12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/349

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4) vairākas reizes ir izdarīti būtiski grozījumi (5). Ņemot vērā to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (6) bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības un bankas, kas saņēmušas piederības valsts atļauju, tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai izveidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Ar to arī bija paredzēts saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulēto tirgu darbību.

(3)

Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāts arvien komplicētāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā minētās pārmaiņas, Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam būtu jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab ir jāparedz tāda saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, kura ir iekšējais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Tāpēc Direktīva 93/22/EEK tika aizstāta ar Direktīvu 2004/39/EK.

(4)

Finanšu krīze parādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, arī ārpusbiržas tirdzniecību šādos tirgos, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, pievērstos neregulētajām jomām un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus.

(5)

Regulatīvās iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir veicinājis finanšu krīzes rašanos. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza brokeru sabiedrību rīcība, sniedzot pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties minēto korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, Direktīva 2004/39/EK būtu jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Minētie principi un standarti būtu jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību raksturu, lielumu un sarežģītību.

(6)

Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu. Turpmākās Eiropas uzraudzības struktūras kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm

(7)

Direktīva 2004/39/EK tagad būtu daļēji jāpārstrādā, izveidojot šo direktīvu, un daļēji aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (7). Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu brokeru sabiedrībām, kuras veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jāskata kopā ar minēto regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju piemērošanas režīmu. Tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus tajā minētajās jomās, tas būtu jābalsta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punktu. Direktīva ir piemērots dokumenta veids, lai īstenošanas noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt, piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus īpatnībām un katras dalībvalsts tiesību sistēmai.

(8)

Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert preču atvasinātos instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem.

(9)

Finanšu instrumentu piemērošanas joma ietvers organizētā tirdzniecības sistēmā (OTS) tirgotus energoresursu fiziskās piegādes līgumus, izņemot tos, kurus jau reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (8). Jau veikti vairāki pasākumi, lai mazinātu šādas iekļaušanas ietekmi uz sabiedrībām, kuras tirgo minētos produktus. Uz minētajām sabiedrībām pašlaik neattiecas pašu kapitāla prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (9), un minētais atbrīvojums būs jāizvērtē saskaņā ar minētās regulas 493. panta 1. punktu, pirms tas beidzas vēlākais 2017. gada beigās. Tā kā minētie līgumi ir finanšu instrumenti, uz tiem uzreiz būtu attiecināmi tiesību aktu prasības finanšu tirgu jomā, tātad pozīciju limiti, ziņošana par darījumiem un prasības saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu būtu piemērojamas tūlīt pēc šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas. Attiecībā uz tīrvērtes pienākumu un maržu noteikšanas prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (10), tomēr ir paredzēts 42 mēnešu pakāpeniskas piemērošanas periods.

(10)

Piemērošanas jomas ierobežošana organizētā tirdzniecības sistēmā tirgotiem un fiziski piegādājamiem preču atvasinātiem instrumentiem būtu jāierobežo, lai izvairītos no neskaidrības, kuras dēļ var ierosināt regulējuma arbitrāžu. Tāpēc ir jāparedz deleģēts akts, lai precizētu vārdkopas “jānorēķinās, veicot fizisku piegādi” nozīmi, ņemot vērā vismaz piespiedu realizējama un saistoša pienākuma noteikšanu veikt fizisku piegādi, no kura nevar atkāpties un nedrīkst norēķināties skaidrā naudā vai citādi kompensēt darījumus, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, saistību neizpildi vai patiesu nespēju darboties.

(11)

Sekundārajos tūlītējas piegādes tirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisijas kvotām, kas var mazināt uzticēšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (11), un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu to efektīvu darbību, arī veicot vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, Direktīvā 2003/87/EK paredzētie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (12) darbības jomā.

(12)

Šīs direktīvas mērķis ir aptvert sabiedrības, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tāpēc tās darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību.

(13)

Jāizveido visaptverošs regulējums, kas reglamentē darījumu izpildi saistībā ar finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Būtu jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to rīkojumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem būtu jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un pareizu darbību un nodrošinātu, ka šādās organizētās tirdzniecības sistēmās netiek gūts labums no regulējuma nepilnībām.

(14)

Visām tirdzniecības vietām, tas ir, regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) un OTS, būtu jāizveido pārredzami un nediskriminējoši noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētajiem tirgiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu arī turpmāk jāpiemēro līdzīgas prasības attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, turpretim organizētajām tirdzniecības sistēmām būtu jāļauj noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem. Šajā ziņā būtu jādod iespēja tirdzniecības vietām noteikt parametrus, kas reglamentē šo sistēmu, piemēram, minimālo latentumu, ar noteikumu, ka tas notiek atklāti un pārredzami un bez diskriminācijas no platformas uzturētāja puses.

(15)

Centrālais darījuma partneris (CDP) ir definēts Regulā (ES) Nr. 648/2012 kā juridiska persona, kas pati ir starpnieks starp partneriem līgumos, ko tirgo vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam. Uz CDP neattiecas termins organizēta tirdzniecības sistēma, kā tas definēts šajā direktīvā.

(16)

Personas, kurām ir piekļuve regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, dēvē par locekļiem vai dalībniekiem. Abus terminus var lietot kā sinonīmus. Minētie termini neietver lietotājus, kuri piekļūst tirdzniecības vietām, izmantojot tikai tiešu elektronisku piekļuvi.

(17)

Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un nozīmīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošai un būtu jānosaka kritēriji to ieguldījumu brokeru sabiedrību apzināšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji. Lai arī tirdzniecības vietas ir sistēmas, kurās daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, tomēr nevajadzētu ļaut sistemātiskam internalizētājam sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta.

(18)

Šīs direktīvas darbības jomu nevajadzētu attiecināt uz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un sabiedrībām, kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas ieguldījumu darbības kā vien darījumus savā vārdā ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, emisijas kvotas vai to atvasinātie instrumenti, izņemot gadījumus, kad tās ir tirgus uzturētājas, regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai tām ir nodrošināta tieša elektroniska piekļuve tirdzniecības vietai, tās izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes vai veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus.

(19)

G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa paziņojumā norādīts, ka būtu jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība preču atvasināto instrumentu tirgu dalībniekiem un tādēļ ir jāgroza daži izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK.

(20)

Uz personām, kas veic tirdzniecību savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kuri tirgo preču atvasinātos instrumentus, emisijas kvotas vai no tiem atvasinātus instrumentus, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem, nebūtu jāattiecina šīs direktīvas darbības joma, ar noteikumu, ka minētā darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai grupas līmenī un pamatdarbībai nav nedz ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, nedz banku darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (13) nozīmē vai preču atvasināto instrumentu tirgus veidošana un minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes. Tehniskie kritēriji, lai noteiktu, vai darbība ir papilddarbība pamatdarbībai, būtu jānosaka regulatīvajos tehniskajos standartos, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktos kritērijus.

Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas darbības joma attiecas uz nefinanšu sabiedrībām, kas nesamērīgā veidā veic darījumus ar finanšu instrumentiem salīdzinājumā ar pamatdarbības ieguldījumu līmeni. Tātad, izmantojot minētos kritērijus, vajadzētu vismaz ņemt vērā, ka papilddarbībai jāveido tikai neliela grupas darbību un tirdzniecības daļa salīdzinājumā ar kopējo tirdzniecības apmēru šajā aktīvu kategorijā. Regulatīvajām iestādēm vai pašām tirdzniecības vietām nosakot pienākumu nodrošināt tirdzniecības vietas likviditāti saskaņā ar Savienības vai valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, papilddarbības noteikšanā būtu lietderīgi neņemt vērā darījumus, kuri veikti, lai nodrošinātu šādu pienākumu.

(21)

Piemērojot šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014, kas reglamentē ārpus biržas un biržā tirgotus atvasinātos instrumentus Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē, darbības, kuras var objektīvi novērtēt kā tādas, kas mazina risku, kurš tieši saistīts ar komercdarbību vai finansēšanas darbību, un grupas savstarpējie darījumi būtu jāuztver atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012.

(22)

Personas, kas veic darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, drīkst veikt darījumus arī ar citiem finanšu instrumentiem, kas veido daļu no komerciālā likviditātes riska pārvaldības darbībām, kuras veic, lai, piemēram, nodrošinātos pret risku saistībā ar valūtas maiņas kursu. Tādēļ ir svarīgi precizēt, ka izņēmumus piemēro kumulatīvi. Piemēram, izņēmumu 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā var piemērot vienlaikus ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto izņēmumu.

(23)

Tomēr, lai izvairītos no iespējamas izņēmumu ļaunprātīgas izmantošanas, uz finanšu instrumentu tirgus uzturētājiem, izņemot preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasinātie instrumentu tirgus uzturētājiem, ar noteikumu, ka tirgus uzturēšana ir palīgdarbība to galvenajai darījumdarbībai grupas ietvaros un ar noteikumu, ka tie neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, būtu jāattiecas šai direktīvai un tiem nevajadzētu būt iespējai izmantot citus izņēmumus. Uz personām, kas darbojas savā vārdā, pildot klientu rīkojumus vai kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, arī būtu jāattiecas šīs direktīvas darbības jomai, bet tām nevajadzētu būt iespējai izmantot izņēmumus.

(24)

Klientu rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver brokeru sabiedrības, kas pilda dažādu klientu rīkojumus, savstarpēji attiecinot tos, pamatojoties uz sakrītošu darījumu veikšanu savā vārdā (“back-to-back tirdzniecība”), un kas būtu jāuzskata par brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, un tām būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi, gan darbības veikšanu savā vārdā.

(25)

Finanšu instrumentu rīkojumu izpilde, ko veic kā papilddarbību starp divām personām, kuru pamatdarbība grupā nav nedz ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, nedz banku darbības Direktīvas 2013/36/ES nozīmē, nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā, pildot klientu rīkojumus.

(26)

Atsauces tekstā uz personām būtu jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

(27)

Apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (14), būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, kad tās veic minētajā direktīva norādītās darbības.

(28)

Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

(29)

Daži vietējie energouzņēmumi un daži rūpniecisko iekārtu operatori, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, apkopo un nodod ārpakalpojumu sniedzējiem savas tirdzniecības darbības, lai ierobežotu komerciālo risku, ko rada nekonsolidēti meitasuzņēmumi. Šie kopuzņēmumi nesniedz nekādus citus pakalpojumus un veic tieši tādas pašas funkcijas kā personas, kas minētas 28. apsvērumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības noteikumus, būtu arī jāvar izslēgt vietējiem energouzņēmumiem vai Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) punktā minētajiem operatoriem kopīgi piederošus kopuzņēmumus, kas nesniedz nekādus citus pakalpojumus kā vien ieguldījumu pakalpojumus minētajiem vietējiem energouzņēmumiem vai Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) punktā minētajiem operatoriem un ar nosacījumu, ka šiem vietējiem energouzņēmumiem vai operatoriem piemērotu atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu, ja tie paši sniegtu minētos ieguldījumu pakalpojumus, no šīs direktīvas darbības jomas. Tomēr, lai nodrošinātu pienācīgas garantijas un pienācīgu aizsardzību ieguldītājiem, dalībvalstīm, kas nolemj noteikt atbrīvojumu šādiem kopuzņēmumiem, vajadzētu tiem piemērot prasības, kuras vismaz ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz atļaujas piešķiršanas posmu, reputācijas un pieredzes novērtēšanu, akcionāru atbilstību, sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un pastāvīgās uzraudzības veikšanu, kā arī attiecībā uz profesionālās darbības ētikas normām.

(30)

Šīs direktīvas darbības joma nebūtu jāattiecina arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā tikai neregulāri sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz neregulāri sniegt ieguldījumu pakalpojumus.

(31)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām.

(32)

Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu.

(33)

Lai skaidrāk definētu izņēmumu piemērošanu Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), citām valstu iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kuras daļēji veic valsts parāda pārvaldību, ir lietderīgi šādus izņēmumus piemērot tikai tām iestādēm un institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuru mērķis ir piesaistīt finanšu līdzekļus un sniegt finansiālu palīdzētu saviem locekļiem, kam ir nopietnas finanšu problēmas vai arī pastāv šādu problēmu risks, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānismam.

(34)

Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tos koordinē Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai.

(35)

Šī direktīva nav jāattiecina uz pārvades sistēmas operatoriem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (15) 2. panta 4. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (16) 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 714/2009 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (18), vai tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem. Saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pārvades sistēmas operatoriem ir konkrētas saistības un pienākumi, tiem piemēro īpašu sertifikācijas procedūru un tos uzrauga nozares īpašas kompetentās iestādes. Pārvades sistēmu operatori arī varētu izmantot šādu atbrīvojumu gadījumos, kad tie izmanto citas personas, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzēji to vārdā, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem vai tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar minētajām regulām. Pārvades sistēmu operatoriem nebūtu jāļauj izmantot šādu atbrīvojumu, ja tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai darbības saistībā ar finanšu instrumentiem, tajā skaitā ekspluatē platformu sekundārajai tirdzniecībai ar finansiālām pārvades tiesībām.

(36)

Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai būtu pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības minētās personas pamatdarbībai grupā, uz minēto personu vairs nebūtu jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības minētās personas pamatdarbībai.

(37)

Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, būtu jāattiecina piederības dalībvalsts izsniegta atļauja, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

(38)

Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, nebūtu vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES būtu jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(39)

Ir parādījies jauns ieguldījumu produkts – strukturētie noguldījumi, bet tie nav iekļauti nevienā leģislatīvā aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību Savienības līmenī, lai gan citi strukturētie ieguldījumi šādos leģislatīvos aktos ir iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi veicināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmenī visā Savienībā. Minētā iemesla dēļ ir lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus noguldījumus, kas saistīti tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, fiksētas vai mainīgas. Tāpēc šādi noguldījumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

(40)

Šīs direktīvas piemērošana kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kad tās tirgo strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus saistībā ar tiem, būtu saprotama gadījumos, kad tās darbojas kā starpnieki attiecībā uz minētajiem produktiem, ko emitē kredītiestādes, kuras var pieņemt noguldījumus saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

(41)

Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) ir finanšu tirgiem sistēmiski svarīgas iestādes, kas veic vērtspapīru sākotnējo reģistrāciju, uztur emitēto vērtspapīru kontus un veic norēķinus saistībā ar faktiski visiem vērtspapīru darījumiem. CVD ir īpaši jāregulē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un uz tiem ir jo īpaši jāattiecas atļauju izsniegšanai un dažiem darbības nosacījumiem. Tomēr papildus pamatpakalpojumiem, kas minēti citos Savienības tiesību aktos, CVD var sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt darbības, kas tiek regulētas saskaņā ar šo direktīvu.

Lai nodrošinātu, ka uz jebkurām vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības, attiecas vienāds regulējums, ir lietderīgi nodrošināt, lai uz šādiem CVD neattiektos šīs direktīvas noteikumi par atļaujām un dažiem darbības nosacījumiem, bet lai Savienības tiesību akti, kas regulē CVD, nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs direktīvas noteikumi, kad tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības papildus Savienības tiesību aktos precizētajiem pakalpojumiem.

(42)

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kādos dalībvalstis drīkst nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm piemērot šīm personām prasības, kuras vismaz ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz atļaujas piešķiršanas posmu, reputācijas un pieredzes novērtēšanu, akcionāru atbilstību, sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un pastāvīgās uzraudzības veikšanu, kā arī attiecībā uz profesionālās darbības ētikas normām.

Turklāt uz personām, kurām netiek piemērota šī direktīva, būtu jāattiecina ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK (19), vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību klientiem gadījumos, uz kuriem attiecas minētā direktīva.

(43)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nevajadzētu prasīt papildu atļauju saskaņā ar šo direktīvu.

(44)

Šajā direktīvā rīkojumu pieņemšanas un nodošanas darbībai būtu jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem.

(45)

Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, būtu jāattiecina šī direktīva, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tādēļ būtu jāpaplašina pakalpojuma “rīkojumu izpilde klientu vārdā” definīcija.

(46)

Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu izsniegt atļauju vai tā būtu jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai jau veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir juridiska persona, būtu jāsaņem atļauja dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nav juridiska persona, būtu jāsaņem atļauja dalībvalstī, kurā atrodas tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un tā darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī.

(47)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/44/EK (20) ir noteikti sīki izstrādāti kritēriji prudenciālajam novērtējumam attiecībā uz plānotās līdzdalības iegūšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi apstiprināt minētajā direktīvā noteiktos kritērijus un prudenciālās novērtēšanas procesu.

Proti, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; ikvienas personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte; vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un citām direktīvām, jo īpaši uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES; vai ir pamats uzskatīt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu tiek vai jau ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (22) 1. panta nozīmē, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(48)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai izsniegta atļauja savā piederības dalībvalstī, vajadzētu būt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Savienībā, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības.

(49)

Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu brokeru sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Direktīvu 2013/36/ES, šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu obligāti jāpieprasa nodrošināt kapitāla minimumu vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, vai abus. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, būtu jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/92/EK (23). Minētajai īpašajai pieejai, lai nodrošinātu kapitāla pietiekamību, nevajadzētu skart lēmumus par atbilstošo pieeju minētajām brokeru sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Savienības tiesību aktos par kapitāla pietiekamību.

(50)

Tā kā prudenciālā regulējuma darbības joma būtu jāierobežo tā, lai tas attiektos tikai uz tām vienībām, kas, spriežot pēc profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā, rada risku kā darījumu partneris citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nebūtu jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, emisijas kvotas un to atvasinātie instrumenti, ja tie nav tirgus uzturētāji, nedarbojas savā vārdā, pildot klienta rīkojumu, nav regulētā tirgus vai MFT dalībnieki, tiem nav elektroniskas piekļuves tirdzniecības vietai un tie neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi.

(51)

Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas tamlīdzīgas tiesības uz vērtspapīriem un ieguldītāja tiesības uz līdzekļiem, kas uzticēti brokeru sabiedrībai, minētajām tiesībām vajadzētu būt nošķirtām no brokeru sabiedrības tiesībām. Tomēr šā principa dēļ nebūtu jāliedz brokeru sabiedrībai veikt darbību savā vārdā, izņemot gadījumus, ja tā šo darbību veic ieguldītāja interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma īpatnības dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana.

(52)

Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks klientu aizsardzības instruments, brokeru sabiedrībām sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Minētās prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai nodrošinātu jebkādas pašreizējās, turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz attiecībā uz privāto klientu aktīviem ir lietderīgi ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju slēgt līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā un kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (24), lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības.

(53)

Jānostiprina ieguldījumu brokeru sabiedrību vadības struktūru, regulētu tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju loma, lai nodrošinātu pienācīgu un prudenciālu brokeru sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un ieguldītāju interešu ievērošanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūrai, regulētiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika, un tai vajadzētu būt atbilstošai kolektīvajai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai spētu izprast brokeru sabiedrības darbības, tostarp galvenos riska faktorus. Lai izvairītos no domāšanas grupas interesēs un veicinātu neatkarīgu atzinumu sagatavošanu un lēmumu kritisku apstrīdēšanu, vadības struktūrās vajadzētu pietiekamā mērā nodrošināt atšķirīga vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, izglītības un profesionālās kvalifikācijas pārstāvjus, lai tajās būtu pārstāvēti atšķirīgi uzskati un pieredze. Darbinieku pārstāvību vadības struktūrās arī varētu uzskatīt par pozitīvu veidu, kā uzlabot dažādību, jo tā nodrošina svarīgu skatapunktu un patiesas zināšanas par brokeru sabiedrību iekšējām darbībām. Tādēļ dažādībai vajadzētu būt vienam no kritērijiem, veidojot vadības struktūras. Dažādību vajadzētu arī plašāk ņemt vērā brokeru sabiedrību darbā pieņemšanas politikā. Šādai politikai, piemēram, vajadzētu mudināt sabiedrības izraudzīties kandidātus no pretendentu sarakstiem, kuros pārstāvēti abi dzimumi. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju uzņēmumu vadībai, prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vēlams, cik vien iespējams, pielāgot Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām prasībām.

(54)

Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulētu tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbības efektīvu pārraudzību un kontroli, vadības struktūrai būtu jāpārzina brokeru sabiedrības kopējā stratēģija un vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā brokeru sabiedrības uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri definēta atbildība par brokeru sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu apzināšana un definēšana, riska stratēģijas un iekšējās pārvaldības īstenošana, savas iekšējās organizācijas, cita starpā darbinieku atlases un apmācību kritēriju, apstiprināšana, augstākās vadības efektīva uzraudzība, vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politikas veidošana, kā arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana izplatīšanai klientiem. Sabiedrību, to iekšējās organizācijas un pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politikas stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai būtu jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību. Pārāk liels direktora amatu skaits vienam vadības struktūras loceklim varētu kavēt uzraudzības pienākumu pildīšanu laika trūkuma dēļ.

Tādēļ ir jāierobežo direktora amatu skaits, kurus drīkst vienlaikus ieņemt iestādes vadības struktūras locekļi dažādās vienībās. Piemērojot šādu ierobežojumu, tomēr nebūtu jāņem vērā direktora amatus bezpeļņas organizācijās, piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās.

(55)

Dažādās dalībvalstīs izmanto atšķirīgas pārvaldības struktūras. Visbiežāk izmanto vienlīmeņa vai divlīmeņu struktūru. Šajā direktīvā lietoto definīciju mērķis ir aptvert visas esošās struktūras, īpaši neizceļot nevienu no tām. Tām ir tikai funkcionāla nozīme, lai pieņemtu noteikumus, kas vērsti uz konkrētu rezultātu neatkarīgi no sabiedrību tiesībām, kuras iestādei piemērojamas katrā dalībvalstī. Tāpēc šīm definīcijām nevajadzētu skart vispārējo kompetences sadali saskaņā ar valstu sabiedrību tiesībām.

(56)

To darbību spektra palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē brokeru sabiedrību klientu intereses. Brokeru sabiedrībām ir pienākums veikt efektīvus pasākumus, lai apzinātu un pārvaldītu interešu konfliktus un, cik vien iespējams, mīkstinātu minēto risku potenciālo ietekmi. Ja tomēr pastāv zināms atlikušais risks attiecībā uz kaitējumu klienta interesēm, tad, pirms veikt darījumu klientu vārdā, tiem pārskatāmi būtu jāizskaidro interešu konflikta vispārējais raksturs un/vai cēloņi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai mazinātu minētos riska faktorus.

(57)

Komisijas Direktīva 2006/73/EK (25) dalībvalstīm ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšana, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, nav pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (harta) un pamatota, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, tirgus uzraudzību un palielinātu juridisko noteiktību ieguldījumu brokeru sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas ierakstīšanas nozīme ir minēta arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā izdotajās tehniskajās konsultācijās Komisijai. Šādiem ierakstiem būtu jānodrošina pierādījumi par ikviena klienta doto rīkojumu nosacījumiem un to atbilstība darījumiem, ko veikušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī jāpalīdz apzināt jebkādu rīcību, kas varētu būt nozīmīga saistībā ar ļaunprātīgu rīcību tirgū, arī gadījumos, kad brokeru sabiedrības veic darījumus savā vārdā.

Šajā nolūkā ieraksti ir vajadzīgi par visām sarunām, kurās iesaistīti brokeru sabiedrības pārstāvji, kad tie veic darījumus vai plāno veikt darījumus savā vārdā. Ja klienti par saviem rīkojumiem paziņo, izmantojot citus kanālus, nevis telefoniski, šādai saziņai būtu jānotiek saglabājamā formā, piemēram, izmantojot pastu, faksu, elektronisko pastu, dokumentus par tikšanās laikā klientu dotiem rīkojumiem. Piemēram, ar klientu klātienē notikušo svarīgo sarunu saturu varētu izklāstīt protokolā vai piezīmēs. Šādi rīkojumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa telefonu. Ja klientu klātienē notikušās sarunas tiek protokolētas, dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīgas garantijas, ka klientam nenāksies ciest zaudējumus tādēļ, ka abu pušu saziņa ir neprecīzi protokolēta. Šādās garantijās būtu jāparedz, ka klients neuzņemas nekādas saistības.

Lai panāktu juridisko noteiktību attiecībā uz šā pienākuma darbības jomu, ir lietderīgi to attiecināt uz visām brokeru sabiedrības nodrošinātajām ierīcēm vai tām, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ļauj izmantot, un pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai veikt saprātīgus pasākumus, lai nepieļautu privātā īpašumā esošo ierīču izmantošanu saistībā ar šiem darījumiem. Minētajiem ierakstiem vajadzētu būt pieejamiem kompetentajām iestādēm, tām pildot savus uzraudzības pienākumus un veicot izpildes kontroles darbības saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 600/2014, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/57/ES (26), lai palīdzētu kompetentajām iestādēm apzināt rīcību, kas neatbilst ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības tiesiskajam regulējumam. Minētajiem ierakstiem arī vajadzētu būt pieejamiem ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, lai uzskatāmi apliecinātu to attiecību attīstību saistībā ar klientu pārsūtītajiem rīkojumiem un brokeru sabiedrību veiktajiem darījumiem. Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi šajā direktīvā iekļaut vispārēja regulējuma principus attiecībā uz to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem.

(58)

Saskaņā ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Eiropas finanšu uzraudzības uzlabošanu un lai palīdzētu izveidot vienotu noteikumu kopumu par Eiropas Savienības finanšu tirgiem, pilnveidotu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un noteikumu piemērošanu, Savienība ir apņēmusies vajadzības gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Šajā direktīvā papildus kopēja režīma ieviešanai to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem, ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu iespēju konkrētos gadījumos deleģēt uzraudzības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai.

(59)

Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Būtu jāreglamentē algoritmiskās tirdzniecības radītie riska faktori. Tomēr algoritmu izmantošana veikto darījumu pēctirdzniecības apstrādē nav pielīdzināma algoritmiskajai tirdzniecībai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, būtu jāveic minētā tirgus veidošana nepārtraukti attiecīgās tirdzniecības vietas tirdzniecības laika noteiktā daļā. Regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāprecizē, kas ir attiecīgā tirdzniecības vietas tirdzniecības laika noteikta daļa, nodrošinot to, ka šāda noteikta daļa ir būtiska attiecībā pret kopējo tirdzniecības laiku, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti, apmērus un raksturu un tirgojamā finanšu instrumenta raksturlielumus.

(60)

To ieguldījumu brokeru sabiedrību rīcībā, kuras iesaistās algoritmiskā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, vajadzētu būt attiecīgām minētās darbības sistēmām un pārbaudēm. Šāda darbība būtu jāsaprot saistībā ar tās kontekstu un mērķi. Tāpēc šādas darbības definīcija ir neatkarīga no citām definīcijām, piemēram, “tirgus uzturētāja darbību” definīcijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2012 (27).

(61)

Īpašs algoritmiskās tirdzniecības paveids ir augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecība, kad tirdzniecības sistēma ļoti ātri analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam, balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina lielu rīkojumu skaitu. Proti, augstas intensitātes algoritmiskā tirdzniecība var ietvert tādus elementus kā, piemēram, rīkojumu iniciēšana, sagatavošana, nosūtīšana un izpilde, ko veic sistēma bez cilvēku iesaistes katrā konkrētā darījumā vai rīkojumā, īss laikposms, lai izveidotu un likvidētu pozīcijas, augsts ikdienas portfeļa apgrozījums, augsta rīkojumu attiecība pret darījumiem vienā dienā un tirdzniecības dienas noslēgšana ar segtu vai gandrīz segtu pozīciju. Augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumus cita starpā raksturo augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, kurus veido rīkojumi, kotējumi vai anulācijas. Nosakot, kas ir augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, būtu jāņem vērā šā darījuma galaklienta identitāte, novērojumu perioda ilgums, salīdzinājums ar kopējo tirgus aktivitāti šajā laikā, kā arī darbības relatīvā koncentrācija vai fragmentācija. Augstas intensitātes algoritmisko tirdzniecību parasti veic tirgotāji, tirdzniecībā izmantojot savu kapitālu, un būtībā tie ir nevis atsevišķa stratēģija, bet sarežģītas tehnoloģijas izmantošana, īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu vai arbitrāžu.

(62)

Tehnikas sasniegumi ir ļāvuši īstenot augstas intensitātes tirdzniecību un sekmējuši uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Augstas intensitātes tirdzniecību sekmē tirgus dalībnieku telpu un iekārtu fiziska līdzāsatrašanās tirdzniecības vietas sapārošanas noteikšanas programmai. Lai nodrošinātu sakārtotus un godīgus tirdzniecības nosacījumus, ir jāpieprasa, lai tirdzniecības vietās nodrošinātu šādus līdzāsatrašanās pakalpojumus, pamatojoties uz nediskriminējošu, taisnīgu un pārredzamu pieeju. Tirdzniecības tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot saviem klientiem tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem, izmantojot to tirdzniecības sistēmas, tiešu piekļuvi tirgum vai garantētu piekļuvi. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, lielāku likviditāti, mazāku cenas starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un līdzekļus, lai labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr minētā tirdzniecības tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību.

Turklāt pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģēs uz citiem notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda problēma. Visbeidzot, algoritmiskā tirdzniecība vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes nepareizas to izmantošanas gadījumā tāpat kā jebkurš cits tirdzniecības veids var radīt zināmas darbības formas, kas būtu jāaizliedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi, nodrošinot informētības priekšrocību automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem, var arī mudināt ieguldītājus veikt tirdzniecības darījumus tirdzniecības vietās, kur tie var izvairīties no mijiedarbības ar automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem. Ir lietderīgi ātrās algoritmiskās tirdzniecības metodēm, kas balstītas uz dažiem konkrētiem raksturlielumiem, piemērot īpašu regulatīvo kontroli. Lai arī tās galvenokārt ir metodes, kuru pamatā ir tirdzniecība savā vārdā, šāda kontrole būtu arī jāpiemēro gadījumos, kad šīs metodes izmantošana ir strukturēta tā, lai izvairītos no tās izmantošanas savā vārdā.

(63)

Minētos potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana, vislabāk var mazināt, apvienojot pasākumus un īpašu riska kontroli, lai pārbaudītu brokeru sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes, kuras nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz tirdzniecības vietu operatoriem, kuriem var piekļūt šādas brokeru sabiedrības. Lai uzlabotu tirgu izturētspēju, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst un jābūt balstītiem uz tehniskajām “Pamatnostādnēm tirdzniecības platformām, ieguldījumu sabiedrībām un kompetentajām iestādēm attiecībā uz sistēmām un kontroli automatizētā tirdzniecības vidē” (EVTI/2012/122), kuras 2012. gada februārī izdeva Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (“EVTI“), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (28). Vēlams nodrošināt, lai brokeru sabiedrībām, kas veic augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumus, būtu atbilstoša atļauja. Šādām atļaujām būtu jānodrošina, ka uz brokeru sabiedrībām attiecas šīs direktīvas organizatoriskās prasības un ka tās tiek pienācīgi uzraudzītas. Taču vienībām, kam izsniedz atļauju un ko uzrauga saskaņā ar finanšu sektoru regulējošiem Savienības tiesību aktiem un kam piemēro atbrīvojumu no šīs direktīvas, bet kas izmanto algoritmiskās tirdzniecības vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes, nebūtu pienākums saņemt atļauju saskaņā ar šo direktīvu un tām būtu jāpiemēro tikai pasākumi un pārbaudes, kuru mērķis ir novērst specifisko risku, kas izriet no minētajiem tirdzniecības darījumiem. Šajā ziņā EVTI būtu jāīsteno svarīgs koordinēšanas uzdevums, nosakot cenas izmaiņas minimālos soļus, lai Eiropas līmenī sakārtotu tirgus.

(64)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirdzniecības vietām būtu jāizveido stingri pasākumi, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes neapdraud pareizu tirgus darbību un to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu izturētspējīgas un atbilstoši pārbaudītas darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un tirdzniecības vietas būtu aprīkotas ar bloķēšanas sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību vai ierobežotu to pēkšņu un negaidītu cenās svārstību gadījumā.

(65)

Ir jānodrošina arī tas, ka tirdzniecības vietu maksas struktūra ir pārredzama, nediskriminējoša un taisnīga, kā arī nav veidota tā, lai radītu nesakārtotus tirgus apstākļus. Tādēļ ir lietderīgi ļaut tirdzniecības vietām pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis saglabāts, un pieskaņot maksu katram finanšu instrumentam, uz kuru tā attiecas. Vajadzētu arī dot iespēju dalībvalstīm ļaut tirdzniecības vietām noteikt augstāku maksu par tādu rīkojumu došanu, kas vēlāk tiek atcelti, vai dalībniekiem, kuru atcelto rīkojumu skaits ir lielāks par izpildītajiem rīkojumiem, un tiem dalībniekiem, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai ņemtu vērā sistēmas jaudai radīto papildu slogu, arī tad, ja citi tirgus dalībnieki negūs no tā labumu.

(66)

Papildus pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi ir lietderīgi aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām nodrošināt tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem saviem klientiem, ja attiecībā uz šādu piekļuvi nav izveidotas pienācīgas sistēmas un kontrole. Neatkarīgi no sniegtās tiešās elektroniskās piekļuves veida brokeru sabiedrībām, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi, būtu jānovērtē un jāpārskata to klientu piemērotību, kuri izmanto minēto pakalpojumu, un jānodrošina, ka tiek veikta riska kontrole, kā arī minētās brokeru sabiedrības saglabā atbildību par tirdzniecības darījumiem, kurus to klienti pieteikuši, izmantojot to sistēmas vai tirdzniecības kodus. Regulatīvajos tehniskajos standartos būtu sīkāk jāatrunā organizatoriskās prasības attiecībā uz minētajām jaunajām tirdzniecības formām. Būtu jānodrošina, lai prasības vajadzības gadījumā var grozīt, ņemot vērā turpmākās inovācijas un izmaiņas minētajā jomā.

(67)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un ļautu kompetentajām iestādēm laikus veikt attiecīgus pasākumus pret neatbilstošām vai krāpnieciskām algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, ir jāmarķē visi rīkojumi, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību. Marķēšanai būtu jāļauj kompetentajām iestādēm apzināt un nošķirt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar dažādiem algoritmiem, un efektīvi pārveidot un novērtēt stratēģijas, ko izmanto tirgotāji, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību. Tam būtu jāmazina risku, ka rīkojumi ir neskaidri attiecināmi uz algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju vai tirgotāju. Marķēšana ļaus kompetentajām iestādēm efektīvi un lietpratīgi reaģēt uz algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, ja tās būs ļaunprātīgas vai radīs risku pareizai tirgus darbībai.

(68)

Lai panāktu tirgus integritātes saglabāšanu, ņemot vērā finanšu tirgu tehnoloģiju attīstību, EVTI būtu regulāri jākonsultējas ar valstu ekspertiem par tirdzniecības, tostarp augstas intensitātes darījumu tirdzniecības, tehnoloģiju izmaiņām un jaunāko praksi, ko var uzskatīt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar mērķi apzināt un atbalstīt efektīvas stratēģijas, kuras vērstas pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu.

(69)

Pašlaik Savienībā darbojas daudz tirdzniecības vietu, no kurām dažas tirgo identiskus finanšu instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem, jāformalizē un vēl vairāk jākoordinē procesi saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību citās tirdzniecības vietās, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur tirdzniecības vietu, nolemj apturēt vai pārtraukt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Juridiskās noteiktības labad un lai pienācīgi novērstu interešu konfliktus, pieņemot lēmumu apturēt vai pārtraukt finanšu instrumentu tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur tirdzniecības vietu, pārtrauc tirdzniecību sakarā ar neatbilstību tās darbību regulējošajiem noteikumiem, citi seko šim piemēram, ja tā nolemj kompetentās iestādes, ja vien tirdzniecības turpināšanu nevar attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem. Turklāt jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība starp kompetentajām iestādēm attiecībā uz tirdzniecības vietā veikto finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un pārtraukšanu. Minētie pasākumi būtu jāveic tā, lai neļautu tirdzniecības vietām komerciāliem mērķiem izmantot informāciju, kas pārraidīta saistībā ar finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu vai atcelšanu.

(70)

Finanšu tirgos aktīvi darbojas arvien vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts arvien sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu klāsts, tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, ir jānodrošina zināma saskaņotība, lai ieguldītājiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam nepieciešama atļauja un konkrētas profesionālās darbības ētikas normas. Klientiem personiski sniegto ieteikumu paliekošās nozīmes un pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ ir jāpilnveido profesionālās darbības ētikas normas, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību.

(71)

Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojas saskaņā ar savu klientu interesēm un spēj pildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu attiecīgi jāizprot piedāvāto vai ieteikto finanšu instrumentu īpatnības, kā arī jāizstrādā un jāizvērtē iedarbīga politika un pasākumi, lai apzinātu to klientu kategoriju, kam varētu piedāvāt šos produktus un pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka minētie produkti tiek izstrādāti tā, lai apmierinātu konkrētā mērķtirgus attiecīgās klientu kategorijas galaklientu vajadzības, veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek izplatīti apzinātajā mērķtirgū, un periodiski izvērtē piedāvāto produktu mērķtirgu un šo produktu ienesīgumu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā vai iesaka klientiem citu izstrādātus finanšu instrumentus, vajadzētu arī izstrādāt attiecīgu kārtību, kā iegūt un novērtēt attiecīgo informāciju par produkta apstiprināšanas procesu, cita starpā par apzināto piedāvātā vai ieteiktā produkta mērķtirgu un produkta īpatnībām. Minētais pienākums būtu jāpilda, neskarot ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāk veicamus atbilstības un piemērotības novērtējumus, tai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus ikvienam klientam, pamatojoties uz personiskajām vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.

Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentus piedāvā vai iesaka tikai tad, ja tas ir klienta interesēs, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā vai iesaka produktus, kurus izveidojušas sabiedrības, uz kurām neattiecas šajā direktīvā izklāstītās produktu pārvaldības prasības, vai izveidojušas trešo valstu sabiedrības, vajadzētu arī ieviest attiecīgu kārtību, kā iegūt pietiekamu informāciju par šiem finanšu instrumentiem.

(72)

Lai sniegtu ieguldītājiem visu svarīgo informāciju, ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, izpaust sniegto konsultāciju cenu, precizēt sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, neatkarīgi no tā, vai tās sniedz klientiem atsevišķas ieguldījumu konsultācijas vai tiem ieteikto finanšu instrumentu atbilstības periodisku novērtējumu. Ir lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām paskaidrot saviem klientiem sniegto konsultāciju iemeslus.

(73)

Lai turpinātu veidot tiesisko regulējumu ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaikus ļaujot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā pakalpojuma sniegšanai tad, ja brokeru sabiedrības informē klientus, ka šis pakalpojums tiek sniegts neatkarīgi. Ja konsultācijas sniedz neatkarīgi, pirms personīgas rekomendācijas sniegšanas būtu jānovērtē pietiekami plašs citu produktu piedāvātāju produktu klāsts. Konsultantam nav jāizvērtē visu produktu piedāvātāju vai emitentu sniegtie produkti, kas pieejami tirgū, taču finanšu instrumentu klāstam nevajadzētu aprobežoties ar finanšu instrumentiem, ko emitējušas vai sniegušas vienības, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citas juridiskas vai ekonomiskas attiecības, piemēram, līgumattiecības, kas ir pietiekami ciešas, lai potenciāli apdraudētu sniegto konsultāciju neatkarīgumu.

(74)

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un klientu sapratni par saņemto pakalpojumu, ir arī lietderīgi vēl vairāk ierobežot sabiedrību iespēju sniegt neatkarīgus ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un veikt ieguldījumu portfeļa pārvaldību, pieņemt un paturēt maksu, komisijas naudu vai jebkādus finansiālus vai nefinansiālus labumus no trešajām personām, jo īpaši no emitentiem vai produktu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka jebkāda trešās personas samaksātā maksa un komisijas nauda vai jebkādi tās sniegtie finansiālie labumi pilnībā un iespējami drīz jāatdod atpakaļ klientam, tiklīdz brokeru sabiedrība būs saņēmusi šos maksājumus, un nevajadzētu brokeru sabiedrībai atļaut kārtot jebkādus maksājumus trešai personai no brokeru sabiedrības klienta maksas. Klientus vajadzētu precīzi un attiecīgā gadījumā periodiski informēt par visām maksājumiem, komisijas naudu un labumiem, ko brokeru sabiedrība ir saņēmusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu un kas pārskaitīti klientam. Brokeru sabiedrībām, kas sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas vai veic ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu, būtu jānodrošina, ka saņemtie trešās personas maksājumi tiek atvēlēti un pārskaitīti klientiem, ietverot to organizatoriskajās prasībās. Būtu pieļaujami tikai maznozīmīgi nefinansiāli labumi ar noteikumu, ka klients par tiem tiek pilnībā informēts, ka tie varētu uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un ka tos nevar atzīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju rīkoties klientu labākajās interesēs.

(75)

Sniedzot neatkarīgus ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un veicot ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu, vajadzētu būt atļautam saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālus labumus no personas, kas rīkojas klienta uzdevumā, tikai tad, ja šī persona apzinās, ka šādi maksājumi ir veikti minētās personas uzdevumā un ka maksājumu summu un biežumu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saskaņojusi ar klientu un to nenosaka trešā persona. Šī prasība būtu izpildīta gadījumos, kad klients pats tieši apmaksā brokeru sabiedrības rēķinu vai to izdara neatkarīga trešā persona, kura nav saistīta ar ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu un rīkojas tikai pēc klienta norādījumiem, kā arī gadījumos, kad klients vienojas par ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegtā pakalpojuma maksu un samaksā nolīgto summu. Ar to parasti nodarbojas grāmatveži vai juristi, ievērojot klienta skaidri noteikto maksājuma uzdevumu, vai tad, ja šo personu izmanto vienkārši kā naudas nodošanas kanālu.

(76)

Šajā direktīvā paredzēti nosacījumi un procedūras, kas dalībvalstīm jāievēro, plānojot ieviest papildu prasības. Šādas prasības var ietvert aizliegumu vai papildu ierobežojumu piedāvāt vai pieņemt maksu, komisijas naudu vai jebkādus finansiālus un nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas uzdevumā saistībā ar pakalpojuma sniegšanu klientiem.

(77)

Lai papildus aizsargātu patērētājus, ir lietderīgi arī parūpēties par to, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības neatalgotu un nevērtētu savu darbinieku gūtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā brokeru sabiedrības pienākumam rīkoties savu klientu labākajās interesēs, piemēram, izmaksājot atlīdzību, nosakot pārdošanas mērķus vai citādi stimulējot viena konkrēta finanšu instrumenta ieteikšanu vai pārdošanu, lai gan klienta interesēm labāk atbilstu cits instruments.

(78)

Ja pietiekama informācija par finanšu instrumentu izmaksām vai saistītajiem maksājumiem un riska faktoriem tiek sniegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jāuzskata, ka tā atbilst šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem informēt klientus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, tomēr būtu papildus jāinformē savi klienti par visām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas izmaksām un saistītajiem maksājumiem saistībā ar šiem finanšu instrumentiem.

(79)

Ņemot vērā ieguldījumu produktu sarežģītību un nepārtrauktās inovācijas, ir svarīgi nodrošināt, ka darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktiem vai pārdod tos privātajiem klientiem, ir atbilstīgas zināšanas un kompetence piedāvāto produktu jomā. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jādod saviem darbiniekiem pietiekami daudz laika un resursu, lai viņi varētu gūt minētās zināšanas un kompetenci un tās izmantotu, sniedzot pakalpojumus klientiem.

(80)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības drīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas paredz tikai klientu rīkojumu izpildi un/vai saņemšanu un pārsūtīšanu, nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu pakalpojuma vai finanšu instrumenta piemērotību klientam. Tā kā minētie pakalpojumi attiecīgi mazina klienta aizsardzību, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt minētos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība, jo tas papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu instrumentu izvēlei, ar kuriem minētajiem pakalpojumiem vajadzētu būt saistītiem, lai izslēgtu dažus finanšu instrumentus, tostarp tādus, kas ietver atvasinātu finanšu instrumentu vai ietver struktūru, apgrūtinot klientam izprast saistīto risku, tādu uzņēmumu akcijas, kuri nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas nav PVKIU), un Komisijas Regulas (ES) Nr. 583/2010 (29) 36. panta 1. punkta otrajā daļā minēto strukturēto PVKIU akcijas. Dažu PVKIU pielīdzināšanai sarežģītiem produktiem nebūtu jāskar turpmāk pieņemtus Savienības tiesību aktus, kuros tiks noteikts šādu produktu diapazons un tiem piemērojami noteikumi.

(81)

Kombinētās pārdošanas prakse ir izplatīta uzņēmumu stratēģija visā Savienībā, sniedzot finanšu pakalpojumus privātpersonām. Tā var dot ieguvumu privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas prakses formas, proti, sasaistīšanas prakse, kad divi vai vairāki finanšu pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klienta mobilitāti un spēju izdarīt apzinātu izvēli. Sasaistīšanas prakses piemērs var būt prasība privātam klientam atvērt norēķinu kontus, ja viņš grib saņemt ieguldījumu pakalpojumu. Lai gan arī pakalpojumu apkopošanas prakse, kad divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt apzinātu izvēli, tā vismaz neliedz klientam izvēles iespēju un tādējādi rada mazāku risku, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas.

(82)

Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu rakstiskā paziņojumā jānorāda, kā sniegtais ieteikums atbilst privātā klienta vēlmēm, vajadzībām un citām iezīmēm. Šis paziņojums būtu jāsniedz saglabājamā formā, arī elektroniski. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums veikt atbilstības novērtēšanu un sniegt klientam precīzi formulētu atbilstības ziņojumu, kā arī paredzēt pienācīgas garantijas, lai klientam nerastos zaudējumi tādēļ, ka paziņojumā sniegtais personiskais ieteikums ir kļūdains vai sagatavots negodprātīgi, tāpat ir jāpaskaidro, kā šis ieteikums var būt noderīgs klientam un kādus zaudējumus var radīt ieteiktā rīcība.

(83)

Nosakot, kas ir informācijas savlaicīga sniegšana direktīvā noteiktā termiņā, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, paturot prātā situācijas nopietnību, būtu jāņem vērā tas, ka klientam ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai pirms ieguldījumu lēmuma pieņemšanas to izlasītu un saprastu. Sarežģītu vai nepazīstamu produktu vai pakalpojumu gadījumā, kā arī tad, ja produkts vai pakalpojums klientam nav pazīstams, klientam varētu būt vajadzīgs vairāk laika informācijas izsvēršanai nekā klientam, kas izskata vienkāršāka vai pazīstamāka produkta vai pakalpojuma piedāvājumu, vai ja klientam ir attiecīga iepriekšēja pieredze.

(84)

Nekam šajā direktīvā nebūtu jāuzliek ieguldījumu brokeru sabiedrībām pienākums sniegt visu pieprasīto informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu instrumentiem, izmaksām un saistītajiem maksājumiem vai par klienta finanšu instrumentu vai klienta līdzekļu aizsardzību nekavējoties un vienlaicīgi, ja vien tās izpilda vispārējo pienākumu laikus sniegt būtisko informāciju direktīvā noteiktā termiņā. Ja informācija ir klientam sniegta laikus pirms pakalpojuma sniegšanas, nekas šajā direktīvā neuzliek pienākumu to sniegt atsevišķi vai iekļaujot to klienta līgumā.

(85)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir sniegts pēc klienta paša iniciatīvas, ja vien klients to nav pieprasījis, reaģējot uz tādu brokeru sabiedrības vai tās vārdā sniegtu personalizētu paziņojumu šim konkrētajam klientam, kurā ietverts konkrēta finanšu instrumenta vai konkrēta darījuma piedāvājums vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu saistībā ar konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir sniegts pēc klienta paša iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai.

(86)

Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, būtu jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas (privātie ieguldītāji, profesionāļi un darījumu partneri) īpatnībām. Lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, tomēr ir lietderīgi skaidri noteikt, ka godprātīguma, taisnīguma un profesionālās rīcības principi un pienākums rīkoties godprātīgi, skaidri un nemaldinot attiecas uz attiecībām ar ikvienu klientu.

(87)

Ieguldījumus apdrošināšanas līgumu veidā bieži vien piedāvā klientiem kā iespējamo alternatīvu finanšu instrumentiem, kurus reglamentē ar šo direktīvu, vai to vietā. Lai nodrošinātu privāto klientu konsekventu aizsardzību un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus līdzīgiem produktiem, ir svarīgi, lai apdrošināšanas ieguldījumu produktiem tiktu piemērotas attiecīgās prasības. Tā kā ieguldītāju aizsardzības prasības šajā direktīvā tādēļ būtu jāpiemēro arī ieguldījumiem, ko piedāvā kā apdrošināšanas līgumus, to atšķirīgā tirgus struktūra un produktu īpašības liecina par labu tam, ka ir lietderīgāk iekļaut sīki izstrādātas prasības pašlaik pārskatāmajā Direktīvā 2002/92/EK, nevis atrunāt tās šajā direktīvā. Turpmāk Savienības tiesību aktos, kas reglamentē apdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību darbību, būtu tādējādi jānodrošina konsekventa regulatīvā pieeja tādu atšķirīgu finanšu produktu izplatīšanai, kuri atbilst līdzīgām ieguldītāju vajadzībām un tātad rada salīdzināmas problēmas ieguldītāju aizsardzības jomā. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (30), un EVTI būtu jāsadarbojas, lai panāktu profesionālās darbības ētikas normu iespējami lielāku saskanību attiecībā uz minētajiem ieguldījumu produktiem. Minētās jaunās prasības apdrošināšanas ieguldījumu produktiem būtu jānosaka Direktīvā 2002/92/EK.

(88)

Lai saskaņotu noteikumus, kas attiecas uz interešu konfliktiem, vispārējiem principiem un klientiem sniedzamo informāciju, un dotu iespēju dalībvalstīm noteikt ierobežojumus apdrošināšanas starpnieku pieprasītajai samaksai, būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/92/EK.

(89)

Apdrošināšanas ieguldījumu produkti, kas neparedz ieguldījumu iespējas, un noguldījumi, kurus ietekmē tikai procentu likmes, būtu jāizslēdz no regulas darbības jomas. Individuāli un aroda pensiju produkti, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam pensijas ienākumus, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ņemot vērā to īpatnības un mērķus.

(90)

Atkāpjoties no piederības dalībvalsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir labāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā.

(91)

Ir jāievieš efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu rīkojumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Minēto pienākumu būtu jāattiecina uz sabiedrībām, kurām ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu.

(92)

Ņemot vērā to, ka pašlaik Savienībā ir pieejams plašāks izpildes vietu piedāvājums, ir lietderīgi uzlabot labākās izpildes noteikumus attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem. Piemērojot labākās izpildes noteikumus saskaņā ar 27. panta 1. punkta trešo daļu, būtu jāņem vērā labākās izpildes uzraudzības tehnoloģiju attīstība.

(93)

Nosakot privāto klientu uzdevumu labāko izpildi, ar izpildi saistītajās izmaksās būtu jāiekļauj pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksa vai maksa, ko uzliek klientam par konkrētiem pakalpojumiem gadījumos, kad vairāk nekā viena brokeru sabiedrības izpildes politikā minēta tirdzniecības vieta spēj izpildīt noteiktu rīkojumu. Šādos gadījumos pašas brokeru sabiedrības komisijas maksa un rīkojuma izpildes izmaksas katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām būtu jāņem vērā, lai novērtētu un salīdzinātu rezultātus, ko klients varētu gūt, ja rīkojums tiktu izpildīts katrā no šīm tirdzniecības vietām. Tomēr nav paredzēts noteikt brokeru sabiedrībai prasību salīdzināt rezultātus, ko klients varētu gūt atkarībā no brokeru sabiedrības izpildes politikas un pašas sabiedrības komisijas maksas un citiem maksājumiem, ar rezultātiem, ko tas pats klients varētu sasniegt citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurai ir atšķirīga izpildes politika vai atšķirīga komisijas maksas un citu maksājumu struktūra. Tāpat nav paredzēts noteikt prasību brokeru sabiedrībai salīdzināt savas komisijas maksas atšķirības, kas ir saistītas ar tās klientiem sniegto pakalpojumu atšķirīgo raksturu.

(94)

Šīs direktīvas noteikumus, kuros paredzēts, ka izpildes izmaksās būtu jāiekļauj pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksa vai maksājumi, ko sabiedrība uzliek klientam par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, nebūtu jāpiemēro brokeru sabiedrības izpildes politikā iekļaujamo tirdzniecības vietu noteikšanai saskaņā ar šīs direktīvas 27. panta 5. punktu.

(95)

Būtu uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksas struktūra vai iekasēšana rada negodīgu un nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām, ja tā iekasē atšķirīgu komisijas maksu vai starpību no klientiem par izpildi dažādās izpildes vietās, un šī atšķirība neatspoguļo faktiskās atšķirības brokeru sabiedrības izdevumos, veicot izpildi šajās izpildes vietās.

(96)

Lai padarītu stingrākus nosacījumus, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāievēro, uzņemoties saistības izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi pieprasīt saistībā ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais tirdzniecības pienākums, katrai tirdzniecības vietai un sistemātiskam internalizētājam, bet saistībā ar citiem finanšu instrumentiem – katrai izpildes vietai darīt publiski pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti.

(97)

Ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to izpildes politiku bieži vien ir vispārīga un standartizēta un neļauj klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt sabiedrību atbilstību saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām katru gadu darīt publiski pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurā tās izpildījušas klientu rīkojumus iepriekšējā gadā, kā arī ņemt vērā šo informāciju un informāciju, ko tirdzniecības vietas publicējušas par izpildes kvalitāti savā labākās izpildes politikā.

(98)

Veidojot darījumu attiecības ar klientu, ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu lūgt klienta vai potenciālā klienta piekrišanu vienlaikus gan izpildes politikai, gan arī iespējai, ka minētās personas rīkojumus var izpildīt ārpus tirdzniecības vietas.

(99)

Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, nebūtu jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas.

(100)

Šai direktīvai nebūtu jāskar saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā.

(101)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu brokeru sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība).

(102)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nebūtu jāveic reģistrācija vai arī tā būtu jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai jau veic lielāko daļu savu darbību.

(103)

Piemērojot šo direktīvu, būtu jāuzskata, ka atbilstīgie darījumu partneri rīkojas kā klienti.

(104)

Finanšu krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan ir jāapstiprina, ka būtu jāpilnveido profesionālās darbības ētikas normas, lai uzlabotu to ieguldītāju aizsardzība, kam tā visvairāk vajadzīga, vienlaikus ir lietderīgi rūpīgāk pielāgot dažādu kategoriju klientiem piemērojamās prasības. Tāpēc dažas informācijas un pārskatu sniegšanas prasības ir lietderīgi papildināt ar prasībām, kas skar attiecības ar atbilstīgiem darījumu partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām prasībām par klientu finanšu instrumentu un līdzekļu uzraudzību, kā arī informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām saistībā ar sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk definētu pašvaldību un vietējo publiskā sektora iestāžu klasifikāciju, ir lietderīgi tās nepārprotami izslēgt no to atbilstīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par profesionāļiem, tomēr dodot minētajiem klientiem iespēju pieprasīt, ka pret viņiem attiecas kā pret profesionāliem klientiem.

(105)

Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp atbilstīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta limita rīkojumus būtu jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris nepārprotami nodod ieguldījumu brokeru sabiedrībai limita rīkojumu izpildei.

(106)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (32), ar ko reglamentē personas datu apstrādi, piemērojot šo direktīvu. Personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo direktīvu, reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 45/2001 (33).

(107)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jānodrošina vienādas iespējas pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Savienībā. Neatkarīgi no darījumu pašreizējās organizēšanas dalībvalstīs, ir svarīgi atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus piekļuvei regulētiem tirgiem.

(108)

Lai atvieglotu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrību piekļuvi tīrvērtes un maksājumu sistēmām visā Savienībā neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, būtu jāievēro attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī jāīsteno prudenciālie pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un pareizu darbību.

(109)

Trešo valstu brokeru sabiedrību pakalpojumiem Savienībā piemēro valstu regulējumu un prasībās. Brokeru sabiedrībām, kam izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulējumu, nav atļauts īstenot savu brīvību sniegt pakalpojumus un veikt uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, ja tā nav valsts, kurā tās ir reģistrētas. Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgo aizsardzības līmeni saviem privātajiem klientiem vai privātajiem klientiem, kuri pieprasījuši pret sevi izturēties kā pret profesionāliem klientiem, var panākt, trešās valsts brokeru sabiedrībai dibinot filiāli, ir lietderīgi izveidot obligātu kopējo tiesisko regulējumu Savienības līmenī attiecībā uz minētajām filiālēm piemērojamajām prasībām, vienlaikus paturot prātā principu, ka attieksmei pret trešo valstu sabiedrībām nevajadzētu būt labvēlīgākai nekā attieksmei pret Savienības brokeru sabiedrībām.

(110)

Īstenojot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi par jurisdikcijām, kurās pastāv problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģiskas apkarošanas jomā un pret kurām jāīsteno pretpasākumi, vai par jurisdikcijām, kurās pastāv problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģiskas apkarošanas jomā un kurās nav pietiekami daudz izdarīts, lai novērstu šīs problēmas, vai kurās nav apņēmības īstenot rīcības plānu, kas izstrādāts kopā ar FATF, šo problēmu novēršanai.

(111)

Šīs direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbību Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pēc savas iniciatīvas saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts brokeru sabiedrības. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tieši pēc šīs personas iniciatīvas, nevajadzētu uzskatīt, ka šos pakalpojumus sniedz Savienības teritorijā. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tos nevajadzētu uzskatīt par pakalpojumiem, kas sniegti pēc klienta paša iniciatīvas.

(112)

Atļauja darboties regulētajā tirgū būtu jāattiecina uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar rīkojumu atspoguļošanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu, no brīža, kad šādi rīkojumi ir saņemti regulētajā tirgū, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, kā arī uz darbībām, kuras saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām būtu jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus uzturētāju starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās. Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti saistībā ar regulētu tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, sistemātiska internalizētāja definīcijā būtu uzskatāmi par darījumiem, kuri noslēgti ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai sabiedrības noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014 noteiktie nosacījumi.

(113)

Ņemot vērā to, ka tirgu efektīva un pareiza darbība ir atkarīga no likviditātes, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, būtu jāpanāk rakstiska vienošanās ar tirdzniecības vietām, kurā būtu izskaidrots to pienākums nodrošināt tirgus likviditāti.

(114)

Šai direktīvai nebūtu jāuzliek pienākums kompetentajām iestādēm apstiprināt vai pārbaudīt regulētā tirgus un ieguldījumu brokeru sabiedrības slēgtas rakstiskas vienošanās saturu, kura ir vajadzīga saistībā ar dalību tirgus veidošanas shēmā. Taču direktīva arī neliedz to darīt, ja vien šāds apstiprinājums vai pārbaude balstās tikai uz regulēto tirgu pienākumu izpildi atbilstīgi 48. pantam.

(115)

Pakalpojumiem saistībā ar galveno tirgus datu sniegšanu, kuri ir ļoti svarīgi lietotājiem, lai gūtu pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības finanšu tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem, būtu vajadzīga atļauja un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitātes līmeni.

(116)

Apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) ieviešana uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota par ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem, un ievērojami palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai atvieglotu to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem datiem.

(117)

Tā kā ir izveidota tāda tirgus struktūra, kas pieļauj daudzu tirdzniecības vietu konkurenci, ir ļoti svarīgi, lai iespējami drīz sāktu darboties efektīva un vispusīga konsolidētu datu lente. Konsolidētu datu lentes komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem un tamlīdzīgiem finanšu instrumentiem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībnieku piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības pārredzamības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, kuri savstarpēji konkurē, lai iegūtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas sniedz iespējami lielāko labumu tirgum un nodrošina konsekventu un precīzu tirgus datu pieejamību. Pieprasot visiem konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (CTP) konsolidēt visus APS datus, tiks nodrošināta konkurence, pamatojoties uz klientiem sniegta pakalpojuma kvalitāti, nevis uz ietverto datu klāstu. Tomēr ir lietderīgi pašlaik nodrošināt konsolidētu datu lenti, izmantojot publisko iepirkumu, ja paredzētais mehānisms nedod iespēju laikus piegādāt efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu lenti kapitāla un kapitālam līdzīgajiem finanšu instrumentiem.

(118)

Tiek uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu lenti finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu lenti kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāiegūst ar to saistīta pieredze pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu lentes izveidošanu finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, ir lietderīgi paredzēt vēlāku piemērošanas termiņu valsts pasākumiem, ar kuriem transponē attiecīgos noteikumus. Tomēr ir lietderīgi pašlaik nodrošināt konsolidētu datu lenti, izmantojot publisko iepirkumu, ja paredzētais mehānisms nedod iespēju laikus piegādāt efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu lenti instrumentiem, kas nav kapitāla finanšu instrumenti.

(119)

Nosakot attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri nav kapitāla finanšu instrumenti, tirdzniecības vietas un APS, kas jāiekļauj pēctirdzniecības informācijā, kura jāizplata konsolidēto datu lentē, EVTI būtu jānodrošina, ka tiks sasniegts mērķis izveidot integrētu Savienības tirgu minētajiem finanšu instrumentiem, un būtu jānodrošina nediskriminējoša attieksme pret publicēšanas vietām un tirdzniecības vietām.

(120)

Savienības tiesību aktiem par pašu kapitāla prasību būtu jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un, to darot, būtu jāņem vērā ar šādiem tirgiem saistīto riska faktoru īpatnības.

(121)

Regulētā tirgus operatoriem būtu jāspēj arī darboties DTS vai OTS atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(122)

Šīs direktīvas noteikumiem par finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nebūtu jāierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/34/EK (34) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (35) piemērošana. Regulētam tirgum nebūtu jāliedz piemērot stingrākas prasības tādu finanšu instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, nekā tās, kuras ir ieviestas saskaņā ar šo direktīvu.

(123)

Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto plašo saistību izpilde. Šādām iestādēm vajadzētu būt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus dalībniekiem un nepieļauj interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem būtu jānodrošina kompetentajai iestādei atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, būtu jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

(124)

Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu saziņu starp kompetentajām iestādēm par apturēšanas un pārtraukšanas gadījumiem, traucējumiem, neatbilstošiem tirdzniecības nosacījumiem un apstākļiem, kas var liecināt par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, nepieciešams iedarbīgs saziņas un koordinācijas process starp valstu kompetentajām iestādēm, kas tiks nodrošināts, izmantojot EVTI izstrādātos mehānismus.

(125)

G20 valstu samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāapstiprina Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanā. Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija 2011. gada septembrī publicēja preču atvasināto instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principus. Minētos principus apstiprināja G20 valstu samitā Kannās 2011. gada 4. novembrī, un tajos pausts aicinājums piešķirt tirgus regulatoriem oficiālas pozīciju pārvaldības pilnvaras, tostarp pilnvaras vajadzības gadījumā noteikt ex ante pozīciju ierobežojumus.

(126)

Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām saņemt informāciju no ikvienas personas par pozīcijas apjomu un mērķi preču atvasināto instrumentu līgumos un pieprasīt šai personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto instrumentu līgumos.

(127)

Ir jāizveido saskaņots pozīciju limitu regulējums, lai nodrošinātu G20 vienošanās piemērošanas labāku koordināciju un konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz līgumiem, kurus tirgo visā Savienībā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai, pamatojoties uz EVTI izstrādātu metodi, noteiktu limitus pozīcijām, kuras jebkura persona vienas grupas ietvaros jebkad var turēt saistībā ar preču atvasināto instrumentu līgumiem, lai nepieļautu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, arī attiecībā uz piedāvājuma samazināšanu tirgū, un atbalstītu sakārtotus cenas noteikšanas un norēķinu nosacījumus, cita starpā nepieļaujot pozīcijas, kas traucē tirgus darbību. Šādiem limitiem būtu jāuzlabo atvasināto instrumentu un darījumu pamatā esošo preču tirgus integritāte, neietekmējot cenas noskaidrošanas procesu darījumu pamatā esošo preču tirgū, un tos nevajadzētu piemērot pozīcijām, kas objektīvi samazina riska faktorus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību saistībā ar šīm precēm. Tāpat būtu jāizskaidro atšķirība starp preču tūlītēju darījumu līgumiem un preču atvasināto instrumentu līgumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu, ir lietderīgi noteikt, ka EVTI uzrauga pozīciju limitu piemērošanu un kompetentās iestādes īsteno sadarbības pasākumus, tostarp attiecīgo datu apmaiņu, un nodrošina limitu uzraudzību un piemērošanu.

(128)

Visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, būtu jāizveido atbilstoši pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi, kuri nodrošina vajadzīgās pilnvaras vismaz pārraudzīt informāciju par preču atvasināto instrumentu pozīcijām un piekļūt tai, pieprasīt samazināt vai pārtraukt šādu pozīciju izmantošanu un pieprasīt atjaunot tirgus likviditāti, lai mazinātu lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi. EVTI būtu jāuztur un jāpublicē visu spēkā esošo pozīciju limitu un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismu saraksts. Minētie limiti un pasākumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, kā tos piemēro, kādas attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības pastāv, kuras nosaka limitus un no kurām var izrietēt citi pienākumi.

(129)

Tirdzniecības vietām katru nedēļu būtu jāpublicē apkopojums, tajā norādot sadalījumu pa dažādām personu kategorijām attiecībā uz dažādiem preču atvasināto instrumentu līgumiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo to platformās. Kompetentajai iestādei vismaz reizi dienā būtu jāiesniedz vispusīgs un detalizēts visu personu turēto pozīciju sadalījums. Veicot ziņošanas pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā ziņošanas prasības, kas jau ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantā.

(130)

Tā kā metodei, ko izmanto pozīciju limitu aprēķināšanai, nevajadzētu radīt šķēršļus jaunu preču atvasināto instrumentu izveidei, EVTI, nosakot aprēķināšanas metodi, būtu jāpanāk, ka jaunu preču atvasināto instrumentu izveidi nevar izmantot, lai apietu pozīciju limitu regulējumu.

(131)

Pozīciju limiti būtu jānosaka atsevišķi katram preču atvasināto instrumentu līgumam. Lai izvairītos no pozīciju limitu regulējuma apiešanas, pastāvīgi veidojot jaunus preču atvasināto instrumentu līgumus, EVTI būtu jāpanāk, ka aprēķināšanas metode nepieļauj nekādas atkāpes, ņemot vērā kopējās atvērtās pozīcijas saistībā ar citiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kuros izmanto to pašu darījuma pamatā esošo preci.

(132)

Būtu vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) piekļuvi kapitālam un atvieglot turpmāku specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu vajadzībām. Minētie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk pazīstami kā MVU izaugsmes tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas apakškategorijas – MVU izaugsmes tirgi – izveidošana daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un palīdzētu ieviest kopējos regulatīvos standartus minētajiem tirgiem Savienībā. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību.

(133)

Prasībām, kas attiecas uz minēto jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos tirgos, vienlaikus samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem minētajos tirgos. Priekšlikumā ierosināts, ka deleģētos aktos vai tehniskajos standartos tiks sīkāk definētas tādas prasības MVU izaugsmes tirgiem kā kritēriji iekļaušanai tirdzniecībā šādā tirgū.

(134)

Lai nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus operatoriem, kas darbojas ar maza un vidēja apjoma emitentiem, arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja turpināt uzturēt šos tirgus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot MVU izaugsmes tirgu. Emitentam, kas ir MVU, nebūtu obligāti jāiesniedz pieteikums finanšu instrumentu iekļaušanai MVU izaugsmes tirgus tirdzniecībā.

(135)

Lai minētā jaunā tirgu kategorija sniegtu labumu MVU, vismaz 50 % emitentu, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti MVU izaugsmes tirgū, vajadzētu būt MVU. Minētais novērtējums būtu jāveic ik gadus. Minētais 50 %kritērijs attiecībā uz emitentiem būtu jāievieš elastīgi. Īslaicīga nespēja izpildīt minēto kritēriju vēl nenozīmē, ka tirdzniecības vietai būtu nekavējoties jāatsauc vai jāatsaka reģistrācija MVU izaugsmes tirgū, ja tai ir pamatotas izredzes izpildīt 50 % kritēriju nākamajā gadā. Veicot novērtējumu par to, vai emitents ir MVU, būtu jābalstās uz tirgus kapitalizāciju iepriekšējo triju kalendāro gadu laikā. Tādējādi tiktu nodrošināta minēto emitentu vienmērīgāka pāreja no minētajiem specializētajiem tirgiem uz galvenajiem tirgiem.

(136)

Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, būtu uzskatāma par informāciju, kura attiecas tikai uz attiecīgo valsti.

(137)

Ir jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kuras kompetentās iestādes izmanto, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei visā integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam, kā arī atbilstošiem resursiem būtu jāgarantē uzraudzības efektivitāte. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz dalībvalstu kompetento iestāžu obligātās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas būtu tām jāpiešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja to nosaka valsts tiesību akti, šīs pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs. Kompetentajām iestādēm, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un jāpieņem neatkarīgi lēmumi.

(138)

Lai gan šajā direktīvā ir noteiktas obligātās pilnvaras, kas būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm, minētās pilnvaras ir jāīsteno attiecīgās valsts kopējā tiesību sistēmā, kas garantē pamattiesību, tostarp tiesību uz privāto dzīvi, ievērošanu. Lai īstenotu šīs pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgas un efektīvas garantijas pret jebkādu to ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, attiecībā uz atbilstīgu iepriekšējas atļaujas saņemšanu no dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāpieļauj iespēja, ka kompetentās iestādes varētu īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, ciktāl tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi līdzekļi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(139)

Pildot savus pienākumus, nevienai kompetentajai iestādei vai EVTI nevajadzētu veikt darbības, kas tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu, kur sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības jebkurā valūtā.

(140)

Ņemot vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu, ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī organizētām tirdzniecības sistēmām.

(141)

Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, kam atļauts darboties DTS vai OTS, regulēto tirgu, APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu (AZS), to uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu brokeru sabiedrību un regulēto tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība paredzēt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas un pasākumus. Dalībvalstu noteiktajiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem būtu jāatbilst dažām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām pilnvarām piemērot minētās sankcijas un administratīvus naudas sodus.

(142)

Jo īpaši kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām noteikt pietiekami lielus naudas sodus, kas atsvērtu paredzamos ieguvumus un spētu atturēt no pienākumu nepildīšanas pat lielākas iestādes un to vadītājus.

(143)

Tāpat jānodrošina kompetentajām iestādēm iespēja saskaņā ar valsts tiesību aktiem un hartu piekļūt fizisku un juridisku personu telpām. Piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv ar izmeklēšanas priekšmetu saistīti dokumenti un citi dati, kas var būt svarīgi, lai pierādītu pārkāpumus saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpšanu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda vai ja ir pamats uzskatīt, ka tad, ja pieprasījums tiktu veikts, to neizpildītu, vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāsaņem dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, šīs pilnvaras piekļūt telpām būtu izmanto pēc šādas iepriekšējas tiesu iestāžu atļaujas saņemšanas.

(144)

Telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izpilda darījumus un dokumentē darījumu izpildi, un telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no telesakaru operatoriem nodrošina izšķirošus pierādījumus, kas dažreiz ir vienīgie pierādījumi, kuri ļauj atklāt un pierādīt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kā arī pārliecināties par brokeru sabiedrību atbilstību ieguldītāju aizsardzības un citām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014. Tādēļ būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas glabājas ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai atklātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus vai šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpšanu, kā arī lai uzliktu attiecīgas sankcijas.

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus Savienībā attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, vai telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcībā, būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus telesakaru operatoram, ja vien tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai datu plūsmas ierakstus tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kuri saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu rīcību, kas aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpšanu. Piekļuve telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, nebūtu jāietver telefoniskas balss saziņas saturu.

(145)

Lai nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru.

(146)

Lai panāktu, ka kompetento iestāžu lēmumiem ir atturoša ietekme uz plašāku sabiedrību, tos parasti vajadzētu publicēt. Lēmumu publicēšana kompetentajām iestādēm ir svarīgs līdzeklis, lai informētu tirgus dalībniekus par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par tādu, ar kuru tiek pārkāpta šī direktīva, un veicinātu labas rīcības plašāku izplatību tirgus dalībnieku vidū. Ja šāda publicēšana rada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām, apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai attiecīgā brīdī notiekošu izmeklēšanu, kompetentajai iestādei vajadzētu informāciju par sankcijām un pasākumiem publicēt anonīmi, tā, lai tas atbilstu valsts tiesību aktiem, vai atlikt publicēšanu.

Būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm nepublicēt informāciju par sankcijām, ja tās uzskata, ka ar anonīmu vai novēlotu publikāciju nevar novērst draudus finanšu tirgu stabilitātei. No kompetentajām iestādēm arī nebūtu jāprasa publicēt informācija par pasākumiem, kuri uzskatāmi par maznozīmīgiem, un šāda publikācija būtu nesamērīga. Ir lietderīgi izveidot mehānismu ziņošanai par nepublicētām sankcijām EVTI, lai kompetentās iestādes varētu ņemt tās vērā, veicot uzraudzību. Šajā direktīvā nav paredzēta obligāta prasība publicēt informāciju par kriminālsodiem, kas noteiktas par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem.

(147)

Lai atklātu potenciālus pārkāpumus, būtu jāpiešķir vajadzīgās izmeklēšanas pilnvaras kompetentajām iestādēm un tām būtu jāizveido efektīvi un uzticami mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem, kā arī lai aizsargātu darbiniekus, kas ziņo par pārkāpumiem savās iestādēs. Minētajiem mehānismiem nebūtu jāskar apsūdzēto personu pienācīga aizstāvība. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai apsūdzētajam nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz šādas personas tiesībām uz personas datu aizsardzību un attiecībā uz procedūrām, kas nodrošina apsūdzētā tiesības uz aizsardzību un izteikšanos pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas, kā arī tiesības saņemt efektīvu aizsardzību tiesā, apstrīdot pret viņu pieņemto lēmumu.

(148)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz sankcijām un pasākumiem, lai ietvertu visas darbības, kas piemērotas pēc pārkāpuma izdarīšanas, un kuru mērķis ir novērst turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai tās ir sankcijas vai pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(149)

Šai direktīvai nebūtu jāskar nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus par kriminālsodiem.

(150)

Lai arī nekas dalībvalstīm neliedz izstrādāt noteikumus par administratīvajiem sodiem un kriminālsodiem par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kas piemērojamas par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav jāpiemēro gan administratīvais, gan kriminālsods, bet tām to būtu jāvar darīt, ja to valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvo sodu par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanu, arī pēc attiecīgo pārkāpumu nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(151)

Lai aizsargātu klientus un neierobežojot to tiesības iesniegt prasību tiesā, dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt, lai būtu izveidotas valsts vai privātās struktūras, kuru uzdevums ir izšķirt strīdus ārpus tiesas un sadarboties pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas Ieteikumu 98/257/EK (36) un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK (37). Ieviešot noteikumus par sūdzību un kompensāciju procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpus tiesas, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, jo īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net).

(152)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI būtu jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nodošanas noteikumiem.

(153)

Jāpilnveido noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāpadara stingrāki palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību intensitātes pieauguma dēļ kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu piemērošanu, arī gadījumos, kad pārkāpumi vai aizdomas par pārkāpumiem var skart iestādes divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nodošanu un īpašo tiesību aizsardzību.

(154)

Ja tādas tirdzniecības vietas darbība, kas veic pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvusi ļoti nozīmīga vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai minētajā uzņēmējā dalībvalstī, būtu pienācīgā veidā jāizstrādā samērīgi sadarbības pasākumi, kas attiecas uz piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu iespējamo sadarbības kārtību un atbilst pārrobežu sadarbības vajadzībām uzraudzības jomā, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vērtspapīru tirgiem un šīs ietekmes īpatnības un apmērus, kā arī ieguldītāju aizsardzību saņēmējā dalībvalstī, piemēram, ad hoc vai periodiska savstarpēja informācijas apmaiņa, apspriešanās un palīdzība.

(155)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz izņēmumiem, definīciju skaidrojumiem, plānotās līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību, AZS un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, profesionālās darbības ētikas normām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu apstrādi, darījumiem ar atbilstīgiem darījumu partneriem, nosacījumiem, kuriem iestājoties, uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS un kas izmanto regulētus tirgus, tiek attiecināta informācijas sniegšanas prasība, nosacījumiem, kas uzskatāmi par tādiem, kuri rada būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm un tirgus pareizai darbībai, lai apturētu finanšu instrumentu tirdzniecību DTS vai OTS vai regulētā tirgū, vai izņemtu no tiem, MVU izaugsmes tirgiem, robežvērtībām, virs kurām piemērojams pienākums ziņot par pozīcijām un kritērijiem, atbilstīgi kuriem tirdzniecības vietas darbība uzņēmējā dalībvalstī varētu tikt uzskatīta par būtiski svarīgu vērtspapīru tirgus darbībai un ieguldītāju aizsardzībai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā attiecīgi apspriestos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(156)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un pienācīga ieguldītāju, tostarp strukturētu noguldījumu ieguldītāju, un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra, kurai ir specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt izstrādāt un iesniegt Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus. Lai nodrošinātu konsekventu ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visās finanšu pakalpojumu nozarēs, EVTI savi uzdevumi būtu pēc iespējas jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (38), un EAAPI.

(157)

Komisijai būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti saskaņā ar attiecībā uz izņēmumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras uzskata par papildus pamatdarbībai veiktām papilddarbībām, saistībā ar sniedzamo informāciju un dažām prasībām attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz ierosinātās iegādes izvērtējumu, attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību, attiecībā uz sapāroto tirdzniecību savā vārdā, attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, attiecībā uz finanšu instrumentu tirdzniecības regulētā tirgū, DTS vai OTS apturēšanu un izņemšanu no tās, attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz sistēmu izturētspēju, bloķēšanas sistēmām un elektronisko tirdzniecību, attiecībā uz cenas izmaiņas minimālo soli, biznesa pulksteņu sinhronizāciju, attiecībā uz finanšu instrumentu pieņemšanu tirdzniecībai, attiecībā uz pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldes kontroles mehānismiem preču atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, attiecībā uz organizatoriskajām prasībām konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem, APS un AZS, attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētajiem aktiem atbilstoši LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (39) 10. līdz 14. pantu.

(158)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izveidot īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijai attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu DTA un RTS, attiecībā uz finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, attiecībā uz brīvību veikt finanšu pakalpojumus un darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pozīcijām atsevišķās pozīciju turētāju kategorijās, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām, attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātu saistībā ar lēmumu publicēšanu, attiecībā uz pienākumu sadarboties, attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbību, attiecībā uz informācijas apmaiņu un attiecībā uz konsultācijām pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas izsniegšanas.

(159)

Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par OTS darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, prasību ietekmi uz automātiskiem un biežiem tirdzniecības darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakses aizliegšanas mehānismu un pasākumu, kas saistīti ar preču atvasinātajiem instrumentiem, ietekmi uz tirgiem.

(160)

Līdz 2018. gada 1. janvārim Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, tajā izvērtējot, kā Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktā tīrvērtes pienākuma un maržu noteikšanas prasību piemērošanas izbeigšana, beidzoties pārejas periodam, var ietekmēt energoresursu cenu un enerģijas tirgus darbību. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz leģislatīva akta priekšlikums, lai sagatavotu vai grozītu attiecīgus tiesību aktus, ieskaitot konkrētus nozares tiesību aktus, piemēram, Regulu (ES) Nr. 1227/2011.

(161)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (40) ir noteikts, ka dalībvalstis var atļaut alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM) sniegt dažus ieguldījumu pakalpojumus papildus alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanai, tostarp ieguldījumu portfeļa pārvaldības pakalpojumus, ieguldījumu konsultācijas, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecību glabāšanu un administratīvo pārvaldību, kā arī rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu saistībā ar finanšu instrumentiem. Tā kā prasības attiecībā uz minēto pakalpojumu sniegšanu Savienībā ir saskaņotas, AIFM, kuri ir saņēmuši vietējo kompetento iestāžu atļauju sniegt šos pakalpojumus, nevajadzētu pieprasīt papildu atļaujas saņēmējā dalībvalstī vai veikt kādus citus tamlīdzīgus pasākumus.

(162)

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu AIFM, kam ir atļauja sniegt minētos ieguldījumu pakalpojumus un kas grasās tos sniegt dalībvalstīs, kuras nav viņu piederības dalībvalsts, ir jāievēro attiecīgās valsts papildu prasības, tostarp attiecībā uz atsevišķas juridiskās personas dibināšanu. Lai novērstu šķēršļus saskaņotu ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai un nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus vienībām, kas sniedz tos pašus ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar vienādām tiesiskajām prasībām, AIFM, kuram ir atļauja sniegt minētos pakalpojumus, būtu jādod iespēja tos sniegt arī pārrobežu tirgū, ievērojot paziņošanas prasības un pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu piešķirtas atļaujas saņemšanas.

(163)

Tādēļ Direktīva 2011/61/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(164)

Tā kā šīs direktīvas mērķi izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Savienībā tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulēto tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai nepieļautu, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj efektīvu Savienības finanšu sistēmas darbību kopumā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šīs direktīvas darbības jomas un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(165)

Ņemot vērā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014 EVTI noteikto uzdevumu skaita pieaugumu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu nodrošināt atbilstīgu cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamību.

(166)

Šajā direktīvā ievērotas hartā noteiktās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu, un kas jāpiemēro saskaņā ar šādām tiesībām un principiem.

(167)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 10. februārī (41).

(168)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (42) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(169)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(170)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas dienām,

a)

atļauju izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to darbības nosacījumiem;

b)

trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu vai darbību veikšanu, izveidojot filiāli;

c)

atļauju izsniegšanu regulētiem tirgiem un to darbību;

d)

atļauju izsniegšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to darbību; un

e)

kompetento iestāžu veiktu pārvaldību, sadarbību un noteikumu piemērošanu.

a)

2. panta 2. punkts, 9. panta 3. punkts, 14. un 16. līdz20. pants,

b)

II sadaļas 2. nodaļa, izņemot 29. panta 2. punkta otro daļu,

c)

II sadaļas 3. nodaļa, izņemot 34. panta 2. un 3. punktu un 35. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 9. punktu;

d)

69. līdz 67. pants un 75., 80., 85 un 86. pants.

a)

9. panta 3. punktu, 14. pantu un 16. panta 2., 3. un 6. punktu;

b)

23., 24., 25., 26., 28. un 29. pants, izņemot tā 2. punkta otro daļu, un 30. pants, un

c)

67. līdz 75. pants.

a)

apdrošināšanas sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 2009/138/EK minētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības, kad tās veic minētajā direktīvā minētas darbības;

b)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

c)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz neregulāri, veicot profesionālu darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti vai noteikumi, vai profesionālās darbības ētikas kodekss, kas ietver minētā pakalpojuma sniegšanu;

d)

personām, kas savā vārdā tirgojas ar finanšu instrumentiem, kuri nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie finanšu instrumenti, un kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas ieguldījumu darbības finanšu instrumentos, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, ja vien šādas personas nav:

Personas, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar a), i) vai j) apakšpunktu, nav jāievēro šajā punktā noteiktie nosacījumi, lai atbilstu izņēmuma kritērijiem.

e)

operatoriem, kuriem ir jāievēro Direktīvā 2003/87/EK paredzētās saistības un kuri, tirgojot emisijas kvotas, nepilda klienta rīkojumus un nesniedz nekādus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic nekādas ieguldījumu darbības, izņemot tirdzniecību savā vārdā, ar noteikumu, ka minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi.

f)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana;

g)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

h)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas Savienībā ir līdzīgas citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā Savienībā, un starptautiskām finanšu iestādēm, kuras ir dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, lai piesaistītu finanšu līdzekļus un finansiāli palīdzētu locekļiem, kuriem ir nopietnas finanšu problēmas vai arī pastāv šādu problēmu risks;

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Eiropas Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem;

j)

personām:

ar noteikumu, ka:

k)

personām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta;

l)

Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi;

m)

“agenti di cambio”, kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas 1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrēta Nr. 58 201. pants;

n)

pārvades sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) Nr. 714/2009, vai Regulu (EK) Nr. 715/2009, vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām, ikvienu personu, kura sniedz pakalpojumus šo operatoru vārdā, lai veiktu šo operatoru uzdevumu saskaņā ar iepriekšminētajiem leģislatīvajiem aktiem vai saskaņā ar šīm regulām pieņemtiem tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, vai ikvienu enerģētiskā līdzsvara mehānismu, cauruļvada vai sistēmas operatoru vai administratoru nolūkā līdzsvarot piegādes un patērētās enerģijas apjomu, veicot šos uzdevumus.

Minētais atbrīvojums attiecas tikai uz personām, kas iesaistītas tikai šajā punktā minētajās darbībās, kad tās veic ieguldījumu darbības vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem, lai veiktu šīs darbības. Minētais atbrīvojums neattiecas uz sekundārā tirgus darbību, tostarp platformu sekundārajai tirdzniecībai ar finansiālas pārvades tiesībām;

o)

CVD, kas ir regulēti kā tādi Savienības tiesību aktos, ciktāl tie ir regulēti minētajos Savienības tiesību aktos.

a)

vajadzību pēc papilddarbības, lai veidotu mazāko darbības daļu grupas līmenī;

b)

tirdzniecības darbības apmēru salīdzinājumā ar vispārējo tirdzniecības darbību attiecīgajā aktīvu kategorijā;

a)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantā minētos darījumus, ko grupas veic viena ar otru un kas nodrošina likviditāti grupas mērogā, un/vai tiek veikti riska pārvaldības nolūkā;

b)

darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus var objektīvi izmērīt kā tādus, kas samazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai kases finansēšanas darbību;

c)

darījumus ar preču atvasinātiem instrumentiem un emisijas kvotām, kas veikti, lai izpildītu saistības nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā, ja šādas saistības nosaka regulatīvās iestādes saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valstu normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, vai tirdzniecības vietas.

a)

nedrīkst turēt klientu naudas līdzekļus vai klientu vērtspapīrus un tādēļ tām nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem;

b)

nedrīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību daļām, un/vai konsultēšanu ieguldījumu jomā attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem, un

c)

sniedzot minēto pakalpojumu, drīkst nosūtīt rīkojumus tikai:

d)

sniedz ieguldījumu pakalpojumu tikai attiecībā uz precēm, emisijas kvotām un/vai to atvasinātajiem instrumentiem vienā vienīgā nolūkā ierobežot savu klientu darījumu risku, ja minētie klienti ir Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 35. punktā definētie vietējie elektroenerģijas uzņēmumi un/vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 1. punktā definētie dabasgāzes uzņēmumi un ja minētajiem klientiem kopīgi pieder 100 % minēto personu kapitāla vai balsstiesību, tie īsteno kopīgu kontroli un tiem saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemērotu izņēmumu, ja tie paši veiktu minētos ieguldījumu pakalpojumus, vai

e)

sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai attiecībā uz emisijas kvotām un/vai to atvasinātiem instrumentiem vienā vienīgā nolūkā ierobežot savu klientu darījumu risku, ja minētie klienti darbojas tikai kā Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) apakšpunktā definētie operatori un ja minētajiem klientiem kopīgi pieder 100 % minēto personu kapitāla vai balsstiesību, tie īsteno kopīgu kontroli un tiem saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemērotu izņēmumu, ja tie paši veiktu minētos ieguldījumu pakalpojumus.

a)

atļaujas piešķiršanas un pastāvīgas uzraudzības nosacījumus un procedūras, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā un 7.– 10., 21., 22. un 23. pantā, un attiecīgos deleģētos aktus, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 89. pantu;

b)

uzņēmējdarbības veikšanas pienākumus, kā noteikts 24. panta 1., 3., 4., 5., 7. un 10. punktā un 25. panta 2., 5. un 6. punktā, un gadījumos, kad saskaņā ar valstu sistēmām šīs personas drīkst iecelt saistītos aģentus, arī 29. pantu, kā arī attiecīgos īstenošanas pasākumus Direktīvā 2006/73/EK.

c)

prasības attiecībā uz organizāciju, kas noteiktas 16. panta 3. punkta pirmajā, sestajā un septītajā daļā un 16. panta 6. punktā un 16. panta 7. punktā un atbilstošos deleģētos aktus, kurus Komisija pieņēma saskaņā ar 89. pantu.

1)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darījumdarbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.

Dalībvalstis var ietvert ieguldījumu sabiedrību definīcijā uzņēmumus, kas nav juridiskas personas, ja:

Tomēr, ja fiziska persona sniedz pakalpojumus, kas ir trešo personu kapitāla vai pārvedamu vērtspapīru turējums, šo personu var uzskatīt par ieguldījumu sabiedrību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē tikai tad, ja neatkarīgi no citām prasībām, ko paredz šī direktīva, Regula (ES) Nr. 600/2014 un Direktīva 2013/36/ES, minētā persona atbilst šādiem nosacījumiem:

2)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu pieņem pasākumus, ar kuriem precizē, kas ir:

3)

“papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums;

4)

“ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

5)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un tajā ietilpst līgumu slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde;

6)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

7)

“tirgus uzturētājs” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot minētās personas pašu kapitālu, par cenām, ko nosaka minētā persona;

8)

“portfeļa pārvaldība” ir klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti;

9)

“klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus;

10)

“profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

11)

“privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients;

12)

“MVU izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 33. pantu;

13)

“mazi vai vidēji uzņēmumi” šajā direktīvā ir uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 200 000 000, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendārajos gados;

14)

“limita rīkojums” ir rīkojums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu pie norādīta cenas limita vai par labāku cenu noteiktā daudzumā;

15)

“finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā;

16)

“C iedaļas 6. punktā minētie enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi” ir iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir nosaukti I pielikuma C iedaļas 6. punktā un kas attiecas uz ogļu vai naftas tirdzniecību OTS un kas ir jāizpilda, īstenojot fizisku piegādi;

17)

“naudas tirgus instrumenti” ir finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus;

18)

“tirgus operators” ir persona vai personas, kas vada un/vai veic regulēta tirgus uzņēmējdarbību un var būt regulētais tirgus pats par sevi.

19)

“daudzpusējā sistēma” ir jebkura sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

20)

“sistemātisks internalizētājs” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas organizēti, bieži, sistemātiski un pamatīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus vai DTS, vai OTS, nedarbojoties daudzpusējā sistēmā;

Biežu un sistemātisku pamatu nosaka pēc finanšu instrumenta ārpusbiržas pārdošanas darījumu skaita, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veikusi savā vārdā, pildot klientu rīkojumus. Pamatīgumu nosaka vai nu pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējo tirdzniecības apjomu ar konkrēto finanšu instrumentu, vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret konkrēta finanšu instrumenta kopējo tirdzniecības apjomu Savienībā. Sistemātiska internalizētāja definīciju piemēro tikai tad, ja ir pārsniegta gan biežuma un sistemātiskuma robežvērtība, gan pamatīguma robežvērtība vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izvēlas darboties sistemātiskā internalizētāja režīmā;

21)

“regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada un/vai pārvalda tirgus operators un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas daudzas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai kura veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar tās noteikumiem un/vai sistēmām, un kurai ir atļauts darboties un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas III sadaļu;

22)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas daudzas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar šīs direktīvas II sadaļu;

23)

“organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir daudzpusēja sistēma, kura nav regulēts tirgus vai DTS un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar šīs direktīvas II sadaļu

24)

“tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus, DTS vai OTS;

25)

“likvīds tirgus” ir finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā pastāvīgi ir kāds, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

26)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 67. pantu, ja vien šajā direktīvā nav norādīts citādi;

27)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

28)

“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (44) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

29)

“saistītais aģents” ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu brokeru sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nodod tālāk norādījumus un rīkojumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

30)

“filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;

31)

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (45) 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība;

32)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (46) 2. panta 9. punktā un 22. pantā;

33)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punktā un 22. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi;

34)

“grupa” ir grupa, kas definēta Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā;

35)

“ciešas attiecības” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista:

36)

“vadības struktūra” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus uzturētāja vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja struktūra vai struktūras, kas ir izraudzītas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ir tiesīgas noteikt juridiskās personas stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārzina un uzrauga lēmumu pieņemšanu vadības līmenī un kurās darbojas personas, kas faktiski virza fiziskās personas darbību.

Gadījumos, kad šajā direktīvā ir pieminēta vadības struktūra un saskaņā ar valstu tiesību aktiem vadības struktūras vadības un uzraudzības funkcijas ir piešķirtas dažādām struktūrām vai dažādiem vienas struktūras locekļiem, dalībvalstis konkrēti nosaka struktūras vai vadības struktūras locekļus, kas ir atbildīgi saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šajā direktīvā nav noteikts citādi;

37)

“augstākā līmeņa vadība” ir fiziskas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tirgus uzturētājā vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējā veic izpildfunkcijas un vadības struktūrai sniedz pārskatus par vienības ikdienas pārvaldību un ir atbildīgas par to, tostarp politikas īstenošanu attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu klientiem, ko īsteno brokeru sabiedrība un tās personāls;

38)

“sapārota tirdzniecība savā vārdā” ir darījums, kad koordinators darbojas kā starpnieks darījumā starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā tas nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, un abas puses tiek izpildītas vienlaicīgi, un ja darījumu noslēdz par cenu, ar kādu koordinatoram nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu kā vien iepriekš publiskota komisijas nauda, nodeva vai maksa par darījumu;

39)

“algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, attiecībā uz kuriem nav nepieciešama nekādu tirdzniecības parametru noteikšana vai rīkojumu apstiprināšana, vai veikto darījumu apstrāde pēc tirdzniecības;

40)

“augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode” ir jebkāda algoritmiskās tirdzniecības metode, ko raksturo:

41)

“tieša elektroniska piekļuve” ir tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta izsniegta atļauja kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, un ietver pasākumus, saskaņā ar kuriem persona izmanto tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu, lai nosūtītu rīkojumus (tieša piekļuve tirgum), kā arī pasākumus, saskaņā ar kuriem minētā persona šo infrastruktūru neizmanto (garantēta piekļuve);

42)

“kombinētās pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai paketei;

43)

“strukturētais noguldījums” ir noguldījums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (47) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas izmaksā (vai var neizmaksāt) pēc formulas, kurā tiek ņemti vērā šādi faktori:

44)

“pārvedami vērtspapīri” ir tādas vērtspapīru kategorijas, kas ir tirgojamas kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, piemēram:

45)

“depozitārie sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un rāda īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, tanī pašā laikā tos atļauts tirgot regulētā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī;

46)

“biržā tirgots fonds” ir fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;

47)

“sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā;

48)

“strukturētā finansējuma produkti” ir vērtspapīri, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā;

49)

“atvasināti instrumenti” ir instrumenti, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 29. apakšpunktā;

50)

“preču atvasinātie instrumenti” ir instrumenti, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

51)

“CDP” ir CDP Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punkta nozīmē;

52)

“apstiprināta publicēšanas struktūra” vai “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt ziņojumu par tirdzniecību publicēšanas pakalpojumu atbilstīgi šīs Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. un 21. pantam

53)

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu par tirdzniecību vākšana par Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minētajiem finanšu instrumentiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;

54)

“apstiprināta ziņošanas sistēma” vai “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu sīkāku informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā;

55)

“piederības dalībvalsts” ir:

56)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī;

57)

“trešās valsts sabiedrība” ir sabiedrība, kas būtu kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja šā uzņēmuma galvenais birojs atrastos Savienībā;

58)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir vairumtirdzniecības energoprodukti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā;

59)

“lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti” ir atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1308/2013 (48) 1. pantā un I pielikuma I līdz XX un XXIV/1. daļā uzskaitītajiem produktiem;

60)

“valsts emitents” ir jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:

61)

“valsts parāds” ir parāda instruments, ko emitē valsts emitents;

62)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:

63)

“datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji” ir APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS.

a)

visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese,

b)

visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, vai visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību.

a)

informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar šā panta 2. punktu, tostarp darbības programmu;

b)

prasības, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 6. punktu, un 9. panta 5. punktā noteikto paziņojamo informāciju;

c)

prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā.

a)

12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)

ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 575/2013;

d)

ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumus;

e)

jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas atsaukšana.

a)

brokeru sabiedrības organizāciju no ieguldījumu pakalpojumu papildpakalpojumu sniegšanas un ieguldījumu darbību veikšanas viedokļa, tostarp darbinieku prasmes, zināšanas un kompetenci, resursus, pakalpojumu sniegšanas un darbības procedūras un noteikumus, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un visas prasības, kurām jāatbilst brokeru sabiedrībai;

b)

politiku attiecībā uz piedāvātajiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, veiktajām darbībām un operācijām un tirgotajiem produktiem, ņemot vērā brokeru sabiedrības riska pielaidi un brokeru sabiedrības klientu raksturlielumus un vajadzības, kuriem minētie pakalpojumi, darbības, produkti un operācijas tiks piedāvāti vai sniegti, tostarp vajadzības gadījumā veicot atbilstošu stresa testu;

c)

to personu atalgojuma politiku, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā klientiem, cenšoties sekmēt atbildīgas uzņēmējdarbības praksi un godīgu attieksmi pret klientiem un novērst interešu konfliktus, kas rodas darījumos ar klientiem.

a)

tiktu paredzēti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī klientu interešu un tirgus integritātes pienācīgu ņemšanu vērā;

b)

attiecīgajām fiziskajām personām būtu pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un lai tās pietiekami daudz laika veltītu savu pienākumu izpildei.

a)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai PVKIU pārvaldības sabiedrība;

b)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums, vai

c)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

a)

fiziskai vai juridiskai personai, kas atrodas vai tiek regulēta ārpus Savienības;

b)

fiziskai vai juridiskai persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK vai 2013/36/EK.

a)

potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

b)

jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, reputācija un pieredze;

c)

potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

d)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs prudenciālas prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo sevišķi – vai sabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu

e)

vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

a)

veic šo tirgus veidošanu nepārtraukti kādā noteiktā tirdzniecības vietas darbības laikposmā, izņemot ārkārtas situācijās, kā rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un paredzamā veidā nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem;

b)

ar tirdzniecības vietu slēdz saistošu rakstisku vienošanos, kurā vismaz precīzi nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumus, kas minēti a) apakšpunktā, un

c)

ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu tai b) apakšpunktā minētajā līgumā noteikto pienākumu pastāvīgu izpildi.

a)

vēl sīkāk to organizatorisko prasību konkrētos parametrus, kas noteiktas 1.–6. punktā un kuras jāpiemēro attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to kombinācijas, paredzot konkrētus parametrus attiecībā uz 5. punktā noteiktajām organizācijas prasībām, nosaka tiešās piekļuves un garantētās piekļuves tirgum īpašas prasības, nodrošinot to, lai garantētajai piekļuvei piemērotie kontroles mehānismi būtu vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro tiešai piekļuvei tirgum;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāslēdz 3. punkta b) apakšpunktā minētais tirgus veidošanas līgums, un šā līguma saturu, tostarp tirdzniecības vietas darbības laika 3. punktā noteikto posmu;

c)

situācijas, kuras būtu jāuzskata par 3. punktā minētajām ārkārtas situācijām, tostarp ārkārtīga svārstīguma apstākļus, politiskās un makroekonomiskās problēmas, ar sistēmu un darbību saistītus jautājumus un apstākļus, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj turpmāk īstenot piesardzīgas riska pārvaldības pieeju, kas ir paredzēta 1. punktā;

d)

2. punkta piektajā daļā minētās apstiprinātās veidlapas saturu un formātu, un termiņu, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība glabā reģistrētos datus.

a)

lai tie būtu atbilstoši aprīkoti pārvaldīt riskus, kuriem tie ir pakļauti, īstenot attiecīgus pasākumus un sistēmas nolūkā identificēt visus tā darbību apdraudošos būtiskos riskus un ieviest efektīvus šo risku mazināšanas pasākumus;

b)

lai tiem būtu efektīvi pasākumi, kas veicina efektīvu un savlaicīgu to sistēmās veikto darījumu pabeigšanu un

c)

lai tiem atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk būtu pieejami pietiekami finanšu resursi nolūkā veicināt to sakārtotu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tie ir pakļauti.

a)

pieņemot lēmumu par rīkojuma izpildi vai tā atsaukšanu OTS, ko tie izmanto;

b)

pieņemot lēmumu nesapārot konkrētu klienta rīkojumu ar citiem sistēmās pieejamiem rīkojumiem noteiktā laikā, ja tas atbilst konkrētiem klienta sniegtiem norādījumiem un ir saskaņā ar 27. pantā noteiktajām saistībām.

a)

tiek iesniegta uz pastāvīga informācijas nesēja; un

b)

ņemot vērā klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj šim klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

a)

noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā;

b)

noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

a)

ja tiek sniegtas konsultācijas par ieguldījumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība savlaicīgi pirms konsultēšanās par ieguldījumiem informē klientus par:

b)

informāciju par finanšu instrumentiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un par to, vai finanšu instruments ir paredzēts privātajiem klientiem vai profesionāļiem, ņemot vērā identificēto mērķtirgu saskaņā ar 2. punktu;

c)

informācijai par visām izmaksām un saistītām maksām, jāietver informācija, kas attiecas gan uz ieguldījumiem, gan papildpakalpojumiem, kuros attiecīgos gadījumos jābūt iekļautām konsultāciju izmaksām, klientam ieteiktā vai pārdotā finanšu instrumenta izmaksām un informāciju par klienta maksāšanas iespējām, tostarp arī par visiem trešo pušu maksājumiem.

a)

novērtē pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu, kuriem jābūt pietiekami dažādiem attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai panāktu klienta ieguldījumu mērķu atbilstošu sasniegšanu, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, kurus emitē vai piedāvā:

b)

nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kas spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties, ievērojot klientu intereses, skaidri jānorāda, un uz tiem neattiecina šo punktu.

a)

ir paredzēti nolūkā uzlabot klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un

b)

nepasliktina to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro tās pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot tās klienta intereses.

a)

nosacījumiem, kādiem informācijai ir jāatbilst, lai tā būtu patiesa, skaidra un nemaldinoša;

b)

klientiem sniedzamās informācijas par klientu kategorizāciju satura un formāta izsmeļošu regulējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to pakalpojumiem, finanšu instrumentiem, izmaksām un maksām;

c)

tirgū pieejamo dažādo finanšu instrumentu klāsta novērtēšanas kritērijiem;

d)

kritērijiem, pēc kuriem novērtē, kā brokeru sabiedrības, kas saņem stimulus, ievēro pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

a)

klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b)

piedāvāto vai paredzēto produktu, tostarp dažādu veidu finanšu instrumentu un strukturēto noguldījumu, raksturu un klāstu;

c)

to, vai klients vai potenciālie klienti ir privāti vai profesionāli klienti, vai arī 4. un 5. punktā minētajā gadījumā, to klasificēšanu kā tiesīgus darījumu partnerus.

a)

pakalpojumi attiecas uz jebkuriem šādiem finanšu instrumentiem:

Piemērojot šo punktu, ja prasības un procedūra, kas noteikta Direktīvas 2003/71/EK 4. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā, ir izpildītas, trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum.

b)

pakalpojums ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas;

c)

klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā finanšu instrumenta vai pakalpojuma atbilstība, un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta attiecīgās profesionālās darbības ētikas normās. Šādu brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība pilda savus 23. pantā paredzētos pienākumus.

a)

klients bez liekas kavēšanās ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību pēc darījuma noslēgšanas un

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir devusi klientam iespēju atlikt darījumu, lai paziņojumu par piemērotību tas saņemtu pirms tam.

a)

klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, jo īpaši darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b)

to produktu veidu, ko piedāvā vai izskata, tostarp dažāda veida finanšu instrumentus;

c)

to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie klienti vai profesionālie klienti vai, 6. punktu gadījumā, to kā atbilstīgo darījumu partneru klasifikāciju.

a)

finanšu instrumentus, kas veido struktūru, kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktus;

b)

strukturētos noguldījumus, kuros ietverta struktūra, kas klientam apgrūtina saprast ar ienesīgumu saistīto risku vai izmaksas, ko rada atteikšanās no produkta pirms termiņa saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunkta v) punktu.

a)

to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot rīkojuma apjomu un veidu un to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients;

b)

faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu brokeru sabiedrība, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

c)

tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 5. punktu.

a)

ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kas publiskojami saskaņā ar 3. punktu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu;

b)

tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpublicē saskaņā ar 6. punkta otro daļu.

a)

to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru rezultāts ir godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde, un situācijas, kādās ieguldījumu brokeru sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var rīkoties tāpat;

b)

dažādās metodes, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu limita rīkojumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum.

a)

procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu;

b)

procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu;

c)

iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par atbilstīgu darījuma partneri saskaņā ar 3. punktu.

a)

vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot DTS, DTS reģistrācijas kā MVU izaugsmes tirgus brīdī un katru gadu pēc tam ir MVU;

b)

ir noteikti atbilstoši kritēriji, lai saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju emitentu finanšu instrumentu tirgošanai tirgū;

c)

saņemot sākotnējo atļauju tirgot finanšu instrumentus tirgū, ir publiskota pietiekama informācija, lai ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu šajos finanšu instrumentos, vai arī kopā ar sākotnējo atļauju tirgot DTS ir izdots atbilstošs apstiprinājuma dokuments vai prospekts par to, vai Direktīvā 2003/71/EK paredzētās prasības ir piemērojamas attiecībā uz publisko piedāvājumu;

d)

tirgus emitents vai tā pārstāvis iesniedz atbilstošus regulārus finanšu ziņojumus, piemēram, revidētus gada pārskatus;

e)

emitenti tirgū, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, personas, kas ir atbildīgas par emitenta pārvaldību, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā un personas, kas cieši ar tiem saistītas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 26. apakšpunktā atbilst attiecīgajām prasībām, ko tiem piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014;

f)

informācija par tirgus emitentu regulējumu tiek uzglabāta un publiskota;

g)

ir ieviestas efektīvas sistēmas un kontroles mehāniski ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajā tirgū saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas darbojas tirgū, iesniedz pieprasījumu atcelt reģistrāciju;

b)

DTS vairs neatbilst 3. punktā minētajām prasībām.

a)

dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

b)

darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt minētās dalībvalsts teritorijā, un to, vai tā to plāno darīt, izmantojot saistītos aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās šie aģenti darbojas. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu brokeru sabiedrība savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu saistīto aģentu identitāti.

a)

dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot filiāli, vai dalībvalstis, kurās šī brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, bet plāno izmantot saistītos aģentus, kas darbojas šajās valstīs;

b)

darbības programma, kurā inter alia izklāstīti ieguldījumu pakalpojumi un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumi, kurus piedāvās;

c)

filiāles gadījumā tās organizatorisko struktūra, norādot, vai filiāle plāno izmantot saistītos aģentus, un šo saistīto aģentu identitāti;

d)

saistīto aģentu izmantošanas gadījumā dalībvalstī, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, apraksts par saistītā(-o) aģenta(-u) plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, norādot, kāds ir aģenta(-u) rangs ieguldījumu brokeru sabiedrības korporatīvajā struktūrā;

e)

adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus

f)

par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi vai saistītā aģenta vārds.

a)

tieši, atverot filiāles uzņēmējās dalībvalstīs;

b)

kļūstot par regulētā tirgus attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū vajadzīga fiziska klātbūtne.

a)

tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu;

b)

tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga par regulētā tirgus uzraudzību, lai tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav izraudzījies regulētais tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu darboties nevainojami un pareizi.

a)

to pakalpojumu sniegšana, kuriem trešās valsts brokeru sabiedrība pieprasa atļauju, ir autorizēta un tiek uzraudzīta trešajā valstī, kurā brokeru sabiedrība ir izveidota, un šai brokeru sabiedrībai ir visas nepieciešamās atļaujas, ar ko kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā FATF ieteikumus, kas formulēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas nolūkā;

b)

starp tās attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts atvērt filiāli, un tās trešās valsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, kurā brokeru sabiedrība ir izveidota, ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kas ietver noteikumus, ar kuriem regulē informācijas apmaiņu ar mērķi saglabāt tirgus integritāti un aizsargāt ieguldītājus;

c)

filiālei ir brīvi pieejams pietiekams sākuma kapitāls.

d)

ir iecelta par filiāli atbildīgā persona vai personas, un tās visas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

e)

trešā valsts, kurā brokeru sabiedrība ir nodibināta, ir ar dalībvalsti, kurā ir paredzēts izveidot filiāli, parakstījusi nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv;

f)

brokeru sabiedrība ir daļa no ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas apstiprināta vai atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK.

a)

tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par tā pārvaldību attiecīgajā trešajā valstī. Ja par tā pārvaldību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par to attiecīgajām kompetences jomām;

b)

visu atbilstošo informāciju par brokeru sabiedrību (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un adrese, vadības struktūras locekļi, attiecīgie akcionāri) un darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tas gatavojas sniegt, un filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku funkciju darbību aprakstu, kas tiks uzticētas trešām personām;

c)

to personu vārdus un uzvārdus, kas ir atbildīgas par filiāles vadību, un attiecīgos dokumentus, kas pierāda atbilstību 9. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

d)

informāciju par filiāles rīcībā esošu brīvi pieejamu sākuma kapitālu.

a)

ir izpildīti 39. panta nosacījumi; un

b)

trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle spēs ievērot 2. punktā minētos noteikumus.

a)

neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis ieguldījumu pakalpojumu vai veicis ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)

ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)

ir būtiski un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumiem, kas piemērojami trešās valsts sabiedrībām;

e)

jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas atsaukšana.

a)

12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)

ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014;

e)

atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

a)

Visi vadības struktūras locekļi velta pietiekami daudz laika to pienākumu veikšanai, kas tiem uzticēti tirgus operatorā. Nosakot to, cik direktora amatu vienlaicīgi var ieņemt vadības struktūras loceklis jebkurā juridiskā vienībā, ņem vērā konkrētus apstākļus, kā arī tirgus operatora darbības raksturu, mērogu un sarežģītību.

Izņemot gadījumus, kad tie pārstāv dalībvalstis, tādu tirgus operatoru vadības struktūras locekļi, kas ir nozīmīgi sava lieluma, iekšējās struktūras, darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, nedrīkst vienlaicīgi ieņemt vairāk kā vienu no šādām amatu kombinācijām:

Izpilddirektora un ar izpilddirektora vietu nesaistīts direktora amats vienā un tajā pašā grupā vai sabiedrībās, kurās tirgus operatoram ir būtiska līdzdalība, uzskatāms par vienu direktora amatu.

Kompetentās iestādes var vadības struktūras locekļiem atļaut ieņem vienu papildu vadošo amatu, kas nav saistīts ar izpilddirektora vietu. Kompetentās iestādes regulāri informē ETVI par šādām atļaujām.

Direktoru amatu skaita, ko var ieņemt vadības struktūras loceklis, ierobežojumu nepiemēro vadošajiem amatiem tādās organizācijās, kur pamatmērķi nav komerciāli.

b)

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast tirgus operatora darbības, tostarp galvenos riskus.

c)

Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un objektīvi, lai efektīvi izvērtētu un vajadzības gadījumā apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu lēmumu pieņemšanu.

a)

atlasa un iesaka vadības struktūras vai kopsapulces apstiprināšanai kandidātus vadības struktūras vakantajiem amatiem. To darot, iecelšanas komiteja novērtē zināšanu, prasmju, dažādības un pieredzes samēru vadības struktūrā. Turklāt komiteja sagatavo funkciju un pilnvaru aprakstu konkrētajam amatam, kā arī novērtē paredzamo laiku, kas būs jāvelta amata pienākumu pildīšanai. Iecelšanas komiteja lemj arī par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi;

b)

periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē vadības struktūras organizatorisko struktūru, lielumu, sastāvu un darbības efektivitāti un sniedz ieteikumus vadības struktūrai par nepieciešamajām izmaiņām;

c)

periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē katra atsevišķa vadības struktūras locekļa un visu vadības struktūras locekļu kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredzi, un attiecīgi informē vadības struktūru;

d)

periodiski pārskata vadības struktūras politiku attiecībā uz augstākās vadības personāla atlasi un iecelšanu, kā arī sniedz ieteikumus vadības struktūrai.

a)

vadības struktūras locekļa pietiekama laika veltīšanas jēdzienu, lai pildītu minētā locekļa funkcijas, saistībā ar individuālajiem apstākļiem un tirgus operatora darbības veidu, mērogu un sarežģītību;

b)

atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

c)

vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarības jēdzienu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā;

d)

atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu, lai vadības struktūru locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos, kā minēts 3. punktā;

e)

daudzveidības jēdzienu, kas jāņem vērā kā viens no vadības struktūras locekļu atlases kritērijiem, kā minēts 5. punktā.

a)

sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus operatora īpašniekiem un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu, kuras var būtiski ietekmēt vadību;

b)

sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus darbību.

a)

lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā locekļiem vai dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai tirgus operatoru un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā iestāde deleģējusi regulētajam tirgum;

b)

lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus, kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

c)

lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus;

d)

lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi un procedūras, kas paredz pareizu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;

e)

lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

f)

lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā pareizu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

a)

rakstiski līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas regulētajā tirgū īsteno tirgus veidošanas stratēģiju;

b)

shēmas, lai nodrošinātu, ka pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību pievienojas šādiem līgumiem, kuros ir paredzēta prasība uzrādīt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū nodrošinātu regulāru un paredzamu likviditāti, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi attiecība uz likviditātes nodrošināšanu un attiecīgā gadījumā jebkādi citi pienākumi, kas izriet no piedalīšanās 2. punkta b) apakšpunktā minētajā shēmā;

b)

jebkādi stimuli atlīdzībai vai citādi regulētā tirgus piedāvāti stimuli investīcijām, lai nodrošinātu regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un attiecīgā gadījumā jebkādas citas tiesības, kas rodas ieguldījumu brokeru sabiedrībai no piedalīšanās 2. punkta b) apakšpunktā minētajā shēmā.

a)

prasības nodrošināt regulēto tirgu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un atbilstošu kapacitāti;

b)

attiecību, kas minēta 6. punktā, ņemot vērā tādus faktorus kā neizpildīto rīkojumu vērtība attiecībā pret veikto darījumu vērtību;

c)

kontroles attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrole, ko piemēro sponsorētai piekļuvei ir vismaz līdzvērtīga kontrolei, ko piemēro tiešai piekļuvei tirgiem;

d)

prasības nodrošināt, lai līdzāsatrašanās pakalpojumi un maksas struktūras būtu taisnīgas un nediskriminējošas un maksas struktūras neveicina nesakārtotus tirdzniecības apstākļus vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

e)

noteikšanu, vai regulētais tirgus ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto instrumentu;

f)

prasības nodrošināt, lai tirgus veidošanas shēmas būtu taisnīgas un nediskriminējošas, un izveidotu minimālos tirgus veidošanas pienākumus, kas regulētajiem tirgiem ir jāparedz, izstrādājot tirgus veidošanas shēmu, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem prasība izveidot tirgus veidošanas shēmu nav atbilstoša, ņemot vērā tirdzniecības būtību un mērogu attiecīgajā regulētajā tirgū, tostarp arī to, vai regulētais tirgus ļauj tās sistēmās veikt algoritmisko tirdzniecību vai dara to iespējamu.

g)

prasības, kā nodrošināt algoritmu pienācīgu pārbaudi, lai panāktu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, ieskaitot augstas intensitātes algoritmisko darījumu tirdzniecības sistēmas nevar radīt neatbilstošus tirdzniecības apstākļus tirgū vai nevar šādus apstākļus pastiprināt.

a)

nosaka tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma un pieprasījuma starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, nepienācīgi neierobežojot turpmāko starpības samazināšanu;

b)

atbilstoši pielāgo katra finanšu instrumenta cenas izmaiņas minimālo soli.

a)

precizē dažādo finanšu instrumentu kategoriju pazīmes, kas regulētajam tirgum jāņem vērā, novērtējot to, vai finanšu instruments ir emitēts saskaņā ar 1. punkta otro daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos tirgus segmentos, ko tas izmanto;

b)

precizēti pasākumi, kas regulētajam tirgum ir jāievieš, lai uzskatītu, ka ir izpildīts pienākums pārbaudīt to, vai pārvedamā vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas pienākumiem;

c)

precizēti pasākumi, kas regulētajā tirgū ir jāveic atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kas publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

a)

regulētā tirgus uzbūve un vadība;

b)

noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū;

c)

profesionālie standarti, ko piemēro attiecībā uz to ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū;

d)

nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

e)

to darījumu tīrvērtes un norēķinu noteikumi un procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū.

a)

kam ir pietiekami laba reputācija;

b)

kam ir pietiekams prasmju, kompetences un pieredzes līmenis attiecībā uz tirdzniecību;

c)

kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši organizatoriski pasākumi;

d)

kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas, kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem.

a)

novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

b)

atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas, un jo īpaši nodrošinātu atvasinātu instrumentu cenu saskaņotību piegādes mēnesī un darījumu pamatā esošo preču tūlītējo cenu tuvināšanos, neskarot darījumu pamatā esošo preču cenas atklāšanu tirgū;

a)

preču atvasināto instrumentu līgumu termiņš;

b)

piegādājamās darījumu pamatā esošās preces;

c)

vispārējā atvērto ieguldījuma pozīciju daļa šajā līgumā un vispārējā atvērto pozīciju daļa citos finanšu instrumentos, kas pamatojas uz to pašu preci;

d)

svārstīguma līmenis attiecīgajos tirgos, tostarp aizvietojamu atvasināto instrumentu un darījumu pamatā esošu preču tirgos;

e)

tirgus dalībnieku skaits un lielums;

f)

darījumu pamatā esošo preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas;

g)

jaunu līgumu izstrāde.

a)

uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas;

b)

piekļūt personu informācijai, tostarp visiem attiecīgajiem dokumentiem, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi, kā arī informācijai par labumu gūstošajiem vai pamatā esošajiem īpašniekiem, visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai saistībām pamatā esošajā tirgū;

c)

ja tas attiecīgajā gadījumā varētu būt vajadzīgs, pieprasīt personai uz laiku vai pastāvīgi pārtraukt vai samazināt pozīciju un vienpusēji veikt attiecīgas darbības, lai nodrošinātu minēto pārtraukšanu vai samazinājumu, ja minētā persona šo pieprasījumu neievēro, un

d)

attiecīgos gadījumos pieprasīt personai no jauna uz laiku nodrošināt tirgū likviditāti par saskaņoto cenu un saskaņotajā apjomā, ar skaidru nolūku mazināt lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi.

a)

kritērijus un metodes, kā noteikt, vai pozīciju var uzskatīt par tādu, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbībām;

b)

metodes, lai noteiktu, kad personas pozīcijas ir jāapkopo grupā;

c)

kritērijus, lai noteiktu, vai līgums ir ekonomiski ekvivalents tādam ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums līgumam, ko tirgo tirdzniecības vietās, kas minētas 1. punktā, tādējādi, ka veicina ziņošanu par pozīcijām, kuras iekļautas līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā tas paredzēts 58. panta 2. punktā;

d)

ko saprot ar jēdzieniem “tas pats preču atvasinātais instruments” un šā panta 6. punktā minētais “plašs apjoms”;

e)

metodi, kā apkopot un tīrvērtēt ārpusbiržas atvasinātos instrumentus un uz vietas tirgoto preču atvasināto instrumentu pozīcijas, lai noteiktu tīro pozīciju nolūkā novērtēt atbilstību limitiem. Ar šādām metodēm ir jānosaka kritēriji, lai noteiktu, kuras pozīcijas var savstarpēji tīrvērtēt, un neveicinātu pozīciju veidošanu veidā, kas neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem;

f)

procedūru, kurā paredzēts, kā persona var paziņot un pieteikties uz ša panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu un kā attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinās šādus pieteikumus;

g)

aprēķināšanas metodi, lai noteiktu vietu, kur atbilstīgi šā panta 6. punktam notiek lielākais tirdzniecības apjoms ar preču atvasināto instrumentu un plaša apjoma tirdzniecība.

a)

pozīcijās, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas tās teritorijā vai arī ārvalstīs, un kas ievērojami pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikusi kompetentā iestāde attiecībā uz līgumiem tirdzniecības vietās, kas atrodas vai darbojas konkrētās dalībvalsts teritorijā, vai ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem;

b)

pozīcijas, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas tās teritorijā, un kas pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

a)

katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti to tirdzniecības vietā, norādot īso un garo pozīciju skaitu katrā šādā kategorijā, izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma, atvērto pozīciju procentuālo daļu un pozīciju turētāju skaitu katrā kategorijā saskaņā ar 4. punktu un nosūta šo ziņojumu kompetentajai iestādei un EVTI; EVTI centralizēti publicē šajos ziņojumos iekļauto informāciju;

b)

pēc pieprasījuma vismaz reizi dienā iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu visu personu, tostarp tās locekļu vai dalībnieku un klientu šajā tirdzniecības vietā turēto pozīciju sadalījuma pārskatu.

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

b)

ieguldījumu fondi – vai nu kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kā definēts Direktīvā 2009/65/EK, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvā 2011/61/ES;

c)

citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK;

d)

komercuzņēmumi;

e)

attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem, uzturētāji, kuriem ir saistoši pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

a)

pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām un

b)

citas pozīcijas.

a)

informāciju, kas saskaņā ar 2. punktu jāiesniedz kompetentajai iestādei, tostarp darbības programma;

b)

informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos, kuri jānosūta saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

a)

neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis datu ziņošanas pakalpojumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta;

d)

ir būtiski un sistemātiski pārkāpis šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus.

a)

finanšu instrumenta identifikators;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI” vai citādi – kods “OTC”;

h)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

a)

veidus, kā apstiprināta publicēšanas struktūra var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)

saskaņā ar 1. punktu publiskotās informācijas saturu, iekļaujot vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publicēt 64. pantā prasīto informāciju;

c)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 3., 4. un 5. punktā.

a)

finanšu instrumenta identifikators;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI”, vai citādi – kods “OTC”;

h)

attiecīgā gadījumā informācija saistībā ar to, ka par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu ir atbildīgs ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantots datoralgoritms;

i)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

j)

ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai b) apakšpunktu tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto informāciju, – atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem tika piemērots konkrētajam darījumam.

a)

finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI”, vai citādi – kods “OTC”;

h)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

a)

līdzekļus, ar kuriem konsolidētu datu lentes nodrošinātājs var ievērot 1. un 2. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)

saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskotās informācijas saturu;

c)

to finanšu instrumentu datus, kam jābūt pieejamiem datu plūsmā, un datus par instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, tirdzniecības vietām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām, kas ir jāiekļauj;

d)

citus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka dažādu konsolidētu datu plūsmas nodrošinātāju publicētā informācija ir saskaņota un to var pilnībā savietot un salīdzināt ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, kā arī apkopot Savienības līmenī;

e)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 4. un 5. punktā.

a)

veidus, kā AZS var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību, un

b)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 2., 3. un 4. punktā.

a)

piekļūt jebkuram dokumentam vai citiem datiem jebkādā formātā, kuri pēc kompetentās iestādes uzskata varētu attiekties uz tās uzraudzības pienākumu veikšanu, un saņemt to kopiju vai nokopēt tos;

b)

pieprasīt informācijas sniegšanu no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju;

c)

veikt pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu;

d)

pieprasīt telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus vai citus datu plūsmas ierakstus, kas ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu vienību rīcībā, kuru darbību reglamentē šī direktīva vai Regula (ES) Nr. 600/2014;

e)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

f)

pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu;

g)

pieprasīt pilnvaroto ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju revidentiem sniegt informāciju;

h)

nodot lietas kriminālvajāšanai;

i)

ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu;

j)

pieprasīt no jebkuras personas informācijas sniegšanu, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū;

k)

pieprasīt uz laiku vai pastāvīgi pārtraukt jebkādu praksi vai rīcību, ko kompetentā iestāde uzskata esam pretrunā Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem un noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un novērst šādas prakses vai rīcības atkārtošanos;

l)

pieņemt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un citu personu, uz kurām attiecas šī direktīva vai Regula (ES) 600/2014, darbības atbilstību juridiskajām prasībām;

m)

pieprasīt pārtraukt tirgot finanšu instrumentu;

n)

pieprasīt izņemt finanšu instrumentu no tirgus regulētā tirgū vai saskaņā ar citiem tirdzniecības pasākumiem;

o)

pieprasīt jebkurai personai veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu pozīcijas vai riska darījuma apjomu;

p)

ierobežo jebkuras personas spēju piekļūt preču atvasinātajam instrumentam, tostarp nosakot limitus attiecībā uz pozīcijas apjomu, kādu jebkura persona visu laiku drīkst turēt saskaņā ar šīs direktīvas 57. pantu;

q)

izdot publiskus paziņojumus;

r)

pieprasīt, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, esošos datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ja pastāv pamatotas aizdomas par pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi, veicot izmeklēšanu saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumu pārkāpšanu;

s)

apturēt finanšu instrumentu vai strukturētu noguldījumu pārdošanu vai tirdzniecību, ja ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 600/2014 40., 41. vai 42. panta nosacījumi;

t)

apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai strukturētu noguldījumu pārdošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izstrādājusi vai īstenojusi efektīvu produktu apstiprināšanas procesu vai kā citādi nav ievērojusi šīs direktīvas16. panta 3. punktu;

u)

pieprasīt atcelt fizisku personu no amata ieguldījumu “brokeru sabiedrību vai tirgus operatora valdē.

a)

attiecībā uz direktīvu:

b)

attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 600/2014:

a)

šīs direktīvas 5. pants, 6. panta 2. punkts, 34. pants, 35. pants, 39. pants, 44. pants vai 59. pants, un

b)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 7. panta 1. punkta trešais teikums vai 11. panta 1. punkts.

a)

publisku paziņojumu, kurā norādīta fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 71. pantu;

b)

rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)

attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operators, kuram ir atļauja uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, regulēto tirgu, apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja un apstiprinātas ziņošanas sistēmu iestādes atļaujas atsaukšanu vai apturēšanu saskaņā ar 8., 43. un 65. pantu;

d)

īslaicīgu vai par nopietniem atkārtotiem pārkāpumiem – pastāvīgu aizliegumu jebkuram ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskai personai veikt savas vadības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

e)

īslaicīgu darbības aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir regulēto tirgu vai DTS locekle vai dalībniece vai arī OTS kliente;

f)

juridiskas personas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro – atbilstoša summa valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā, vai līdz 10 % no juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma filiāle, kurai jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir visas mātesuzņēmuma gada kopējais apgrozījums vai atbilstīgs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem leģislatīvajiem aktiem atbilstīgi jaunākajiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

g)

fiziskas personas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz EUR 5 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro - atbilstoša vērtība tās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

h)

maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz ekonomiskā ieguvuma, kas izriet no pārkāpuma, ja šo ieguvumu var noteikt, dubultā apjomā, pat ja tas pārsniedz f) un g) apakšpunktā minētos maksimālos apmērus.

a)

aizkavē sankcijas vai pasākuma piemērošanas lēmuma publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu noteikt sankcijas vai pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

vispār nepublicē lēmumu, ar kuru nosaka sankciju vai pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti atbilstīgi 67. panta 2. punktam; vai

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko jo īpaši liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

d)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)

atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

a)