11.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/31


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1179/2012

(2012. gada 10. decembris),

ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad stikla lauskas vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Novērtējot vairākas atkritumu plūsmas, var secināt, ka stikla lausku pārstrādes tirgum nāktu par labu tādu īpašu kritēriju izstrāde, kas ļautu noteikt, kad no atkritumiem iegūtās stikla lauskas vairs nav atkritumi. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina augsts vides aizsardzības līmenis. Uz tiem nebūtu jāattiecina trešo valstu veikta stikla lausku kā atkritumu klasifikācija.

(2)

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi liecina, ka attiecībā uz tādām stikla lauskām, kas tiks izmantotas kā izejvielas stikla rūpniecībā, pastāv gan tirgus, gan pieprasījums. Stikla lauskām būtu jābūt pietiekami tīrām sastāva ziņā un jāatbilst stikla rūpniecībā noteiktajiem standartiem vai specifikācijām.

(3)

Kritērijiem, kas nosaka, kad stikla lauskas vairs nav atkritumi, jānodrošina, ka stikla lauskas pēc reģenerācijas atbilst stikla rūpniecības tehniskajām prasībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un ražojumiem piemērojamiem standartiem un ka tās kopumā nelabvēlīgi neietekmē vidi un cilvēka veselību. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi liecina, ka ierosinātie kritēriji attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī uz stikla lauskām, kas rodas reģenerācijā, atbilst šiem mērķiem, un tā rezultātā saražotajām stikla lauskām nepiemīt bīstamas īpašības un tajās nav pārāk daudz komponentu, kas nav stikls.

(4)

Lai nodrošinātu atbilstību kritērijiem, ir lietderīgi paredzēt, ka jāsniedz informācija par stikla lauskām, kas vairs nav atkritumi, un jāizveido vadības sistēma.

(5)

Lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties kritērijiem, kas nosaka, kad stikla lauskas vairs nav atkritumi, ir lietderīgi paredzēt samērīgu laikposmu, pirms šo regulu sāk piemērot.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti kritēriji, kas nosaka, kad stikla lauskas, kas paredzētas stikla vielu vai priekšmetu ražošanai, kas ir atkārtotas kausēšanas procesos, vairs nav atkritumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto Direktīvā 2008/98/EK noteiktās definīcijas.

Turklāt piemēro šādas definīcijas:

1)

“stikla lauskas” ir lauskas, kas rodas no stikla atkritumu reģenerācijas;

2)

“īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder stikla lauskas;

3)

“ražotājs” ir īpašnieks, kas citam īpašniekam nodod stikla lauskas, kuras par tādām atzītas pirmo reizi un vairs nav atkritumi;

4)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas Savienības muitas teritorijā ieved stikla lauskas, kuras vairs nav atkritumi;

5)

“kvalificēti darbinieki” ir darbinieki, kuriem ir atbilstīga pieredze vai kuri ir atbilstīgi apmācīti, lai novērtētu stikla lausku īpašības un veiktu to monitoringu;

6)

“vizuāla apskate” ir stikla lausku pārbaude, ko veic visam sūtījumam, izmantojot cilvēka maņas vai nespecializētas iekārtas;

7)

“sūtījums” ir stikla lausku partija, ko paredzēts nogādāt no ražotāja citam īpašniekam un kas var atrasties vienā vai vairākās transporta vienībās, piemēram, konteineros.

3. pants

Kritēriji stikla lauskām

Stikla lauskas vairs nav atkritumi, ja pēc to nodošanas no ražotāja citam īpašniekam ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)

reģenerācijā radušās stikla lauskas atbilst I pielikuma 1. iedaļā izklāstītajiem kritērijiem;

2)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, atbilst kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 2. iedaļā;

3)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, ir apstrādāti saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 3. iedaļā;

4)

ražotājs ir izpildījis 4. un 5. pantā noteiktās prasības;

5)

stikla lauskas ir paredzētas stikla vielu vai priekšmetu ražošanai atkārtotas kausēšanas procesos.

4. pants

Atbilstības apliecinājums

1.   Ražotājs vai importētājs par katru stikla lausku sūtījumu izdod atbilstības apliecinājumu, kas atbilst II pielikumā pievienotajam paraugam.

2.   Ražotājs vai importētājs nosūta nākamajam stikla lausku sūtījuma īpašniekam atbilstības apliecinājumu. Ražotājs vai importētājs glabā atbilstības apliecinājuma eksemplāru vismaz vienu gadu pēc tā izdošanas dienas un pēc pieprasījuma dara to pieejamu kompetentajām iestādēm.

3.   Atbilstības apliecinājums var būt elektroniskā formā.

5. pants

Vadības sistēma

1.   Ražotājs ievieš vadības sistēmu, kas ir piemērota, lai pierādītu atbilstību kritērijiem, kas minēti 3. pantā.

2.   Vadības sistēma ietver dokumentētu procedūru kopumu par katru no šādiem aspektiem:

a)

reģenerācijā radušos stikla lausku kvalitātes monitorings, kā noteikts I pielikuma 1. iedaļā (tostarp paraugu ņemšana un analīze);

b)

tādu atkritumu pieņemšanas kontrole, kurus izmanto kā izejvielas reģenerācijā, kā noteikts I pielikuma 2. iedaļā;

c)

apstrādes procesu un metožu monitorings, kā noteikts I pielikuma 3. iedaļā;

d)

atsauksmes no klientiem par stikla lausku kvalitātes atbilstību;

e)

saskaņā ar a) līdz c) apakšpunkta prasībām veiktā monitoringa rezultātu reģistrēšana;

f)

vadības sistēmas pārskatīšana un pilnveidošana;

g)

darbinieku apmācība.

3.   Vadības sistēma paredz arī īpašas monitoringa prasības, kas attiecībā uz katru kritēriju noteiktas I pielikumā.

4.   Atbilstības novērtēšanas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2) un ir akreditēta saskaņā ar minēto regulu, vai vides verificētājs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 (3) 2. panta 20. punkta b) apakšpunktā un ir akreditēts vai licencēts saskaņā ar minēto regulu, verificē, vai vadības sistēma atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām. Verifikācija jāveic reizi trijos gados. Pietiekama īpaša pieredze, lai veiktu verifikāciju, kas minēta šajā regulā, ir tikai verificētājiem ar šādu akreditāciju vai licenci, kas pamatojas uz NACE kodiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (4):

* NACE 38. kods (atkritumu savākšana, apstrāde un apglabāšana; materiālu reģenerācija) vai

* NACE 23.1. kods (stikla un stikla izstrādājumu ražošana).

5.   Importētājs prasa saviem piegādātājiem, lai viņi uzturētu vadības sistēmu, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā ietvertajām prasībām un ko verificējis neatkarīgs ārējais verificētājs.

Piegādātāja vadības sistēmu sertificē atbilstības novērtēšanas iestāde, kuru akreditējusi akreditēšanas iestāde, kuru savukārt šajā darbības jomā, veicot salīdzinošu novērtēšanu, atzinīgi novērtējusi struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu, vai arī minēto sistēmu sertificē vides verificētājs, kuru akreditējusi vai licencējusi akreditēšanas vai licencēšanas iestāde, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1221/2009 un uz kuru turklāt attiecas prasība par salīdzinošo novērtēšanu saskaņā ar minētās regulas 31. pantu.

Verificētājiem, kuri vēlas darboties trešās valstīs, jāiegūst īpaša akreditācija vai licence saskaņā ar specifikācijām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 765/2008 vai Regulā (EK) Nr. 1221/2009 kopā ar Komisijas Lēmumu 2011/832/ES (5).

6.   Ražotājs pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošina piekļuvi vadības sistēmai.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 11. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(3)  OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 330, 14.12.2011., 25. lpp.


I PIELIKUMS

Kritēriji stikla lauskām

Kritēriji

Pašu veiktās kontroles prasības

1. iedaļa.   Reģenerācijā radušos stikla lausku kvalitāte

1.1.

Stikla lauskām jāatbilst klientu specifikācijai, rūpnieciskai specifikācijai vai standartam tiešai izmantošanai stikla vielas vai priekšmetu ražošanā, izmantojot atkārtotu kausēšanu stikla ražošanas iekārtās.

Kvalificēti darbinieki pārbauda, vai katrs sūtījums atbilst attiecīgajai specifikācijai.

1.2.

Komponentu, kas nav stikls, sastāvs ir šāds:

melnie metāli: ≤ 50 ppm,

krāsainie metāli: ≤ 60 ppm,

nemetāla neorganiskās vielas un neorganiskās vielas, kas nav stikls:

< 100 ppm, ja stikla lausku izmērs > 1mm,

< 1 500 ppm, ja stikla lausku izmērs ≤ 1 mm,

organiskās vielas: ≤ 2 000 ppm.

Nemetāla neorganisko vielu un neorganisko vielu, kas nav stikls, piemēri: keramika, akmeņi, porcelāns, stikla keramika.

Organisko vielu piemēri: papīrs, gumija, plastmasa, audums, koks.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

Lai kvantitatīvi novērtētu to komponentu daudzumu, kuri nav stikls, gravimetriski analizē reprezentatīvus stikla lausku paraugus, to darot ar pienācīgu regularitāti un šo procedūru pārskatot, ja darbības procesā tiek izdarītas būtiskas izmaiņas. Komponentu, kas nav stikls, saturu analizē, pēc rūpīgas vizuālas pārbaudes un (pēc vajadzības) materiālu mehāniskas vai manuālas atdalīšanas tos nosverot.

Nosaka atbilstošu paraugu ņemšanas biežumu, ņemot vērā šādus faktorus:

paredzamais mainīgums (piemēram, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus),

reģenerācijā un turpmākajā apstrādē par izejvielām izmantoto stikla atkritumu kvalitātes mainīguma raksturīgais risks; pirms nodošanas patērētājam stikla atkritumiem ar ļoti paredzamu sastāvu, iespējams, nepieciešama retāka uzraudzība. “Stikla atkritumiem no vairāku materiālu kopuma var būt vajadzīga biežāka uzraudzība,

monitoringa metodes raksturīgo precizitāti,

to, cik lielā mērā rezultāti atšķiras no komponentu, kas nav stikls, satura, kas norādīts iepriekš.

Monitoringa biežuma noteikšanas process būtu jādokumentē kā daļa no vadības sistēmas, un šai dokumentācijai vajadzētu būt pieejamai revīzijai.

1.3.

Stikla lauskām nepiemīt neviena no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām. Stikla lauskas atbilst robežkoncentrācijai, kas noteikta Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (1), un nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 (2) IV pielikumā noteikto robežkoncentrāciju.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati. Ja, to veicot, rodas aizdomas par iespējamām bīstamām īpašībām, veic turpmākos atbilstošos monitoringa pasākumus, piemēram, paraugu ņemšanu un testēšanu.

Darbinieki ir apmācīti, kā rīkoties saskarē ar iespējamām kaitīgām īpašībām, kas var piemist stikla lauskām, un kā atpazīt materiālu komponentus vai pazīmes, kas ļauj noteikt to bīstamās īpašības.

Bīstamo materiālu noteikšanas procedūru dokumentē saskaņā ar vadības sistēmu.

2. iedaļa.   Atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā

2.1.

Par izejvielām drīkst izmantot tikai tos atkritumus, kas satur reģenerējamus stikla traukus, plakano stiklu vai bezsvina galda piederumus. Savāktie stikla atkritumi var netīši saturēt nelielus daudzumus citu stikla veidu.

Visu saņemto stiklu saturošo atkritumu pieņemšanas (ar vizuālo apskati) un ar to saistītās dokumentācijas kontroli veic kvalificēti darbinieki, kas ir apmācīti noteikt šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem neatbilstošus stiklu saturošus atkritumus.

2.2.

Stiklu saturošus atkritumus, kas atšķiroti no jauktiem cietiem sadzīves atkritumiem vai veselības aprūpes atkritumiem, kā izejvielas neizmanto.

2.3.

Šādus atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas.

3. iedaļa.   Apstrādes procesi un metodes

3.1.

Stiklu saturoši atkritumi ir jāsavāc, jāatdala un jāapstrādā, un no tā brīža jānodrošina pastāvīga atsevišķa glabāšana no citiem atkritumiem.

3.2.

Visām apstrādēm, piemēram, smalcināšanai, šķirošanai, atdalīšanai vai tīrīšanai, kas nepieciešamas lausku sagatavošanai tiešai lietošanai (izmantojot pārkausēšanu) stikla vielu vai priekšmetu ražošanā, jābūt pabeigtām.

 


(1)  OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.


II PIELIKUMS

Paziņojums par atbilstību 4. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, kad atkritumi vairs nav atkritumi

1.

Stikla lausku ražotājs/importētājs:

Nosaukums:

Adrese:

Kontaktpersona:

Tālrunis:

Fakss:

E-pasts:

2.

a)

stikla lausku kategorijas nosaukums vai kods saskaņā ar nozares specifikāciju vai standartu:

b)

galvenie tehniskie nozares specifikācijas vai standarta noteikumi, tai skaitā atbilstība EoW produktu kvalitātes prasībām tādiem komponentiem, kas nav stikls, piemēram, melno un krāsaino metālu saturs, nemetāla neorganiskie savienojumi, neorganiskie savienojumi, kas nav stikls, un organiskie savienojumi.

3.

Stikla lausku sūtījums atbilst nozares specifikācijai vai standartam, kas minēts 2. punktā.

4.

Sūtījuma daudzums kg:

5.

Stikla lausku ražotāji piemēro vadības sistēmu, kas atbilst Regulā (ES) Nr. 1179/2012 minētajām prasībām, ko ir verificējusi akreditēta atbilstības novērtēšanas iestāde vai akreditēts vides verificētājs vai, ja stikla lauskas, kas vairs nav atkritumi, ir ievestas Savienības muitas teritorijā, neatkarīgs ārējais verificētājs.

6.

Stikla lausku sūtījums atbilst Regulas (ES) Nr. 1179/2012 3. panta no 1. līdz 3. punktā minētajiem kritērijiem.

7.

Materiāls šajā sūtījumā ir paredzēts vienīgi tiešai izmantošanai stikla vielu vai priekšmetu ražošanā pārkausēšanas procesos.

8.

Stikla lausku ražotāja/importētāja deklarācija:

Apliecinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza.

Vārds, uzvārds:

Datums:

Paraksts: