9.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 918/2012

(2012. gada 5. jūlijs),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem papildina attiecībā uz definīcijām, neto īso pozīciju aprēķināšanu, segtiem valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem, informēšanas sliekšņiem, likviditātes sliekšņiem, ko piemēro ierobežojumu apturēšanai, ievērojamiem finanšu instrumentu vērtības kritumiem un negatīviem notikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulu (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, 3. panta 7. punktu, 4. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 13. panta 4. punktu, 23. panta 7. punktu un 30. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir noteikti konkrēti pasākumi saistībā ar īso pārdošanu un kredītriska mijmaiņas darījumiem. Regulas (ES) Nr. 236/2012 42. pantā Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu minētās regulas noteikumus. Ar šo deleģēto aktu tiek papildināti un grozīti daži nebūtiski elementi.

(2)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo informēšanas un publiskošanas sliekšņi un nesegto kredītriska mijmaiņas darījumu noteikšana ir atkarīga no īso pozīciju definīcijas un aprēķināšanas metodēm, bet noteikumi par finanšu instrumentu vērtības ievērojamu kritumu un likviditātes kritumu valsts parāda vērtspapīru tirgos ir nesaraujami saistīti ar negatīvu notikumu definējumu. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem par īso pārdošanu, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, ir lietderīgi visus Regulā (ES) Nr. 236/2012 prasītos noteikumus iekļaut vienā regulā.

(3)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir ietvertas dažas definīcijas. Lielākas skaidrības un tiesiskās noteiktības labad ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus saistībā ar 2. panta 1. punktā iekļautajām definīcijām, jo īpaši to, kad īsās pārdošanas definēšanas nolūkos tiek uzskatīts, ka fiziskai vai juridiskai personai pieder finanšu instruments, un Regulas (ES) Nr. 236/2012 piemērošanai vajadzīgus turpmākus precizējumus par to, kad fiziska vai juridiska persona “tur” akciju vai parāda instrumentu. Šie precizējumi izvēlēti, lai konsekventi nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 236/2012 plānoto ietekmi, neraugoties uz atšķirīgajām pieejām dalībvalstu tiesību aktos. Jēdzieni “īpašums” un “turējums” attiecībā uz vērtspapīriem dalībvalstīs patlaban nav saskaņoti, taču ir plānots, ka Regulas (ES) Nr. 236/2012 noteikumus piemēro tikai īsajai pārdošanai un tie neskar turpmākas norises likumdošanas jomā, piemēram, tiesību aktu harmonizēšanu.

(4)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir noteikti ierobežojumi un pienākumi, tādi kā informēšanas un publiskošanas prasības, ko piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras tur neto īsās pozīcijas akcijās un valsts parāda vērtspapīros vai iesaistās akciju un valsts parāda vērtspapīru īsajā pārdošanā. Garās un īsās pozīcijas akcijās un valsts parāda vērtspapīros var turēt un to vērtību var noteikt dažādos veidos. Lai garantētu konsekventu pieeju un nodrošinātu to, ka pasākumi, kuri saistīti ar īsajām pozīcijām akcijās un valsts parāda vērtspapīros, sasniegtu iecerēto mērķi, ir nepieciešams precizēt, kā būtu jāaprēķina neto īsās pozīcijas. Īsā pārdošana var attiekties uz vienu instrumentu vai valsts parāda vērtspapīru grozu, un tāpēc ir nepieciešams precizēt, kā šajos aprēķinos iekļaujama vērtspapīru groza īsā pārdošana. Lai nodrošinātu stabilu pieeju neto īso pozīciju aprēķināšanā, garo pozīciju noteikšanā ir jāpiemēro restriktīvāka pieeja nekā īso pozīciju noteikšanā. Tā kā dažu finanšu instrumentu vērtība ir atkarīga no pamatā esošo instrumentu cenas izmaiņām, ir nepieciešams precizēt, kā tas jāņem vērā. Ir sīki izklāstīta metodika koriģēšanai ar delta koeficientu, jo tā ir vispārpieņemtā prakse.

(5)

Neto īsās pozīcijas aprēķina, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas turētajām garajām un īsajām pozīcijām. Tomēr garās un īsās pozīcijas var turēt dažādas grupā ietilpstošas vienības vai dažādi fondi, kurus pārvalda fondu pārvaldnieks. Lielas neto īsās pozīcijas var noslēpt, sadalot tās starp grupas vienībām vai starp dažādiem fondiem. Lai mazinātu noteikumu apiešanu un nodrošinātu to, ka informēšana un ziņošana par īsajām pozīcijām rada pareizu un reprezentatīvu ainu, vajadzīgi sīkāk izstrādāti noteikumi, kuri precizē, kā būtu jāaprēķina grupas vienību un fondu pārvaldnieku neto īsās pozīcijas. Lai šie noteikumi darbotos efektīvi, ir jānosaka ieguldījumu stratēģijas nozīme, lai precizētu, kuru grupas vienību īsās pozīcijas un kuru fondu īsās pozīcijas būtu jāsummē. Turklāt ir jādefinē pārvaldības darbības, lai skaidri noteiktu, kuru fondu īsās pozīcijas būtu jāsummē. Lai nodrošinātu to, ka tiek sniegti paziņojumi, ir jāprecizē, kurām grupas vienībām vai dažādu fondu vienībām ir jāveic aprēķini un jāsniedz paziņojumi.

(6)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir uzlikti ierobežojumi attiecībā uz iesaistīšanos nesegtos valsts kredītriska mijmaiņas darījumos, bet ir atļauti segti valsts kredītriska mijmaiņas darījumi likumīgiem riska ierobežošanas mērķiem. Ar valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem var ierobežot daudzu un dažādu aktīvu un saistību risku, taču daudzos gadījumos likumīgu riska ierobežošanu var būt grūti atšķirt no spekulācijas. Tāpēc būtu papildus detalizēti jāprecizē gadījumi, kad valsts kredītriska mijmaiņas darījumu var uzskatīt par segtu. Ja konsekventi jānosaka kvantitatīvs korelācijas rādītājs, būtu jāizmanto vienkāršs, plaši akceptēts un saprasts rādītājs, tāds kā Pīrsona korelācijas koeficients, kuru aprēķina kā divu mainīgo kovariāciju, dalītu ar to standartnoviržu reizinājumu. Praksē ir grūti salāgot aktīvus un saistības, lai panāktu optimālu riska ierobežojumu, jo dažādiem aktīviem un saistībām piemīt atšķirīgas iezīmes un vērtības svārstīgums. Regulā (ES) Nr. 236/2012 ir paredzēta samērīga pieeja pasākumu noteikšanā, un tāpēc, definējot nesegtu kredītriska mijmaiņas darījumu, ir jāprecizē, kādai vajadzētu būt samērīgai pieejai attiecībā uz aktīviem un saistībām, kuru risks ir ierobežots ar segtu kredītriska mijmaiņas darījumu. Tā kā Regulā (ES) Nr. 236/2012 nav noteikta konkrēta korelācijas pakāpe, kas vajadzīga, lai pozīcija valsts kredītriska mijmaiņas darījumā būtu segta, ir lietderīgi precizēt, ka šādai korelācijai vajadzētu būt nozīmīgai.

(7)

Regulā (ES) Nr. 236/2012 noteikts, ka fiziskai vai juridiskai personai, kas tur neto īso pozīciju valsts parāda vērtspapīros, kura pārsniedz noteiktu slieksni, par šo pozīciju būtu jāinformē attiecīgā kompetentā iestāde. Tāpēc nepieciešams attiecīgi precizēt šo slieksni. Nevajadzētu informēt par minimālām vērtībām, kas neradītu nozīmīgu ietekmi uz attiecīgo valsts parāda vērtspapīru tirgu, un sliekšņa noteikšanā cita starpā būtu jāņem vērā katra atsevišķa obligāciju tirgus likviditāte un neizpirkto valsts parāda vērtspapīru apjoms, kā arī šā pasākuma mērķi.

(8)

Šīs regulas spēkā stāšanās dienā nebūs pieejami dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu informēšanas sliekšņus, kurus piemēro neto īsajām pozīcijām, kas saistītas ar emitētiem valsts parāda vērtspapīriem. Tāpēc diviem kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu sākotnējos informēšanas sliekšņus publicēšanas dienā, pirmkārt, vajadzētu būt neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējam apjomam un, otrkārt, attiecīgā valsts parāda vērtspapīra likvīda nākotnes līgumu tirgus pastāvēšanai. Kad būs pieejami attiecīgie dati par visiem kritērijiem, būtu jāpieņem pārskatīti sliekšņi.

(9)

Ja likviditāte valsts parāda vērtspapīru tirgū nokrītas zem konkrēta sliekšņa, ierobežojumus, kas uzlikti ieguldītājiem, kuri iesaistās valsts parāda vērtspapīru nesegtā īsajā pārdošanā, uz laiku var apturēt, lai veicinātu likviditāti attiecīgajā tirgū. Ja finanšu instrumenta vērtība tirdzniecības vietā ievērojami krītas, kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot īso pārdošanu vai citādi ierobežot darījumus ar minēto instrumentu. Ir daudz dažādu instrumentu, tāpēc jāprecizē slieksnis katrai finanšu instrumentu kategorijai, ņemot vērā to atšķirības, piemēram, atšķirības starp instrumentiem un dažādo svārstīgumu to attiecīgajos tirgos.

(10)

Šajā regulā nav noteikts slieksnis biržas sarakstā iekļautu PVKIU, izņemot biržā tirgotus fondus, kas ir PVKIU, ieguldījumu apliecību cenas ievērojamam kritumam, jo, lai gan to cena tirdzniecības vietā var brīvi mainīties, uz to attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (2) noteikums, ka cena nevar būtiski atšķirties no PVKIU tīrās aktīvu vērtības. Papildus šajā regulā noteiktajiem sliekšņiem īpašs slieksnis atvasināto instrumentu vērtības ievērojamam kritumam nav noteikts.

(11)

Attiecībā uz negatīviem notikumiem vai negatīvu attīstību šajā regulā ir sīkāk izklāstītas iejaukšanās pilnvaras, kas piešķirtas gan attiecīgajām kompetentajām iestādēm, gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kura izveidota un īsteno savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (3). Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, vienlaikus atļaujot piemērotu rīcību, kas jāveic neparedzētu negatīvu notikumu vai negatīvas attīstības gadījumos, ir vajadzīgs šādu notikumu saraksts.

(12)

Tiesiskās noteiktības labad šai regulai jāstājas spēkā tajā pašā dienā, kad Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 919/2012 (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, kas šādi papildina turpmāk norādītos Regulas (ES) Nr. 236/2012 pantus:

Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 2. punktu, sīkāk precizējot jēdzienu “īpašums” un “īsā pārdošana” definīciju,

Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punktu, sīkāk precizējot gadījumus, kādos ir neto īsā pozīcija, un šādas pozīcijas aprēķināšanas metodi, un jēdziena “turējums” definīciju,

Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 2. punktu, sīkāk precizējot nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos un aprēķināšanas metodes, ko piemēro grupām un fondu pārvaldības darbībām,

Regulas (ES) Nr. 236/2012 7. panta 3. punktu, sīkāk precizējot informēšanas slieksni, ko piemēro nozīmīgām īsajām pozīcijām valsts parāda vērtspapīros,

Regulas (ES) Nr. 236/2012 13. panta 4. punktu, sīkāk precizējot likviditātes slieksni, ko piemēro, lai apturētu ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu,

Regulas (ES) Nr. 236/2012 23. panta 7. punktu, sīkāk precizējot, kas ir nozīmīgs vērtības kritums finanšu instrumentiem, kuri nav likvīdas akcijas,

Regulas (ES) Nr. 236/2012 30. pantu, sīkāk precizējot kritērijus un faktorus, kuri jāņem vērā, nosakot, kādos gadījumos rodas Regulas (ES) Nr. 236/2012 18.–21. pantā un 27. pantā minētie negatīvie notikumi vai negatīva attīstība un 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie apdraudējumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“grupa” ir tādas juridiskas vienības, kas ir kontrolēti uzņēmumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (5) 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē, un vienīgā fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē šādu uzņēmumu;

b)

“pārvalstisks emitents” ir emitents Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta i), iv), v) un vi) punkta nozīmē.

II   NODAĻA

DEFINĪCIJU PRECIZĒJUMS SASKAŅĀ AR 2. PANTA 2. PUNKTU UN 3. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

3. pants

Termina “īpašums” precizēšana un īsās pārdošanas definēšana

1.   Lai definētu, kas ir īsā pārdošana, attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajai akcijas vai parāda instrumenta īsajai pārdošanai piemērojamiem tiesību aktiem nosaka, vai fiziskai vai juridiskai personai pieder finanšu instruments, ja uz šo instrumentu pastāv juridiskas īpašumtiesības vai patiesā labuma guvēja tiesības. Ja fiziskas vai juridiskas personas ir akcijas vai parāda instrumenta patiesā labuma guvēji, uzskata, ka minētā akcija vai parāda instruments pieder galīgajam patiesā labuma guvējam, arī tad, ja attiecīgo akciju vai parāda instrumentu tur nominālais turētājs. Šā panta piemērošanas vajadzībām patiesā labuma guvējs ir ieguldītājs, kurš uzņemas ekonomisko risku, iegādājoties finanšu instrumentu.

2.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) punkta piemērošanas vajadzībām “īsā pārdošana” Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē neietver:

a)

tādu finanšu instrumentu pārdošanu, kuru pārvedums veikts saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumu vai līgumu par vērtspapīru pārdošanu ar atpirkšanu, ja vērtspapīri tiek atdoti atpakaļ vai pārvedējs tos pieprasa atpakaļ, lai minēto norēķinu varētu veikt tā izpildes termiņā;

b)

finanšu instrumenta pārdošanu, ko veic fiziska vai juridiska persona, kura ir iegādājusies finanšu instrumentu pirms tā pārdošanas, bet pārdošanas brīdī minētais finanšu instruments nav piegādāts, ja minētais finanšu instruments tiks piegādāts tādā laikā, lai minēto norēķinu varētu veikt tā izpildes termiņā;

c)

finanšu instrumenta pārdošanu, ko veic fiziska vai juridiska persona, kura ir realizējusi iespēju līgumu vai līdzvērtīgu prasījumu attiecībā uz minēto finanšu instrumentu, ja minētais finanšu instruments tiks piegādāts tādā laikā, lai minēto norēķinu varētu veikt tā izpildes termiņā.

4. pants

Turējums

Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām fizisku vai juridisku personu uzskata par akcijas vai parāda instrumenta turētāju šādos gadījumos:

a)

fiziskajai vai juridiskajai personai pieder akcija vai parāda instruments saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

b)

saskaņā ar attiecīgajai pārdošanai piemērojamajiem tiesību aktiem pastāv izpildāms prasījums nodot fiziskajai vai juridiskajai personai īpašumtiesības uz akciju vai parāda instrumentu.

III   NODAĻA

NETO ĪSĀS POZĪCIJAS SASKAŅĀ AR 3. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

5. pants

Neto īsās pozīcijas akcijās – garās pozīcijas

1.   Ja akciju tur, izmantojot garo pozīciju akciju grozā, tad attiecībā uz minēto akciju ņem vērā arī tās turējumu tādā mērā, kādā attiecīgā akcija ir pārstāvēta minētajā grozā.

2.   Riska darījums, kas saistīts ar finanšu instrumentu, kurš nav akcija, un kas piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas palielināšanās gadījumā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir riska darījums ar akciju kapitālu, kas saistīts ar vienu vai vairākiem I pielikuma 1. daļā uzskaitītajiem instrumentiem.

Pirmajā daļā minētais riska darījums ir atkarīgs no tās akcijas vērtības, attiecībā uz kuru ir jāaprēķina neto īsā pozīcija, un piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas vai vērtības palielināšanās gadījumā.

6. pants

Neto īsās pozīcijas akcijās – īsās pozīcijas

1.   Ja akcijas īso pārdošanu veic, izmantojot akciju groza īso pārdošanu, tad attiecībā uz minēto akciju ņem vērā arī tās īso pārdošanu tādā mērā, kādā attiecīgā akcija ir pārstāvēta minētajā grozā.

2.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām, ja pozīcija finanšu instrumentā, tostarp I pielikuma 1. daļā minētā instrumentā, piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā, šo pozīciju ņem vērā īsās pozīcijas aprēķināšanā.

7. pants

Neto īsās pozīcijas akcijās – vispārīgi noteikumi

Attiecībā uz 5. un 6. pantā minētajām neto īsajām pozīcijām ņem vērā šādus kritērijus:

a)

nav svarīgi, vai ir vienošanās par naudas norēķinu par pamatā esošajiem aktīviem vai to fizisku piegādi;

b)

īsās pozīcijas finanšu instrumentos, no kuriem izriet prasījums pēc neemitētām akcijām, un parakstīšanās tiesībās, konvertējamās obligācijās un citos salīdzināmos instrumentos neuzskata par īsajām pozīcijām, kad tiek aprēķināta neto īsā pozīcija.

8. pants

Neto īsā pozīcija valsts parāda vērtspapīros – garās pozīcijas

1.   Šā panta un II pielikuma piemērošanas vajadzībām ar “cenas noteikšanu” saprot ienesīgumu vai – ja vienam no attiecīgajiem aktīviem vai saistībām nav ienesīguma vai ja ienesīgums nav piemērots attiecīgo aktīvu vai saistību salīdzināšanas kritērijs – cenu. Ja valsts parāda instrumentu tur, izmantojot garo pozīciju dažādu valsts emitentu valsts parāda instrumentu grozā, tad attiecībā uz minēto valsts parāda vērtspapīru ņem vērā arī tā turējumu tādā mērā, kādā attiecīgais valsts parāda vērtspapīrs ir pārstāvēts minētajā grozā.

2.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām riska darījums, kas saistīts ar instrumentu, kurš nav valsts parāda vērtspapīrs, un kas piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas palielināšanās gadījumā, ir riska darījums, kas saistīts ar vienu vai vairākiem I pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem instrumentiem – vienmēr ar nosacījumu, ka to vērtība ir atkarīga no tā valsts parāda vērtspapīra vērtības, attiecībā uz kuru jāaprēķina neto īsā pozīcija, – un kas piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas vai vērtības palielināšanās gadījumā.

3.   Vienmēr ar nosacījumu, ka pastāv cieša korelācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 5. punktu un šā panta 4. un 5. punktu, visi tādu valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru neto turējumi, kuru cenas noteikšana cieši korelē ar cenas noteikšanu valsts parāda vērtspapīriem jebkurā īsajā pozīcijā, tiek iekļauti garās pozīcijas aprēķināšanā. Valsts parāda instrumenti, kurus emitējuši emitenti, kas atrodas ārpus Savienības, netiek iekļauti.

4.   Attiecībā uz aktīviem, kuriem ir cena likvīdā tirgū, ciešu korelāciju starp cita valsts emitenta parāda instrumenta cenas noteikšanu un konkrētā valsts emitenta parāda vērtspapīra cenas noteikšanu nosaka uz vēsturiska pamata, izmantojot ikdienas apkopotos svērtos datus par 12 mēnešu periodu pirms pozīcijas valsts parāda vērtspapīros. Attiecībā uz aktīviem, kuriem nav likvīda tirgus vai kuru cenu vēsture ir īsāka par 12 mēnešiem, izmanto piemērotu tuvināto vērtību ar līdzīgu ilgumu.

5.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka parāda instruments un emitēts valsts parāda vērtspapīrs ir ciešā korelācijā, ja Pīrsona korelācijas koeficients, kas rāda korelāciju starp cita valsts emitenta parāda instrumenta cenas noteikšanu un konkrētā valsts parāda vērtspapīra cenas noteikšanu, attiecīgajā periodā ir vismaz 80 %.

6.   Ja pozīcija pēc tam vairs nav ciešā korelācijā, pamatojoties uz datiem par “slīdošu” 12 mēnešu periodu, tad iepriekš ciešā korelācijā esošā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīrus vairs neņem vērā garās pozīcijas aprēķināšanā. Tomēr tad, ja valsts parāda vērtspapīra korelācijas pakāpe uz laiku ne ilgāku par trim mēnešiem nokrītas zemāk par 4. punktā noteikto pakāpi, neuzskata, ka pozīcijas vairs nav ciešā korelācijā, ja korelācijas koeficients visā šajā triju mēnešu periodā ir vismaz 60 %.

7.   Neto īsās pozīcijas aprēķināšanā nav svarīgi, vai ir vienošanās par naudas norēķinu par pamatā esošajiem aktīviem vai to fizisku piegādi.

9. pants

Neto īsās pozīcijas valsts parāda vērtspapīros – īsās pozīcijas

1.   Ja valsts parāda vērtspapīra īso pārdošanu veic, izmantojot valsts parāda vērtspapīru grozu, attiecībā uz minēto valsts parāda vērtspapīru ņem vērā arī tā īso pārdošanu tādā mērā, kādā attiecīgais valsts parāda vērtspapīrs ir pārstāvēts minētajā grozā.

2.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām, ja pozīcija instrumentā, tostarp 8. panta 2. punktā minētā instrumentā, piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā, šo pozīciju ņem vērā īsās pozīcijas aprēķināšanā.

3.   Jebkuru valsts kredītriska mijmaiņas darījumu, kas atsaucas uz valsts emitentu, iekļauj aprēķinos, nosakot neto īsās pozīcijas minētajā valsts parāda vērtspapīrā. Valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pārdošanu uzskata par garajām pozīcijām, un valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pirkšanu uzskata par īsajām pozīcijām.

4.   Ja ar valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju ierobežo risku, kas nav atsauces valsts parāda vērtspapīra risks, ierobežotā riska vērtību nevar ņemt vērā kā garo pozīciju, aprēķinot, vai fiziskai vai juridiskai personai ir neto īsā pozīcija valsts emitenta emitētos valsts parāda vērtspapīros.

5.   Neto īso pozīciju aprēķināšanā nav svarīgi, vai ir vienošanās par naudas norēķinu par pamatā esošajiem aktīviem vai to fizisku piegādi.

10. pants

Aprēķināšanas metode, ko piemēro neto īsajām pozīcijām saistībā ar akcijām

1.   Lai aprēķinātu neto īso pozīciju akcijās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 4. punktu, izmanto akcijām piemērojamo delta korekcijas modeli, kas iekļauts II pielikumā.

2.   Fiziskas vai juridiskas personas garās un īsās pozīcijas, kas saistītas ar tām pašām akcijām, aprēķina, izmantojot tās pašas metodes.

3.   Neto īso pozīciju aprēķināšanā ņem vērā gan tirdzniecības vietā, gan ārpus tās veiktus darījumus ar visiem finanšu instrumentiem, kuri piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas vai vērtības izmaiņu gadījumā.

11. pants

Neto īsās pozīcijas aprēķināšana attiecībā uz valsts parāda vērtspapīriem

1.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām neto īsās pozīcijas valsts parāda vērtspapīros aprēķina, ņemot vērā darījumus ar visiem finanšu instrumentiem, kuri piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas vai ienesīguma izmaiņu gadījumā. Izmanto valsts parāda vērtspapīriem piemērojamo delta korekcijas modeli, kas iekļauts II pielikumā.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 6. punktu pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valsts emitentu, kura vērtspapīros fiziska vai juridiska persona tur īso pozīciju.

IV   NODAĻA

NETO ĪSĀS POZĪCIJAS FONDOS VAI GRUPĀS SASKAŅĀ AR 3. PANTA 7. PUNKTA c) APAKŠPUNKTU

12. pants

Pozīciju aprēķināšanas metode, ko piemēro pārvaldības darbībām, kuras saistītas ar vairākiem fondiem vai pārvaldītiem portfeļiem

1.   Neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz katru atsevišķu fondu neatkarīgi no tā juridiskās formas un katru pārvaldīto portfeli.

2.   Šīs regulas 12. un 13. panta piemērošanas vajadzībām izmanto šādas definīcijas:

a)

“ieguldījumu stratēģija” ir stratēģija, kuru pārvaldības struktūra ievēro attiecībā uz konkrētu emitentu un kuras mērķis ir neto īsā vai neto garā pozīcija, ko iegūst darījumos ar dažādiem finanšu instrumentiem, kurus emitējis minētais emitents vai kuri attiecas uz minēto emitentu;

b)

“pārvaldības darbības” ir fondu pārvaldīšana neatkarīgi no to juridiskās formas un portfeļu pārvaldīšana saskaņā ar klientu piešķirtu pilnvarojumu, ievērojot diskrecionāru un individuālu pieeju katram klientam, ja šādi portfeļi ietver vienu vai vairākus finanšu instrumentus;

c)

“pārvaldības struktūra” ir juridiska persona vai juridiska vienība, arī struktūrvienība, nodaļa vai departaments, kas diskrecionāri pārvalda fondus vai portfeļus saskaņā ar pilnvarojumu.

3.   Pārvaldības struktūra summē neto īsās pozīcijas fondos un portfeļos, kurus tā pārvalda un attiecībā uz kuriem tā ievēro to pašu ieguldījumu stratēģiju saistībā ar konkrētu emitentu.

4.   Piemērojot iepriekš izklāstīto metodi, pārvaldības struktūra:

a)

ņem vērā pozīcijas fondos un portfeļos, kuru pārvaldību ir deleģējusi trešā persona;

b)

neņem vērā pozīcijas fondos un portfeļos, kuru pārvaldību tā ir deleģējusi trešai personai.

Pārvaldības struktūra ziņo un vajadzības gadījumā publisko informāciju par neto īso pozīciju, kas izriet no 3. un 4. punkta piemērošanas, kad tā sasniedz vai pārsniedz attiecīgo informēšanas vai publiskošanas slieksni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5.–11. pantu.

5.   Ja viena juridiskā vienība veic pārvaldības darbības kopā ar citām darbībām, kas nav pārvaldības darbības, tā 1.–3. punktā izklāstīto metodi piemēro tikai savām pārvaldības darbībām un ziņo un publisko informāciju par attiecīgi izrietošajām neto īsajām pozīcijām.

6.   Attiecībā uz darbībām, kuras nav pārvaldības darbības un kuru rezultātā juridiskā vienība iegūst savā turējumā īsās pozīcijas uz sava rēķina, attiecīgā juridiskā vienība neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu un ziņo un publisko informāciju par attiecīgi izrietošajām neto īsajām pozīcijām.

13. pants

Pozīciju aprēķināšanas metode, ko piemēro grupā ietilpstošām juridiskām vienībām, kurām ir garās vai īsās pozīcijas saistībā ar konkrētu emitentu

1.   Neto īso pozīciju attiecībā uz katru juridisko vienību grupā aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu. Attiecīgā juridiskā vienība vai grupa, pie kuras tā pieder, tās vārdā ziņo un publisko informāciju par neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, kad tā sasniedz vai pārsniedz informēšanas vai publiskošanas slieksni. Ja viena vai vairākas juridiskās vienības, kas ietilpst grupā, ir pārvaldības struktūras, tās fonda un portfeļa pārvaldības darbībām piemēro metodi, kas izklāstīta no 12. panta 1. punkta līdz 12. panta 4. punktam.

2.   Visu grupā ietilpstošo juridisko vienību neto īsās un garās pozīcijas tiek summētas un savstarpēji ieskaitītas, izņemot to pārvaldības struktūru pozīcijas, kuras veic pārvaldības darbības. Grupa ziņo un attiecīgā gadījumā publisko informāciju par neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, ja tā sasniedz vai pārsniedz attiecīgo informēšanas vai publiskošanas slieksni.

3.   Ja neto īsā pozīcija sasniedz vai pārsniedz informēšanas slieksni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5. pantu vai publiskošanas slieksni saskaņā ar tās 6. pantu, tad grupā ietilpstoša juridiskā vienība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5.–11. pantu ziņo un publisko informāciju par neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punktu, ja neviena neto īsā pozīcija, kas grupas līmenī aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, nesasniedz vai nepārsniedz informēšanas vai publiskošanas slieksni. Šim nolūkam izraudzīta juridiskā vienība ziņo un attiecīgā gadījumā publisko informāciju par grupas līmenī saskaņā ar 2. punktu aprēķinātu neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, ja:

i)

neviena juridiskā vienība grupā nav sasniegusi vai pārsniegusi informēšanas vai publiskošanas slieksni;

ii)

pati grupa un jebkura juridiskā vienība minētajā grupā vienlaikus ir sasniegušas vai pārsniegušas informēšanas vai publiskošanas slieksni.

V   NODAĻA

SEGTI VALSTS KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS DARĪJUMI SASKAŅĀ AR 4. PANTA 2. PUNKTU

14. pants

Gadījumi, kas nav nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos

1.   Pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu šādos gadījumos:

a)

attiecībā uz riska ierobežojumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, valsts kredītriska mijmaiņas darījumu neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu un izmanto, lai ierobežotu to aktīvu vai saistību vērtības pazemināšanās risku, kas korelē ar tā valsts parāda vērtspapīra vērtības samazināšanās risku, uz kuru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījums, ja šie aktīvi vai saistības attiecas uz publiskā vai privātā sektora vienībām tajā pašā dalībvalstī;

b)

valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, kurā aktīvi vai saistības attiecas uz publiskā vai privātā sektora vienībām tajā pašā dalībvalstī, uz kuru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījums, neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu, ja tā:

i)

atsaucas uz dalībvalsti, tostarp jebkuru dalībvalsts ministriju, aģentūru vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, vai – ja dalībvalsts ir federāla valsts – uz vienu no federācijas locekļiem,

ii)

tiek izmantota, lai ierobežotu jebkādu aktīvu vai saistību risku, kas atbilst 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem;

c)

valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, kur aktīvi vai saistības atsaucas uz valsts emitentu un kredītriska mijmaiņas darījuma atsauces valsts emitents ir galvotājs vai akcionārs, neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu, ja tā:

i)

atsaucas uz dalībvalsti,

ii)

tiek izmantota, lai ierobežotu jebkādu aktīvu vai saistību risku, kas atbilst 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām starp to aktīvu vai saistību vērtību, kuru risks tiek ierobežots, un tā valsts parāda vērtspapīra vērtību, uz kuru tie atsaucas, pastāv korelācija, kā noteikts 18. pantā.

15. pants

Gadījumi, kas nav nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos, ja debitors veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs vai aktīvu vai saistību atrašanās vieta ir vairākās dalībvalstīs

1.   Ja aktīvu vai saistību debitors vai tā darījumu partneris veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs, pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu šādos gadījumos, ja katrā atsevišķā gadījumā ir panākta atbilstība šīs regulas 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem:

a)

ja mātesuzņēmums atrodas vienā dalībvalstī un meitasuzņēmums – citā dalībvalstī un aizdevums ir izsniegts meitasuzņēmumam. Ja mātesuzņēmums sniedz meitasuzņēmumam tiešu vai netiešu kredītatbalstu, valsts kredītriska mijmaiņas darījumu iegāde drīzāk ir pieļaujama mātesuzņēmuma nekā meitasuzņēmuma dalībvalstī;

b)

ja mātesuzņēmums ir kontrolakciju sabiedrība, kurai pieder vai kura kontrolē meitasuzņēmumu, kas veic darbības, citā dalībvalstī. Ja mātesuzņēmums ir obligācijas emitents, bet aktīvi un ieņēmumi, kuru risks tiek ierobežots, pieder meitasuzņēmumam, ir pieļaujams pirkt valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, kas atsaucas uz meitasuzņēmuma dalībvalsti;

c)

lai ierobežotu risku saistībā ar uzņēmumu vienā dalībvalstī, kas ir ieguldījis otras dalībvalsts valsts parāda vērtspapīros tādā mērā, ka minētais uzņēmums tiktu būtiski ietekmēts otrās dalībvalsts valsts parāda vērtspapīru vērtības ievērojamas pazemināšanās gadījumā, ja minētais uzņēmums veic uzņēmējdarbību abās dalībvalstīs. Ja korelācija starp šo risku un otrās dalībvalsts parādu ir ciešāka nekā korelācija starp šo risku un tās dalībvalsts parādu, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, ir pieļaujams pirkt valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, kas atsaucas uz otro dalībvalsti.

2.   Pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu šādos gadījumos, ja katrā atsevišķā gadījumā ir panākta atbilstība šīs regulas 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem:

a)

ja aktīvu vai saistību, kuru risks tiek ierobežots, debitors vai tā darījumu partneris ir uzņēmums, kas veic operācijas visā Savienībā, vai ja risks, kas tiek ierobežots, ir saistīts ar Savienību vai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ir pieļaujams to ierobežot ar atbilstošu Eiropas vai eurozonas valsts obligāciju kredītriska mijmaiņas darījumu indeksu;

b)

ja aktīvu vai saistību, kuru risks tiek ierobežots, darījumu partneris ir pārvalstisks emitents, ir pieļaujams ierobežot darījumu partnera risku ar atbilstoši izvēlētu valsts kredītriska mijmaiņas darījumu grozu, kas atsaucas uz šīs vienības galvotājiem vai akcionāriem.

16. pants

Pamatojums attiecībā uz nesegtām pozīcijām valsts kredītriska mijmaiņas darījumos

Ikviena fiziska vai juridiska persona, kura iesaistās valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijā, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma:

a)

pamato minētajai kompetentajai iestādei, kuri no 15. pantā minētajiem gadījumiem bija spēkā brīdī, kad tā iesaistījās attiecīgajā pozīcijā;

b)

pierāda minētajai kompetentajai iestādei to, ka ir panākta atbilstība 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem un 19. pantā minētajām proporcionalitātes prasībām attiecībā uz minēto pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumā jebkurā laikā, kamēr tā tur minēto pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumā.

17. pants

Aktīvi un saistības, kuru risks ir ierobežots

Ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 236/2012 15. un 18. pantā izklāstītie nosacījumi, turpmāk minētajos gadījumos aktīvu un saistību risku drīkst ierobežot ar pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos:

a)

garā pozīcija attiecīgā emitenta valsts parāda vērtspapīros;

b)

jebkura pozīcija vai portfelis, ko izmanto, lai ierobežotu risku saistībā ar valsts emitentu, uz kuru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījumi;

c)

jebkuri aktīvi vai saistības, kas atsaucas uz publiskā sektora vienībām dalībvalstī, uz kuras valsts parāda vērtspapīru atsaucas kredītriska mijmaiņas darījums. Tas ietver riska darījumus saistībā ar centrālo, reģionālo un vietējo administrāciju, publiskā sektora vienībām vai jebkuru riska darījumu, ko garantē norādītā vienība, un var ietvert finanšu līgumus, aktīvu vai finanšu saistību portfeli, procentu likmju vai valūtas mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem valsts kredītriska mijmaiņas darījumu izmanto kā darījumu partnera riska pārvaldības instrumentu, lai ierobežotu finanšu līgumu vai ārējās tirdzniecības līgumu risku;

d)

riska darījumi saistībā ar privātā sektora vienībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, uz kuru atsaucas valsts kredītriska mijmaiņas darījums. Minētie riska darījumi ietver ne tikai, bet arī aizdevumus, darījumu partnera kredītrisku (tostarp potenciālo risku gadījumā, kad šādam riska darījumam vajadzīgs pašu kapitāls), debitoru parādus un garantijas. Aktīvi un saistības ietver ne tikai, bet arī finanšu līgumus, aktīvu vai finanšu saistību portfeli, procentu likmju vai valūtas mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem valsts kredītriska mijmaiņas darījumu izmanto kā darījumu partnera riska pārvaldības instrumentu, lai ierobežotu finanšu līgumu vai ārējās tirdzniecības līgumu risku;

e)

jebkādi netieši riski, kas saistīti ar jebkuru no iepriekš minētajām vienībām un ko izraisījusi ietekme no indeksiem, fondiem vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām.

18. pants

Korelācijas tests

1.   Atbilstība šajā nodaļā minētā korelācijas testa kritērijiem ir panākta ikvienā no šādiem gadījumiem:

a)

atbilstība kvantitatīvās korelācijas testa kritērijiem ir panākta, ja Pīrsona korelācijas koeficients starp aktīvu vai saistību cenu un valsts parāda vērtspapīra cenu, kas aprēķināta uz vēsturiska pamata, izmantojot datus par tirdzniecības dienām vismaz 12 mēnešu periodā, kurš sākas tieši pirms dienas, kad izveidota valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija, ir vismaz 70 %;

b)

atbilstība kvalitatīvās korelācijas testa kritērijiem ir panākta, ja ir pierādīta nozīmīga korelācija, t. i., korelācija, kas balstās uz atbilstošiem datiem un neliecina tikai par pārejošu sakarību. Korelāciju aprēķina uz vēsturiska pamata, izmantojot datus, kas svērti attiecībā pret jaunāko periodu, par tirdzniecības dienām 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad izveidota valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija. Izmanto citu laikposmu, ja ir pierādīts, ka attiecīgajā periodā dominējošie apstākļi ir bijuši līdzīgi apstākļiem laikā, kad jāizveido valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija, vai apstākļiem, kas rastos riska ierobežošanas periodā. Aktīviem, kuriem nav cenas likvīdā tirgū vai nav pietiekami ilgas cenu vēstures, izmanto piemērotu tuvināto vērtību.

2.   Atbilstību 1. punktā minētā korelācijas testa kritērijiem uzskata par panāktu, ja var pierādīt, ka:

a)

ierobežotais risks ir saistīts ar uzņēmumu, kurš pieder valsts emitentam vai kura balsstiesīgā pamatkapitāla lielākā daļa pieder valsts emitentam, vai kura parādus garantē valsts emitents;

b)

ierobežotais risks ir saistīts ar dalībvalsts reģionālo, vietējo valdību vai pašvaldību;

c)

ierobežotais risks ir saistīts ar uzņēmumu, kura naudas plūsmas ir ievērojamā mērā atkarīgas no līgumiem ar valsts emitentu vai no projekta, kuru finansē vai ievērojamā mērā finansē vai ir parakstījis valsts emitents, piemēram, infrastruktūras projekta.

3.   Attiecīgā puse pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma pamato, ka atbilstība korelācijas testa kritērijiem ir bijusi panākta laikā, kad tika izveidota valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija.

19. pants

Proporcionalitāte

1.   Nosakot, vai valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijas lielums ir proporcionāls ierobežoto risku lielumam, gadījumos, kad perfekts riska ierobežojums nav iespējams, precīza atbilstība netiek prasīta un ir pieļaujams neliels nodrošinājuma pārsniegums saskaņā ar 2. punktu. Attiecīgā puse pēc kompetentās iestādes pieprasījuma pamato, kāpēc nebija iespējams panākt precīzu atbilstību.

2.   Ja to pamato to aktīvu un saistību specifika, kuru risks tiek ierobežots, un to sakarība ar to valsts emitenta saistību vērtību, kas ietilpst kredītriska mijmaiņas darījuma darbības jomā, tiek turēti valsts kredītriska mijmaiņas darījumi ar lielāku vērtību, lai nodrošinātu konkrētu riska darījumu vērtību. Tomēr tas ir pieļaujams tikai tad, ja ir pierādīts, ka lielāka valsts kredītriska mijmaiņas darījumu vērtība ir nepieciešama, lai nodrošinātos pret attiecīgo riska apmēru, kas saistīts ar atsauces portfeli, ņemot vērā šādus faktorus:

a)

nominālās pozīcijas lielums;

b)

jutīguma rādītājs attiecībā uz risku, kas izriet no valsts emitenta saistībām, kuras ietilpst kredītriska mijmaiņas darījuma darbības jomā;

c)

tas, vai attiecīgā riska ierobežošanas stratēģija ir dinamiska vai statiska.

3.   Pozīcijas turētāja uzdevums ir pārliecināties par to, ka viņa valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcija visu laiku ir proporcionāla un ka valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijas ilgums – cik vien tas praktiski iespējams, ņemot vērā galvenos tirgus noteikumus un likviditāti, – ir saskaņots ar riska darījumu, kuru risks tiek ierobežots, ilgumu vai periodu, kurā persona plāno turēt riska darījumu. Ja riska darījumi, kuru risks tiek ierobežots ar kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, tiek likvidēti vai izpirkti, tie jāaizstāj ar ekvivalentiem riska darījumiem vai kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija jāsamazina vai jālikvidē citādā veidā.

4.   Ja valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija bija segta brīdī, kad to izveidoja, to neuzskata par nesegtu, ja vienīgais iemesls tam, lai pozīcija kļūtu par nesegtu, ir riska darījumu, kuru risks tiek ierobežots, tirgus vērtības svārstības vai valsts kredītriska mijmaiņas darījuma tirgus vērtības svārstības.

5.   Visos gadījumos, kad puses akceptē valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, jo tas izriet no to pienākumiem kā tāda centrālā darījumu partnera locekļiem, kas veic valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, un no šā centrālā darījumu partnera noteikumu piemērošanas, šādu pozīciju uzskata par nebrīvprātīgu pozīciju, nevis par pozīciju, kurā puse iesaistījusies, un tāpēc to neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu.

20. pants

Nesegtas valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcijas aprēķināšanas metode

1.   Aprēķinot fiziskas vai juridiskas personas pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos, nosaka tās neto pozīciju.

2.   Aprēķinot vērtību atbilstīgajiem riskiem, kas ir ierobežoti vai kas jāierobežo ar valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīciju, nošķir statiskās un dinamiskās riska ierobežošanas stratēģijas. Attiecībā uz statisku riska ierobežošanu, piemēram, tiešiem riska darījumiem saistībā ar valsts emitentu vai šā valsts emitenta publiskā sektora struktūrām, izmantotais mērs ir zaudējums, kas rodas pēkšņas saistību neizpildes gadījumā, ja vienība, ar kuru ir saistīts pozīcijas turētāja riska darījums, neizpilda saistības. Iegūto vērtību tad salīdzina ar kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijas neto nosacīto vērtību.

3.   Aprēķinot vērtību riskiem, kas koriģēti ar tirgus vērtību un kam vajadzīga dinamiska riska ierobežošanas stratēģija, aprēķini jāveic, izmantojot ar risku koriģēto, nevis nosacīto vērtību, ņemot vērā apmēru, kādā riska darījuma risks varētu palielināties vai samazināties darījuma laikā, un to aktīvu un saistību, kuru risks tiek ierobežots, un to valsts parāda vērtspapīru, uz kuriem atsaucas riska darījums, relatīvo svārstīgumu. Beta koeficientu izmanto, ja aktīvi vai saistības, kuru riska ierobežošanai izmanto kredītriska mijmaiņas darījumu pozīciju, atšķiras no kredītriska mijmaiņas darījuma atsauces aktīva.

4.   Tādu netiešu riska darījumu risku, kas saistīti, piemēram, ar indeksiem, fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, un ar kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcijām, ņem vērā proporcionāli apmēram, kādā atsauces aktīvs, saistības vai kredītriska mijmaiņas darījums ir pārstāvēts indeksā, fondā vai citā mehānismā.

5.   Tā atbilstīgā aktīvu vai saistību portfeļa vērtību, kura risks jāierobežo, atskaita no turētās neto kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcijas vērtības. Ja iegūtais rezultāts ir pozitīvs skaitlis, pozīciju uzskata par nesegtu pozīciju kredītriska mijmaiņas darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu.

VI   NODAĻA

INFORMĒŠANAS SLIEKŠŅI, KO PIEMĒRO NETO ĪSAJĀM POZĪCIJĀM VALSTS PARĀDA VĒRTSPAPĪROS SASKAŅĀ AR 7. PANTA 3. PUNKTU

21. pants

Informēšanas sliekšņi, ko piemēro neto īsajām pozīcijām saistībā ar emitētiem valsts parāda vērtspapīriem

1.   Attiecīgais mērs, kas norāda slieksni, kad attiecīgā kompetentā iestāde jāinformē par neto īso pozīciju valsts emitenta emitētos valsts parāda vērtspapīros, ir procentuālā daļa no katra valsts emitenta emitēto neizpirkto valsts parāda vērtspapīru kopējā apjoma.

2.   Informēšanas slieksnis ir izteikts naudas summā. Šo naudas summu nosaka, piemērojot procentu slieksni neizpirktajiem valsts emitenta valsts parāda vērtspapīriem un noapaļojot to līdz tuvākajam miljonam euro.

3.   Naudas summu, kas izriet no procentu sliekšņa piemērošanas, katru ceturksni pārskata un atjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas katra valsts emitenta emitēto neizpirkto valsts parāda vērtspapīru kopējā apjomā.

4.   Naudas summu, kas izriet no procentu sliekšņa piemērošanas, un neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējo apjomu aprēķina saskaņā ar metodi, ar kuru aprēķina neto īsās pozīcijas valsts parāda vērtspapīros.

5.   Sākotnējās summas un papildu robežvērtības valsts emitentiem nosaka, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

a)

sliekšņi, kas noteikti tā, lai nebūtu jāinformē par tādām neto īsajām pozīcijām valsts emitenta vērtspapīros, kuru vērtība ir minimāla;

b)

valsts emitenta emitēto neizpirkto valsts parāda vērtspapīru kopējā vērtība un vidējais pozīciju apjoms, kādu tur tirgus dalībnieki saistībā ar šā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīriem;

c)

katra valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru tirgus likviditāte, attiecīgā gadījumā arī nākotnes līgumu tirgus likviditāte saistībā ar minētajiem valsts parāda vērtspapīriem.

6.   Ņemot vērā 5. punktā minētos faktorus, attiecīgie informēšanas sliekšņi, kas jānosaka attiecībā uz katru valsts emitentu, ir procentuālā daļa, kas ir vienāda ar 0,1 % vai 0,5 % no neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējā apjoma. Attiecīgo procentuālo daļu, ko piemēro katram emitentam, nosaka, piemērojot 5. punktā minētos kritērijus, tā, lai katram valsts emitentam būtu piešķirts viens no diviem procentu sliekšņiem, ko izmanto, lai aprēķinātu naudas summas informēšanas vajadzībām.

7.   Divas sākotnējās sliekšņu kategorijas šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir:

a)

sākotnējais slieksnis 0,1 % apmērā, ko piemēro, ja neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējā summa ir no 0 līdz 500 miljardiem euro;

b)

slieksnis 0,5 % apmērā, kuru piemēro, ja neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējā summa pārsniedz 500 miljardus euro vai ja konkrētajiem valsts parāda vērtspapīriem ir likvīds nākotnes līgumu tirgus.

8.   Papildu robežvērtības nosaka 50 % apmērā no sākotnējiem sliekšņiem, un tās ir:

a)

katri 0,05 % virs sākotnējā informēšanas sliekšņa 0,1 % apmērā, sākot no 0,15 %;

b)

katri 0,25 % virs sākotnējā sliekšņa 0,5 % apmērā, sākot no 0,75 %.

9.   Valsts emitents pāriet uz attiecīgo sliekšņu kategoriju, ja ir bijušas izmaiņas minētā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru tirgū un, piemērojot 5. punktā minētos faktorus, šīs izmaiņas ir pastāvējušas vismaz vienu kalendāro gadu.

VII   NODAĻA

PARAMETRI UN METODES, PĒC KURIEM APRĒĶINA LIKVIDITĀTES SLIEKSNI, KO PIEMĒRO, LAI APTURĒTU IEROBEŽOJUMUS ATTIECĪBĀ UZ VALSTS PARĀDA VĒRTSPAPĪRU ĪSO PĀRDOŠANU SASKAŅĀ AR 13. PANTA 4. PUNKTU

22. pants

Metodes, pēc kurām aprēķina un nosaka likviditātes slieksni, ko piemēro, lai apturētu ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu

1.   Emitēto valsts parāda vērtspapīru likviditātes mērs, kas jāizmanto katrai kompetentajai iestādei, ir apgrozījums, ko definē kā tirgoto parāda instrumentu kopējo nominālo vērtību attiecībā pret dažāda termiņa etalona obligāciju grozu.

2.   Ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru nesegtu īso pārdošanu var uz laiku apturēt, ja mēneša apgrozījums nokrīt zem piektās procentiles no mēneša tirdzniecības apjoma iepriekšējos divpadsmit mēnešos.

3.   Lai veiktu šos aprēķinus, katra kompetentā iestāde izmanto jau pieejamus reprezentatīvus datus no vienas vai vairākām tirdzniecības vietām, no ārpusbiržas tirdzniecības vai abiem datu avotiem un pēc tam informē EVTI, kādus datus tās izmantojušas.

4.   Pirms kompetentās iestādes īsteno pilnvaras apturēt ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu, tās pārliecinās par to, ka ievērojamais likviditātes kritums nav noticis sezonālu faktoru ietekmē.

VIII   NODAĻA

IEVĒROJAMS VĒRTĪBAS KRITUMS FINANŠU INSTRUMENTIEM, KAS NAV LIKVĪDAS AKCIJAS, SASKAŅĀ AR 23. PANTU

23. pants

Ievērojams vērtības kritums finanšu instrumentiem, kas nav likvīdas akcijas

1.   Attiecībā uz akciju, kas nav likvīda akcija, ievērojams vērtības kritums vienā tirdzniecības dienā salīdzinājumā ar noslēguma cenu iepriekšējā tirdzniecības dienā ir:

a)

akcijas cenas pazemināšanās par 10 % vai vairāk, ja akcija ir iekļauta valsts galvenajā kapitāla vērtspapīru indeksā un tā ir pamatā esošais finanšu instruments atvasinātajam līgumam, kura tirdzniecība atļauta tirdzniecības vietā;

b)

akcijas cenas pazemināšanās par 20 % vai vairāk, ja akcijas cena ir EUR 0,50 vai augstāka vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā;

c)

akcijas cenas pazemināšanās par 40 % vai vairāk visos pārējos gadījumos.

2.   Ienesīguma palielināšanos par 7 % vai vairāk ienesīguma līknē vienā tirdzniecības dienā attiecīgajam valsts emitentam uzskata par valsts obligācijas vērtības ievērojamu kritumu.

3.   Korporatīvas obligācijas ienesīguma palielināšanos par 10 % vai vairāk vienā tirdzniecības dienā uzskata par korporatīvās obligācijas vērtības ievērojamu kritumu.

4.   Naudas tirgus instrumenta cenas pazemināšanos par 1,5 % vai vairāk vienā tirdzniecības dienā uzskata par naudas tirgus instrumenta vērtības ievērojamu kritumu.

5.   Biržā tirgota fonda cenas pazemināšanos par 10 % vai vairāk vienā tirdzniecības dienā uzskata par biržā tirgota fonda vērtības ievērojamu kritumu, tas attiecas arī uz biržā tirgotiem fondiem, kas ir PVKIU. Biržā tirgotu fondu ar sviras finansējumu koriģē ar attiecīgo sviras rādītāju, lai atspoguļotu 10 % cenas kritumu līdzvērtīgam biržā tieši tirgotam fondam bez sviras finansējuma. Biržā tirgotu fondu, ko pērk ar atpārdošanu, koriģē ar koeficientu –1, lai atspoguļotu 10 % cenas kritumu līdzvērtīgam biržā tieši tirgotam fondam bez sviras finansējuma.

6.   Ja atvasinātais instruments, tostarp finanšu līgumi par starpībām, tiek tirgots tirdzniecības vietā un tā vienīgais pamatā esošais instruments ir finanšu instruments, kura vērtības ievērojams kritums ir noteikts šajā pantā un Regulas (ES) Nr. 236/2012 23. panta 5. punktā, uzskata, ka minētā atvasinātā instrumenta vērtība ir ievērojami kritusies tad, ja ir ievērojami kritusies minētā pamatā esošā finanšu instrumenta vērtība.

IX   NODAĻA

NEGATĪVI NOTIKUMI VAI NEGATĪVA ATTĪSTĪBA SASKAŅĀ AR 30. PANTU

24. pants

Kritēriji un faktori, kas jāņem vērā, nosakot, kādos gadījumos ir negatīvi notikumi vai negatīva attīstība un apdraudējumi

1.   Regulas (ES) Nr. 236/2012 18.–21. panta piemērošanas vajadzībām Regulas (ES) Nr. 236/2012 30. pantā minētie negatīvie notikumi vai attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ietver jebkuru darbību, rezultātu, faktu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas izraisa vai varētu izraisīt turpmāk minēto:

a)

nopietnas finansiālas, monetāras vai budžeta problēmas, kuras var izraisīt nestabilitāti, kas skar dalībvalsti vai banku un citas finanšu iestādes, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējus un aktīvu pārvaldības sabiedrības, kas darbojas Savienībā, ja tas var apdraudēt finanšu tirgu pareizu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā;

b)

kredītreitinga noteikšanas darbība vai saistību nepildīšana, kas attiecas uz jebkuru dalībvalsti vai bankām un citām finanšu iestādēm, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem un aktīvu pārvaldības sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, un kas izraisa vai par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā varētu izraisīt lielu nedrošību par to maksātspēju;

c)

būtisks pārdošanas spiediens vai neparasts svārstīgums, kurš izraisa ievērojamas lejupejošas cenu spirāles jebkuram finanšu instrumentam, kas saistīts ar bankām un citām finanšu iestādēm, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem un aktīvu pārvaldības sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, un, attiecīgā gadījumā, valsts emitentiem;

d)

jebkādi nozīmīgi kaitējumi ievērojamu finanšu emitentu, tirgus infrastruktūru, mijieskaita un norēķinu sistēmu un uzraudzības iestāžu fiziskajām struktūrām, kuri var negatīvi ietekmēt tirgus, jo īpaši tad, ja šie kaitējumi rodas dabas katastrofas vai teroristu uzbrukuma rezultātā;

e)

jebkādi nozīmīgi pārtraukumi maksāšanas sistēmā vai norēķinu procesā, jo īpaši tad, ja tie saistīti ar starpbanku operācijām, kuri izraisa vai var izraisīt ievērojamus maksāšanas vai norēķinu traucējumus vai kavējumus Savienības maksāšanas sistēmās, jo īpaši tad, ja tie var veicināt finansiālas vai ekonomiskas krīzes izplatīšanos bankā vai citās finanšu iestādēs, kuras uzskata par nozīmīgām pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībās, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējos un aktīvu pārvaldības sabiedrībās, vai dalībvalstī.

2.   Piemērojot 27. pantu, EVTI 1. punktā minēto kritēriju izvērtēšanā ņem vērā iespējamu saistīto ietekmi uz citām sistēmām vai emitentiem vai iespējamo domino efektu un jo īpaši to, vai pastāv jebkāda veida paredzējumi, kas piepildās paši no sevis.

3.   Piemērojot 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu, finanšu tirgu pienācīgas darbības un integritātes apdraudējums vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējums ir:

a)

jebkādi būtiskas finansiālās, monetārās vai budžeta nestabilitātes draudi, kas attiecas uz dalībvalsti vai finanšu sistēmu dalībvalstī, ja tas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti;

b)

dalībvalsts vai pārvalstiska emitenta saistību neizpildes iespēja;

c)

būtisks kaitējums, kas nodarīts svarīgu finanšu emitentu, tirgus infrastruktūru, mijieskaita un norēķinu sistēmu un uzraudzības iestāžu fiziskajām struktūrām un kas var būtiski ietekmēt pārrobežu tirgus, jo īpaši tad, ja šāds kaitējums rodas dabas katastrofas vai teroristu uzbrukuma rezultātā un ja tas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti;

d)

nozīmīgs pārtraukums jebkurā maksāšanas sistēmā vai norēķinu procesā, jo īpaši tad, ja tas saistīts ar starpbanku operācijām, kurš izraisa vai var izraisīt nozīmīgus maksāšanas vai norēķinu traucējumus vai kavējumus Savienības pārrobežu maksāšanas sistēmās, jo īpaši tad, ja tie var veicināt finansiālas vai ekonomiskas krīzes izplatīšanos visā Savienības finanšu sistēmā vai tās daļā.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(3)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.

(5)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.


I PIELIKUMS

1.   DAĻA

5. un 6. pants

Iespēju līgumi

Segtie galvojumi

Nākotnes līgumi

Ar indeksiem saistīti instrumenti

Līgumi par starpībām

Biržā tirgotu fondu akcijas/apliecības

Mijmaiņas darījumi

Līgumi par izsoļu starpībām

Standartizēti privāto vai profesionālo ieguldījumu produkti

Kompleksi atvasinātie instrumenti

Ar akcijām saistīti sertifikāti

Globāli depozitārie sertifikāti

2.   DAĻA

7. pants

Iespēju līgumi

Nākotnes līgumi

Ar indeksiem saistīti instrumenti

Līgumi par starpībām

Mijmaiņas darījumi

Līgumi par izsoļu starpībām

Kompleksi atvasinātie instrumenti

Ar valsts parāda vērtspapīriem saistīti sertifikāti


II PIELIKUMS

1.   DAĻA

Delta korekcijas modelis, ko piemēro akcijām

10. pants

1.   Jebkuru atvasinātu instrumentu un naudas pozīciju uzskaita, koriģējot ar delta koeficientu, kur naudas pozīcijas delta koeficients ir vienāds ar 1. Lai aprēķinātu atvasināta instrumenta delta koeficientu, ieguldītāji ņem vērā atvasinātā instrumenta pašreizējo svārstīgumu un pamatā esošā instrumenta noslēguma cenu vai pēdējo cenu. Lai aprēķinātu neto īso pozīciju, ieskaitot pamatkapitāla vai naudas ieguldījumus un atvasinātos instrumentus, fiziskas vai juridiskas personas aprēķina katra portfelī turētā atvasinātā instrumenta individuālo pozīciju, kas koriģēta ar delta koeficientu, attiecīgi pieskaitot vai atņemot visas naudas pozīcijas.

2.   Nominālā īsā naudas pozīcija var nebūt kompensēta ar līdzvērtīgu nominālo garo pozīciju atvasinātos instrumentos. Ar delta koeficientu koriģētas garās pozīcijas atvasinātos instrumentos delta koeficienta piemērošanas rezultātā var nekompensēt identiskas nominālās īsās pozīcijas citos finanšu instrumentos. Fiziskas vai juridiskas personas, kuras iesaistās atvasināto instrumentu līgumos, kas rada neto īsās pozīcijas, par kurām jāinformē un kuras jāpublisko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5.–11. pantu, aprēķina portfelī esošo neto īso pozīciju izmaiņas, kas rodas no delta koeficienta izmaiņām.

3.   Jebkuru darījumu, kas piešķir finansiālu priekšrocību gadījumā, ja mainās tādas akcijas cena vai vērtība, kuru tur kā daļu no groza, indeksa vai biržā tirgota fonda, iekļauj katras atsevišķas akcijas pozīcijas aprēķinos. Pozīcijas šajos finanšu instrumentos aprēķina, ņemot vērā minētās akcijas svērumu pamatā esošajā grozā, indeksā vai fondā. Fiziskas vai juridiskas personas aprēķinus saistībā ar šiem finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 3. punktu.

4.   Neto īso pozīciju aprēķina, savstarpēji ieskaitot attiecīgā emitenta vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kas koriģētas ar delta koeficientu.

5.   Attiecībā uz emitēto akciju kapitālu, ja emitentiem ir vairākas akciju kategorijas, ņem vērā un saskaita emitēto akciju kopējo skaitu katrā kategorijā.

6.   Aprēķinot neto īsās pozīcijas, ņem vērā emitenta akciju kapitāla izmaiņas, kas var uzlikt vai atcelt informēšanas pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5. pantu.

7.   Jaunas akcijas, kas emitētas kapitāla pieauguma gadījumā, kopējā emitētā akciju kapitāla aprēķināšanā ņem vērā no dienas, kad tās ir atļauts tirgot tirdzniecības vietā.

8.   Neto īso pozīciju, kas izteikta kā procentuālā daļa no sabiedrības emitētā akciju kapitāla, aprēķina, neto īso pozīciju līdzvērtīgās akcijās dalot ar kopējo emitēto sabiedrības akciju kapitālu.

2.   DAĻA

Delta korekcijas modelis, ko piemēro valsts parāda vērtspapīriem

11. pants

1.   Visas naudas pozīcijas ņem vērā, izmantojot to nominālo vērtību, kas koriģēta attiecībā pret ilgumu. Iespēju līgumus un citus atvasinātos instrumentus koriģē ar delta koeficientu, ko aprēķina saskaņā ar 1. daļu. To neto īso pozīciju aprēķini, kas ietver gan naudas ieguldījumus, gan atvasinātos instrumentus, ir katra portfelī turētā atvasinātā instrumenta pozīcija, kas koriģēta ar delta koeficientu, pieskaitot vai atņemot visas naudas pozīcijas, un naudas pozīciju delta koeficients ir vienāds ar 1.

2.   Nominālās pozīcijas obligācijās, kuras emitētas valūtā, kas nav euro, konvertē euro, izmantojot pēdējo ticamo atjaunināto tūlītējo valūtas cenu, kas ir pieejama. To pašu principu piemēro citiem finanšu instrumentiem.

3.   Arī citus atvasinātos instrumentus, piemēram, termiņobligācijas, koriģē saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

4.   Jebkādas ekonomiskas intereses vai pozīciju, kas piešķir finansiālu priekšrocību saistībā ar valsts parāda vērtspapīru, kuru tur kā daļu no groza, indeksa vai biržā tirgota fonda, iekļauj katra atsevišķa valsts parāda vērtspapīra pozīcijas aprēķinos. Šo finanšu instrumentu pozīcijas aprēķina, ņemot vērā minētā valsts parāda vērtspapīra svērumu pamatā esošajā grozā, indeksā vai fondā. Ieguldītāji aprēķinus saistībā ar šiem finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 3. punktu.

5.   Aprēķinus attiecībā uz valsts parāda instrumentiem ar ciešu korelāciju veic ar tām pašām metodēm, ar kurām aprēķina garās pozīcijas valsts emitenta parāda instrumentos. Aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā garās pozīcijas valsts emitenta parāda instrumentos, kuru cenas noteikšana cieši korelē ar attiecīgā valsts parāda vērtspapīra cenas noteikšanu. Ja šīs pozīcijas vairs neatbilst ciešas korelācijas testam, tās neņem vērā īso pozīciju kompensēšanā.

6.   Kredītriska mijmaiņas darījumu nominālās garās pozīcijas aprēķinos iekļauj kā īsās pozīcijas. Aprēķinot ieguldītāja valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīciju, izmanto tā neto pozīcijas. Pozīcijas, kuras plānots segt vai kuru risku plānots ierobežot, pērkot kredītriska mijmaiņas darījumu, kas nav valsts obligācijas, neņem vērā kā garās pozīcijas. Uzskata, ka kredītriska mijmaiņas darījumu delta koeficients ir 1.

7.   Neto īso pozīciju aprēķina, savstarpēji ieskaitot nominālas ar delta koeficientu koriģētas līdzvērtīgas garās un īsās pozīcijas valsts emitenta emitētos valsts parāda vērtspapīros.

8.   Neto īso pozīciju izsaka kā naudas summu euro.

9.   Pozīciju aprēķināšanā ņem vērā izmaiņas korelācijā un valsts emitenta kopējos valsts parāda vērtspapīros.

10.   Lai kompensētu īsās pozīcijas attiecīgajos valsts parāda vērtspapīros, ņem vērā tikai tās valsts emitenta garās pozīcijas parāda instrumentos, kuru cenas noteikšana cieši korelē ar valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru cenas noteikšanu. Konkrētu ciešā korelācijā esoša parāda vērtspapīra garo pozīciju izmanto tikai vienu reizi, lai kompensētu īso pozīciju gadījumos, kad ieguldītājs saglabā vairākas īsās pozīcijas dažādu valsts emitentu vērtspapīros. To pašu garo pozīciju nevar izmantot vairākas reizes, lai kompensētu dažādas īsās pozīcijas ciešā korelācijā esošos valsts parāda vērtspapīros.

11.   Fiziskas vai juridiskas personas, kuras ciešā korelācijā esošu parāda vērtspapīru garās pozīcijas ir sadalījušas starp vairākiem dažādiem valsts emitentiem, kārto dokumentāciju, kas parāda to sadalīšanas metodes.