vai nav vērojamas negatīvas izmaiņas pēc instrumentu aizstāšanas ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem attiecīgajā datumā un paredzamā nākotnē. Kompetentās iestādes vērtējumā ņem vērā iestādes rentabilitāti spriedzes situācijās.

28. pants

Procesi un datu prasības saistībā ar iestādes pieteikumu veikt dzēšanu, samazināšanu un atpirkšanu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1. Par pašu kapitāla instrumentu dzēšanu, samazināšanu vai atpirkšanu instrumentu turētājiem nepaziņo, pirms iestāde ir saņēmusi iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju.

2. Ja pastāv pietiekama noteiktība, ka sagaidāma dzēšana, samazināšana vai atpirkšana, un ir saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, iestāde atskaita attiecīgās dzēšamās, samazināmās vai atpērkamās summas no attiecīgajiem tās pašu kapitāla elementiem, pirms tiek veikta dzēšana, samazināšana vai atpirkšana. Uzskatāms, ka pietiekama noteiktība pastāv, jo īpaši tad, ja iestāde ir publiski paziņojusi par nodomu dzēst, samazināt vai atpirkt pašu kapitāla instrumentu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

29. pants

Iestāžu pieteikumi veikt dzēšanu, samazināšanu un atpirkšanu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta un 78. panta nolūkos un pienācīga dzēšanas ierobežošana Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1. Iestāde iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei pirms pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu samazināšanas vai atpirkšanas vai pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu atsaukšanas, dzēšanas vai atpirkšanas.

2. Pieteikumā var iekļaut plānu noteiktā laikposmā veikt darbības, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā, attiecībā uz vairākiem kapitāla instrumentiem.

3. Gadījumā, ja tiek atpirkti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti tirgus veidošanas nolūkiem, kompetentās iestādes var sniegt iepriekšēju atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā paredzētajiem kritērijiem veikt minētās regulas 77. pantā uzskaitītās darbības attiecībā uz konkrētu, iepriekš noteiktu summu.

Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētā summa nepārsniedz mazāko no šīm summām:

1)	3 % no attiecīgās emisijas summas;

10 % no summas, par kuru pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu, īpašās pašu kapitāla prasības, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un apvienoto rezervju prasība, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā.

Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem šī iepriekš noteikta summa nepārsniedz mazāko no šīm summām:

1)	10 % no attiecīgās emisijas summas;

2)	vai 3 % attiecīgi no apgrozībā esošo pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu kopējās summas.

4. Kompetentās iestādes var arī sniegt iepriekšēju atļauju veikt darbības, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā, ja saistītie pašu kapitāla instrumenti tiek nodoti iestādes darbiniekiem kā daļa no darba samaksas. Iestādes informē kompetentās iestādes, ja pašu kapitāla instrumenti tiek iegādāti šajos nolūkos, un atskaita šos instrumentus no pašu kapitāla, izmantojot atbilstošo atskaitījumu veikšanas pieeju, uz laiku, kurā iestāde tos tur. Atskaitījuma veikšana uz atbilstošā pamata vairs nav nepieciešama, ja izdevumi, kas saistīti ar jebkādu darbību saskaņā ar šo punktu, jau ir iekļauti pašu kapitālā starpposma vai gada beigu finanšu pārskata rezultātā.

5. Kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā paredzētajiem kritērijiem var iepriekš sniegt atļauju veikt darbību, kas uzskaitīta minētās regulas 77. pantā, par konkrētu iepriekš noteiktu summu, ja atsaucamo, dzēšamo vai atpērkamo pašu kapitāla instrumentu summa ir nebūtiska salīdzinājumā ar attiecīgās emisijas apgrozībā esošo summu pēc atsaukšanas, dzēšanas vai atpirkšanas veikšanas.

6. Šā panta 1. līdz 5. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

30. pants

Pieteikuma, kuru iestāde iesniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkiem, saturs

1. Pieteikumam, kas minēts 29. pantā, pievieno šādu informāciju:

a)	labi pamatotu izskaidrojumu, kādēļ tiek veikta viena no 29. panta 1. punktā minētajām darbībām;

b)	informāciju par kapitāla prasībām un kapitāla rezervēm, kas aptver vismaz trīs gadu periodu, ieskaitot pašu kapitāla līmeni un sastāvu pirms un pēc darbības veikšanas un darbības ietekmi uz regulatīvajām prasībām;

c)	kapitāla instrumenta aizstāšanas ietekmi uz iestādes rentabilitāti, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

d)	risku, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, novērtējumu un novērtējumu par to, vai pašu kapitāla apjoms nodrošina šādu risku pietiekamu segšanu, tostarp spriedzes testus attiecībā uz galvenajiem riskiem, kas liecina par iespējamiem zaudējumiem dažādos scenārijos;

e)	jebkādu citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu atļaujas piešķiršanas pamatotību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantu.

2. Kompetentā iestāde atbrīvo no pienākuma iesniegt daļu informācijas, kas minēta 2. punktā, ja šī informācija tai jau ir pieejama.

3. Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību individuālajā, konsolidētājā un subkonsolidētajā piemērošanas līmenī.

31. pants

Pieteikuma, ko iestāde iesniedz, termiņi un kompetentās iestādes veiktā pieteikuma izskatīšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1. Iestāde nosūta pilnīgu pieteikumu un 29. un 30. pantā minēto informāciju kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms datuma, kurā viena no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētajām darbībām tiks paziņota instrumentu turētājiem.

2. Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm, izskatot katru gadījumu atsevišķi un izņēmuma gadījumos, nosūtīt 1. punktā minēto pieteikumu termiņā, kas ir īsāks nekā trīs mēneši.

3. Kompetentā iestāde izskata pieteikumu vai nu 1. punktā minētajā termiņā, vai 2. punktā minētajā termiņā. Kompetentās iestādes ņem vērā šajā termiņā saņemtu jaunu informāciju, ja tāda ir pieejama un ja tās uzskata, ka šī informācija ir būtiska. Kompetentās iestādes sāk pieteikuma izskatīšanu tikai tad, kad tās ir pārliecinājušās, ka no iestādes ir saņemta 28. pantā minētā informācija.

32. pants

Savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pieteikumi dzēšanai, samazināšanai un atpirkšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1. Attiecībā uz savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu pieteikumu, kas minēts 29. panta 1., 2. un 6. punktā, un informāciju, kas minēta 30. panta 1. punktā, iesniedz kompetentajai iestādei tajā pašā regularitātē, ko izmanto iestādes kompetentā struktūra dzēšanas pārbaudei.

2. Kompetentās iestādes var iepriekš sniegt atļauju veikt kādu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minēto darbību par konkrētu, iepriekš noteiktu dzēšamo summu, no kuras atņemts jaunu, apmaksātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apjoms, kas parakstīti, periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Šo iepriekš noteikto summu var palielināt līdz 2 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja tās ir pārliecinātas, ka šī darbība neapdraudēs iestādes pašreizējo vai turpmāko maksātspējas stāvokli.

3. IEDAĻA

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

33. pants

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punkta nolūkos

1. Pagaidu nepiemērošana ir uz laikposmu, kas nepārsniedz saskaņā ar finansiālās palīdzības operācijas plānu paredzēto termiņu. Minēto pagaidu nepiemērošanu neattiecina uz laikposmu, kas ir ilgāks nekā pieci gadi.

2. Pagaidu nepiemērošana attiecas tikai uz jaunām līdzdalībām tās finanšu sektora sabiedrības instrumentos, uz kuru attiecas finansiālās palīdzības operācija.

3. Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošanas nolūkos kompetentā iestāde var uzskatīt, ka pagaidu līdzdalības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punktā, ir nolūkā veikt finansiālās palīdzības operācijas, kas paredzētas finanšu sektora sabiedrības reorganizācijai un glābšanai, ja operācija tiek veikta saskaņā ar plānu un to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde un ja plānā ir skaidri noteikti posmi, termiņi un mērķi un precizēta mijiedarbība starp pagaidu līdzdalībām un finansiālās palīdzības operāciju.

V NODAĻA

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI

34. pants

Aktīvu veidi, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību darbību, un jēdzienu “minimāls” un “nebūtisks” nozīme, nosakot atbilstīgo pirmā līmeņa papildu kapitālu un otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Regulas (ES) Nr. 575/2013 83. panta 1. punkta nolūkos

1. Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvus uzskata par “minimāliem” un “nebūtiskiem”, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)	īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, ko neveido ieguldījumi saistītā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, ir tikai naudas aktīvi, kas paredzēti kuponu maksājumiem un tādu pašu kapitāla instrumentu dzēšanai, kam pienācis termiņš;

b)	īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, kas nav minēti a) apakšpunktā, nav lielāki kā 0,5 % no īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vidējiem kopējiem aktīviem pēdējos trīs gados.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos kompetentā iestāde var ļaut iestādei izmantot lielāku procentuālo attiecību ar nosacījumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)	lielākā procentuālā attiecība ir nepieciešama vienīgi, lai segtu īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības darbības izmaksas;

b)	attiecīgā nominālā summa nepārsniedz EUR 500 000.

VI NODAĻA

REGULAS (ES) NR. 575/2013 PĀREJAS NOTEIKUMU PRECIZĒJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAŠU KAPITĀLU

35. pants

Papildu filtri un atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. panta 1. punkta nolūkos

1. Korekcijas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos un otrā līmeņa kapitāla posteņos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. pantu piemēro saskaņā ar 2. līdz 7. punktu.

2. Ja saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šo atskaitījumu un filtru pamatā ir pašu kapitāla posteņi, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a), b) un c) punktā, korekcijas veic pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

3. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts un kuros saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šie atskaitījumi un filtri ir piemēroti visiem posteņiem, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz ca) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 154. pantu, korekcijas veic pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos.

4. Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

5. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. un 2. punkts un kuros saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šie atskaitījumi un filtri ir piemēroti pašu kapitāla posteņiem, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta d) līdz h) punktā, vai pašu kapitāla kopapjomam saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK, korekcijas veic otrā līmeņa kapitāla posteņos.

6. Ja otrā līmeņa kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

7. Ja otrā līmeņa kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

36. pants

Posteņi, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu, citos pašu kapitāla elementos, Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 1. un 2. punkta nolūkos

1. Pašu kapitāla instrumentiem piemērojot noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 1. un 2. punktā, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, instrumentiem šos noteikumus var piemērot vai nu pilnībā, vai daļēji. Jebkāda šāda noteikumu piemērošana neietekmē Regulas (ES) Nr. 575/2013 486. panta 4. punktā noteiktā ierobežojuma aprēķināšanu.

2. Pret pašu kapitāla instrumentiem, kas minēti 1. punktā, var atkal attiekties kā pret posteņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 484. panta 3. punktā, ar nosacījumu, ka tie ir posteņi, kas minēti nosauktās regulas 484. panta 3. punktā, un ar nosacījumu, ka to summa vairs nepārsniedz piemērojamās procentuālās attiecības, kas attiecīgi minētas nosauktās regulas 486. panta 2. punktā.

3. Pret pašu kapitāla instrumentiem, kas minēti 1. punktā, var atkal attiekties kā pret posteņiem, kas minēti 484. panta 4. punktā, ar nosacījumu, ka tie ir posteņi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 484. panta 3. punktā un 484. panta 4. punktā, un ar nosacījumu, ka to summa vairs nepārsniedz piemērojamās procentuālās attiecības, kas minētas attiecīgi minētās regulas 486. panta 3. punktā.

37. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(9) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).