14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1337/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 26. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. panta 2. punktā ir noteikts pienākums uz tās gaļas marķējuma, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti minētās regulas XI pielikumā, t. i., svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa, aitu vai kazu gaļa un mājputnu gaļa, norādīt izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.

(2)

Ir jāpanāk līdzsvars starp patērētāju nepieciešamību būt informētiem un uzņēmējiem un valsts iestādēm radītajām papildu izmaksām, kuras ietekmē produktu galīgo cenu. Komisijas pasūtītā ietekmes novērtējumā un pētījumā ir izvērtētas vairākas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanas iespējas, ņemot vērā svarīgākos dzīvnieku dzīves posmus. Rezultāti liecina, ka patērētāji galvenokārt vēlas saņemt informāciju par vietu, kur dzīvnieks audzēts. Vienlaikus, lai sniegtu obligāto informāciju par dzīvnieka dzimšanas vietu, lauku saimniecību līmenī būtu jāizveido jaunas izsekojamības sistēmas, radot attiecīgas izmaksas, bet nokaušanas vietas norādīšanu marķējumā var veikt par pieņemamām izmaksām, vienlaikus sniedzot patērētājam vērtīgu informāciju. Attiecībā uz ģeogrāfisko līmeni rezultāti liecina, ka patērētājiem vissvarīgākā informācija būtu norādītā dalībvalsts vai trešā valsts.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1169/2011 jēdzienu “izcelsmes valsts” attiecībā uz pārtiku definē saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 23. līdz 26. pantu. Saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem šis jēdziens attiecas uz valsti, kurā attiecīgais produkts pilnībā iegūts, un, piemērojot to gaļai, tas nozīmē valsti, kurā dzīvnieks ir dzimis, audzēts un nokauts. Ja pārtikas ražošanā ir bijušas iesaistītas vairākas valstis, minētais jēdziens nozīmē valsti, kurā saistībā ar produktu ir veikta pēdējā būtiskā un ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde. Tomēr tā piemērošana gadījumiem, kad gaļa ir iegūta no dzīvniekiem, kuri ir dzimuši, audzēti un nokauti dažādās valstīs, nenodrošinātu patērētājiem pietiekamu informāciju par gaļas izcelsmi. Tāpēc visos minētajos gadījumos uz marķējuma būtu jāsniedz norāde uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā attiecīgais dzīvnieks ir audzēts tik ilgu laikposmu, kas atbilst būtiskai daļai no parasta katras sugas audzēšanas cikla, kā arī uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas ir nokauts. Termins “izcelsme” būtu jāattiecina tikai uz gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kas dzimuši, audzēti un nokauti jeb pilnībā iegūti vienā dalībvalstī vai trešā valstī.

(4)	Ja dzīvnieks ir audzēts vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs un ja priekšnosacījumu par audzēšanas laikposma ilgumu nevar izpildīt, būtu jāsniedz atbilstīga norāde uz audzēšanas vietu, tādējādi apmierinot patērētāju vajadzības un izvairoties no nepamatotas marķējuma sarežģīšanas.

(5)	Turklāt būtu jāparedz noteikumi par iepakojumiem, kuros ir vienas vai dažādu sugu dzīvnieku gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti dažādās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

(6)	Šādai marķēšanas sistēmai vajadzīgi izsekojamības noteikumi par visiem gaļas ražošanas un izplatīšanas posmiem no nokaušanas līdz iepakošanai, lai nodrošinātu saikni starp marķēto gaļu un dzīvnieku vai dzīvnieku grupu, no kura attiecīgā gaļa ir iegūta.

(7)	Būtu jāparedz īpaši noteikumi par gaļu, kas importēta no trešām valstīm, kurās marķēšanai vajadzīgā informācija nav pieejama.

(8)	Attiecībā uz malto gaļu un atgriezumiem, ņemot vērā to ražošanas procesa īpatnības, uzņēmējiem būtu jāatļauj izmantot vienkāršotu norāžu sistēmu.

(9)	Ņemot vērā saskaņā ar šo regulu sniedzamās informācijas komerciālo nozīmību, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāsniedz iespēja marķējumā papildus obligātajām norādēm sniegt citu ar gaļas izcelsmes vietu saistītu informāciju.

(10)	Tā kā Regulas (ES) Nr. 1169/2011 attiecīgie noteikumi ir piemērojami no 2014. gada 13. decembra un tās 47. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar minēto regulu pieņemtie īstenošanas noteikumi ir piemērojami no katra kalendārā gada 1. aprīļa, šo regulu būtu jāsāk piemērot no 2015. gada 1. aprīļa.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu uz tādas svaigas, atdzesētas un sasaldētas cūkgaļas, aitu vai kazu gaļas un mājputnu gaļas marķējuma, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XI pielikumā.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro termina “uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (3) 3. panta 3. punktā, termina “uzņēmums” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (4) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī terminu “maltā gaļa”, “kautuve” un “gaļas sadalīšanas uzņēmums” definīciju, kas attiecīgi noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (5) I pielikuma 1.13., 1.16. un 1.17. punktā.

2. Piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“atgriezumi” ir sīki tās gaļas gabaliņi, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XI pielikumā, kuri atzīti par piemērotiem cilvēku uzturam un kurus iegūst vienīgi aplīdzināšanas darbību rezultātā, atkaulojot gaļu no liemeņiem vai izcērtot to;

“partija” ir gaļa, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XI pielikumā, kura ar kaulu vai bez tā izcirstā vai neizcirstā vai samaltā vai nesamaltā veidā iegūta no vienas sugas dzīvniekiem un kura ir izcirsta, malta vai iepakota praktiski identiskos apstākļos.

3. pants

Izsekojamība

1. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi katrā 1. pantā minētās gaļas ražošanas un izplatīšanas posmā ievieš un izmanto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

2. Šo sistēmu piemēro tā, lai nodrošinātu, ka:

a)	pastāv saikne starp gaļu un dzīvnieku vai dzīvnieku grupu, no kuras minētā gaļa ir iegūta; kaušanas posmā šīs saiknes nodrošināšana ir kautuves atbildība; un

b)	kopā ar gaļu uzņēmējiem, kas darbojas nākamajos ražošanas un izplatīšanas posmos, tiek nosūtīta ar norādēm saistītā informācija, kas minēta attiecīgi 5., 6. vai 7. pantā.

Katrs pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir atbildīgs par identifikācijas un reģistrācijas sistēmas piemērošanu, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, tajā ražošanas un izplatīšanas posmā, kurā tas darbojas.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri iepako vai marķē gaļu atbilstīgi 5., 6. vai 7. pantam, nodrošina korelāciju starp partijas kodu, ar kuru identificē patērētājiem vai ēdināšanas iestādēm piegādāto gaļu, un tās gaļas attiecīgo partiju vai partijām, kas veido iepakojumu vai marķēto partiju. Uz visiem iepakojumiem ar vienādu partijas kodu ir vienādas norādes atbilstīgi 5., 6. vai 7. pantam.

3. Ar 1. punktā minēto sistēmu reģistrē attiecīgi dzīvnieku, liemeņu vai izcirtņu ievešanu pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja uzņēmumā un izvešanu no tā un nodrošina korelāciju starp ievedumiem un izvedumiem.

4. pants

Dzīvnieku grupa

1. Šīs īstenošanas regulas 3. pantā minētās dzīvnieku grupas lielumu nosaka atkarībā no:

a)	kopā izcirsto liemeņu skaita, kas veido vienu partiju, kura paredzēta attiecīgajam gaļas sadalīšanas uzņēmumam, liemeņu izciršanas gadījumā;

b)	liemeņu skaita, kuru gaļa veido vienu partiju, kas paredzēta attiecīgajam gaļas sadalīšanas vai malšanas uzņēmumam, turpmākas sadalīšanas vai malšanas gadījumā.

2. Partijas lielums nedrīkst pārsniegt atsevišķa uzņēmuma vienas dienas ražošanas apjomu.

3. Izņemot gadījumu, kad piemēro 7. pantu, veidojot partiju, uzņēmumi, kuros izcērt vai maļ gaļu, nodrošina, ka visi vienas partijas liemeņi atbilst dzīvniekiem, kuru gaļu marķē ar identiskām norādēm atbilstīgi 5. panta 1. punktam vai 5. panta 2. punktam.

5. pants

Gaļas marķēšana

1. Uz tās gaļas marķējuma, kura minēta 1. pantā un kuru paredzēts piegādāt galapatērētājiem un ēdināšanas uzņēmumiem, ir šādas norādes:

dalībvalsts vai trešā valsts, kurā dzīvnieks audzēts, norādot “Audzēts: (dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)” saskaņā ar šādiem kritērijiem:

cūkām:

—	ja dzīvnieks ir nokauts vairāk nekā sešu mēnešu vecumā, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās pēdējā audzēšanas laikposmā, kas ildzis vismaz četrus mēnešus,

—	ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā sešu mēnešu vecumā un tā dzīvsvars bija vismaz 80 kilogrami, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās audzēšanas laikposmā pēc tam, kad dzīvnieks bija sasniedzis 30 kilogramu svaru,

—	ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā sešu mēnešu vecumā un tā dzīvsvars bija mazāks nekā 80 kilogrami, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās visu audzēšanas laikposmu;

ii)	aitām un kazām: norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā dzīvnieks atradās pēdējā audzēšanas laikposmā, kas ildzis vismaz sešus mēnešus, vai, ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā sešu mēnešu vecumā, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās visu audzēšanas laikposmu;

iii)

mājputniem: norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā dzīvnieks atradās pēdējā audzēšanas laikposmā, kas ildzis vismaz vienu mēnesi, vai, ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā viena mēneša vecumā, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās visu audzēšanas laikposmu pēc tam, kad tika sākta nobarošana;

b)	dalībvalsts vai trešā valsts, kurā dzīvnieks nokauts, norādot “Nokauts: (dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)”; un

c)	partijas kods, ar kuru identificē patērētājam vai ēdināšanas iestādei piegādāto gaļu.

Ja a) apakšpunktā minētā audzēšanas laikposma ilgums nav sasniegts nevienā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā attiecīgais dzīvnieks audzēts, a) apakšpunktā minēto norādi aizstāj ar norādi “Audzēts vairākās ES dalībvalstīs” vai, ja gaļa vai dzīvnieki ir importēti Savienībā, – ar norādi “Audzēts vairākās valstīs ārpus ES” vai ar norādi “Audzēts ES valstīs un valstīs ārpus ES”.

Tomēr, ja a) apakšpunktā minētā audzēšanas laikposma ilgums nav sasniegts nevienā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā dzīvnieks audzēts, a) apakšpunktā minēto norādi var aizstāt ar norādi “Audzēts: (to dalībvalstu vai trešo valstu saraksts, kurās dzīvnieks audzēts)”, ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs kompetentai iestādei pierāda, ka attiecīgais dzīvnieks audzēts minētajās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

2. Norādes, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, var aizstāt ar norādi “Izcelsme: (dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)”, ja attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs kompetentajai iestādei pierāda, ka 1. pantā minētā gaļa ir iegūta no dzīvniekiem, kas dzimuši, audzēti un nokauti vienā dalībvalstī vai vienā trešā valstī.

3. Ja vienas vai dažādu sugu dzīvnieku gaļas vairākiem gabaliem saskaņā ar 1. un 2. punktu atbilst dažādas marķējuma norādes un tie patērētājam vai ēdināšanas iestādei tiek sniegti vienā iepakojumā, tad marķējumā norāda:

a)	attiecīgo dalībvalstu vai trešo valstu sarakstu atbilstīgi 1. vai 2. punktam katrai dzīvnieku sugai;

b)	partijas kodu, ar kuru identificē patērētājam vai ēdināšanas iestādei piegādāto gaļu.

6. pants

Atkāpes attiecībā uz gaļu no trešām valstīm

Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, uz tās gaļas marķējuma, kura minēta 1. pantā, kura importēta laišanai Savienības tirgū un par kuru nav pieejama 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā informācija, ir norāde “Audzēts valstī ārpus ES” un “Nokauts: (trešās valsts nosaukums, kurā dzīvnieks nokauts)”.

7. pants

Atkāpes attiecībā uz malto gaļu un atgriezumiem

Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, 5. panta 2. punkta un 6. panta, attiecībā uz malto gaļu un atgriezumiem var izmantot šādas norādes:

a)	“Izcelsme: ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti un nokauti dažādās dalībvalstīs;

b)	“Audzēts un nokauts: ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti dažādās dalībvalstīs;

c)	“Audzēts un nokauts: ārpus ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no Savienībā importētas gaļas;

d)	“Audzēts: ārpus ES” un “Nokauts: ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri importēti Savienībā kā dzīvnieki nokaušanai un kuri nokauti vienā vai dažādās dalībvalstīs;

“Audzēts un nokauts: ES un ārpus ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti no:

i)	gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti vienā vai dažādās dalībvalstīs, un no Savienībā importētas gaļas; vai

ii)	gaļas, kas iegūta no Savienībā importētiem dzīvniekiem, kuri nokauti vienā vai dažādās dalībvalstīs.

8. pants

Brīvprātīga papildu informācija uz marķējuma

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var papildināt 5., 6. vai 7. pantā minētās norādes, sniedzot papildu informāciju par gaļas izcelsmes vietu.

Pirmajā daļā minētā papildu informācija nedrīkst būt pretrunā 5., 6. vai 7. pantā minētajām norādēm, un šī papildu informācija atbilst Regulas (ES) Nr. 1169/2011 V nodaļas noteikumiem.

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. aprīļa. To nepiemēro gaļai, kas ir likumīgi laista Savienības tirgū pirms 2015. gada 1. aprīļa, līdz tās krājumi ir beigušies.

Tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).