20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/865

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (2), kas jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, ir izklāstīti noteikumi, kuri reglamentē Savienības atbalstu lauku attīstībai, un ar to ir atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (3), neskarot minētās regulas īstenošanas regulu turpmāku piemērošanu, līdz tās tiks atceltas. Lai atvieglotu pāreju no atbalsta shēmām, kas ir spēkā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, uz jauno tiesisko regulējumu, kas aptver plānošanas posmu, kurš sākas 2014. gada 1. janvārī ("jaunais plānošanas posms"), būtu jāpieņem pārejas posma noteikumi, lai jauno lauku attīstības programmu īstenošanā izvairītos no grūtībām vai kavējumiem, ko izraisa jauno lauku attīstības programmu pieņemšanas datums. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatļauj 2014. gadā turpināt saskaņā ar spēkā esošajām lauku attīstības programmām uzņemties juridiskas saistības attiecībā uz konkrētiem pasākumiem un izrietošajiem izdevumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu jaunajā plānošanas posmā.

(2)

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas metodē, ar ko nosaka apgabalus, kuros ir būtiski dabīgi ierobežojumi, nākamajam plānošanas posmam lauksaimniekam uzlikto pienākumu piecus gadus turpināt lauksaimniecisku darbību attiecīgajā platībā nebūtu jāattiecina uz jaunajām juridiskajām saistībām, kuras uzņemtas 2014. gadā.

(3)

Lai pārejas posmā nodrošinātu juridisko noteiktību, konkrētiem izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījumu jaunajā plānošanas posmā, ja joprojām ir veicami maksājumi. Tam būtu jāattiecas arī uz dažām ilgtermiņa saistībām, kas noteiktas saskaņā ar līdzīgiem pasākumiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2078/1992 (4), Padomes Regulā (EEK) Nr. 2080/1992 (5) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999 (6), ja par minētajiem pasākumiem tiek saņemts atbalsts saskaņā ar Regulu (EK) 1698/2005 un 2014. gadā vēl ir veicami maksājumi. Labas finanšu pārvaldības un programmas efektīvas īstenošanas interesēs šādiem izdevumiem vajadzētu būt skaidri identificētiem lauku attīstības programmās un dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās. Lai lieki nesarežģītu lauku attīstības programmu finanšu pārvaldību jaunajā plānošanas posmā, pārejas posma izdevumiem būtu jāpiemēro jaunā plānošanas posma līdzfinansējuma likmes.

(4)

Ņemot vērā nopietnās grūtības, ar ko joprojām saskaras vairākas dalībvalstis saistībā ar to finanšu stabilitāti, kā arī ar mērķi laikā, kurā notiek pāreja no pašreizējā uz jauno plānošanas posmu, ierobežot minēto grūtību radītās negatīvās sekas, atļaujot maksimāli izmantot pieejamos ELFLA līdzekļus, termiņš, kurā piemēro atkāpi par maksimālo ELFLA ieguldījuma likmju paaugstināšanu un kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 4.c punktā, būtu jāpagarina līdz 2007.–2013. gada plānošanas posma izdevumu atbilstīguma galīgajam datumam, proti, līdz 2015. gada 31. decembrim.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (7) ar ko izveido jaunas atbalsta shēmas, ir jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Tāpēc Padomes Regulai (EK) Nr. 73/2009 (8) arī turpmāk vajadzētu būt tiesību aktam, uz kura pamata 2014. kalendārajā gadā piešķirs ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, bet pienācīgi būtu jāņem vērā Padomes Regula (EK) Nr. 1311/2013 (9). Lai nodrošinātu konsekvenci savstarpējās atbilstības noteikumu īstenošanā un standartu ievērošanā, kas prasīta dažos pasākumos, būtu jāparedz, ka attiecīgos noteikumus, kurus piemēro 2007.-2013. gada plānošanas posmā, turpina piemērot tik ilgi, līdz kļūst piemērojams jaunais tiesiskais regulējums. To pašu iemeslu dēļ būtu jāturpina piemērot noteikumus, kas saistīti ar valsts papildu tiešajiem maksājumiem Horvātijai un ir piemērojami 2013. gadā.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (10) dod dalībvalstīm iespēju izmaksāt tiešo maksājumu avansu. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 šādas iespējas izmantošanai ir vajadzīga Komisijas atļauja. Tiešā atbalsta shēmu īstenošanā gūtā pieredze ir pierādījusi, ka ir lietderīgi atļaut lauksaimniekiem saņemt avansa maksājumus. Attiecībā uz 2014. gadā iesniegtajiem pieteikumiem minētie avansa maksājumi būtu jāierobežo līdz 50 % no atbalsta, ko izmaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, un līdz 80 % no maksājumiem liellopu un teļa gaļas nozarē.

(7)

Lai ievērotu Regulu (ES) Nr. 1311/2013 un īpaši vajadzību izlīdzināt summu, kas ir pieejama tiešā atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem, kā arī ārējās konverģences mehānismu, ir jāgroza valstu maksimālie apjomi, kas Regulas (EK) Nr. 73/2009 VIII pielikumā noteikti 2014. gadam. Valstu maksimālo apjomu grozījumi neizbēgami ietekmēs summas, ko individuāli lauksaimnieki var saņemt kā tiešos maksājumus 2014. gadā. Tāpēc būtu jānosaka veids, kā šīs izmaiņas ietekmēs tiesību uz maksājumu vērtību un citu tiešo maksājumu apjomu. Lai ņemtu vērā mazo lauksaimnieku situāciju, īpaši to, ka 2014. gadā nepiemēro nekādus modulācijas vai korekcijas mehānismus, tostarp, jo īpaši izņēmumu no tiešajiem maksājumiem EUR 5 000 apmērā no šādiem mehānismiem, dalībvalstīm, kas nepiešķir pārdalošu maksājumu un neizvēlas pārvietot līdzekļus lauku attīstības atbalstam, izmantojot elastīguma mehānismu, vajadzētu atļaut nesamazināt visu maksājumtiesību vērtību.

(8)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 finansiālajā īstenošanā gūto pieredzi, būtu jāprecizē daži minētas regulas noteikumi, it īpaši attiecībā uz elementiem, uz kuriem attiecas minētās regulas VIII pielikumā dotie skaitļi, un attiecībā uz saikni ar dalībvalstīm doto iespēju vienotā maksājuma shēmā neizlietotos līdzekļus izmantot īpašā atbalsta finansēšanai.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 dalībvalstis varēja nolemt, ka zināmu procentuālo daļu no valsts maksimālā apjoma tās izmanto, lai sniegtu īpašu atbalstu lauksaimniekiem, kā arī pārskatīt iepriekšējo lēmumu, nolemjot grozīt vai izbeigt šādu atbalstu. Ir lietderīgi paredzēt minēto lēmumu papildu pārskatīšanu, kas stātos spēkā no 2014. kalendārā gada. Tajā pašā laikā īpašie nosacījumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 5. punktā un saskaņā ar kuriem dažās dalībvalstīs tiek izmaksāts īpašais atbalsts, un kuru termiņš beidzas 2013. gadā, ir jāpagarina uz vēl vienu gadu, lai nepieļautu krasas atbalsta apjoma izmaiņas. Ņemot vērā to, ka, sākot no 2015. gada 1. janvāra tiks ieviests brīvprātīgs saistītais atbalsts, kas skaidri noteiktos gadījumos būs pieejams konkrētām nozarēm vai konkrētiem reģioniem, ir lietderīgi dalībvalstīm 2014. gadā ļaut konkrētu, Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā noteiktu, īpašā atbalsta veidu līmeni palielināt līdz 6,5 %.

(10)

Individuālajam atbalstam, kas paredzēts lauksaimniekiem ar mazām saimniecībām, vajadzētu būt pietiekamam, lai efektīvi panāktu ienākumu atbalsta mērķi. Tā kā 2014. gadā nepiemēro nekādus modulācijas vai korekcijas mehānismus, tostarp, jo īpaši izņēmumu no tiešajiem maksājumiem EUR 5 000 apmērā no šādiem mehānismiem, dalībvalstīm jau 2014. gadā būtu jāļauj pārdalīt tiešo atbalstu starp lauksaimniekiem, piešķirot tiem papildu maksājumu par pirmajiem hektāriem.

(11)

Vienotā platībmaksājuma shēma, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, ir pārejas posma pasākums, kura termiņam bija jābeidzas 2013. gada 31. decembrī. Saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas ("KLP") reformu tika nolemts, ka dalībvalstīm, kas piemēro minēto shēmu, pamata maksājumu nodrošināšanai to vajadzētu ļaut piemērot papildu pārejas posma laikā – ne ilgāk kā līdz 2020. gada beigām. Tādēļ vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposms Regulā (EK) Nr. 73/2009 būtu jāpagarina par vienu gadu. Turklāt, lai ņemtu vērā notiekošo zemes pārstrukturēšanu, kā arī vienkāršošanas nolūkā, minētajās dalībvalstīs lauksaimniecības platībā, kas ir tiesīga saņemt atbalstu, būtu jāiekļauj arī tādas platības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuras nebija labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā, kā tas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 būs noteikts, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 133.a pantu jaunās dalībvalstis, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, var 2013. gadā piešķirt pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem. Lai vienotā platībmaksājuma shēmu pagarinātu uz 2014. gadu, minētajām dalībvalstīm būtu jāsaglabā minētā iespēja 2014. gadā. Attiecībā uz papildinošo valsts tiešo maksājumu apjomu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pantu 2014. gadā ir paredzēts Bulgārijā un Rumānijā, minētajām dalībvalstīm būtu jādod iespēja 2014. gadā izvēlēties pārejas posma valsts atbalstu, ko sniedz papildinošo valsts tiešo maksājumu vietā.

(13)

Pārejas posma valsts atbalsts ir jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie, kurus piemēroja 2013. gadā sniegtajam atbalstam, vai – attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju – ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tiem, ko 2013. gadā piemēroja papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem. Tomēr, lai 2014. gadā vienkāršotu pārejas posma valsts atbalsta pārvaldību, nebūtu jāpiemēro 132. panta 2. punktā saistībā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 7. un 10. pantu minētie samazinājumi. Turklāt, lai nodrošinātu pārejas posma valsts atbalsta saskanību ar konverģences mehānismu, katrai nozarei paredzēto atbalsta maksimālo apjomu būtu jāierobežo līdz noteiktai procentuālai daļai. Ņemot vērā Kipras grūto finansiālo situāciju, šai dalībvalstij vajadzētu paredzēt konkrētas korekcijas.

(14)

Lai dalībvalstis varētu elastīgāk pievērsties savu lauksaimniecības nozaru vajadzībām vai stiprināt savu lauku attīstības politiku, tām būtu jādod iespēja pārskaitīt līdzekļus no sava tiešo maksājumu maksimālā apjoma uz savu lauku attīstībai atvēlēto atbalstu un otrādi. Tajā pašā laikā tām dalībvalstīm, kurās tiešā atbalsta apmērs joprojām ir mazāks par 90 % no Savienības atbalsta vidējā apmēra, būtu jādod iespēja pārvietot papildu līdzekļus no sava lauku attīstībai atvēlētā atbalsta uz savu tiešo maksājumu maksimālo apjomu. Šādi lēmumi zināmās robežās būtu jāpieņem attiecībā uz visu 2015.-2020. finanšu gada periodu, paredzot iespēju 2017. gadā veikt pārskatīšanu, ar noteikumu, ka neviens lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, neizraisa lauku attīstībai piešķirto summu samazinājumu.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (11), ir paredzēts no 2013. gada 22. decembra atcelt Padomes Direktīvu 80/68/EEK (12). Lai saglabātu tādus pašus savstarpējās atbilstības noteikumus saistībā ar gruntsūdeņu aizsardzību, kā tie, kas izklāstīti Direktīvā 80/68/EEK tās spēkā esamības pēdējā dienā, ir lietderīgi koriģēt savstarpējās atbilstības darbības jomu un definēt labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartu, kas aptver minētās direktīvas 4. un 5. panta prasības.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/ (13) 83. pantā ir paredzēts, ka Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikumā dotā atsauce uz Padomes Direktīvas 91/414/EEK (14) 3. pantu ir jāsaprot kā atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 55. pantu. Tomēr Regulā (ES) Nr. 1306/2013 šī atsauce ierobežota, tādējādi tā tagad attiecas tikai uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 55. panta pirmo un otro teikumu. Lai nodrošinātu konsekvenci starp prasību izmantot augu aizsardzības līdzekļus 2014. un turpmākajos gados, būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikums.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (15) ir paredzēts atbalstu zīdtārpiņu audzēšanai iekļaut tiešā atbalsta režīmā un attiecīgi izslēgt to no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 darbības jomas. Ņemot vērā jaunā tiešā atbalsta režīma novēlotu piemērošanu, atbalstu zīdtārpiņu audzēšanas nozarē būtu jāturpina sniegt vēl vienu gadu.

(18)

Saskaņā ar tās 1994. gada Pievienošanās akta 141. pantu Somijai ir atļauts maksāt valsts atbalstu noteiktām lauksaimniecības nozarēm Somijas dienvidos. Ņemot vērā KLP reformas grafiku un to, ka lauksaimniecības ekonomiskais stāvoklis Somijas dienvidos ir sarežģīts un ka tālab ražotājiem joprojām ir nepieciešams īpašs atbalsts, ir lietderīgi paredzēt integrācijas pasākumus, saskaņā ar kuriem Komisija atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pantam var atļaut Somijai zināmos apstākļos piešķirt valsts atbalstu Somijas dienvidos. Visa laikposma garumā ienākumu atbalsts būtu pakāpeniski jāsamazina, un līdz 2020. gadam tam nevajadzētu pārsniegt 30 % no 2013. gadā piešķirtajām summām.

(19)

Noteikumi par lauku saimniecību konsultāciju sistēmu, integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un savstarpējo atbilstību, kas paredzēti attiecīgi III sadaļā, V sadaļas II nodaļā un VI sadaļā Regulā (ES) Nr. 1306/2013, būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra.

(20)

Pēc 136.a panta iekļaušanas Regulā (EK) Nr. 73/2009, ir jāgroza Regulā (ES) Nr. 1307/2013 dotās atsauces uz Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pantu.

(21)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 73/2009, (ES) Nr. 1307/2013], (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1305/2013.

(22)

Lai paredzētos pārejas posma noteikumus varētu nekavējoties piemērot, šai regulai vajadzētu stāties spēkā tās publicēšanas dienā un to vajadzētu piemērot no 2014. gada 1. janvāra. Lai nepieļautu to, ka pārklājas noteikumi par līdzekļu elastīgu pārvietošanu starp pīlāriem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 73/2009 un Regulā (ES) Nr. 1307/2013, kurās grozījumi izdarīti ar šo regulu, šis konkrētais grozījums Regulā (EK) Nr. 73/2009 būtu jāpiemēro no 2013. gada 31. decembra un grozījumi Regulā (ES) Nr. 1307/2013 būtu jāpiemēro no minētās Regulas spēkā stāšanās dienas. Turklāt grozījumi Regulas (EK) Nr. 73/2009 II un III pielikumā, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanas turpināšanu, būtu jāpiemēro no kas ir Direktīvas 80/68/EEK atcelšanas dienas, proti, no 2013. gada 22. decembra.

(23)

Ņemot vērā apstākli, ka 2014. gads būs pārejas posma gads, kurā dalībvalstīm būs jāsagatavo KLP reformas pilnīga īstenošana, ir svarīgi nodrošināt, lai administratīvais slogs, ko rada šajā regulā izklāstītie pārejas posma noteikumi, būtu absolūti minimāls,

a)

attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, un Horvātijas gadījumā – attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, ja finansiālais piešķīrums atbilstīgajam pasākumam, kas paredzēts attiecīgajā programmā, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 vai ar Regulu (EK) Nr. 718/2007, jau ir izlietots, un

b)

attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic pēc 2015. gada 31. decembra, un Horvātijas gadījumā – attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic pēc 2016. gada 31. decembra.

a)

ka šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā lauku attīstības programmā 2014.-2020. gada plānošanas posmam;

b)

ka tiek piemērota ELFLA maksājumu likme kas attiecas uz atbilstīgo Regulas (ES) Nr. 1305/2013 pasākumu, kā noteikts šīs regulas I pielikumā; un

c)

ka dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgās pārejas posma darbības būtu skaidri identificētas to pārvaldības un kontroles sistēmās.

a)

atsauci uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, kas dota Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29., 30. un 33. pantā, lasa kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 5. un 6. pantu un II un III pielikumu;

b)

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 40. panta 1. punktā doto atsauci uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 19. pantu lasa kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pantu;

c)

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 40. panta 2. punkta a) apakšpunktā doto atsauci uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. pantu lasa kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 121. pantu.

a)

pirmajā daļā ievada daļu aizstāj ar šādu:

"4.c   Atkāpjoties no 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, ELFLA ieguldījumu var palielināt ne vairāk kā līdz 95 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem reģionos, kas ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un attālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās, un līdz 85 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem citos reģionos. Šīs likmes piemēro atbilstīgajiem izdevumiem, kuri ir no jauna deklarēti atsevišķajās apliecinātajās izdevumu deklarācijās, līdz 2007.–2013. gada plānošanas posma izdevumu atbilstīguma galīgajam datumam, proti, 2015. gada 31. decembrim,ja dalībvalsts 20 decembra 2013 vai pēc tam atbilst kādam no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:";

b)

otro daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalsts, kas vēlas izmantot atkāpi, kura minēta pirmajā daļā, iesniedz lūgumu Komisijai attiecīgi grozīt savu lauku attīstības programmu. Atkāpi piemēro, tiklīdz Komisija ir apstiprinājusi programmas grozījumu.".

1)

regulas 29. pantā pievieno šādu punktu:

"5.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis saistībā ar 2014. gadā iesniegtiem pieteikumiem no 2014. gada 16. oktobra var maksāt lauksaimniekiem avansa maksājumus līdz 50 % apmērā no tiešajiem maksājumiem, ko veic saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām. Attiecībā uz IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļā paredzētajiem maksājumiem liellopu un teļa gaļas nozarē dalībvalstis minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 80 %.";

2)

regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:

"40. pants

Valsts maksimālais apjoms

1.   Katrai dalībvalstij un katram gadam visu piešķirto maksājumtiesību, 41. pantā minētās valsts rezerves un saskaņā ar 51. panta 2. punktu, 69. panta 3. punktu un 72.b pantu noteikto maksimālo summu kopējā vērtība ir vienāda ar to attiecīgo valsts maksimālo apjomu, kas noteikts VIII pielikumā.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību tās valsts maksimālajam apjomam, kas noteikts VIII pielikumā, dalībvalsts vajadzības gadījumā lineāri samazina vai palielina visu maksājumtiesību vērtību vai 41. pantā minētās valsts rezerves apjomu vai abus.

Dalībvalsts, kas ir nolēmusi neīstenot šīs regulas III sadaļas 5.a nodaļu un neizmantot 136.a panta 1. punktā paredzēto iespēju, var pieņemt lēmumu, ka tā, lai pēc vajadzības samazinātu pirmajā daļā minēto maksājumtiesību vērtību, nesamazinās maksājumtiesības, kuras 2013. gadā ir aktivizējuši tie lauksaimnieki, kas 2013. gadā ir pieprasījuši mazāk par tiešo maksājumu summu, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij; minētā summa nedrīkst pārsniegt EUR 5 000.

3.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. pantu (17), to tiešo maksājumu summas, ko dalībvalstī attiecībā uz 2014. kalendāro gadu var piešķirt saskaņā ar šīs regulas 34., 52., 53., 68. un 72.a pantu un kā atbalstu zīdtārpiņu audzētājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 111. pantu, nepārsniedz maksimālos apjomus, kas minētajam gadam noteikti šīs regulas VIII pielikumā, kad no tiem ir atņemtas summas, kuras izriet no šīs regulas 136.b panta piemērošanas attiecībā uz 2014. kalendāro gadu, kā izklāstīts šīs regulas VIIIa pielikumā.

Vajadzības gadījumā un lai ievērotu šīs regulas VIII pielikumā noteiktos maksimālos apjomus, kad no tiem ir atņemtas summas, kuras izriet no šīs regulas 136.b panta piemērošanas attiecībā uz 2014. kalendāro gadu, kā izklāstīts šīs regulas VIIIa pielikumā, dalībvalstis lineāri samazina tiešo maksājumu summas attiecībā uz 2014. kalendāro gadu.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013 gada 17 decembra) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013, 549 lpp.)";"

3)

regulas 41. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 51. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz 2014. gadu 52. un 53. pantā minēto tiešo maksājumu maksimālās summas ir vienādas ar 2013. gadam noteiktajām maksimālajām summām, kas reizinātas ar koeficientu, kurš katrai attiecīgajai dalībvalstij jāaprēķina, valsts maksimālo apjomu, kas 2014. gadam noteikts VIII pielikumā, dalot ar 2013. gadam noteikto valsts maksimālo apjomu. Šo aprēķinu piemēro tikai dalībvalstīm, kurās valsts maksimālais apjoms, kas 2014. gadam noteikts VIII pielikumā, ir mazāks par 2013. gadam noteikto valsts maksimālo apjomu.";

5)

regulas 68. panta 8. punkta ievada daļu aizstāj ar šādu:

"8.   Tās dalībvalstis, kuras pieņēmušas 69. panta 1. punktā minēto lēmumu, līdz 2014. gada 1. februārim var minēto lēmumu pārskatīt un nolemt, sākot no 2014. gada, lai:";

6)

regulas 69. pantu groza šādi:

7)

III sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

"5.a nodaļa

PĀRDALOŠAIS MAKSĀJUMS 2014. GADĀ

72.a pants

Vispārējie noteikumi

1.   Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. martam var pieņemt lēmumu 2014. gadam piešķirt maksājumu lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1., 2. un 3. nodaļā minēto vienotā maksājuma shēmu ("pārdalošais maksājums").

Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. martam informē Komisiju par savu lēmumu.

2.   Dalībvalstis, kuras ir nolēmušas saskaņā ar 46. pantu piemērot vienotā maksājuma shēmu reģionālā līmenī, pārdalošo maksājumu var piemērot reģionālā līmenī.

3.   Neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 40. panta 3. punktu un 21. un 23. panta piemērošanu, pārdalošo maksājumu piešķir pēc tam, kad lauksaimnieks ir aktivizējis maksājumtiesības.

4.   Pārdalošo maksājumu dalībvalstis aprēķina, skaitli, kas ir jānosaka dalībvalstij un kas nav lielāks par 65 % no valsts vai reģionālā vidējā maksājuma par hektāru, reizinot ar maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks ir aktivizējis saskaņā ar 34. pantu. Šādu maksājumtiesību skaits nepārsniedz maksimālo skaitu, kas jānosaka dalībvalstīm un kas nav lielāks par 30 hektāriem vai par lauku saimniecību vidējo lielumu, kas noteikts VIIIb pielikumā, ja minētais vidējais lielums attiecīgajā dalībvalstī pārsniedz 30 hektārus.

5.   Ar noteikumu, ka 4. punktā noteiktie maksimālie limiti tiek ievēroti, dalībvalstis var valsts līmenī noteikt gradāciju hektāru skaitā, kas noteikts saskaņā ar minēto punktu, kas vienlīdzīgi piemērojama visiem lauksaimniekiem.

6.   Panta 4. punktā minēto valsts vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz VIIIc pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2014. gadā deklarēti saskaņā ar 34. panta 2. punktu.

Panta 4. punktā minēto reģionālo vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, izmantojot daļu no VIIIc pielikumā noteiktā valsts maksimālā apjoma un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2014. gadā deklarēti attiecīgajā reģionā saskaņā ar 34. panta 2. punktu. Katram reģionam šo daļu aprēķina, attiecīgo reģiona maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 46. panta 3. punktu, dalot ar valsts maksimālo apjomu, kas saskaņā ar 40. pantu noteikts 2014. gadam.

7.   Dalībvalstis nodrošina, lai nekādas priekšrocības, kas paredzētas saskaņā ar šo nodaļu, netiktu piešķirtas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka pēc 2011. gada 18. oktobra tie ir sadalījuši savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no pārdalošā maksājuma. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības rodas minētās sadalīšanas rezultātā.

72.b pants

Finanšu noteikumi

1.   Lai finansētu pārdalošo maksājumu, dalībvalstis var nolemt līdz 2014. gada 1. martam izmantot līdz 30 % no saskaņā ar 40. pantu noteiktā valsts gada maksimālā apjoma 2014. pieprasījumu gadam. Par jebkuru šādu lēmumu tās līdz minētajai dienai paziņo Komisijai.

2.   Pamatojoties uz to valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, ko dalībvalstīm jāizmanto, ievērojot šā panta 1. punktu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot attiecīgos maksimālos apjomus pārdalošajam maksājumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";

8)

regulas 90. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Atbalsta summu par hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, aprēķina, 2. punktā minēto ražu reizinot ar šādām pamatsummām:

9)

regulas 122. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama līdz 2014. gada 31. decembrim.";

10)

regulas 124. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.   Jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, ir tā daļa no tajā izmantotās lauksaimniecības zemes platības, kas neatkarīgi no tā, vai šī platība tiek vai netiek izmantota ražošanā, ir uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī un kuru vajadzības gadījumā koriģē saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas minētajai jaunajai dalībvalstij jānosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

Šajā sadaļā "izmantotā lauksaimniecības zemes platība" ir kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgie zālāji, ilggadīgie stādījumi un piemājas dārzi, kā statistikas vajadzībām noteikusi Komisija.

2.   Par visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, kas atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kā arī par lauksaimniecības zemes gabaliem, kurus aizņem īscirtmeta atvasājs (KN kods ex 0602 90 41), ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus, pirmajā daļā minētie zemes gabali ir lauksaimnieka rīcībā dienā, ko noteikusi dalībvalsts un kas nevar būt vēlāk par laiku, kas minētajā dalībvalstī noteikts atbalsta pieprasījuma grozījumam.

Tās atbalsttiesīgās platības minimālais lielums katrā saimniecībā, par kuru var pieprasīt maksājumus, ir 0,3 ha. Tomēr jebkura jaunā dalībvalsts var nolemt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas, noteikt lielāku minimālo lielumu, ar noteikumu, ka tas nepārsniedz 1 ha.";

11)

V sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

"2.a nodaļa

PĀRDALOŠS MAKSĀJUMS 2014. GADĀ

125.a pants

Vispārējie noteikumi

1.   Jaunās dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2014. gada 1. martam var pieņemt lēmumu 2014. gadam piešķirt maksājumu lauksaimniekiem, kuriem ir maksājumtiesības saskaņā ar 2. nodaļā minēto vienotā platībmaksājuma shēmu ("pārdalošais maksājums jaunajām dalībvalstīm").

Attiecīgās jaunās dalībvalstis līdz 2014. gada 1. martam informē Komisiju par savu lēmumu.

2.   Neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu un 21. un 23. panta piemērošanu, pārdalošo maksājumu jaunajām dalībvalstīm piešķir, palielinot summas, ko saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu piešķir par hektāru.

3.   Pārdalošo maksājumu jaunajām dalībvalstīm dalībvalstis aprēķina, skaitli, kas ir jānosaka dalībvalstij un kas nav lielāks par 65 % no valsts vidējā maksājuma par hektāru, reizinot ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, par kuriem lauksaimniekam ir piešķirta summa saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. Šādu hektāru skaits nepārsniedz maksimālo skaitu, kas jānosaka dalībvalstīm un kas nav lielāks par 30 hektāriem vai par lauku saimniecību vidējo lielumu, kā noteikts VIIIb pielikumā, ja minētais vidējais lielums attiecīgajā jaunajā dalībvalstī pārsniedz 30 hektārus.

4.   Ar noteikumu, ka 3. punktā noteiktie maksimālie limiti tiek ievēroti, dalībvalstis var valsts līmenī noteikt gradāciju hektāru skaitā, kas noteikts saskaņā ar minēto punktu, kas vienlīdzīgi piemērojama visiem lauksaimniekiem.

5.   Panta 3.punktā minēto valsts vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz VIIIc pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2014. gadā deklarēti saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

6.   Jaunās dalībvalstis nodrošina, lai nekādas priekšrocības, kas paredzētas saskaņā ar šo nodaļu, netiktu piešķirtas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka pēc 2011. gada 18. oktobra tie ir sadalījuši savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no pārdalošā maksājuma jaunajām dalībvalstīm. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības rodas minētās sadalīšanas rezultātā.

125.b pants

Finanšu noteikumi

1.   Lai finansētu pārdalošo maksājumu jaunajām dalībvalstīm, jaunās dalībvalstis var nolemt līdz 2014. gada 1. martam izmantot līdz 30 % no 40. pantā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma 2014. pieprasījumu gadam vai – Bulgārijas un Rumānijas gadījumā – VIIId pielikumā noteiktās summas. Par jebkuru šādu lēmumu tās līdz minētajai dienai paziņo Komisijai.

Pirmajā daļā minētās summas atskaita no gada finansējuma, kas minēts 123. pantā.

2.   Pamatojoties uz to valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas jaunajām dalībvalstīm jāizmanto, ievērojot šā panta1. punktu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot pārdalošā maksājuma jaunajām dalībvalstīm attiecīgos maksimālos apjomus un 123. pantā minētā finansējuma atbilstīgo samazinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";

12)

regulas 131. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2009. gada 1. augustam, līdz 2010. gada 1. augustam, līdz 2011. gada 1. augustam, līdz 2012. gada 1. septembrim vai līdz 2014. gada 1. februārim, var nolemt no nākamā gada pēc šāda lēmuma pieņemšanas vai, ja lēmums pieņemts līdz 2014. gada 1. februārim, no 2014. gada līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 40. pantā, izmantot, lai piešķirtu lauksaimniekiem atbalstu, kā izklāstīts 68. panta 1. punktā un saskaņā ar piemērojamo III sadaļas 5. nodaļu."

13)

regulas 133.a panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

"Pārejas posma valsts atbalsts 2013. gadā";

14)

V sadaļas 4. nodaļā iekļauj šādu pantu:

"133.b pants

Pārejas posma valsts atbalsts 2014. gadā

1.   Jaunās dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu saskaņā ar 122. pantu, var pieņemt lēmumu 2014. gadā piešķirt pārejas posma valsts atbalstu.

2.   Bulgārija un Rumānija saskaņā ar šo pantu var piešķirt atbalstu vienīgi tad, ja tās līdz 2014. gada 1. februārim nolemj 2014. gadā nepiešķirt nekādus papildu valsts tiešos maksājumus saskaņā ar 132. pantu.

3.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt lauksaimniekiem nozarēs, kurām pārejas posma valsts atbalsts saskaņā ar 133.a pantu vai – Bulgārijas un Rumānijas gadījumā – papildu valsts tiešie maksājumi saskaņā ar 132. pantu tika piešķirti 2013. gadā.

4.   Nosacījumi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo pantu ir identiski tiem, ar kuriem 2013. gadā atļauj piešķirt maksājumus saskaņā ar 132. vai 133.a pantu, izņemot maksājumu samazinājumu šīs regulas 132. panta 2. punkta saistībā ar 7. un 10. pantu piemērošanas dēļ.

5.   Atbalsta kopējo summu, ko var piešķirt lauksaimniekiem jebkurā no nozarēm, kas minētas 3. punktā, ierobežo līdz 80 % no īpašā nozaru finansējuma 2013. gadam, kā to atļāvusi Komisija saskaņā ar 133.a panta 5. punktu, vai Bulgārijas un Rumānijas gadījumā - saskaņā ar 132. panta 7. punktu.

Attiecībā uz Kipru – īpašais nozaru finansējums ir izklāstīts XVIIa pielikumā.

6.   Kiprai nepiemēro 3. un 4. punktu.

7.   Jaunās dalībvalstis līdz 2014. gada 31. martam paziņo Komisijai par lēmumiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Paziņojumā par 1. punktā minēto lēmumu iekļauj šādu informāciju:

8.   Jaunās dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā ierobežojumus, kurus Komisija noteikusi atbilstīgi 5. punktam, var pieņemt lēmumu par piešķiramā pārejas posma valsts atbalsta apjomu.";

15)

VI sadaļā pievieno šādu pantu:

"136.a pants

Elastīga līdzekļu pārvietošana starp pīlāriem

1.   Līdz 2013. gada 31. decembrim dalībvalstis var nolemt kā papildu atbalstu lauku attīstības programmu pasākumiem, ko finansē no ELFLA saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (18), darīt pieejamus līdzekļus līdz 15 % no to maksimālajiem gada apjomiem 2014. kalendārajam gadam, kuri ir noteikti šīs regulas VIII pielikumā un no to maksimālajiem gada apjomiem 2015.-2019. kalendārajiem gadiem, kuri ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (19) II pielikumā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim. Šajā lēmumā norāda minētajā daļā minēto procentuālo likmi, kas katrā kalendārajā gadā var atšķirties.

Dalībvalstis, kuras attiecībā uz 2014. kalendāro gadu nepieņem lēmumu izmanto pirmajā daļā minētos noteikumus, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt minēto lēmumu attiecībā uz 2015.līdz 2019. kalendāro gadu. Tās par šādu lēmumu paziņo Komisijai līdz minētajai dienai.

Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minēto lēmumu; lēmums par pārskatīšanu stājas spēkā 2018. kalendārajā gadā. Jebkura lēmuma, kas pamatojas uz šādu pārskatīšanu, rezultātā netiek samazināta procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu. Dalībvalstis līdz 2017. gada 1. augustam paziņo Komisijai par katru šādu lēmumu, kas pamatojas uz šādu pārskatīšanu.

2.   Dalībvalstis, kuras līdz 2013. gada 31. decembrim nepieņem 1. punktā minēto lēmumu, var nolemt līdzekļus apmērā līdz 15 % vai –Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes gadījumā – līdz 25 %, no summas kas atvēlēta to lauku attīstības programmu pasākumu atbalstam, kurus 2015.-2020. gada posmā finansē no ELFLA, ka noteikts Regulā (ES) Nr. 1305/2013, darīt pieejamus tiešo maksājumu veidā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim. Šajā lēmumā norāda minētajā daļā minēto procentuālo likmi, kas katrā kalendārajā gadā var atšķirties.

Dalībvalstis, kuras attiecībā uz 2015. finanšu gadu nepieņem pirmajā daļā minēto lēmumu, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt minēto lēmumu attiecībā uz 2016.līdz 2020. finanšu gadu. Tās par jebkuru šādu lēmumu paziņo Komisijai līdz minētajai dienai.

Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minēto lēmumu; lēmums par pārskatīšanu stājas spēkā attiecībā uz 2019. un 2020. finanšu gadu. Jebkura lēmuma, kas pamatojas uz šādu pārskatīšanu, rezultātā netiek palielināta procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu.Dalībvalstis līdz 2017. gada 1. augustam paziņo Komisijai par katru lēmumu, kas pamatojas uz šādu pārskatīšanu.

3.   Lai ņemtu vērā lēmumus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 141.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pārskata VIII pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

(18)  Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013 gada 17 decembra) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013, 487 lpp.)."

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013 gada 17 decembra), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013, 608 lpp.)";"

16)

VI sadaļā pievieno šādu pantu:

"136.b pants

Pārvietošana uz ELFLA

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 136. pantu ir pieņēmušas lēmumu no 2011. finanšu gada nodot summu Savienības atbalsta rīcībā saskaņā ar lauku attīstības programmām un finansējumu ELFLA vadībā, turpina VIIIa pielikumā minētās summas nodot lauku attīstības programmām un finansējumam ELFLA vadībā attiecībā uz 2015. finanšu gadu.";

17)

iekļauj šādu pantu:

"140.a pants

Pilnvaru deleģēšana

Lai ņemtu vērā lēmumus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 136.a panta 1. un 2. punktu, kā arī jebkādus grozījumus VIII pielikumā noteiktajos valstu maksimālajos apjomos, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 141.a pantu pieņemt deleģētos aktus, pielāgojot VIIIc pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

Lai nodrošinātu 40. panta 3. punktā paredzēto lineāro samazinājumu pareizu piemērošanu 2014. gadā, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 141.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros būtu izklāstīti noteikumi par to samazinājumu aprēķināšanu, kuri dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem saskaņā ar 40. panta 3. punktu.";

18)

regulas 141.a pantu aizstāj ar šādu:

"141.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11.a pantā, 136.a panta 3. punktā un 140.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laikposmu līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11.a pantā, 136.a panta 3. punktā un 140.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 11.a pantu, 136.a panta 3. punktu un 140.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.";

19)

I, VIII un XVIIa pielikumu groza un jaunus VIIIa, VIIIb, VIIIc un VIIId pielikumus pievieno saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 1., 4., 5. un 6. punktu.

20)

II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 2. un 3. punktu.

1)

regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas saistītas ar piešķiramo tiešo maksājumu maksimālo kopsummu, ietverot maksājumus, kuri izriet no lēmumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a pantu un šīs regulas 14. pantu, un maksājumus, kuri izriet no šīs regulas 20. panta 2. punkta piemērošanas, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 70. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pārskatītu šīs regulas II pielikumā noteiktos valstu maksimālos apjomus.";

2)

regulas 26. panta 6. punktā pēc pēdējās daļas iekļauj šādu daļu:

"piemērojot aprēķina metodes, kas paredzētas šajā pantā, ar noteikumu, ka pārdalošais maksājums atbilstīgi 41. pantam netiek piemērots, dalībvalstis pilnībā ņem vērā atbalstu, kas 2014. kalendārajam gadam piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 72.a un 125.a pantam.";

3)

regulas 36. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

"Lai diferencētu vienoto platībmaksājumu shēmu un ar noteikumu, ka pārdalošais maksājums atbilstīgi šīs regulas 41. pantam netiek piemērots, dalībvalstis pilnībā ņem vērā atbalstu, kas piešķirts 2014. kalendārajam gadam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 125.a pantam.";

4)

regulas 72. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas ir saistīti ar pieprasījumu gadiem, kuri sākas pirms 2015. gada 1. janvāra.".

1)

regulas 119. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Tomēr Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu un attiecīgos īstenošanas noteikumus turpina piemērot līdz 2014. gada 31. decembrim; Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. un 44.a pantu un attiecīgos īstenošanas noteikumus turpina piemērot attiecīgi izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti, attiecībā uz 2013. lauksaimniecības finanšu gadu.";

2)

iekļauj šādu pantu:

"119.a pants

Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 966/2012

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta un no šīs regulas 9. panta 1. punkta, 2014. lauksaimniecības finanšu gadam nevajag sertifikācijas iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai izdevumi, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta atmaksa no Komisijas, ir likumīgi un pareizi.";

3)

regulas 121. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Tomēr šādus noteikumus piemēro:

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta:

1)

pievieno šādu pantu:

"214.a pants

Valsts atbalsta maksājumi konkrētām nozarēm Somijā

Saņemot Komisijas atļauju, Somija laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2013. gadā, pamatojoties uz 1994. gada Pievienošanās akta 141. pantu, ar noteikumu, ka:

Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā.";

2)

regulas 230. panta 1. punktā pievieno šādus apakšpunktus:

1)

regulas 31. pantā pievieno šādu punktu:

"6.   Horvātija var piešķirt maksājumus saskaņā ar šo pasākumu saņēmējiem apgabalos, kas noteikti atbilstīgi 32. panta 3. punktam, pat tad, ja minētā punkta trešajā daļā minētā precizēšana vēl nav pabeigta. Precizēšanu pabeidz ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrī. Saņēmējiem apgabalos, kas pēc precizēšanas pabeigšanas vairs nav tiesīgi saņemt atbalstu, turpmākus maksājumus saskaņā ar šo pasākumu vairs nesaņem.";

2)

regulas 58. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6.   Līdzekļus, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu, un līdzekļus, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b, 136. un 136.b pantu attiecībā uz 2013. un 2014. kalendāro gadu, arī iekļauj šā panta 4. punktā minētajā sadalījumā pa gadiem.";

3)

regulas 59. panta 4. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

—

6. panta 15., 17. un 18. punktu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas,

—

6. panta 20. punktu piemēro no 2013. gada 22. decembra, un

—

8. panta 3. punktu piemēro no minētajā pantā norādītajiem piemērošanas datumiem.