|
14.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 175/40 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 13. jūnijs)
par EN 957 sērijas (2. un 4.–10. daļa) Eiropas standartu un Eiropas standarta EN ISO 20957 (1. daļa) attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem un desmit Eiropas standartu attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējā drošuma prasībai un par atsauču uz minētajiem standartiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/357/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 1. punktā noteikts, ka ražotājiem ir pienākums laist tirgū vienīgi drošus produktus. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 2. punkta otro daļu produktu uzskata par drošu attiecībā pret atbilstošajos valsts standartos aptvertajiem riskiem un risku kategorijām, ja tas atbilst brīvprātīgi pieņemtiem valsts standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti un uz kuriem Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 2. punktu publicējusi atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(3) |
Atbilstīgi Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 1. punktam Eiropas standartus, pamatojoties uz Komisijas izdotajiem pilnvarojumiem, iedibina Eiropas standartizācijas iestādes. |
|
(4) |
Atbilstīgi Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 2. punktam Komisijai jāpublicē atsauces uz šādiem standartiem. |
|
(5) |
Komisija 2011. gada 27. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/476/ES par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāievēro Eiropas standartos attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem (2). |
|
(6) |
Komisija 2012. gada 5. septembrī izdeva pilnvarojumu M/506, ar kuru pilnvaroja Eiropas standartizācijas iestādes izstrādāt Eiropas standartus stacionārajiem trenažieriem, lai novērstu galvenos ar šādām ierīcēm saistītos riskus, balstoties uz principu, ka normālos, saprātīgos un paredzamos lietošanas apstākļos, pateicoties ierīces konstrukcijai un drošības pasākumiem, riskiem iegūt traumu vai veselības un drošības kaitējumu būtu jābūt minimāliem. Pilnvarojums paredzēja, ka ir jāņem vērā šādi elementi: neiebūvētu iekārtu stabilitāte, asas malas un grātes, cauruļu gali, punkti, kas saspiežas, bīdās, rotē, pārvietojas turp un atpakaļ un atrodas pieejamā zonā, atsvari, iespēja iekārtai piekļūt un iespēja no tās izkļūt, pieregulēšanas un bloķēšanas mehānismi, virves, siksnas un ķēdes, metāla troses un trīši, virvju un siksnu vadierīces, ievilkšanas punkti, satveršanas pozīcijas, integrēti, izvirzīti un rotējoši rokturi, elektrodrošība un imobilizācijas ierīces, kas atslēdz strāvu. |
|
(7) |
Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) Komisijas pilnvarojuma darbības jomā pieņēma EN 957 sērijas (2. un 4.–10. daļa) Eiropas standartus un Eiropas standartu EN ISO 20957 (1. daļa) attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem. |
|
(8) |
EN 957 sērijas (2. un 4.–10. daļa) Eiropas standarti un Eiropas standarts EN ISO 20957 (1. daļa) attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem ir saskaņā ar pilnvarojumu M/506 un atbilst Direktīvā 2001/95/EK noteiktajai vispārējā drošuma prasībai. Atsauces uz šiem standartiem attiecīgi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(9) |
Komisija 2011. gada 27. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/479/ES par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāiekļauj Eiropas standartos attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu (3). |
|
(10) |
Komisija 2012. gada 5. septembrī izdeva standartizācijas pilnvarojumu M/507, ar kuru pilnvaroja Eiropas standartizācijas iestādes izstrādāt Eiropas standartus vingrošanas aprīkojumam, lai novērstu galvenos ar šādu aprīkojumu saistītos riskus, proti, riskus, kuri izriet no aprīkojuma nepietiekamas kravnesības, tā nestabilitātes, elektroenerģijas un elektriskās ķēdes izmantošanas, izmantotās mehāniskās vai ūdens enerģijas, riskus, ko aprīkojums, to lietojot, rada pats par sevi, tostarp kritienus, sagriešanos, iesprūšanu, smakšanu, sadursmes un ķermeņa pārslodzi, aprīkojuma piekļūstamību, tostarp tā piekļūstamību gadījumos, ja tam ir defekti, un ārkārtas gadījumos, aprīkojuma un nejaušu aculiecinieku (piemēram, skatītāju) iespējamo mijiedarbību, nepietiekamu apkopi, aprīkojuma salikšanu, izjaukšanu un pārvietošanu, kā arī eksponētību ķīmiskām vielām. |
|
(11) |
Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) Komisijas pilnvarojuma darbības jomā pieņēma desmit Eiropas standartus attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu. |
|
(12) |
Minētie desmit Eiropas standarti attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu ir saskaņā ar pilnvarojumu M/507 un atbilst Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējā drošuma prasībai. Atsauces uz šiem standartiem attiecīgi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(13) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2001/95/EK izveidotā komiteja. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Turpmāk norādītie Eiropas standarti attiecībā uz tajos aptvertajiem riskiem atbilst Direktīvā 2001/95/EK paredzētajai vispārējā drošuma prasībai:
|
a) |
EN ISO 20957-1:2013 “Stacionārie trenažieri. 1. daļa: Vispārīgās drošuma prasības un testēšanas metodes (ISO 20957-1:2013)”; |
|
b) |
EN 957-2:2003 “Stacionārās apmācību iekārtas. 2. daļa: Spēka trenažieru iekārtu papildus drošības prasības un testa metodes”; |
|
c) |
EN 957-4:2006+A1:2010 “Stacionārie trenažieri. 4. daļa: Spēka trenažieru soli, īpašas drošuma papildprasības un testēšanas metodes”; |
|
d) |
EN 957-5:2009 “Stacionārās apmācību iekārtas. 5. daļa: Stacionārie velotrenažieri un pedāļa tipa apmācību iekārtas, papildu drošības prasības un testēšana”; |
|
e) |
EN 957-6:2010 “Stacionārie trenažieri. 6. daļa: Slīdošie celiņi (tredbāni), īpašās drošuma papildprasības un testēšanas metodes”; |
|
f) |
EN 957-7:1998 “Stacionārais apmācības aprīkojums. 7. daļa: Airēšanas trenažieri – specifiskās papildus drošības prasības un testa metodes”; |
|
g) |
EN 957-8:1998 “Stacionārais apmācības aprīkojums. 8. daļa: Kāpšanas trenažieri – specifiskās papildu drošības prasības un testa metodes”; |
|
h) |
EN 957-9:2003 “Stacionārās apmācību iekārtas. 9. daļa: Elipses veida trenažieru iekārtu papildus drošības prasības un testa metodes”; |
|
i) |
EN 957-10:2005 “Stacionārās apmācību iekārtas. 10. daļa: Stacionāri velosipēdi bez ātrumkārbas vai bez brīvrumbas, papildu drošības prasības un testēšana”; |
|
j) |
EN 913:2008 “Vingrošanas rīki. Vispārīgās drošuma prasības un testēšana”; |
|
k) |
EN 914:2008 “Vingrošanas rīki. Simetriskās līdztekas un kombinētās asimetriskās/simetriskās līdztekas. Prasības un testēšana, arī attiecībā uz drošumu”; |
|
l) |
EN 915:2008 “Vingrošanas rīki. Asimetriskās līdztekas. Prasības un testēšana, arī attiecībā uz drošumu”; |
|
m) |
EN 916:2003 “Vingrošanas aprīkojums. Lēkšanas ierīces – funkcionālās un drošības prasības, testa metodes”; |
|
n) |
EN 12196:2003 “Vingrošanas aprīkojums. Zirgi un buki – funkcionālās un drošības prasības, testa metodes”; |
|
o) |
EN 12197:1997 “Vingrošanas aprīkojums. Horizontālās līdztekas – drošības prasības un testa metodes”; |
|
p) |
EN 12346:1998 “Vingrošanas aprīkojums. Vingrošanas siena, režģu kāpnes un kāpšanas iekārtas – drošības prasības un testa metodes”; |
|
q) |
EN 12432:1998 “Vingrošanas aprīkojums. Līdzsvara baļķi – funkcionālās un drošības prasības, testa metodes”; |
|
r) |
EN 12655:1998 “Vingrošanas aprīkojums. Piekārtie vingrošanas riņķi – funkcionālās un drošības prasības, testa metodes”; |
|
s) |
EN 13219:2008 “Vingrošanas rīki. Batuti – funkcionālās un drošības prasības, testēšana”. |
2. pants
Atsauces uz standartiem EN ISO 20957-1:2013, EN 957-2:2003, EN 957-4:2006+A1:2010, EN 957-5:2009, EN 957-6:2010, EN 957-7:1998, EN 957-8:1998, EN 957-9:2003, EN 957-10:2005, EN 913:2008, EN 914:2008, EN 915:2008, EN 916:2003, EN 12196:2003, EN 12197:1997, EN 12346:1998, EN 12432:1998, EN 12655:1998 un EN 13219:2008 publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C daļā.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2014. gada 13. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.
(2) OV L 196, 28.7.2011., 16. lpp.
(3) OV L 197, 29.7.2011., 13. lpp.