15.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/13

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgu valstu saraksta, nesadarbīgu valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Eiropas Komisija var noteikt trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(4)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana pamatojas uz visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(5)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padome var izveidot nesadarbīgu valstu sarakstu. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu trešo valstu karoga valstīm ir jāpaziņo Komisijai par pasākumiem šo valstu zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisija administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu (2) (“2012. gada 15. novembra lēmums”) astoņām trešām valstīm paziņoja par iespējamību, ka tās varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām valstīm atbilstoši NNN zvejas regulai.

(9)

Komisija savā 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šāda provizoriska statusa noteikšanas pamatā.

(10)

Arī 2012. gada 15. novembrī Komisija ar atsevišķām vēstulēm informēja minētās astoņas trešās valstis par to, ka tā apsver iespēju tām noteikt nesadarbīgu trešo valstu statusu. Minētajām vēstulēm bija pievienots 2012. gada 15. novembra lēmums.

(11)

Komisija minētajās vēstulēs uzsvēra, ka, lai izvairītos no tāda statusa noteikšanas un ierosinājuma iekļaut oficiālajā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, kā attiecīgi paredzēts NNN zvejas regulas 31. un 33. pantā, attiecīgās trešās valstis tiek aicinātas, cieši sadarbojoties ar Komisiju, izveidot un īstenot rīcības plānu, lai novērstu 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos trūkumus. Attiecīgajām valstīm laikus un efektīvi īstenojot rīcības plānu, tās būtu varējušas izvairīties no tā, ka tām tiek noteikts nesadarbīgu trešo valstu statuss un ka tās tiek ierosināts iekļaut galīgajos sarakstos.

(12)

Rezultātā Komisija aicināja attiecīgās astoņas trešās valstis: i) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Komisijas ierosinātajos rīcības plānos iekļautās darbības; ii) novērtēt Komisijas ierosinātajos rīcības plānos iekļauto darbību īstenošanu; un iii) ik pēc sešiem mēnešiem sūtīt Komisijai sīki izstrādātus ziņojumus, kuros novērtēta katra veiktā darbība, cita starpā attiecībā uz valstu individuālo un/vai vispārējo efektivitāti pilnībā atbilstošas zivsaimniecības kontroles sistēmas nodrošināšanā.

(13)

Attiecīgajām astoņām trešām valstīm tika dota iespēja atbildēt rakstiski uz Komisijas lēmumā skaidri norādītajiem jautājumiem, kā arī uz citu saistīto informāciju. Šīm valstīm ļāva sniegt pierādījumus, lai atspēkotu vai papildinātu 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļautos faktus, vai attiecīgā gadījumā pieņemtu rīcības plānu un pasākumus situācijas uzlabošanai. Attiecīgajām astoņām valstīm tika apstiprināts, ka tām ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(14)

Tāpēc Komisija ar savu 2012. gada 15. novembra lēmumu un vēstulēm uzsāka dialoga procesu ar attiecīgajām astoņām trešām valstīm un norādīja, ka seši mēneši, pēc Komisijas domām, ir pietiekami ilgs laikposms, lai panāktu vienošanos.

(15)

Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Attiecīgo astoņu trešo valstu mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko tās iesniedza pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Attiecīgās astoņas valstis tika mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(16)

Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika (Šrilanka) neatspēkoja Komisijas norādītos faktus, kā arī neīstenoja rīcības plānu situācijas labošanai.

(17)

Šis Komisijas īstenošanas lēmums, ar ko Šrilanka tiek noteikta kā tāda trešā valsts, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu NNN zvejas apkarošanā, ir izmeklēšanas un dialoga procesa rezultāts NNN zvejas regulas īstenošanas kontekstā. Šis process atbilda minētajā regulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām, kas cita starpā attiecas uz trešās valsts pienākumiem, kuri tai ir saistoši saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(18)

Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko Šrilanka tiek noteikta kā tāda trešā valsts, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu trešo valsti NNN zvejas apkarošanā, ietvertas sekas, kas norādītas NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

(19)

Komisija 2012. gada 15. novembrī saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu paziņoja Šrilankai, ka tā apsvērusi iespēju noteikt Šrilankai nesadarbīgas trešās valsts statusu (3).

(20)

Komisija aicināja Šrilanku ciešā sadarbībā ar tās dienestiem izveidot rīcības plānu, lai novērstu tās 2012. gada 15. novembra lēmumā noteiktos trūkumus.

(21)

Galvenie trūkumi, kurus Komisija apzināja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vairākiem neveiksmīgiem centieniem īstenot starptautisko tiesību aktu saistības, jo īpaši saistībā ar atbilstīga tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstīgas un efektīvas uzraudzības trūkumu, novērotāju sistēmas trūkumu, stingras sankciju sistēmas trūkumu un nozvejas sertifikācijas sistēmas neatbilstīgu īstenošanu. Pārējie noteiktie trūkumi ir vispārīgāk saistīti ar starptautisko saistību izpildi, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ieteikumiem un rezolūciju ievērošanu. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais plāns nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai (IPOA IUU). Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(22)

Iesniedzot dokumentus 2012. gada 14. decembrī, Šrilanka informēja Komisiju par institucionālo kārtību, kas izveidota, lai novērstu ierosinātajā rīcības plānā apzinātos trūkumus.

(23)

Šrilanka iesniedza rakstiskas piezīmes 2012. gada 31. decembrī un 2013. gada 4. janvārī.

(24)

Komisija 2013. gada 7. februāra vēstulē lūdza Šrilanku sniegt atjauninātu informāciju par ierosinātā rīcības plāna galvenajām jomām.

(25)

Šrilankas iestādes 2013. gada 13. martā iesniedza šādus dokumentus: i) pavadvēstuli un paskaidrojumu; ii) atjauninātu informāciju par Šrilankas izvēlēto laiku visām veicamajām darbībām; iii) atjauninātu informāciju par ierosinātā rīcības plāna galvenajām jomām; iv) 2013. gada valsts rīcības plānu cīņai pret NNN zveju; v) administratīvo procedūru un pamatnostādņu atjauninājumus saistībā ar nozvejas sertifikātu izmantošanu; vi) budžeta piešķīrumu 2013. gadā apakšnodaļas izveidei Zvejas un ūdeņu resursu attīstības departamenta kvalitātes kontroles nodaļā lidostā; vii) pārskatīto tiesību aktu projekta tekstus saistībā ar atbilstību juridiskajām saistībām, tāljūras flotes uzraudzību un preventīvajām sankcijām; viii) izpratnes veidošanas shēmas nozvejas sertifikācijas sistēmas dalībniekiem; ix) inspekcijas shēmu un x) pamatnostādnes NNN zvejas darbību izmeklēšanas procedūrām atklātā jūrā.

(26)

Tehniskā apspriešanās starp Komisiju un Šrilanku notika Briselē 2013. gada 17. aprīlī. Šīs sanāksmes laikā Šrilankas iestādes iepazīstināja Komisiju ar savu jaunāko valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, kā arī plānotajiem pasākumiem, lai uzlabotu nozvejas sertifikātos ietvertās informācijas kontrolpārbaudi, un uzsākto tiesiskā regulējuma pārskatīšanu.

(27)

Šrilanka 2013. gada 30. maijā un 2013. gada 3. jūnijā iesniegtajos dokumentos uzsvēra savu apņemšanos laikus īstenot Šrilankas izstrādātās pamatnostādnes, vienlaikus pieņemot grozījumus tiesību aktos, lai pastiprinātu soda sankcijas par NNN zveju, un uzsākot kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) iepirkuma procesu.

(28)

Pamatojoties uz progresu, kas konstatēts laikposmā no 2012. gada novembra līdz 2013. gada jūnija sākumam, Komisija ar 2013. gada 11. jūnija vēstuli informēja Šrilanku, ka, lai sasniegtu taustāmus rezultātus 2012. gada 15. novembra lēmumā norādīto trūkumu novēršanā un nepieciešamo darbību pabeigšanā, Komisija uzturēs dialogu ar Šrilanku vēl papildu deviņu mēnešu laikposmā, līdz 2014. gada 28. februārim. Šai vēstulei 2013. gada 20. jūnijā sekoja atjaunināts Komisijas rīcības plāna priekšlikums.

(29)

Šrilanka 2013. gada 22. augustā iesniedza progresa ziņojumu par laikposmu no 2013. gada 31. maija līdz 2013. gada 15. augustam, un pēc tam, 2013. gada 28. oktobrī, tika iesniegta informācija par grozīto tiesību aktu pieņemšanas procedūru.

(30)

Komisija apmeklēja attiecīgās Šrilankas iestādes 2014. gada 28.–30. janvārī. Minētās iestādes tika informētas par situācijas progresu saskaņā ar 2012. gada 15. novembra lēmumu un ierosināto rīcības plānu. Komisijas apmeklējuma laikā Šrilankas iestādēm bija iespēja izteikt apgalvojumus un sniegt attiecīgos dokumentus, atbildot uz 2012. gada 15. novembra lēmumu, kā arī informēt Komisiju par jaunākajiem notikumiem saistībā ar rīcības plāna progresu.

(31)

Šrilanka 2014. gada 27. martā iesniedza vēl vienu progresa ziņojumu, kas attiecās uz laikposmu no 2013. gada 16. augusta līdz 2014. gada 21. martam, iesniedzot šādus dokumentus: i) atjauninātu informāciju par ierosinātā rīcības plāna galvenajām jomām; ii) atjauninātu grafiku valsts rīcības plāna īstenošanai cīņā pret NNN zveju; iii) Zvejas un ūdeņu resursu attīstības ministrijas vēstules Ārlietu ministrijai, lūdzot pieeju FAO Atbilstības nolīgumam un to valstspiederīgo lietu izmeklēšanai, kas iesaistīti NNN zvejā ar citu valstu karogiem; iv) VMS finansējuma lūgumu un pierādījumu par prasību attiecībā uz radarbāku; v) informāciju par izpratnes veidošanas apmācībām un vi) paraugus no pārskatītā 2014. gada zvejas žurnāla un inspekcijas plāna ostās attiecībā uz dziļjūras un atklātās jūras zvejas kuģiem. Informācijā bija ietverta arī pārskatītā Zvejniecības likuma pieņemšana Šrilankas parlamentā 2013. gada 5. novembrī. Šrilanka 2014. gada 1. augustā iesniedza papildu progresa ziņojumu, kurš attiecās uz laikposmu līdz 2014. gada jūlijam un kurā papildus atjauninātajai informācijai par ierosinātā rīcības plāna galvenajām jomām un atjauninātajam grafikam par valsts rīcības plāna īstenošanu cīņā pret NNN zveju bija ietverta arī Ārlietu ministrijas vēstule Zvejas un ūdeņu resursu attīstības ministrijai ar informāciju, ka apstiprināšanas dokumenta kopija par pievienošanos FAO Atbilstības nolīgumam tiks iesniegta, tiklīdz pievienošanās būs notikusi; lūgums ģenerālprokuroram ieviest pastiprinātas sankcijas spēkā esošajos tiesību aktos; 2 vēstules no juridisko aktu sagatavotājiem ar pārskatīto noteikumu projektu attiecīgi par zvejas darbībām atklātā jūrā un nozvejas datu apkopošanu, kā arī kopsavilkums par izpratnes veidošanas programmām tāljūras kapteiņiem un īstenošanas ziņojums IOTC par reģionālo novērotāju sistēmu. Šrilanka 2014. gada 29. augustā sniedza papildu informāciju, kurā skaidroja, kas panākts konstatēto trūkumu novēršanā (t. i., noteikumu projekti par zvejas darbībām atklātā jūrā un nozvejas datu apkopošanu, informatīvs apkārtraksts par sankcijām, informācija par novērotāju un inspekcijas programmām un informācija par panākto progresu konstatēto trūkumu novēršanā). Šrilanka 2014. gada 18. un 19. septembrī iesniedza jaunus dokumentus, kuri apliecināja, ka ir pieņemti noteikumi par zvejas darbībām atklātā jūrā un nozvejas datu apkopošanu, un kuros tika sniegta informācija par iekšējo darbu, kas veikts, izstrādājot valdības memorandu par stingru sankciju sistēmu, informācija par atbilstības panākšanu IOTC prasībām, par zvejas žurnālu, inspicēšanas un novērotāju sistēmas aptvērumu un par iespējamu pakāpenisku VMS radarbāku ieviešanu (kaut arī attiecīgais līgums vēl nav noslēgts un izpildīts) tās zvejas kuģos laikposmā no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada augustam.

(32)

Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Šrilanka iesniedza pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Šrilanka tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem.

(33)

Ņemot vērā apkopotos elementus, kā norādīts 34.–67. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Šrilanka nav pietiekami atrisinājusi problemātiskās jomas un trūkumus, kas aprakstīti 2012. gada 15. novembra lēmumā. Šrilanka nav arī pilnībā īstenojusi ierosinātos pasākumus, kas norādīti pievienotajā rīcības plānā.

(34)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija pārskatīja Šrilankas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko saistību izpildi atbilstīgi 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un attiecīgajai informācijai, ko sniedza Šrilanka, kā arī ierosinātajam rīcības plānam un īstenotajiem situācijas uzlabošanas pasākumiem. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(35)

Kā uzsvērts 2012. gada 15. novembra lēmuma 292. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Šrilankā nav tiesību aktu, kas paredz zvejas licencēšanu atklātā jūrā.

(36)

Kā norādīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 296. apsvērumā, 13 Šrilankas kuģi bija iekļauti IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projektā, jo tie bija pieķerti zvejojam, pārkāpjot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Kopš 2012. gada 15. novembra lēmuma Šrilanka nav aizliegusi saviem kuģiem zvejot nelegāli atklātā jūrā, kā arī tā nekavējoties nav pieņēmusi tiesību aktus, kas ļauj veikt zveju atklātā jūrā un izsniegt licences zvejai atklātā jūrā, lai izvairītos no tās zvejas kuģu nelegālām zvejas darbībām. Tā vietā Šrilanka 2013. gada 5. novembrī beidzot pieņēma pārskatīto Zvejniecības likumu, kas ļāva veikt zveju atklātā jūrā. Tā sagatavoja īstenošanas tiesību akta projektu atklātās jūras kuģu licencēšanai, un šis īstenošanas tiesību akts tika pieņemts 2014. gada septembrī (saskaņā ar iestāžu iesniegtajiem dokumentiem), bet vēl nav īstenots. Šrilanka arī samazināja to kuģu skaitu, kas darbojās IOTC, no 3 307 līdz 1 758 kuģiem, taču šie kuģi joprojām zvejo ar administratīvo atklātās jūras licenci, nevis ar likumīgu licenci. Šajā sakarībā ir jāatgādina, ka saskaņā ar ANO Nolīguma par zivju krājumiem (4) (UNFSA) 18. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu karoga valstij jāveic pasākumi, lai aizliegtu atklātā jūrā zveju tiem kuģiem, kas nav atbilstoši licencēti vai pilnvaroti zvejai. Pašlaik izveidojusies situācija skaidri pierāda, ka Šrilanka nerīkojas saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām kā karoga valsts.

(37)

Kopš 2012. gada 15. novembra lēmuma saskaņā ar informāciju, kas saņemta no IOTC  (5), trīs Šrilankas karoga kuģus – Malshiri No 1, Gold Marine 5 un Lakpriya 2 – piekrastes valstis 2013. gadā pieķēra par iespējamu iesaistīšanos NNN zvejas darbībās. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar UNFSA 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas atklātā jūrā. Turklāt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 118. pantu karoga valstij jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā, kas skaidri tiek pārkāpts ar tās flotes klātbūtni, kas darbojas IOTC bez likumīgām zvejas licencēm un tādējādi veic NNN zvejas darbības atbilstoši NNN zvejas regulas 2. panta definīcijām.

(38)

Turklāt 2013. gadā tika konstatēts, ka 13 citi Šrilankas kuģi, kas tika pārbaudīti, šķērsojot piekrastes valsts ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ), pārkāpa IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Komisija uzskata, ka Šrilankas kuģu veiktās zvejas turpināšana, pārkāpjot IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, skaidri norāda uz to, ka Šrilanka nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, kā norādīts 37. apsvērumā.

(39)

Tas arī pierāda, ka Šrilanka nenodrošina to, ka zvejas kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, neiesaistās NNN zvejā vai neatbalsta to, un tas neatbilst IPOA IUU 34. punktam, kurā norādīts, ka valstīm būtu jānodrošina, ka zvejas kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar to karogu, neiesaistās NNN zvejā vai neatbalsta to. Turklāt Šrilankas karoga kuģu klātbūtne, kā norādīts 36.–38. apsvērumā, arī norāda uz to, ka Šrilanka nepilda savas saistības atbilstoši UNFSA 19. panta 1. un 2. punktam, saskaņā ar ko karoga valstij ir jānodrošina, ka kuģi, kuri kuģo ar tās karogu, ievēro RZPO saglabāšanas un pārvaldības noteikumus.

(40)

Komisija arī konstatēja, ka atbilstošos pasākumus saistībā ar atkārtoti veiktu NNN zveju Šrilanka nevarētu efektīvi pildīt tās tiesiskā regulējuma nepilnību dēļ. Tāpēc tā rīcības plānā ierosināja pārskatīt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām saistībām attiecībā uz atklāto jūru, lai novērstu pietiekamu operatīvo līdzekļu trūkumu Šrilankas tāljūras flotes efektīvai uzraudzībai un lai radītu stingru sankciju sistēmu.

(41)

Kā norādīts šā lēmuma 36. apsvērumā, Šrilanka 2013. gada novembrī pieņēma pārskatītu Zvejniecības likumu, kas ļauj tās kuģiem zvejot ārpus EEZ. Tomēr nepieciešamais likums, ar ko tiktu īstenota licenču sistēma zvejai atklātā jūrā, joprojām ir projekts, un tādējādi tas nav piemērojams. Pašlaik licences izsniedz pārvaldes iestādes bez iepriekš noteiktas procedūras un sistēmas. Turklāt pārskatītais Zvejniecības likums arī paredzēja sankciju palielināšanu par NNN zvejas pārkāpumiem, ko varētu uzskatīt kā preventīvu pasākumu tikai attiecībā uz daļu Šrilankas tāljūras flotes (konkrēti, uz maza izmēra laivām, kuras zvejo ārpus Šrilankas EEZ un kurām sankcijas var uzskatīt par atbilstošām, ievērojot šo kuģu ierobežoto zvejas kapacitāti). Tomēr Šrilankas lielizmēra kuģu (garāki par 24 metriem) flote 2013. un 2014. gadā ir palielinājusies, un jaunajā Zvejniecības likumā paredzēto sankciju līmeni, kuru piemēro šai flotes daļai, nevar uzskatīt par preventīvu pasākumu, jo šo kuģu zvejas kapacitāte ir 10–20 reizes lielāka nekā mazāko kuģu zvejas kapacitāte. Pašreizējā tiesību aktā (6) paredzēts maksimālais sods EUR 8 429 (LKR 1 500 000 (7)), ko nevar uzskatīt par efektīvu, lai nodrošinātu atbilstību, lai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas un lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus, kas rodas no viņu nelikumīgajām darbībām. Tādējādi nevar uzskatīt, ka šāds sankciju līmenis atbilst UNFSA 19. panta 2. punktam, kurā cita starpā noteikts, ka sankciju smagumam jābūt atbilstīgam un ka pārkāpējiem jāatņem visi ieguvumi, kas rodas no viņu nelikumīgām darbībām. Tāpēc Komisija uzskata, ka Šrilankas ieviestā sankciju sistēma ir nepārprotami neatbilstīga un noteikti nav samērīga ar iespējamo pārkāpumu smagumu, pārkāpumu potenciālo ietekmi uz resursiem un potenciālo ieguvumu, kas varētu rasties no šādām nelikumīgām darbībām.

(42)

Tādējādi Šrilankas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 118. panta un UNFSA 18., 19. un 20. panta noteikumus.

(43)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmuma 292.–299. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisijas saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka Šrilanka kā karoga valsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Šrilankas karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju ar kuģiem, kas iepriekš kuģojuši ar tās karogu.

(44)

Kā izklāstīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 302.–311. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Šrilanka efektīvi sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanā un saistītajās darbībās.

(45)

Kas attiecas uz 2012. gada 15. novembra lēmuma 293. apsvērumā minētajiem kuģiem, Šrilankai, kā norādīts minētā lēmuma 296. apsvērumā, bija pienākums ik mēnesi ziņot par darbībām, kas veiktas pret šiem kuģiem. Šī ziņošana īstenojās tikai deviņos no 12 mēnešiem 2013. gadā un divos no 4 mēnešiem 2014. gadā. Tādējādi, pārkāpjot UNFSA 20. panta noteikumus, kuros norādītas valstu saistības izmeklēt, sadarboties vai nu tieši, vai ar RZPO starpniecību, lai nodrošinātu atbilstību RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi, Šrilanka nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautisko sadarbību un noteikumu izpildi.

(46)

Kā norādīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 302. apsvērumā, kā arī iepriekš 45. apsvērumā, Šrilanka neizpildīja savas ikmēneša ziņošanas saistības attiecībā pret IOTC par 13 Šrilankas kuģiem, kas, iespējams, bija iesaistīti NNN zvejas darbībās, bet nebija iekļauti IOTC sarakstā. Tādējādi Šrilanka nav pierādījusi, ka tā pilda UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, kuros noteikts, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

(47)

Turklāt, kā norādīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 306.–307. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Šrilanka veica reālus izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai tika piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(48)

Kā paskaidrots 41. apsvērumā, pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Šrilanka neieviesa stingru sankciju sistēmu savas flotes lielizmēra kuģu segmentā. Pašreizējais sankciju uzskaitījums neatbilst UNFSA 19. panta 2. punktam, kurā cita starpā noteikts, ka sankciju smagumam jābūt atbilstīgam un ka pārkāpējiem jāatņem visi ieguvumi, kas rodas no viņu nelikumīgajām darbībām.

(49)

Pieejamie dati joprojām apstiprina, ka Šrilanka nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem, attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Šajā saistībā, kā paskaidrots 36.–38. apsvērumā, tas, ka joprojām ir kuģi, kuri zvejo, pārkāpjot IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, liecina par to, ka Šrilanka nepilda savas saistības attiecībā uz tās kuģiem, kas darbojas atklātā jūrā, kā noteikts UNFSA 18. panta 1. un 2. punktā.

(50)

Kā norādīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 309. apsvērumā, Šrilankas attīstības līmeni nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu iespējas sadarboties ar citām valstīm un īstenot izpildes pasākumus. Attīstības īpašo ierobežojumu novērtējums sīkāk ir aprakstīts 65.–67. apsvērumā.

(51)

Tādējādi Šrilankas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta un UNFSA 18. un 19. panta noteikumus.

(52)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmuma 302.–311. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta b), c) un d) apakšpunktu uzskata, ka Šrilanka nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes pasākumiem.

(53)

Kā izklāstīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 314.–334. apsvērumā, Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Šrilankas kā IOTC līgumslēdzējas puses statusu. Tāpēc Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Šrilankas piekrišanu piemērot IOTC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma.

(54)

Ir jāatgādina, ka kopš 2012. gada 15. novembra lēmuma IOTC ir sniegusi gada atbilstības ziņojumus attiecīgi par 2013. (8) un 2014. (9) gadu, kuri liecina, ka Šrilanka 2012. un 2013. gadā joprojām nav nodrošinājusi atbilstību vai arī atbilstība ir tikai daļēja.

(55)

Kas attiecas uz 2013. gada atbilstības ziņojumu, Šrilanka neiesniedza daļu nepieciešamās informācijas par statistiku un dažiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(56)

Jo īpaši attiecībā uz IOTC Rezolūciju 10/08 (10) par aktīvo kuģu sarakstu Šrilanka nesniedza informāciju par katra kuģa starptautisko radio izsaukuma signālu. Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 06/03 (11) par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) pieņemšanu, Šrilanka neaprīkoja savus kuģus, kuru kopējais garums lielāks par 15 metriem, ar VMS un neizveidoja zvejas uzraudzības centru (FMC). Šrilanka arī neiesniedza obligāto VMS progresa ziņojumu. Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 10/02 (12) par obligātajām statistikas prasībām, Šrilanka nav sniegusi datus par izmēru sastopamības biežumu piekrastes zvejā, kā arī nav ziņojusi par nominālo nozveju, nozvejas un zvejas piepūles datiem un izmēru sastopamības biežumu atbilstoši standartam, kas prasīts minētajā rezolūcijā par piekrastes zveju, pelaģisko zivju zveju un zveju ar āķu jedām. Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 05/05 (13) par datu iesniegšanu attiecībā uz haizivīm, Šrilanka ir nodrošinājusi tikai daļēju atbilstību, jo nozvejas dati par žaunu tīkliem un āķu jedām ir paziņoti kopā.Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 12/05 (14) par pārkraušanu citā kuģī ostā, Šrilanka nav sniegusi obligāto ziņojumu.Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 11/04 par novērotājiem (15), Šrilanka nav ieviesusi minētajā rezolūcijā prasīto reģionālo novērotāju sistēmu. Jo īpaši Šrilanka nav ieviesusi novērotāju sistēmu ar obligātajiem 5 % novērotāju jūrā uz kuģiem, kas garāki par 24 m, un neatbilst novērotāju ziņošanas pienākumam.

(57)

Kas attiecas uz 2014. gada atbilstības ziņojumu, Šrilanka neiesniedza daļu nepieciešamās informācijas par statistiku, kā arī dažiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(58)

Jo īpaši attiecībā uz IOTC Rezolūciju 13/02 (16) Šrilanka nav pieņēmusi tiesību aktu, lai noteiktu rīku marķēšanu par obligātu. Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 13/08 (17), Šrilanka nav iesniegusi zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) pārvaldības plānu, kā arī nav veikti nekādi juridiskie vai administratīvie pasākumi attiecībā uz 8 kuģiem zvejai ar riņķvadu, kā prasīts atbilstoši IOTC Rezolūcijai 12/13 (18). Turklāt 2014. gadā attiecībā uz IOTC Rezolūciju 06/03 (19) Šrilanka nav aprīkojusi savus kuģus, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus, ar VMS, nav izveidojusi FMC, kā arī nav iesniegusi obligāto VMS progresa ziņojumu.Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 10/02 par obligātajām statistikas prasībām, Šrilanka nav ziņojusi par nominālo nozveju, nozvejas un zvejas piepūles datiem un izmēru sastopamības biežumu atbilstoši standartam, kas prasīts minētajā rezolūcijā. Kas attiecas uz IOTC Rezolūcijām 13/06 (20) un 12/04 (21), Šrilanka nav transponējusi aizliegumu par okeāna baltspuru haizivīm, kā arī nav izpildījusi saistības uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, lietot iegremdējamus tīklus un uz kuģiem zvejai ar āķu jedām – auklas pārgriešanas un āķu izņemšanas rīkus. Atkārtoti arī 2014. gadā saistībā ar Rezolūciju 11/04 (22) Šrilanka nav ieviesusi prasīto novērotāju sistēmu.Jo īpaši Šrilanka nav ieviesusi novērotāju sistēmu ar obligātajiem 5 % novērotāju jūrā uz kuģiem, kas garāki par 24 m, un neatbilst novērotāju ziņošanas pienākumam. Kas attiecas uz IOTC Rezolūciju 10/10 (23), Šrilanka nav sniegusi pārskatu par tunzivju un tunzivjveidīgo zivju produktu importu, izkraušanu, pārkraušanu ostās.

(59)

Tas, ka Šrilanka neiesniedza IOTC nepieciešamo informāciju un neizpildīja IOTC saistības, kā norādīts 56. un 58. apsvērumā, pierāda to, ka Šrilanka nepilda savas saistības kā karoga valsts atbilstoši UNCLOS un UNFSA. Jo īpaši savlaicīga informācijas nesniegšana par statistiku, VMS, nozveju un zvejas piepūli, pārkraušanu citā kuģī ostā, novērotāju programmu mazina Šrilankas spēju pildīt tās saistības atbilstoši UNCLOS 117. un 118. pantam. Minētajos pantos norādīti valstu pienākumi pieņemt pasākumus attiecībā uz to valstspiederīgajiem par atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanu un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumos atklātās jūras apgabalos.

(60)

Kā norādīts 2012. gada 15. novembra 322. apsvērumā, Komisijas 2010. gada novembra Šrilankas apmeklējuma laikā tika konstatēti vairāki elementi, jo īpaši attiecībā uz VMS trūkumu un tiesību aktu trūkumu par nozvejas paziņošanu. Citi problemātiskie elementi, piemēram, novērotāju sistēmas trūkums un nepietiekamā ziņošana par kuģiem un valstspiederīgajiem, kas noteikti kā iesaistīti NNN zvejā, norādīti 2012. gada 15. novembra lēmuma 319. un 321. apsvērumā IOTC 2011. un 2012. gada atbilstības ziņojumu rezultātā.Šajā saistībā Šrilankas iestāžu iesniegtā informācija par tiesību aktiem saistībā ar zveju atklātā jūrā, funkcionālas VMS izveidi, uzticamu novērotāju sistēmu un nozvejas reģistrāciju un paziņošanu atklāja, ka iestādes nav nodrošinājušas Šrilankas karoga kuģu efektīvu un lietderīgu kontroli un uzraudzību saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Jo īpaši, kā norādīts 36., 40. un 41. apsvērumā, Šrilanka tika aicināta izstrādāt pilnīgu tiesisko regulējumu zvejas atļaušanai atklātā jūrā, papildinot to ar licencēm zvejai atklātā jūrā un IOTC rezolūciju izpildi, jo īpaši attiecībā uz savas flotes, tostarp VMS, zvejas žurnālu, nozvejas paziņošanas sistēmas un novērotāju sistēmas uzraudzību, kontroli un pārraudzību. Attiecībā uz tiesību aktiem par zveju atklātā jūrā tika grozīts Zvejniecības likums, lai ļautu zvejot atklātā jūrā, un tika izstrādāti un 2014. gada septembrī pieņemti īstenošanas noteikumi par licenču izsniegšanu. Tomēr, tā kā īstenošanas noteikumi tika pieņemti tikai 2014. gada septembrī un nav informācijas par to, kā tie tiks īstenoti, tiek izsniegtas tikai administratīvās licences un Šrilankas kuģi darbojas bez VMS. Kas attiecas uz reģionālo novērotāju sistēmu, Šrilankas iestāžu iesniegtie dokumenti atklāja, ka, neraugoties uz dažu inspektoru izraudzīšanu un pieņemšanu darbā, liela daļa flotes netiks aptverta, pamatojoties uz inspektoru mazo skaitu (45), salīdzinot ar kuģu lielo skaitu (1 758IOTC kuģu reģistrā). Tomēr Šrilanka nav iesniegusi nekādus priekšlikumus, lai risinātu šo nopietno problēmu IOTC kontekstā, un tas nozīmē, ka netiek pienācīgi aptverta Šrilankas karoga flote, kas darbojas atklātā jūrā, neatbilstošu inspicēšanas līdzekļu dēļ.Šajā saistībā jāatgādina arī, ka Šrilankai ir nopietnas problēmas saistībā ar datu paziņošanu IOTC, kas mazina valsts spēju pildīt savas saistības kā karoga valstij.

(61)

Attiecībā uz VMS, kā izklāstīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 316., 321. un 322. apsvērumā un šā lēmuma 60. apsvērumā, Komisija atgādina IOTC uzsvērtās dažādās problēmas. Pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma Šrilanka norādīja, ka tā atradās VMS ieviešanas procesā. Tā iesniedza Komisijai tiesību aktu, kas liecina par prasību attiecībā uz radarbākas nepieciešamību uz klāja, sākot no 2011. gada 1. novembra, un norādīja, ka pakalpojumu sniedzējs jau bija izraudzīts. Tomēr finansējums nebija nodrošināts, un sarunas starp Šrilankas iestādēm un attiecīgo finanšu iestādi bija norisinājušās vairāk nekā 18 mēnešus. Sarunas attiecas uz aizdevuma nosacījumiem attiecībā uz FMC pirkšanu un ierīkošanu, kā arī finansiālās palīdzības sniegšanu operatoriem, lai saprātīgā laikposmā uzstādītu un darbinātu VMS visā atklātās jūras flotē. Rezultātā Šrilankai nav FMC. Turklāt VMS vēl arvien tiek izstrādāta un tā arī nav sākusi darboties. Komisija sava apmeklējuma laikā 2014. gada janvārī konstatēja, kā apliecināja Šrilankas pēc tam iesniegtie dokumenti un IOTC 2013. un 2014. gada atbilstības ziņojumi, ka Šrilankas zvejas kuģi vēl arvien nav aprīkoti ar VMS. Kas attiecas uz atbilstību IOTC VMS prasībām, ir neatbilstības starp IOTC 2013. un 2014. gada atbilstības ziņojumiem un Šrilankas darbībām. Atbilstības ziņojumos norādīta daļēja atbilstība, turpretī Šrilankas sniegtā informācija skaidri liecina, ka VMS faktiska ieviešana nav notikusi. Tāpēc Šrilanka neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunktā, ņemot vērā informāciju, kas apkopota par Šrilankas iestāžu uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējām, jo īpaši par tās operatīvo spēju vadīt savu floti, kā arī izstrādāt un ieviest funkcionālu VMS.

(62)

Šā lēmuma 3.3. sadaļā minētie fakti pierāda, ka Šrilanka pārkāpj UNFSA 18. panta 3. punkta noteikumus.

(63)

Tādējādi Šrilanka, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami izpildījusi UNCLOS 117. un 118. panta un UNFSA 18. panta 3. punkta noteikumus.

(64)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmuma 314.–334. apsvērumu un norises pēc minētā lēmuma, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu uzskata, ka Šrilanka nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumu, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(65)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (24) Šrilanka tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (92. no 186 valstīm). To apstiprina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (25) II pielikums, kurā Šrilanka ir ierindota valstu kategorijā ar vidēji zemiem ienākumiem.

(66)

Kā norādīts 2012. gada 15. novembra lēmuma 337. apsvērumā, netika konstatēts neviens apstiprinošs pierādījums, kas liecinātu, ka iemesls tam, kāpēc Šrilanka nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ir nepietiekams valsts attīstības līmenis. Pēc 2012. gada 15. novembra netika iesniegti nekādi papildu konkrēti pierādījumi, kas pierādītu, ka apzinātie trūkumi ir spējas un administratīvās infrastruktūras trūkuma sekas.

(67)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmuma 336.–337. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu uzskata, ka Šrilankas attīstības stāvokli un vispārējo sniegumu attiecībā uz zivsaimniecību neietekmē tās attīstības līmenis.

(68)

Ņemot vērā gūtos secinājumus attiecībā uz to, ka Šrilanka nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, šī valsts saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu būtu jānosaka kā valsts, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu trešo valsti NNN zvejas apkarošanā.

(69)

Ņemot vērā NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pienākums atteikt importēt Savienībā zvejas produktus, nepieprasot nekādus papildu pierādījumus vai palīdzības pieprasījumu no karoga valsts, kurā tās konstatēja, ka nozvejas sertifikātu ir apstiprinājušas iestādes karoga valstī, kurai saskaņā ar minētās regulas 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss. Nelabvēlīgā ietekme uz tirdzniecību, ciktāl tas iespējams, būtu jāievieš pakāpeniski, lai laikposmā starp šā Komisijas īstenošanas lēmuma stāšanos spēkā un iespējamajiem Padomes veiktajiem pasākumiem atvieglotu pušu pielāgošanos jaunajai situācijai un nodrošinātu ekonomikas dalībniekiem piemērotu laiku, lai pielāgotos, ņemot vērā īpašās iezīmes, kas raksturīgas Šrilankas zvejas produktiem un Šrilankas piegādes uzņēmumiem, cita starpā ņemot vērā to mazo un vidējo izmēru. Tādējādi šā lēmuma pieņemšana būtu jāatliek uz trim mēnešiem. Šādai atlikšanai nekādi nevajadzētu ietekmēt vajadzību pēc Padomes tūlītējiem pasākumiem, kas efektīvi risinātu situāciju Šrilankā saistībā ar NNN zveju.

(70)

Būtu jānorāda, ka Šrilankas noteikšana par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma nolūkā, nekavē Komisiju vai Padomi veikt jebkādus turpmākus pasākumus nesadarbīgo valstu saraksta izveides nolūkā.

(71)

Ja Padome ievietotu Šrilanku nesadarbīgo trešo valstu sarakstā saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. panta noteikumiem, šis iepriekš pieņemtais lēmums par statusa noteikšanu zaudētu aktualitāti.

(72)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,