20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/303

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (3) Komisija 2011. gada 29. jūlijā pieņēma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā Komisija paziņoja par savu nodomu ierosināt ierobežotu skaitu labojumu Regulā (EK) Nr. 1082/2006, lai atvieglotu ETSG izveidi un darbību, kā arī ierosināt dažu pastāvošo noteikumu precizējumus. Būtu jānovērš šķēršļi jaunu ETSG izveidošanai, vienlaikus saglabājot pastāvošo ETSG nepārtrauktību un atvieglojot to darbību, tādējādi darot iespējamu ETSG plašāku izmantošanu, lai palīdzētu uzlabot politikas saskanību un sadarbību starp publiskām struktūrām, neuzliekot papildu slogu valsts vai Savienības pārvaldes iestādēm.

(2)

ETSG izveide ir jautājums, kas būtu jāizlemj tās dalībniekiem un to valsts iestādēm, un tas nav automātiski saistīts ar jebkādām juridiskām vai finansiālām priekšrocībām Savienības līmenī.

(3)

Ar Lisabonas līgumu kohēzijas politiku papildināja ar teritoriālo dimensiju un "Kopiena" tika aizstāta ar "Savienību". Tādēļ jaunā terminoloģija būtu jāievieš Regulā (EK) Nr. 1082/2006.

(4)

ETSG var būt iespējas veicināt un panākt saskaņotu Savienības attīstību kopumā un jo īpaši tās reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un palīdzēt sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ("stratēģija "Eiropa 2020"") mērķus. ETSG var arī būt labvēlīga ietekme, lai mazinātu šķēršļus teritoriālajai sadarbībai starp reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, tostarp tālākajiem reģioniem ar to īpašo stāvokli, un tās var būt noderīgas, lai stiprinātu sadarbību starp trešām valstīm, aizjūras zemēm un teritorijām ("AZT") un Savienības pierobežas reģioniem, tostarp izmantojot Savienības ārējās sadarbības programmas.

(5)

Pieredze ar līdz šim izveidotajām ETSG liecina, ka ETSG kā juridiskais instruments tiek lietotas arī attiecībā uz sadarbību saistībā ar tādā Savienības politikas jomām, kas nav kohēzijas politika, tostarp tādu programmu vai to daļu īstenošanā, kuras finansē nevis saskaņā ar kohēzijas politiku, bet izmantojot citu Savienības finansiālo atbalstu. Būtu jāuzlabo ETSG efektivitāte un lietderība, paplašinot ETSG būtību, likvidējot pastāvošos šķēršļus un veicinot ETSG izveidi un darbību, vienlaikus saglabājot dalībvalstu spēju ierobežot darbības, ko ETSG var veikt bez Savienības finansiālā atbalsta. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1082/2006 ETSG katrā dalībvalstī ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgās dalībvalsts tiesību akti piešķir juridiskām personām, tostarp iespēja slēgt nolīgumus ar citām ETSG vai citām juridiskām personām, lai kopīgi īstenotu sadarbības projektus, nodrošinot inter alia efektīvāku makroreģionālo stratēģiju darbību.

(6)

Saskaņā ar definīciju ETSG darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Līdz ar to Regulā (EK) Nr. 1082/2006 paredzēta iespēja ETSG konvencijā un statūtos norādīt piemērojamos tiesību aktus konkrētos jautājumos. Būtu jāprecizē gadījumi, kad šādi paziņojumi saskaņā ar minētajā Regulā noteikto piemērojamo tiesību aktu hierarhiju dod priekšroku tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ETSG ir juridiskā adrese. Vienlaikus Regulas (EK) Nr. 1082/2006 noteikumi par piemērojamiem tiesību aktiem būtu jāpaplašina, attiecinot tos uz ETSG rīcību un darbībām, attiecībā uz ko dalībvalstis katrā atsevišķā gadījumā veic juridisku pārbaudi.

(7)

Dalībvalstu vietējo un reģionālo struktūru atšķirīgā statusa dēļ kompetence, kas vienā robežas pusē ir reģionāla, otrā robežas pusē var būt valsts kompetence, īpaši mazākās vai centralizētās dalībvalstīs. Līdz ar to valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai kļūt par ETSG dalībniecēm līdzās dalībvalstij.

(8)

Lai arī Regula (EK) Nr. 1082/2006 atļauj saskaņā ar privāttiesībām izveidotām struktūrām kļūt par ETSG dalībniecēm, ar noteikumu, ka tās tiek uzskatītas par "publisko tiesību subjektiem", kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (4), vajadzētu būt iespējai ETSG turpmāk izmantot, lai kopīgi pārvaldītu publiskos pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem vai infrastruktūrai. Tādējādi citiem privāto vai publisko tiesību dalībniekiem arī vajadzētu būt iespējai kļūt par ETSG dalībniekiem. Līdz ar to arī būtu jāaptver arī "publiski uzņēmumi", kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (5), un uzņēmumi, kuriem uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus tādās jomās kā izglītība un apmācība, medicīniskās aprūpes pakalpojumi, sociālie pakalpojumi saistībā ar veselības aprūpi un ilglaicīgu aprūpi, bērnu aprūpe, piekļuve darba tirgum un reintegrācija tajā, piekļuve sociālajiem mājokļiem un rūpes par mazāk aizsargātajām grupām un to sociālā integrācija.

(9)

Regulā (EK) Nr. 1082/2006 nav ietverti sīki izklāstīti noteikumi par trešo valstu struktūru līdzdalību ETSG, kas izveidota saskaņā ar minēto regulu, proti, starp dalībniekiem no vismaz divām dalībvalstīm. Ņemot vērā to noteikumu turpmāko saskaņošanu, ar kuriem reglamentē sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm - galvenokārt saistībā ar pārrobežu sadarbību saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), kā arī saistībā ar papildu finansējumu no Eiropas Attīstības fonda un transnacionālo sadarbību saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", kad piešķīrumus no EKI un IPA II ir jāpārvieto, lai tos apvienotu ar piešķīrumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) saskaņā ar kopīgām sadarbības programmām - būtu skaidri jānosaka dalībvalstij, tostarp tās tālākiem reģioniem, kaimiņos esošu trešo valstu dalībnieku līdzdalība ETSG, kas izveidotas starp vismaz divām dalībvalstīm. Tam vajadzētu būt iespējamam, kad to atļauj trešās valsts tiesību akti vai nolīgumi starp vismaz vienu iesaistīto dalībvalsti un trešo valsti.

(10)

Lai nostiprinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un lai tādējādi jo īpaši pastiprinātu teritoriālās sadarbības efektivitāti, tostarp vienu vai vairākus ETSG dalībnieku starpā īstenotas pārrobežu, transnacionālās un starpreģionālās sadarbības komponentus, būtu jāatļauj tādu trešo valstu līdzdalība ETSG, kuras atrodas kaimiņos dalībvalstij, tostarp tās tālākajiem reģioniem. Tādēļ ar darbībām, ko veic atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības programmām, ja tās līdzfinansē Savienība, būtu jāturpina centieni Savienības kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai, pat ja tos daļēji vai pilnībā īsteno ārpus Savienības teritorijas, un tādēļ arī ETSG darbības vismaz noteiktā apjomā tiek veiktas ārpus Savienības teritorijas. Šajā sakarībā un attiecīgā gadījumā ieguldījums, ko ETSG, kurā ir arī dalībnieki no trešām valstīm, kas atrodas kaimiņos vismaz vienai dalībvalstij – tostarp tās tālākiem reģioniem –, ar savām darbībām dod Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanā, piemēram, attiecībā uz sadarbību attīstības jomā vai ekonomiskās, finansiālās un tehniskās sadarbības mērķiem, joprojām ir tikai sekundārs, jo attiecīgo sadarbības programmu "smaguma centram" un attiecīgi arī minētās ETSG darbībām galvenokārt vajadzētu būt vērstiem uz Savienības kohēzijas politikas mērķiem. Līdz ar to jebkāda sadarbība attīstības jomā vai ekonomiskās, finansiālās un tehniskās sadarbības mērķi starp tikai vienu dalībvalsti, tostarp tās tālākajiem reģioniem, un vienu vai vairākām trešām valstīm tikai papildina dalībvalstu, tostarp to tālāko reģionu, teritoriālās sadarbības mērķus, kuru pamatā ir kohēzijas politika. Tādēļ Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. panta trešā daļa ir pietiekams juridiskais pamats šīs regulas pieņemšanai.

(11)

Saņemot atļauju valsts, reģionālo, apakšreģionālo un vietējo iestāžu un organizāciju, kā arī attiecīgā gadījumā AZT valsts struktūru vai iestāžu, tostarp publisko pakalpojumu sniedzēju, līdzdalībai ETSG, pamatojoties uz Padomes Lēmumu Nr. 2013/755/ES (6) un ņemot vērā to, ka attiecībā uz 2014.-2020. gada plānošanas periodu īpašs papildu finanšu piešķīrums saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu pastiprinās Savienības tālāko reģionu sadarbību ar kaimiņos esošām trešām valstīm un dažām AZT, kas uzskaitītas LESD II pielikumā un atrodas kaimiņos minētajiem tālākajiem reģioniem, ETSG kā juridiskajam instrumentam vajadzētu būt pieejamam arī dalībniekiem no AZT. Juridiskās noteiktības un pārredzamības dēļ būtu jānosaka īpašas apstiprināšanas procedūras attiecībā uz AZT dalībnieku pievienošanos ETSG, tostarp vajadzības gadījumā šajā sakarībā paredzot īpašus noteikumus par tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai ETSG, kurā ir dalībnieki no AZT.

(12)

Regulā (EK) Nr. 1082/2006 ir nošķirta konvencija, kurā noteikti topošās ETSG būtiskie elementi, un statūti, kuros izklāstīti īstenošanas elementi. Tomēr, saskaņā ar minēto Regulu pašlaik statūtos ir jāietver visi konvencijas noteikumi. Kaut arī gan konvencija, gan statūti ir jānosūta dalībvalstīm, tie ir atšķirīgi dokumenti un apstiprināšanas procedūra būtu jāattiecina tikai uz konvenciju. Turklāt daži elementi, kuri pašreiz ir ietverti statūtos, būtu tā vietā jāietver konvencijā.

(13)

ETSG izveides pieredze liecina, ka triju mēnešu laikposms dalībvalsts apstiprināšanas procedūrai tiek reti ievērots. Tādēļ minētais laikposms būtu jāpagarina līdz sešiem mēnešiem. No otras puses, lai nodrošinātu juridisko noteiktību pēc minētā laikposma, konvencija būtu jāuzskata par apstiprinātu ar piekrišanu klusējot — attiecīgā gadījumā saskaņā ar konkrēto dalībvalstu tiesību aktiem, tostarp to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Tomēr dalībvalstij, kurā būs ierosinātās ETSG juridiskā adrese, būtu oficiāli jāapstiprina konvencija. Lai arī dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot valsts noteikumus par procedūru paredzamā dalībnieka līdzdalības ETSG apstiprināšanai vai izstrādāt īpašus noteikumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem tiek īstenota Regula (EK) Nr. 1082/2006, pēc sešu mēnešu laikposma būtu jāizslēdz atkāpes no noteikuma par piekrišanu klusējot, izņemot gadījumus, kas paredzēti šajā regulā.

(14)

Būtu jānosaka pamati, saskaņā ar kuriem dalībvalsts neapstiprina paredzamā dalībnieka līdzdalību vai konvenciju. Tomēr, lemjot par minēto apstiprināšanu, nebūtu jāņem vērā nekādi valsts tiesību akti, kuri paredz citus noteikumus un procedūras nekā tos, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1082/2006.

(15)

Tā kā Regulu (EK) Nr. 1082/2006 nevar piemērot trešās valstīs, dalībvalstij, kurā būs ETSG ierosinātā juridiskā adrese, apstiprinot to paredzamo dalībnieku no trešām valstīm līdzdalību, kuri izveidoti saskaņā ar minēto trešo valstu tiesību aktiem, būtu jāpārliecinās, apspriežoties ar tām dalībvalstīm, saskaņā ar kuru tiesību aktiem citi paredzamie ETSG dalībnieki ir izveidoti, ka trešās valstis ir piemērojušas līdzvērtīgus nosacījumus un procedūras Regulā (EK) Nr. 1082/2006 noteiktajām vai ir rīkojušās saskaņā ar starptautiskiem divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav arī Savienības dalībvalstis, pamatojoties uz Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, kas parakstīta Madridē 1980. gada 21. maijā, un saskaņā ar to pieņemtajiem papildu protokoliem. Gadījumā, kad ir iesaistītas vairākas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas trešās valstis, vajadzētu būt pietiekamam, ka šāds nolīgums ir noslēgts starp attiecīgo trešo valsti un vienu iesaistīto Savienības dalībvalsti.

(16)

Lai rosinātu jaunu dalībnieku pievienošanos pastāvošai ETSG, būtu jāvienkāršo konvenciju grozīšanas procedūra šādos gadījumos. Līdz ar to attiecībā uz jaunu dalībnieku no dalībvalsts, kas jau ir apstiprinājusi konvenciju, šādi grozījumi nebūtu jāpaziņo visām iesaistītajām dalībvalstīm, bet gan tikai tai dalībvalstij, saskaņā ar kuras tiesību aktiem ir izveidots jaunais paredzamais dalībnieks, un dalībvalstij, kurā ir ETSG juridiskā adrese. Par jebkādiem turpmākajiem konvencijas grozījumiem būtu jāpaziņo visām attiecīgajām dalībvalstīm. Tomēr šāda grozīšanas procedūras vienkāršošana nebūtu jāpiemēro attiecībā uz jaunu paredzamu dalībnieku no dalībvalsts, kas vēl nav apstiprinājusi konvenciju, no trešās valsts, vai no AZT, jo tas ir nepieciešams, lai ļautu visām iesaistītajām dalībvalstīm pārbaudīt, vai šāda pievienošanās atbilst to sabiedrības interesēm vai sabiedriskajai kārtībai.

(17)

Ņemot vērā saikni starp dalībvalstīm un AZT, procedūrās paredzamo dalībnieku no AZT līdzdalības apstiprināšanai būtu jāiesaista arī minētās dalībvalstis. Saskaņā ar īpašajām attiecībām, kas pārvaldes jomā pastāv starp dalībvalsti un AZT, dalībvalstij būtu vai nu jāapstiprina paredzamā dalībnieka no AZT līdzdalība, vai jāsniedz rakstisks apstiprinājums dalībvalstij, kurā atradīsies ierosinātās ETSG juridiskā adrese, par to, ka AZT kompetentās iestādes paredzamā dalībnieka līdzdalību ir apstiprinājušas atbilstīgi nosacījumiem un procedūrām, kas ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1082/2006 izklāstītajiem. Tāda pati procedūra būtu jāpiemēro gadījumā, kad paredzamais dalībnieks no AZT vēlas pievienoties pastāvošai ETSG.

(18)

Tā kā statūtos vairs netiks iekļauti visi konvencijas noteikumi, būtu jāreģistrē vai/un jāpublicē gan konvencija, gan statūti. Turklāt pārredzamības apsvērumu dēļ Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā būtu jāpublicē paziņojums par lēmumu, ar kuru izveido ETSG. Konsekvences apsvērumu dēļ minētajā paziņojumā būtu jāietver ziņas, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1082/2006 pielikumā, kā tas grozīts ar šo regulu.

(19)

ETSG mērķis būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu teritoriālās sadarbības atvieglošanu un veicināšanu kopumā, tostarp stratēģisko plānošanu un reģionālo un vietējo problēmu pārvaldību atbilstīgi kohēzijas politikai un citām Savienības politikas jomām, tādējādi sekmējot stratēģiju "Eiropa 2020" vai makroreģionālo stratēģiju īstenošanu. Tādēļ ETSG vajadzētu būt iespējai īstenot darbības, izmantojot citu finansiālo atbalstu, nevis to, kas paredzēts saskaņā ar Savienības kohēzijas politiku. Turklāt, ikvienam dalībniekam katrā pārstāvētajā dalībvalstī vai trešā valstī vajadzētu būt noteiktai kompetencei, kas nepieciešama ETSG efektīvai darbībai, ja vien dalībvalsts vai trešā valsts neapstiprina tāda dalībnieka līdzdalību, kas izveidots saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, pat ja minētais dalībnieks nav pilnvarots veikt visus konvencijā notiektos uzdevumus.

(20)

Kā juridisks instruments ETSG nav paredzēta nedz lai apietu Eiropas Padomes acquis paredzēto regulējumu, kas piedāvā dažādas iespējas un sistēmas, kā reģionālās un vietējās iestādes var sadarboties pāri robežām, tostarp nesenās Eiropas reģionālās sadarbības grupas (7), nedz arī lai paredzētu konkrētu kopēju noteikumu kopumu, kas vienmērīgi reglamentētu visus šādus pasākumus visā Savienībā.

(21)

Gan ETSG konkrētie uzdevumi, gan dalībvalstu iespēja ierobežot darbības, ko ETSG var veikt bez Savienības finansiāla atbalsta, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, kas reglamentē ERAF, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.

(22)

Lai arī ir Regulā (EK) Nr. 1082/2006 noteikts, ka ETSG uzdevumi cita starpā nav saistīti ar "reglamentējošām pilnvarām", kam var būt atšķirīgas juridiskās sekas dažādās dalībvalstīs, tomēr ETSG asamblejai vajadzētu būtu iespējai, ja tas īpaši paredzēts konvencijā, saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem definēt noteikumus ETSG pārvaldītas infrastruktūras vienības lietošanai vai noteikumus, ievērojot kurus var sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, tostarp tarifus un maksas, kas lietotājiem jāmaksā.

(23)

ETSG atvēršanas trešo valstu vai AZT dalībniekiem rezultātā konvencijā būtu jāprecizē kārtība šādu dalībnieku iesaistei.

(24)

Konvencijā būtu ne tikai jāietver atsauce uz piemērojamiem tiesību aktiem kopumā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1082/2006 2. pantā, bet arī jāuzskaita ETSG piemērojamie Savienības un valstu tiesību akti. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka minētie valstu tiesību akti ir tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ETSG institūcijas izmanto savas pilnvaras, jo īpaši gadījumā, ja personāls strādā direktora pakļautībā un atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir ETSG juridiskā adrese. Konvencijā būtu jāuzskaita arī piemērojamie Savienības un valstu tiesību akti, kas tieši attiecas uz ETSG darbībām, ko veic saskaņā ar konvencijā noteiktajiem uzdevumiem, tostarp tur, kur ETSG pārvalda vispārējas nozīmes sabiedriskos pakalpojumus vai infrastruktūru.

(25)

Šai regulai nebūtu jāaptver problēmas, kas saistītas ar pārrobežu iepirkumu, ar ko saskaras ETSG.

(26)

Ņemot vērā noteikumu, kas piemērojami ETSG personālam, un principu, kas reglamentē kārtību attiecībā uz personāla pārvaldību un darbā pieņemšanas procedūrām, svarīgumu, minētie noteikumi un principi būtu jānosaka konvencijā, un nevis statūtos. Vajadzētu būt iespējai konvencijā noteikt dažādus ETSG personālam piemērojamo noteikumu izvēles variantus. Konkrētā kārtība attiecībā uz personāla pārvaldību un darbā pieņemšanas procedūrām būtu jāaplūko statūtos.

(27)

Dalībvalstīm būtu vēl vairāk jāizmanto iespējas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (8), lai ar kopēju vienošanos pieļautu izņēmumus attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu saskaņā ar minēto regulu konkrētu personu vai personu kategoriju interesēs un lai uzskatītu ETSG personālu par šādu personu kategoriju.

(28)

Ņemot vērā noteikumu par dalībnieku atbildību svarīgumu, minētie noteikumi būtu jānosaka konvencijā, un nevis statūtos.

(29)

Ja ETSG ekskluzīvais mērķis ir pārvaldīt ERAF atbalstītu sadarbības programmu vai tās daļu vai ja ETSG attiecas uz starpreģionālo sadarbību vai tīkliem, informācija par teritoriju, kurā ETSG ir spējīga pildīt tās uzdevumu, nebūtu jāpieprasa. Pirmajā gadījumā teritorija būtu jādefinē un, vajadzības gadījumā, jāmaina attiecīgajā sadarbības programmā. Otrajā gadījumā, lai arī galvenokārt attiecībā uz nebūtiskām darbībām prasība par šādu informāciju apdraudētu jaunu dalībnieku pievienošanos starpreģionālai sadarbībai vai tīkliem.

(30)

Būtu jāprecizē dažādā kārtība attiecībā uz publisko finanšu pārvaldes kontroli, no vienas puses, un ETSG kontu revīziju, no otras puses.

(31)

ETSG, kuru dalībniekiem ir ierobežota atbildība, būtu skaidrāk jānodala no tām, kuru dalībniekiem ir neierobežota atbildība. Turklāt, lai tās ETSG, kuru dalībniekiem ir ierobežota atbildība, varētu īstenot darbības, kas varētu radīt parādus, dalībvalstīm būtu jāļauj izvirzīt prasību, ka šādas ETSG iegādājas atbilstīgu apdrošināšanu vai ka uz šādām ETSG attiecas pienācīga finanšu garantija, lai segtu ar to darbībām saistītos īpašos riskus.

(32)

Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai jebkuri noteikumi, kā arī to grozījumi, kas pieņemti, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1082/2006. Lai uzlabotu informācijas apmaiņu un koordināciju starp dalībvalstīm, Komisiju un Reģionu komiteju, Komisijai būtu jāpārsūta šādi noteikumi dalībvalstīm un Reģionu komitejai. Reģionu komiteja ir izveidojusi ETSG platformu, ļaujot visām ieinteresētajām personām apmainīties ar pieredzi un labu praksi un uzlabot komunikāciju par ETSG iespējām un problēmām, atvieglojot pieredzes apmaiņu par ETSG izveidi teritoriālā līmenī un daloties zināšanās par paraugpraksi attiecībā uz teritoriālo sadarbību.

(33)

Būtu jānosaka jauns termiņš ziņojumam par Regulas (EK) Nr. 1082/2006 piemērošanu. Saskaņā ar Komisijas virzību uz tādu politikas veidošanu, kas ir vairāk balstīta uz pierādījumiem, minētajā ziņojumā būtu jāaplūko galvenie novērtēšanas jautājumi, tostarp efektivitāte, lietderība, nozīmība, Eiropas pievienotā vērtība, vienkāršošanas iespējas un ilgtspēja. Ar efektivitāti būtu jāsaprot, inter alia, dažādu Komisijas dienestu, kā arī Komisijas un citu struktūru, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienesta, centienus izplatīt zināšanas par ETSG instrumentu. Komisijai minētais ziņojums būtu jāpārsūta Eiropas Parlamentam, Padomei un, ievērojot LESD 307. panta pirmo daļu, Reģionu komitejai. Minētais ziņojums būtu jāpārsūta līdz 2018. gada 1. augustam.

(34)

Lai noteiktu indikatoru sarakstu, ko izmantos, lai novērtētu un sagatavotu ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 1082/2006 piemērošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(35)

Pastāvošām ETSG nebūtu jānosaka pienākums pielāgot savas konvencijas un statūtus Regulas (EK) Nr. 1082/2006 grozījumiem, kas ieviesti ar šo regulu.

(36)

Ir jāprecizē saskaņā ar kuru noteikumu kopumu būtu jāapstiprina tās ETSG, kurām apstiprinājuma procedūra tika sākta pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(37)

Lai pielāgotu pastāvošos valstu noteikumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanu pirms programmu saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" iesniegšanas Komisijā, šo regulu būtu jāsāk piemērot sešus mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas. Dalībvalstīm, pielāgojot savus pastāvošos valsts noteikumus, būtu jānodrošina, ka ir izraudzītas par ETSG apstiprināšanu atbildīgās kompetentās iestādes un ka saskaņā ar to juridisko un administratīvo kārtību minētajām iestādēm vajadzētu būt tām pašām struktūrām, kas atbildīgas par paziņojumu saņemšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1082/2006 4. pantu.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, uzlabot ETSG juridisko instrumentu — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, ETSG izmantošanai neesot obligātai, saskaņā ar katras dalībvalsts konstitucionālo sistēmu.

(39)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1082/2006 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

4)

iekļauj šādu pantu:

"3.a pants

Dalībnieku pievienošanās no trešām valstīm vai aizjūras zemēm vai teritorijām (AZT)

1.   Saskaņā ar 4. panta 3.a punktu ETSG var sastāvēt no dalībniekiem, kas atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā un vienas vai vairāku trešo valstu teritorijā, kas atrodas kaimiņos vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, tostarp tās tālākajiem reģioniem, ja minētās dalībvalstis un trešās valstis kopīgi veic teritoriālās sadarbības pasākumus vai īsteno Savienības atbalstītās programmas.

Šajā regulā trešā valsts vai AZT tiek uzskatīta par dalībvalstij, tostarp tās tālākajiem reģioniem, kaimiņos esošu, ja šai trešai valstij vai AZT un minētajai dalībvalstij ir kopīga sauszemes robeža vai ja gan trešai valstij vai AZT, gan dalībvalstij ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" kopēju jūras pārrobežu vai transnacionālo programmu, vai ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar citu pārrobežu, jūras šķērsošanas vai jūras baseina sadarbības programmu, tostarp tad, ja tās šķir starptautiskie ūdeņi.

2.   ETSG var sastāvēt no dalībniekiem, kuri atrodas tikai vienas dalībvalsts teritorijā un vienas vai vairāku trešo valstu, kas atrodas kaimiņos minētajai dalībvalstij, tostarp tās tālākajiem reģioniem, teritorijā, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka ETSG atbilst tās teritoriālās sadarbības jomai saistībā ar pārrobežu vai transnacionālo sadarbību vai divpusējo attiecību ar attiecīgajām trešām valstīm darbības jomai.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos trešās valstis, kas atrodas kaimiņos dalībvalstij, tostarp tās tālākajiem reģioniem, ietver jūras robežas starp attiecīgajām valstīm.

4.   Saskaņā ar 4.a pantu un ievērojot šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, ETSG var arī sastāvēt no dalībniekiem, kuri atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā, tostarp to tālākos reģionos, un vienas vai vairākus AZT teritorijā, un tajā var būt vai nebūt dalībnieki no vienas vai vairākām trešām valstīm.

5.   Saskaņā ar 4.a pantu un ievērojot šā panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus, ETSG var arī sastāvēt no dalībniekiem, kuri atrodas tikai vienas dalībvalsts teritorijā, tostarp tās tālākajos reģionos, un vienas vai vairākus AZT teritorijā, un tajā var būt vai nebūt dalībnieki no vienas vai vairākām trešām valstīm.

6.   ETSG nevar veidot tikai dalībnieki no kādas dalībvalsts un vienas vai vairākām AZT, kas ir saistītas ar to pašu dalībvalsti.";

5)

regulas 4. pantu groza šādi:

6)

iekļauj šādu pantu:

"4.a pants

AZT dalībnieku līdzdalība

Ja ETSG paredzamais dalībnieks ir no AZT, dalībvalsts, ar kuru AZT ir saistīta, pārliecinās, ka ir izpildīti 3.a pantā minētie nosacījumi, un, ņemot vērā tās attiecības ar AZT, vai nu:

7)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"5. pants

Tiesībsubjektības iegūšana un publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1.   Konvenciju un statūtus, un jebkurus turpmākus to grozījumus reģistrē un/vai publicē tajā dalībvalstī, kurā ir attiecīgās ETSG juridiskā adrese, saskaņā ar minētās dalībvalsts piemērojamiem valsts tiesību aktiem. ETSG iegūst tiesībsubjektību reģistrācijas vai konvencijas un statūtu publicēšanas dienā, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Dalībnieki informē attiecīgās dalībvalstis un Reģionu komiteju par konvencijas un statūtu reģistrāciju vai publikāciju.

2.   ETSG nodrošina, ka desmit darbdienās no konvencijas un statūtu reģistrēšanas vai publicēšanas Reģionu komitejai tiek nosūtīts pieprasījums, ievērojot šīs regulas pielikumā iekļauto paraugu. Reģionu komiteja tad pārsūta minēto pieprasījumu Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju birojam paziņojuma publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, informējot par ETSG izveidi un ietverot informāciju, kas izklāstīta šīs regulas pielikumā.";

8)

regulas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4.   Neatkarīgi no šā panta 1., 2. un 3. punkta, ja 7. panta 3. punktā minētie ETSG uzdevumi ietver Savienības līdzfinansētas darbības, piemēro attiecīgos tiesību aktus par Savienības piešķirto līdzekļu kontroli.";

9)

regulas 7. pantu groza šādi:

10)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Konvencijā norāda:

3.   Ja ETSG uzdevumi attiecas tikai uz sadarbības programmas vai tās daļas pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013 vai ja ESTG attiecas uz starpreģionālu sadarbību vai tīkliem, 2. punkta b) apakšpunktā minētā informācija nav nepieciešama.";

11)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

"9. pants

Statūti

1.   ETSG statūtus vienprātīgi pieņem tās dalībnieki, pamatojoties uz konvenciju un saskaņā ar to.

2.   ETSG statūtos ir precizēta vismaz šāda informācija:

12)

regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Pārskatu, tostarp vajadzības gadījumā pievienoto gada ziņojumu, sagatavošanu un minēto pārskatu revīziju un publicēšanu reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir ETSG juridiskā adrese.";

13)

regulas 12. pantu groza šādi:

14)

regulas 15. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"2.   Izņemot gadījumus, ja šajā regulā paredzēts citādi, Savienības tiesību aktus par jurisdikciju piemēro domstarpībām, kur iesaistīta ETSG. Visos gadījumos, kas nav paredzēti šādos Savienības tiesību aktos, kompetentās tiesas domstarpību risināšanai ir tās dalībvalsts tiesas, kurā ir ETSG juridiskā adrese.";

15)

regulas 16. pantu groza šādi:

16)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

"17. pants

Ziņojums

Komisija līdz 2018. gada 1. augustam pārsūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā, pamatojoties uz rādītājiem, novērtēta regulas efektivitāte, lietderība, nozīmība, Eiropas pievienotā vērtība un tās vienkāršošanas iespējas.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 17.a pantu pieņemt deleģētos aktus, nosakot pirmajā daļā minēto akreditācijas rādītāju sarakstu.";

17)

regulā iekļauj šādu pantu:

"17.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. panta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013 gada 21 decembris.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 17. panta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.".