EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1305/2013

(2013. gada 17. decembris)

par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

MĒRĶI UN STRATĒĢIJA

I   NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka vispārīgos noteikumus, kas reglamentē Savienības atbalstu lauku attīstībai, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ("ELFLA"), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Ar to nosaka mērķus, ko palīdz sasniegt lauku attīstības politika, un Savienības lauku attīstības attiecīgās prioritātes. Ar to iezīmē lauku attīstības politikas stratēģisko kontekstu un nosaka pasākumus, kas jāpieņem, lai īstenotu lauku attīstības politiku. Turklāt ar to paredz noteikumus par plānošanu, tīklu veidošanu, pārvaldību, uzraudzību un novērtēšanu, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību, un noteikumus, ar kuriem nodrošina ELFLA koordinēšanu ar citiem Savienības instrumentiem.

2.   Šī regula papildina noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (15) otrajā daļā.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā definīcijas "plānošana", "darbība", "saņēmējs", "sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija", "publiskie izdevumi", "MVU", "pabeigta darbība" un "finanšu instrumenti" piemēro, kā tās noteiktas vai minētas 2. pantā un "mazāk attīstītie reģioni" un "pārejas reģioni"- kā tās noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

Turklāt piemēro šādas definīcijas:

2.   Dalībvalsts vai reģions var izvēlēties piemērot citu "meža" definīciju, nevis to, kas dota 1. punkta r) apakšpunktā, pamatojoties uz spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai uzskaites sistēmu. Dalībvalstis vai reģioni minēto terminu definē lauku attīstības programmā.

3.   Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attieksmē pret saņēmējiem un ņemtu vērā nepieciešamību pēc pielāgošanās laikposma, attiecībā uz gados jauna lauksaimnieka definīciju, kas dota 1. punkta n) apakšpunktā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu, kuros paredz nosacījumus, ar kuriem juridisku personu var uzskatīt par "gados jaunu lauksaimnieku", un nosaka atvieglojuma laikposmu profesionālo prasmju apguvei.

II   NODAĻA

Pamatuzdevums, mērķi un prioritātes

3. pants

Pamatuzdevums

ELFLA palīdz īstenot stratēģiju "Eiropa 2020", sekmējot ilgtspējīgu lauku attīstību visā Savienībā, papildinot citus KLP instrumentus, kohēzijas politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Tā veicina tādas Savienības lauksaimniecības nozares attīstību, kas ir teritorijas un vides ziņā līdzsvarotāka, klimatam labvēlīgāka, noturīgāka, konkurētspējīgāka un novatoriskāka. Tā veicina arī lauku teritoriju attīstību.

4. pants

Mērķi

KLP vispārējā satvarā atbalsts lauku attīstībai, tostarp pasākumiem pārtikas un nepārtikas nozarē un mežsaimniecībā, palīdz sasniegt šādus mērķus:

5. pants

Savienības lauku attīstības prioritātes

Lai sasniegtu lauku attīstības mērķus, kuri palīdz īstenot stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, izmanto šādas sešas Savienības lauku attīstības prioritātes, kuras atspoguļo VSS attiecīgos tematiskos mērķus:

Visas minētās prioritātes palīdz sasniegt transversālos mērķus inovācijas, vides, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā. Programmās uzmanību var veltīt arī mazāk nekā sešām prioritātēm, ja tas ir pamatots ar situācijas analīzi attiecībā uz stiprām un vājām pusēm, iespējām un draudiem ("SVID") un ex ante novērtējumu. Katrā programmā pievēršas vismaz četrām prioritātēm. Ja dalībvalsts iesniedz valsts programmu un reģionālo programmu kopumu, valsts programmā var pievērsties mazāk nekā četrām prioritātēm.

Lai īstenotu kādu no prioritātēm, programmās var iekļaut arī citas svarīgas jomas, ja tas ir pamatoti un izmērāmi.

II   SADAĻA

PLĀNOŠANA

I   NODAĻA

Programmu saturs

6. pants

Lauku attīstības programmas

1.   ELFLA dalībvalstīs darbojas ar lauku attīstības programmu starpniecību. Ar minētajām programmām īsteno stratēģiju, lai ar III sadaļā minēto pasākumu kopumu īstenotu Savienības lauku attīstības prioritātes. Minēto Savienības prioritāšu sasniegšanai prasa atbalstu no ELFLA.

2.   Dalībvalsts var iesniegt vai nu vienu programmu visai tās teritorijai, vai reģionālu programmu kopumu. Vai arī – pienācīgi pamatotos gadījumos – tā var iesniegt valsts programmu un reģionālu programmu kopumu. Ja dalībvalsts iesniedz valsts programmu un reģionālo programmu kopumu, pasākumi un/vai darbību veidi tiek plānoti vai nu valsts, vai reģionālā līmenī, un tiek nodrošināta valsts un reģionālajās programmās iekļauto stratēģiju saskaņotība.

3.   Dalībvalstis, kurām ir reģionālas programmas, var iesniegt apstiprināšanai saskaņā ar 10. panta 2. punktu arī valsts sistēmu, kas satur šo programmu kopējos elementus, neprasot atsevišķu budžeta piešķīrumu.

To dalībvalstu sistēmās, kurās ir reģionālas programmas, var būt arī iekļauta tabula, kurā pa reģioniem un gadiem apkopoti dati par kopējo ELFLA ieguldījumu, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirts attiecībā uz visu plānošanas laikposmu.

7. pants

Tematiskas apakšprogrammas

1.   Lai palīdzētu sasniegt Savienības prioritātes lauku attīstības jomā, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var iekļaut tematiskas apakšprogrammas, ar kurām pievēršas konkrētām vajadzībām. Šādas tematiskas apakšprogrammas var attiekties inter alia uz:

Orientējošs saraksts ar pasākumiem un darbību veidiem, kas ir īpaši svarīgi katrai tematiskajai apakšprogrammai, ir izklāstīts III pielikumā.

2.   Tematiskās apakšprogrammas var attiekties arī uz īpašām vajadzībām, kas saistītas ar lauksaimniecības nozaru pārstrukturēšanu un būtiski ietekmē konkrēta lauku apvidus attīstību.

3.   Attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar tematiskajām apakšprogrammām un kas saistītas ar mazām saimniecībām un īsām piegādes ķēdēm, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un bioloģisko daudzveidību, II pielikumā noteiktās atbalsta likmes var paaugstināt par 10 papildu procentu punktiem. Attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem un kalnu apgabaliem maksimālās atbalsta likmes var paaugstināt saskaņā ar II pielikumu. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nepārsniedz 90 %.

8. pants

Lauku attīstības programmu saturs

1.   Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. pantā, katrā lauku attīstības programmā iekļauj:

2.   Ja lauku attīstības programmā ir ietvertas tematiskas apakšprogrammas, katrā apakšprogrammā iekļauj:

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par to, kā 1. un 2. punktā aprakstītie elementi norādāmi lauku attīstības programmās un noteikumus 6. panta 3. punktā minēto valsts sistēmu saturam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

II   NODAĻA

Lauku attīstības programmu sagatavošana, apstiprināšana un grozīšana

9. pants

Ex ante nosacījumi

Papildus vispārējiem ex ante nosacījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XI pielikuma II daļā, ex ante nosacījumus, kas minēti šīs regulas IV pielikumā piemēro ELFLA plānošanai, ja tie attiecas uz programmas prioritātēs uzskaitītajiem konkrētajiem mērķiem un ir tiem piemērojami.

10. pants

Lauku attīstības programmu apstiprināšana

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai priekšlikumu par katru lauku attīstības programmu, kas satur 8. pantā minēto informāciju.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu apstiprina katru lauku attīstības programmu.

11. pants

Lauku attīstības programmu grozīšana

Dalībvalstu lūgumus veikt grozījumus programmās apstiprina saskaņā ar šādām procedūrām:

12. pants

Procedūras noteikumi un termiņi

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras noteikumus un termiņus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

III   SADAĻA

ATBALSTS LAUKU ATTĪSTĪBAI

I   NODAĻA

Pasākumi

13. pants

Pasākumi

Katru lauku attīstības pasākumu plāno tā, lai tas īpaši veicinātu vienas vai vairāku Savienības lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu. Orientējošs saraksts ar pasākumiem, kas ir īpaši svarīgi Savienības prioritātēm, ir dots VI pielikumā.

14. pants

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem. Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi var ietvert mācību kursus, darbseminārus un praktisko apmācību.

Atbalstu var paredzēt arī īstermiņa pieredzes apmaiņai lauku saimniecību pārvaldības un mežu apsaimniekošanas jomā, kā arī lauku saimniecību un mežu apmeklējumiem.

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu ir paredzēts personām, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, zemes apsaimniekotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir MVU, kuri darbojas lauku apvidos.

Atbalsta saņēmējs ir mācību vai citas zināšanu pārneses un informācijas pasākuma sniedzējs.

3.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no standarta izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas personāla kvalifikācijas un regulāras apmācības ziņā.

4.   Atbilstīgās izmaksas saskaņā ar šo pasākumu ir zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas. Demonstrējumu projektu gadījumā atbalsts var segt arī attiecīgās ieguldījumu izmaksas. Atbilstīgās izmaksas ir arī dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi, kā arī lauksaimnieku aizvietošanas izmaksas. Visas šajā punktā minētās izmaksas atmaksā saņēmējam.

5.   Lai nodrošinātu, ka visas lauku saimniecību un mežsaimniecības pieredzes apmaiņas programmas un apmeklējumi ir skaidri nošķirti no līdzīgām darbībām saistībā ar citām Savienības programmām, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 83. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz apmaiņas programmu lauku saimniecību pārvaldības un mežu apsaimniekošanas jomā un attiecībā uz lauku saimniecību un mežu apmeklējumu ilgumu un saturu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par dalībnieku izmaksu segšanas nosacījumiem, tostarp izmantojot parakstītas kvītis vai citus līdzīgus dokumentus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

15. pants

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai:

2.   Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētā atbalsta saņēmējs ir konsultāciju vai mācību pakalpojumu sniedzējs. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir iestādei vai struktūrai, kas izvēlēta, lai izveidotu lauku saimniecību pārvaldības, lauku saimniecību atbalsta, lauku saimniecību konsultāciju vai mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumus.

3.   Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas. Saņēmējus saskaņā ar minēto pasākumu izvēlas, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu. Atlases procedūru reglamentē saskaņā ar tiesību aktiem par publisko iepirkumu, un tā ir atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām. Tā ir objektīva, un tajā nepiedalās kandidāti, kuriem ir interešu konflikts.

Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ievēro informācijas neizpaušanas saistības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

4.   Konsultācijas individuāliem lauksaimniekiem, gados jauniem lauksaimniekiem, kā definēti šajā regulā, un citiem zemes apsaimniekotājiem ir saistītas ar vismaz vienu Savienības lauku attīstības prioritāti un aptver vismaz vienu no šādiem elementiem:

Konsultācijas var aptvert arī citus jautājumus, un jo īpaši ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos, bioloģisko daudzveidību un ar ūdens aizsardzību saistītu informāciju, kā paredzēts I pielikumā Regulā (ES) Nr. 1307/2013, vai jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecības darbības ekonomiskajiem un vides rādītājiem, tostarp konkurētspējas aspektus. Tās var būt konsultācijas par to, kā veidot īsas piegādes ķēdes, par bioloģisko lauksaimniecību un par veselības aspektiem lopkopībā.

5.   Konsultācijas meža tiesiskajiem valdītājiem ietver vismaz tos attiecīgos pienākumus, kas paredzēti Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK un Ūdens pamatdirektīvā. Tās var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža saimniecības ekonomiskajiem un vides rādītājiem.

6.   Konsultācijas MVU var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ekonomiskajiem un vides rādītājiem.

7.   Ja tas ir pienācīgi pamatots un lietderīgi, konsultācijas var daļēji sniegt grupā, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālo klientu apstākļus.

8.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu aprobežojas ar maksimālajām summām, kas noteiktas II pielikumā. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pakāpeniski samazina ilgākais piecu gadu laikā pēc uzsākšanas.

16. pants

Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz lauksaimnieku un lauksaimnieku grupu jaunu dalību:

2.   Šajā pasākumā paredzētais atbalsts var ietvert arī izmaksas, ko rada informācijas un noieta veicināšanas darbības, ko iekšējā tirgū īsteno ražotāju grupas attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma, kas saņem atbalstu saskaņā ar 1. punktu.

3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punktu ne ilgāk kā piecus gadus piešķir kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura lielumu nosaka saskaņā ar pastāvīgo izmaksu līmeni, kas izriet no dalības atbalstītajās shēmās.

Šajā punktā "pastāvīgās izmaksas" ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstāmajā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību šādā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību shēmas specifikācijām.

Šā panta vajadzībām "lauksaimnieks" ir aktīvs lauksaimnieks Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta nozīmē.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi un summu, kas noteikta II pielikumā.

5.   Lai ņemtu vērā jaunus Savienības tiesību aktus, kuri var ietekmēt saskaņā ar šo pasākumu sniegto atbalstu, un lai nodrošinātu atbilstību citiem Savienības instrumentiem attiecībā uz lauksaimniecības pasākumu veicināšanu un lai novērstu konkurences kropļošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecīgi par konkrētām Savienības shēmām, uz kurām attiecas 1. punkta a) apakšpunkts, un par ražotāju grupu īpatnībām un tādu darbību veidiem, par kuriem varētu tikt piešķirts atbalsts saskaņā ar 2. punktu, paredzot nosacījumus, lai novērstu produktu diskrimināciju un noteiktu nosacījumus, pamatojoties uz kuriem atbalsts komerciālām preču zīmēm nebūtu pieejams.

17. pants

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz materiālajiem un/vai nemateriālajiem ieguldījumiem, kas:

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām.

Ja veic ieguldījumus, lai atbalstītu lauku saimniecības pārstrukturēšanu, dalībvalstis novirza atbalstu lauku saimniecībām saskaņā ar SVID analīzi, kura veikta saistībā ar Savienības lauku attīstības prioritāti "visu veidu lauksaimniecības lauku saimniecību dzīvotspējas un konkurētspējas veicināšana visos reģionos un novatorisku lauksaimniecības tehnoloģiju un mežu ilgtspējīgas pārvaldības veicināšana".

3.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas II pielikumā. Minētās maksimālās likmes var palielināt gados jauniem lauksaimniekiem, kolektīviem ieguldījumiem, tostarp tādiem, kas saistīti ar ražotāju organizāciju apvienošanos, un integrētiem projektiem, kas ietver atbalstu saskaņā ar vairākiem pasākumiem, ieguldījumiem 32. pantā minētajos apgabalos, kuros ir dabas un citi specifiski ierobežojumi, ieguldījumiem, kas saistīti ar darbībām saskaņā ar 28. un 29. pantu, un darbībām, kuras atbalsta no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai saskaņā ar atbalsta likmēm, kas noteiktas I pielikumā. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

4.   Atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta c) un d) apakšpunktu, piemēro II pielikumā noteiktās atbalsta likmes.

5.   Atbalstu var sniegt gados jauniem lauksaimniekiem, kas pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji, saistībā ar ieguldījumiem, lai panāktu atbilstību lauksaimniecības ražošanai piemērojamiem Savienības standartiem, tostarp darba drošības jomā. Šādu atbalstu var sniegt, ilgākais, divdesmit četrus mēnešus no dibināšanas dienas.

6.   Ja Savienības tiesību aktos tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz lauksaimniekiem, atbalstu var piešķirt saistībā ar ieguldījumiem, lai panāktu atbilstību minētajām prasībām, ilgākais, divpadsmit mēnešus no dienas, kad tās kļuva obligātas lauku saimniecībai.

18. pants

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

2.   Atbalstu piešķir lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām. Atbalstu var piešķirt arī publisko tiesību subjektiem, ja pastāv saikne starp šādu subjektu veiktiem ieguldījumiem un lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu.

3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs ir oficiāli atzinušas, ka dabas katastrofa ir notikusi un ka šī katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (22) pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, ir izraisījuši attiecīgā lauksaimniecības potenciāla iznīcināšanu vismaz 30 % apmērā.

4.   Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par dabas katastrofas vai katastrofāla notikuma rezultātā zaudētiem ienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

5.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas II pielikumā.

19. pants

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu piešķir gados jauniem lauksaimniekiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu piešķir lauksaimniekiem vai lauku saimniecības locekļiem, kas uzsāk ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem un fiziskām personām lauku reģionos.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu piešķir mazām lauku saimniecībām, kā definējušas dalībvalstis.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, fiziskām personām lauku reģionos, kā arī lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir lauksaimniekiem, kuri laikā, kad tie iesniedz atbalsta pieteikumu, vismaz vienu gadu ir tiesīgi piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un kuri apņemas visu savu saimniecību un atbilstīgās tiesības uz maksājumu galīgi nodot citam lauksaimniekam. Atbalstu maksā no nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim vai aprēķina atbilstīgi minētajam laikposmam un izmaksā kā vienreizēju maksājumu.

3.   Par lauku mājsaimniecības locekli var uzskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu neatkarīgi no juridiskā statusa, kas grupai un tās locekļiem noteikts valsts tiesību aktos, izņemot lauku saimniecību strādniekus. Ja juridiska persona vai juridisku personu grupa tiek uzskatīta par lauku mājsaimniecības locekli, šim loceklim atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā ir jāveic lauksaimnieciska darbība lauku saimniecībā.

4.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts darījumdarbības plāns. Darījumdarbības plāna īstenošana ir jāuzsāk deviņos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem, kas saņem atbalstu, kā noteikts 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, darījumdarbības plānā paredz, ka gados jauns lauksaimnieks atbilst aktīvu lauksaimnieku definīcijai Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. pantā 18 mēnešos pēc saimniecības izveides.

Dalībvalstis nosaka maksimālo un minimālo robežvērtību, kas ļauj lauku saimniecībām saņemt atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Minimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, ir augstāka nekā maksimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Atbalstu var saņemt tikai saimniecības, kas atbilst mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu definīcijai.

5.   Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izmaksā vismaz divās daļās laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Daļas var pakāpeniski samazināt. Tā atbalsta pēdējo daļu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots darījumdarbības plāns.

6.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā summa ir noteikta I pielikumā. Tā atbalsta summu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, dalībvalstis nosaka, ņemot vērā arī sociāli ekonomisko stāvokli programmas īstenošanas apgabalā.

7.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir vienāds ar 120 % no gada maksājuma, ko saņēmējs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu.

8.   Lai nodrošinātu ELFLA līdzekļu efektīvu un racionālu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka darījumdarbības plānu minimālo saturu un kritērijus, kas dalībvalstīm jāizmanto, nosakot šā panta 4. punktā minētās robežvērtības.

20. pants

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu jo īpaši attiecas uz:

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas tikai uz maza mēroga infrastruktūru, kā definēts katras dalībvalsts programmā. Tomēr lauku attīstības programmās var paredzēt īpašas atkāpes no šā noteikuma ieguldījumiem platjoslas sakaru un atjaunojamu energoresursu jomā. Tādā gadījumā nosaka skaidrus kritērijus, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem.

3.   Par 1. punktā minētiem ieguldījumiem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja attiecīgās darbības tiek īstenotas saskaņā ar lauku apvidu pašvaldību un ciematu un to pamatpakalpojumu attīstības plāniem, ja šādi plāni ir izstrādāti, un šie ieguldījumi ir saskanīgi ar jebkuru attiecīgu vietējās attīstības stratēģiju.

21. pants

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

2.   Ierobežojumus, kas 22.līdz 26. pantā paredzēti saistībā ar īpašumtiesībām uz mežu, nepiemēro tropu vai subtropu mežiem un ar mežu klātām platībām Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas jūras nelielajās salās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 (23) nozīmē un Francijas aizjūras departamentos.

Saimniecībām, kuras pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīga informācija, kura iekļauta meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā instrumentā, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

22. pants

Apmežošana un meža izveide

1.   Atbalstu saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu ilgākais uz divpadsmit gadiem piešķir publiskiem un privātiem zemes tiesiskajiem valdītājiem un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru, lai segtu negūtos ienākumus no lauksaimniecības un uzturēšanas izmaksas, ietverot agrotehnisko kopšanu un jaunaudžu kopšanu. Valsts īpašumā esošas zemes gadījumā atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja struktūra, kas šo zemi pārvalda, ir privāta struktūra vai pašvaldība.

Atbalsts valsts iestāžu īpašumā esošas zemes apmežošanai vai ātraudzīgiem kokiem sedz tikai ierīkošanas izmaksas.

2.   Uz atbalstu var pretendēt gan par lauksaimniecības zemi, gan lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Stādītās sugas ir piemērotas apgabalā valdošajiem vides un klimatiskajiem apstākļiem un atbilst vides prasību minimumam. Atbalsts netiek piešķirts, lai stādītu kokus īscirtmeta atvasājiem, Ziemassvētku eglītes vai ātraudzīgus kokus, ko izmanto enerģijas ražošanai. Apgabalos, kuros apmežošanu apgrūtina slikti augsnes un klimatiskie apstākļi, atbalstu var piešķirt par citu vietējiem apstākļiem piemērotu daudzgadīgu kokaugu sugu, piemēram, krūmu, stādīšanu.

3.   Lai nodrošinātu to, ka lauksaimniecības zemes apmežošana ir saskaņā ar vides politikas mērķiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz šā panta 2. punktā minēto vides prasību minimuma noteikšanu.

23. pants

Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

1.   Atbalstu saskaņā ar 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu ilgākais uz pieciem gadiem piešķir privātiem zemes tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru uzturēšanas izmaksu segšanai.

2.   Piemērojot šo pantu, "agromežsaimniecības sistēmas" ir zemes izmantojuma sistēmas, kurās koki tiek audzēti lauksaimniecības platībās. Dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo koku skaitu uz vienu hektāru, ņemot vērā vietējos augsnes, klimatiskos un vides apstākļus, mežsaimniecības sugas un vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

3.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta II pielikumā.

24. pants

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

1.   Atbalstu saskaņā ar 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu piešķir privāto un publisko mežu tiesiskajiem valdītājiem un citiem privāttiesību subjektiem un publisko tiesību subjektiem un to apvienībām, un tas sedz izmaksas par:

2.   Ja veic kaitēkļu un slimību profilakses pasākumus, attiecīgās katastrofas riskam jābūt pamatotam ar zinātniskiem pierādījumiem un zinātniskas sabiedriskas organizācijas apliecinātam. Attiecīgā gadījumā programmā jāiekļauj saraksts ar to augiem kaitīgo organismu sugām, kas var izraisīt katastrofu.

Atbalsttiesīgās darbības ir saskanīgas ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu. Saimniecībām, kuras pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegta attiecīga informācija, kura iekļauta meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā instrumentā, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, kurā sīki izklāstīti profilakses mērķi.

Uz atbalstu meža ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt par meža platībām, kas saskaņā ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības.

3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs ir oficiāli atzinušas, ka ir notikusi dabas katastrofa un ka šī katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu vismaz 20 % apmērā.

4.   Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par dabas katastrofas rezultātā zaudētiem ienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

25. pants

Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

1.   Atbalstu saskaņā ar 21. panta 1. punkta d) apakšpunktu piešķir fiziskām personām, privāto un publisko mežu tiesiskajiem valdītājiem un citiem privāttiesību subjektiem un publisko tiesību subjektiem un to apvienībām.

2.   Ieguldījumu mērķis ir izpildīt saistības attiecībā uz vides mērķiem, ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu un/vai meža un meža zemes estētisko vērtību paaugstināšanu attiecīgajā teritorijā vai ekosistēmu potenciālu uzlabošanu, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas, neizslēdzot ekonomiskos ieguvumus ilgtermiņā.

26. pants

Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē, izmantošanā un tirdzniecībā

1.   Atbalstu saskaņā ar 21. panta 1. punkta e) apakšpunktu piešķir privātmeža tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām un MVU attiecībā uz ieguldījumiem, kas uzlabo mežsaimniecības potenciālu vai ir saistīti ar pārstrādi, izmantošanu un tirdzniecību, kas rada meža produktu pievienoto vērtību. Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, nelielajās Egejas jūras salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē un Francijas aizjūras departamentos atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kas nav MVU.

2.   Ieguldījumus, kas saistīti ar mežu ekonomiskās vērtības paaugstināšanu, pamato ar paredzamajiem mežu stāvokļa uzlabojumiem vienā vai vairākās saimniecībās, un tie var ietvert ieguldījumus augsnei un resursiem labvēlīgā mežizstrādes tehnikā un praksē.

3.   Ieguldījumi, kas saistīti ar koksnes kā izejvielas vai enerģijas avota izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām pirms rūpnieciskās pārstrādes.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas II pielikumā.

27. pants

Ražotāju grupu un organizāciju izveide

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai veicinātu ražotāju grupu un organizāciju izveidi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ar mērķi:

2.   Atbalstu piešķir ražotāju grupām un organizācijām, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz darījumdarbības plānu. To piešķir tikai ražotāju grupām un organizācijām, kas ir MVU.

Dalībvalstis pārbauda, vai darījumdarbības plāna mērķi ir sasniegti piecu gadu laikā pēc ražotāju grupas vai organizācijas atzīšanas.

3.   Atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, ne ilgāk kā piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa vai organizācija tika atzīta, pamatojoties uz tās darījumdarbības plānu, un to pakāpeniski samazina. To aprēķina, pamatojoties uz grupas vai organizācijas pārdotās produkcijas gada apjomu. Dalībvalstis pēdējo daļu izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta darījumdarbības plāna pareiza īstenošana.

Pirmajā gadā dalībvalstis var izmaksāt ražotāju grupai vai organizācijai atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz tās locekļu pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību trijos gados pirms viņu pievienošanās grupai vai organizācijai. Attiecībā uz ražotāju grupām un organizācijām mežsaimniecības nozarē atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas locekļu pārdotās produkcijas vidējo vērtību pēdējos piecos gados pirms grupas vai organizācijas atzīšanas, izņemot lielāko un mazāko vērtību.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās likmes un summas, kas noteiktas I pielikumā.

5.   Dalībvalstis var turpināt ražotāju grupām sniegt ar darbības uzsākšanu saistītu atbalstu pat pēc tam, kad tās ir tikušas atzītas kā ražotāju organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (24) nosacījumiem.

28. pants

Agrovide un klimats

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šo pasākumu atbalstu dara pieejamu visā to teritorijā saskaņā ar to īpašajām vajadzībām un prioritātēm valsts, reģionālā vai vietējā mērogā. Minētā pasākuma mērķis ir saglabātun veicināt tādas izmaiņas, kas vajadzīgas tādas lauksaimniecības prakses īstenošanai, kura dod pozitīvu ieguldījumu attiecībā uz vidi un klimatu. Minētā pasākuma iekļaušana lauku attīstības programmās ir obligāta valsts un/vai reģionālajā līmenī.

2.   Agrovides un klimata maksājumus piešķir lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām vai lauksaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju grupām, kuras brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienu vai vairākas agrovides un klimata saistības attiecībā uz lauksaimniecības zemi, kas jādefinē dalībvalstīm, tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz lauksaimniecības platību, kas definēta šīs regulas 2. pantā. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar vides mērķu sasniegšanas vajadzībām, agrovides un klimata maksājumus drīkst piešķirt citiem zemes apsaimniekotājiem vai zemes apsaimniekotāju grupām.

3.   Agrovides un klimata maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri ir noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, attiecīgos kritērijus un minimālās darbības, kā noteikts, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu, un mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas attiecīgās minimālās prasības, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Visas šīs obligātās prasības ir noteiktas programmā.

4.   Dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai personām, kuras uzņemas saistības veikt darbības saskaņā ar šo pasākumu, tiktu sniegtas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija. Tās var to veikt, inter alia nodrošinot tādas ekspertu konsultācijas, kas attiecas uz saistībām, un/vai šajā pasākumā paredzēto atbalstu piešķirot ar nosacījumu, ka veikta attiecīga apmācība.

5.   Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas nepieciešams vēlamo vides ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem savās lauku attīstības programmās var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot iespēju tās katru gadu pagarināt pēc sākotnējā laikposma beigām. Attiecībā uz jaunām saistībām, kas seko uzreiz pēc sākotnējā laikposmā īstenotajām saistībām, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var noteikt īsāku laikposmu.

6.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījumu izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no maksājuma, kas izmaksāts par agrovides un klimata saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas vai lauksaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju grupas, maksimālais līmenis ir 30 %.

Aprēķinot pirmajā daļā minētos maksājumus, dalībvalstis atskaita summu, kas vajadzīga, lai novērstu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. pantā minētās prakses divkāršo finansējumu.

Pienācīgi pamatotos gadījumos atbalstu darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu, var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienu vienību attiecībā uz saistībām atteikties no teritoriju komerciālas izmantošanas, ko aprēķina, pamatojoties uz radītajām papildu izmaksām un neiegūtajiem ienākumiem.

7.   Ja tas vajadzīgs pasākuma efektīvas piemērošanas nodrošināšanai, dalībvalstis var izmantot saņēmēju atlases procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

8.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

Saskaņā ar šo pasākumu atbalstu nepiešķir par saistībām, uz kurām attiecas bioloģiskās lauksaimniecības pasākums.

9.   Darbībām, uz kurām neattiecas 1.līdz 8. punktā izklāstītie noteikumi, atbalstu var piešķirt saistībām par ģenētisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un attīstību lauksaimniecībā. Šādas saistības var īstenot citi saņēmēji, kas nav minēti 2. punktā.

10.   Lai nodrošinātu, ka agrovides un klimata saistības tiek noteiktas saskaņā ar Savienības lauku attīstības prioritātēm, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz:

11.   Lai nodrošinātu, ka nepastāv 6. punkta otrajā daļā minētā divkaršā finansējuma iespēja, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 90. pantu, izklāstot izmantojamo aprēķina metodi, tostarp līdzvērtīgu pasākumu gadījumā saskaņā ar 43. pantu Regulā (ES) Nr. 1306/2013.

29. pants

Bioloģiskā lauksaimniecība

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par lauksaimniecības platības hektāru lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas uzņemas brīvprātīgi pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, kas definētas Regulā (EK) Nr. 834/2007 un kas ir aktīvi lauksaimnieki Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta nozīmē.

2.   Atbalstu piešķir tikai par saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2012 VI sadaļas I nodaļai, attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kuri noteikti, ievērojot 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu Regulā (ES) Nr. TM/2013, attiecīgās mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas minimālās prasības, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas noteiktas valsts tiesību aktos. Visas šīs prasības ir noteiktas programmā.

3.   Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Ja atbalstu piešķir, lai pārietu uz bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis var noteikt īsāku sākotnējo laikposmu, kas atbilst pārejas laikposmam. Ja atbalstu piešķir, lai saglabātu bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var paredzēt iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām saistību termiņu katru gadu pagarināt. Tādām jaunām saistībām, kas attiecas uz saglabāšanu un kas seko uzreiz pēc sākotnējā laikposmā īstenotajām saistībām, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var noteikt īsāku laikposmu.

4.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no maksājuma, kas izmaksāts par šīm saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas, maksimālais līmenis ir 30 %.

Aprēķinot pirmajā apakšpunktā minētos maksājumus, dalībvalstis atvelk summu, kas vajadzīga, lai novērstu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā minēto prakses divkāršo finansējumu.

5.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas II pielikumā.

6.   Lai nodrošinātu, ka nepastāv 4. punkta otrajā daļā minētā divkāršā finansējuma iespēja, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu, izklāstot izmantojamo aprēķina metodi.

30. pants

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir katru gadu par lauksaimniecības platības hektāru vai meža hektāru, lai saņēmējiem kompensētu papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas attiecīgajās teritorijās izriet no nelabvēlīgiem faktoriem, kuri saistīti ar Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu.

Aprēķinot šajā pasākumā paredzēto atbalstu, dalībvalstis atvelk summu, kas vajadzīga, lai novērstu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā minēto prakses divkāršo finansējumu.

2.   Atbalstu piešķir lauksaimniekiem un privātiem meža tiesiskajiem valdītājiem, un privāto meža tiesisko valdītāju apvienībām. Pienācīgi pamatotos gadījumos to var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

3.   Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK piešķir tikai par nelabvēlīgiem faktoriem, kas izriet no prasībām, kuras pārsniedz labu lauksaimniecības un vides apstākļu uzturēšanu, kā paredzēts Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 94. pantā un II pielikumā un attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kas noteikti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu.

4.   Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Ūdens pamatdirektīvu piešķir tikai attiecībā uz īpašām prasībām, kas:

5.   Prasības, kas minētas 3. un 4. punktā, norāda programmā.

6.   Maksājumus var saņemt par šādām teritorijām:

7.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

8.   Lai nodrošinātu, ka nepastāv 1. punkta otrajā daļā minētā divkāršā finansējuma iespēja, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu, izklāstot izmantojamo aprēķina metodi.

31. pants

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

1.   Maksājumus lauksaimniekiem kalnu apgabalos un citos apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, piešķir katru gadu par lauksaimniecības platības hektāru, lai lauksaimniekiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā.

Papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kurus neietekmē dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un ņemot vērā maksājumus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļai.

Aprēķinot papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, dalībvalstis attiecīgi pamatotos gadījumos var diferencēt maksājuma līmeni, ņemot vērā:

2.   Maksājumus piešķir lauksaimniekiem, kuri apņemas veikt lauksaimniecisku darbību apgabalos, kas noteikti atbilstīgi 32. pantam un kas ir aktīvi lauksaimnieki Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta nozīmē.

3.   Maksājumus nosaka starp minimālo un maksimālo summu, kas noteikta II pielikumā. Pienācīgi pamatotos gadījumos šos apjomus drīkst palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

4.   Dalībvalstis paredz, ka maksājumus, kuri pārsniedz saimniecības platības robežvērtību, kas jānosaka programmā, pakāpeniski samazina, izņemot gadījumus, kad dotācija sedz tikai minimālo maksājumu par hektāru gadā, kā noteikts II pielikumā.

Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalsts var piemērot maksājumu samazinājumu šo juridisko personu vai grupu locekļu līmenī ar nosacījumu, ka:

5.   Papildus 2. punktā paredzētajiem maksājumiem saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis no 2014. līdz 2020. gadam var piešķirt maksājumus saņēmējiem apgabalos, kas 2007.–2013. gada plānošanas laikposmā bijuši atbalsttiesīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu. Saņēmējiem, kas pēc 32. panta 3. punktā minētās jaunās robežu noteikšanas vairs nav atbalsttiesīgi, šos maksājumus pakāpeniski samazina ilgākais četru gadu laikposmā. Minētais laikposms sākas ar dienu, kad robežu noteikšana saskaņā ar 33. panta 3. punktu ir pabeigta, un vēlākais 2018. gadā. Minētie maksājumi sākas ar ne vairāk kā 80 % no vidējā maksājuma, kas noteikts programmā 2007.–2013. gada plānošanas laikposmam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu, un kas beidzas vēlākais 2020. gadā, maksājot summu, kas nepārsniedz 20 %. Kad pakāpeniskas samazināšanas rezultātā maksājuma apjoms sasniedz EUR 25, dalībvalsts var turpināt piešķirt maksājumus šādā apjomā, līdz ir beidzies pakāpeniskas pārtraukšanas laikposms.

Pēc robežu noteikšanas pabeigšanas saņēmēji apgabalos, kuri joprojām ir atbalsttiesīgi, pilnībā saņem šajā pasākumā paredzētos maksājumus.

32. pants

To apgabalu noteikšana, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

1.   Pamatojoties uz 2., 3. un 4. punktu, dalībvalstis nosaka apgabalus, kuros ir tiesības pretendēt uz 31. pantā paredzētajiem maksājumiem, izdalot šādas kategorijas:

2.   Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 31. pantu, kalnu apgabaliem ir raksturīgas ievērojami ierobežotas iespējas izmantot zemi un ievērojami lielākas ražošanas izmaksas, ko izraisa:

Apgabalus uz ziemeļiem no 62. paralēles un dažus piegulošos apgabalus uzskata par kalnu apgabaliem.

3.   Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 31. pantu, apgabalus, kas nav kalnu apgabali, uzskata par apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi, ja vismaz 60 % lauksaimniecības platības atbilst vismaz vienam no III pielikumā minētajiem kritērijiem saskaņā ar norādīto robežvērtību.

Šo nosacījumu ievērošanu nodrošina vietējās administratīvās vienības (LAU2 līmenī) vai skaidri norobežotas vietējās vienības līmenī, kura aptver vienu nepārprotami vienlaidu ģeogrāfisko apgabalu ar nosakāmu ekonomisko un administratīvo identitāti.

Nosakot to apgabalu robežas, uz kuriem attiecas šis punkts, dalībvalstis veic precizēšanu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ar mērķi neiekļaut apgabalus, kuros ir dokumentēti pirmajā daļā minētie būtiskie dabas ierobežojumi, bet kuros tie ir pārvarēti ar ieguldījumiem vai saimniecisko darbību, vai pierādījumiem par normālu zemes ražīgumu, vai ja 31. panta 1. punktā minētie zaudētie ienākumi vai papildu izmaksas tiek kompensētas ar ražošanas metodēm vai lauksaimniecības sistēmām.

4.   Apgabali, kas nav minēti 2. un 3. punktā, var pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 31. pantu, ja tos ietekmē specifiski ierobežojumi un ja zemes apsaimniekošana ir jāturpina, lai saglabātu vai uzlabotu vidi, uzturētu laukus un saglabātu apgabala tūrisma potenciālu vai aizsargātu krasta līniju.

Apgabali, kuros ir specifiski ierobežojumi, aptver lauksaimniecības platības, kurās dabīgie ražošanas apstākļi ir līdzīgi, un to kopējais apmērs nepārsniedz 10 % no attiecīgās dalībvalsts platības.

Turklāt šajā punktā paredzētos maksājumus var attiecināt arī, ja:

Šo nosacījumu ievērošanu nodrošina vietējās administratīvās vienības LAU2 līmenī vai skaidri norobežotas vietējās vienības līmenī, kura aptver vienu nepārprotami vienlaidu ģeogrāfisko apgabalu ar nosakāmu ekonomisko un administratīvo identitāti. Nosakot to apgabalu robežas, uz kuriem attiecas šī daļa, dalībvalstis veic precizēšanu, kā minēts 32. panta 3. punktā. Platības, ko uzskata par atbilstīgām saskaņā ar šo daļu, ņem vērā, rēķinot otrajā daļā minēto 10 % ierobežojumu.

Atkāpjoties no minētā, pirmā daļa neattiecas uz dalībvalsti, kuras visa teritorija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 un Regulu (EK) Nr. 1257/1999 tiek uzskatīta par apgabalu ar stipri nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.

5.   Dalībvalstis lauku attīstības programmām pievieno:

33. pants

Dzīvnieku labturība

1.   Dzīvnieku labturības maksājumus saskaņā ar šo pasākumu piešķir lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības, un kuri ir aktīvi lauksaimnieki Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta nozīmē.

2.   Dzīvnieku labturības maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, un citas attiecīgas obligātās prasības. Šīs attiecīgās prasības nosaka programmā.

Minētās saistības uzņemas uz vienu gadu līdz septiņiem gadiem ar iespēju tās atjaunot.

3.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē lauksaimniekiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no maksājuma, kas izmaksāts par dzīvnieku labturības saistībām.

Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

4.   Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku labturības saistības ir saskaņā ar vispārējo Savienības politiku šajā jomā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz tādu apgabalu definēšanu, kurās dzīvnieku labturības saistībām jānodrošina augstāki ražošanas metožu standarti.

34. pants

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par meža hektāru publisko un privāto mežu tiesiskajiem valdītājiem un citiem privāttiesību subjektiem un publisko tiesību subjektiem un to apvienībām, kas brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kuras ietver vienas vai vairākas meža vides un klimata saistības. Valsts īpašumā esošu mežu gadījumā atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja struktūra, kas šo mežu pārvalda, ir privāta struktūra vai pašvaldība.

Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka to lauku attīstības programmās, atbalstu saskaņā ar 1. punktu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīga informācija, kura iekļauta meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā instrumentā, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

2.   Maksājumi aptver tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgās obligātās prasības, kuras noteiktas valsts meža likumā vai citos attiecīgos valsts tiesību aktos. Visas šīs prasības ir noteiktas programmā.

Saistības uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas ir nepieciešams un pienācīgi pamatots, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās konkrētiem saistību veidiem var noteikt ilgāku laikposmu.

3.   Maksājumi kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no maksājuma, kas izmaksāts par meža vides saistībām. Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos atbalstu darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu, var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai vienreizēju maksājumu par vienu vienību attiecībā uz saistībām atteikties no koku un mežu komerciālas izmantošanas, ko aprēķina, pamatojoties uz radītajām papildu izmaksām un neiegūtajiem ienākumiem.

4.   Attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas 1., 2. un 3. punkts, publisko tiesību un privāttiesību subjektiem var piešķirt atbalstu par meža ģenētisko resursu saglabāšanu un uzlabošanu.

5.   Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz darbību veidiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 4. punktu.

35. pants

Sadarbība

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai veicinātu sadarbības veidus, kas ietver vismaz divus tiesību subjektus, un jo īpaši:

2.   Sadarbība, kas minēta 1. punktā, jo īpaši attiecas uz:

3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai jaunizveidotām kopām un tīkliem un kopām un tīkliem, kas uzsāk darbību, kādu tie līdz šim nav veikuši.

Atbalstu par darbībām saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu var piešķirt arī atsevišķiem dalībniekiem, ja šāda iespēja ir paredzēta lauku attīstības programmā.

4.   Izplata rezultātus, ko saskaņā ar 2. punktu atsevišķi dalībnieki ir guvuši izmēģinājuma projektos, kas veikti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, un darbībās, kas veiktas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

5.   Saskaņā ar šo pasākumu ir tiesības pretendēt uz atbalstu par šādām izmaksām, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem sadarbības veidiem:

6.   Ja tiek īstenots darījumdarbības plāns, vides plāns, meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, vai attīstības stratēģija, dalībvalstis var piešķirt atbalstu vai nu kā kopējo summu, kas sedz sadarbības izmaksas un īstenoto projektu izmaksas, vai arī segt tikai sadarbības izmaksas un projektu īstenošanai izmantot līdzekļus no citiem pasākumiem vai citiem Savienības fondiem.

Ja atbalstu izmaksā kā kopējo summu un īstenotais projekts ir tāds, uz kuru attiecas cits šīs regulas pasākums, tad piemēro attiecīgo atbalsta maksimālo summu vai likmi.

7.   Atbalstu var piešķirt arī sadarbībai starp dalībniekiem, kas atrodas dažādos reģionos vai dalībvalstīs.

8.   Atbalstu izmaksā ne ilgāk kā septiņus gadus, izņemot attiecībā uz kolektīvām darbībām vides jomā pienācīgi pamatotos gadījumos.

9.   Sadarbību saskaņā ar šo pasākumu var apvienot ar projektiem, kurus tajā pašā teritorijā atbalsta citi Savienības fondi, nevis ELFLA. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem.

10.   Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu, kuros sīkāk norāda to izmēģinājuma projektu, kopu, tīklu, īso piegādes ķēžu un vietējo tirgu īpašības, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai šā panta 2. punktā uzskaitītajiem darbību veidiem.

36. pants

Riska pārvaldība

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

2.   Šajā pantā "lauksaimnieks" ir aktīvs lauksaimnieks Regulas (ES) Nr. 1307/2013 nozīmē.

3.   Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā "kopfonds" ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, turklāt kompensācijas maksājumus veic iesaistītajiem lauksaimniekiem par ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums, vai kaitēkļu invāzija vai vides incidents, vai saistībā ar ienākumu ievērojamu samazināšanos.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

5.   Lai nodrošinātu ELFLA budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz 38. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 39. panta 4. punktā minēto kopfondiem izsniegto komerciālo aizdevumu minimālo un maksimālo termiņu.

Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

37. pants

Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

1.   Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai par apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku vai augu slimība, kaitēkļu invāzija vai vides incidents, vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, un kas iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējā produkcijas gada apjoma iepriekšējos trīs gados vai no trīs gadu produkcijas vidējā apjoma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. Lai aprēķinātu lauksaimnieka produkcijas gada apjomu, var izmantot rādītājus. Izmantotā aprēķināšanas metode ļauj noteikt atsevišķa lauksaimnieka faktiskos zaudējumus attiecīgajā gadā.

Radīto zaudējumu apmēru var aprēķināt, ņemot vērā katra produkta veida konkrētās īpašības un izmantojot:

2.   Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojuma, kaitēkļu invāzijas vai vides incidenta gadījumam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes oficiāli atzītam.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata var uzskatīt, ka šāda oficiālā atzīšana ir piešķirta.

3.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām finansiālo kompensāciju saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu var piešķirt tikai tādu slimību gadījumos, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas izveidotajā dzīvnieku slimību sarakstā vai Lēmuma 2009/470/EK pielikumā.

4.   Apdrošināšanas maksājumi kompensē ne vairāk kā kopējās izmaksas, kas sedz 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos zaudējumus, un nav saistīti ar prasībām vai norādēm par turpmākās produkcijas veidu vai apjomu.

Dalībvalstis var ierobežot prēmijas summu, kuras apmērā var pretendēt uz atbalstu, nosakot attiecīgus maksimālos apjomus.

5.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta II pielikumā.

38. pants

Kopfondi nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku un augu slimībām, kaitēkļu invāzijām un vides incidentiem

1.   Attiecīgajam kopfondam ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja:

2.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par kopfondu izveidošanu un pārvaldību, jo īpaši par kompensācijas maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem un lauksaimnieku tiesībām uz atbalstu krīzes gadījumā, kā arī par šo noteikumu ievērošanas administrēšanu un uzraudzību. Dalībvalstis nodrošina, ka fondiem noteiktajā kārtībā ir paredzētas sankcijas gadījumos, kad lauksaimnieks ir rīkojies nolaidīgi.

Incidentiem, kas minēti 36. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir jābūt attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes oficiāli atzītiem.

3.   Finansiālie ieguldījumi, kas minēti 36. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var attiekties tikai uz:

Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai, lai segtu zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums, kaitēkļu invāzija vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, vai novērstu vides incidentu, un kas iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējā produkcijas gada apjoma iepriekšējos trīs gados vai no trīs gadu produkcijas vidējā apjoma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. Lai aprēķinātu lauksaimnieka produkcijas gada apjomu, var izmantot rādītājus. Izmantotā aprēķināšanas metode ļauj noteikt atsevišķa lauksaimnieka faktiskos zaudējumus attiecīgajā gadā.

Publisko līdzekļu ieguldījums neveido sākotnējo kapitālu.

4.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām finansiālo kompensāciju saskaņā ar 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu var piešķirt tādu slimību gadījumos, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas izveidotajā dzīvnieku slimību sarakstā vai Lēmuma 2009/470/EK pielikumā.

5.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta II pielikumā.

Dalībvalstis var ierobežot izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, piemērojot:

39. pants

Ienākumu stabilizācijas instruments

1.   Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai tad, ja ienākumu kritums pārsniedz 30 % no atsevišķa lauksaimnieka vidējiem gada ienākumiem iepriekšējo trīs gadu laikposmā vai trīs gadu vidējiem ienākumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām ienākumi ir to ieņēmumu summa, kurus lauksaimnieks gūst no tirgus, ietverot jebkādu publisko atbalstu un atskaitot resursu izmaksas. Kopfonda maksājumi lauksaimniekiem kompensē mazāk nekā 70 % no zaudētajiem ienākumiem tajā gadā, kad ražotājs kļūst tiesīgs saņemt šo palīdzību.

2.   Attiecīgajam kopfondam ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja:

3.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par kopfondu izveidošanu un pārvaldību, jo īpaši par kompensācijas maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem krīzes gadījumā un par šo noteikumu ievērošanas administrēšanu un uzraudzību. Dalībvalstis nodrošina, ka fondiem noteiktajā kārtībā ir paredzētas sankcijas gadījumos, kad lauksaimnieks ir rīkojies nolaidīgi.

4.   Finansiālie ieguldījumi, kas minēti 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var attiekties tikai uz:

5.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta II pielikumā.

40. pants

Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana

1.   Atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt valsts papildu tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 19. pantu. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro arī atbalstam, kas piešķirams saskaņā ar šo pantu.

2.   Atbalsts, ko piešķir lauksaimniekiem attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. gadu, nepārsniedz starpību starp:

3.   Savienības ieguldījums atbalstā, ko saskaņā ar šo pantu Horvātijā piešķir attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. gadu, nepārsniedz 20 % no tās attiecīgā kopējā ELFLA gada piešķīruma.

4.   ELFLA ieguldījuma likme attiecībā uz tiešo maksājumu papildinājumiem nepārsniedz 80 %.

41. pants

Pasākumu īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus šīs iedaļas pasākumu īstenošanai attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

LEADER

42. pants

LEADER vietējās rīcības grupas

1.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 34. pantā minētajiem uzdevumiem vietējās rīcības grupas var veikt arī papildu uzdevumus, kurus tām deleģējusi vadošā iestāde un/vai maksājumu aģentūra.

2.   Vietējās rīcības grupas var pieprasīt avansa maksājumu no kompetentās maksājumu aģentūras, ja šāda iespēja paredzēta lauku attīstības programmā. Avansa apjoms nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar kārtējām izmaksām un aktivizēšanas izmaksām.

43. pants

LEADER darbības uzsākšanas komplekts

Atbalsts LEADER vietējai attīstībai var ietvert arī LEADER darbības uzsākšanas komplektu vietējām kopienām, kas 2007.–2013. gada plānošanas laikposmā nav īstenojušas LEADER. LEADER darbības uzsākšanas komplekts ietver atbalstu spēju veidošanai un maziem izmēģinājuma projektiem. Atbalstam no LEADER darbības uzsākšanas komplekta nav nosacījuma, ka ir jāiesniedz LEADER vietējās attīstības stratēģija.

44. pants

LEADER sadarbības pasākumi

1.   Atbalstu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā, piešķir:

2.   Bez citām vietējās rīcības grupām par vietējās rīcības grupas partneriem ELFLA satvarā var būt:

3.   Gadījumos, kad sadarbības projektus neizvēlas vietējās rīcības grupas, dalībvalstis izveido nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu.

Vēlākais divus gadus pēc to lauku attīstības programmu apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz starpvalstu sadarbības projektu atlasi, un atbilstīgo izmaksu sarakstu.

Kompetentā iestāde apstiprina sadarbības projektu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc projekta pieteikuma iesniegšanas dienas.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprinātos starpvalstu sadarbības projektus.

II   NODAĻA

Vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi

45. pants

Ieguldījumi

1.   Lai par ieguldījuma darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida ieguldījumu, ja ieguldījumam varētu būt negatīva ietekme uz vidi.

2.   Izdevumi, kas ir tiesīgi saņemt ELFLA atbalstu, sedz tikai:

3.   Lauksaimniecības ieguldījumu gadījumā nav tiesību pretendēt uz ieguldījumu atbalstu par lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, tiesību uz maksājumu, dzīvnieku, viengadīgu augu iegādi un to stādīšanu. Tomēr, ja saskaņā ar 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek atjaunots dabas katastrofās vai katastrofālos notikumos cietušais lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, dzīvnieku iegādes izdevumi var būt atbilstīgie izdevumi.

4.   Ar ieguldījumiem saistīta atbalsta saņēmēji no kompetentajām maksājumu aģentūrām var lūgt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar ieguldījumiem, ja šāda iespēja ir paredzēta lauku attīstības programmā.

5.   Papildu apgrozāmais kapitāls, kas ir saistīts ar jauniem ieguldījumiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē, kas saņem ELFLA atbalstu ar finanšu instrumenta starpniecību, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, var būt atbilstīgi izdevumi. Šādi atbilstīgie izdevumi nepārsniedz 30 % no kopējās atbilstīgo izdevumu summas, kas paredzēta ieguldījumiem. Attiecīgo lūgumu pienācīgi pamato.

6.   Lai ņemtu vērā konkrētu ieguldījumu veidu specifiskās īpašības, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu paredzot nosacījumus, ar kādiem citas izmaksas saistībā ar izpirkumnomas līgumiem, lietotu iekārtu iegādi var uzskatīt par atbilstīgiem izdevumiem, un lai noteiktu tos atjaunojamo energoresursu infrastruktūras veidus, saistībā ar kuriem ir jābūt tiesībām pretendēt uz atbalstu.

46. pants

Ieguldījums apūdeņošanā

1.   Neskarot šīs regulas 45. pantu, attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un esošās apūdeņotās platībās par atbilstīgiem izdevumiem uzskata vienīgi tādus ieguldījumus, kas atbilst šā panta nosacījumiem.

2.   Upes baseina apsaimniekošanas plāns, kā paredzēts Direktīvā Ūdens pamatdirektīvā, ir paziņots Komisijai par visu teritoriju, kurā jāveic ieguldījums, kā arī par visām citām teritorijām, kuru vidi varētu ietekmēt ieguldījums. Pasākumi, kurus atbilstīgi Ūdens pamatdirektīvas 11. pantam piemēro saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu un kuriem ir saikne ar lauksaimniecības nozari, ir precizēti attiecīgajā pasākumu programmā.

3.   Ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas ir ieviesta vai tiks ieviesta kā daļa no ieguldījuma un kas dod iespēju atbalstītā ieguldījuma līmenī mērīt ūdens izmantošanu.

4.   Ieguldījums esošās apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabošanā ir atbilstīgs tikai tad, ja atbilstīgi ex ante novērtējumam tas sniedz iespēju potenciāli ietaupīt ūdens resursus vismaz 5 % līdz 25 % robežās saskaņā ar esošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem.

Ja ieguldījums ietekmē gruntsūdens tilpes vai virszemes ūdenstilpes, kurām attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ noteiktais statuss ir sliktāks par labu:

Nevienu no 4. punktā minētajiem nosacījumiem nepiemēro tādam ieguldījumam esošā iekārtā, kas ietekmē tikai energoefektivitāti, vai ieguldījumam rezervuāra izveidē, vai ieguldījumam attīrīta ūdens izmantošanā, kas neietekmē gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi.

5.   Ieguldījums, kura rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgo gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi, ir atbilstīgs tikai tad, ja:

Platības, kas noteiktas un pamatotas programmā, kuras nav apūdeņotas, bet kurās vēl nesenā pagātnē darbojās apūdeņošanas iekārta, var tikt uzskatītas par apūdeņotām platībām, lai noteiktu apūdeņotās platības neto pieaugumu.

6.   Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, ieguldījumi, kura rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, joprojām var būt atbilstīgi ELFLA atbalstam, ja:

Turklāt atkāpes 5. punkta a) apakšpunkta nosacījumu nepiemēro ieguldījumiem jaunas apūdeņošanas iekārtas izveidē, kurai ūdeni piegādā no esoša rezervuāra, ko pirms 2013. gada 31. oktobra ir apstiprinājušas kompetentās iestādes, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

47. pants

Noteikumi par platībatkarīgajiem maksājumiem

1.   Hektāru skaits, uz kuru attiecas saistības atbilstīgi 28., 29. un 34. pantam, var atšķirties gadu no gada, ja:

2.   Ja visu zemi vai daļu zemes, uz kuru attiecas saistības, vai visu saimniecību nodod citai personai laikposmā, kurā ir spēkā saistības, minētā cita persona var pārņemt saistības vai to daļu, kas atbilst nodotajai zemei, uz atlikušo laikposma daļu vai izbeigt to piemērošanu, un par laikposmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksāšanu nepieprasa.

3.   Ja saņēmējs nespēj turpmāk izpildīt saistības, ko tas uzņēmies, tāpēc ka saimniecības zeme vai daļa no tās tiek pārdalīta vai saimniecība ir pakļauta valsts zemes konsolidācijas pasākumiem vai kompetentu valsts iestāžu apstiprinātiem zemes konsolidācijas pasākumiem, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saistības varētu pielāgot saimniecības jaunajai situācijai. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laikposmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksāšanu nepieprasa.

4.   Nepārvaramas varas apstākļos un ārkārtas apstākļos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 2. pantā, saņemtā atbalsta atmaksāšanu nepieprasa.

5.   Šā panta 2. punktu attiecībā uz visas saimniecības nodošanas gadījumiem un 4. punktu piemēro arī 33. pantā paredzētajām saistībām.

6.   Lai nodrošinātu platībatkarīgo pasākumu efektīvu īstenošanu un aizsargātu Savienības finansiālās intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu, paredzot nosacījumus, kas piemērojami saistību pārveidošanai vai pielāgošanai saskaņā ar 28., 29., 33. un 34. pantā minētajiem pasākumiem, un precizējot citas situācijas, kurās nepieprasa atbalsta atmaksāšanu.

48. pants

Pārskatīšanas klauzula

Attiecībā uz darbībām, ko veic saskaņā ar 28., 29., 33. un 34. pantu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to pielāgošanu, ja tiek grozīti šajos pantos minētie attiecīgie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, kuri šīm saistībām jāpārsniedz. Pārskatīšanas klauzula attiecas arī uz grozījumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu divkāršo finansējumu praksēmi, kas minētas 43. pantā Regulā (ES) Nr. 1307/2013 gadījumā, ja minētās prakses tiek grozītas.

Darbībās, ko veic saskaņā ar 28., 29., 33. un 34. pantu un kas pārsniedz pašreizējā plānošanas laikposma ilgumu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai varētu tās pielāgot nākamā plānošanas laikposma tiesiskajam regulējumam.

Ja saņēmējs nepiekrīt šādai koriģēšanai, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laikposmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksāšanu nepieprasa.

49. pants

Darbību atlase

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 30. panta 3. punkta d) apakšpunktu, lauku attīstības programmas vadošā iestāde pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosaka atlases kritērijus darbībām. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un mērķtiecīgākus pasākumus saskaņā ar Savienības lauku attīstības prioritātēm. Nosakot un piemērojot atlases kritērijus, attiecībā uz darbības apjomu ņem vērā proporcionalitātes principu.

2.   Dalībvalsts iestāde, kas atbild par darbību atlasi, izņemot 28.. līdz 31., 33. līdz 34. pantā un 36.. līdz 39. pantā minētās darbības, nodrošina to, ka darbības atlasa saskaņā ar 1. punktā minētajiem atlases kritērijiem un saskaņā ar pārredzamu un labi dokumentētu procedūru.

3.   Attiecīgā gadījumā saņēmējus var atlasīt, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, piemērojot ekonomikas un vides efektivitātes kritērijus.

50. pants

Lauku apvidus definīcija

Šīs regulas piemērošanas vajadzībām vadošā iestāde definē "lauku apvidu" programmas līmenī. Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var noteikt šādu definīciju pasākumam vai darbības veidam.

III   NODAĻA

Tehniskā palīdzība un tīklu veidošana

51. pants

Tehniskās palīdzības finansējums

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantu ELFLA pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā līdz 0,25 % no sava gada piešķīruma var izmantot, lai finansētu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. pantā minētos uzdevumus, ietverot 52. pantā minētā Eiropas tīkla Lauku attīstībai un 53. pantā minētā EIP tīkla izveidošanas un darbības izmaksas.

ELFLA var finansēt arī darbības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (25) 41. panta 2. punktā, saistībā ar Savienības kvalitātes shēmas norādēm un simboliem.

Šīs darbības veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 (26) 58. pantu un jebkuriem citiem minētās regulas noteikumiem un tās īstenošanas noteikumiem, kas piemērojami šāda veida budžeta izpildei.

2.   Pēc dalībvalstu ierosmes līdz 4 % no katras lauku attīstības programmas kopējās summas var atvēlēt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. pantā minētajiem uzdevumiem, kā arī izmaksām, kas saistītas ar sagatavošanas darbu, lai noteiktu robežas 32. pantā minētajiem apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.

Par izmaksām, kas saistītas ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. pantā minēto sertifikācijas iestādi, nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo punktu.

Nepārsniedzot minēto 4 % limitu, tiek rezervēta summa 54. pantā minētā valsts lauku tīkla izveidošanai un darbībai.

3.   Lauku attīstības programmu gadījumā, kas aptver gan vismazāk attīstītos reģionus, gan citus reģionus, ELFLA ieguldījuma likmi 59. panta 3. punktā minētajai tehniskajai palīdzībai var noteikt, ņemot vērā to reģionu veidu, kas programmā ir vairākumā.

52. pants

Eiropas tīkls lauku attīstībai

1.   Saskaņā ar 51. panta 1. punktu izveido Eiropas tīklu lauku attīstībai, kura mērķis ir Savienības līmenī apvienot valstu tīklus, organizācijas un administrācijas, kas darbojas lauku attīstības jomā.

2.   Ar Eiropas tīkla lauku attīstībai palīdzību veidotās sadarbības mērķis ir:

3.   Tīklam ir šādi uzdevumi:

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Eiropas tīkla Lauku attīstībai organizatorisko struktūru un darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

53. pants

Eiropas inovāciju partnerības tīkls

1.   Saskaņā ar 55. panta 1. punktu izveido EIP tīklu, lai atbalstītu 61. pantā minēto EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Tas dod iespēju veidot darba grupu, konsultāciju dienestu un pētnieku sadarbības tīklus.

2.   EIP tīkla mērķis ir:

3.   EIP tīklam ir šādi uzdevumi:

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka EIP tīkla organizatorisko struktūru un darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

54. pants

Valsts lauku tīkls

1.   Katra dalībvalsts izveido valsts lauku tīklu, kas apvieno lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un administrācijas. Arī Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā minētā partnerība ietilpst valsts lauku tīklā.

Dalībvalstis ar reģionālām programmām var iesniegt apstiprināšanai īpašu programmu valsts lauku tīkla izveidei un darbībai.

2.   Valsts lauku tīkla darbības mērķis ir:

3.   ELFLA atbalstu saskaņā ar 51. panta 3. punktu izmanto:

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par valsts lauku tīklu izveidi un darbību un 1. punktā minēto īpašo programmu saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

IV   SADAĻA

EIP LAUKSAIMNIECĪBAS RAŽĪGUMAM UN ILGTSPĒJAI

55. pants

Mērķi

1.   EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai:

2.   EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai cenšas īstenot savus mērķus:

3.   ELFLA palīdz sasniegt mērķus, kas izvirzīti EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai, saskaņā ar 35. pantu sniedzot atbalstu EIP darba grupām, kas minētas 56. pantā, un EIP tīklam, kas minēts 53. pantā.

56. pants

Darba grupas

1.   EIP darba grupas ir daļa no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Tās izveido ieinteresētās personas, piemēram, lauksaimnieki, pētnieki, konsultanti un uzņēmumi, kas iesaistīti lauksaimniecības un pārtikas nozarē un kas ir saistīti ar EIP mērķu sasniegšanu.

2.   EIP darba grupas izstrādā iekšējās procedūras, kas nodrošina to darbības un lēmumu pieņemšanas pārredzamību un palīdz izvairīties no interešu konflikta situācijām.

3.   Dalībvalstis savās programmās nosaka, cik lielā mērā tās atbalsta minētās darba grupas.

57. pants

Darba grupu uzdevumi

1.   EIP darba grupas izstrādā plānu, kurā ietverts:

2.   Īstenojot novatoriskos projektus, darba grupas:

3.   Darba grupas izplata sava projekta rezultātus, jo īpaši ar EIP tīkla palīdzību.

V   SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

58. pants

Resursi un to sadalījums

1.   Neskarot šā panta 5., 6. un 7. punktu, kopējais Savienības atbalsta apjoms lauku attīstībai saskaņā ar šo regulu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 84 936 miljonu apmērā, 2011. gada cenās, saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

2.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem 0,25 % atvēl Komisijas tehniskajai palīdzībai, kas minēta 51. panta 1. punktā.

3.   Lai plānotu un pēc tam iekļautu vispārējā Savienības budžetā 1. punktā minētās summas, tās indeksē ar 2 % gadā.

4.   Šā panta 1. punktā minēto summu sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij pēc tam, kad ir atvilkta 2. punktā minētā summa, ir izklāstīts Ia pielikumā.

5.   No summām, kas saskaņā ar 4. punktu piešķirtas attiecīgajai dalībvalstij, atskaita līdzekļus, ko minētā dalībvalsts pārvieto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 14. panta 2. punktu.

6.   Līdzekļus, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu un 14. panta 1. punktu, un – attiecībā uz 2013. kalendāro gadu – līdzekļus, kas pārvietoti uz ELFLA, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (27) 10.b un 136. pantu, arī iekļauj sadalījumā pa gadiem, kas minēts 4. punktā.

7.   Lai ņemtu vērā attīstību saistībā ar sadalījumu pa gadiem, kas minēts 4. punktā, tostarp pārvietojumus, kas minēti 5. un 6. punktā; lai veiktu tehniskus pielāgojumus, nemainot vispārējos piešķīrumus; vai lai ņemtu vērā jebkuras citas izmaiņas, kas ar kādu tiesību aktu paredzētas pēc šīs regulas pieņemšanas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu, lai pārskatītu I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

8.   Lai piešķirtu izpildes rezervi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 3. un 4. punktā, pieejamajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas ELFLA vajadzībām iekasēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. pantu, pieskaita Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantā minētās summas. Minētos pieejamos piešķirtos ieņēmumus dalībvalstīm proporcionāli to daļai no ELFLA atbalsta kopējā apjoma.

59. pants

Fonda ieguldījums

1.   ELFLA maksimālo ieguldījumu programmā nosaka lēmumā, ar kuru apstiprina lauku attīstības programmu. Vajadzības gadījumā lēmumā skaidri norāda apropriācijas, kas piešķirtas mazāk attīstītajiem reģioniem.

2.   ELFLA ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz visiem atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.

3.   Lauku attīstības programmās nosaka vienotu ELFLA ieguldījuma likmi, ko piemēro visiem pasākumiem. Attiecīgā gadījumā nosaka atsevišķu ELFLA ieguldījuma likmi mazāk attīstītajiem reģioniem, tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē, un pārejas reģioniem. ELFLA ieguldījuma maksimālā likme ir:

Minimālā ELFLA ieguldījuma likme ir 20 %.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, ELFLA maksimālais ieguldījums:

5.   Vismaz 5 % un – attiecībā uz Horvātiju – 2,5 % no kopējā ELFLA ieguldījuma lauku attīstības programmā ir rezervēti LEADER.

6.   Vismaz 30 % no kopējā ELFLA ieguldījuma lauku attīstības programmā rezervē tādiem pasākumiem, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēti ieguldījumam vides un klimata jomā, pasākumiem, kas minēti 21., 28., 29. un 30. pantā, izņemot ar Ūdens pamatdirektīvu saistītus maksājumus, un 31., 32. un 34. pantā minētajiem pasākumiem.

Pirmā daļa neattiecas uz dalībvalstu tālākajiem reģioniem un aizjūras teritorijām.

7.   Ja dalībvalsts iesniedz gan valsts programmu, gan virkni reģionālu programmu, 5. un 6. punktu neattiecina uz valsts programmu. ELFLA ieguldījumu valsts programmā ņem vērā, katrai reģionālajai programmai aprēķinot 5. un 6. punktā minēto procentuālo likmi samērīgi šīs reģionālās programmas daļai valsts piešķīrumā.

8.   Izdevumus, ko līdzfinansē ELFLA, nelīdzfinansē ar struktūrfondu, Kohēzijas fonda vai cita Savienības finansēšanas instrumenta ieguldījumu.

9.   Publiskie izdevumi uzņēmumu atbalstam nepārsniedz valsts atbalstam noteiktos atbalsta limitus, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

60. pants

Izdevumu atbilstīgums

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 9. punkta, gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ jāveic ārkārtas pasākumi, lauku attīstības programmās var paredzēt, ka izdevumi, kas saistīti ar programmas izmaiņām, var būt atbilstīgi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.

2.   Par izdevumiem var pretendēt uz ELFLA ieguldījumu tikai tad, ja tie radušies par darbībām, par kurām pieņemts lēmums attiecīgās programmas vadošajā iestādē vai tās atbildībā saskaņā ar 49. pantā minētajiem atlases kritērijiem.

Izņemot 45. panta 2. punkta c) apakšpunktā definētās vispārējās izmaksas, attiecībā uz ieguldījumu darbībām saskaņā ar pasākumiem, uz kuriem attiecas LESD 42. pants, par atbilstīgiem uzskata tikai tos izdevumus, kas radušies pēc tam, kad pieteikums ir iesniegts kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis savās programmās var paredzēt to, ka atbilstīgi ir tikai tie izdevumi, kas radušies pēc tam, kad kompetentā iestādē ir apstiprinājusi atbalsta pieteikumu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro 51. panta 1. un 2. punktam.

4.   Saņēmēju veiktos maksājumus pamato ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina maksājuma veikšanu. Ja tas nav iespējams, maksājumus pamato ar dokumentiem, kuriem ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks, izņemot atbalsta veidus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

61. pants

Atbilstīgie izdevumi

1.   Ja kārtējās izmaksas sedz atbalsts saskaņā ar šo regulu, atbilstīgās izmaksas ir šādas izmaksas:

2.   Pētījumu izdevumi ir atbilstīgie izdevumi tikai tad, ja tie ir saistīti ar konkrētu programmas darbību vai konkrētiem programmas mērķiem un uzdevumiem.

3.   Ieguldījumi natūrā, proti, darbi, preces, pakalpojumi, zeme un nekustamais īpašums, par kuriem nav veikts maksājums naudā, ko apstiprina rēķini vai dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta nosacījumi.

62. pants

Pasākumu pārbaudāmība un kontrolējamība

1.   Dalībvalstis nodrošina to, lai visi lauku attīstības pasākumi, kurus tās plāno īstenot, būtu pārbaudāmi un kontrolējami. Šajā nolūkā katras lauku attīstības programmas vadošā iestāde un maksājumu aģentūra paredz lauku attīstības programmā iekļaujamo pasākumu pārbaudāmības un kontrolējamības ex ante novērtējumu. Vadošā iestāde un maksājumu aģentūra pasākumu kontrolējamības un pārbaudāmības novērtēšanu veic arī lauku attīstības programmas īstenošanas laikā. Ex ante novērtējumā un novērtējumā, ko veic īstenošanas laikposmā, ņem vērā iepriekšējā un pašreizējā plānošanas laikposmā veiktās kontroles rezultātus. Ja novērtējums atklāj, ka pārbaudāmības un kontrolējamības prasības nav izpildītas, attiecīgos pasākumus atbilstīgi koriģē.

2.   Ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz standarta izmaksām vai papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem, dalībvalstis nodrošina to, lai attiecīgie aprēķini būtu atbilstīgi un pareizi, un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pierādāmu aprēķinu. Šajā nolūkā struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no iestādēm, kuras atbild par programmas īstenošanu un kurām ir atbilstīga kompetence, veic aprēķinus vai apstiprina aprēķinu atbilstību un pareizību. Paziņojumu, ar ko apstiprina aprēķinu atbilstību un precizitāti, iekļauj lauku attīstības programmā.

63. pants

Avansi

1.   Avansu izmaksas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kas atbilst 100 % no avansa apjoma. Attiecībā uz publiskā sektora saņēmējiem avansu izmaksā pašvaldībām, reģionālām iestādēm un to apvienībām, kā arī publisko tiesību subjektiem.

Mehānisms, ko valsts iestāde nodrošina kā garantiju, tiek uzskatīts par līdzvērtīgu pirmajā daļā minētajai garantijai, ja iestāde apņemas samaksāt šīs garantijas segto summu gadījumā, ja netiek konstatētas tiesības uz izmaksāto avansu.

2.   Garantiju var atbrīvot tad, kad kompetentā maksājumu aģentūra konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar darbību saistītajam publiskajam ieguldījumam, pārsniedz avansa apjomu.

VI   SADAĻA

PĀRVALDĪBA, KONTROLE UN PUBLICITĀTE

64. pants

Komisijas pienākumi

Lai saistībā ar dalīto pārvaldību nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību saskaņā ar LESD 317. pantu, Komisija veic Regulā (ES) Nr. 1306/2013 noteiktos pasākumus un kontroli.

65. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Lai nodrošinātu Savienības finansiālo interešu efektīvu aizsardzību, dalībvalstis pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. panta 1. punktu.

2.   Dalībvalstis attiecībā uz katru lauku attīstības programmu izraugās šādas iestādes:

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka katrai lauku attīstības programmai ir izveidota attiecīga pārvaldības un kontroles sistēma tādā veidā, kas nodrošina vadošās iestādes un citu struktūru funkciju skaidru sadalījumu un nošķiršanu. Dalībvalstis ir atbildīgas par efektīvu sistēmu funkcionēšanu visā programmas laikposmā.

4.   Dalībvalstis skaidri nosaka vadošās iestādes, maksājumu aģentūras un saskaņā ar LEADER izveidoto vietējo rīcības grupu uzdevumus attiecībā uz atbilstības un atlases kritēriju piemērošanu un projektu atlases procedūru.

66. pants

Vadošā iestāde

1.   Vadošā iestāde ir atbildīga par programmas lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību un īstenošanu un jo īpaši par:

2.   Lai veiktu lauku attīstības darbību pārvaldību un īstenošanu, dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekiestādes, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

Ja daļa tās uzdevumu ir deleģēta citai struktūrai, vadošā iestāde saglabā visu atbildību par attiecīgo uzdevumu pārvaldības un īstenošanas efektivitāti un pareizību. Vadošā iestāde nodrošina to, ka tiek ieviesti atbilstīgi noteikumi, lai cita struktūra varētu iegūt visus minēto uzdevumu izpildei vajadzīgos datus un informāciju.

3.   Ja lauku attīstības programmā ir iekļauta tematiskā apakšprogramma, kā minēts 7. pantā, vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekiestādes, tostarp vietējās iestādes, vietējās rīcības grupas vai nevalstiskās organizācijas, lai veiktu minētās stratēģijas pārvaldību un īstenošanu. Šajā gadījumā piemēro 2. punktu.

Vadošā iestāde nodrošina to, ka 67. pantā minētās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas vajadzībām šīs tematiskās apakšprogrammas darbības un iznākumi ir noteikti atsevišķi.

4.   Ņemot vērā maksājumu aģentūru un citu iestāžu lomu, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1306/2013, – ja dalībvalstij ir vairāk nekā viena programma, tad, lai nodrošinātu līdzekļu saskaņotu pārvaldību un veidotu saikni starp Komisiju un pārvaldības iestādēm dalībvalstīs, var izraudzīties koordinējošo iestādi.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienotus noteikumus, lai piemērotu informācijas un publicitātes prasības, kas minētas 1. punkta i) apakšpunktā.

VII   SADAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   iedaļa

Uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide un mērķi

67. pants

Uzraudzības un novērtēšanas sistēma

Saskaņā ar šo sadaļu sadarbībā starp Komisiju un dalībvalstīm izveido vienotu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, un Komisija to pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

68. pants

Mērķi

Uzraudzības un novērtēšanas sistēmas mērķi ir:

2.   iedaļa

Tehniski noteikumi

69. pants

Kopīgi rādītāji

1.   Lai varētu apkopot datus Savienības līmenī, 67. pantā paredzētajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā nosaka kopīgo rādītāju sarakstu, kuri ir saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī programmas finansiālo izpildi, iznākumiem, rezultātiem un ietekmi, un ir piemērojami katrai programmai.

2.   Kopīgie rādītāji balstās uz pieejamajiem datiem, ir saistīti ar lauku attīstības politikas regulējuma struktūru un mērķiem un ļauj novērtēt politikas īstenošanas progresu, lietderību un efektivitāti attiecībā pret Savienības, valsts un programmas mērķiem un uzdevumiem. Kopīgie ietekmes rādītāji jābalsta uz pieejamiem datiem.

3.   Novērtētājs nosaka programmas ietekmi, ko mēra ar ietekmes rādītājiem. Pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti KLP novērtējumos, tostarp lauku attīstības programmu novērtējumos, Komisija ar dalībvalstu atbalstu izvērtē visu KLP instrumentu kopējo ietekmi.

70. pants

Elektroniskā informācijas sistēma

Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo galveno informāciju par programmas īstenošanu, par katru finansēšanai izraudzīto darbību, kā arī par pabeigtajām darbībām, tostarp svarīgāko informāciju par katru saņēmēju un projektu, reģistrē un uzglabā elektroniski.

71. pants

Informācijas sniegšana

Lauku attīstības pasākumu atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemas sniegt vadošajai iestādei un/vai norīkotajiem novērtētājiem vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai būtu iespējams uzraudzīt un novērtēt programmu, īpaši saistībā ar noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanu.

II   NODAĻA

Uzraudzība

72. pants

Uzraudzības procedūras

1.   Programmas īstenošanas kvalitāti uzrauga vadošā iestāde un uzraudzības komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 47. pantā.

2.   Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja veic katras lauku attīstības programmas uzraudzību, ņemot vērā finanšu, iznākuma un mērķa rādītājus.

73. pants

Uzraudzības komiteja

Dalībvalstis, kurās īsteno reģionālas programmas, var izveidot valsts uzraudzības komiteju, lai koordinētu šo programmu īstenošanu saistībā ar valsts regulējumu un finanšu resursu apguvi.

74. pants

Uzraudzības komitejas pienākumi

Uzraudzības komiteja pārliecinās par lauku attīstības programmas darbības rezultātiem un tās īstenošanas efektivitāti. Šim nolūkam papildus funkcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 49. pantā, uzraudzības komiteja:

75. pants

Gada īstenošanas ziņojums

1.   Līdz 2016. gada 30. jūnijam un katra nākamā gada 30. jūnijam, ietverot 2024. gadu, dalībvalsts iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par lauku attīstības programmas īstenošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. 2016. gadā iesniegtais ziņojums aptver 2014. un 2015. kalendāro gadu.

2.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā paredzēto prasību izpildīšanai, gada īstenošanas ziņojumos inter alia iekļauj informāciju par finansiālajām saistībām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem un kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas saistībā ar novērtēšanas plānu.

3.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā paredzēto prasību izpildīšanai, 2017. gadā iesniegtajā gada īstenošanas ziņojumā iekļauj arī aprakstu par visu programmā iekļauto apakšprogrammu īstenošanu.

4.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā paredzēto prasību izpildei, 2019. gadā iesniegtajā gada īstenošanas ziņojumā iekļauj arī aprakstu par visu programmā iekļauto apakšprogrammu īstenošanu un novērtējumu par progresu, kas panākts, lai nodrošinātu integrētu pieeju ELFLA un citu ES finansēšanas instrumentu izmantošanai lauku apvidu teritoriālās attīstības atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par gada īstenošanas ziņojumu sagatavošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

III   NODAĻA

Novērtēšana

76. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot elementus, kuriem jābūt iekļautiem ex ante un ex post novērtējumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 55. un 57. pantā, un noteikt minimālās prasības attiecībā uz novērtēšanas plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka novērtējumi ir saskaņā ar kopējo novērtēšanas pieeju, par ko panākta vienošanās saskaņā ar 67. pantu, organizē vajadzīgo datu ieguvi un apkopošanu un sniedz vērtētājiem daudzveidīgo informāciju, ko vērtētājiem nodrošina uzraudzības sistēma.

3.   Dalībvalstis novērtējuma ziņojumus dara pieejamus internetā, un Komisija – savā tīmekļa vietnē.

77. pants

Ex ante novērtējums

Dalībvalstis nodrošina to, ka ex ante vērtētāju jau agrīnā posmā iesaista lauku attīstības programmas izstrādes procesā, tostarp 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās analīzes izstrādē, programmas intervences loģikas izveidošanā un programmas mērķu noteikšanā.

78. pants

Ex post novērtējums

Dalībvalstis 2024. gadā sagatavo ex post novērtējuma ziņojumu par katru no savām lauku attīstības programmām. Minēto ziņojumu iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim.

79. pants

Novērtējumu kopsavilkumi

Komisija ir atbildīga par ex ante un ex post novērtējuma ziņojumu kopsavilkumu izstrādi Savienības līmenī.

Novērtējuma ziņojumu kopsavilkumus pabeidz vēlākais līdz 31. decembrim nākamajā gadā pēc attiecīgo novērtējumu iesniegšanas.

VIII   SADAĻA

KONKURENCES NOTEIKUMI

80. pants

Uzņēmumiem piemērojamie noteikumi

Atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir dažādiem uzņēmumu sadarbības veidiem, to var piešķirt tikai par tādiem sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, kurus piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206. līdz 210. pantu.

81. pants

Valsts atbalsts

1.   Ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi, dalībvalstu atbalstam lauku attīstībai piemēro LESD 107., 108. un 109. pantu.

2.   LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, vai 82. pantā minētajam valsts papildu finansējumam, uz ko attiecas LESD 42. pants.

82. pants

Valsts papildu finansējums

Maksājumus, ko dalībvalstis veikušas saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas LESD 42. pants, un kas paredzēti, lai sniegtu papildu finansējumu lauku attīstībai, kurai jebkurā plānošanas laikposma brīdī ir piešķirts Savienības atbalsts, dalībvalstis iekļauj lauku attīstības programmā, kā noteikts 8. panta 1. punkta j) apakšpunktā, un Komisija tos apstiprina, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

IX   SADAĻA

KOMISIJAS PILNVARAS, KOPĪGIE NOTEIKUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Komisijas pilnvaras

83. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 19. panta 8. punktā, 22. panta 3. punktā, 28. panta 10. un 11. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 8. punktā, 33. panta 4. punktā, 34. panta 5. punktā, 35. panta 10. punktā, 36. panta 5. punktā, 45. panta 6. punktā, 47. panta 6. punktā un 89. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 19. panta 8. punktā, 22. panta 3. punktā, 28. panta 10. un 11. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 8. punktā, 33. panta 4. punktā, 34. panta 5. punktā, 35. panta 10. punktā, 36. panta 5. punktā, 45. panta 6. punktā, 47. panta 6. punktā un 89. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā, 14. panta 5. punktā, 16. panta 5. punktā, 19. panta 8. punktā, 22. panta 3. punktā, 28. panta 10. un 11. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 8. punktā, 33. panta 4. punktā, 34. panta 5. punktā, 35. panta 10. punktā, 36. panta 5. punktā, 45. panta 6. punktā, 47. panta 6. punktā un 89. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 3. punktu, 14. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 19. panta 8. punktu, 22. panta 3. punktu, 28. panta 10. un 11. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 8. punktu, 33. panta 4. punktu, 34. panta 5. punktu, 35. panta 10. punktu, 36. panta 5. punktu, 45. panta 6. punktu, 47. panta 6. punktu un 89. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

84. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kuru sauc "Lauku attīstības komiteja". Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

II   NODAĻA

Kopīgie noteikumi

85. pants

Informācijas un dokumentu apmaiņa

1.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido informācijas sistēmu, lai nodrošinātu kopīgi interesējošu datu drošu apmaiņu starp Komisiju un katru dalībvalsti. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par minētās sistēmas darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 84. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija nodrošina piemērotas drošas elektroniskās sistēmas izveidi, lai reģistrētu, uzturētu un pārvaldītu galveno informāciju un ziņotu par uzraudzību un novērtēšanu.

86. pants

Personas datu apstrāde un aizsardzība

1.   Dalībvalstis un Komisija vāc personas datus ar nolūku veikt savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, uzraudzības un novērtēšanas pienākumus saskaņā ar šo regulu un konkrēti tos, kas paredzēti VI un VII sadaļā, un neapstrādā minētos datus veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku.

2.   Kad personas dati tiek apstrādāti uzraudzības un novērtēšanas nolūkos saskaņā ar VII sadaļu, izmantojot 85. pantā minēto drošo elektronisko sistēmu, šos datus padara anonīmus un apstrādā tikai apkopotā veidā.

3.   Personas datus apstrādā atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem. Jo īpaši - šādus datus neglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku nekā tas ir vajadzīgs mērķiem, kādiem tie ir vākti vai kādiem tie tiek turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas laikposmus, kas noteikti piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktos.

4.   Dalībvalstis informē datu subjektus par to, ka valsts un Savienības struktūras var apstrādāt viņu personas datus saskaņā ar 1. punktu un ka šajā sakarā datu subjektiem ir tiesības, kas izklāstītas attiecīgi Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumos par datu aizsardzību.

5.   Uz šo pantu attiecas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. līdz 114. pants.

87. pants

Vispārīgi KLP noteikumi

Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) Nr. 1306/2013 un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.

III   NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

88. pants

Regula (EK) Nr. 1698/2005

Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atceļ.

Regulu (EK) Nr. 1698/2005 turpina piemērot darbībām, kuras īsteno atbilstīgi programmām, ko Komisija saskaņā ar minēto regulu apstiprinājusi pirms 2014. gada 1. janvāra.

89. pants

Pārejas noteikumi

Lai atvieglotu pāreju no sistēmas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, uz sistēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 83. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, ietverot tehnisko palīdzību un atbalstu ex post novērtējumiem. Minētajos deleģētajos aktos var paredzēt arī nosacījumus par pāreju no lauku attīstības atbalsta Horvātijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 uz šajā regulā paredzēto atbalstu.

90. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(1)  Padomes regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 549. lpp).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013, (2013. gada 17. decembris) ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 608. lpp).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.)

(8)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 142, 14.05.1998., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  OV C 35, 9.2.2012, 1. lpp.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006. (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 549. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2009/470/EK (2009. gada 25. maijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.).

(22)  Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000. 1. lpp.)

(23)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2019/93 (1993. gada 19. jūlijs), ar ko nelielajām Egejas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007. (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 671. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(27)  Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)