15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 231/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vēra Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai Eiropa 2020” Komisija noteica regulējumu Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, tostarp Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA II).

(2)

Tā kā 2013. gada 31. decembrī spēku zaudēja Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (4) un tādēļ, lai uzlabotu Savienības ārējās darbības efektivitāti, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam būtu jāsaglabā ārējās palīdzības plānošanas un sniegšanas regulējums. Savienības paplašināšanās politiku būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot īpašu instrumentu ārējās darbības finansēšanai. Tādēļ būtu jāizveido IPA II.

(3)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, var iesniegt pieteikumu, lai to uzņem Savienībā. Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā atbilst dalības kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka pievienošanās nepārsniedz Savienības spēju integrēt jauno dalībvalsti. Minētie kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp pievienoties politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķiem.

(4)

Paplašināšanās stratēģija, kas balstās uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un saziņu, apvienojumā ar Savienības spēju integrēt jaunas dalībvalstis, joprojām ir pamats atjaunotajam konsensam par paplašināšanos. Pievienošanās procesa pamatā ir objektīvi kritēriji un tā principa piemērošana, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām pieteikuma iesniedzējām valstīm, no kurām katra ir jāvērtē pēc pašas nopelniem. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm.

(5)

Paplašināšanās process nostiprina mieru, demokrātiju un stabilitāti Eiropā un dod Eiropas Savienībai lielākas iespējas risināt globālas problēmas. Paplašināšanās procesa pārveidojošais spēks rosina tālejošas politiskas un ekonomiskas reformas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, dodot labumu arī Eiropas Savienībai kopumā.

(6)

Eiropadome kandidātvalsts statusu ir piešķīrusi Islandei, Melnkalnei, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Turcijai un Serbijai. Tā ir apstiprinājusi Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu. Neskarot nostājas par statusu vai jebkādus turpmākus lēmumus, kas jāpieņem Eiropadomei vai Padomei, valstis, kuras izmanto šādas Eiropas perspektīvas radītās priekšrocības un kurām vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss, var uzskatīt par potenciālajām kandidātvalstīm tikai šīs regulas īstenošanas nolūkos. Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāpiešķir visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.

(7)

Palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāsniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam, ko noteikusi Eiropadome un Padome, un pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un progresa ziņojumus, kas iekļauti Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Palīdzība būtu jāsniedz arī atbilstīgi nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, un saskaņā ar Eiropas un pievienošanās partnerībām. Palīdzībai vajadzētu būt vērstai galvenokārt uz izraudzītu skaitu politikas jomu, kuras palīdzēs I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Palīdzībai būtu jāveicina arī saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu un īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei (“Eiropas 2020 stratēģija”) mērķus un pakāpeniski panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Būtu jāstiprina saskaņotība starp finansiālo palīdzību un vispārējo progresu, kas panākts pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā.

(8)

Lai ņemtu vērā izmaiņas paplašināšanās politikas regulējumā vai būtiskus notikumus I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto palīdzības tematisko prioritāšu pielāgošanu un atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Tiesiskuma stiprināšana, tostarp cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju un ir minētajiem saņēmējiem būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāapmierina I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības.

(10)

I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Savienības palīdzībai saskaņā ar šo regulu būtu jādod savs ieguldījums, lai sasniegtu mērķi paaugstināt ar klimatu saistīto izdevumu daļu Savienības budžetā vismaz līdz 20 %.

(11)

Savienībai būtu jāsniedz arī atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz pieredzi, dotu ieguvumu visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šajā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstīs guvušas reformu procesā.

(12)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība un papildināmība, jo īpaši regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju palīdzības sniegšanas cikla dažādos posmos. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību, tostarp regulāri apspriežoties ar citiem līdzekļu devējiem. Vajadzētu palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi – gan programmās, kuras īsteno valdības struktūras, gan pilsoniskās sabiedrības kā tiešas Savienības palīdzības saņēmējas nozīmi.

(13)

Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, kurus atbalstīs saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka indikatīvos stratēģijas dokumentos, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir izstrādājusi sadarbībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz to konkrētajām vajadzībām un paplašināšanās programmu, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas. Stratēģijas dokumentos būtu arī jānosaka politikas jomas, kuras būtu jāatbalsta, izmantojot palīdzību, un, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, būtu jānosaka indikatīvi Savienības līdzekļu piešķīrumi pa politikas jomām un pa gadiem, tostarp prognozētie ar klimatu saistītie izdevumi. Būtu jāparedz pietiekams elastīgums, lai aptvertu jaunas vajadzības un sniegtu stimulus snieguma uzlabošanai. Stratēģijas dokumentos būtu jānodrošina saskaņotība ar I pielikumā uzskaitīto saņēmēju centieniem un atbilstība tiem, kā atspoguļots to valsts budžetā, un, tos izstrādājot, būtu jāņem vērā citu līdzekļu devēju sniegtais atbalsts. Lai ņemtu vērā iekšējos un ārējos apstākļus, stratēģijas dokumenti būtu pēc vajadzības jāpārskata un jārediģē.

(14)

Savienības interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem un sniedzot stimulus tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību, un panākumus, izpildot dalības kritērijus.

(15)

Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību. Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešas pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešu pārvaldību, ko veic I pielikumā uzskaitītie saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā minēto saņēmēju attiecīgās spējas. Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē, lai katrā I pielikumā uzskaitītajā saņēmējā parlaments pārraudzītu minētajam saņēmējam sniegto palīdzību.

(16)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras attiecas uz stratēģijas dokumentiem, plānošanas dokumentiem un konkrētiem noteikumiem, ar kuriem izveido šādus vienotus nosacījumus, un tās būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to orientāciju uz politiku vai to finansiālo ietekmi, šādu aktu pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot pasākumus ar nelielu finansiālu ietekmi. Izstrādājot vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar iepriekšējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārvaldību un īstenošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza.

(17)

Saskaņā ar šo regulu izveidotās komitejas kompetencē vajadzētu būt tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 389/2006 (6) 3. panta īstenošanai.

(18)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam programmas laikam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(19)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības instrumentu ārējai darbībai saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju starp IPA II, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(20)

Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (8).

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(22)

Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu pāreju no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, uz IPA II un šīs regulas piemērošanas ilgumu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas ilgumu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Vispārīgais mērķis

Ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“IPA II”) atbalsta I pielikumā uzskaitītos saņēmējus to politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo, sociālo un ekonomisko reformu pieņemšanā un īstenošanā, kuras minētajiem saņēmējiem ir jāveic, lai atbilstu Savienības vērtībām, un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm nolūkā pievienoties Savienībai.

Ar šādu atbalstu IPA II dos ieguldījumu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju stabilitātē, drošībā un labklājībā.

2. pants

Konkrēti mērķi

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, lai saskaņā ar katra I pielikumā uzskaitītā saņēmēja vajadzībām, kā arī ar tā individuālo paplašināšanās programmu tiktu sasniegti šādi konkrēti mērķi:

a)

atbalsts politiskajām reformām, inter alia veicot pasākumus, ar ko:

i)

stiprina demokrātiju un tās iestādes, tostarp neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu, un tiesiskumu, tostarp tā īstenošanu;

ii)

veicina un aizsargā cilvēktiesības un pamatbrīvības, nodrošina labāku to personu tiesību ievērošanu, kuras pieder pie minoritātēm, tostarp lesbiešu, geju, biseksuāļu, interseksuāļu un transpersonu tiesību ievērošanu, veicina dzimumu līdztiesību, diskriminācijas apkarošanu un iecietību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un kultūru daudzveidības ievērošanu;

iii)

veicina reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

iv)

veicina samierināšanas, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus;

v)

cīnās pret korupciju un organizēto noziedzību;

vi)

stiprina publisko pārvaldi un labu pārvaldību visos līmeņos;

vii)

īsteno spēju veidošanas pasākumus tiesībaizsardzības uzlabošanai, robežu pārvaldībai un migrācijas politikas īstenošanai, tostarp migrācijas plūsmu pārvaldībai;

viii)

veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību;

ix)

uzlabo sociālo dialogu un stiprina sociālo partneru spējas;

b)

atbalsts ekonomiskai, sociālai un teritoriālai attīstībai, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, inter alia veicot pasākumus, ar ko:

i)

sasniedz Savienības standartus ekonomikā, tostarp funkcionējošu tirgus ekonomiku, kā arī fiskālā un ekonomikas pārvaldībā;

ii)

īsteno ekonomikas reformas, kas vajadzīgas, lai varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā, vienlaikus sekmējot mērķu sasniegšanu sociālajā un vides jomā;

iii)

veicina nodarbinātību un darba ņēmēju mobilitāti, sekmē kvalitatīvu darbvietu izveidi un cilvēkkapitāla attīstību;

iv)

veicina sociālo un ekonomisko iekļaušanu, jo īpaši attiecībā uz minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp personām ar invaliditāti, bēgļiem un pārvietotām personām;

v)

sekmē iekļaujošu un integrētu izglītības sistēmu un saglabā un atjauno kultūras mantojumu;

vi)

pilnveido fizisko kapitālu, tostarp uzlabo infrastruktūru un savienojumus ar Savienību un reģionālajiem tīkliem;

vii)

stiprina pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas spējas;

c)

I pielikumā uzskaitīto saņēmēju spēju stiprināšana visos līmeņos, lai tie varētu izpildīt saistības, kas izriet no dalības Savienībā, atbalstot pakāpenisku pielāgošanos Savienības acquis, kā arī tā pieņemšanu, īstenošanu un izpildi, tostarp gatavošanos pārvaldīt Savienības struktūrfondus, kohēzijas fondus, un Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai;

d)

reģionālās integrācijas un teritoriālās sadarbības stiprināšana, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (10) darbības jomā iekļaujot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis.

2.   Virzību uz 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu uzrauga un novērtē, pamatojoties uz iepriekš definētiem, skaidriem, pārredzamiem un vajadzības gadījumā uz valstij specifiskiem un izvērtējamiem rādītājiem, kuri inter alia aptver:

a)

to, kas panākts tādās jomās kā demokrātijas stiprināšana, tiesiskums un neatkarīga un efektīva tiesu sistēma, cilvēktiesību ievērošana, tostarp pie minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām piederošu personu tiesību ievērošana, pamatbrīvību, dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošana, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, samierināšana, labas kaimiņattiecības un bēgļu atpakaļuzņemšana, un jo īpaši manāmu rezultātu sasniegšana minētajās jomās;

b)

to, kas panākts saistībā ar sociālekonomiskajām un fiskālajām reformām, ar kurām tiek risināts strukturālās un makroekonomikas nelīdzsvarotības jautājums; sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģiju pamatotību un efektivitāti, progresu virzībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un iekļaujošas un integrējošas izglītības, kvalitatīvu mācību un nodarbinātības izveidi, tostarp ar IPA II starpniecību izmantojot publiskas investīcijas, un to, kas panākts, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi;

c)

to, kas panākts, tiesību aktus saskaņojot ar Savienības acquis, tostarp manāmus tā īstenošanas rezultātus; to, kas panākts ar Savienību saistītu institucionālo reformu īstenošanā, tostarp pāreja uz saskaņā ar šo regulu sniegtas palīdzības netiešu pārvaldību;

d)

to, kas panākts, veidojot un stiprinot labu pārvaldību, un administratīvās, institucionālās un līdzekļu apgūšanas spējas visos līmeņos, tostarp piemērotus cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu ar acquis saistītos tiesību aktus;

e)

reģionālās un teritoriālās sadarbības iniciatīvas un tirdzniecības plūsmu attīstību.

3.   Rādītājus, kas minēti 2. punktā, izmanto, lai attiecīgā gadījumā uzraudzītu, novērtētu un pārskatītu sniegumu. Izvērtējot IPA II palīdzības rezultātus, kā atsauces punktu ņem vērā regulas 4. pantā minētos Komisijas ikgadējos ziņojumus. Attiecīgos darbības rādītājus definē un iekļauj 6. un 7. pantā minētajos stratēģijas dokumentos un programmās un tos nosaka tā, lai progresu varētu vērtēt objektīvi un visu laiku un vajadzības gadījumā – visās programmās.

3. pants

Politikas jomas

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu galvenokārt sniedz šādās politikas jomās:

a)

reformas, gatavojoties dalībai Savienībā, un saistītā iestāžu un spēju veidošana;

b)

sociālekonomiskā un reģionālā attīstība;

c)

nodarbinātība, sociālā politika, izglītība, dzimumu līdztiesības veicināšana un cilvēkresursu attīstība;

d)

lauksaimniecība un lauku attīstība;

e)

reģionālā un teritoriālā sadarbība.

2.   Ar palīdzību visās šā panta 1. punktā minētajās politikas jomās atbalsta I pielikumā uzskaitītos saņēmējus 1. un 2. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanā, jo īpaši ar politikas reformām, tiesību aktu tuvināšanu, spēju veidošanu un investīcijām.

Attiecīgos gadījumos īpašu uzmanību velta labai pārvaldībai, tiesiskumam un cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību.

3.   Palīdzība 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajās politikas jomās var ietvert tādu pasākumu finansēšanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1300/2013 (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1304/2013 (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (15).

4.   Palīdzību politikas jomā, kas noteikta 1. punkta e) apakšpunktā, jo īpaši var izmantot, lai finansētu vairāku valstu vai horizontālus pasākumus, kā arī pārrobežu, starptautiskus un starpreģionālus sadarbības pasākumus.

4. pants

Palīdzības regulējums

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam, ko noteikusi Eiropadome un Padome, un pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un progresa ziņojumus, kas iekļauti Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Komisija nodrošina palīdzības un paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

2.   Palīdzība tiek paredzēta un pielāgota I pielikumā uzskaitīto saņēmēju konkrētajai situācijai, ņemot vērā vajadzīgos papildu centienus, lai nodrošinātu atbilstību dalības kritērijiem, kā arī minēto saņēmēju spējas. Palīdzība tiek diferencēta pēc apjoma un intensitātes atbilstīgi vajadzībām, saistībām reformu jomā un minēto reformu īstenošanas rezultātiem. Tās mērķis galvenokārt ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem izstrādāt un īstenot nozaru reformas. Nozaru politika un stratēģijas ir visaptverošas, un tās palīdz sasniegt konkrētos mērķus, kas izklāstīti 2. panta 1. punktā.

3.   Atbilstīgi 2. panta 1. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem II pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzības sniegšanai, ņemot vērā I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības un spējas. Katra no minētajām tematiskajām prioritātēm var palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus konkrētus mērķus.

4.   Saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem palīdzību sniedz pārrobežu sadarbībai gan starp I pielikumā izklāstītajiem saņēmējiem, gan starp viņiem un dalībvalstīm vai valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 nolūkā veicināt labas kaimiņattiecības, veicināt Savienības integrāciju un sekmēt sociālekonomisko attīstību. III pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzībai teritoriālās sadarbības jomā.

5. pants

Atbilstība, saskaņotība un savstarpējā papildināmība

1.   Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu atbilst Savienības politikai. Tā atbilst nolīgumiem starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un ievēro to daudzpusējo nolīgumu saistības, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sniedz ieguldījumu Savienības saistību īstenošanā attiecībā uz palīdzības sniegšanas lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp publicējot informāciju par palīdzības apjomu un sadalījumu, nodrošinot to, ka dati ir starptautiski salīdzināmi un tiem var viegli piekļūt, tos var kopīgi izmantot un publicēt.

3.   Komisija, dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un tiecas novērst dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, un citiem Savienības, dalībvalstu un EIB sniegtās palīdzības veidiem, tostarp rīkojot regulāras un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana.

4.   Komisija, dalībvalstis un EIB nodrošina savu attiecīgo palīdzības programmu koordināciju, lai, sniedzot palīdzību, palielinātu efektivitāti un lietderību un lai novērstu divkāršu finansēšanu atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem. Koordinācija ietver regulāras apspriedes un biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši vietējā līmenī, un koordinācija ir būtisks posms dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos.

5.   Lai palielinātu palīdzības sniegšanas efektivitāti un lietderību un lai novērstu divkāršu finansēšanu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordināciju un savstarpējo papildināmību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un vienībām, piemēram, ar starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, kā arī ar līdzekļu devējiem ārpus Savienības.

6.   Gatavojot, īstenojot un uzraugot palīdzību saskaņā ar šo regulu, Komisija būtībā darbojas partnerībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Ja nepieciešams, partnerībā tiek iekļautas kompetentās valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisija mudina veikt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas tiek stiprinātas, tostarp attiecīgā gadījumā kā palīdzības tiešās saņēmējas.

II SADAĻA

STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

6. pants

Stratēģijas dokumenti

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, pamatojoties uz valsts vai starpvalstu indikatīvajiem stratēģijas dokumentiem (“stratēģijas dokumenti”), ko Komisija partnerībā ar I ielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem pieņēmusi uz Savienības daudzgadu finanšu shēmas laiku – laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

2.   Stratēģijas dokumentos tiek definētas prioritātes rīcībai, lai sasniegtu mērķus attiecīgajās 3. pantā minētajās politikas jomās, kuras atbalsta saskaņā ar šo regulu atbilstīgi, attiecīgi, 1. un 2. pantā minētajiem vispārējiem un konkrētiem mērķiem. Stratēģijas dokumentus pieņem saskaņā ar 4. pantā izklāstīto palīdzības regulējumu un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valsts stratēģijas.

3.   Stratēģijas dokumentos ietver Savienības finansējuma indikatīvu sadalījumu pa politikas jomām, ja vajadzīgs, un pa gadiem un paredz iespēju risināt jaunas vajadzības, neskarot iespēju apvienot palīdzību dažādās politikas jomās. Stratēģijas dokumentos ir iekļauti rādītāji, lai novērtētu virzību uz stratēģijas dokumentos iekļauto mērķu sasniegšanu.

4.   Komisija ik gadu izvērtē stratēģijas dokumentu īstenošanu un to, vai tie joprojām ir svarīgi, ņemot vērā 4. pantā minētā politikas regulējuma attīstību. Komisija informē 13. panta 1. punktā minēto komiteju par minētā izvērtējuma rezultātiem un var izteikt priekšlikumu pārskatīt šajā pantā minētos stratēģijas dokumentus un/vai programmas un attiecīgos gadījumos 7. panta 1. punktā minētos pasākumus. Minētos stratēģijas dokumentus pārskata arī termiņa vidusposmā, un vajadzības gadījumā tos koriģē.

5.   Komisija pieņem šajā pantā minētos stratēģijas dokumentus un to pārskatītās versijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III SADAĻA

ĪSTENOŠANA

7. pants

Plānošana

1.   Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu īsteno tieši, netieši vai kopīgā pārvaldībā, izmantojot programmas un pasākumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. un 3. pantā, un saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ar ko nosaka vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības struktūrām un procedūrām, ko Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 13. pantu. Parasti palīdzību sniedz, īstenojot gada vai daudzgadu valsts vai starpvalstu programmas, kā arī pārrobežu sadarbības programmas, kas izveidotas saskaņā ar 6. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un ko izstrādājuši attiecīgie šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji un/vai attiecīgā gadījumā Komisija.

2.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskata ziņojuma (“starpposma pārskata ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

8. pants

Pamatnolīgumi un papildu nolīgumi

1.   Komisija un attiecīgie I pielikumā uzskaitītie saņēmēji slēdz pamatnolīgumus par palīdzības īstenošanu.

2.   Vajadzības gadījumā starp Komisiju un attiecīgajiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem vai to īstenošanas iestādēm var slēgt papildu nolīgumus par palīdzības īstenošanu.

9. pants

Horizontālie noteikumi

1.   Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 7. panta 1. punktā minētās programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kuri citādi nebūtu tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar 1. pantu, ja īstenojamai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes.

2.   Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) sniedz ieguldījumu saskaņā ar šo regulu izveidotajās programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm. ERAF ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar 4. pantu Regulā (ES) Nr. 1299/2013. Minēto ieguldījumu izmanto saskaņā ar šo regulu.

3.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013 un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

4.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu pārrobežu sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

5.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu programmās vai pasākumos, kurus ievieš kā daļu no makroreģionālas stratēģijas un kuros piedalās I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 11. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumu. Konkrētāk, pēc starpposma pārskata ziņojuma publicēšanas, un pamatojoties uz minētajā starpposma pārskata ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģēto aktu, ar ko groza II pielikumu.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Turpmāku īstenošanas noteikumu pieņemšana

Papildus Regulā (ES) Nr. 236/2014 paredzētajiem noteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru tiek pieņemti konkrēti noteikumi, ar ko paredz vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus.

13. pants

Komiteja

1.   Izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta komiteju (“IPA II komiteja”), un tās sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un to vada Komisijas pārstāvis. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   IPA II komiteja palīdz Komisijai attiecībā uz visām politikas jomām, kas minētas 3. pantā. IPA II komitejas kompetencē ir arī tiesību akti un saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un Regulas (EK) Nr. 389/2006 3. panta piemērošana.

14. pants

Rezultātu atalgošana

1.   Šīs regulas 6. pantā minētajos stratēģijas dokumentos nosaka, ka paliek pieejams pienācīgs palīdzības apmērs, lai atsevišķu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju varētu atalgot par:

a)

īpašu virzību, kas panākta nolūkā nodrošināt atbilstību dalības kritērijiem; un/vai

b)

efektīvu pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu, panākot īpaši labus rezultātus attiecībā uz konkrētiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajā stratēģijas dokumentā.

2.   Ja kāda I pielikumā uzskaitītā saņēmēja panāktais progress un/vai rezultāti joprojām ir būtiski zemāki par tiem līmeņiem, par ko stratēģijas dokumentos panākta vienošanās, Komisija attiecīgi pielāgo piešķīrumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pienācīgu summu atliek šā panta 1. punktā minētajiem atalgojumiem, un to piešķir, pamatojoties uz izvērtējumu par rezultātiem un progresu vairāku gadu garumā, bet ne vēlāk kā, attiecīgi, 2017. un 2020. gadā. Tiek ņemti vērā darbības rādītāji, kas minēti 2. panta 2. punktā un noteikti stratēģijas dokumentos.

4.   Šīs regulas 6. pantā minētajos stratēģijas dokumentos paredzētajā indikatīvajā Savienības līdzekļu sadalē ņem vērā iespēju piešķirt attiecīgos papildu līdzekļus, pamatojoties uz panāktajiem rezultātiem un/vai progresu.

15. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikts EUR 11 698 668 000 pašreizējās cenās. Līdz 4 % no finansējuma piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm.

2.   Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas satvarā apstiprina gada apropriācijas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (16) 18. panta 4. punktu no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, proti, no Attīstības sadarbības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (17), EKI, IPA II un Partnerības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (18), tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no partnervalstīm Regulas (ES) 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēro Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu nodrošina, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi aptver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums ir ietverts plānošanā, kas paredzēta šajā regulā, atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisko pārmaiņu gadījumā atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1)  OV C 11, 15.1.2013., 77. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 389/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.).

(7)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un par konkrētiem noteikumiem saistībā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12. 2013., 487. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valsīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

I PIELIKUMS

—

Albānija

—

Bosnija un Hercegovina

—

Islande

—

Kosova (1)

—

Melnkalne

—

Serbija

—

Turcija

—

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

II PIELIKUMS

Tematiskās prioritātes atbalstam

Ar atbalstu attiecīgā gadījumā var tikt risinātas šādas tematiskās prioritātes:

a)

atbilsme labas publiskās pārvaldes un ekonomikas pārvaldības principam. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: publiskās administrācijas stiprināšana, ietverot civildienesta profesionalizāciju un depolitizāciju, iestrādājot tirgus principus un nodrošinot atbilstīgas administratīvās procedūras; palielināta spēja stiprināt makroekonomisko stabilitāti un atbalsts progresam ceļā gan uz darbojošos tirgus ekonomiku, gan uz konkurētspējīgāku ekonomiku; atbalsts dalībai daudzpusējā Savienības fiskālās kontroles mehānismā un sistemātiska sadarbība ar starptautiskajām finanšu iestādēm saistībā ar ekonomikas politikas pamatiem, kā arī publiskās finanšu pārvaldības stiprināšana;

b)

jau agrā posmā izveidot un veicināt tādu iestāžu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesiskumu, pienācīgu darbību. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: neatkarīgas, atbildīgas un efektīvas tiesu sistēmu izveide, tostarp pārredzamas un uz panākumiem balstītas darbā pieņemšanas, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmas un efektīvas disciplinārās procedūras pārkāpumu gadījumos; nodrošināt stabilu sistēmu izveidi robežu aizsardzībai, migrācijas plūsmu pārvaldībai un patvēruma sniegšanai tiem, kam tas vajadzīgs; attīstīt efektīvus instrumentus, lai novērstu organizēto noziedzību un korupciju un lai cīnītos pret tām; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, minoritāšu pārstāvju – tostarp romu, kā arī lezbiešu, geju, biseksuālu, un transseksuālu personu, – tiesības un pamatbrīvības, ietverot plašsaziņas līdzekļu brīvību;

c)

stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju, tostarp I pielikumā minēto saņēmēju profesionālo apvienību, spējas un veicināt tīklu veidošanos visos līmeņos starp Savienībā izvietotām organizācijām un starp I pielikumā minētajiem saņēmējiem, ļaujot tiem iesaistīties efektīvā dialogā ar publiskiem un privātiem dalībniekiem;

d)

ieguldījums izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: veicināt vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai; samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; arodizglītības un apmācības sistēmu pielāgot darba tirgus prasībām; uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un nozīmību; uzlabot piekļuvi mūžizglītībai un atbalstīt ieguldījumu izglītības un apmācības infrastruktūrā, jo īpaši, lai samazinātu teritoriālās atšķirības un veicinātu tādu izglītību, kurā nepastāv nošķiršana;

e)

veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: tādu jauniešu stabilu iekļaušanu darba tirgū, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu (NEET), tostarp ar pasākumiem, kas stimulē investīcijas kvalitatīvu darba vietu veidošanā; bezdarbnieku integrācijas atbalstīšanu; visu maz pārstāvēto grupu mudināšanu vairāk iesaistīties darba tirgū. Citas svarīgas darbību jomas ir atbalsts dzimumu līdztiesībai, darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām, ilgtspējīga sociālā dialoga izveide un darba tirgus iestāžu modernizācija un stiprināšana;

f)

veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: atstumtu kopienu, piemēram, romu, iekļaušana; cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un pastiprināt pieeju pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumiem, un vispārējas intereses sociālajiem pakalpojumiem, tostarp modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas;

g)

veicināt ilgtspējīgu transportu un likvidēt sastrēgumu veidošanos svarīgākajās tīkla infrastruktūrās, jo īpaši investējot projektos, kuriem ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Paredzētie ieguldījumi būtu jānosaka kā prioritātes atbilstīgi tam, cik lielā mērā tie veicina mobilitāti, ilgtspējīgumu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, cik lielā mērā tie sekmē saikni ar dalībvalstīm, un saistībā ar Eiropas vienoto transporta telpu;

h)

uzlabot privātā sektora vidi un uzņēmumu konkurētspēju, ietverot pārdomātu specializāciju kā svarīgāko izaugsmes, darba vietu radīšanas un kohēzijas virzītāju. Prioritāti piešķir projektiem, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi;

i)

stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijas, jo īpaši uzlabojot pētniecības infrastruktūru, labvēlīgu vidi un veicinot tīklu veidošanu un sadarbību;

j)

ieguldījums pārtikas apgādes nodrošinājumā un drošībā un dažādotu un dzīvotspējīgu zemkopības sistēmu uzturēšanā dinamiskās lauku kopienās un lauku rajonos;

k)

palielināt lauksaimniecības pārtikas nozares spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru, kā arī progresīvi pielāgoties Savienības noteikumiem un standartiem, vienlaikus cenšoties panākt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus līdzsvarotā lauku rajonu teritoriālajā attīstībā;

l)

aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, dot ieguldījumu siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanā, pastiprināt noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un veicināt klimata jomas pasākumu pārvaldību un informāciju. Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) finansējums veicina politiku, lai atbalstītu pārvirzi uz resursefektīvu, drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

m)

veicināt samierināšanas, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus.

III PIELIKUMS

Tematiskās prioritātes palīdzībai teritoriālās sadarbības jomā

Ar palīdzību pārrobežu sadarbības jomā attiecīgā gadījumā var tikt risinātas šādas tematiskās prioritātes:

a)

pārrobežu nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un sociālās un kultūras integrācijas veicināšana, inter alia: integrējot pārrobežu darba tirgus, tostarp pārrobežu mobilitāti; ar kopīgām vietējās nodarbinātības iniciatīvām; sniedzot informācijas un konsultatīvus pakalpojumus un kopīgu apmācību; panākot dzimumu līdztiesību; vienlīdzīgas iespējas; integrējot imigrantu kopienas un neaizsargātas grupas; ieguldot valsts nodarbinātības dienestos; atbalstot investīcijas sabiedrības veselības un sociālo pakalpojumu jomā;

b)

aizsargāt vidi un veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajai ietekmei un mazināt to, novērst apdraudējumu un pārvarēt to, inter alia: izmantojot vienotās rīcības vides aizsardzības jomā; veicinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, resursu efektīvu izmantošanu, atjaunojamus enerģijas avotus un pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; investīciju veicināšanu, lai pārvarētu konkrētus apdraudējumus, nodrošinātu izturību pret katastrofām un attīstītu katastrofu pārvarēšanas sistēmas un gatavību ārkārtas situācijām;

c)

veicināt ilgtspējīgu transportu un uzlabot publiskas infrastruktūras, inter alia: samazinot izolētību – un lai to panāktu, uzlabojot piekļuvi transportam, informācijai un komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un ieguldot pārrobežu ūdens, atkritumu un enerģijas sistēmās un iekārtās;

d)

veicināt tūrismu un kultūras un dabas mantojuma aizsardzību;

e)

ieguldīt jaunatnē, izglītībā un prasmēs, inter alia attīstot un īstenojot kopīgas izglītības, profesionālās apmācības, apmācības shēmas un infrastruktūru, kas atbalsta jauniešu aktivitātes;

f)

veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu plānošanu un administratīvās spējas;

g)

pastiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un mazu un vidēju uzņēmumu attīstību, tirdzniecību un investīcijas, inter alia veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu uzņēmējdarbību, un attīstot vietējos pārrobežu tirgus un starptautisko dimensiju;

h)

stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību, inovācijas un informācijas un saziņas tehnoloģijas, inter alia veicinot dalīšanos ar cilvēkresursiem un spējām pētniecības un tehnoloģiju attīstības vajadzībām.

Ar IPA finansējumu var attiecīgi finansēt arī I pielikumā minēto saņēmēju dalību starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās saskaņā ar atbalstu no ERAF Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem un pārrobežu sadarbības programmās saskaņā ar EKI. Minētajos gadījumos palīdzības darbības jomu nosaka saskaņā ar attiecīgā instrumenta regulatīvo sistēmu (vai nu ERAF, vai EKI).

Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.

(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.

Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija par mazākumtautību horizontālo programmu finansējumu

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija vienojas, ka 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), ir jāinterpretē tā, lai ļautu finansēt programmas, kuru mērķis ir veicināt cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kā tas bija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA).

Eiropas Komisijas deklarācija par īstenošanas aktu izmantošanu, ar ko paredz īstenošanas kārtību dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Komisija uzskata, ka pārrobežu sadarbības programmas īstenošanas noteikumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko nosaka kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības ārējā atbalsta instrumentus, un citu īpašu, sīkāk izstrādātu īstenošanas noteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), mērķis ir papildināt pamataktu un tādējādi tiem jābūt deleģētiem aktiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz LESD 290. pantu. Eiropas Komisija neiebildīs pret teksta pieņemšanu, par kuru vienojušies likumdevēji. Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka jautājumu par nošķīrumu starp LESD 290. un 291. pantu lietā par biocīdiem pašlaik izskata Eiropas Savienības Tiesa.

Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments atzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas prerogatīvas, ja šāds lēmums būtu jāpieņem.

Eiropas Parlamenta deklarācija par saņēmējiem, kas uzskaitīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Parlaments norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), terminu “I pielikumā uzskaitītie saņēmēji” izmanto visā tekstā. Eiropas Parlaments uzskata, ka šis termins attiecas uz valstīm.