EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1303/2013

(2013. gada 17. decembris),

ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumus (2),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumus (3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru ("Eiropas Strukturālie un investīciju fondi" – "ESI fondi"). Tajā arī paredzēti noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESI fondu efektivitāti, to savstarpējo koordināciju un koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem. Kopīgie noteikumi, kas piemērojami ESI fondiem, ir izklāstīti šīs regulas otrajā daļā.

Trešajā daļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF (abi kopā "struktūrfondi") un Kohēzijas fonda darbību attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda ("fondi") uzdevumiem, prioritārajiem mērķiem un organizāciju, kritērijiem, kas dalībvalstīm un reģioniem ir jāizpilda, lai tie kļūtu tiesīgi uz atbalstu no fondiem, pieejamajiem finanšu līdzekļiem un to piešķiršanas kritērijiem.

Ceturtajā daļā ir izklāstīti fondiem un EJZF piemērojamie vispārīgie noteikumi par pārvaldību un kontroli, finanšu pārvaldību, pārskatiem un finanšu korekcijām.

Šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (20) noteikumus un īpašos noteikumus, kas paredzēti turpmāk uzskaitītajās regulās ("konkrētu fondu regulas") saskaņā ar šā panta piekto daļu:

Šīs regulas otro daļu piemēro visiem ESI fondiem, izņemot gadījumus, ja tā tieši paredz atkāpes. Šīs regulas trešā un ceturtā daļa paredz noteikumus, ko piemēro papildus otrajai daļai, ko piemēro attiecīgi fondiem un fondiem un EJZP, un attiecīgajās konkrēto fondu regulās tā var tieši paredzēt atkāpes. Konkrētu fondu regulās var tikt paredzēti noteikumi, kas papildina šīs regulas otro daļu attiecībā uz ESI fondiem, šīs regulas trešo daļu attiecībā uz fondiem un šīs regulas ceturto daļu attiecībā uz fondiem un EJZP. Papildinošie noteikumi konkrētu fondu regulās nav pretrunā ar šīs regulas otro, trešo un ceturto daļu. Ja rodas šaubas par to, kuru noteikumu piemērot, šīs regulas otrajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu noteikumiem, un šīs regulas otrajai, trešajai un ceturtajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu regulām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

3. pants

Komisijas lēmumu termiņu aprēķināšana

Ja saskaņā ar 16. panta 2. un 3. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu, 102. panta 2. punktu, 107. panta 2. punktu un 108. panta 3. punktu Komisijai ir noteikts termiņš, kurā tai, izmantojot īstenošanas aktu, jāpieņem vai jāgroza lēmums, minētais termiņš neietver laikposmu, kas sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Komisija nosūta savus apsvērumus dalībvalstij, un beidzas tad, kad dalībvalsts atbild uz šiem apsvērumiem.

OTRĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ESI FONDIEM

I   SADAĻA

PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ATBALSTU ESI FONDIEM

4. pants

Vispārēji principi

1.   ESI fondi sniedz atbalstu ar tādu daudzgadu programmu starpniecību, kas papildina valsts, reģionālo un vietējo intervenci, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrētu fondu pamatuzdevumus saskaņā ar to Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ņemot vērā attiecīgās Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes un attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un — attiecīgā gadījumā valsts līmenī — valsts reformu programmu.

2.   Komisija un dalībvalstis, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašos apstākļus, nodrošina, lai atbalsts no ESI fondiem būtu saderīgs ar Savienības attiecīgajiem politikas virzieniem, horizontālajiem principiem, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un prioritātēm un lai tas papildinātu citus Savienības instrumentus.

3.   Atbalstu no ESI fondiem īsteno, Komisijai cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar subsidiaritātes principu.

4   Dalībvalstis attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un struktūras, ko tās izraudzījušās šim mērķim, ir atbildīgas par programmu sagatavošanu un īstenošanu un savu uzdevumu veikšanu sadarbībā ar attiecīgajiem 5. pantā minētajiem partneriem saskaņā ar šo regulu un konkrētu fondu noteikumiem.

5.   Nosakot ESI fondu iesaistīšanas un izmantošanas kārtību un jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas vajadzīgi programmu sagatavošanai un īstenošanai saistībā ar uzraudzību, ziņošanu, novērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ievēro proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta līmeni, kā arī ņem vērā vispārējo mērķi samazināt administratīvo slogu struktūrām, kuras iesaistītas programmu pārvaldībā un kontrolē.

6.   Komisija un dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām nodrošina koordināciju starp ESI fondiem un starp ESI fondu un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, stratēģijām un instrumentiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Savienības ārējo darbību.

7.   Savienības budžeta daļu, kas piešķirta ESI fondiem, izpilda pēc dalītas pārvaldības principa starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu, izņemot Kohēzijas fonda atbalsta summu, kas pārvietota uz EISI, kurš minēts šīs regulas 92. panta 6. punktā, inovatīvas darbības pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar ERAF regulas 8. pantu, tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas un atbalstu tiešajai pārvaldībai, saskaņā ar EJZF regulu.

8.   Komisija un dalībvalstis ievēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 30. pantu.

9.   Komisija un dalībvalstis nodrošina ESI fondu efektivitāti sagatavošanas un īstenošanas laikā saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu.

10.   Komisija un dalībvalstis veic attiecīgos uzdevumus saistībā ar ESI fondiem ar mērķi mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

5. pants

Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1.   Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista arī šādus partnerus:

2.   Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības pieeju dalībvalstis iesaista partnerus, kas minēti 1. punktā, partnerības nolīgumu un progresa ziņojumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp programmu uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 48. pantu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 149. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksu partnerības jomā ("rīcības kodekss"), lai atbalstītu un sekmētu dalībvalstu darbību partnerības organizēšanā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, atbilstoši kurai dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu, kā arī savu valsts un reģionālo kompetenci īsteno partnerību. Rīcības kodeksā, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, paredz šādus elementus:

Rīcības kodeksa noteikumi nekādā veidā nav pretrunā šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem vai konkrētu fondu noteikumiem.

4.   Komisija par šā panta 3. punktā minēto deleģēto aktu par Eiropas rīcības kodeksu partnerības jomā vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 18. aprīlis. Minētajā deleģētajā aktā norāda piemērošanas dienu, kas nav agrāka par tā pieņemšanas dienu.

5.   Šajā pantā vai deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šā panta 3. punktu, dalībvalstīm noteikta pienākuma nepildīšana nav par iemeslu pārkāpumam, kura dēļ ir jāveic finanšu korekcija saskaņā ar 85. pantu.

6.   Komisija saistībā ar katru ESI fondu vismaz reizi gadā konsultē organizācijas, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, par to, kā īstenot no minētā ESI fonda saņemto atbalstu, un par iznākumu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. pants

Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem

ESI fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tā piemērošanu ("piemērojamie tiesību akti").

7. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.

Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

8. pants

Ilgtspējīga attīstība

ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un Savienībā sekmējot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā norādīts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā".

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, izmantojot Komisijas pieņemto metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences kategorijām, prioritārajām jomām vai pasākumiem katram no ESI fondiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu ESI fondu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo šāda atbalsta ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas mērķos. Konkrēto svērumu piešķir, pamatojoties uz to, vai šis atbalsts dod būtisku vai arī tikai daļēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Gadījumā ja atbalsts nedod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā vai arī ieguldījums ir nenozīmīgs, tiek piešķirts nulles svērums. Attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fonda svērumu piešķir intervences kategorijām, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtajai nomenklatūrai. Attiecībā uz ERAF svērumu piešķir prioritārajām jomām, kas noteiktas ERAF regulā, bet saistībā ar EJZF — pasākumiem, kas paredzēti EJZF regulā.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, izstrādā otrajā daļā minētās metodoloģijas īstenošanas vienotus nosacījumus katram ESI fondam. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

II   SADAĻA

STRATĒĢISKĀ PIEEJA

I   NODAĻA

Tematiskie mērķi ESI fondiem un vienots stratēģiskais satvars

9. pants

Tematiskie mērķi

Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrēto fondu pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, katrs ESI fonds atbalsta šādus tematiskos mērķus:

Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas konkrēti attiecas uz katru ESI fondu, un tās ir izklāstītas konkrētu fondu noteikumos.

10. pants

Vienots stratēģiskais satvars

1.   Lai veicinātu saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Savienības attīstību, izveido vienotu stratēģisko satvaru ("VSS"), kas noteikts I pielikumā. VSS nosaka stratēģiskos pamatprincipus, lai atvieglotu plānošanas procesu un saskaņā ar ESI fondiem un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem veiktās Savienības intervences nozaru un teritoriālo koordināciju saskaņā ar Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgas un integrējošai izaugsmei mērķiem un uzdevumiem, ņemot vērā dažāda veida teritoriju galvenās teritoriālās problēmas.

2.   Stratēģiskos pamatprincipus, kas izklāstīti VSS, izstrādā atbilstīgi katra ESI fonda sniegtā atbalsta mērķim un darbības jomai, un atbilstīgi noteikumiem, kas reglamentē katra ESI fonda darbību, kā noteikts šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos. VSS dalībvalstīm neuzliek nekādus papildu pienākumus, kas nebūtu noteikti Savienības attiecīgo nozaru politikas regulējumā.

3.   VSS atvieglo partnerības nolīguma un programmu sagatavošanu saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un ņemot vērā valstu un reģionu kompetenci, lai lemtu par konkrētiem un piemērotiem politikas un koordinācijas pasākumiem.

11. pants

Saturs

VSS nosaka:

12. pants

Pārskatīšana

Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā vai tiek veiktas izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt VSS, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, lai papildinātu vai grozītu I pielikuma 4. un 7. sadaļu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā 4. sadaļā minētās izmaiņas Savienības politikas jomās vai instrumentos vai 7. sadaļā minētās izmaiņas sadarbības pasākumos, vai ņemot vērā jaunu Savienības politikas jomu, instrumentu vai sadarbības pasākumu ieviešanu.

13. pants

Norādījumi atbalsta saņēmējiem

1.   Komisija sagatavo norādījumus par efektīvu piekļuvi ESI fondiem un to izmantošanu, kā arī par to, kā izmantot to savstarpējo papildināmību ar citiem attiecīgo Savienības politikas jomu instrumentiem.

2.   Norādījumus izstrādā līdz 2014. gada 30. jūnijam, un tajos attiecībā uz katru tematisko mērķi sniedz pārskatu par attiecīgiem Savienības līmenī pieejamiem instrumentiem, norādot informācijas avotus, labas prakses piemērus, kā apvienot pieejamos finansēšanas instrumentus vienā un vairākās politikas jomās, attiecīgo iestāžu un struktūru, kas iesaistītas katra instrumenta pārvaldībā, aprakstu un kontrolsarakstu iespējamajiem atbalsta saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem noteikt piemērotākos finansējuma avotus.

3.   Norādījumus publicē Komisijas attiecīgo ģenerāldirektorātu tīmekļa vietnēs. Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem Komisija un vadošās iestādes sadarbībā ar Reģionu komiteju nodrošina norādījumu izplatīšanu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem.

II   NODAĻA

Partnerības nolīgums

14. pants

Partnerības nolīguma sagatavošana

1.   Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Partnerības nolīgumu dalībvalstis izstrādā sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Partnerības nolīgumu sagatavo, apspriežoties ar Komisiju. Dalībvalstis sagatavo partnerības nolīgumu, pamatojoties uz sabiedrībai pārredzamām procedūrām un saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu.

3.   Partnerības nolīgums attiecas uz visu atbalstu no ESI fondiem attiecīgajā dalībvalstī.

4.   Katra dalībvalsts iesniedz savu partnerības nolīgumu Komisijai līdz 2014. gada 22. aprīlis

5.   Ja viena vai vairākas konkrētu fondu regulas attiecībā uz ESI fondiem nestājas spēkā vai nav gaidāms, ka tās stāsies spēkā līdz 2014. gada 22. februāris, dalībvalsts iesniegtajā partnerības nolīgumā, kā minēts 4. punktā, nav jāiekļauj 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii), iii), iv) un vi) punktā minētie elementi attiecībā uz to ESI fondu, kuru skar šāda konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās kavēšanās vai gaidāmā kavēšanās.

15. pants

Partnerības nolīguma saturs

1.   Partnerības nolīgumā izklāsta:

2.   Partnerības nolīgumā norāda arī:

16. pants

Partnerības nolīguma pieņemšana un grozīšana

1.   Komisija izvērtē partnerības nolīguma atbilstību šai regulai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmu un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, kā arī programmu ex ante novērtējumus, un sagatavo apsvērumus trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsts ir iesniegusi partnerības nolīgumu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā partnerības nolīgumu pārskata.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, lēmumu apstiprināt partnerības nolīguma elementus, uz kuriem attiecas 15. panta 1. punkts un tos, uz kuriem attiecas 15. panta 2. punkts — gadījumos, kad dalībvalsts ir izmantojusi 96. panta 8. punkta noteikumus attiecībā uz elementiem, par kuriem ir vajadzīgs Komisijas lēmums saskaņā ar 96. panta 10. punktu, pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc datuma, kad dalībvalsts iesniegusi tās partnerības nolīgumu, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas sagatavotie apsvērumi. Partnerības nolīgums nestājas spēkā pirms 2014. gada 1. janvāra.

3.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu par panākto sarunās par partnerības nolīgumiem un darbības programmām, pievienojot pamatjautājumu izklāstu par katru dalībvalsti. Minēto ziņojumu vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

4.   Ja dalībvalsts ierosina grozījumu partnerības nolīguma elementos, uz kuriem attiecas 2. punktā minētais Komisijas lēmums, Komisija veic novērtējumu saskaņā ar 1. punktu un attiecīgā gadījumā, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu apstiprināt grozījumu trīs mēnešos pēc dienas, kad dalībvalsts ir iesniegusi grozījuma priekšlikumu.

5.   Ja dalībvalsts groza partnerības nolīguma elementus, uz kuriem neattiecas 2. punktā minētais Komisijas lēmums, dalībvalsts par to informē Komisiju vienā mēnesī pēc lēmuma par grozījumu izdarīšanu.

17. pants

Pārskatītā partnerības nolīguma pieņemšana, ja ir atlikta konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās

1.   Ja piemērojams 14. panta 5. punkts, ikviena dalībvalsts divos mēnešos pēc tam, kad ir stājusies spēkā tā konkrēta fonda regula, kura tika atlikta, iesniedz Komisijai pārskatītu partnerības nolīgumu, kurā iekļauti partnerības nolīgumā trūkstošie elementi attiecībā uz attiecīgo ESI fondu.

2.   Komisija vērtē pārskatītā partnerības nolīguma atbilstību šai regulai saskaņā ar 16. panta 1. punktu un ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, apstiprinot pārskatīto partnerības nolīgumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

III   NODAĻA

Tematiskā koncentrācija, ex ante nosacījumi un darbības rezultātu izvērtēšana

18. pants

Tematiskā koncentrācija

Dalībvalstis atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem koncentrē atbalstu uz intervences pasākumiem, kas rada vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz prioritātēm Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā dažāda veida teritoriju galvenās teritoriālās problēmas saskaņā ar VSS, problēmas, kas attiecīgā gadījumā apzinātas valstu reformu programmās un attiecīgajos konkrētajai valstij paredzētajos ieteikumos saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Noteikumi par tematisko koncentrāciju saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem neattiecas uz tehnisko palīdzību.

19. pants

Ex ante nosacījumi

1.   Dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu un saistībā ar programmu un attiecīgā gadījumā partnerības nolīguma sagatavošanu izvērtē, vai attiecīgajos konkrētu fondu noteikumos paredzētie ex ante nosacījumi un vispārējie ex ante nosacījumi, kas noteikti XI pielikuma II daļā, ir piemērojami dalībvalstu programmu prioritātēs noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un vai ir izpildīti piemērojamie ex ante nosacījumi.

Ex ante nosacījumus piemēro tikai tiktāl, cik nepieciešams, un ar noteikumu, ka attiecībā uz programmas prioritātēs noteiktajiem konkrētajiem mērķiem tie atbilst 2. panta 33. punktā noteiktajai definīcijai. Piemērojamības izvērtējumā, neskarot 2. panta 33. punktā noteikto definīciju, saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Izpildes izvērtējumā ņem vērā tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos XI pielikuma II daļā.

2.   Partnerības nolīgumā iekļauj kopsavilkumu par piemērojamo ex ante nosacījumu izpildes izvērtējumu valsts līmenī un par tiem nosacījumiem, kas saskaņā ar 1. punktā minēto izvērtējumu nav izpildīti partnerības nolīguma iesniegšanas dienā, — veicamās darbības, atbildīgās struktūras un minēto darbību īstenošanas grafiku. Katrai programmai nosaka, kuri attiecīgajos konkrētu fondu noteikumos paredzētie ex ante nosacījumi un vispārējie ex ante nosacījumi, kas noteikti XI pielikuma II daļā, ir piemērojami, un kuri no tiem saskaņā ar 1. punktā minēto izvērtējumu ir izpildīti partnerības nolīguma un programmu iesniegšanas dienā. Ja piemērojamie ex ante nosacījumi nav izpildīti, programmā ir apraksts par veicamajām darbībām, atbildīgās struktūras un minēto darbību īstenošanas grafiks. Dalībvalstis minētos ex ante nosacījumus izpilda vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim un ziņo par to izpildi ne vēlāk kā īstenošanas ziņojumā 2017. gadā saskaņā ar 50. panta 4. punktu vai progresa ziņojumā 2017. gadā saskaņā ar 52. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3.   Komisija, izvērtējot programmas un attiecīgā gadījumā partnerības nolīgumu, izvērtē tās informācijas saskanību un atbilstību, ko dalībvalsts ir sniegusi par ex ante nosacījumu piemērojamību un piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi.

Minētajā Komisijas veiktajā piemērojamības izvērtējumā saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Komisijas veiktajā izpildes izvērtējumā izvērtē tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos un XI pielikuma II daļā, un ņem vērā valstu un reģionu kompetenci pieņemt lēmumus par konkrētiem un atbilstošiem politikas pasākumiem, tostarp par stratēģiju saturu.

4.   Ja starp Komisiju un dalībvalsti rodas nesaskaņas par ex ante nosacījuma piemērojamību programmas prioritāšu konkrētam mērķim vai par to izpildi, Komisija pierāda gan nosacījumu piemērojamību saskaņā ar 2. panta 33. punkta definīciju, gan to, ka tie nav izpildīti.

5.   Pieņemot programmu, Komisija var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus attiecīgai programmas prioritātei vai daļu no tiem, līdz tiks pabeigtas 2. punktā minētās darbības, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgās prioritātes konkrēto mērķu sasniegšanas efektivitāti un iedarbīgumu. Nepabeigtas darbības, lai izpildītu piemērojamo ex ante nosacījumu, kas nav izpildīts partnerības nolīguma un attiecīgo programmu iesniegšanas dienā, līdz 2. punktā noteiktajam termiņam, ir pamatots iemesls, lai Komisija apturētu starpposma maksājumus tām attiecīgās programmas prioritātēm, kuras tiek skartas. Abos gadījumos maksājumu apturēšanas apmērs ir proporcionāls, ņemot vērā veicamās darbības un apdraudētos fonda līdzekļus.

6.   Šā panta 5. punktu nepiemēro, ja Komisija un dalībvalsts ir vienojušās par ex ante nosacījuma nepiemērošanu vai par to, ka piemērojamais ex ante nosacījums ir izpildīts, par ko liecina tas, ka ir apstiprināta programma un partnerības nolīgums, vai ja Komisija 60 dienās pēc 2. punktā minētā attiecīgā ziņojuma iesniegšanas nav sniegusi nekādus apsvērumus.

7.   Komisija nekavējoties atsāk apturētos starpposma maksājumus prioritātei, ja dalībvalsts ir pabeigusi darbības, lai izpildītu ex ante nosacījumus, kas piemērojami attiecīgajai programmai un kas nebija izpildīti laikā, kad Komisija pieņēma lēmumu par maksājumu apturēšanu. Tā arī nekavējoties atsāk apturētos maksājumus, ja pēc programmas grozījuma, kas saistīts ar attiecīgo prioritāti, attiecīgais ex ante nosacījums vairs nav piemērojams.

8.   Šā panta 1. līdz 7. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

20. pants

Izpildes rezerve

Izpildes rezervi veido 6 % no resursiem, kas atvēlēti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", kurš minēts šīs regulas 89. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī ELFLA un pasākumiem, ko finansē dalītā pārvaldībā saskaņā ar EJZF regulu, ko nosaka partnerības nolīgumā un programmās un piešķir īpašām prioritātēm saskaņā ar šīs regulas 22. pantu.

Aprēķinot izpildes rezervi, neņem vērā šādus resursus:

21. pants

Darbības rezultātu izvērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm 2019. gadā izvērtē programmu darbības rezultātus katrā dalībvalstī ("darbības rezultātu izvērtēšana"), ņemot vērā attiecīgo programmu darbības rezultātu satvaru. Metode darbības rezultātu satvara noteikšanai ir izklāstīta II pielikumā.

2.   Darbības rezultātu izvērtēšanā pārbauda programmu starpposma mērķu sasniegšanu prioritāšu līmenī, pamatojoties uz informāciju un izvērtējumiem, kas ietverti gada īstenošanas ziņojumā, ko dalībvalstis iesniegušas 2019. gadā.

22. pants

Darbības rezultātu satvara piemērošana

1.   Izpildes rezervi veido 5 līdz 7 % no katrai programmas prioritātei atvēlētajiem līdzekļiem, izņemot tehniskās palīdzības prioritātes un programmas, kuras veltītas finanšu instrumentiem saskaņā ar 39. pantu. Kopējā izpildes rezerves summa, kas atvēlēta ESI fondam un reģionu kategorijai ir 6 %. Izpildes rezerves summas norāda programmās, sadalot tās pēc prioritātes un, attiecīgā gadījumā, pēc ESI fonda un reģionu kategorijas.

2.   Pamatojoties uz darbības rezultātu izvērtēšanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, divos mēnešos pēc attiecīgo gada īstenošanas ziņojumu saņemšanas 2019. gadā pieņem lēmumu noteikt katram ESI fondam un katrai dalībvalstij programmas un prioritātes, kas ir sasniegušas starpposma mērķus, norādot minēto informāciju par katru fondu un reģionu kategoriju, ja prioritāte aptver vairāk nekā vienu ESI fondu vai reģionu kategoriju.

3.   Izpildes rezervi piešķir tikai tām programmām un prioritātēm, kurās ir sasniegti starpposma mērķi. Ja prioritātes starpposma mērķi ir sasniegti, uzskata, ka prioritātei noteiktā izpildes rezerves summa ir neatgriezeniski piešķirta, pamatojoties uz 2. punktā minēto Komisijas lēmumu.

4.   Ja prioritātes starpposma mērķi nav sasniegti, dalībvalsts ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanas ierosina pārdalīt attiecīgo izpildes rezerves summu prioritātēm, kuras norādītas 2. punktā minētajā Komisijas lēmumā, kā arī ierosina citus programmas grozījumus, kas izriet no izpildes rezerves pārdales.

Komisija saskaņā ar 30. panta 3. un 4. punktu apstiprina attiecīgo programmu grozījumus. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju saskaņā ar 50. panta 5. un 6. punktu, attiecīgo programmu vai prioritāšu izpildes rezerve attiecīgajām programmām vai prioritātēm netiek piešķirta.

5.   Dalībvalsts priekšlikumam par izpildes rezerves pārdali jābūt saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām un minimālajiem piešķīrumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos. Ja nav sasniegti vienas vai vairāku ar tematiskās koncentrācijas prasībām vai minimālajiem piešķīrumiem saistīto prioritāšu starpposma mērķi, dalībvalstis izņēmuma kārtā var ierosināt rezerves pārdali, kas neatbilst iepriekš minētajām prasībām un minimālajiem piešķīrumiem.

6.   Ja prioritātes darbības rezultātu izvērtēšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka ir bijušas nopietnas nepilnības saistībā ar to, kā ir sasniegti minētās prioritātes darbības rezultātu satvarā noteiktie prioritātes starpposma mērķi, kuri attiecas vienīgi uz finanšu un iznākumu rādītājiem, kā arī galvenajiem īstenošanas pasākumiem, un ka nepilnības ir saistītas ar skaidri apzinātiem īstenošanas trūkumiem, par ko Komisija jau iepriekš ir ziņojusi saskaņā ar 50. panta 8. punktu pēc rūpīgas apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti, un ka dalībvalsts nav īstenojusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai novērstu šādus trūkumus, Komisija var ne agrāk kā pēc pieciem mēnešiem pēc šāda paziņojuma apturēt visus programmas prioritātes starpposma maksājumus vai daļu no tiem saskaņā ar procedūru, kas noteikta konkrētu fondu noteikumos.

Komisija bez kavēšanās pieņem lēmumu atcelt starpposma maksājumu apturēšanu, ja dalībvalsts ir īstenojusi vajadzīgos korektīvos pasākumus. Ja korektīvie pasākumi attiecas uz finanšu piešķīrumu pārvietošanu uz citām programmām vai prioritātēm, kuru starpposma mērķi ir sasniegti, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, apstiprina attiecīgo programmu vajadzīgo grozījumu saskaņā ar 30. panta 2. punktu. Atkāpjoties no 30. panta 2. punkta, Komisija šādā gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībvalsts grozījuma pieprasījuma iesniegšanas.

7.   Ja Komisija, pamatojoties uz programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma pārbaudi, konstatē, ka lielā mērā nav sasniegti darbības rezultātu satvarā izklāstītie mērķi, kas attiecas vienīgi uz finanšu rādītājiem, iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, jo ir bijuši skaidri apzināti īstenošanas trūkumi, kurus Komisija pēc ciešas apspriešanās ar minēto dalībvalsti ir tai iepriekš darījusi zināmus saskaņā ar 50. panta 8. punktu, un dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai šos trūkumus novērstu, Komisija neatkarīgi no 85. panta var piemērot finanšu korekcijas attiecībā uz konkrētajām prioritātēm saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

Piemērojot finanšu korekcijas, Komisija, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu, ņem vērā līdzekļu apguves līmeni un ārējos faktorus, kas sekmējuši to, ka šie mērķi nav sasniegti.

Finanšu korekcijas nepiemēro, ja mērķu nesasniegšanas pamatā ir sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekme, būtiskas izmaiņas attiecīgās dalībvalsts ekonomikas vai vides apstākļos vai force majeure, kas nopietni ietekmē attiecīgo prioritāšu īstenošanu.

Komisija saskaņā ar 149. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem finanšu korekciju līmeņa noteikšanai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātu kārtību, kas nodrošina konsekventu pieeju katras prioritātes starpposma mērķu un galamērķu noteikšanai darbības rezultātu satvarā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas izvērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

IV   NODAĻA

Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību

23. pants

Pasākumi, ar kuriem ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību

1.   Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus vai maksimāli palielināt ESI fondu ietekmi uz to dalībvalstu izaugsmi un konkurētspēju, kuras saņem finansiālo palīdzību.

Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

Piemērojot otrās daļas b) apakšpunktu, uzskata, ka ikviens no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, jā šāda palīdzība dalībvalstij ir darīta pieejama pirms vai pēc 2013. gada 21. decembris un joprojām ir tai pieejama.

2.   Komisijas pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu pamato, atsaucoties uz nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu vai attiecīgi palielināt ESI fondu izaugsmes un konkurētspējas ietekmi, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un to, kādi grozījumi tiek sagaidīti. Šādu pieprasījumu neveic pirms 2015. gada vai pēc 2019. gada, nedz arī divos secīgos gados attiecībā uz tām pašām programmām.

3.   Dalībvalsts iesniedz atbildi uz 1. punktā minēto pieprasījumu divos mēnešos pēc tā saņemšanas, izklāstot grozījumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem partnerības nolīgumā un programmās, šādu grozījumu iemeslus, norādot attiecīgās programmas un sniedzot ierosināto grozījumu aprakstu, kā arī to paredzamo ietekmi uz ieteikumu īstenošanu un ESI fondu īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz apsvērumus vienā mēnesī pēc minētās atbildes saņemšanas.

4.   Dalībvalstis iesniedz priekšlikumu grozīt partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas divos mēnešos no 3. punktā minētās atbildes iesniegšanas dienas.

5.   Ja Komisija nav iesniegusi apsvērumus vai ja Komisija ir apmierināta, ka iesniegtie apsvērumi ir pienācīgi ņemti vērā, Komisija bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu apstiprināt grozījumus partnerības nolīgumā un attiecīgajās programmās un katrā ziņā to dara ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi saskaņā ar 3. punktu.

6.   Ja dalībvalsts 3. un 4. punktā minētajā termiņā nerīkojas efektīvi, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Komisija trīs mēnešos pēc 3. punktā minēto apsvērumu nosūtīšanas vai pēc dalībvalsts priekšlikuma iesniegšanas saskaņā ar 4. punktu ierosina Padomei apturēt daļu vai visus maksājumus attiecīgajām programmām vai prioritātēm. Komisija savā priekšlikumā izklāsta pamatojumu, kādēļ tā ir secinājusi, ka dalībvalsts nav rīkojusies efektīvi. Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ņem vērā visu attiecīgo informāciju un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 15. punktu, un tajā paustos viedokļus.

Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu, izmantojot īstenošanas aktu. Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

7.   Saskaņā ar 5. punktu apturēto maksājumu darbības joma un apmērs ir proporcionāls un iedarbīgs, un tajā ievēro vienlīdzīgu pieeju dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Programmas, kuru darbība jāaptur, nosaka, pamatojoties uz vajadzībām, kas norādītas 1. un 2. punktā minētajā pieprasījumā.

Maksājumu apturēšana nepārsniedz 50 % no katras attiecīgās programmas maksājumiem. Lēmumā var paredzēt apturēšanas apmēra palielinājumu līdz 100 % no maksājumiem, ja dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc 6. punktā minētā lēmuma par maksājumu apturēšanu pieņemšanas.

8.   Ja dalībvalsts ir ierosinājusi grozījumus partnerības nolīgumā un attiecīgajās programmās, kā pieprasījusi Komisija, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par maksājumu apturēšanas atlikšanu.

9.   Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei apturēt daļu vai visas saistības vai maksājumus dalībvalsts attiecīgajām programmām šādos gadījumos:

Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ievēro 11. punkta noteikumus, ņem vērā visu attiecīgo informāciju šajā sakarībā un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 15. punktu, un tajā paustos viedokļus.

Par prioritāti vajadzētu izvirzīt saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājumu pieprasījumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

10.   Komisijas priekšlikums, kas minēts 9. punktā, attiecībā uz saistību apturēšanu ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas. Saistību apturēšana attiecas uz saistībām no ESI fondiem attiecīgajai dalībvalstij no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.

Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 9. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.

11.   Saskaņā ar 10. punktu apturēto saistību vai maksājumu darbības joma un apmērs ir proporcionāls, tajā ievēro vienlīdzīgu pieeju dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši attiecīgās dalībvalsts bezdarba līmeni salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Apturēšanas ietekme uz programmām, kam ir izšķirīga nozīme nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo apstākļu novēršanā, ir īpašs faktors, kas jāņem vērā.

Sīki izstrādāti noteikumi apturēšanas darbības jomas un apmēra noteikšanai ir izklāstīti III pielikumā.

Saistību apturēšanai piemēro zemāko no turpmāk minētajām maksimālajiem ierobežojumiem:

12.   Neskarot saistību atcelšanas noteikumus, kas izklāstīti 86. līdz 88. pantā, Komisija nekavējoties atceļ saistību apturēšanu šādos gadījumos:

Atceļot saistību apturēšanu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nolemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom)) Nr. 1311/2013 8. pantu.

Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.

13.   Šā panta 6.līdz 12. punktu nepiemēro Apvienotajai Karalistei, ciktāl saistību vai maksājumu apturēšana attiecas uz jautājumiem, kas izklāstīti 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā un c) apakšpunkta iii) punktā, vai 9. punkta pirmās daļas a), b) vai d) apakšpunktā.

14.   Šis pants neattiecas uz programmām saskaņā ar mēŗki "Eiropas teritoriālā sadarbība".

15.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no nosacījumiem, kas paredzēti 6. punktā vai 9. punkta pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par ESI fondiem un programmām, uz kuriem varētu attiekties saistību vai maksājumu apturēšana.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, jo īpaši ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par saistību vai maksājumu apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu tūlīt pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.

16.   Komisija 2017. gadā veic šā panta piemērošanas pārskatīšanu. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, ko tā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

17.   Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt šā panta piemērošanu, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.

24. pants

Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kam ir īslaicīgas budžeta grūtības

1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF. Ja dalībvalsts pēc 2013. gada 21. decembris atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro tās maksājuma pieprasījumiem laikposmam līdz 2016. gada 30. jūnijam:

Šo punktu nepiemēro programmām saskaņā ar ETS regulu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz publisko atbalstu vai ESI fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.

3.   Komisija izvērtē 1. un 2. punkta piemērošanu un līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar savu izvērtējumu un vajadzības gadījumā likumdošanas priekšlikumu.

25. pants

Tehniskās palīdzības pārvaldība dalībvalstīm, kurām ir īslaicīgas budžeta grūtības

1.   Pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, kurai ir īslaicīgas budžeta grūtības un kura atbilst 24. panta 1. punkta izklāstītajiem nosacījumiem, daļu no līdzekļiem, kas ir paredzēti saskaņā ar 59. pantu un ir ieplānoti saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, vienojoties ar Komisiju, var pārvietot uz tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, lai saskaņā ar 58. panta 1. punkta trešās daļas k) apakšpunktu un tiešu vai netiešu pārvaldību īstenotu pasākumus saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.

2.   Šā panta 1. punktā minētie līdzekļi papildina summas, kas saskaņā ar konkrētu fondu noteikumos izklāstītajiem maksimālajiem apjomiem ir noteiktas tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Ja tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas konkrētu fondu noteikumos ir izklāstīts maksimālais apjoms, pārvietojamo summu iekļauj, lai aprēķinātu atbilstību minētajam maksimālajam apjomam.

3.   Dalībvalsts 2. punktā minēto pārvietojumu pieprasa kalendārajam gadam, kurā tā līdz tā gada 31. janvārim, kurā tiks veikts pārvietojums, atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pieprasījumam pievieno priekšlikumu grozīt programmu vai programmas, no kurām pārvietojums tiks veikts. Partnerības nolīgumā saskaņā ar 30. panta 2. punktu veic atbilstošus grozījumus, un norāda kopējo summu, kas katru gadu pārvietota Komisijai.

Ja dalībvalsts 2014. gada 1. janvārī atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieprasījumu par attiecīgo gadu var iesniegt vienlaikus ar partnerības nolīgumu, kurā norāda summu, kas tiks pārvietota tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

III   SADAĻA

PLĀNOŠANA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par ESI fondiem

26. pants

Programmu sagatavošana

1.   ESI fondus īsteno ar programmu starpniecību saskaņā ar partnerības nolīgumu. Katra programma attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Programmas izstrādā dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Dalībvalstis izstrādā programmas pamatojoties uz sabiedrībai pārredzamām procedūrām saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu.

3.   Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju saistībā ar programmu sagatavošanu un īstenošanu ESI fondiem, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar vairāku fondu programmām fondiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz programmas trīs mēnešos no partnerības nolīguma iesniegšanas. Eiropas teritoriālās sadarbības programmas iesniedz līdz 2014. gada 22. septembris. Visām programmām pievieno ex ante novērtējumu, kā noteikts 55. pantā.

5.   Ja viena vai vairākas ESI fondu konkrētu fondu regulas stājas spēkā no 2014. gada 22. februāris līdz 2014. gada 22. jūnijs, programma vai programmas, ko atbalsta no tāda EFI fonda, kuru skar šāda konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās kavēšanās, iesniedz trīs mēnešos no 17. panta 1. punktā minētā pārskatītā partnerības nolīguma iesniegšanas.

6.   Ja viena vai vairākas ESI fondu konkrētu fondu regulas stājas spēkā vēlāk nekā 2014. gada 22. jūnijs, programma vai programmas, ko atbalsta no tāda EFI fonda, kuru skar šāda konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās kavēšanās, iesniedz trīs mēnešos no dienas, kad ir stājusies spēkā konkrētā fonda regula, kuras spēkā stāšanas diena tika atlikta.

27. pants

Programmu saturs

1.   Katrā programmā izklāsta stratēģiju programmas ieguldījumam Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā, kas atbilst šai regulai, konkrētu fondu noteikumiem un partnerības nolīguma saturam.

Katrā programmā paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta ESI fondu efektīva, lietderīga un koordinēta īstenošana, un darbības administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem.

2.   Katrā programmā nosaka prioritātes, izklāstot konkrētus mērķus, no ESI fondiem piešķirtā atbalsta finanšu apropriācijas un atbilstošo valsts līdzfinansējumu, tostarp summas, kas saistītas ar izpildes rezervi, kas var būt publiskā vai privātā sektora līdzfinansējums saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

3.   Ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās vai jūras baseina stratēģijās, attiecīgajā programmā saskaņā ar dalībvalsts noteiktajām programmas jomas vajadzībām nosaka plānoto intervences pasākumu ieguldījumu minētajās stratēģijās.

4.   Katrā prioritātē nosaka rādītājus un atbilstīgus mērķus, kuri izteikti kvalitatīvi vai kvantitatīvi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, lai pēc tiem izvērtētu programmas īstenošanas progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu kā pamatu darbības rezultātu uzraudzībai, novērtēšanai un darbības rezultātu izvērtēšanai. Minētie rādītāji ietver:

Attiecībā uz katru ESI fondu konkrētu fondu noteikumos izklāsta kopējus rādītājus un var paredzēt noteikumus saistībā ar konkrētu programmu rādītājiem.

5.   Katrā programmā, izņemot tās, kuras attiecas tikai uz tehnisko palīdzību, saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem iekļauj darbību aprakstu, lai ņemtu vērā 5., 7. un 8. pantā noteiktos principus.

6.   Katrā programmā, izņemot tās, kurās tehniskā palīdzība tiek sniegta atbilstīgi konkrētai programmai, nosaka indikatīvu atbalsta summu, kas izmantojama klimata pārmaiņu mērķiem, pamatojoties uz 8. pantā minēto metodoloģiju.

7.   Dalībvalstis izstrādā programmu saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

28. pants

Īpaši noteikumi par to programmu saturu, kuras ir veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu

1.   Atkāpjoties no 27. panta, īpašam nolūkam paredzētajās programmās, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iekļauj:

2.   Atkāpjoties no 55. panta, par šādu programmu ex ante novērtējumu uzskata 39. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto ex ante novērtējumu.

3.   Programmām, kas minētas šīs regulas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, nepiemēro ELFLA regulas 6. panta 2. punktu un 59. panta 5. un 6. punktu. Papildus šā panta 1. punktā minētajiem elementiem programmām saskaņā ar ELFLA piemēro tikai noteikumus, kas izklāstīti ELFLA regulas 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, f), h) un i) apakšpunktā, kā arī m) apakšpunkta i) līdz iii) punktā.

29. pants

Programmu pieņemšanas procedūra

1.   Komisija novērtē programmu atbilstību šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem, to reālajam ieguldījumam atlasīto tematisko mērķu un ar katru ESI fondu saistīto konkrēto Savienības prioritāšu sasniegšanā, kā arī atbilstību partnerības nolīgumam, ņemot vērā attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, kā arī ex ante novērtējumu. Izvērtējumā jo īpaši pārbauda programmas stratēģijas atbilstību, atbilstošos mērķus, rādītājus, galamērķus un budžeta līdzekļu piešķiršanu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisijai nav jāvērtē ESF regulas 18. panta otrās daļas a) punktā minēto JNI paredzēto īpašo darbības programmu un 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto īpašo paredzēto programmu atbilstība partnerības nolīgumam, ja dalībvalsts nav iesniegusi tās partnerības nolīgumu līdz laikam, kad tiek iesniegta šāda t paredzētā programma.

3.   Komisija sagatavo apsvērumus trīs mēnešos pēc programmas iesniegšanas. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un attiecīgā gadījumā pārskata ierosināto programmu.

4.   Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem Komisija apstiprina katru programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā Komisijas apsvērumi, bet ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī vai pirms Komisija pieņem lēmumu apstiprināt partnerības nolīgumu.

Atkāpjoties no pirmajā daļā minētās prasības, Komisija var apstiprināt programmas saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", pirms pieņem lēmumu, ar ko apstiprina partnerības nolīgumu, un JNI paredzētās īpašās darbības programmas, kas minētas ESF regulas 18. panta otrās daļas a) punktā, un īpašam nolūkam paredzētās programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā – pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.

30. pants

Programmu grozīšana

1.   Dalībvalstu iesniegtās prasības grozīt programmas ir pienācīgi pamatotas, un tajās jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un programmā noteikto konkrēto mērķu izpildi, ņemot vērā šo regulu, konkrētu fondu noteikumus, 5., 7. un 8. pantā minētos horizontālos principus, kā arī partnerības nolīgumu. Prasībām pievieno pārskatīto programmu.

2.   Komisija novērtē informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā dalībvalsts iesniegto pamatojumu. Komisija var sniegt apsvērumus vienā mēnesī pēc pārskatītās programmas iesniegšanas, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju. Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem Komisija prasību grozīt programmu apstiprina iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad programmas iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi.

Ja programmas grozījums ietekmē partnerības nolīgumā saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii), iv) un vi) punktā sniegto informāciju, Komisijas apstiprinājums programmas grozījumam nozīmē vienlaicīgu apstiprinājumu vēlākai partnerības nolīgumā sniegtās informācijas pārskatīšanai.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja pieprasījums grozīt programmu Komisijai ir iesniegts, lai pārdalītu izpildes rezervi pēc darbības rezultātu izvērtēšanas, Komisija sagatavo apsvērumus tikai tad, ja tā uzskata, ka ierosinātais piešķīrums neatbilst piemērojamiem noteikumiem, neatbilst dalībvalsts vai reģiona attīstības vajadzībām vai pastāv ievērojams risks, ka priekšlikumā ietvertie mērķi varētu netikt sasniegti. Komisija pieprasījumu grozīt programmu apstiprina iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi pieprasījumu, ar nosacījumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas sagatavotie apsvērumi. Komisijas apstiprinājums programmas grozījumam nozīmē vienlaicīgu apstiprinājumu vēlākai partnerības nolīgumā sniegtās informācijas pārskatīšanai.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, īpašas procedūras darbības programmu grozīšanai var noteikt EJZF regulā.

31. pants

EIB līdzdalība

1.   EIB var pēc dalībvalstu lūguma piedalīties partnerības nolīguma sagatavošanā, kā arī darbībās, kas saistītas ar darbību sagatavošanu, jo īpaši lieliem projektiem, finanšu instrumentiem un PPP.

2.   Komisija pirms partnerības nolīguma vai programmu pieņemšanas var apspriesties ar EIB.

3.   Komisija var lūgt EIB pārbaudīt lielo projektu tehnisko kvalitāti, ekonomisko un finansiālo ilgtspējību un dzīvotspēju un palīdzēt tai saistībā ar finanšu instrumentiem, kas jāīsteno vai jāizstrādā.

4.   Komisija, īstenojot šīs regulas noteikumus, var piešķirt EIB dotācijas vai pakalpojumu līgumus, kas attiecas uz iniciatīvām, kuras tiek īstenotas vairāku gadu gaitā. Savienības budžetā paredzētās iemaksu saistības attiecībā uz šādām dotācijām vai pakalpojumu līgumiem īsteno katru gadu.

II   NODAĻA

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

32. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

1.   Sabiedrības virzītu vietējo attīstību atbalsta ELFLA, un tā ir paredzēta kā Leader vietējā attīstība, ko var atbalstīt ERAF, ESF vai EJZF. Šīs nodaļas nolūkiem minētos fondus turpmāk tekstā dēvē par "attiecīgajiem ESI fondiem".

2.   Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir:

3.   Atbalsts no attiecīgajiem ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ir saderīgs un tiek koordinēts starp attiecīgajiem ESI fondiem. To nodrošina, inter alia, ar koordinētas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju un vietējo rīcības grupu spēju veidošanas, atlases, apstiprināšanas un finansēšanas starpniecību.

4.   Ja sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases komiteja, kas izveidota saskaņā ar 33. panta 3. punktu, konstatē, ka atlasītās sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ir vajadzīgs atbalsts no vairāk nekā viena fonda, tā var saskaņā ar valsts noteikumiem un procedūrām izraudzīties galveno fondu, kas segtu visas sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības un iedzīvināšanas izmaksas atbilstīgi 35. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktam.

5.   Attiecīgo ESI fondu atbalstītu sabiedrības virzītu vietējo attīstību īsteno atbilstīgi vienai vai vairākām attiecīgās programmas vai programmu prioritātēm saskaņā ar attiecīgo ESI fondu konkrēto fondu noteikumiem.

33. pants

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas

1.   Sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

2.   Dalībvalstis nosaka sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases kritērijus.

3.   Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas atlasa komiteja, ko minētajam nolūkam izveidojusi un apstiprinājusi vadošā iestāde vai atbildīgās iestādes.

4.   Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases pirmo kārtu pabeidz divos gados pēc partnerības nolīguma apstiprināšanas datuma. Dalībvalstis var izraudzīties papildu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas arī pēc minētā datuma, taču ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī.

5.   Lēmumā, ar kuru apstiprina sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, izklāsta katra attiecīgā ESI fonda piešķīrumus. Lēmumā arī nosaka pārvaldības pienākumus un kontroles uzdevumus saskaņā ar programmu vai programmām saistībā saviedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju.

6.   Iedzīvotāju skaits 1. punkta a) apakšpunktā minētajā teritorijā ir ne mazāks kā 10 000 un ne lielāks kā 150 000. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos un, ņemot vērā dalībvalsts priekšlikumu, Komisija var pieņemt vai grozīt minētos iedzīvotāju skaita ierobežojumus savā lēmumā saskaņā ar 15. panta 2. vai 3. punktu attiecīgi apstiprināt vai grozīt minētās dalībvalsts partnerības nolīgumu, lai ņemtu vērā mazapdzīvotas vai blīvi apdzīvotas teritorijas vai lai nodrošinātu to apvidu teritoriālo saskaņotību, uz kurām attiecas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

34. pants

Vietējās rīcības grupas

1.   Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

Dalībvalstis nosaka vietējās rīcības grupas un par atbilstošo programmu īstenošanu atbildīgo iestāžu lomu attiecībā uz visiem ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju saistītajiem īstenošanas uzdevumiem.

2.   Vadošā iestāde vai atbildīgās iestādes nodrošina, lai vietējās rīcības grupas vai nu izvēlētos vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienotos likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

3.   Vietējās rīcības grupas uzdevumi ir šādi:

4.   Neskarot 3. punkta b) apakšpunktu, vietējā rīcības grupa var būt atbalsta saņēmēja un īstenot darbības saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju.

5.   Attiecībā uz vietējo rīcības grupu sadarbības pasākumiem, kas minēti 35. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzdevumus, kas izklāstīti šā panta 3. punkta f) apakšpunktā, var veikt atbildīgā vadošā iestāde.

35. pants

Atbalsts no ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai

1.   Atbalsts no attiecīgajiem ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ietver:

2.   Atbalsts saistībā ar pamatdarbības izmaksām un iedzīvināšanu, kā minēts 1. punkta d) un e) apakšpunktos, nepārsniedz 25 % no kopējiem publiskā sektora izdevumiem, kas radušies saistībā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.

III   NODAĻA

Teritoriālā attīstība

36. pants

Integrēta teritoriālā investīcija

1.   Ja pilsētas attīstības stratēģija vai cita teritoriālās attīstības stratēģija, vai terioriālais pakts, kas minēti ESF Regulas 12. panta 1. punktā, paredz integrētu pieeju, piesaistot investīcijas no ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda saskaņā ar vienas vai vairāku darbības programmu vairāk nekā vienu prioritāro virzienu, darbības var veikt kā integrētu teritoriālo investīciju ("ITI").

Darbības, kas veiktas kā ITI, var papildināt ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF.

2.   Ja ITI tiek atbalstīta no ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda, attiecīgajā darbības programmā vai programmās apraksta pieeju ITI instrumenta izmantošanai un indikatīvu finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

Ja ITI tiek papildināts ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF, indikatīvo finanšu piešķīrumu un attiecīgos pasākumus paredz attiecīgajā programmā vai programmās saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

3.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp pašvaldības, reģionālās attīstības iestādes vai nevalstiskās organizācijas, ITI pārvaldības un īstenošanas veikšanai saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

4.   Dalībvalsts vai attiecīgās vadošās iestādes nodrošina, ka programmas vai programmu uzraudzības sistēma paredzētu ITI veicinošās prioritārā virziena vai Savienības prioritārā virziena darbību un iznākumu identifikāciju.

IV   SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

37. pants

Finanšu instrumenti

1.   Lai veicinātu prioritārajā virzienā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ESI fondus var izmantot, lai atbalstītu finanšu instrumentus vienā vai vairākās programmās, tostarp gadījumos, kad tie organizēti ar fondu fondu starpniecību.

Finanšu instrumentus īsteno, lai atbalstītu investīcijas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām un kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem. Piemērojot šo sadaļu, vadošās iestādes, struktūras, kas īsteno fondu fondus un struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.

2.   Finanšu instrumentu atbalsta pamatā ir ex ante novērtējums, kurā ir sniegti pierādījumi par tirgus nepilnībām vai neoptimāliem investēšanas apstākļiem, kā arī par valsts investīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru, tostarp par atbalstāmo finanšu instrumentu veidiem. Šādā ex ante novērtējumā iekļauj:

3.   Šā panta 2. punktā minēto ex ante novērtēšanu var veikt vairākos posmos. Katrā ziņā to pabeidz, pirms vadošā iestāde lemj par programmas ieguldījumiem finanšu instrumentā.

Ex ante novērtējuma kopsavilkuma konstatējumus un secinājumus attiecībā uz finanšu instrumentiem publicē trīs mēnešos pēc to pabeigšanas dienas.

Ex ante novērtējumu iesniedz uzraudzības komitejai informēšanas nolūkā saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

4.   Ja no finanšu instrumentiem sniedz atbalstu uzņēmumu, tostarp MVU, finansēšanai, ar šādu atbalstu veicina jaunu uzņēmumu izveidi, palīdz veidot uzņēmējdarbības agrīnā posma kapitālu, t. i., sagatavošanas kapitālu un sākuma kapitālu, attīstības kapitālu, kapitālu, kas paredzēts uzņēmuma pamatdarbību nostiprināšanai un jaunu projektu īstenošanai, kā arī veicina pašreizējo uzņēmumu jaunu tirgu vai jaunu attīstības virzienu apguvi, neskarot piemērojamos Savienības valsts atbalsta noteikumus un saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Šāds atbalsts var ietvert investīcijas gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī darba kapitālā piemērojamo Savienības valsts atbalsta noteikumu robežās un nolūkā stimulēt privāto sektoru kā uzņēmumu finansētāju. Tas var ietvert arī uzņēmumu īpašumtiesību nodošanas izmaksas ar noteikumu, ka šādu nodošanu savstarpēji veic neatkarīgi investori.

5.   Investīcijas, kuras atbalsta ar finanšu instrumentu, dienā, kad pieņemts lēmums par investīcijām, nav fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas.

6.   Ja ar finanšu instrumentiem galasaņēmējiem sniedz atbalstu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, kuru mērķis ir atbalstīt pilsētu attīstību un pilsētu atjaunošanu, vai līdzīgām investīcijām infrastruktūrā, kuru mērķis ir dažādot nelauksaimnieciskās darbības lauku reģionos, šādā atbalstā var iekļaut summu, kas ir vajadzīga, lai reorganizētu parāda portfeli attiecībā uz infrastruktūru, kura ir daļa no jaunās investīcijas, ne vairāk kā 20 % apmērā no kopējās programmas atbalsta summas no finanšu instrumenta investīcijai.

7.   Finanšu instrumentus var apvienot ar dotācijām, procentu likmju subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām. Ja atbalstu no ESI fondiem sniedz, izmantojot finanšu instrumentus un to apvienojot vienā darbībā ar citiem atbalsta veidiem, kuri tieši saistīti ar finanšu instrumentiem, kas vērsti uz tiem pašiem galasaņēmējiem, ietverot tehnisko atbalstu, procentu likmju subsīdijas un garantijas maksas subsīdijas, finanšu instrumentiem piemērojamie noteikumi attiecas uz visiem šai darbībai piemērotajiem atbalsta veidiem. Šādos gadījumos ievēro piemērojamos Savienības valsts atbalsta noteikumus, un katram atbalsta veidam nodrošina atsevišķu uzskaiti.

8.   Galasaņēmēji, kas saņem atbalstu no ESI fondu finanšu instrumentiem, var saņemt arī atbalstu no citas ESI fondu prioritātes vai programmas vai no cita instrumenta, ko atbalsta no Savienības budžeta saskaņā ar piemērojamiem Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Šajā gadījumā katram atbalsta avotam veido atsevišķu uzskaiti, un ESI fondu finanšu instrumentu atbalsts veido daļu no darbības, kuras atbilstīgos izdevumus nošķir no citiem palīdzības avotiem.

9.   Kombinētais atbalsts, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, kā minēts 5. un 7. punktā, ievērojot piemērojamos Savienības valsts atbalsta noteikumus, var attiekties uz vienu un to pašu izdevumu pozīciju ar noteikumu, ka visu kombinēto atbalsta veidu summa nepārsniedz attiecīgās izdevumu pozīcijas kopsummu. Dotācijas neizmanto no finanšu instrumentiem saņemtā atbalsta atmaksai. Finanšu instrumentus neizmanto dotāciju priekšfinansēšanai.

10.   Saistībā ar finanšu instrumentiem ieguldījumi natūrā nav atbilstīgie izdevumi, izņemot zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījumus attiecībā uz investīcijām, kuru mērķis ir sniegt atbalstu lauku attīstībai, pilsētu attīstībai vai pilsētu atjaunošanai un kuros daļu no investīcijas veido zeme vai nekustamie īpašumi. Šādi zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījumi ir atbilstīgie izdevumi ar noteikumu, ka ir izpildīti 69. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi.

11.   PVN nav darbības atbilstīgie izdevumi, izņemot gadījumus, kad PVN nav atgūstams saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem. Galasaņēmēju veiktu investīciju līmenī PVN režīmu neņem vērā, lai noteiktu finanšu instrumenta izdevumu atbilstību. Tomēr, kombinējot finanšu instrumentus ar dotācijām saskaņā ar šā panta 7. un 8. punktu, dotācijai piemēro 69. panta 3. punkta noteikumus.

12.   Piemērojot šo pantu, piemērojamie Savienības valsts atbalsta noteikumi ir tie noteikumi, kuri ir spēkā laikā, kad vadošā iestāde vai struktūra, kas īsteno fondu fondu ar līgumu apņemas nodot programmas ieguldījumus finanšu instrumentam vai attiecīgā gadījumā finanšu instruments ar līgumu apņemas nodot programmas ieguldījumus galasaņēmējiem.

13.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus papildu noteikumus par zemes iegādi un par tehniskā atbalsta apvienošanu ar finanšu instrumentiem.

38. pants

Finanšu instrumentu īstenošana

1.   Īstenojot 37. pantu, vadošās iestādes var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:

2.   Ieguldījumus finanšu instrumentos no ESI fondiem saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu tur atsevišķos kontos un izmanto saskaņā ar attiecīgo ESI fondu mērķiem, lai atbalstītu darbības un galasaņēmējus atbilstīgi programmai vai programmām, no kurām šādi ieguldījumi tiek veikti.

Ieguldījumiem pirmajā daļā minētajos finanšu instrumentos piemēro šo regulu, ja vien nav skaidri noteiktu izņēmumu.

Otrā daļa neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu instrumentu izveidi un darbību saskaņā ar Finanšu regulu, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā šīs regulas noteikumiem; tādā gadījumā noteicošā ir šī regula.

3.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vadošā iestāde var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem, kuriem atbilst šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta minētie finanšu instrumenti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

4.   Atbalstot 1. punkta b) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, vadošā iestāde var:

Īstenojot finanšu instrumentu, pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās struktūras nodrošina, ka tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, tostarp noteikumi par ESI fondiem, valsts atbalstu, publisko iepirkumu, kā arī attiecīgie standarti un piemērojamie tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, cīņu pret terorismu un krāpšanu nodokļu jomā. Minētās struktūras neveic uzņēmējdarbību un neuztur darījuma attiecības ar struktūrām, kas dibinātas teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski saskaņotu nodokļu standartu piemērošanu, un transponē šādas prasības līgumos, ko noslēdz ar izraudzītajiem finanšu starpniekiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus papildu noteikumus par to struktūru uzdevumu, pienākumiem un atbildību, kas īsteno finanšu instrumentus, saistītos atlases kritērijus un produktus, ko var nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar 37. pantu. Par minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis.

5.   Šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās struktūras, īstenojot fondu fondus, daļu no īstenošanas var uzticēt finanšu starpniekiem ar noteikumu, ka šādas vienības uz savu atbildību nodrošina finanšu starpnieku atbilstību Finanšu regulas 140. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem.

6.   Šā panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās struktūras, kurām uzticēti īstenošanas uzdevumi, uz sava vārda un vadošās iestādes vārdā atver fiduciāros kontus vai izveido finanšu instrumentu kā atsevišķu finansējuma daļu finanšu iestādē. Atsevišķas finansējuma daļas gadījumā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita programmas resursus, kas ieguldīti finanšu instrumentā un citus finanšu iestādei pieejamos resursus. Fiduciārajos kontos turētos aktīvus un šādas atsevišķas finansējuma daļas pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus piesardzīgas uzraudzības noteikumus, un tiem ir atbilstoša likviditāte.

7.   Ja finanšu instrumentu īsteno saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, atkarībā no finanšu instrumenta īstenošanas struktūras finansēšanas nolīgumos paredz noteikumus un nosacījumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar III pielikumu šādos līmeņos:

8.   Finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, noteikumus un nosacījumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos atbilstīgi IV pielikumam paredz stratēģijas dokumentā, ko izskata uzraudzības komiteja.

9.   Valstu publiskā un privātā sektora ieguldījumus, tostarp attiecīgā gadījumā ieguldījumus natūrā, kā minēts 37. panta 10. punktā, ievērojot konkrētu fondu noteikumus, var nodrošināt fondu fonda līmenī, finanšu instrumenta līmenī vai galasaņēmēju līmenī.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz vienādus nosacījumus attiecībā uz sīki izklāstītiem nosacījumiem 4. punkta pirmajā daļā minēto struktūru pārvaldīto programmas ieguldījumu pārvietošanai un pārvaldībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

39. pants

ERAF un ELFLA ieguldījums kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu MVU, kurus īsteno EIB

1.   Šajā pantā "aizņēmuma finansējums" ir aizdevumi, noma vai bankas garantijas.

2.   Dalībvalstis var izmantot ERAF un ELFLA, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu šīs regulas 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, kurus netieši pārvalda Komisija un kuru īstenošanas uzdevumi uzticēti EIB saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un 139. panta 4. punktu, attiecībā uz šādiem pasākumiem:

Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums papildina tajos minēto portfeļu zemākas prioritātes un/vai mezonīna daļu, ja vien attiecīgajam finanšu starpniekam paliek pietiekama minēto portfeļu riska daļa, kas ir vismaz vienāda ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (35) un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto riska uzņemšanās prasību, nolūkā nodrošināt pienācīgu interešu saskaņošanu. Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvēršanu vērtspapīros finanšu starpniekam ir pienākums piesaistīt jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu.

Katra dalībvalsts, kas plāno piedalīties šādos finanšu instrumentos, iemaksā summu, kas atbilst MVU aizņēmuma finansējuma vajadzībām konkrētajā dalībvalstī un paredzamajam pieprasījumam pēc šāda MVU aizņēmuma finansējuma, ņemot vērā 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto ex ante novērtējumu, un kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 7 % no ERAF un ELFLA piešķīruma šai dalībvalstij. Visu iesaistīto dalībvalstu kopējam ERAF un ELFLA ieguldījumam piemēro vispārēju maksimālo ierobežojumu EUR 8 500 000 000 apmērā (2011. gada cenās).

Ja Komisija, apspriežoties ar EIB, uzskata, ka kopējais minimālais ieguldījums instrumentā, kas atbilst visu iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu summai, ir nepietiekams, pienācīgi ņemot vērā minimālo kritisko masu, kas noteikta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā ex ante novērtējumā, finanšu instrumenta īstenošanu pārtrauc un ieguldījumus atmaksā dalībvalstīm.

Ja dalībvalsts un EIB nespēj vienoties par šā panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma nosacījumiem, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt konkrēto ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

Ja ir izpildīti nosacījumi dalībvalsts ieguldījuma instrumentā izbeigšanai, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts un EIB finansēšanas nolīgumā un minēti 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt atlikušo ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

Ja dalībvalsts izbeidz savu līdzdalību, minētā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu programmas grozīšanai. Ja tiek atceltas neizlietotās apropriācijas, tās var atkal darīt pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, lai pārdalītu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

3.   Tos MVU, kas saņem jaunu aizņēmuma finansējumu, finanšu starpnieka izveidotā jaunā portfeļa dēļ saistībā ar 2. punktā minēto finanšu instrumentu uzskata par ERAF un ELFLA ieguldījuma attiecīgajā finanšu instrumentā galasaņēmējiem.

4.   Finansiālais ieguldījums, kas minēts2. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta īstenošanai, Komisijapieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

5.   Katrā iesaistītajā dalībvalstī tiek nodrošināts minimālais saistību īpatsvars attiecībā uz 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem starpposma mērķiem, un to aprēķina kā attiecību starp jauno aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU, kas jāpiesaista finanšu starpniekiem, un konkrētās dalībvalsts atbilstošo ERAF un ELFLA ieguldījumu finanšu instrumentos. Šāds minimālais saistību īpatsvars dažādās iesaistītajās dalībvalstīs var atšķirties.

Ja finanšu starpniekam neizdodas nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā, tam atbilstīgi līgumsaistībām ir jāmaksā naudassods par labu attiecīgajai iesaistītajai dalībvalstij saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti finansēšanas nolīgumā.

Ne garantijas, ne atbilstošos pārvēršanas vērtspapīros darījumus neietekmē tas, ka finanšu starpnieks nespēj nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts finansēšanas nolīgumā.

6.   Atkāpjoties no 38. panta 2. punkta pirmās daļas, finanšu ieguldījumus, kas minēti šā panta 2. punktā, var turēt atsevišķos kontos katrai dalībvalstij vai, ja divas vai vairākas iesaistītās dalībvalstis dod savu piekrišanu, vienotā kontā, kas kopējs visām minētajām dalībvalstīm un ko izmanto saskaņā ar to programmu īpašajiem mērķiem, no kurām tiek veikti ieguldījumi.

7.   Atkāpjoties no 41. panta 1. un 2. punkta, attiecībā uz finansiāliem ieguldījumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, dalībvalstis maksājuma pieprasījumus Komisijai iesniedz, pamatojoties uz to summu 100 % apmēru, kuras dalībvalstij jāmaksā EIB saskaņā ar šā panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā noteikto grafiku. Šādu maksājuma pieprasījumu pamatā ir summas, ko EIB pieprasījusi kā nepieciešamās summas, lai segtu saistības attiecībā uz garantijas līgumiem vai pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, kuri jāpabeidz nākamajos trijos mēnešos. Dalībvalstis maksājumus EIB veic nekavējoties un jebkurā gadījumā, pirms EIB uzņemas saistības.

8.   Programmas slēgšanas brīdī atbilstīgie izdevumi ir to programmas ieguldījumu kopējā summa, kas iemaksāti finanšu instrumentā un kas atbilst:

9.   Šīs regulas 44. un 45. panta nolūkā nepieprasītās garantijas un summas, kas atgūtas saistībā ar attiecīgi neierobežotajām garantijām un pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, uzskata par līdzekļiem, kas atmaksāti finanšu instrumentiem. Slēdzot finanšu instrumentus, tīros ieņēmumus likvidācijas procesā pēc tam, kad atskaitītas izmaksas, nodevas un maksājumi kreditoriem, kas ir prioritāri salīdzinājumā ar ERAF un ELFLA ieguldījumu, atmaksā attiecīgajām dalībvalstīm proporcionāli to ieguldījumam finanšu instrumentā.

10.   Ziņojumā, kas minēts 46. panta 1. punktā, ietver šādus papildu datus:

11.   Neatkarīgi no 93. panta 1. punkta, līdzekļus, kas piešķirti šā panta 2. punktā minētajiem instrumentiem, var izmantot, lai nodrošinātu jaunu MVU aizņēmuma finansējumu visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neņemot vērā reģionu kategorijas, ja vien 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā nav noteikts citādi.

12.   Šīs regulas 70. pantu nepiemēro programmām, kas izveidotas finanšu instrumentu īstenošanai saskaņā ar šo pantu.

40. pants

Finanšu instrumentu pārvaldība un kontrole

1.   Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar šīs regulas 124. pantu attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu, ESF, EJZF un ELFLA regulas 72. pantu attiecībā uz ELFLA, neveic to darbību pārbaudes uz vietas, kuras ietver finanšu instrumentus, kurus īsteno saskaņā ar 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Minētās izraudzītās struktūras saņem regulārus kontroles ziņojumus no struktūrām, kam uzticēta minēto finanšu instrumentu īstenošana.

2.   Par programmu revīziju atbildīgās struktūras neveic to darbību revīziju, kuras ietver finanšu instrumentus, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ar minētajiem finanšu instrumentiem saistīto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju. Tās saņem regulārus kontroles ziņojumus no revidentiem, kas izraudzīti nolīgumos, ar kuriem izveido minētos finanšu instrumentus.

3.   Par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt revīziju galasaņēmēju līmenī tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus par finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, kas minēti 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp par vadošo un revīzijas iestāžu veicamajām kontrolēm, apliecinošo dokumentu glabāšanas kārtību, ar apliecinošiem dokumentiem pierādāmos datus, kā arī pārvaldības, kontroles un revīzijas kārtību. Par minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis.

5.   Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināts, ka ir pieejami apliecinošie dokumenti, un nenosaka galasaņēmējiem prasības par dokumentu glabāšanu, kuras pārsniedz tās, kas ir nepieciešams, lai tās varētu pildīt minēto pienākumu.

41. pants

Maksājumu pieprasījumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem

1.   Attiecībā uz 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem un 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, lai saņemtu programmas finansējumu, secīgi iesniedz starpposma maksājumu pieteikumus, un tos iemaksā finanšu instrumentā 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā ("atbilstības periods") saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.   Attiecībā uz 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 4. punkta c) apakšpunktu, starpposma maksājumu pieteikumos un noslēguma maksājuma pieteikumā iekļauj maksājumu kopsummu, ko vadošā iestāde maksājusi kā investīcijas galasaņēmējos, kā minēts 42. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par maksājumu atsaukšanu no finanšu instrumentiem un atbilstošus pielāgojumus attiecībā uz maksājumu pieteikumiem.

4.   Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka paraugus, kas jāizmanto, kopā ar maksājuma pieteikumiem iesniedzot Komisijai papildu informāciju par finanšu instrumentiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

42. pants

Atbilstīgie izdevumi slēgšanas brīdī

1.   Programmas slēgšanas brīdī finanšu instrumenta atbilstīgie izdevumi ir programmas ieguldījumu kopējā summa, ko finanšu instruments faktiski samaksājis vai — garantiju gadījumā — par ko tas uzņēmies saistības 55. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā un kas atbilst:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, nosakot īpašus noteikumus, par sistēmas izveidi gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām, kas minētas šā panta pirmās daļas c) punktā.

2.   Uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā kapitalizētas pārvaldības izmaksas vai maksu, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par sešiem gadiem pēc atbilstības perioda beigām, saistībā ar investīcijām galasaņēmējos, kas veiktas minētajā atbilstības periodā un kam nevar piemērot 44. vai 45. pantu, var uzskatīt par atbilstīgajiem izdevumiem, ja tie tiek iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā.

3.   Tādu uz uzņēmumu pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā, kuri minēti 37. panta 4. punktā, par kuriem 38. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētais finansēšanas nolīgums ir parakstīts pirms 2017. gada 31. decembra un kuri līdz atbilstības perioda beigām investēja vismaz 55 % no programmas līdzekļiem, par ko uzņemtas saistības attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, ierobežotu maksājumu summu investīcijām galasaņēmējos, kas jāsamaksā attiecībā uz laikposmu, kurš nav ilgāks par četriem gadiem pēc atbilstības perioda beigām, var uzskatīt par atbilstīgiem izdevumiem, ja tos iemaksā īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, ar noteikumu, ka ir ievēroti valsts atbalsta noteikumi un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

Summu, ko iemaksā darījuma kontā:

Jebkuras summas, kas iemaksātas īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā un nav izmantotas investīcijām galasaņēmējiem pirmajā daļā minētajā laikposmā, izlieto saskaņā ar 45. pantu.

4.   Atbilstīgie izdevumi, kas uzrādīti saskaņā ar 1. un 2. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:

5.   Struktūra, kas īsteno fondu fondu, vai struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus atbilstīgi 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktam, var prasīt segt šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 2. punktā minētās pārvaldības izmaksas un maksu, kas nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas šā panta 6. punktā minētajā deleģētajā aktā. Pārvaldības izmaksās iekļauj tiešās un netiešās izmaksas, ko kompensē atbilstoši izdevumu pamatojumam, savukārt pārvaldības maksu nosaka atbilstīgi saskaņotai sniegto pakalpojumu cenai, kas attiecīgā gadījumā noteikta, izmantojot konkurences noteikumiem atbilstošu tirgus procesu. Pārvaldības izmaksas un maksu pamato ar darbības rezultātos balstītu aprēķina metodoloģiju.

Pārvaldības izmaksās un maksā var iekļaut administrēšanas maksu. Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā atbilstīgos izdevumus.

Pārvaldības izmaksas un maksas, tostarp izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanas darbiem saistībā ar finanšu instrumentu pirms attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas, ir atbilstīgas sākot no attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas dienas.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus noteikumus par pārvaldības izmaksu un maksu noteikšanas kritērijiem, pamatojoties uz darbības rezultātiem un piemērojamām robežvērtībām, kā arī noteikumus par kapitalizētu pārvaldības izmaksu atlīdzināšanu un maksām, ko piemēro uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā.

43. pants

Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem

1.   Atbalstu, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, pārskaita uz kontiem, kuri atvērti dalībvalstu finanšu iestādēs, un īslaicīgi iegulda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

2.   Procentus un citus ieņēmumus, kas saistāmi ar atbalstu, kurš no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, tostarp radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai saskaņā ar 42. panta pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu un izdevumiem, kas samaksāti saskaņā ar 42. panta 2. punktu, izmanto tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no ESI fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā vai pēc finanšu instrumenta slēgšanas citos finanšu instrumentos vai atbalsta veidos saskaņā ar īpašiem mērķiem, kas noteikti prioritātei vai pasākumam, līdz atbilstības perioda beigām.

3.   Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta atbilstoša uzskaite par procentu un citu ieņēmumu izlietojumu.

44. pants

Uz ESI fondu atbalstu attiecināmo līdzekļu atkārtota izmantošana līdz atbilstības perioda beigām

1.   Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām vai no atbrīvotajiem līdzekļiem, kuri piesaistīti garantijas līgumiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus investīciju radītus ieņēmumus, un kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtoti izmanto turpmāk minētajiem mērķiem līdz nepieciešamajām summām un secībā, par kuru puses vienojušās attiecīgajos finansēšanas nolīgumos:

Preferenciālas atlīdzības nepieciešamību un apmēru atbilstoši pirmās daļas b) apakšpunktam nosaka ex ante novērtējumā. Preferenciālās atlīdzības apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus privātu partneru resursu piesaistei, un pārmērīgi nekompensē privātos investorus vai publiskos investorus, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Interešu saskaņošanu nodrošina, izmantojot atbilstošu riska un peļņas dalījumu, tā jāveic atbilstīgi parastas komercdarbības principiem un tai jābūt saderīgai ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta pienācīga uzskaite par to, kā izlietoti 1. punktā minētie līdzekļi.

45. pants

Līdzekļu izmantošana pēc atbilstības perioda beigām

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, ko atmaksā finanšu instrumentiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumi un cita peļņa, kas radusies vismaz astoņus gadus ilgā laikposmā pēc atbilstības perioda beigām un kas attiecināma uz atbalstu, kurš no ESI fondiem piešķirts finanšu instrumentiem saskaņā ar 37. pantu, izmanto atbilstoši programmas vai programmu mērķiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai pēc finanšu instrumenta izmantošanas beigām citos finanšu instrumentos, abos gadījumos ar noteikumu, ka tirgus apstākļu izvērtējums parāda joprojām pastāvošu vajadzību pēc šādas investīcijas vai citiem atbalsta veidiem.

46. pants

Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu

1.   Vadošā iestāde nosūta Komisijai īpašu ziņojumu par darbībām, kas ietver finanšu instrumentus, to pievienojot kā pielikumu gada īstenošanas ziņojumam.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā īpašajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:

Informāciju, kas minēta pirmās daļas h) un j) apakšpunktā, var iekļaut tikai gada īstenošanas ziņojuma pielikumā, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, kā arī nobeiguma īstenošanas ziņojumā. Ziņošanas pienākumus, kas minēti pirmās daļas a) un j) apakšpunktā, nepiemēro galasaņēmēju līmenī.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko paredz paraugus, kas jāizmanto, ziņojot Komisijai par finanšu instrumentiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

4.   Katru gadu, sākot no 2016. gada, sešos mēnešos pēc tam, kad 111. panta 1. punktā minētajā termiņā gada īstenošanas ziņojumu ir iesniedzis ERAF, ESF un Kohēzijas fonds, kā arī ELFLA regulas 75. pantā minētajā termiņā — ELFLA, bet ELFLA — saskaņā artam piemērojamajiem konkrēta fonda noteikumiem, Komisija iesniedz apkopotus datus par finanšu instrumentu finansēšanas un īstenošanas virzību, ko saskaņā ar šo pantu nosūtījušas vadošās iestādes. Minētos kopsavilkumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara publiski pieejamus.

V   SADAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

I   NODAĻA

Uzraudzība

I   Iedaļa

Programmu uzraudzība

47. pants

Uzraudzības komiteja

1.   Trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsti informē par Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina programmu, tā, vienojoties ar vadošo iestādi, saskaņā ar tās institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja").

Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju vairāk nekā vienai programmai, ko līdzfinansē ESI fondi.

2.   Katra uzraudzības komiteja izstrādā un apstiprina savu reglamentu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.

3.   Mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" atbilstošas programmas uzraudzības komiteju izveido dalībvalstis, kuras piedalās sadarbības programmā, un trešās valstis, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, vienojoties ar vadošo iestādi, trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalstis tiek informētas par sadarbības programmas pieņemšanas lēmumu. Minētā uzraudzības komiteja izstrādā un apstiprina savu reglamentu.

48. pants

Uzraudzības komitejas sastāvs

1.   Par uzraudzības komitejas sastāvu lemj dalībvalsts ar noteikumu, ka uzraudzības komitejas sastāvā ir attiecīgās dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 5. pantā minēto partneru pārstāvji. Attiecīgie partneri, izmantojot pārredzamu procedūru, deleģē partneru pārstāvjus darboties uzraudzības komitejā. Katram uzraudzības komitejas loceklim var būt balsstiesības.

Par mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis, kuras piedalās programmā, un trešās valstis, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā. Uzraudzības komitejā darbojas minēto dalībvalstu un trešo valstu attiecīgie pārstāvji. Uzraudzības komitejā var darboties ETSG pārstāvji, kuri programmas darbības teritorijā veic ar programmu saistītas darbības.

2.   Uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē.

3.   Komisija piedalās uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

4.   Ja programmā ieguldījumu sniedz EIB, tā var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

5.   Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis.

49. pants

Uzraudzības komitejas funkcijas

1.   Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata programmas īstenošanu un tās mērķu sasniegšanā paveikto. To darot, komiteja ņem vērā finanšu datus, kopējos un programmas īpašos rādītājus, tostarp rezultātu rādītāju vērtības izmaiņas, paveikto skaitliski izteikto mērķvērtību sasniegšanā, kā arī 21. panta 1. punktā minētajā darbības rezultātu satvarā noteiktos starpposma mērķus un attiecīgā gadījumā kvantitatīvo analīžu rezultātus.

2.   Uzraudzības komiteja izvērtē visus jautājumus, kas ietekmē programmas darbības rezultātus, tostarp darbības rezultātu izvērtēšanās izdarītos secinājumus.

3.   Ar uzraudzības komiteju apspriežas, un, ja tā uzskata par lietderīgu, tā sniedz atzinumu par jebkuru vadošās iestādes ierosinātu programmas grozījumu.

4.   Uzraudzības komiteja var iesniegt vadošajai iestādei apsvērumus par programmas īstenošanu un novērtējumu, tostarp par darbībām, kas saistītas ar administratīvā sloga mazināšanu atbalsta saņēmējiem. Uzraudzības komiteja uzrauga darbības, kas veiktas, pamatojoties uz tās apsvērumiem.

50. pants

Īstenošanas ziņojumi

1.   No 2016. gada līdz 2023. gadam ieskaitot katra dalībvalsts iesniedz Komisijai gada ziņojumu par programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā. Katra dalībvalsts līdz termiņam, kas paredzēts konkrētu fondu noteikumos, iesniedz Komisijai nobeiguma ziņojumu par programmas īstenošanu attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu un gada īstenošanas ziņojumu attiecībā uz ELFLA un EJZF.

2.   Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta galveno informāciju par programmas un tās prioritāšu īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, kopējiem un īpašiem programmas rādītājiem un skaitliski izteiktām mērķvērtībām, tostarp attiecīgā gadījumā rezultātu rādītāju vērtības izmaiņām, kā arī, sākot ar gada īstenošanas ziņojumu, kas iesniedzams 2017. gadā, darbības rezultātu satvarā noteiktajiem starpposma mērķiem. Nosūtītie dati attiecas uz rādītāju vērtībām saistībā ar pilnībā īstenotām darbībām un arī, ja tas iespējams, ņemot vērā īstenošanas pakāpi, saistībā ar atlasītām darbībām. Minētajos ziņojumos arī izklāsta visu to programmas novērtējumos izdarīto secinājumu kopsavilkumu, kas kļuvuši pieejami iepriekšējā finanšu gadā, jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas darbības rezultātus, un veiktos pasākumus. Attiecīgos gadījumos gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2016. gadā, var arī izklāstīt darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ESF regulā var paredzēt īpašus noteikumus par datiem, kas jānosūta ESF.

4.   Gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2017. gadā, izklāsta 2. punktā minēto informāciju un novērtē paveikto programmas mērķu sasniegšanā, tostarp ESI fondu ieguldījumu rezultātu rādītāju vērtības izmaiņās, ja ir pieejami pierādījumi no attiecīgajiem novērtējumiem. Minētajā gada īstenošanas ziņojumā izklāsta darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus, kuri nav izpildīti programmas pieņemšanas brīdī. Tajā arī novērtē darbības, kas īstenotas, lai ņemtu vērā 7. un 8. pantā noteiktos principus, 5. pantā minēto partneru nozīmi saistībā programmas īstenošanā, un ziņo par atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem.

5.   Gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā attiecībā uz ESI fondiem papildus 2. un 3. punktā minētajai informācijai un izvērtējumam iekļauj informāciju un novērtējumu par paveikto programmas mērķu sasniegšanā un tās ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā.

6.   Lai gada īstenošanas ziņojumi, kas minēti 1. līdz 5. punktā, tiktu uzskatīti par pieņemamiem, tajos ietver visu minētajos punktos un konkrētu fondu noteikumos paredzēto informāciju.

Komisija 15 darbdienās no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

7.   Komisija pārbauda gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus un informē dalībvalsti par saviem apsvērumiem divos mēnešos no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas dienas un piecos mēnešos no nobeiguma īstenošanas ziņojuma saņemšanas dienas. Ja Komisija nesniedz apsvērumus minētajos termiņos, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

8.   Komisija var sniegt apsvērumus vadošajai iestādei par jautājumiem, kas būtiski ietekmē programmas īstenošanu. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar šiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešos informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

9.   Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus un to satura kopsavilkumu, kas paredzēts plašai sabiedrībai, dara publiski pieejamu.

51. pants

Ikgadējā izvērtēšanas sanāksme

1.   Katru gadu no 2016. gada līdz 2023. gadam ieskaitot organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi ar Komisijas un katras dalībvalsts līdzdalību, lai izvērtētu katras programmas darbības rezultātus, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un Komisijas apsvērumus, ja tādi ir.

2.   Ikgadējā izvērtēšanas sanāksmē var izskatīt vairāk nekā vienu programmu. Ikgadējās izvērtēšanas sanāksmēs, kas notiek 2017. un 2019. gadā, pārskata visas dalībvalstī izpildītās programmas un arī ņem vērā progresa ziņojumus, ko dalībvalsts iesniegusi minētajos gados saskaņā ar 52. pantu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts un Komisija var vienoties neorganizēt ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi par programmu citos gados, izņemot 2017. un 2019. gadu.

4.   Ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi vada Komisija vai — pēc dalībvalsts lūguma — to kopīgi vada dalībvalsts un Komisija.

5.   Dalībvalsts nodrošina, lai pēc ikgadējās izvērtēšanas sanāksmes attiecībā uz jautājumiem, kuri būtiski ietekmē programmas īstenošanu, tiktu nodrošināta atbilstoša rīcība, pamatojoties uz Komisijas komentāriem, un attiecīgā gadījumā trīs mēnešos informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

II   Iedaļa

Stratēģiskais progress

52. pants

Progresa ziņojums

1.   Līdz 2017. gada 31. augustam un 2019. gada 31. augustam dalībvalsts iesniedz Komisijai progresa ziņojumu par partnerības nolīguma īstenošanu attiecīgi uz 2016. gada 31. decembri un 2018. gada 31. decembri.

2.   Progresa ziņojumā iekļauj informāciju un izvērtējumu par:

3.   Ja Komisija divos mēnešos no progresa ziņojuma iesniegšanas konstatē, ka iesniegtā informācija ir tik nepilnīga vai neskaidra, ka tādējādi būtiski ietekmē attiecīgā novērtējuma kvalitāti un ticamību, tā var pieprasīt no dalībvalsts papildinformāciju, ja šāds pieprasījums nerada nepamatotus kavējumus un Komisija sniedz pamatojumu, kāpēc pastāv aizdomas par kvalitātes un ticamības nepilnībām. Dalībvalsts iesniedz Komisijai prasīto papildinformāciju trīs mēnešos un, ja nepieciešams, attiecīgi pārskata progresa ziņojumu.

4.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz modeli, kas jāizmanto, iesniedzot progresa ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

53. pants

Komisijas ziņojumi un apspriešanās par ESI fondiem

1.   No 2016. gada Komisija katru gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai nosūta kopsavilkuma ziņojumu par ESI fondu programmām, ņemot vērā dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 50. pantu, kā arī programmu pieejamo novērtējumu secinājumu kopsavilkumu. Šo kopsavilkuma ziņojumu 2017. un 2019. gadā iekļauj stratēģiskajā ziņojumā, kas minēts 2. punktā.

2.   Komisija 2017. un 2019. gadā sagatavo dalībvalstu progresa ziņojumu stratēģisku kopsavilkuma ziņojumu, ko attiecīgi līdz 2017. gada 31. decembrim un 2019. gada 31. decembrim tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un aicina minētas iestādes to apspriest.

3.   Padome apspriež stratēģisko ziņojumu, jo īpaši attiecībā uz ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā, un to aicina sniegt informāciju par minēto jautājumu pavasara Eiropadomes sanāksmē.

4.   No 2018. gada Komisija reizi divos gados iekļauj savā gada progresa ziņojumā pavasara Eiropadomes sanāksmei iedaļu, kurā apkopoti jaunākie ziņojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā.

II   NODAĻA

Novērtēšana

54. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Lai uzlabotu programmu struktūras un īstenošanas kvalitāti, kā arī novērtētu to efektivitāti, lietderību un ietekmi, veic novērtēšanu. Programmu ietekmi izvērtē saskaņā ar attiecīgo ESI fondu misiju attiecībā uz Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei izvirzītajiem mērķiem un, attiecīgā gadījumā ņemot vērā programmas apjomu attiecībā uz IKP un bezdarbu attiecīgā programmas darbības teritorijā.

2.   Dalībvalstis nodrošina izvērtējumu veikšanai vajadzīgos resursus un procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus, tostarp datus, kas saistīti ar kopējiem un — attiecīgā gadījumā — īpašajiem programmas rādītājiem.

3.   Novērtēšanu veic iekšēji vai ārēji eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu. Komisija tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā sniedz norādījumus par to, kā veikt novērtēšanu.

4.   Visus novērtējumus dara pieejamus publikai.

55. pants

Ex ante novērtēšana

1.   Lai uzlabotu katras programmas struktūras kvalitāti, dalībvalstis veic ex ante novērtēšanu.

2.   Ex ante novērtēšanu veic tās iestādes pārziņā, kura ir atbildīga par programmu sagatavošanu. Izvērtējumus iesniedz Komisijai tad, kad iesniedz programmu kopā ar kopsavilkumu. Konkrētu fondu noteikumos var noteikt robežvērtības, līdz kurām ex ante novērtēšanu var apvienot ar citas programmas novērtēšanu.

3.   Ex ante novērtēšanā pārbauda:

4.   Ex ante novērtēšanā attiecīgā gadījumā iekļauj izklāstītās prasības stratēģiskajam vides novērtējumam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (36), ņemot vērā nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņas.

56. pants

Novērtēšana plānošanas periodā

1.   Vadošā iestāde vai dalībvalsts izstrādā novērtēšanas plānu, un tas var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu. To iesniedz saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama atbilstoša izvērtēšanas spēja.

3.   Plānošanas periodā vadošā iestāde nodrošina, ka tiek veikta katras programmas novērtēšana, tostarp tās efektivitātes, iedarbīguma un ietekmes novērtēšana, pamatojoties uz novērtēšanas plānu, un ka katrai novērtēšanai tiek veikti atbilstīgi papildu pasākumi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Vismaz reizi plānošanas periodā novērtēšanā noskaidro, kā atbalsts no ESI fondiem ir veicinājis katras prioritātes mērķu sasniegšanu. Visus novērtējumus pārbauda uzraudzības komiteja un nosūta Komisijai.

4.   Komisija var pēc savas iniciatīvas veikt programmu novērtēšanu. Tā informē vadošo iestādi, un rezultāti tiek nosūtīti vadošajai iestādei un iesniegti attiecīgajai uzraudzības komitejai.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām īpašam nolūkam paredzētajām programmām.

57. pants

Ex post novērtēšana

1.   Ex post novērtēšanu veic Komisija vai dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar Komisiju. Ex post novērtēšanā pārbauda ESI fondu efektivitāti un lietderību un to ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā minētajā Savienības stratēģijā izvirzītos mērķus un saskaņā ar konkrētu fondu noteikumos paredzētajām prasībām.

2.   Ex post novērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.   Komisija veic 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto īpašam nolūkam paredzēto programmu ex post novērtēšanu, ko pabeidz līdz 2019. gada 31. decembrim.

4.   Attiecībā uz katru ESI fondu Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kurā ir sniegti ex post novērtējumu galvenie secinājumi.

VI   SADAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

58. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas ESI fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai.

Pirmajā daļā minētos pasākumus var īstenot tieši Komisija vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas 60. pantu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:

Lai, saziņā ar plašu sabiedrību, nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgāku sinerģiju starp komunikācijas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, komunikācijas darbībām saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus izmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katru gadu izstrādā plānus par darbību veidu, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, ja ir paredzēts ieguldījums no ESI fondiem.

59. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

1.   Pēc dalībvalsts iniciatīvas ESI fondi var atbalstīt sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un komunikācijas, tīklu veidošanas, sūdzību izskatīšanas, kontroles un revīzijas darbības. Dalībvalsts var izmantot ESI fondus, lai atbalstītu pasākumus administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, pasākumus, kurus veic, lai stiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot minētos fondus. ESI fondus var arī izmantot, lai atbalstītu darbības, kuras veic, lai stiprinātu attiecīgo partneru spējas saskaņā ar 5. panta 3. punkta e) apakšpunktu un apmainītos ar labu praksi ar šādiem partneriem. Šajā punktā minētās darbības var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākiem plānošanas periodiem.

2.   Konkrētu fondu noteikumos var iekļaut vai no tiem var svītrot darbības, kuras var finansēt ar katra ESI fonda tehnisko palīdzību.

VII   SADAĻA

FINANSIĀLS ATBALSTS NO ESI FONDIEM

I   NODAĻA

Atbalsts no ESI fondiem

60. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.   Komisijas lēmumā par programmas pieņemšanu nosaka līdzfinansējuma likmi vai likmes un maksimālo summu atbalstam no ESI fondiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

2   Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apjomā.

61. pants

Darbības, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus

1.   Šo pantu piemēro darbībām, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus. Šajā pantā "neto ienākumi" ir ienākošās naudas plūsmas, ko lietotāji tiešā veidā maksā par precēm vai pakalpojumiem, kurus nodrošina darbība, piemēram, maksas, ko lietotāji tiešā veidā maksā par infrastruktūras izmantošanu, zemes vai ēku pārdošanu vai īri vai arī maksājumiem par pakalpojumiem, atskaitot darbības izmaksas un ātri nolietojamu iekārtu aizvietošanas izmaksas, kas rodas attiecīgajā laikposmā. Darbības izmaksu ietaupījumus, kas gūti no darbībām, uzskata par neto ienākumiem, izņemot gadījumus, kad tos kompensē līdzvērtīgs darbības subsīdiju samazinājums.

Ja visas investīciju izmaksas nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala proporcionāli investīciju izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.

2.   Darbības atbilstīgos izdevumus, kas līdzfinansējami no fondiem, iepriekš samazina, ņemot vērā darbības iespēju radīt neto ienākumus konkrētā pārskata periodā, kas aptver gan darbības īstenošanu, gan laiku pēc tās pabeigšanas.

3.   Potenciālos neto ienākumus no darbības nosaka iepriekš, izmantojot vienu no šajā punktā norādītajām metodēm, kuru nozarei, apakšnozarei vai darbības veidam izvēlas vadošā iestāde:

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu, lai pielāgotu tajā noteiktās vienotās likmes, ņemot vērā vēsturiskos datus, izmaksu atgūšanas iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā principu "piesārņotājs maksā".

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz vienotas likmes nozarēm vai apakšnozarēm IKT, PAI, kā arī energoefektivitātes jomā. Komisija deleģētos aktus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā.

Turklāt Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V pielikuma papildināšanu ar nozarēm vai apakšnozarēm, tostarp nozaru apakšnozarēm, uz ko attiecas 9. pantā pirmajā daļā noteiktie tematiskie mērķi un ko atbalsta ESI fondi.

Ja tiek piemērota pirmās daļas a) punktā minētā metode, visus neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, uzskata par tādiem, kas jāņem vērā, piemērojot vienoto likmi, tāpēc tos pēc tam neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.

Ja, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar trešo un ceturto daļu, tiek noteikta vienota likme jaunai nozarei vai apakšnozarei, vadošā iestāde var nolemt piemērot pirmās daļas a) apakšpunktā jaunām darbībām noteikto metodi attiecībā uz attiecīgo nozari vai apakšnozari.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pirmās daļas b) apakšpunktā minēto metodi. Ja tiek piemērota minētā metode, neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un kas rodas no ienākumu avotiem, kuri nav ņemti vērā darbības potenciālo neto ienākumu noteikšanā, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita no atbilstīgajiem izdevumiem.

4.   Metodi, ko izmanto, lai Komisijai iesniegtajā maksājuma prasījumā no darbības izdevumiem atskaitītu neto ienākumus, nosaka saskaņā ar valsts noteikumiem.

5.   Šā panta 3. punktā izklāstīto metožu piemērošanas alternatīva ir iespēja 60. panta 1. punktā minēto maksimālo līdzfinansēšanas likmi pēc dalībvalsts pieprasījuma samazināt brīdī, kad prioritātei vai pasākumam tiek pieņemta programma, kurā visām darbībām, ko paredzēts atbalstīt šajā prioritātē vai pasākumā, varētu piemērot vienotu likmi saskaņā ar 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Samazinātā likme nav mazāka kā summa, kas aprēķināta, maksimālo Savienības līdzfinansējuma likmi, kura piemērojama saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, reizinot ar attiecīgo 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto vienoto likmi.

Ja tiek piemērota pirmajā daļā minētā metode, visus neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, uzskata par tādiem, kas jāņem vērā, piemērojot samazināto līdzfinansēšanas likmi, tāpēc tos pēc tam neatskaita no darbību atbilstīgajiem izdevumiem.

6.   Ja ir objektīvi neiespējami iepriekš noteikt ienākumus pamatojoties uz vienu no 3. vai 5. punktā izklāstītajām metodēm, neto ienākumus, kas gūti trīs gados no darbības pabeigšanas vai līdz termiņam, kurā jāiesniedz dokumenti programmas slēgšanai, kas noteikti konkrētu fondu noteikumos, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, atskaita no Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro:

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja dalībvalsts piemēro 5. punktu, tā attiecīgajā prioritātē vai pasākumā var iekļaut darbības, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000.

8.   Turklāt šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro darbībām, kuru atbalstu saskaņā ar programmu veido:

Neatkarīgi no pirmās daļas, vadošā iestāde 1. līdz 6. punkta noteikumus var piemērot darbībām, uz kurām attiecas šā punkta pirmās daļas a) līdz c) apakšpunkts, ja tas ir paredzēts valsts noteikumos.

II   NODAĻA

Īpaši noteikumi PPP atbalstam no ESI fondiem

62. pants

PPP

ESI fondus var izmantot, lai atbalstītu PPP darbības. Veicot šādas PPP darbības, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši aktus par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.

63. pants

Atbalsta saņēmējs, īstenojot PPP darbības

1.   Saistībā ar PPP darbību, un atkāpjoties no 2. panta 10. punkta, atbalsta saņēmējs var būt:

2.   Publisko tiesību subjekts, kurš ir PPP uzsācējs, var ierosināt, lai privātā sektora partneris, kas jāatlasa pēc darbības apstiprināšanas, būtu atbalsta saņēmējs ESI fondu atbalsta īstenošanas nolūkā. Tādā gadījumā lēmumu par apstiprināšanu pieņem ar nosacījumu, ka vadošā iestāde pārliecinās, ka izraudzītais privātā sektora partneris izpilda un uzņemas visus attiecīgos šajā regulā paredzētos atbalsta saņēmēja pienākumus.

3.   Privātā sektora partneri, kas izraudzīts darbības īstenošanai, kā atbalsta saņēmēju īstenošanas laikā var aizstāt, ja tas nepieciešams saskaņā ar PPP noteikumiem vai noteikumiem finansēšanas nolīgumā starp privātā sektora partneri un finanšu iestādi, kura līdzfinansē darbību. Tādā gadījumā aizstājošais privātā sektora partneris vai publisko tiesību subjekts kļūst par atbalsta saņēmēju ar noteikumu, ka vadošā iestāde pārliecinās, ka aizstājošais partneris izpilda un uzņemas visus attiecīgos šajā regulā paredzētos atbalsta saņēmēja pienākumus.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz papildu noteikumus par atbalsta saņēmēja aizstāšanu un par attiecīgajiem pienākumiem.

5.   Atbalsta saņēmēja aizstāšanu neuzskata par izmaiņām īpašnieku sastāvā 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja minētā aizstāšana izpilda šā panta 3. punktā un saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā paredzētos piemērojamos nosacījumus.

64. pants

Atbalsts PPP darbībām

1.   Attiecībā uz PPP darbībām, kurās atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts, izdevumus, kas PPP darbībā radušies privātā sektora partnerim un ko samaksājis privātā sektora partneris, atkāpjoties no 65. panta 2. punkta var uzskatīt par tādiem, kuri radušies atbalsta saņēmējam un kurus samaksājis atbalsta saņēmējs, un tos var iekļaut Komisijai iesniedzamajā maksājuma pieprasījumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Maksājumus atbalsta saņēmējiem, ko maksā par izdevumiem, kuri saskaņā ar 1. punktu iekļauti maksājuma pieprasījumā, maksā darījuma kontā, kas īpaši šim nolūkam atvērts uz atbalsta saņēmēja vārda.

3.   Līdzekļus, ko iemaksā 2. punktā minētajā darījuma kontā, izmanto maksājumiem saskaņā ar PPP līgumu, tostarp jebkādiem maksājumiem, kas jāveic PPP līguma izbeigšanas gadījumā.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz minimālās PPP līgumos iekļaujamās prasības, kas nepieciešamas šā panta 1. punktā norādītās atkāpes piemērošanai, tostarp noteikumus saistībā ar PPP līguma izbeigšanu, nolūkā nodrošināt pienācīgas revīzijas liecības.

III   NODAĻA

Izdevumu atbilstība un ilgums

65. pants

Atbilstība

1.   Izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot, ja ir paredzēti īpaši noteikumi šajā regulā vai balstoties uz šo regulu, vai pamatojoties uz konkrētu fondu noteikumiem.

2.   Izdevumi ir atbilstīgi ieguldījumam no ESI fondiem, ja tie radušies atbalsta saņēmējam un samaksāti laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2014. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, — līdz 2023. gada 31. decembrim. Turklāt ieguldījumu no ELFLA par izdevumiem var saņemt tikai tad, ja maksājumu aģentūra ir faktiski izmaksājusi atbilstošo atbalstu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, JNI paredzētos izdevumus varēs veikt no 2013. gada 1. septembra.

4.   Attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas, pamatojoties uz 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, veic laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, sākuma datums attiecībā uz izmaksām, kas atlīdzinātas, pamatojoties uz 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkta noteikumiem par darbībām, kuras veiktas saskaņā ar JNI, ir 2013. gada 1. septembris.

6.   Darbības neatlasa atbalstam no ESI fondiem, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms atbalsta saņēmējs vadošajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs ir veicis visus saistītos maksājumus.

7.   Šis pants neskar 58. pantā izklāstītos noteikumus par tās tehniskās palīdzības atbilstību, kas tiek sniegta pēc Komisijas iniciatīvas.

8.   Šo punktu piemēro darbībām, no kurām īstenošanas laikā gūst neto ienākumus un kurām nepiemēro 61. panta 1. līdz 6. punktu.

No tās darbības atbilstīgajiem izdevumiem, kas līdzfinansējama no ESI fondiem, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita neto ienākumus, kas nav ņemti vērā darbības apstiprināšanas brīdī un kas tieši gūti tikai darbības īstenošanas laikā. Ja attiecībā uz visām izmaksām nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala pro rata izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.

Šo punktu nepiemēro:

Šā panta un 61. panta nozīmē jebkuru maksājumu, ko atbalsta saņēmējs saņem no līgumsodiem līguma starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi vai trešām pusēm pārkāpuma gadījumā vai kas radies tādēļ, ka trešā puse, kas izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, ir atsaukusi piedāvājumu ("depozīts"), neuzskata par ienākumiem un neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.

9.   Izdevumi, kas kļūst par atbilstīgiem izdevumiem programmas grozījumu rezultātā, ir atbilstīgie izdevumi tikai no dienas, kad Komisijai tiek iesniegts grozīšanas pieprasījums vai, ja piemēro 96. panta 11. punktu, no dienas, kurā stājies spēkā lēmums par programmas grozīšanu.

Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt atkāpes no šā punkta pirmās daļas.

10.   Atkāpjoties no 9. punkta, īpašus noteikumus par izdevumu attiecināmības sākuma datumu var paredzēt ELFLA regulā.

11.   Darbībai var piešķirt atbalstu no viena vai vairākiem ESI fondiem vai no vienas vai vairākām programmām un no citiem Savienības instrumentiem, ar noteikumu, ka par izdevumu pozīciju, kas iekļauta maksājuma pieprasījumā atlīdzinājuma saņemšanai no viena no ESI fondiem, netiek saņemts nedz atbalsts no cita fonda vai Savienības instrumenta, nedz arī atbalsts no tā paša fonda citā programmā.

66. pants

Atbalsta veidi

ESI fondus izmanto atbalsta piešķiršanai dotāciju, godalgu, atmaksājamas palīdzības, finanšu instrumentu vai to apvienojuma veidā.

Atmaksājamas palīdzības gadījumā atmaksāto atbalstu struktūrai, kas to piešķīrusi, vai citai dalībvalsts kompetentai iestādei tur atsevišķā kontā vai atdala ar uzskaites kodiem un atkārtoti izmanto tādam pašam mērķim vai saskaņā ar programmas mērķiem.

67. pants

Dotāciju veidi un atmaksājama palīdzība

1.   Var būt šādi dotāciju un atmaksājamas palīdzības veidi:

Konkrētu fondu noteikumi var ierobežot dotāciju vai atmaksājamās palīdzības formas, ko piemēro noteiktām darbībām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, citus dotāciju veidus un aprēķināšanas metodes var noteikt EJZF regulā.

3.   Šā panta 1. punktā minētās iespējas var apvienot tikai tad, ja katra no iespējām attiecas uz atšķirīgām izmaksu kategorijām vai ja tās izmanto atšķirīgiem projektiem, kas veido daļu no darbības, vai secīgiem darbības posmiem.

4.   Ja darbību vai projektu, kas ir darbības daļa, īsteno tikai ar būvdarbu, preču vai pakalpojumu publiska iepirkuma starpniecību, piemēro tikai 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Ja publiskais iepirkums darbībā vai projektā, kas ir darbības daļa, ir ierobežots līdz konkrētām izmaksu kategorijām, var piemērot visas 1. punktā minētās iespējas.

5.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem:

6.   Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru darbību, izklāsta arī metodi, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumus.

68. pants

Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām un personāla izmaksām par dotācijām un atmaksājamo palīdzību

1.   Ja darbības īstenošanā rodas netiešas izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi vienā no šiem veidiem:

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šī punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju un saistītajām metodēm.

2.   Lai noteiktu personāla izmaksas par darbības īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1 720 stundām.

69. pants

Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību

1.   Ieguldījums natūrā, ko sniedz, nodrošinot būvdarbus, preces, pakalpojumus, zemi un nekustamo īpašumu, par kuru nav veikts maksājums skaidrā naudā, kas pamatots ar rēķiniem vai dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt atbilstīgie izdevumi ar nosacījumu, ka to paredz ESI fondu un programmas atbilstības noteikumi un ka ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 3. punkta b) apakšpunktā.

2.   Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

3.   Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no ESI fondiem un no atbalsta apmēra, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti EISI, kā minēts 92. panta 6. punktā:

70. pants

Darbību atbilstība atkarībā no to norises vietas

1.   Ievērojot 2. un 3. punktā minētās atkāpes un konkrētu fondu noteikumus, ESI fondu atbalstīto darbību norises vieta ir programmas teritorija.

2.   Vadošā iestāde var pieņemt, ka darbība tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, bet Savienībā, ja vien ir izpildīti visi turpmāk paredzētie nosacījumi:

3.   Attiecībā uz tehnisko palīdzību vai darbībām, kas saistītas ar veicināšanas pasākumiem, izdevumi var rasties ārpus Savienības teritorijas, ar noteikumu, ka ir izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un pienākumi attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām un 2. un 3. punkts neattiecas uz darbībām, kuras atbalsta ESF.

71. pants

Darbību ilgums

1.   Darbība, kas ietver investīcijas infrastruktūrā vai investīcijas ražošanā, atmaksā no ESI fondiem saņemto atbalstu, ja piecos gados no galīgā maksājuma atbalsta saņēmējam vai — attiecīgā gadījumā — laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, notiek jebkas no turpmākā:

Dalībvalsts atgūst summas, kas nepamatoti izmaksātas saistībā ar darbību proporcionāli laikposmam, par kuru nav izpildītas prasības.

Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.

2.   Par darbību, kas ietver investīcijas infrastruktūrā vai ražošanā, atmaksā no ESI fondiem saņemto atbalstu, ja desmit gados no galīgā maksājuma atbalsta saņēmējam tas ražošanas darbības norises vietu pārvieto ārpus Savienības, izņemot, ja atbalsta saņēmējs ir MVU. Ja no ESI fondiem saņemtais atbalsts ir valsts atbalsts, desmit gadu termiņu aizstāj ar termiņu, kas piemērojams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

3.   Darbības, ko atbalsta ESF, un darbības, ko atbalsta pārējie ESI fondi un kas nav investīcijas infrastruktūrā vai ražošanā, atmaksā fonda ieguldījumu tikai tad, ja tām ir saistošs investīciju saglabāšanas pienākums saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem un ja minētajos noteikumos paredzētajā laikposmā tiek izbeigta to ražošanas darbība vai tā tiek pārcelta uz citu vietu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro ieguldījumiem finanšu instrumentos vai no finanšu instrumentiem veiktiem ieguldījumiem, vai ieguldījumiem jebkurā darbībā, kuras ražošanas darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro fiziskām personām, kas ir investīciju atbalsta saņēmējas un pēc investīcijas darbības pabeigšanas kļūst tiesīgas saņemt un saņem atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013, ja attiecīgā investīcija ir tieši saistīta ar darbības veidu, kas identificēts kā tāds, par kuru ir tiesības saņemt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda atbalstu.

VIII   SADAĻA

PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

I   NODAĻA

Pārvaldības un kontroles sistēmas

72. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi

Pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 4. panta 8. punktu paredz:

73. pants

Ar dalītu pārvaldību saistīti pienākumi

Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos.

74. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis veic pārvaldības, kontroles un revīzijas uzdevumus un uzņemas pienākumus, kas izriet no noteikumiem par dalītu pārvaldību, kuri izklāstīti Finanšu regulā un konkrētu fondu noteikumos.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to programmu pārvaldības un kontroles sistēmas tiek izveidotas saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem un ka minētās sistēmas darbojas efektīvi.

3.   Dalībvalstis nodrošina efektīvu kārtību ar ESI fondiem saistītu sūdzību izskatīšanai. Ar šādu kārtību saistīta darbības joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kuras ir to sūdzību izskatīšanas kārtības darbības jomā. Dalībvalstis pēc pieprasījuma informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.

4.   Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredz noteikumus, kuriem jāatbilst minētajai elektronisko datu apmaiņas sistēmai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

II   NODAĻA

Komisijas pilnvaras un pienākumi

75. pants

Komisijas pilnvaras un pienākumi

1.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp uz informāciju par to struktūru izraudzīšanos, kas ir atbildīgas par pārvaldību un kontroli, uz dokumentiem, ko minētās izraudzītās struktūras katru gadu iesniedz saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu, kontroles ziņojumiem, gada īstenošanas ziņojumiem un valsts un Savienības struktūru veiktām revīzijām, Komisija pārliecinās, vai dalībvalstis ir ieviesušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem, un vai minētās sistēmas darbojas efektīvi visā programmu īstenošanas laikā.

2.   Komisijas ierēdņi vai pilnvarotie Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, vismaz 12 darba dienas iepriekš, izņemot steidzamus gadījumus, par to paziņojot kompetentajai valsts iestādei. Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nepamatotas dublēšanās saistībā ar dalībvalstu veiktām revīzijām vai pārbaudēm, riska pakāpi, kāda pastāv attiecībā uz Savienības budžetu, un nepieciešamību mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var jo īpaši pārbaudīt pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti programmā vai tās daļā, un darbības, kā arī izvērtēt darbību vai programmu finanšu pareizu pārvaldību. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var piedalīties dalībvalstu amatpersonas vai pilnvarotie pārstāvji.

Komisijas ierēdņiem vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz ESI fondu atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas.

Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr šādiem ierēdņiem un pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.

3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti vai izdevumu pareizību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

IX   SADAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS, SAISTĪBU ATCELŠANA

I   NODAĻA

Finanšu pārvaldība

76. pants

Budžeta saistības

Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.

Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta 2. punkta nozīmē un — sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts — juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Attiecībā uz katru programmu budžeta saistības par pirmo iemaksu uzņemas pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.

Budžeta saistības par turpmākajām iemaksām Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot, ja ir piemērojams Finanšu regulas 16. pants.

Pēc darbības rezultātu satvara piemērošanas saskaņā ar 22. pantu, ja attiecībā uz prioritātēm nav sasniegti starpposma mērķi, Komisija vajadzības gadījumā atceļ atbilstošās apropriācijas, kas attiecīgajām programmām piešķirtas kā daļa no izpildes rezerves, un atkal tās dara pieejamas programmām, kurām piešķīrums ir palielināts saistībā ar grozījumu, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

77. pants

Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1.   Ieguldījumus no ESI fondiem katrai programmai Komisija izmaksā saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgā fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2.   Maksājumus saistībā ar izpildes rezerves saistībām veic tikai pēc izpildes rezerves galīgās piešķiršanas saskaņā ar 22. panta 3. un 4. punktu.

3.   Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu.

4.   Attiecībā uz atbalsta veidiem saskaņā ar 67. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktu un 68. un 69. pantu izmaksas, kas aprēķinātas, ņemot vērā piemērojamo bāzi, uzskata par atbilstīgajiem izdevumiem.

78. pants

Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājuma aprēķināšanu

Konkrētu fondu noteikumos paredz noteikumus tās summas aprēķināšanai, ko atlīdzina kā starpposma maksājumus un kā slēguma bilances maksājumu. Minētā summa ir atbilstīgajiem izdevumiem piemērojamās īpašās līdzfinansējuma likmes funkcija.

79. pants

Maksājumu pieprasījumi

1.   Konkrēto procedūru un iesniedzamo informāciju saistībā ar maksājumu pieprasījumiem attiecībā uz katru ESI fondu paredz konkrētu fondu noteikumos.

2.   Maksājuma pieprasījumā, kas jāiesniedz Komisijai, izklāsta visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai tā varētu sagatavot pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 68. panta 3. punktu.

80. pants

Euro izmantojums

Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās programmās, izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, maksājumu pieprasījumos, pārskatos un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro.

81. pants

Sākotnējā priekšfinansējuma izmaksāšana

1.   Pēc tam, kad Komisija pieņem programmas pieņemšanas lēmumu, tā izmaksā sākotnējo priekšfinansējuma summu par visu plānošanas periodu. Sākotnējā priekšfinansējuma summu izmaksā daļās atbilstoši budžeta vajadzībām. Minēto daļu apmēru nosaka konkrētu fondu noteikumos.

2.   Sākotnējo priekšfinansējumu izmanto tikai maksājumiem atbalsta saņēmējiem programmas īstenošanā. To nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai struktūrai minētajam nolūkam.

82. pants

Sākotnējā priekšfinansējuma dzēšana

Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas pārskatiem ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.

83. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.   Maksājuma termiņu starpposma maksājuma pieprasījumam var pārtraukt deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja:

Dalībvalsts var vienoties pagarināt pārtraukšanas laikposmu vēl uz trim mēnešiem.

Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu pārtraukšanai, ja nav izpildītas kopējā zivsaimniecības politikā paredzētās saistības, kuras ir samērīgas, un ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtotību.

2.   Deleģētais kredītrīkotājs attiecina pārtraukšanu tikai uz to izdevumu daļu, kas ietverta maksājuma pieprasījumā, uz kuru attiecas 1. punkta pirmajā daļā minētie apstākļi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt skarto izdevumu daļu. Deleģētais kredītrīkotājs nekavējoties rakstveidā informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

II   NODAĻA

Pārskatu pārbaude un akceptēšana

84. pants

Termiņš, kurā Komisija pārbauda un akceptē pārskatus

Līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 6. punktu piemēro pārskatu pārbaudes un akceptēšanas procedūras un informē dalībvalsti par to, vai tā akceptē, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

III   NODAĻA

Finanšu korekcijas

85. pants

Komisijas veiktās finanšu korekcijas

1.   Komisija veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu programmā vai tā daļu un atgūstot summas no dalībvalsts, lai no Savienības finansējuma dzēstu izdevumus, kas ir pretrunā piemērojamiem tiesību aktiem.

2.   Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

3.   Lemjot par finanšu korekciju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu. Komisija informē Eiropas Parlamentu par lēmumiem, kas pieņemti, lai piemērotu finanšu korekcijas.

4.   Finanšu korekciju piemērošanas kritērijus un procedūras nosaka konkrētu fondu noteikumos.

IV   NODAĻA

Saistību atcelšana

86. pants

Principi

1.   Visas programmas iesniedz saistību atcelšanas procedūrai, kas izstrādāta pēc principa, ka summām, uz kurām attiecas saistības, bet kurām nepiemēro priekšfinansējumu vai maksājuma pieprasījumu noteiktā laikposmā, tostarp jebkuru maksājumu pieprasījumu, uz kuru pilnībā vai daļēji attiecas maksājuma termiņa pārtraukšana vai maksājumu apturēšana, piemēro saistību atcelšanu.

2.   Saistības, kuras attiecas uz laikposma pēdējo gadu, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

3.   Konkrētu fondu noteikumos izklāsta saistību atcelšanas noteikumu precīzu piemērošanu attiecībā uz katru ESI fondu.

4.   To saistību daļu, kas joprojām ir atvērtas, atceļ, ja Komisijai līdz konkrētajos fondu noteikumos noteiktajiem termiņiem nav iesniegts kāds no dokumentiem, kas vajadzīgi slēgšanai.

5.   Budžeta saistībām saistībā ar izpildes rezervi piemēro tikai 4. punktā izklāstīto atcelšanas procedūru.

87. pants

Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu

1.   Summu, uz ko attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, kas ir līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, attiecībā uz kuru:

Valsts iestādes, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, pierāda force majeure apstākļu tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vajadzībām minēto samazinājumu var lūgt vienreiz, ja apturēšana vai force majeure apstākļi ilgst ne ilgāk par vienu gadu, vai tik reizes, cik tas atbilst force majeure apstākļu ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.

2.   Līdz 31. janvārim dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju par 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarējama līdz iepriekšējā gada beigām.

88. pants

Procedūra

1.   Komisija savlaicīgi informē dalībvalsti un vadošo iestādi, ja pastāv saistību atcelšanas noteikuma piemērošanas risks saskaņā ar 86. pantu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā ir saņēmusi 31. janvārī, informē dalībvalsti un vadošo iestādi par atcelto saistību summu, kas izriet no minētās informācijas.

3.   Dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai piekristu atceļamo saistību summai vai iesniegtu savus apsvērumus.

4.   Līdz 30. jūnijam dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kurā par attiecīgo finanšu gadu norāda samazināto atbalsta summu vienā vai vairākos programmas prioritārajos virzienos, vajadzības gadījumā ņemot vērā fonda piešķīrumu un reģiona kategoriju. Ja minētais plāns netiek iesniegts, Komisija pārskata finansēšanas plānu, samazinot ieguldījumu no ESI fondiem attiecīgajam finanšu gadam. Minēto samazinājumu proporcionāli piemēro katram prioritārajam virzienam.

5.   Komisija groza programmas pieņemšanas lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus, ne vēlāk kā 30. septembrī.

TREŠĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ERAF, ESF UN KOHĒZIJAS FONDAM

I   SADAĻA

MĒRĶI UN FINANŠU SHĒMA

I   NODAĻA

Pamatuzdevums, mērķi un atbalsta ģeogrāfiskais aptvērums

89. pants

Pamatuzdevums un mērķi

1.   Fondi veicina to Savienības darbību izstrādi un īstenošanu, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu.

Fondu atbalstītās darbības veicina arī Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pamatuzdevuma nolūkā īsteno šādus mērķus:

90. pants

Mērķis "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"

1.   Struktūrfondi atbalsta mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim ("NUTS 2. līmeņa reģioni"), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 105/2007.

2.   Resursus mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

Reģionus iekļauj kādā no trim kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, aprēķinu pamatojot uz Savienības rādītājiem par 2007.–2009. gadu, attiecībā pret ES–27 valstu vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.

3.   Kohēzijas fonda atbalstu sniedz dalībvalstīm, kurās NKI uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, aprēķinu pamatojot uz Savienības rādītājiem par 2008.–2010. gadu, ir mazāks nekā 90 % no ES–27 valstu vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju tajā pašā pārskata periodā.

Dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda 2013. gadā, bet kurās nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

4.   Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā iekļauj to reģionu sarakstu, kas atbilst šo trīs reģionu kategoriju kritērijiem, kas minēti 2. punktā, un to dalībvalstu sarakstu, kas atbilst 3. punkta kritērijiem. Minētais saraksts ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

5.   Komisija 2016. gadā pārskata dalībvalstu atbilstību atbalsta saņemšanai no Kohēzijas fonda, pamatojoties uz Savienības NKI rādītājiem par ES–27 valstīm attiecībā uz 2012. - 2014. gada laikposmu. Dalībvalstis, kuru nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju krītas zemāk par 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, kļūst no jauna tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, un dalībvalstis, kuras bija tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda un kuru nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 %, zaudē tiesības saņemt atbalstu un saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

II   NODAĻA

Finanšu shēma

91. pants

Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlētie resursi

1.   Resursi ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, kas pieejami budžeta saistībām 2014. - 2020. gada laikposmam, ir EUR 3 251 456 947 392 011. gada cenās saskaņā ar VI pielikumā norādīto gada sadalījumu, un no šīs summas EUR 322 145 694 739 ir kopējie resursi, kas piešķirti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, un EUR 3 000 000 000 ir īpašs piešķīrums JNI. Lai veiktu plānošanu un vēlāk to varētu iekļaut Savienības vispārējā budžetā, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlēto resursu summu indeksē par 2 % gadā.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" un JNI atvēlētā īpašā piešķīruma resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar attiecīgi VII un VIII pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un metodoloģiju, neskarot šā panta 3. punktu vai 92. panta 8. punktu.

3.   0,35 % no kopējiem resursiem, no kuriem atskaitīts EISI atbalsts, kas minēts 92. panta 6. punktā, un atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas minēts 92. panta 7. punktā, ir atvēlēti tehniskajai palīdzībai, ko piešķir pēc Komisijas iniciatīvas.

92. pants

Resursi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"

1.   Resursu apjoms mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ir 96,33 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā EUR 313 197 435 409), un to sadalījums ir šāds:

2.   Papildus 91. pantā un šā panta 1. punktā izklāstītajām summām 2014. un 2015. gadam dara pieejamas papildu summas attiecīgi EUR 94 200 000 un EUR 92 400 000 apmērā, kā noteikts VII pielikuma sadaļā "Papildu korekcijas". Minētās summas nosaka 91. panta 2. punktā minētajā Komisijas lēmumā.

3.   2016. gadā Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2017. gadu saskaņā ar 4. un 5. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, pārskata mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" paredzētos kopējos piešķīrumus katrai dalībvalstij 2017.–2020. gadam, piemērojot VII pielikuma 1. līdz 16. punktā noteikto piešķīrumu sadales metodi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem statistikas datiem un — attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro maksimālā apmēra ierobežojumu, — salīdzinājumu starp kumulatīvo valsts IKP 2014. un 2015. gadā un 2012. gadā aprēķināto kumulatīvo valsts IKP tam pašam periodam, saskaņā ar VII pielikuma 10. punktu. Ja kumulatīvā atšķirība starp pārskatītajiem piešķīrumiem un kopējiem piešķīrumiem ir lielāka nekā +/-5 %, kopējos piešķīrumus atbilstīgi koriģē. Saskaņā ar 5. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, korekcijas sadala vienādās proporcijās 2017.–2020. gadā un attiecīgi pielāgo atbilstošās maksimālās summas finanšu shēmā. Šo korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva – nepārsniedz EUR 4 000 000 000. Pēc tehniskās korekcijas veikšanas Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka katrai dalībvalstij atvēlēto kopējo resursu pārskatītu gada sadalījumu.

4.   Lai nodrošinātu pietiekamus ieguldījumus mērķiem, kas saistīti ar jaunatnes nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti, zināšanām, sociālo integrāciju un nabadzības apkarošanu, struktūrfondu resursu daļa, kas pieejama darbības programmu plānošanai, lai īstenotu mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", un kas ESF piešķirta katrai dalībvalstij, nav mazāka par attiecīgo ESF daļu, kas minētajai dalībvalstij paredzēta darbības programmās konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķu īstenošanai 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Minētajai daļai pieskaita papildu summu, kas noteikta katrai dalībvalstij saskaņā ar IX pielikumā noteikto metodi, lai nodrošinātu, ka ESF daļa, ko veido procentuālā daļa no visiem Savienības līmenī piešķirtajiem fondu līdzekļiem, izņemot Kohēzijas fonda atbalstu transporta infrastruktūrai saskaņā ar EISI, kas minēts 6. punktā, un struktūrfondu sniegto atbalstu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas minēts 7. punktā, dalībvalstīs nav mazāka par 23,1 %. Šā punkta nolūkos ESF investīciju JNI uzskata par struktūrfondu daļu, kas piešķirti ESF.

5.   JNI atvēlētie resursi ir EUR 3 000 000 000 no īpašā piešķīruma JNI un vismaz EUR 3 000 000 000 no ESF paredzētajām mērķinvestīcijām.

6.   Atbalsta apmērs no Kohēzijas fonda, kas pārnesams EISI, ir EUR 10 000 000 000. To saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 izmanto transporta infrastruktūras projektiem tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārvietojama no Kohēzijas fonda piešķīruma EISI katrai dalībvalstij un kuras apmēru nosaka proporcionāli par visu laikposmu. Kohēzijas fonda piešķīrumu katrai dalībvalstij attiecīgi samazina.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no Kohēzijas fonda, ieraksta EISI attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietotā summa, kas minēta pirmajā daļā, tiek izlietota, izsludinot īpašus uzaicinājumus uz konkursu projektiem, ar kuriem nodrošina pamattīklus, vai projektiem un horizontāliem pasākumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā.

Īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti ceturtajā daļā, piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013. Līdz 2016. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2017. gada 1. janvāra līdzekļus, kas pārnesti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.

Lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda un kurām var rasties grūtības, izstrādājot tādus projektus, kas ir pietiekami sagatavoti vai kvalitatīvi, vai tādus, kas ir gan pietiekami sagatavoti, gan kvalitatīvi, un kam ir pietiekama Savienības pievienotā vērtība, īpašu uzmanību pievērš tām programmas atbalsta darbībām, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes iestāžu un publisko dienestu institucionālo spēju un efektivitāti saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā minēto projektu izstrādi un īstenošanu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārnestā finansējuma apguvi visās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, Komisija var organizēt papildu uzaicinājumus uz konkursu.

7.   Saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" struktūrfondu atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem nav mazāks par EUR 2 500 000 000, un dalībvalstis var brīvprātīgi nolemt par papildu atbalsta piešķiršanu līdz EUR 1 000 000 000 apmērā.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas no katras dalībvalsts struktūrfondu piešķīruma pārvietojama palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem par visu laikposmu. Attiecīgi samazina struktūrfondu piešķīrumu katrai dalībvalstij, veicot proporcionālu samazinājumu katrai reģionu kategorijai.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no struktūrfondiem, ieraksta vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalsta instrumenta attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

8.   EUR 330 000 000 no struktūrfondu resursiem, kas paredzēti mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", piešķir inovatīvām darbībām pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā, kuras tieši vai netieši pārvalda Komisija.

9.   Mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredzētie resursi ir 2,75 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2014. - 2020. gada laikposmam (t. i., kopā EUR 8 948 259 330).

10.   Šīs regulas šajā pantā, 18., 91., 93., 95., 99., 120. pantā, I pielikumā un X pielikumā, ERAF regulas 4. pantā, ESF regulas 4. pantā un 16. līdz 23. pantā, ETS regulas 3. panta 3. punktā un Majotas tālāko reģionu uzskata par NUTS 2. līmeņa reģionu, kurš ir mazāk attīstītu reģionu kategorijā. ETS regulas 3. panta 1. un 2. punktā Majotas un Senmartēnas reģionu uzskata par NUTS 3. līmeņa reģioniem.

93. pants

Resursu nepārvietojamība starp reģionu kategorijām

1.   Kopējās apropriācijas, ko piešķir katrai dalībvalstij attiecībā uz mazāk attīstītajiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem, nav pārvietojamas starp šīm reģionu kategorijām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija pienācīgi pamatotos apstākļos, kas saistīti ar viena vai vairāku tematisko mērķu īstenošanu, var pieņemt dalībvalsts priekšlikumu, ko tā iesniedz, pirmo reizi iesniedzot partnerības nolīgumu vai — pienācīgi pamatotos gadījumos — laikā, kad tiek piešķirta izpildes rezerve, vai veicot nozīmīgas izmaiņas partnerības nolīgumā, līdz 3 % no kopējās apropriācijas reģionu kategorijai pār3est uz citām reģionu kategorijām.

94. pants

Resursu nepārvietojamība starp mērķiem

1.   Kopējās apropriācijas, ko piešķir katrai dalībvalstij attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", nav pārvietojamas starp minētajiem mērķiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija – nolūkā saglabāt fondu reālo ieguldījumu 89. panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanā – pienācīgi pamatotos gadījumos un, ievērojot 3. punktā paredzēto nosacījumu, var, izmantojot īstenošanas aktu, akceptēt dalībvalsts priekšlikumu, tai pirmo reizi iesniedzot partnerības nolīgumu, pārvietot daļu no tās apropriācijām, kas paredzētas mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai".

3.   Dalībvalstī, kas izteikusi 2. punktā minēto priekšlikumu, mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredzētais īpatsvars nav mazāks par 35 % no kopējiem mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" piešķirtajiem resursiem attiecīgajai dalībvalstij, un pēc pārvietošanas nav mazāks par 25 % no minētajiem kopējiem resursiem.

95. pants

Papildināmība

1.   Šajā pantā un X pielikumā piemēro šādas definīcijas:

2.   Atbalsts no fondiem mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" neaizstāj publiskus vai līdzvērtīgus strukturālus izdevumus, kas rodas dalībvalstij.

3.   Dalībvalstis laikā no 2014. līdz 2020. gadam publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni vidēji gadā uztur vismaz vienādā līmenī ar partnerības nolīgumā noteikto atsauces līmeni.

Nosakot pirmajā daļā minēto atsauces līmeni, Komisija un dalībvalstis ņem vērā vispārējos makroekonomiskos apstākļus un īpašus vai ārkārtas apstākļus, piemēram, privatizāciju, ārkārtēju publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni dalībvalstī 2007. - 2013. gada plānošanas periodā, kā arī citu publisko investīciju rādītāju izmaiņas. Tās ņem vērā arī izmaiņas valsts piešķīrumos no fondiem salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu.

4.   To, vai publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ir saglabāts vajadzīgajā līmenī attiecīgajam laikposmam, pārbauda tikai tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 15 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts līmenī.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.

5.   To, vai publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ir saglabāts vajadzīgajā līmenī, pārbauda partnerības nolīguma iesniegšanas brīdī ("ex ante pārbaude"), 2018. gadā ("termiņa vidusposma pārbaude") un 2022. gadā ("ex post pārbaude").

Sīki izstrādāti noteikumi par papildināmības pārbaudi ir izklāstīti X pielikuma 2. punktā.

6.   Ja Komisija ex post pārbaudē konstatē, ka dalībvalsts nav saglabājusi partnerības nolīgumā noteikto publisko vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un kā noteikts X pielikumā, Komisija saistībā ar neatbilstības pakāpi var veikt finanšu korekciju, ar īstenošanas aktu pieņemot lēmumu. Nosakot, vai veikt finanšu korekciju, Komisija ņem vērā, vai ekonomiskā situācija attiecīgajā dalībvalstī ir būtiski mainījusies kopš termiņa vidusposma pārbaudes. Sīki izstrādāti noteikumi par finanšu korekcijas likmēm ir izklāstīti X pielikuma 3. punktā.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

II   SADAĻA

PLĀNOŠANA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par fondiem

96. pants

Mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" darbības programmu saturs, pieņemšana un grozīšana

1.   Darbības programma sastāv no prioritārajiem virzieniem. Prioritārais virziens attiecas uz vienu fondu un vienu reģionu kategoriju, izņemot Kohēzijas fondu, un, neskarot 59. pantu, atbilst tematiskajam mērķim, un ietver vienu vai vairākas konkrētā tematiskā mērķa investīciju prioritātes atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem. Attiecīgā gadījumā un lai palielinātu tā ietekmi un efektivitāti tematiski saskaņotā un integrētā pieejā, prioritārais virziens var:

Dalībvalstis var apvienot divas vai vairākas no a) līdz d) apakšpunktā minētās iespējas.

2.   Darbības programma veicina Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tajā izklāsta:

3.   Darbības programmā, ņemot vērā tās saturu un mērķus, apraksta integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, ievērojot partnerības nolīgumu, un parāda, kā minētā darbības programma sekmē tās mērķu un paredzamo rezultātu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā norādot:

4.   Papildus darbības programmā norāda:

5.   Darbības programmā norāda:

6.   Darbības programmā, ievērojot partnerības nolīgumu un ņemot vērā dalībvalstu institucionālo un tiesisko sistēmu, izklāsta arī:

7.   Katrā darbības programmā, — izņemot tās, kur tehnisko palīdzību sniedz atbilstoši īpašai darbības programmai, — ņemot vērā pienācīgi pamatotu dalībvalsts novērtējumu par turpmāk minēto noteikumu saistību ar darbības programmu saturu un mērķiem, iekļauj aprakstu par:

Dalībvalstis kopā ar darbības programmas priekšlikumu atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai" var iesniegt valsts līdztiesības struktūru atzinumu par pasākumiem, kas izklāstīti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.

8.   Ja dalībvalsts sagatavo maksimums vienu darbības programmu katram fondam, darbības programmas elementus, uz kuriem attiecas 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts, 3. punkta a), c) un d) apakšpunkts, 4. punkts un 6. punkts, var iekļaut, pamatojoties tikai uz partnerības nolīguma attiecīgajiem noteikumiem.

9.   Darbības programmu sagatavo saskaņā ar paraugu. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko paredz minēto paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

10.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko apstiprina visus darbības programmas elementus, tostarp visus tās turpmākos grozījumus, uz kuriem attiecas šis pants, izņemot tos elementus, uz kuriem attiecas 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punkts, c) apakšpunkta v)un e) punkts, 4. un 5. punkts, 6. punkta a) un c) apakšpunkts un 7. punkts, kuri paliek dalībvalstu pārziņā.

11.   Vadošā iestāde vienā mēnesī no grozošā lēmuma pieņemšanas dienas informē Komisiju par visiem lēmumiem, ar ko groza darbības programmas elementus, uz kuriem neattiecas Komisijas lēmums, kas minēts 10. punktā. Grozošajā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu, kas nav pirms tā pieņemšanas dienas.

97. pants

Īpaši nosacījumi par tā atbalsta plānošanu, kas paredzēts kopīgajiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"

Saskaņā ar 28. pantu darbības programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver tikai elementus, kas minēti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā unpirmās daļas d) apakšpunktā, 96. panta 5. punktā un 96. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

98. pants

Kopīgs atbalsts no fondiem atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"

1.   Fondi var kopīgi sniegt atbalstu darbības programmām atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai".

2.   ERAF un ESF savstarpēji papildinošā veidā un ievērojot maksimālo ierobežojumu, kas ir 10 % no Savienības finansējuma katram darbības programmas prioritārajam virzienam, var finansēt daļu no darbības, par kuras izmaksām var saņemt atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem atbilstības noteikumiem, ar noteikumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas apmierinošai darbības īstenošanai un ir tieši saistītas ar to.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

99. pants

Darbības programmu ģeogrāfiskā darbības joma atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"

Darbības programmas attiecībā uz ERAF un ESF izstrādā atbilstošajā ģeogrāfiskajā līmenī un vismaz NUTS 2. līmenī saskaņā ar dalībvalsts institucionālo un tiesisko sistēmu, ja vien Komisija un dalībvalsts nevienojas citādi.

No Kohēzijas fonda atbalstītās darbības programmas izstrādā valsts līmenī.

II   NODAĻA

Lielie projekti

100. pants

Saturs

Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām, uz kurām attiecas kāds saskaņā ar šīs regulas 96. panta 10. punktu vai ETS regulas 8. panta 12. punktu pieņemts Komisijas lēmums, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un attiecībā uz kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 50 000 000, vai ja darbības palīdz īstenot 9. panta pirmās daļas 7. punktā minētu tematisko mērķi un to kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 75 000 000 ("liels projekts"). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.

101. pants

Lielā projekta apstiprināšanai nepieciešamā informācija

Pirms lielā projekta apstiprināšanas vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejama šāda informācija:

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas, pamatojoties uz atzītu paraugpraksi, izmantojama pirmā punkta e) apakšpunktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

Pēc dalībvalsts iniciatīvas informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā, izmantojot Komisijas sniegtās tehniskās palīdzības atbalstu, var izvērtēt neatkarīgi eksperti vai, vienojoties ar Komisiju, — citi neatkarīgi eksperti ("kvalitātes pārbaude"). Citos gadījumos dalībvalsts Komisijai sniedz pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā izklāstīto informāciju, tiklīdz tā ir pieejama.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas izmantojama lielā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā minētās informācijas iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

102. pants

Lēmums par lielo projektu

1.   Ja neatkarīgi eksperti, veicot kvalitātes pārbaudi, kas pamatota ar 101. panta pirmajā daļā minētās informācijas izvērtējumu, lielo projektu ir novērtējuši pozitīvi, vadošā iestāde var turpināt lielā projekta atlasi saskaņā ar 125. panta 3. punktu. Vadošā iestāde paziņo Komisijai par atlasīto lielo projektu. Minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju:

Uzskata, ka Komisija ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu dalībvalsts atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu. Komisija finanšu ieguldījumu noraida tikai pamatojoties uz to, ka tā konstatējusi būtiskas nepilnības neatkarīgu ekspertu veiktajā kvalitātes pārbaudē.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, kādā sniedzami pirmajā daļā minētie paziņojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

2.   Gadījumos, kas nav minēti šā panta 1. punktā, Komisija novērtē lielo projektu, pamatojoties uz 101. pantā minēto informāciju, lai noteiktu, vai vadošās iestādes saskaņā ar 125. panta 3. punktu atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījums ir pamatots. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 101. pantā minētās informācijas iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījuma apstiprināšanu.

3.   Komisija saskaņā ar 1. punkta otro daļu un 2. punktu veic apstiprināšanu ar nosacījumu, ka pirmais būvdarbu līgums tiek noslēgts vai – saskaņā ar PPP struktūrām īstenotu darbību gadījumā – PPP līgums starp publisko struktūru un privāto sektoru tiek parakstīts trīs gados no apstiprināšanas dienas. Pēc pienācīgi pamatota dalībvalsts pieprasījuma, īpaši gadījumā, kad ar lielo projektu īstenošanu saistītu administratīvu procedūru vai tiesas procesu dēļ rodas kavējumi, un ja pieprasījums tiek iesniegts trīs gadu laikposmā, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, var pieņemt lēmumu pagarināt laikposmu par ne vairāk kā diviem gadiem.

4.   Ja Komisija neapstiprina finanšu ieguldījumu atlasītajā lielajā projektā, tā savā lēmumā norāda šāda noraidījuma iemeslus.

5.   Lielos projektus, par kuriem paziņo Komisijai saskaņā ar 1. punktu vai ko iesniedz Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar 2. punktu, iekļauj darbības programmas lielo projektu sarakstā.

6.   Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieprasījumā pēc 1. punktā minētās paziņošanas vai pēc 2. punktā minētās iesniegšanas apstiprināšanai. Ja Komisija neapstiprina vadošās iestādes atlasīto lielo projektu, izdevumu deklarāciju pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecīgi izlabo.

103. pants

Lēmumi par lielo projektu, ko īsteno pakāpeniski

1.   Atkāpjoties no 101. panta trešās daļas un 102. panta 1. un 2. punkta, šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras piemēro darbībai, kas izpilda šādus nosacījumus:

2.   Vadošā iestāde var sākt lielo projektu atlasi saskaņā ar 125. panta 3. punktu un iesniegt paziņojumu, kurā ietverti visi 102. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izklāstītie elementi, kopā ar apstiprinājumu, ka ir izpildīts šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums. Neatkarīga eksperta veikta informācijas kvalitātes pārbaude nav vajadzīga.

3.   Uzskata, ka Komisija ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu vadošās iestādes atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc 2. punktā minētās paziņošanas ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu lielajā projektā. Komisija noraida finanšu ieguldījumu tikai tad, ja 1. punkta d) apakšpunktā minētajā informācijā notikušas būtiskas izmaiņas vai ja lielais projekts neatbilst attiecīgās darbības programmas vai programmu prioritārajam virzienam.

4.   Lēmumiem par lielo projektu, ko īsteno pakāpeniski, piemēro 102. panta 3. līdz 6. punktu.

III   NODAĻA

Kopīgs rīcības plāns

104. pants

Darbības joma

1.   Kopīgs rīcības plāns ir darbība, kuras jomu nosaka un ko pārvalda attiecībā pret sasniedzamajiem iznākumiem un rezultātiem. Plāns ietver tādu projektu vai projektu grupu, kuri nesastāv no infrastruktūras nodrošināšanas un kuri tiek īstenoti uz atbalsta saņēmēja atbildību kā daļa no darbības programmas vai programmām. Dalībvalsts un Komisija vienojas par kopīga rīcības plāna iznākumiem un rezultātiem, un tās veicina darbības programmu konkrēto mērķu sasniegšanu un ir pamats atbalsta saņemšanai no fondiem. Rezultāti attiecas uz kopīgā rīcības plāna tiešo ietekmi. Kopīgā rīcības plāna atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts. Kopīgus rīcības plānus neuzskata par lieliem projektiem.

2.   Kopīgam rīcības plānam piešķirtie publiskie izdevumi ir vismaz EUR 10 000 000 vai 20 % no darbības programmas vai programmu publiskā atbalsta, atkarībā no tā, kura no vērtībām ir mazāka. Izmēģinājuma projekta īstenošanas nolūkā vienam kopīgam rīcības plānam piešķirtos minimālos publiskos izdevumus attiecībā uz katru darbības programmu var samazināt līdz EUR 5 000 000.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro darbībām, ko atbalsta JNI.

105. pants

Kopīgu rīcības plānu sagatavošana

1.   Dalībvalsts, vadošā iestāde vai jebkurš izraudzīts publisko tiesību subjekts var iesniegt priekšlikumu par kopīgu rīcības plānu vienlaicīgi ar attiecīgo darbības programmu iesniegšanu vai arī vēlāk. Minētajā priekšlikumā iekļauj visu 106. pantā minēto informāciju.

2.   Kopīgs rīcības plāns attiecas uz daļu laikposma no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Atlīdzību par kopīga rīcības plāna iznākumiem un rezultātiem var saņemt tikai tad, ja tie tiek sasniegti pēc 107. pantā minētā kopīgā rīcības plāna apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas dienas un pirms minētajā lēmumā noteiktā īstenošanas laikposma beigām.

106. pants

Kopīgu rīcības plānu saturs

Kopīgajā rīcības plānā iekļauj:

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgā rīcības plāna parauga formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

107. pants

Lēmums par kopīgo rīcības plānu

1.   Komisija novērtē kopīgo rīcības plānu, pamatojoties uz 106. pantā minēto informāciju, lai noskaidrotu, vai atbalsts no fondiem ir pamatots.

Ja Komisija divos mēnešos pēc kopīga rīcības plāna priekšlikuma iesniegšanas uzskata, ka tas neatbilst 104. pantā minētajām novērtēšanas prasībām, tā iesniedz dalībvalstij apsvērumus. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu prasīto papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata kopīgo rīcības plānu.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu apstiprināt kopīgo rīcības plānu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi dalībvalsts, bet ne agrāk, kā tiek pieņemtas attiecīgās darbības programmas, ar nosacījumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā jebkuri apsvērumi.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā lēmumā norāda atbalsta saņēmēju un kopīgā rīcības plāna vispārīgos un konkrētos mērķus, starpposma mērķus un galamērķus attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem, šo starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanas izmaksas, kā arī finansēšanas plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo atbilstīgo summu un publisko izdevumu summu, kopīgā rīcības plāna īstenošanas laikposmu un — attiecīgā gadījumā — kopīgā rīcības plāna ģeogrāfisko aptvērumu un mērķgrupas.

4.   Ja Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, atsakās atļaut atbalsta piešķiršanu no fondiem kopīgam rīcības plānam, tā informē dalībvalsti par atteikuma iemeslu 2. punktā noteiktajā termiņā.

108. pants

Koordinācijas komiteja un kopīgā rīcības plāna grozīšana

1.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde izveido tādu koordinācijas komiteju kopīgajam rīcības plānam, kas atšķiras no attiecīgo darbības programmu uzraudzības komitejas. Koordinācijas komiteja tiekas vismaz divreiz gadā un iesniedz ziņojumus vadošajai iestādei. Vadošā iestāde informē attiecīgo uzraudzības komiteju par koordinācijas komitejas paveiktā darba rezultātiem un panākumiem kopīgā rīcības plāna īstenošanā saskaņā ar 110. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 125. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Par koordinācijas komitejas sastāvu lemj dalībvalsts, vienojoties ar attiecīgo vadošo iestādi un ievērojot partnerības principu.

Komisija var piedalīties koordinācijas komitejas darbā kā padomdevēja.

2.   Koordinācijas komiteja veic šādas darbības:

3.   Dalībvalsts Komisijai iesniegtie pieprasījumi grozīt kopīgus rīcības plānus ir pienācīgi pamatoti. Komisija novērtē, vai grozīšanas pieprasījums ir pamatots, ņemot vērā dalībvalsts sniegto informāciju. Komisija var sniegt apsvērumus, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu par grozīšanas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus no dienas, kad to iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pietiekami ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi. Ja tiek apstiprināts, grozījums stājas spēkā lēmuma pieņemšanas dienā, ja vien lēmumā nav noteikts citādi.

109. pants

Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldība un kontrole

1.   Kopīgo rīcības plānu maksājumus atbalsta saņēmējam uzskata par vienreizējiem maksājumiem vai vienības izmaksu standarta shēmām. Atkāpjoties no 67. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta, vienreizējo maksājumu maksimālos ierobežojumus nepiemēro.

2.   Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldības, kontroles un revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai maksājumu nosacījumi, kuri noteikti kopīgā rīcības plāna apstiprināšanas lēmumā, ir izpildīti.

3.   Kopīgā rīcības plāna atbalsta saņēmējs un struktūras, kuras rīkojas uz tā atbildību, īstenošanas darbību izdevumiem var piemērot savu grāmatvedības uzskaites praksi. Minētajai grāmatvedības uzskaites praksei un atbalsta saņēmēja faktiskajām izmaksām neveic revīzijas iestādes vai Komisijas revīziju.

III   SADAĻA

UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA, INFORMĀCIJA UN SAZIŅA

I   NODAĻA

Uzraudzība un novērtēšana

110. pants

Uzraudzības komitejas funkcijas

1.   Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

2.   Atkāpjoties no 49. panta 3. punkta, uzraudzības komiteja pārbauda un apstiprina:

111. pants

Īstenošanas ziņojumi attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"

1.   Līdz 2016. gada 31. maijam un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2023. gadam ieskaitot dalībvalsts iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu saskaņā ar 50. panta 1. punktu. Ziņojums, ko iesniedz 2016. gadā, attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī uz laikposmu no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Attiecībā uz ziņojumiem, ko iesniedz 2017. gadā un 2019. gadā, 1. punktā minētais termiņš ir 30. jūnijs.

3.   Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta šādu informāciju:

4.   Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver un izvērtē informāciju, kas paredzēta attiecīgi 50. panta 4. un 5. punktā, un šā panta 3. punktā noteikto informāciju kopā ar šādu informāciju:

Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. gada 2019. gadā, atkarībā no darbības programmu satura un mērķiem, var iekļaut informāciju un izvērtēt:

Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas un lai nodrošinātu saskaņotību starp partnerības nolīgumu un progresa ziņojumu, dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju par 50. panta 3. punktā minētajiem ex ante nosacījumiem un informāciju, kas noteikta 50. panta 4. punktā, kā arī šā punkta otrās daļas a), b), c) un h) apakšpunktā paredzēto informāciju var ietvert progresa ziņojumā, nevis gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz attiecīgi 2017. un 2019. gadā un nobeiguma īstenošanas ziņojumā, neskarot 110. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz paraugus gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

112. pants

Finanšu datu nosūtīšana

1.   Līdz 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim dalībvalsts uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:

2.   Turklāt sūtījumā, ko veic līdz 31. janvārim, minētos datus iekļauj, tos iedalot pa intervences kategorijām. Minēto sūtījumu uzskata par tādu, kas atbilst 50. panta 2. punktā minētajai finanšu datu iesniegšanas prasībai.

3.   Datu sūtījumiem, kas jāveic līdz 31. janvārim un 31. jūlijam, pievieno prognozi attiecībā uz summu, par kādu dalībvalstis ir iecerējušas iesniegt maksājumu pieteikumus par kārtējo finanšu gadu un nākamo finanšu gadu.

4.   Pēdējais datums attiecībā uz datiem, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, ir tā mēneša pēdējā diena, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka paraugu, ko izmanto, uzraudzības nolūkos iesniedzot Komisijai finanšu datus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

113. pants

Kohēzijas ziņojums

LESD 175. pantā minētajā Komisijas ziņojumā iekļauj:

114. pants

Novērtēšana

1.   Vadošā iestāde vai dalībvalsts vienai vai vairākām darbības programmām izstrādā novērtēšanas plānu. Novērtēšanas plānu iesniedz uzraudzības komitejai ne vēlāk kā vienu gadu pēc darbības programmas pieņemšanas.

2.   Līdz 2022. gada 31. decembrim vadošās iestādes par katru darbības programmu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā apkopoti plānošanas periodā veiktās novērtēšanas secinājumi un darbības programmas galvenie iznākumi un rezultāti, sniedzot atsauksmes par ziņojumā norādīto informāciju.

3.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm veic ex post novērtēšanu.

4.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām īpašam nolūkam paredzētajām programmām.

II   NODAĻA

Informācija un komunikācija

115. pants

Informācija un komunikācija

1.   Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:

2.   Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz fondu atbalstu, dalībvalstis vai vadošās iestādes uztur darbību sarakstu, kurš iedalīts pa darbības programmām un fondiem izklājlapas datu formātā, kas nodrošina iespēju datus šķirot, meklēt, izrakstīt, salīdzināt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Darbību saraksts ir pieejams vienotā tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā, iekļaujot visu attiecīgajā dalībvalstī īstenoto darbības programmu sarakstu un kopsavilkumu.

Lai sekmētu to, ka privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība vai valsts pārvaldes iestādes vēlāk izmantotu darbību sarakstu, tīmekļa vietnē var skaidri norādīt piemērojamos licencēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek publicēti dati.

Darbību sarakstu atjaunina vismaz reizi sešos mēnešos.

Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts XII pielikumā.

3.   Sīki izstrādāti noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem sabiedrības, pieteikumu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju informēšanai ir paredzēti XII pielikumā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem attiecībā uz darbību un norādījumiem emblēmas izveidei un standarta krāsu definīcijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

116. pants

Komunikācijas stratēģija

1.   Dalībvalsts vai vadošās iestādes izstrādā komunikācijas stratēģiju katrai darbības programmai. Vairākām darbības programmām var izstrādāt kopēju komunikācijas stratēģiju. Komunikācijas stratēģijā ņem vērā darbības programmas vai programmu apjomu atbilstīgi proporcionalitātes principam.

Komunikācijas stratēģijā iekļauj XII pielikumā noteiktos elementus.

2.   Komunikācijas stratēģiju iesniedz uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 110. panta 2. punkta d) apakšpunktu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgās darbības programmas vai programmu pieņemšanas.

Ja vairākām darbības programmām ir izstrādāta kopēja komunikācijas stratēģija, un tā attiecas uz vairākām uzraudzības komitejām, dalībvalsts var noteikt vienu uzraudzības komiteju, kas ir atbildīga, apspriežoties ar pārējām attiecīgām uzraudzības komitejām, par kopējās komunikācijas stratēģijas apstiprināšanu un par jebkādu turpmāku minētās stratēģijas grozījumu apstiprināšanu.

Vajadzības gadījumā plānošanas perioda laikā dalībvalsts vai vadošās iestādes var grozīt komunikācijas stratēģiju. Vadošā iestāde iesniedz grozīto komunikācijas stratēģiju uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 110. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta trešās daļas, vadošā iestāde saskaņā ar 110. panta 1. punkta c) apakšpunktu vismaz reizi gadā informē uzraudzības komiteju vai atbildīgās komitejas par komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās rezultātu analīzi, kā arī par nākamajā gadā plānotajām informācijas un komunikācijas darbībām. Uzraudzības komiteja, ja tā uzskata to par lietderīgu, sniedz atzinumu par nākamajā gadā plānotajām darbībām.

117. pants

Informācijas un komunikācijas koordinatori un to tīkli

1.   Katra dalībvalsts ieceļ informācijas un komunikācijas koordinatoru, kurš koordinē informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar vienu vai vairākiem fondiem, tostarp attiecīgām mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām, un attiecīgi informē Komisiju.

2.   Informācijas un komunikācijas koordinators ir atbildīgs par fondu komunikācijas valsts tīkla koordinēšanu, ja šāds tīkls darbojas, XII pielikumā minētās tīmekļa vietnes vai tīmekļa portāla izveidi un uzturēšanu, un pārskata sniegšanu par dalībvalsts līmenī veiktiem komunikācijas pasākumiem.

3.   Katra vadošā iestāde izraugās vienu personu, kura ir atbildīga par informāciju un komunikāciju darbības programmas līmenī, un informē Komisiju par ieceltajām personām. Attiecīgā gadījumā vairākām darbības programmām var izraudzīties vienu personu.

4.   Lai nodrošinātu informācijas par komunikācijas stratēģiju īstenošanas rezultātiem apmaiņu, informācijas un komunikācijas pasākumu īstenošanas pieredzes apmaiņu un labas prakses apmaiņu, Komisija izveido Savienības tīklus, kuros apvieno dalībvalstu izraudzītos dalībniekus.

IV   SADAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

118. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

Ņemot vērā atskaitījumus, kas izdarīti saskaņā ar 91. panta 3. punktu, fondi var atbalstīt tehnisko palīdzību, nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas ir 0,35 % no to attiecīgā gada piešķīruma.

119. pants

Dalībvalstu tehniskā palīdzība

1.   Summa, ko no fondiem piešķir tehniskajai palīdzībai, nepārsniedz 4 % no kopējās summas, kas vajadzības gadījumā no fondiem kādā dalībvalstī piešķirta darbības programmām mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" katrā reģionu kategorijā.

Aprēķinot ierobežojumu kopējai summai, ko no fondiem piešķir katras dalībvalsts tehniskajai palīdzībai, dalībvalstis var ņemt vērā īpašo piešķīrumu JNI.

2.   Katrs fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības darbības, ko finansē kāds no pārējiem fondiem. Neskarot 1. punktu, piešķīrums no fonda tehniskajai palīdzībai attiecīgos gadījumos nepārsniedz 10 % no attiecīgā fonda kopējā piešķīruma darbības programmām dalībvalstī mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" katrā reģionu kategorijā.

3.   Atkāpjoties no 70. panta 1. un 2. punkta, tehniskās palīdzības darbības var īstenot ārpus programmas zonas, bet Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka darbības sniedz labumu darbības programmai, vai tehniskās palīdzības darbības programmas gadījumā — citām saistītām programmām.

4.   Struktūrfondu gadījumā, ja 1. punktā minētos piešķīrumus izmanto to tehniskās palīdzības darbību atbalstam, kas attiecas uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju, darbību izdevumus var īstenot, prioritārajā virzienā apvienojot dažādas reģionu kategorijas saskaņā ar proporcionalitātes principu un ņemot vērā piešķīrumu katrai reģionu kategorijai kā daļu no kopējā piešķīruma dalībvalstij.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja kopējā summa, kas no fondiem piešķirta dalībvalstij saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", nepārsniedz EUR 1 000 000 000, tehniskajai palīdzībai piešķirto summu var palielināt līdz 6 % no minētās kopējās summas vai EUR 50 000 000 atkarībā no tā, kas ir mazāk.

6.   Tehnisko palīdzību sniedz darbības programmas viena fonda prioritārā virziena veidā vai īpašas darbības programmas veidā, vai abos veidos.

V   SADAĻA

FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDIEM

120. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.   Komisijas lēmumā par darbības programmas pieņemšanu nosaka līdzfinansējuma likmi un katram prioritārajam virzienam piešķirtā fondu atbalsta maksimālo summu. Ja prioritārais virziens attiecas uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju vai vairāk nekā vienu fondu, ar Komisijas lēmumu vajadzības gadījumā nosaka līdzfinansējuma likmi katrai reģionu kategorijai un fondam.

2.   Attiecībā uz katru prioritāro virzienu Komisijas lēmumā norāda, vai prioritārajam virzienam noteiktā līdzfinansējuma likme ir piemērojama:

3.   Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī un, attiecīgā gadījumā, atkarībā no reģionu kategorijas un fonda, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" nav lielāka par:

Laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam līdzfinansējuma likme katra prioritārā virziena līmenī visām darbības programmām Kiprā nav lielāka par 85 %.

Komisija veic pārskatīšanu, lai izvērtētu to, cik pamatoti ir saglabāt otrajā daļā minēto līdzfinansējuma likmi pēc 2017. gada 30. jūnija, un vajadzības gadījumā līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz likumdošanas priekšlikumu.

Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" nav lielāka par 85 %.

Pirmās daļas b), c), d) un e) apakšpunktā paredzēto maksimālo līdzfinansējuma likmi palielina katram prioritārajam virzienam, ar kuru tiek īstenota JNI un ja prioritārais virziens ir veltīts sociālajai inovācijai vai transnacionālai sadarbībai, vai abu minēto kombinācijai. Minēto palielinājumu nosaka atbilstīgi konkrēto fondu noteikumiem.

4.   Papildu piešķīruma līdzfinansējuma likme NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta protokolā Nr. 6 noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar 92. panta 1. punkta e) apakšpunktu nav lielāka par 50 %.

5.   Ja viss prioritārais virziens tiek īstenots ar finanšu instrumentu vai ar sabiedrības virzītas vietējas attīstības starpniecību, maksimālo līdzfinansējuma likmi saskaņā ar 3. punktu prioritārā virziena līmenī palielina par desmit procentu punktiem.

6.   Ieguldījums no fondiem katram prioritārajam virzienam nav mazāks par 20 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.

7.   Lai atbalstītu darbības, kas tiek īstenotas ar Savienības līmenī izveidotu un Komisijas tieši vai netieši pārvaldītu finanšu instrumentu starpniecību, darbības programmā var izveidot atsevišķu prioritāro virzienu ar līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Ja šajā nolūkā tiek izveidots atsevišķs prioritārais virziens, atbalstu konkrētajā prioritārajā virzienā nedrīkst īstenot ar citiem līdzekļiem.

121. pants

Līdzfinansējuma likmju modulācija

Līdzfinansējuma likmi atbalstam, kas no fondiem tiek piešķirts prioritārajam virzienam, var modulēt, ņemot vērā:

CETURTĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI FONDIEM UN EJZF

I   SADAĻA

PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

I   NODAĻA

Pārvaldības un kontroles sistēmas

122. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 72., 73. un 74. pantu.

2.   Dalībvalstis novērš, konstatē un izlabo pārkāpumus un atgūst nepamatoti izmaksātās summas kopā ar jebkuriem kavējuma procentiem. Tās paziņo Komisijai par pārkāpumiem, kas pārsniedz EUR 10 000 no fondu sniegtā ieguldījuma, un informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības būtisku virzību.

Dalībvalstis neziņo Komisiju par pārkāpumiem:

Visos citos gadījumos, jo īpaši tajos, kad pārkāpumi ir izdarīti pirms bankrota, vai gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, Komisijai ziņo par konstatētajiem pārkāpumiem un saistītajiem preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem.

Ja atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības budžetā. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz EUR 250 no fondu sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus papildu noteikumus par kritērijiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem jāziņo, iesniedzamajiem datiem, kā arī nosacījumiem un procedūrām, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai dalībvalstīm ir jāveic neatgūstamo summu atlīdzināšana.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un izmantojamo ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi, revīzijas iestādi un starpniekstruktūrām varētu veikt, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas.

Pirmajā daļā minētās sistēmas veicina sadarbspēju ar valstu un Savienības sistēmām un ļauj atbalsta saņēmējiem iesniegt visu pirmajā daļā prasīto informāciju tikai vienreiz.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro EJZF.

II   NODAĻA

Pārvaldības un kontroles iestādes

123. pants

Iestāžu izraudzīšanās

1.   Katra dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publisko iestādi vai struktūru, vai privātu struktūru par vadošo iestādi. Vienu un to pašu vadošo iestādi var izraudzīties vairāk nekā vienai darbības programmai.

2.   Dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publisko iestādi vai struktūru par sertifikācijas iestādi, neskarot 3. punktu. Vienu un to pašu sertifikācijas iestādi var izraudzīties vairāk nekā vienai darbības programmai.

3.   Dalībvalsts darbības programmas pārvaldībai var izraudzīties vadošo iestādi, kas ir publiskā iestāde vai struktūra, lai tā papildus veiktu sertifikācijas iestādes funkcijas.

4.   Dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publiskā iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi. Vienu un to pašu revīzijas iestādi var izraudzīties vairāk nekā vienai darbības programmai.

5.   Attiecībā uz fondiem saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un EJZF gadījumā, ja vien tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde var būt vienas un tās pašas publiskās iestādes vai struktūras daļa.

Ja darbības programmai no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai no EJZF piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000, revīzijas iestāde var būt daļa no tās publiskās iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde, vai ja — atbilstīgi iepriekšējam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem — Komisija pirms attiecīgās darbības programmas pieņemšanas dienas ir informējusi dalībvalsti par savu secinājumu, ka tā var pēc būtības var uzticēties tās revīzijas atzinumam, vai arī ja Komisija, balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, ir guvusi pārliecību, ka revīzijas iestādes institucionālā struktūra un pārskatatbildība sniedz pietiekamu garantiju par tās funkcionālo neatkarību un uzticamību.

6.   Dalībvalsts var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu vadošās vai sertifikācijas iestāžu uzdevumu veikšanai uz minētās iestādes atbildību. Attiecīgās vienošanās starp vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi un starpniekstruktūrām juridiski noformē rakstveidā.

7.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekstruktūrai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekstruktūru un dalībvalsti vai vadošo iestādi ("vispārējā dotācija"). Starpniekstruktūra iesniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī par tās administratīvo un finanšu pārvaldības spēju.

8.   Dalībvalsts pēc savas iniciatīvas var izraudzīties koordinācijas struktūru, kuras pienākums ir sazināties ar Komisiju un sniegt tai informāciju, koordinēt citu attiecīgo izraudzīto iestāžu darbības un veicināt piemērojamo tiesību aktu saskaņotu piemērošanu.

9.   Dalībvalsts rakstveidā sagatavo noteikumus, kas reglamentē tās attiecības ar vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm, kā arī attiecības starp šādām iestādēm un šādu iestāžu attiecības ar Komisiju.

124. pants

Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanas procedūra

1.   Dalībvalsts paziņo Komisijai par vadošās iestādes un, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes pienācīgā līmenī veiktās izraudzīšanas datumu un veidu —, pirms dalībvalsts Komisijai iesniedz pirmo starpposma maksājuma pieteikumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izraudzīšanas pamatā ir neatkarīgas revīzijas struktūras ziņojums un atzinums, kurā izvērtēta iestāžu XIII pielikumā noteikto kritēriju, kas saistīti ar iekšējās kontroles vidi, riska pārvaldību, pārvaldības un kontroles pasākumiem, kā arī pārraudzību, izpilde. Neatkarīga revīzijas struktūra ir revīzijas iestāde vai cita publisko tiesību vai privāttiesību struktūra ar nepieciešamo revīzijas spēju, kura ir neatkarīga no vadošās iestādes un, attiecīgā gadījumā, no sertifikācijas iestādes, un kura savu darbu veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus. Ja neatkarīgā revīzijas struktūra secina, ka tā daļa no pārvaldības un kontroles sistēmas, kas attiecas uz vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi, būtībā ir tāda pati kā iepriekšējā plānošanas periodā, un ka, pamatojoties uz revīziju, kas veikta saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 1083/2006 un Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (38) noteikumiem, ir apliecināta šo iestāžu efektīva darbība minētajā periodā, tā var secināt, ka attiecīgie kritēriji ir izpildīti, neveicot papildu revīzijas darbu.

3.   Ja darbības programmai piešķirtā fondu atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai EUR 100 000 000 no EJZF, Komisija vienā mēnesī no 1. punktā minētā izraudzīšanas paziņojuma saņemšanas var pieprasīt 2. punktā minēto neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu, kā arī vadošajā iestādē vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādē paredzēto funkciju un procedūru aprakstu. Par to, vai prasīt minētos dokumentus, Komisija lemj, pamatojoties uz savu riska izvērtējumu, ņemot vērā informāciju par būtiskām izmaiņām vadošās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes funkcijās un procedūrās, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, un atbilstīgus pierādījumus par to efektīvu darbību.

Divos mēnešos no pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt apsvērumus. Neskarot 83. pantu, minēto dokumentu izskatīšana nepārtrauc izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.

4.   Ja darbības programmai piešķirtā fondu atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 un ja ir veiktas būtiskas izmaiņas vadošās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes funkcijās un procedūrās salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas divos mēnešos pēc 1. punktā minētās izraudzīšanas paziņošanas var iesniegt Komisijai 3. punktā minētos dokumentus. Komisija izsaka savus apsvērumus par minētajiem dokumentiem trīs mēnešos pēc to saņemšanas.

5.   Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītā iestāde vairs neizpilda 2. punktā minētos kritērijus, dalībvalsts attiecīgā līmenī un ņemot vērā problēmas nopietnību, nosaka pārbaudes laikposmu, kura laikā tiek veikti vajadzīgās korektīvās darbības.

Ja izraudzītā iestāde dalībvalsts noteiktajā pārbaudes laikposmā neīsteno vajadzīgās korektīvās darbības, dalībvalsts attiecīgajā līmenī izbeidz iestādes pilnvaras.

Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai, ja izraudzītajai iestādei ir noteikta pārbaude, sniedzot informāciju par attiecīgo pārbaudes laikposmu, kā arī tad, ja pārbaude pēc attiecīgo korektīvo darbību izpildes ir pabeigta vai ja iestādes pilnvaras ir izbeigtas. Neskarot 83. panta piemērošanu, paziņojums par to, ka dalībvalsts izraudzītajai iestādei ir noteikusi pārbaudes periodu, nav iemesls pārtraukt izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.

6.   Ja vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pilnvaras ir izbeigtas, dalībvalsts saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru izraugās jaunu struktūru, kas pārņem vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes funkcijas, un par to paziņo Komisijai.

7.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu par neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojuma un atzinuma paraugu un par vadošās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes funkciju un pastāvošo procedūru aprakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

125. pants

Vadošās iestādes funkcijas

1.   Vadošā iestāde ir atbildīga par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.   Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:

3.   Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:

4.   Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:

Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ETS regulā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz sadarbības programmām piemērojamām pārbaudēm.

5.   Saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:

Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgs ar darbībai piešķirtā publiskā atbalsta summu un riska līmeni, ko šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā.

6.   Individuālu darbību pārbaudes uz vietas saskaņā ar 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu var veikt izlases veidā.

7.   Ja vadošā iestāde ir arī atbalsta saņēmējs saskaņā ar darbības programmu, 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās pārbaudes procedūrās nodrošina funkciju pienācīgu nošķiršanu.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka noteikumus par informāciju attiecībā uz datiem, ko datorizētā veidā reģistrē un glabā uzraudzības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka tehniskās specifikācijas sistēmai, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

9.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātas minimālas prasības par šā panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajām revīzijas liecībām attiecībā uz sertifikācijas iestādes, vadošas iestādes, starpniecības iestāžu un atbalsta saņēmēju līmenī veicamo grāmatvedības uzskaiti un glabājamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta 4. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētās pārvaldības deklarācijas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

126. pants

Sertifikācijas iestādes funkcijas

Darbības programmas sertifikācijas iestādes pienākumi jo īpaši ir šādi:

127. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta revīzija par darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas pienācīgu darbību un revīzijas attiecībā uz atbilstošu darbību izlasi par deklarētajiem izdevumiem. Deklarēto izdevumu revīziju veic, izmantojot reprezentatīvu izlasi un parasti — pamatojoties uz statistikas atlases metodēm.

Revīzijas iestāde, balstoties uz profesionālu lēmumu, pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un jebkurā gadījumā, ja darbību skaits vienā grāmatvedības gadā nav pietiekams, lai izmantotu statistikas metodi, var izmantot nestatistisku atlases metodi.

Šādos gadījumos atlases lielumam ir jābūt pietiekamam, lai revīzijas iestāde sagatavotu derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu.

Nestatistiskā atlases metode ietver vismaz 5 % no darbībām, attiecībā uz kurām grāmatvedības gadā Komisijai ir deklarēti izdevumi, un 10 % no izdevumiem, kuri grāmatvedības gadā ir deklarēti Komisijai.

2.   Ja revīzijas veic cita struktūra, nevis revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai jebkurai šādai struktūrai būtu vajadzīgā funkcionālā neatkarība.

3.   Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski atzīti revīzijas standarti.

4.   Astoņos mēnešos no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodoloģiju, metodi darbību izlasei revīzijas mērķiem un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo grāmatvedības gadu un diviem nākamajiem grāmatvedības gadiem. Revīzijas stratēģiju atjaunina katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2024. gadam ieskaitot. Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, attiecīgajām darbības programmām var sagatavot vienu revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.

5.   Revīzijas iestāde sagatavo:

Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, pirmās daļas b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

7.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbības revīzijas un pārskatu revīzijas apjomu un saturu, kā arī metodi šā panta 1. punktā minēto darbību atlasei.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par tādu datu izmantošanu, kuri savākti revīzijās, ko veikuši Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

III   NODAĻA

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

128. pants

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai koordinētu to revīzijas plānus un metodes, un nekavējoties ar minētajām iestādēm apmainās ar pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātiem.

2.   Lai veicinātu šādu sadarbību gadījumos, kad dalībvalsts ieceļ vairāk nekā vienu revīzijas iestādi, dalībvalsts var iecelt koordinācijas struktūru.

3.   Komisija, revīzijas iestādes un jebkura koordinācijas struktūra regulāri un parasti vismaz reizi gadā, ja vien tās nevienojas citādi, tiekas, lai pārbaudītu gada kontroles ziņojumu, revīzijas atzinumu un revīzijas stratēģiju un lai apmainītos viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

II   SADAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU SAGATAVOŠANA, PĀRBAUDE, AKCEPTĒŠANA UN SLĒGŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS

I   NODAĻA

Finanšu pārvaldība

129. pants

Kopīgie noteikumi par maksājumiem

Dalībvalsts nodrošina, lai līdz darbības programmas slēgšanai atbalsta saņēmējiem izmaksāto publisko izdevumu summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.

130. pants

Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājumu aprēķināšanu

1.   Komisija atlīdzina kā starpposma maksājumus 90 % no summas, ko iegūst, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāro virzienu, kas noteikta darbības programmas pieņemšanas lēmumā, piemērojot prioritārajam virzienam noteiktajiem atbilstīgajiem izdevumiem, kas iekļauti maksājuma pieteikumā. Komisija nosaka atlikušās summas, kas jāatlīdzina kā starpposma maksājumi vai jāatgūst saskaņā ar 139. pantu.

2.   Ieguldījums no fondiem vai no EJZF prioritātē, ko piešķir kā starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu, nav lielāks par:

131. pants

Maksājumu pieteikumi

1.   Maksājumu pieteikumos par katru prioritāti norāda:

2.   Atbilstīgos izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, pamato ar apmaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, izņemot atbalsta veidus saskaņā ar šīs regulas 67. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktu, 68. pantu, 69. panta 1. punktu un 109. pantu un ESF Regulas 14. pantu. Minēto veidu atbalstam summas, kas ietvertas maksājuma pieteikumā, ir izmaksas, kuras aprēķinātas uz piemērojamās bāzes.

3.   Attiecībā uz palīdzības shēmām, kas minētas LESD 107. pantā, publisko ieguldījumu, kas atbilst izdevumiem, kas iekļauti maksājumu pieteikumā, atbalsta saņēmējiem ir izmaksājusi struktūra, kas piešķir palīdzību.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz valsts atbalstu maksājuma pieteikumā var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksājusi struktūra, kas piešķir palīdzību, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

5.   Katrā maksājumu pieteikumā, kurā ietverti 4. punktā minētie avansu veidi, atsevišķi uzrāda kopējo summu, kas maksāta no darbības programmas kā avansi, summu, kuru sedz izdevumi, ko atbalsta saņēmēji izmaksājuši trīs gados no avansu izmaksas atbilstīgi 4. punkta c) apakšpunktam, un summu, kuru nesedz izdevumi, ko atbalsta saņēmēji izmaksājuši un kuriem trīs gadu laikposms vēl nav pagājis.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka maksājuma pieteikuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

132. pants

Maksājums atbalsta saņēmējiem

1.   Ja ir pieejams finansējums no sākotnējiem, ikgadējiem avansa un starpposma maksājumiem, vadošā iestāde nodrošina, ka atbalsta saņēmējs saņem kopējo publiskā atbalsta summu no vēl neizmaksātajiem atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem un ne vēlāk kā 90 dienas no datuma, kad atbalsta saņēmējs ir iesniedzis maksājumu pieprasījumu.

Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu summas apmēru.

2.   Vadošā iestāde var apturēt 1. punktā minēto maksājumu termiņu kādā no šādiem pienācīgi pamatotiem gadījumiem:

Attiecīgo atbalsta saņēmēju rakstiski informē par šo maksājuma apturēšanu un tās iemesliem.

133. pants

Euro izmantošana

1.   Dalībvalstis, kas maksājuma pieteikuma dienā nav ieviesušas euro kā savu valūtu, valsts valūtā radušos izdevumu summas konvertē euro. Minētās summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, kāds tas ir mēnesī, kurā izdevumi iegrāmatoti attiecīgās darbības programmas sertifikācijas iestādes pārskatos. Maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ETS regulā var paredzēt īpašus noteikumus par konvertēšanas uz euro laiku.

3.   Kad euro kļūst par dalībvalsts valūtu, 1. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājies spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

134. pants

Priekšfinansējuma maksājums

1.   Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi: