15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/1

(1)

Šī regula ir viens no instrumentiem, ar ko sniedz tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, un tā aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1717/2006 (2), kuras darbības termiņš beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(2)

Miera saglabāšana, konfliktu novēršana, starptautiskās drošības stiprināšana un palīdzība iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, pieder pie Eiropas Savienības ārējās darbības galvenajiem mērķiem, kas, inter alia, izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā. Krīzes un konflikti, kas ietekmē valstis un reģionus, un citi faktori – terorisms, organizētā noziedzība, dzimuma vardarbība, klimata pārmaiņas, kiberdrošības problēmas un drošības apdraudējumi, ko izraisa dabas katastrofas, – apdraud stabilitāti un drošību. Lai risinātu šos jautājumus efektīvi un savlaicīgi, ir vajadzīgi īpaši finanšu resursi un finanšu instrumenti, kas varētu papildināt humānās palīdzības un ilgtermiņa sadarbības instrumentus.

(3)

Eiropadome 2001. gada 15. un 16. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības programmu vardarbīgu konfliktu novēršanai, uzsverot Savienības politisko apņemšanos konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem Savienības ārējo attiecību mērķiem un atzīstot, ka attīstības sadarbības instrumenti var veicināt minētā mērķa sasniegšanu. Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumos par konflikta novēršanu ir vēlreiz apliecināts, ka minētā programma ir lietderīgs politisks pamats turpmākiem Savienības konfliktu novēršanas pasākumiem. Padome 2009. gada 17. novembra secinājumos apstiprināja koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu.

(4)

Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumos par ES reakciju uz nestabilām situācijām un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par drošību un attīstību (arī 2007. gada 19. novembris) bija uzsvērts, ka saiknei starp attīstību un drošību būtu jābūt Savienības stratēģijas un politikas pamatā, lai sekmētu politikas saskaņotību attīstībai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam un kopumā nodrošinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību. Konkrētāk, Padome secināja, ka turpmākajā darbā attiecībā uz drošību un attīstību būtu jāiekļauj ietekme, kāda uz drošības un attīstības aspektiem ir klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu pārvaldes jautājumiem un migrācijai.

(5)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropas Drošības stratēģiju, bet 2008. gada 11. decembrī – tās īstenošanas ziņojuma kopīgo analīzi. Paziņojumā ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” Komisija arī norādīja uz lielo nozīmi, kāda ir sadarbībai ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām, jo īpaši, lai apkarotu vairāku veidu draudus, piemēram, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un terorismu.

(6)

Paziņojumā ar nosaukumu “ES atbilde uz nestabilām situācijām – iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti” Komisija atzina to, cik būtisks ir Savienības ieguldījums miera un stabilitātes sekmēšanā, cīnoties pret vardarbības izpausmēm un nedrošības un vardarbīgu konfliktu pamatcēloņiem. Ar šo regulu būtu jāveicina minēto mērķu sasniegšana.

(7)

Padome 2008. gada 8. decembrī apstiprināja visaptverošu pieeju attiecībā uz Savienības veiktu ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu, atzīstot miera, drošības, attīstības un dzimumu līdztiesības jautājumu ciešo saikni. Savienība ir nemitīgi aicinājusi pilnībā īstenot programmu “Sievietes, miers un drošība”, kas izklāstīta attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību apkarot vardarbību pret sievietēm konfliktu situācijās un veicināt sieviešu līdzdalību miera veidošanā.

(8)

ES Stratēģiskajā satvarā un rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā, ir aicināts izstrādāt darbības norādes, lai nodrošinātu cilvēktiesību ņemšanu vērā, izstrādājot un īstenojot terorisma apkarošanas palīdzības pasākumus, un ir uzsvērts, ka cilvēktiesību īstenošanas jomā Savienības prioritāte ir izskaust spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un ievērot pienācīgu procesu (tostarp nevainīguma prezumpcija, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību).

(9)

Demokrātija un cilvēktiesības Savienības attiecībās ar trešām valstīm ir izvirzītas priekšplānā un tālab būtu jāuzskata par šīs regulas principiem.

(10)

Eiropadomes 2004. gada 25. marta paziņojumā par terorisma apkarošanu tika aicināts iekļaut pretterorisma mērķus ārējā atbalsta programmās. Eiropas Savienības pretterorisma stratēģijā, ko Padome pieņēma 2005. gada 30. novembrī, tika aicināts pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm un Apvienoto Nāciju Organizāciju terorisma apkarošanā. Padomes 2011. gada 23. maija secinājumos par saiknes uzlabošanu starp terorisma apkarošanas iekšējiem un ārējiem aspektiem bija izteikts aicinājums Regulu (EK) Nr. 1717/2006 izveidotā Stabilitātes instrumenta stratēģiskās plānošanas ietvaros stiprināt to kompetento iestāžu veiktspēju, kas iesaistītas terorisma apkarošanā trešās valstīs.

(11)

Regulu (EK) Nr. 1717/2006 pieņēma ar mērķi dot Savienībai iespēju konsekventi un integrēti reaģēt uz krīzes un iespējamas krīzes situācijām, novērst konkrētus globālus un starpreģionālus draudus drošībai un palielināt gatavību krīzēm. Šīs regulas mērķis ir ieviest pārskatītu instrumentu, kas pamatojas uz pieredzi ar Regulu (EK) Nr. 1717/2006, lai palielinātu Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī drošībai radīto draudu un problēmu novēršanā.

(12)

Pasākumiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt paredzētiem, lai sasniegtu mērķus, kuri minēti LES 21. pantā un LESD 208. un 212. pantā. Tie var būt papildinoši, un tiem vajadzētu būt saskaņotiem ar pasākumiem, ko Savienība pieņem, lai īstenotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus saskaņā ar LES V sadaļu, un pasākumiem, ko tā pieņem saskaņā ar LESD Piekto daļu. Padomei un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai katra saskaņā ar savām pilnvarām nodrošinātu šādu konsekvenci.

(13)

Šai regulai vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību, kā noteikts ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (3). Augstās pārstāves 2010. gada paziņojums par politisko atbildību apstiprināja principus – dialogu un apspriešanos ar Eiropas Parlamentu, kā arī informācijas sniegšanu un ziņošanu tam.

(14)

Vajadzības gadījumā Komisijai un EĀDD būtu regulāri un bieži jāveic viedokļu un informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu. Papildus tam, saskaņā ar attiecīgiem iestāžu nolīgumiem šajā jautājumā, Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekļuve dokumentiem, lai, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, izmantotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (4) paredzētās pārbaudes tiesības.

(15)

Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (5).

(16)

Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz plānošanas un īstenošanas pasākumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(17)

Ņemot vērā šo īstenošanas aktu iezīmes, jo īpaši to politikas ievirzes raksturu un ietekmi uz budžetu, to pieņemšanā principā būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu apmēra pasākumu gadījumā.

(18)

Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešama ātra reaģēšana no Savienības puses.

(19)

Savienībai būtu jācenšas panākt pieejamo resursu pats efektīvākais pielietojums, lai panāktu tās ārējās darbības optimālu ietekmi. Tas būtu jāsasniedz ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī radot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Tam būtu jāietver arī ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai izveidoto programmu savstarpēja stiprināšana.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka darbības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikposmam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta lietās, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(22)

Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (7) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

a)

ātri veicināt stabilitāti krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, veicot efektīvus pasākumus, kas ir paredzēti, lai palīdzētu saglabāt, izveidot vai atjaunot nosacījumus, kas ir būtiski nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu Savienības ārpolitikas un darbību īstenošanu saskaņā ar LES 21. pantu;

b)

palīdzēt novērst konfliktus un nodrošināt spējas un gatavību risināt situācijas, pirms un pēc krīzes, un veidot mieru; un

c)

novērst konkrētus globālus un starpreģionālus miera, starptautiskās drošības un stabilitātes apdraudējumus.

a)

demokrātijas un labas pārvaldības veicināšana;

b)

cilvēktiesību un humanitāro tiesību veicināšana, tostarp bērnu tiesības un pirmiedzīvotāju tiesības;

c)

nediskriminēšana;

d)

dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana;

e)

konfliktu novēršana; un

f)

klimata pārmaiņas.

a)

ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās;

b)

situācijās, kas var apdraudēt demokrātiju, sabiedrisko kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai personu aizsardzību un drošību, jo īpaši attiecībā uz tām personām, kuras ir pakļautas dzimuma vardarbībai nestabilitātes situācijās; vai

c)

situācijās, kas draud izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis.

a)

atbalsts, sniedzot tehnisku un loģistikas palīdzību, atbalsts centieniem, ko uzsākušas starptautiskas un reģionālas organizācijas un valsts un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai sekmētu uzticības veidošanu, starpniecību, dialogu un izlīgumu;

b)

atbalsts tam, lai tiktu īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, jo īpaši nestabilās, konfliktu skartās vai pēckonflikta valstīs;

c)

atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

d)

atbalsts demokrātisku un plurālistisku valsts iestāžu izveidei, tostarp pasākumiem, ar ko sekmē sieviešu lomu šādās iestādēs, efektīvu civilo pārvaldi un drošības sistēmas civilu pārraudzīšanu, kā arī pasākumiem tiesībaizsardzības efektivitātes palielināšanai un to tiesu iestāžu stiprināšanai, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un visu veidu nelegālo tirdzniecību;

e)

atbalsts saskaņā ar starptautiskiem standartiem cilvēktiesību un tiesiskuma jomā izveidotām starptautiskām krimināltiesām un īpašām valstu tiesām, patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijām un mehānismiem, ar ko tiesiskā ceļā izskata prasības par cilvēktiesību ievērošanu un ar ko apstiprina un piešķir īpašumtiesības;

f)

atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, mājokļu, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu un būtisko ražošanas jaudu atjaunošanu, un citiem pasākumiem saimniecisko darbību atsākšanai, nodarbinātības veidošanai un ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo minimālo apstākļu nodrošināšanai;

g)

atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;

h)

atbalsts pasākumiem, ar kuriem mazina bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;

i)

atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociāli ekonomiskās problēmas saistībā ar kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanos attiecīgajā teritorijā. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var ietvert inter alia izglītošanu par riskiem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī ar to saistītu krājumu iznīcināšanu;

j)

atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem ir paredzēti, lai apkarotu šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem;

k)

atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu, tostarp pienācīgi ņemot vērā viņu neaizsargātību pret dzimuma vardarbību;

l)

atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, ar ko nodrošina sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;

m)

atbalsts pasākumiem, ar ko veicina un aizsargā cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;

n)

atbalsts sociāli ekonomiskiem pasākumiem, ar ko sekmē taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā;

o)

atbalsts pasākumiem, lai saistībā ar politisko un drošības situāciju risinātu pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās iespējamo ietekmi, tostarp pasākumiem, ar kuriem krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā, nodrošina to kopienu vajadzības, uz kurām pārceļas civiliedzīvotāji;

p)

atbalsts pasākumiem, ar ko veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmē tās līdzdalību politikas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos, un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;

q)

atbalsts pasākumiem, ko veic tādu dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, kas apdraud stabilitāti, un sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumos, kas saistīti ar pandēmiju, kad trūkst Savienības humānās palīdzības un civilās aizsardzības pasākumu, vai gadījumos, kad šie pasākumi ir jāpapildina.

a)

tie ietilpst šīs regulas vispārējā darbības jomā un atbilst 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

b)

to ilgums ir ierobežots līdz 7. panta 2. punktā paredzētajam termiņam;

c)

tos parasti veiktu saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem vai ar citiem šīs regulas komponentiem, bet tādēļ, ka attiecīgajā situācijā ir jārīkojas steidzami, tie būtu jārisina ar krīzes vai iespējamas krīzes novēršanas pasākumiem.

a)

politikas veidošanā un politikas īstenošanā veicināt agrīnu brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi;

b)

sekmēt un vairot spējas veicināt uzticību, starpniecību, dialogu un samierināšanu, īpaši lai novērstu spriedzi starp kopienām;

c)

stiprināt spējas, lai piedalītos un izvietotu spēkus civilās stabilizācijas misijās;

d)

uzlabot atjaunošanas procesus pēc konfliktiem un katastrofām saistībā ar politisko un drošības situāciju;

e)

ierobežot to, ka dabas resursus izmanto konfliktu finansēšanai, un atbalstīt to, lai iesaistītās personas ievērotu tādas iniciatīvas kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma, jo īpaši attiecībā uz to, lai vietējā mērogā īstenotu efektīvu kontroli pār dabas resursu ieguvi un tirdzniecību.

a)

ietver zinātības nodošanu, informācijas un paraugprakses apmaiņu, riska vai draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrīnās brīdināšanas sistēmas, apmācību un pakalpojumu sniegšanu;

b)

palīdz vēl vairāk attīstīt strukturālo dialogu par miera veidošanas jautājumiem;

c)

var ietvert tehnisku un finansiālu atbalstu miera un valsts veidošanas darbību atbalstam.

a)

draudi sabiedriskajai kārtībai, personu aizsardzībai un drošībai, kritiskajai infrastruktūrai un sabiedrības veselībai;

b)

ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un aktīvām vielām un kodolmateriāliem vai aktīvajām kodolvielām saistītu tīši radītu, nejaušu vai dabiskas izcelsmes risku mazināšana un gatavība tiem;

a)

to tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu, kā arī to civilo iestāžu spēju stiprināšana, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, tostarp kibernoziedzību, un visu veidu nelegālo tirdzniecību un nodrošina efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli;

b)

draudu novēršana kritiskajai infrastruktūrai, kas var ietvert starptautiskus pārvadājumus, tostarp pasažieru un kravas transportu, enerģijas ražošanu un sadali, elektroniskos informācijas un sakaru tīklus. Pasākumi īpaši attiecas uz reģionu sadarbību un starptautisku standartu īstenošanu riska apzināšanā, neaizsargātības analīzē, gatavībā ārkārtas situācijām, brīdinājumu un seku pārvaldībā;

c)

piemērotas rīcības nodrošināšana, ja rodas ievērojami draudi sabiedrības veselībai, tostarp pēkšņas epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi;

d)

to globālo un reģionālo klimata pārmaiņu seku novēršana, kam ir iespējama destabilizējoša ietekme uz mieru un drošību.

a)

prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver divas vai vairākas trešās valstis, kuras ir skaidri izteikušas politisko gribu risināt radušās problēmas. Sadarboties cīņā pret terorismu var arī ar atsevišķām valstīm, reģioniem vai starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām;

b)

tie šajā jomā ir īpaši vērsti uz labu pārvaldi un ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

c)

attiecībā uz palīdzību iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem pret terorismu vērstu tiesību aktu izstrādei un stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu īstenošanai un izmantošanai, tādu procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā, kas ir saskaņotas ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un kas atbilst starptautiskajām tiesībām, demokrātiskas kontroles un iestāžu uzraudzības mehānismu nostiprināšanai, kā arī vardarbīga radikālisma novēršanai;

d)

attiecībā uz palīdzību saistībā ar narkotiku problemātiku pienācīgu uzmanību velta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā kaitējuma samazināšanai;

a)

civilo pētījumu veicināšana, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā;

b)

atbalsts drošības praksei civilos objektos, kur tiek uzglabāti vai civilo pētījumu programmu vajadzībām tiek izmantoti jutīgi ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie materiāli un aktīvās vielas un kodolmateriāli vai aktīvās kodolvielas;

c)

īstenojot Savienības sadarbības politiku un tās mērķus, atbalsta sniegšana civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami tādu ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, sanācijai vai pārveidošanai, par kuriem paziņots, ka tie vairs nav aizsardzības programmas daļa;

d)

to kompetento civilās pārvaldes iestāžu spēju palielināšana, kas ir iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un aktīvo vielu un kodolmateriālu vai aktīvo kodolvielu nelegālu tirdzniecību (tostarp to ražošanas vai piegādes iekārtām);

e)

tiesiskā regulējuma un iestāžu spēju pilnveidošana divējāda lietojuma preču eksporta efektīvas kontroles ieviešanai un piemērošanai, tostarp reģionālās sadarbības pasākumi;

f)

efektīvas civilās sagatavotības katastrofām, ārkārtas situāciju paredzēšanas, reaģēšanas uz krīzēm, kā arī spējas veikt vides attīrīšanas pasākumus izveide.

a)

regulas 7. pantā minētajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu reaģēšanas programmām;

b)

regulas 8. pantā minētajiem tematiskiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām;

c)

gada rīcības programmām, individuāliem pasākumiem un īpašiem pasākumiem;

d)

atbalsta pasākumiem.

a)

vismaz 70 procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. pants, un

b)

deviņus procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 4. pants.