15.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/26


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 782/2013

(2013. gada 14. augusts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 15. pantu,

tā kā:

(1)

Lai paplašinātu ES ekomarķējuma izmantošanu un iedrošinātu tos, kuru produkcija atbilst ES ekomarķējuma kritērijiem, pēc iespējas būtu jāsamazina ES ekomarķējuma izmantošanas izmaksas, bet līdz tādam līmenim, lai varētu segt ES ekomarķējuma sistēmas darbības izmaksas.

(2)

Regulā (EK) Nr. 66/2010 ir paredzēta iespēja nepieciešamības un atbilstīgos gadījumos palielināt minēto maksu maksimālo apjomu.

(3)

Kompetentās iestādes veica iekšējo novērtējumu ar mērķi novērtēt, vai pašreizējā maksa ir pietiekami liela, lai segtu visu to pasākumu izmaksas, kas jāveic saistībā ar ES ekomarķējuma sistēmas darbību.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 66/2010 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.


PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

1.   Pieteikuma maksa

Kompetentā iestāde, kurai iesniedz pieteikumu, iekasē maksu par pieteikuma apstrādi. Šī maksa nav mazāka par EUR 200 un nav lielāka par EUR 2 000.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (1) un jaunattīstības valstu uzņēmējiem maksimālā pieteikuma maksa nepārsniedz EUR 600.

Mikrouzņēmumiem (2) pieteikuma maksimālā gada maksa ir EUR 350.

Pretendentiem, kuri reģistrēti saskaņā ar Vides pārvaldības un audita shēmu (EMAS), pieteikuma maksu samazina par 30 %, bet tiem, kuri ir sertificēti saskaņā ar ISO 14001 standartu, pieteikuma maksu samazina par 15 %. Samazinājumi nav kumulatīvi. Ja pretendents reģistrēts saskaņā ar abām sistēmām, piemēro tikai lielāko samazinājumu.

Minētais samazinājums ir atkarīgs no nosacījuma, ka pretendents skaidri apņemas nodrošināt savu produktu ar ekomarķējumu pilnīgu atbilstību ES ekomarķējuma kritērijiem visā līguma spēkā esības laikā un ka viņa apņemšanās ir attiecīgi iekļauta viņa vides politikā un sīki izstrādātos vides aizsardzības mērķos.

Kompetentās iestādes var iekasēt maksu par licences grozīšanu vai pagarināšanu. Tās apjoms nepārsniedz pieteikuma maksu, un tai piemēro arī iepriekš minētos samazinājumus.

Ar pieteikuma maksu nesedz izmaksas saistībā ar trešo personu veiktām testēšanām, pārbaudēm un jebkādām pārbaudēm uz vietas, ko trešā persona vai kompetentā iestāde varētu pieprasīt. Pretendenti paši sedz minēto testēšanu un pārbaužu izmaksas.

2.   Gada maksa

Kompetentā iestāde katram pretendentam, kuram ir piešķirts ES ekomarķējums, var prasīt maksāt gada maksu. Tā var būt fiksēta vai arī balstīta uz gada laikā Savienībā tādu pārdoto produktu apjoma vērtību, kam ir piešķirts ES ekomarķējums.

Maksājuma laikposmu sāk skaitīt no dienas, kad pretendentam piešķirts ES ekomarķējums.

Ja maksu aprēķina kā procentuālo daļu no gadā pārdotā produktu apjoma vērtības, tā veido ne vairāk kā 0,15 % no minētās vērtības. Minētās maksas pamatā ir ražotāja cenas, ja produkts, kam ir piešķirts ES ekomarķējums, ir kvalitatīvs. Attiecībā uz pakalpojumiem minētās maksas pamatā ir to sniegšanas cenas.

Lielākais ikgadējais maksājums par ražojumu grupu pretendentam ir EUR 25 000.

Ja pretendenti ir MVU, mikrouzņēmumi vai uzņēmēji no jaunattīstības valstīm, gada maksu samazina par vismaz 25 %.

Ar gada maksu nesedz nekādas izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamības gadījumā veiktu testēšanu, pārbaudi vai pārbaudi uz vietas. Pretendenti paši sedz šādas testēšanas un pārbaužu izmaksas.

3.   Pārbaudes maksa

Kompetentā iestāde var iekasēt pārbaudes maksu.


(1)  Mazie un vidējie uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(2)  Mikrouzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK.”