20.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 227/2013

(2013. gada 13. marts),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 579/2011 (2011. gada 8. jūnijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (4), ir paredzēts dažus tehniskos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (5), turpināt pārejas posmā līdz 2012. gada 31. decembrim.

(2)

Ņemot vērā šobrīd notiekošo kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, ir gaidāms jauns tehnisko saglabāšanas pasākumu regulējums. Tā kā nav ticams, ka jaunais regulējums būs izveidots līdz 2012. gada beigām, ir pamatoti pagarināt minēto pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanu.

(3)

Lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizas saglabāšanas un pārvaldības turpināšanu, Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (6) būtu jāatjaunina, iekļaujot tajā pārejas posma tehniskos pasākumus.

(4)

Lai arī turpmāk nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizu saglabāšanu un pārvaldību Melnajā jūrā, Regulā (EK) Nr. 850/98 būtu jāintegrē Savienības tiesību aktos iepriekš noteiktie minimālie izkrāvumu un linuma acs izmēri akmeņplekstu zvejniecībai.

(5)

Lai samazinātu kvotā iekļautu sugu izmešanu, būtu jāpatur spēkā augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums visos ICES apgabalos.

(6)

Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, lai samazinātu nevēlamas nozvejas, būtu jāievieš aizliegums atlaist ūdenī vai izlaist no zvejas rīkiem konkrētu sugu īpatņus, kā arī prasība mainīt zvejas darbību vietu, ja 10 % nozvejas veido mazizmēra zivis.

(7)

Ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejas (ZZTEK) ieteikumus, būtu jāsaglabā ierobežojumi attiecībā uz ICES IIa rajonā nozvejoto siļķu izkraušanu vai paturēšanu uz kuģa.

(8)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, siļķu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai vairs nav nepieciešams slēgt zvejas apgabalu, lai aizsargātu to nārstu ICES VIa rajonā, un tāpēc minētais ierobežojums būtu jāatceļ.

(9)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, kurā maza tūbīšu pieejamība ir sasaistīta ar sliktiem trīspirkstu kaiju vairošanās rezultātiem, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals ICES IV apakšapgabalā, katru gadu atļaujot tikai ierobežotu zveju krājuma uzraudzības nolūkos.

(10)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, dažos apgabalos, kuros Norvēģijas omāru zveja ir aizliegta, vajadzētu būt iespējai atļaut izmantot zvejas rīkus, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.

(11)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals, lai aizsargātu pikšas mazuļus ICES VIb rajonā.

(12)

Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, daži tehniskie saglabāšanas pasākumi, kurus veic ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa rajons) un kuru mērķis ir aizsargāt mencas, pikšas un merlanga krājumus, būtu jāpatur spēkā, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanos.

(13)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rokas āķu rindas un automātisku džiga aprīkojumu saidu zvejai ICES VIa rajonā.

(14)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu par mencu teritoriālo izplatību ICES VIa rajonā, kurā ir apliecināts, ka lielākā mencu nozvejas daļa tiek veikta ziemeļos no 59°00′ ziemeļu platuma, būtu jāļauj izmantot žaunu tīklus uz dienvidiem no šā platuma grāda.

(15)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot žaunu tīklus mazo kaķhaizivju zvejai ICES VIa rajonā.

(16)

Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata zvejas rīku rādītāju pamatotība atkāpē attiecībā uz zveju ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ICES VIa rajonā, lai tos vai nu grozītu, vai svītrotu.

(17)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jānosaka zvejai slēgts apgabals, lai aizsargātu mencas mazuļus ICES VIa rajonā.

(18)

Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata mencu, pikšu un merlangu zvejas aizlieguma ICES VI apakšapgabalā pamatotība, lai to vai nu grozītu, vai svītrotu.

(19)

Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu mencu krājumus Ķeltu jūrā (ICES VIIf un VIIg rajons).

(20)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu zilo jūras līdaku nārsta barus ICES VIa rajonā.

(21)

Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā.

(22)

Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko NEAFC noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos.

(23)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) rajonā arī turpmāk būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(24)

Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, daži pasākumi, ar kuriem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas Ziemeļaustrumu Atlantijā zvejo makreles, siļķes un stavridas, ierobežo rīcību ar nozveju un tās izkraušanu, būtu jāievieš kā pastāvīgi pasākumi.

(25)

Ņemot vērā ICES ieteikumu, būtu jāpatur spēkā tehniskie saglabāšanas pasākumi, lai Īrijas jūrā nārsta sezonā aizsargātu pieaugušu mencu krājumus.

(26)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot šķirotājrežģus ierobežotā apgabalā ICES VIIa rajonā.

(27)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, zveja ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā austrumos no 27° rietumu garuma ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kuri nodrošina bioloģiski jutīgu dziļūdens sugu aizsardzību.

(28)

Ir svarīgi precizēt saikni starp dažādiem režīmiem, kas piemērojami zvejai ar žaunu tīkliem it īpaši ICES VII apakšapgabalā. Proti, būtu jāprecizē, ka īpaša atkāpe attiecībā uz zveju ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajonā ar žaunu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 100 milimetri vai lielāks, kā arī ar minēto atkāpi saistīti īpaši nosacījumi piemērojami tikai ūdeņiem, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus, un ka tāpēc ICES VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, kā arī ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajona ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 200 metriem, ir spēkā pēc noklusējuma piemērojamie noteikumi par linuma acs izmēru diapazonu un nozvejas sastāvu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98.

(29)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rāmjtīklus ICES IX apakšapgabalā ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus.

(30)

Lai nodrošinātu heka un Norvēģijas omāra krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu šo sugu izmetumus, Biskajas līcī arī turpmāk būtu jāatļauj izmantot konkrētus selektīvus zvejas rīkus.

(31)

Būtu jāpatur spēkā zvejas ierobežojumi, kuri noteikti konkrētos apgabalos, lai aizsargātu jutīgas dziļūdens dzīvotnes NEAFC pārvaldības apgabalā, un kurus NEAFC pieņēmusi 2004. gadā, un zvejas ierobežojumi, kuri noteikti dažos apgabalos ICES VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIIIc rajonā un kurus Savienība pieņēmusi 2008. gadā.

(32)

Saskaņā ar ieteikumu, ko sniegusi Savienības un Norvēģijas Apvienotā darba grupa tehnisko pasākumu jautājumos, aizliegums nedēļas nogalē ar trali vai riņķvadu zvejot siļķes, makreles vai brētliņas Skagerakā un Kategatā vairs nepalīdz saglabāt pelaģisko zivju krājumus, jo zvejas modeļi ir mainījušies. Tāpēc, pamatojoties uz 2011. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, šis aizliegums būtu jāatceļ.

(33)

Skaidrības un labāka regulējuma labad būtu jāsvītro daži novecojuši noteikumi.

(34)

Lai ņemtu vērā izmaiņas zvejas modeļos un selektīvāku zvejas rīku izmantošanu, būtu jāpatur spēkā linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, ko piemēro Skagerakā un Kategatā.

(35)

Būtu jāpārskata Manilas gliemenes minimālais izmērs, ņemot vērā bioloģiskos datus.

(36)

Lai palīdzētu saglabāt astoņkājus un jo īpaši aizsargātu to mazuļus, ir noteikts astoņkāja minimālais izmērs nozvejās, kas gūtas trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, kuri atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) reģionā.

(37)

Būtu jāievieš līdzīgs pasākums attiecībā uz anšovu minimālo izkrāvuma izmēru, nosakot zivju skaitu uz kilogramu, jo tas vienkāršotu darbu uz to kuģu klāja, kuri zvejo šo sugu, un sekmētu kontroles pasākumus krastā.

(38)

Būtu jāpatur spēkā šķirotājrežģa specifikācijas, kas jāizmanto, lai samazinātu piezveju Norvēģijas omāru zvejā ICES IIIa rajonā, ICES VI apakšapgabalā un VIIa rajonā.

(39)

Būtu jāpatur spēkā specifikācijas kvadrātveida acu paneļiem, kas konkrētos apstākļos jāizmanto zvejā ar dažiem velkamiem zvejas rīkiem Biskajas līcī.

(40)

Kuģiem, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, būtu jāatļauj ierobežotā apgabalā ICES VIa rajonā izmantot 2 metrus garus kvadrātveida acu paneļus.

(41)

Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, būtu jāmaina termins “Kopiena”, kas lietots Regulas (EK) Nr. 850/98 normatīvajā daļā.

(42)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus noteikumu attiecībā uz zvejas rīkiem, kuriem ir vienāda selektivitātes pakāpe, zvejojot Norvēģijas omārus ICES VIa rajonā, un noteikumu attiecībā uz konkrētu kādas dalībvalsts zvejas vietu atbrīvošanu no aizlieguma izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus ICES VIII, IX un X apakšapgabalā, ja haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems, īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto, nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(43)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98.

(44)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1434/98 (8) ir paredzēts, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā. Šajā regulā būtu jāintegrē iepriekš citos Savienības tiesību aktos iekļauta īpaša atkāpe no nosacījumiem, kas attiecas uz siļķu piezvejas izkrāvumiem, kuras nozvejotas tīklos ar maza izmēra linuma acīm, ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā, VIId rajonā un ICES IIa rajona Savienības ūdeņos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 850/98

Regulu (EK) Nr. 850/98 groza šādi:

1)

regulā iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā un I pielikuma 5. zemsvītras piezīmē lietvārdu “Kopiena” aizstāj ar lietvārdu “Savienība” un veic gramatiskos pielāgojumus, kas nepieciešami šīs aizstāšanas rezultātā.”;

2)

regulas 2. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“i)

9. reģions

Visi Melnās jūras ūdeņi, kas atbilst 29. ģeogrāfiskajam apakšapgabalam, kurš definēts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (9) un Rezolūcijā GFCM/33/2009/2.

3)

regulas 11. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šo atkāpi piemēro, neskarot 34.b panta 2. punkta c) apakšpunktu.”;

4)

regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

9. reģionā grunts žaunu tīklu minimālais linuma acs izmērs ir 400 milimetri, kad tos izmanto akmeņplekstes zvejai.”;

5)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Jūras organisms ir pārāk maza izmēra, ja tā izmēri ir mazāki nekā XII un XIIa pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajām sugām un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.”;

6)

regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro 9. reģionam.”;

7)

iekļauj šādu sadaļu:

“IIIa   SADAĻA

Izmetumu samazināšanas pasākumi

19.a pants

Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums

1.   1., 2., 3. un 4. reģionā ir aizliegts zvejas darbību laikā izmest sugas, kuru nozvejai piemēro kvotas un kuras ir atļauts likumīgi izkraut.

2.   Noteikumi, kas minēti 1. punktā, neskar pienākumus, kuri noteikti šajā regulā vai citā Savienības zivsaimniecības nozares tiesību aktā.

19.b pants

Noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegums izlaist zivis no zvejas rīkiem

1.   Ja 1., 2., 3. un 4. reģionā mazizmēra makreļu, siļķu vai stavridu daudzums pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas apjoma jebkurā zvejas rīku iemetienā, kuģis maina zvejas darbību vietu.

2.   Ir aizliegts 1., 2., 3. un 4. reģionā, pirms tīkls ir pilnībā izcelts uz zvejas kuģa, atlaist makreles, siļķes vai stavridas, tādējādi izraisot mirušu vai mirstošu zivju zaudēšanu.”;

8)

regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktu svītro;

9)

iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Siļķu zvejas ierobežojumi Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā

Laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.”;

10)

regulas 29.a pantu aizstāj ar šādu:

“29.a pants

Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV apakšapgabalā

1.   Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu krasta un ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

Anglijas austrumu krasts pie 55°30′ ziemeļu platuma,

—

55°30′ ziemeļu platuma, 01°00′ rietumu garuma,

—

58°00′ ziemeļu platuma, 01°00′ rietumu garuma,

—

58°00′ ziemeļu platuma, 02°00′ rietumu garuma,

—

Skotijas austrumu krasts pie 02°00′ rietumu garuma.

2.   Ir atļauta zveja zinātniskas izpētes nolūkos, lai uzraudzītu tūbīšu krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas slēgšanas ietekmi.”;

11)

regulas 29.b panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, minētajā punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos ir atļauta zveja ar zivju groziem, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.”;

12)

iekļauj šādus pantus:

“29.c pants

Rokolas pikšu četrstūra zona ICES VI apakšapgabalā

1.   Visu veidu zveja no pikšas Rokolas krājuma, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

57°00′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma,

—

57°00′ ziemeļu platuma, 14°00′ rietumu garuma,

—

56°30′ ziemeļu platuma, 14°00′ rietumu garuma,

—

56°30′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma,

—

57°00′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma.

29.d pants

Mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumi ICES VI apakšapgabalā

1.   Ir aizliegts veikt jebkādas mencu, pikšu un merlangu zvejas darbības tajā ICES VIa rajona daļā, kura atrodas uz austrumiem vai uz dienvidiem no loksodromām, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

54°30′ ziemeļu platuma, 10°35′ rietumu garuma,

—

55°20′ ziemeļu platuma, 09°50′ rietumu garuma,

—

55°30′ ziemeļu platuma, 09°20′ rietumu garuma,

—

56°40′ ziemeļu platuma, 08°55′ rietumu garuma,

—

57°00′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,

—

57°20′ ziemeļu platuma, 09°20′ rietumu garuma,

—

57°50′ ziemeļu platuma, 09°20′ rietumu garuma,

—

58°10′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,

—

58°40′ ziemeļu platuma, 07°40′ rietumu garuma,

—

59°00′ ziemeļu platuma, 07°30′ rietumu garuma,

—

59°20′ ziemeļu platuma, 06°30′ rietumu garuma,

—

59°40′ ziemeļu platuma, 06°05′ rietumu garuma,

—

59°40′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,

—

60°00′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,

—

60°15′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma.

2.   Ikviens zvejas kuģis, kas atrodas šā panta 1. punktā minētajā apgabalā, nodrošina to, ka visi uz kuģa esošie zvejas rīki ir droši nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (10), 47. pantu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalā, kas norādīts minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, velkamos vadus un brideņus, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

a)

netiek turēti uz kuģa un netiek izmantoti citi zvejas rīki kā tikai stacionāri piekrastes tīkli, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizēts džiga aprīkojums, velkamie vadi un brideņi, murdi un zivju grozi; un

b)

uz kuģa netiek paturētas, izkrautas vai nogādātas krastā citas zivis kā tikai makreles, pollaki, saidas un laši vai bezmugurkaulnieki, izņemot gliemjus un vēžveidīgos.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 milimetriem, ar noteikumu, ka:

a)

uz kuģa nav zvejas rīku, kuru linuma acs izmērs ir 55 milimetri vai lielāks; un

b)

uz kuģa netiek paturētas citas zivis kā tikai siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu, kaprosi un argentīnas.

5.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 120 milimetriem, ar noteikumu, ka:

a)

tos izmanto tikai zonā uz dienvidiem no 59°00′ ziemeļu platuma;

b)

izmantotā žaunu tīkla maksimālais garums ir 20 km attiecībā uz katru kuģi;

c)

maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; un

d)

ne vairāk par 5 % nozvejas veido merlangi un mencas.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 90 milimetriem, ar noteikumu, ka:

a)

tos izmanto trīs jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas un ne vairāk kā 10 dienas kalendārajā mēnesī;

b)

izmantotā žaunu tīkla maksimālais garums ir 1 000 metri;

c)

maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; un

d)

vismaz 70 % nozvejas veido mazās kaķhaizivis.

7.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot Norvēģijas omārus ar noteikumu, ka:

a)

izmantotajiem zvejas rīkiem ir šķirotājrežģis, kas atbilst XIVa pielikuma 2.–5. punktam, vai kvadrātveida acu panelis, kā aprakstīts XIVc pielikumā, vai arī cits zvejas rīks ar līdzvērtīgi augstu selektivitātes pakāpi;

b)

zvejas rīka konstrukcijā izmantotā linuma minimālais acs izmērs ir 80 milimetri;

c)

vismaz 30 % no paturētās nozvejas svara veido Norvēģijas omāri.

Piemērojot a) apakšpunktu, Komisija, pamatojoties uz apstiprinošu ZZTEK atzinumu, ar īstenošanas aktu starpniecību nosaka, kuri zvejas rīki jāuzskata par tādiem, kam ir līdzvērtīgi augsta selektivitātes pakāpe.

8.   Šā panta 7. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,

—

59°40′ ziemeļu platuma, 05°00′ rietumu garuma,

—

60°00′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,

—

59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma.

9.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ar noteikumu, ka:

a)

visu uz kuģa esošo zvejas rīku konstrukcijā izmantotā linuma minimālais acs izmērs ir 120 milimetri kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, un 110 milimetri visiem pārējiem kuģiem;

b)

gadījumā, ja saidu daudzums ir mazāks par 90 % no nozvejas, kas paturēta uz kuģa, izmantotajā zvejas rīkā ir ievietots kvadrātveida acu panelis, kā aprakstīts XIVc pielikumā; un

c)

gadījumā, ja kuģa lielākais garums ir 15 metri vai mazāks, tad neatkarīgi no saidu daudzuma, kas paturēts uz kuģa, izmantotajā zvejas rīkā ir ievietots kvadrātveida acu panelis, kā aprakstīts XIVd pielikumā.

10.   Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē 9. punktā noteiktos zvejas rīku rādītājus un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu 9. punkta grozīšanai.

11.   Šā panta 9. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,

—

59°40′ ziemeļu platuma, 05°00′ rietumu garuma,

—

60°00′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,

—

59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma.

12.   Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kas minēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem, un šo krājumu zvejniecībai (11), ICES VIa zonas īpaši noteiktajā zonā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

55°25′ ziemeļu platuma, 07°07′ rietumu garuma,

—

55°25′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma,

—

55°18′ ziemeļu platuma, 06°50′ rietumu garuma,

—

55°17 ziemeļu platuma, 06°50 rietumu garuma,

—

55°17′ ziemeļu platuma, 06°52′ rietumu garuma,

—

55°25′ ziemeļu platuma, 07°07′ rietumu garuma.

Ne zvejas kuģa kapteinis, ne jebkura cita persona uz kuģa nerada iespēju un neatļauj uz kuģa esošai personai zvejot, izkraut, pārkraut citā kuģī vai turēt uz kuģa zivis, kas nozvejotas īpaši noteiktajā zonā.

13.   Katra attiecīgā dalībvalsts katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim īsteno programmu novērotāju izvietošanai uz kuģiem, lai ņemtu paraugus no to kuģu nozvejas un izmetumiem, kuri izmanto 5., 6., 7. un 9. punktā paredzētās atkāpes. Novērotāju programmas īsteno, neskarot pienākumus, kas izriet no attiecīgajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērtēt mencu, pikšu un merlangu nozveju un izmetumus ar vismaz 20 % precizitāti.

14.   Attiecīgās dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to kuģu kopējo nozvejas un izmetumu daudzumu, uz kuriem attiecas novērotāju programma, katrā kalendārajā gadā, un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 1. februārī.

15.   Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē mencu, pikšu un merlangu krājumu stāvokli šā panta 1. punktā noteiktajā zonā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šā panta grozīšanu.

29.e pants

Mencu zvejas ierobežojumi ICES VII apakšapgabalā

1.   Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ICES VII apakšapgabalā ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, kas sastāv no šādiem ICES statistiskajiem taisnstūriem: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro sešu jūras jūdžu attālumā no pamatlīnijas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalos un laikposmos, kas norādīti minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamos vadus un brideņus, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

a)

netiek turēti uz kuģa un netiek izmantoti citi zvejas rīki kā tikai stacionāri piekrastes tīkli, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamie vadi un brideņi, rokas āķu rindas, mehanizēts džiga aprīkojums, murdi un zivju grozi; un

b)

uz kuģa netiek izkrautas, paturētas vai nogādātas krastā citas zivis kā tikai makreles, pollaki un laši vai bezmugurkaulnieki, izņemot gliemjus un vēžveidīgos.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot tīklus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 milimetriem, ar noteikumu, ka:

a)

uz kuģa nav tīklu, kuru linuma acs izmērs ir 55 milimetri vai lielāks; un

b)

uz kuģa netiek paturētas citas zivis kā tikai siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu, kaprosi un argentīnas.

29.f pants

Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai

1.   Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES VIa rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

a)

Skotijas kontinentālā šelfa mala:

—

59°58′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma,

—

59°55′ ziemeļu platuma, 06°47′ rietumu garuma,

—

59°51′ ziemeļu platuma, 06°28′ rietumu garuma,

—

59°45′ ziemeļu platuma, 06°38′ rietumu garuma,

—

59°27′ ziemeļu platuma, 06°42′ rietumu garuma,

—

59°22′ ziemeļu platuma, 06°47′ rietumu garuma,

—

59°15′ ziemeļu platuma, 07°15′ rietumu garuma,

—

59°07′ ziemeļu platuma, 07°31′ rietumu garuma,

—

58°52′ ziemeļu platuma, 07°44′ rietumu garuma,

—

58°44′ ziemeļu platuma, 08°11′ rietumu garuma,

—

58°43′ ziemeļu platuma, 08°27′ rietumu garuma,

—

58°28′ ziemeļu platuma, 09°16′ rietumu garuma,

—

58°15′ ziemeļu platuma, 09°32′ rietumu garuma,

—

58°15′ ziemeļu platuma, 09°45′ rietumu garuma,

—

58°30′ ziemeļu platuma, 09°45′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma,

—

59°58′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma;

b)

Rosemary sēkļa mala:

—

60°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ rietumu garuma,

—

59°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ rietumu garuma,

—

59°00′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,

—

59°30′ ziemeļu platuma, 10°00′ rietumu garuma,

—

60°00′ ziemeļu platuma, 10°00′ rietumu garuma,

—

60°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ rietumu garuma,

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

59°15′ ziemeļu platuma, 10°24′ rietumu garuma,

—

59°10′ ziemeļu platuma, 10°22′ rietumu garuma,

—

59°08′ ziemeļu platuma, 10°07′ rietumu garuma,

—

59°11′ ziemeļu platuma, 09°59′ rietumu garuma,

—

59°15′ ziemeļu platuma, 09°58′ rietumu garuma,

—

59°22′ ziemeļu platuma, 10°02′ rietumu garuma,

—

59°23′ ziemeļu platuma, 10°11′ rietumu garuma,

—

59°20′ ziemeļu platuma, 10°19′ rietumu garuma,

—

59°15′ ziemeļu platuma, 10°24′ rietumu garuma.

2.   Ieejot 1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.

3.   Ja jebkurā no abiem 1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:

a)

kuģis nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā tas atrodas;

b)

kuģis nedrīkst atgriezties nevienā no abiem apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;

c)

kuģis nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

4.   Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (12), 8. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, papildus saviem uzdevumiem, kas norādīti minētā panta 4. punktā, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.

5.   Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

60°58.76′ ziemeļu platuma, 27°27.32′ rietumu garuma,

—

60°56.02′ ziemeļu platuma, 27°31.16′ rietumu garuma,

—

60°59.76′ ziemeļu platuma, 27°43.48′ rietumu garuma,

—

61°03.00′ ziemeļu platuma, 27°39.41′ rietumu garuma,

—

60°58.76′ ziemeļu platuma, 27°27.32′ rietumu garuma.

29.g pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā

1.   Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā ir atļauta katru gadu tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 3. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (13).

2.   Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

3.   Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.

5.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja ziņojumi, ko kuģi nosūta, ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

6.   Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.

7.   Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

29.h pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos

1.   Ir aizliegts zvejot sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES V apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES XII un XIV apakšapgabalā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ir atļauts zvejot sarkanasarus no 11. maija līdz 31. decembrim apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):

—

64°45′ ziemeļu platuma, 28°30′ rietumu garuma,

—

62°50′ ziemeļu platuma, 25°45′ rietumu garuma,

—

61°55′ ziemeļu platuma, 26°45′ rietumu garuma,

—

61°00′ ziemeļu platuma, 26°30′ rietumu garuma,

—

59°00′ ziemeļu platuma, 30°00′ rietumu garuma,

—

59°00′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,

—

61°30′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,

—

62°50′ ziemeļu platuma, 36°00′ rietumu garuma,

—

64°45′ ziemeļu platuma, 28°30′ rietumu garuma.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.

3.   Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 milimetriem.

4.   Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

5.   To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.

6.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

7.   Šā panta 6. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

13)

regulas 30. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a)   Šā panta 1. punktu nepiemēro 9. reģionam.”;

14)

regulā iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

Elektrozveja ICES IVc un IVb rajonā

1.   Atkāpjoties no 31. panta, zveja ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—

punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55° ziemeļu platuma,

—

tad uz austrumiem līdz 55° ziemeļu platuma, 5° austrumu garuma,

—

tad uz ziemeļiem līdz 56° ziemeļu platuma,

—

un, visbeidzot, uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° ziemeļu platuma.

2.   Zveja, izmantojot elektriskos impulsus, ir atļauta tikai tad, ja:

a)

traļus ar elektriskās strāvas impulsiem izmanto ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts baļķa traļu flotes;

b)

katra baļķa traļa maksimālā elektriskā jauda kW nepārsniedz tā baļķa garumu metros, reizinātu ar 1,25;

c)

faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;

d)

kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto elektrisko jaudu uz vienu baļķi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējos 100 tralējumos. Nepilnvarotas personas nevar modificēt šo automātisko datorvadības sistēmu;

e)

ir aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie gruntsstropes.”;

15)

regulā iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu

1.   Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm pelaģiskās zvejas kuģos, kas zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 milimetri.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 milimetrus. Caurumi teknēs pirms ūdens separatora nav lielāki par 15 milimetriem diametrā.

2.   Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

3.   Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri saistīti ar iekārtām, kas paredzētas rīcībai ar nozveju un tās izkraušanai un atrodas pelaģiskās zvejas kuģos, kuri NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģa karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski pārbauda iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.”;

16)

regulā iekļauj šādus pantus:

“34.a pants

Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

1.   No 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, rāmjtīklus, iepinējtīklus vai līdzīgus stacionāros tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko norobežo:

—

Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts, un

—

taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

—

punkts Ziemeļīrijas Ardas pussalas austrumu krastā pie 54°30′ ziemeļu platuma,

—

54°30′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,

—

53°15′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,

—

punkts Īrijas austrumu krastā pie 53°15′ ziemeļu platuma.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā un laikposmā:

a)

atļauts izmantot bentiskos otertraļus ar noteikumu, ka uz kuģa netiek turēti cita veida zvejas rīki un ka:

—

šo traļu linuma acs izmērs ir 70–79 milimetru vai 80–99 milimetru diapazonā,

—

šo traļu linuma acis ir tikai vienā no atļautajiem izmēra diapazoniem,

—

šiem traļiem nav atsevišķu linuma acu, kuru izmērs ir lielāks par 300 milimetriem, neatkarīgi no šo acu atrašanās vietas linumā, un

—

šos traļus izmanto tikai apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

53°30′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 05°20′ rietumu garuma,

—

54°20′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,

—

54°30′ ziemeļu platuma, 05°10′ rietumu garuma,

—

54°30′ ziemeļu platuma, 05°20′ rietumu garuma,

—

54°00′ ziemeļu platuma, 05°50′ rietumu garuma,

—

54°00′ ziemeļu platuma, 06°10′ rietumu garuma,

—

53°45′ ziemeļu platuma, 06°10′ rietumu garuma,

—

53°45′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma;

b)

atļauts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus ar selektīvo linumu vai šķirotājrežģi ar noteikumu, ka uz kuģa netiek turēti cita veida zvejas rīki un ka atļautie zvejas rīki:

—

atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

—

attiecībā uz selektīvo linumu ir konstruēti atbilstīgi tehniskajiem datiem, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā jāpiemēro, lai atjaunotu mencu krājumu Īrijas jūrā (ICES VIIa rajonā) (14), pielikumā, un

—

attiecībā uz šķirotājrežģi atbilst šīs regulas XIVa pielikuma 2. līdz 5. punkta prasībām;

c)

bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus ar selektīvo linumu vai šķirotājrežģi atļauj arī apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

53°45′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,

—

53°45′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,

—

53°45′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma.

34.b pants

Žaunu tīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma

1.   ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā Savienības kuģi neizmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

a)

ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par vai vienāds ar 120 milimetriem un mazāks par 150 milimetriem, ICES VIIIa, VIIIb, VIIId rajonā un ICES X apakšapgabalā – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 100 milimetriem un mazāks par 130 milimetriem, un ICES VIIIc rajonā un ICES IX apakšapgabalā – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par vai vienāds ar 80 milimetriem un mazāks par 110 milimetriem, ar noteikumu, ka:

—

tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem,

—

tie nav dziļāki par 100 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5,

—

tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju,

—

katra tīkla garums nepārsniedz 5 jūras jūdzes un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km,

—

maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

b)

žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 250 milimetri vai lielāks, ar noteikumu, ka:

—

tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem,

—

tie nav dziļāki par 15 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33,

—

tie nav aprīkoti ar pludiņiem vai citām ierīcēm, kas nodrošina peldspēju,

—

katra tīkla garums nepārsniedz 10 km un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km,

—

maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas;

c)

ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 milimetriem un mazāks par 130 milimetriem, ar noteikumu, ka:

—

tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus un ir mazāks par 600 metriem,

—

tie nav dziļāki par 100 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5,

—

tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju,

—

katra tīkla garums nepārsniedz četras jūras jūdzes un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu kopējais garums nepārsniedz 20 km,

—

maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas,

—

ne mazāk kā 85 % paturētās nozvejas svara veido heki,

—

zvejā iesaistīto kuģu skaits nepārsniedz 2008. gadā reģistrēto skaitu,

—

pirms iziešanas no ostas šajā zvejā iesaistītā kuģa kapteinis reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un kopējo garumu. Inspicē vismaz 15 % gadījumu, kad kuģi iziet no ostas,

—

kuģa kapteinis nodrošina, ka izkraušanas laikā uz kuģa atrodas 90 % zvejas rīku, kas attiecīgajam reisam apstiprināti Savienības kuģa žurnālā, un

—

visu to sugu daudzumu, kuru nozveja pārsniedz 50 kg, tostarp visu izmetumu daudzumus, kas pārsniedz 50 kg, reģistrē Savienības kuģa žurnālā;

d)

ICES IX apakšapgabalā rāmjtīklus, kuru linuma acs izmērs ir 220 milimetri vai lielāks, ar noteikumu, ka:

—

tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem,

—

tie nav dziļāki par 30 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,44,

—

tie nav aprīkoti ar pludiņiem vai citām ierīcēm, kas nodrošina peldspēju,

—

katra tīkla garums nepārsniedz 5 km un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 20 km,

—

maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

3.   Tomēr šī atkāpe neattiecas uz NEAFC pārvaldības apgabalu.

4.   Visiem kuģiem, kas ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5.   Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 2. punkta a), b) vai d) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks par to tīklu rindu maksimālo garumu, ko drīkst izlikt vienā laikā.

6.   Tāda kuģa kapteinis, kam ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, turklāt viņš atbild par visām atšķirībām abās reizēs reģistrētajos parametros.

7.   Kompetentajām iestādēm ir tiesības ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku šādās situācijās:

a)

zvejas rīks nav pienācīgi marķēts;

b)

boju marķējums vai kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) dati liecina, ka īpašnieks nav atradies tuvāk par 100 jūras jūdzēm no zvejas rīka ilgāk par 120 stundām;

c)

zvejas rīks ir izlikts ūdeņos vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums ir lielāks par atļauto dziļumu;

d)

zvejas rīka linuma acs izmērs atšķiras no atļautā izmēra.

8.   Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, katra zvejas reisa laikā kuģa žurnālā reģistrē šādu informāciju:

—

izliktā tīkla linuma acs izmērs,

—

viena tīkla nominālais garums,

—

tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā,

—

kopējais izlikto tīklu rindu skaits,

—

katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta,

—

dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda,

—

katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks,

—

pazaudēto zvejas rīku skaits, to pēdējā zināmā atrašanās vieta un pazaudēšanas datums.

9.   Zvejas kuģiem, kam ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, ir atļauts nozveju izkraut tikai tajās ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.

10.   Haizivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, kurš izmanto 2. punkta b) un d) apakšpunktā aprakstītā veida zvejas rīkus, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara.

11.   Komisija pēc apspriešanās ar ZZTEK var pieņemt īstenošanas aktus, konkrētas kādas dalībvalsts zvejas vietas ICES VIII, IX un X apakšapgabalā atbrīvojot no 1. līdz 9. punkta piemērošanas, ja dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka attiecīgajās zvejas vietās haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems.

34.c pants

Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī

1.   Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, b, d un e rajonā (15), 5. panta 2. punktā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot baļķa traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 milimetru diapazonā, ja attiecīgajam zvejas rīkam ir kvadrātveida acu panelis, kas atbilst XIVb pielikumam.

2.   Zvejojot ICES VIIIa un VIIIb rajonā, ir atļauts āmja priekšā novietot selektīvo režģi un tā piestiprinājumus un/vai pagarinājuma apakšējā daļā āmja priekšā – kvadrātveida acu paneli, kura linuma acu izmērs ir 60 milimetri vai lielāks. Šīs regulas 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kurā ievietotas šādas selektīvas ierīces.

34.d pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

 

Reykjanes grēdas daļa:

—

55°04.5327′ ziemeļu platuma, 36°49.0135′ rietumu garuma,

—

55°05.4804′ ziemeļu platuma, 35°58.9784′ rietumu garuma,

—

54°58.9914′ ziemeļu platuma, 34°41.3634′ rietumu garuma,

—

54°41.1841′ ziemeļu platuma, 34°00.0514′ rietumu garuma,

—

54°00′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,

—

53°54.6406′ ziemeļu platuma, 34°49.9842′ rietumu garuma,

—

53°58.9668′ ziemeļu platuma, 36°39.1260′ rietumu garuma,

—

55°04.5327′ ziemeļu platuma, 36°49.0135′ rietumu garuma;

 

MAR (Vidusatlantijas grēda) apgabala ziemeļu daļa:

—

59°45′ ziemeļu platuma, 33°30′ rietumu garuma,

—

57°30′ ziemeļu platuma, 27°30′ rietumu garuma,

—

56°45′ ziemeļu platuma, 28°30′ rietumu garuma,

—

59°15′ ziemeļu platuma, 34°30′ rietumu garuma,

—

59°45′ ziemeļu platuma, 33°30′ rietumu garuma;

 

MAR apgabala centrālā daļa (Charlie-Gibbs lūzuma zona un subpolārā frontālā zona):

—

53°30′ ziemeļu platuma, 38°00′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 36°49′ rietumu garuma,

—

55°04.5327′ ziemeļu platuma, 36°49′ rietumu garuma,

—

54°58.9914′ ziemeļu platuma, 34°41.3634′ rietumu garuma,

—

54°41.1841′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 30°00′ rietumu garuma,

—

51°30′ ziemeļu platuma, 28°00′ rietumu garuma,

—

49°00′ ziemeļu platuma, 26°30′ rietumu garuma,

—

49°00′ ziemeļu platuma, 30°30′ rietumu garuma,

—

51°30′ ziemeļu platuma, 32°00′ rietumu garuma,

—

51°30′ ziemeļu platuma, 38°00′ rietumu garuma,

—

53°30′ ziemeļu platuma, 38°00′ rietumu garuma;

 

MAR apgabala dienvidu daļa:

—

44°30′ ziemeļu platuma, 30°30′ rietumu garuma,

—

44°30′ ziemeļu platuma, 27°00′ rietumu garuma,

—

43°15′ ziemeļu platuma, 27°15′ rietumu garuma,

—

43°15′ ziemeļu platuma, 31°00′ rietumu garuma,

—

44°30′ ziemeļu platuma, 30°30′ rietumu garuma;

 

Altair jūras pacēlumi:

—

45°00′ ziemeļu platuma, 34°35′ rietumu garuma,

—

45°00′ ziemeļu platuma, 33°45′ rietumu garuma,

—

44°25′ ziemeļu platuma, 33°45′ rietumu garuma,

—

44°25′ ziemeļu platuma, 34°35′ rietumu garuma,

—

45°00′ ziemeļu platuma, 34°35′ rietumu garuma;

 

Antialtair jūras pacēlumi:

—

43°45′ ziemeļu platuma, 22°50′ rietumu garuma,

—

43°45′ ziemeļu platuma, 22°05′ rietumu garuma,

—

43°25′ ziemeļu platuma, 22°05′ rietumu garuma,

—

43°25′ ziemeļu platuma, 22°50′ rietumu garuma,

—

43°45′ ziemeļu platuma, 22°50′ rietumu garuma;

 

Hatton sēklis:

—

59°26′ ziemeļu platuma, 14°30′ rietumu garuma,

—

59°12′ ziemeļu platuma, 15°08′ rietumu garuma,

—

59°01′ ziemeļu platuma, 17°00′ rietumu garuma,

—

58°50′ ziemeļu platuma, 17°38′ rietumu garuma,

—

58°30′ ziemeļu platuma, 17°52′ rietumu garuma,

—

58°30′ ziemeļu platuma, 18°22′ rietumu garuma,

—

58°03′ ziemeļu platuma, 18°22′ rietumu garuma,

—

58°03′ ziemeļu platuma, 17°30′ rietumu garuma,

—

57°55′ ziemeļu platuma, 17°30′ rietumu garuma,

—

57°45′ ziemeļu platuma, 19°15′ rietumu garuma,

—

58°11.15′ ziemeļu platuma, 18°57.51′ rietumu garuma,

—

58°11.57′ ziemeļu platuma, 19°11.97′ rietumu garuma,

—

58°27.75′ ziemeļu platuma, 19°11.65′ rietumu garuma,

—

58°39.09′ ziemeļu platuma, 19°14.28′ rietumu garuma,

—

58°38.11′ ziemeļu platuma, 19°01.29′ rietumu garuma,

—

58°53.14′ ziemeļu platuma, 18°43.54′ rietumu garuma,

—

59°00.29′ ziemeļu platuma, 18°01.31′ rietumu garuma,

—

59°08.01′ ziemeļu platuma, 17°49.31′ rietumu garuma,

—

59°08.75′ ziemeļu platuma, 18°01.47′ rietumu garuma,

—

59°15.16′ ziemeļu platuma, 18°01.56′ rietumu garuma,

—

59°24.17′ ziemeļu platuma, 17°31.22′ rietumu garuma,

—

59°21.77′ ziemeļu platuma, 17°15.36′ rietumu garuma,

—

59°26.91′ ziemeļu platuma, 17°01.66′ rietumu garuma,

—

59°42.69′ ziemeļu platuma, 16°45.96′ rietumu garuma,

—

59°20.97′ ziemeļu platuma, 15°44.75′ rietumu garuma,

—

59°21′ ziemeļu platuma, 15°40′ rietumu garuma,

—

59°26′ ziemeļu platuma, 14°30′ rietumu garuma;

 

Rockall plato ziemeļrietumu daļa:

—

57°00′ ziemeļu platuma, 14°53′ rietumu garuma,

—

57°37′ ziemeļu platuma, 14°42′ rietumu garuma,

—

57°55′ ziemeļu platuma, 14°24′ rietumu garuma,

—

58°15′ ziemeļu platuma, 13°50′ rietumu garuma,

—

57°57′ ziemeļu platuma, 13°09′ rietumu garuma,

—

57°50′ ziemeļu platuma, 13°14′ rietumu garuma,

—

57°57′ ziemeļu platuma, 13°45′ rietumu garuma,

—

57°49′ ziemeļu platuma, 14°06′ rietumu garuma,

—

57°29′ ziemeļu platuma, 14°19′ rietumu garuma,

—

57°22′ ziemeļu platuma, 14°19′ rietumu garuma,

—

57°00′ ziemeļu platuma, 14°34′ rietumu garuma,

—

56°56′ ziemeļu platuma, 14°36′ rietumu garuma,

—

56°56′ ziemeļu platuma, 14°51′ rietumu garuma,

—

57°00′ ziemeļu platuma, 14°53′ rietumu garuma;

 

Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):

—

56°24′ ziemeļu platuma, 15°37′ rietumu garuma,

—

56°21′ ziemeļu platuma, 14°58′ rietumu garuma,

—

56°04′ ziemeļu platuma, 15°10′ rietumu garuma,

—

55°51′ ziemeļu platuma, 15°37′ rietumu garuma,

—

56°10′ ziemeļu platuma, 15°52′ rietumu garuma,

—

56°24′ ziemeļu platuma, 15°37′ rietumu garuma;

 

Logachev pacēlums:

—

55°17′ ziemeļu platuma, 16°10′ rietumu garuma,

—

55°34′ ziemeļu platuma, 15°07′ rietumu garuma,

—

55°50′ ziemeļu platuma, 15°15′ rietumu garuma,

—

55°33′ ziemeļu platuma, 16°16′ rietumu garuma,

—

55°17′ ziemeļu platuma, 16°10′ rietumu garuma;

 

Rockall pacēluma rietumu daļa:

—

57°20′ ziemeļu platuma, 16°30′ rietumu garuma,

—

57°05′ ziemeļu platuma, 15°58′ rietumu garuma,

—

56°21′ ziemeļu platuma, 17°17′ rietumu garuma,

—

56°40′ ziemeļu platuma, 17°50′ rietumu garuma,

—

57°20′ ziemeļu platuma, 16°30′ rietumu garuma.

2.   Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.

34.e pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIc, j un k rajonā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

 

Belgica pacēlumu apgabals:

—

51°29.4′ ziemeļu platuma, 11°51.6′ rietumu garuma,

—

51°32.4′ ziemeļu platuma, 11°41.4′ rietumu garuma,

—

51°15.6′ ziemeļu platuma, 11°33.0′ rietumu garuma,

—

51°13.8′ ziemeļu platuma, 11°44.4′ rietumu garuma,

—

51°29.4′ ziemeļu platuma, 11°51.6′ rietumu garuma;

 

Hovland pacēlumu apgabals:

—

52°16.2′ ziemeļu platuma, 13°12.6′ rietumu garuma,

—

52°24.0′ ziemeļu platuma, 12°58.2′ rietumu garuma,

—

52°16.8′ ziemeļu platuma, 12°54.0′ rietumu garuma,

—

52°16.8′ ziemeļu platuma, 12°29.4′ rietumu garuma,

—

52°04.2′ ziemeļu platuma, 12°29.4′ rietumu garuma,

—

52°04.2′ ziemeļu platuma, 12°52.8′ rietumu garuma,

—

52°09.0′ ziemeļu platuma, 12°56.4′ rietumu garuma,

—

52°09.0′ ziemeļu platuma, 13°10.8′ rietumu garuma,

—

52°16.2′ ziemeļu platuma, 13°12.6′ rietumu garuma;

 

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:

—

53°30.6′ ziemeļu platuma, 14°32.4′ rietumu garuma,

—

53°35.4′ ziemeļu platuma, 14°27.6′ rietumu garuma,

—

53°40.8′ ziemeļu platuma, 14°15.6′ rietumu garuma,

—

53°34.2′ ziemeļu platuma, 14°11.4′ rietumu garuma,

—

53°31.8′ ziemeļu platuma, 14°14.4′ rietumu garuma,

—

53°24.0′ ziemeļu platuma, 14°28.8′ rietumu garuma,

—

53°30.6′ ziemeļu platuma, 14°32.4′ rietumu garuma;

 

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:

—

53°43.2′ ziemeļu platuma, 14°10.8′ rietumu garuma,

—

53°51.6′ ziemeļu platuma, 13°53.4′ rietumu garuma,

—

53°45.6′ ziemeļu platuma, 13°49.8′ rietumu garuma,

—

53°36.6′ ziemeļu platuma, 14°07.2′ rietumu garuma,

—

53°43.2′ ziemeļu platuma, 14°10.8′ rietumu garuma;

 

Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:

—

51°54.6′ ziemeļu platuma, 15°07.2′ rietumu garuma,

—

51°54.6′ ziemeļu platuma, 14°55.2′ rietumu garuma,

—

51°42.0′ ziemeļu platuma, 14°55.2′ rietumu garuma,

—

51°42.0′ ziemeļu platuma, 15°10.2′ rietumu garuma,

—

51°49.2′ ziemeļu platuma, 15°06.0′ rietumu garuma,

—

51°54.6′ ziemeļu platuma, 15°07.2′ rietumu garuma.

2.   Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo šā panta 1. punktā minētajos jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalos, ir iekļauti apstiprināto kuģu sarakstā, un tiem ir zvejas atļauja, kas izdota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantam. Uz apstiprināto kuģu sarakstā ietvertajiem kuģiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki.

3.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas plāno zvejot šā panta 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Irish Fisheries Monitoring Centre), kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

4.   Uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, atrodoties jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

5.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, VMS ziņojumus sniedz katru stundu.

6.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas beiguši zveju 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, informē Īrijas Zvejas uzraudzības centru par iziešanu no apgabala. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

7.   Pelaģisko sugu zveja 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir tādi zvejas rīki vai ja zvejo ar tādiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 16–31 milimetra vai 32–54 milimetru diapazonā.

34.f pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIIc rajonā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

El Cachucho:

—

44°12′ ziemeļu platuma, 05°16′ rietumu garuma,

—

44°12′ ziemeļu platuma, 04°26′ rietumu garuma,

—

43°53′ ziemeļu platuma, 04°26′ rietumu garuma,

—

43°53′ ziemeļu platuma, 05°16′ rietumu garuma,

—

44°12′ ziemeļu platuma, 05°16′ rietumu garuma.

2.   Atkāpjoties no 1. punktā minētā aizlieguma, kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir zvejojuši lielās diegspuru vēdzeles ar grunts āķu jedām, var no to zivsaimniecības iestādēm saņemt zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, kas ļautu tiem turpināt šāda veida zveju apgabalā uz dienvidiem no 44°00.00′ ziemeļu platuma. Veicot zveju 1. punktā minētajā apgabalā, visi kuģi, kas saņēmuši šādu zvejas atļauju, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma, izmanto drošu VMS, kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

17)

regulas 38. pantu svītro;

18)

regulas 47. pantu svītro;

19)

regulas (EK) Nr. 850/98 I, IV, XII un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu;

20)

iekļauj XIIa, XIVa, XVb, XVc un XIVd pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1434/98 grozījums

Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. pantam pievieno šādu punktu:

“1.a   Panta 1. punktu nepiemēro siļķēm, kas nozvejotas ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā, VIId rajonā un ICES IIa rajona ES ūdeņos.”

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 13. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON

(1)  OV C 351, 15.11.2012., 83. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 6. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 25. februāra lēmums.

(3)  OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.

(4)  OV L 165, 24.6.2011., 1. lpp.

(5)  OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8)  OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

(9)  OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.”;

(10)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(11)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(12)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(13)  OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.”;

(14)  OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.

(15)  OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.”;

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 850/98 pielikumus groza šādi:

1)

I pielikumā 6. zemsvītras piezīmi tabulā svītro;

2)

IV pielikumā tabulu aizstāj ar šādu:

“Velkamie zvejas rīki – Skageraks un Kategats

Linuma acu izmēru diapazoni, zvejojamās sugas un prasītās nozvejas procentuālais daudzums, kas piemērojams, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu

Suga

Linuma acu izmēru diapazons (mm)

< 16

16–31

32–69

35–69

70–89 (5)

≥ 90

Zvejojamo sugu minimālais procentuālais daudzums

50 % (6)

50 % (6)

20 % (6)

50 % (6)

20 % (6)

20 % (7)

30 % (8)

nav

Tūbīte (Ammodytidae) (3)

X

X

X

X

X

X

X

X

Tūbīte (Ammodytidae) (4)

 

X

 

X

X

X

X

X

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)

 

X

 

X

X

X

X

X

Putasu (Micromesistius poutassou)

 

X

 

X

X

X

X

X

Jūras drakons (Trachinus draco) (1)

 

X

 

X

X

X

X

X

Gliemji (izņemot Sepia) (1)

 

X

 

X

X

X

X

X

Vējzivs (Belone belone) (1)

 

X

 

X

X

X

X

X

Parastais jūras gailītis (Eutrigla gurnardus) (1)

 

X

 

X

X

X

X

X

Argentīna (Argentina spp.)

 

 

 

X

X

X

X

X

Brētliņa (Sprattus sprattus)

 

X

 

X

X

X

X

X

Zutis (Anguilla Anguilla)

 

 

X

X

X

X

X

X

Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (1)

 

 

X

X

X

X

X

X

Makrele (Scomber spp.)

 

 

 

X

 

 

X

X

Stavrida (Trachurus spp.)

 

 

 

X

 

 

X

X

Siļķe (Clupea harengus)

 

 

 

X

 

 

X

X

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)

 

 

 

 

 

X

X

X

Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2)

 

 

 

 

X

 

X

X

Merlangs (Merlangius merlangus)

 

 

 

 

 

 

X

X

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

 

 

 

 

 

 

X

X

Visi pārējie jūras organismi

 

 

 

 

 

 

 

X

3)

XII pielikuma tabulu groza šādi:

a)

rindas, kas attiecas uz Filipīnu cietgliemeni un astoņkāji, aizstāj ar šādām:

“Suga

Minimālais izmērs

1. līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu

Skageraks/Kategats

Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)

35 mm

 


Suga

Minimālais izmērs: 1. līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu

Astoņkājis (Octopus vulgaris)

Viss apgabals, izņemot 5. reģiona suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņus: 750 grami

5. reģiona suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi: 450 grami (ķidāts)”;

b)

rindas, kas attiecas uz anšoviem, tiek aizstātas ar šādām:

Suga

Minimālais izmērs: 1. līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu

“Anšovs (Engraulis encrasicolus)

Viss rajons, izņemot ICES IXa rajonu uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma: 12 cm vai 90 īpatņi kilogramā.

ICES IXa rajons uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma: 10 cm”;

4)

iekļauj šādu pielikumu:

“XIIa PIELIKUMS

Minimālie izmēri 9. reģionam

Suga

Minimālais izmērs 9. reģionam

Akmeņplekste (Psetta maxima)

45 cm”;

5)

XIV pielikumā iekļauj šādus nosaukumus to vietējo nosaukumu alfabētiskajā secībā:

VIETĒJAIS NOSAUKUMS

ZINĀTNISKAIS NOSAUKUMS

“Kapross

Capros aper

Lielā diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Sarkanasaris

Sebastes spp.

Sardinella

Sardinella aurita”;

6)

iekļauj šādus pielikumus:

“

XIVa PIELIKUMS

ŠĶIROTĀJREŽĢA SPECIFIKĀCIJAS

1.

Traļus ar pilnu kvadrātveida acu āmi, kura linuma acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 milimetriem un mazāks par 90 milimetriem, aprīko ar sugu selektīvo režģi. Āmja minimālais garums ir 8 metri. Ir aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk par 100 kvadrātveida linuma acīm jebkurā āmja vietā, neskaitot savienojumus vai eģes. Kvadrātveida acu āmi ir prasīts izmantot tikai Skagerakā un Kategatā.

2.

Režģim ir taisnstūra forma. Režģa stieņi ir paralēli režģa garenasij. Attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 milimetrus. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai atvieglotu režģa uzglabāšanu uz tīkla spoles.

3.

Režģi tralī ievieto pa diagonāli, augšup un uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas režģa malas ir piestiprinātas pie traļa.

4.

Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar režģa augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik režģis, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās režģa pusēs.

5.

Režģa priekšā ir atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un režģi. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 milimetri. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz režģi ir 15 centimetri. Konusa platums pie režģa ir vienāds ar režģa platumu.

Image

Izmēra un sugu selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldošās zivis caur konusu tiek vadītas virzienā uz traļa apakšpusi un režģi. Lielākās zivis gar režģi izkļūst no traļa, bet mazākas zivis un Norvēģijas omāri izpeld cauri režģim un nokļūst āmī. Pilns kvadrātveida acu āmis labāk nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka. Zīmējumā attēloto kvadrātveida acu āmi ir prasīts izmantot tikai Skagerakā un Kategatā.

XIVb PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ZVEJAI AR KONKRĒTIEM VELKAMIEM ZVEJAS RĪKIEM, KO ATĻAUTS IZMANTOT BISKAJAS LĪCĪ

1.   Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas

Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Ir tikai viens panelis. To nekādā veidā neaizklāj ar iekšējiem vai ārējiem piestiprinājumiem.

2.   Paneļa novietojums

Paneli ievieto traļa konusveida daļas pakaļējā gala augšējās plātnes vidū tieši pirms cilindriskās daļas, ko veido pagarinājums un āmis.

Panelis beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacu rindas starp pagarinājumu un traļa konusveida daļas pakaļējo galu.

3.   Paneļa izmērs

Panelis ir vismaz 2 metrus garš un vismaz 1 metru plats.

4.   Paneļa linums

Linuma acu iekšējais izmērs ir vismaz 100 milimetri. Linuma acis ir kvadrātveida, proti, visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas.

Linums ir iestiprināts tā, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un perpendikulāras āmja garenasij.

Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Aukla nav resnāka par 4 milimetriem.

5.   Paneļa ievietošana rombveida acu linumā

Visas četras paneļa malas ir atļauts piestiprināt ar savienojuma eģēm. Savienojuma eģes diametrs nav lielāks par 12 milimetriem.

Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā).

Rombveida acu skaits linuma augšējā plātnē, kas piestiprināta paneļa īsākajai malai (t. i., vienu metru gara mala, kas ir perpendikulāra āmja garenasij), ir vienāds vismaz ar paneļa garākajai malai piestiprināto pilno rombveida linuma acu skaitu, dalītu ar 0,7.

6.   Attēlā parādīta paneļa ievietošana tralī

Image

XIVc PIELIKUMS

KVADRĀTVEIDA ACU PANELIS KUĢIEM, KURU GARUMS IR LIELĀKS PAR 15 METRIEM

1.   Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas

Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t. i., visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir 120 milimetri vai lielāks. Paneļa garums ir vismaz 3 metri, izņemot gadījumus, kad tas ir iestiprināts zvejas rīkos, ko velk kuģi, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, un tādā gadījumā tas ir vismaz 2 metrus garš.

2.   Paneļa novietojums

Paneli ievieto āmja augšējā plātnē. Paneļa aizmugurējā mala nav tālāk par 12 metriem no galvenās stropes [āmja gala saites], kā noteikts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3440/84 (1984. gada 6. decembris) par ierīču piestiprināšanu pie traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem tīkliem (9) 8. pantā.

3.   Paneļa ievietošana rombveida acu linumā

Starp paneļa garāko malu un blakus eģi ir ne vairāk par divām atvērtām linuma rombveida acīm.

Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā). Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un paneļa īsāko malu ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 80 milimetri, vai divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 120 milimetri, izņemot paneļa malējās acu rindas abās pusēs.

XIVd PIELIKUMS

KVADRĀTVEIDA ACU LINUMA PANELIS KUĢIEM, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 15 METRIEM

1.   Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas

Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t. i., visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir 110 milimetri vai lielāks. Paneļa garums ir vismaz 3 metri, izņemot gadījumus, kad tas ir iestiprināts zvejas rīkos, ko velk kuģi, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, un tādā gadījumā tas ir vismaz 2 metrus garš.

2.   Paneļa novietojums

Paneli ievieto āmja augšējā plātnē. Paneļa aizmugurējā mala nav tālāk par 12 metriem no galvenās stropes, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3440/84 8. pantā.

3.   Paneļa ievietošana rombveida acu linumā

Starp paneļa garāko malu un blakus eģi ir ne vairāk par divām atvērtām linuma rombveida acīm. Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā). Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un paneļa īsāko malu ir divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, izņemot loga malējās acu rindas abās pusēs.

”

(1)  Tikai četru jūdžu robežās no pamatlīnijām.

(2)  Ārpus četru jūdžu robežām no pamatlīnijām.

(3)  No 1. marta līdz 31. oktobrim Skagerakā un no 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā.

(4)  No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā.

(5)  Ja tiek izmantots šis linuma acu izmēra diapazons, āmis ir veidots no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrežģi saskaņā ar šīs regulas XIVa pielikumu.

(6)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk par 10 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, makreļu, megrimu, merlangu, limandu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jebkādā sajaukumā.

(7)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk par 50 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, siļķu, makreļu, megrimu, limandu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jebkādā sajaukumā.

(8)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk par 60 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, megrimu, merlangu, limandu, saidu un omāru jebkādā sajaukumā.”;

(9)  OV L 318, 7.12.1984., 23. lpp.