ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem papildina attiecībā uz definīcijām, neto īso pozīciju aprēķināšanu, segtiem valsts kredītriska mijmaiņas darījumiem, informēšanas sliekšņiem, likviditātes sliekšņiem, ko piemēro ierobežojumu apturēšanai, ievērojamiem finanšu instrumentu vērtības kritumiem un negatīviem notikumiem

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulu (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, 3. panta 7. punktu, 4. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 13. panta 4. punktu, 23. panta 7. punktu un 30. pantu,

Šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, kas šādi papildina turpmāk norādītos Regulas (ES) Nr. 236/2012 pantus:

DEFINĪCIJU PRECIZĒJUMS SASKAŅĀ AR 2. PANTA 2. PUNKTU UN 3. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

1. Lai definētu, kas ir īsā pārdošana, attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajai akcijas vai parāda instrumenta īsajai pārdošanai piemērojamiem tiesību aktiem nosaka, vai fiziskai vai juridiskai personai pieder finanšu instruments, ja uz šo instrumentu pastāv juridiskas īpašumtiesības vai patiesā labuma guvēja tiesības. Ja fiziskas vai juridiskas personas ir akcijas vai parāda instrumenta patiesā labuma guvēji, uzskata, ka minētā akcija vai parāda instruments pieder galīgajam patiesā labuma guvējam, arī tad, ja attiecīgo akciju vai parāda instrumentu tur nominālais turētājs. Šā panta piemērošanas vajadzībām patiesā labuma guvējs ir ieguldītājs, kurš uzņemas ekonomisko risku, iegādājoties finanšu instrumentu.

2. Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) punkta piemērošanas vajadzībām “īsā pārdošana” Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē neietver:

Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām fizisku vai juridisku personu uzskata par akcijas vai parāda instrumenta turētāju šādos gadījumos:

1. Ja akciju tur, izmantojot garo pozīciju akciju grozā, tad attiecībā uz minēto akciju ņem vērā arī tās turējumu tādā mērā, kādā attiecīgā akcija ir pārstāvēta minētajā grozā.

2. Riska darījums, kas saistīts ar finanšu instrumentu, kurš nav akcija, un kas piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas palielināšanās gadījumā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir riska darījums ar akciju kapitālu, kas saistīts ar vienu vai vairākiem I pielikuma 1. daļā uzskaitītajiem instrumentiem.

Pirmajā daļā minētais riska darījums ir atkarīgs no tās akcijas vērtības, attiecībā uz kuru ir jāaprēķina neto īsā pozīcija, un piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas vai vērtības palielināšanās gadījumā.

1. Ja akcijas īso pārdošanu veic, izmantojot akciju groza īso pārdošanu, tad attiecībā uz minēto akciju ņem vērā arī tās īso pārdošanu tādā mērā, kādā attiecīgā akcija ir pārstāvēta minētajā grozā.

2. Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām, ja pozīcija finanšu instrumentā, tostarp I pielikuma 1. daļā minētā instrumentā, piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā, šo pozīciju ņem vērā īsās pozīcijas aprēķināšanā.

Attiecībā uz 5. un 6. pantā minētajām neto īsajām pozīcijām ņem vērā šādus kritērijus:

1. Šā panta un II pielikuma piemērošanas vajadzībām ar “cenas noteikšanu” saprot ienesīgumu vai – ja vienam no attiecīgajiem aktīviem vai saistībām nav ienesīguma vai ja ienesīgums nav piemērots attiecīgo aktīvu vai saistību salīdzināšanas kritērijs – cenu. Ja valsts parāda instrumentu tur, izmantojot garo pozīciju dažādu valsts emitentu valsts parāda instrumentu grozā, tad attiecībā uz minēto valsts parāda vērtspapīru ņem vērā arī tā turējumu tādā mērā, kādā attiecīgais valsts parāda vērtspapīrs ir pārstāvēts minētajā grozā.

2. Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām riska darījums, kas saistīts ar instrumentu, kurš nav valsts parāda vērtspapīrs, un kas piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas palielināšanās gadījumā, ir riska darījums, kas saistīts ar vienu vai vairākiem I pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem instrumentiem – vienmēr ar nosacījumu, ka to vērtība ir atkarīga no tā valsts parāda vērtspapīra vērtības, attiecībā uz kuru jāaprēķina neto īsā pozīcija, – un kas piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas vai vērtības palielināšanās gadījumā.

3. Vienmēr ar nosacījumu, ka pastāv cieša korelācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 5. punktu un šā panta 4. un 5. punktu, visi tādu valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru neto turējumi, kuru cenas noteikšana cieši korelē ar cenas noteikšanu valsts parāda vērtspapīriem jebkurā īsajā pozīcijā, tiek iekļauti garās pozīcijas aprēķināšanā. Valsts parāda instrumenti, kurus emitējuši emitenti, kas atrodas ārpus Savienības, netiek iekļauti.

4. Attiecībā uz aktīviem, kuriem ir cena likvīdā tirgū, ciešu korelāciju starp cita valsts emitenta parāda instrumenta cenas noteikšanu un konkrētā valsts emitenta parāda vērtspapīra cenas noteikšanu nosaka uz vēsturiska pamata, izmantojot ikdienas apkopotos svērtos datus par 12 mēnešu periodu pirms pozīcijas valsts parāda vērtspapīros. Attiecībā uz aktīviem, kuriem nav likvīda tirgus vai kuru cenu vēsture ir īsāka par 12 mēnešiem, izmanto piemērotu tuvināto vērtību ar līdzīgu ilgumu.

5. Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka parāda instruments un emitēts valsts parāda vērtspapīrs ir ciešā korelācijā, ja Pīrsona korelācijas koeficients, kas rāda korelāciju starp cita valsts emitenta parāda instrumenta cenas noteikšanu un konkrētā valsts parāda vērtspapīra cenas noteikšanu, attiecīgajā periodā ir vismaz 80 %.

6. Ja pozīcija pēc tam vairs nav ciešā korelācijā, pamatojoties uz datiem par “slīdošu” 12 mēnešu periodu, tad iepriekš ciešā korelācijā esošā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīrus vairs neņem vērā garās pozīcijas aprēķināšanā. Tomēr tad, ja valsts parāda vērtspapīra korelācijas pakāpe uz laiku ne ilgāku par trim mēnešiem nokrītas zemāk par 4. punktā noteikto pakāpi, neuzskata, ka pozīcijas vairs nav ciešā korelācijā, ja korelācijas koeficients visā šajā triju mēnešu periodā ir vismaz 60 %.

7. Neto īsās pozīcijas aprēķināšanā nav svarīgi, vai ir vienošanās par naudas norēķinu par pamatā esošajiem aktīviem vai to fizisku piegādi.

1. Ja valsts parāda vērtspapīra īso pārdošanu veic, izmantojot valsts parāda vērtspapīru grozu, attiecībā uz minēto valsts parāda vērtspapīru ņem vērā arī tā īso pārdošanu tādā mērā, kādā attiecīgais valsts parāda vērtspapīrs ir pārstāvēts minētajā grozā.

2. Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām, ja pozīcija instrumentā, tostarp 8. panta 2. punktā minētā instrumentā, piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas vai vērtības pazemināšanās gadījumā, šo pozīciju ņem vērā īsās pozīcijas aprēķināšanā.

3. Jebkuru valsts kredītriska mijmaiņas darījumu, kas atsaucas uz valsts emitentu, iekļauj aprēķinos, nosakot neto īsās pozīcijas minētajā valsts parāda vērtspapīrā. Valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pārdošanu uzskata par garajām pozīcijām, un valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pirkšanu uzskata par īsajām pozīcijām.

4. Ja ar valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju ierobežo risku, kas nav atsauces valsts parāda vērtspapīra risks, ierobežotā riska vērtību nevar ņemt vērā kā garo pozīciju, aprēķinot, vai fiziskai vai juridiskai personai ir neto īsā pozīcija valsts emitenta emitētos valsts parāda vērtspapīros.

5. Neto īso pozīciju aprēķināšanā nav svarīgi, vai ir vienošanās par naudas norēķinu par pamatā esošajiem aktīviem vai to fizisku piegādi.

Aprēķināšanas metode, ko piemēro neto īsajām pozīcijām saistībā ar akcijām

1. Lai aprēķinātu neto īso pozīciju akcijās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 4. punktu, izmanto akcijām piemērojamo delta korekcijas modeli, kas iekļauts II pielikumā.

2. Fiziskas vai juridiskas personas garās un īsās pozīcijas, kas saistītas ar tām pašām akcijām, aprēķina, izmantojot tās pašas metodes.

3. Neto īso pozīciju aprēķināšanā ņem vērā gan tirdzniecības vietā, gan ārpus tās veiktus darījumus ar visiem finanšu instrumentiem, kuri piešķir finansiālu priekšrocību akcijas cenas vai vērtības izmaiņu gadījumā.

Neto īsās pozīcijas aprēķināšana attiecībā uz valsts parāda vērtspapīriem

1. Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām neto īsās pozīcijas valsts parāda vērtspapīros aprēķina, ņemot vērā darījumus ar visiem finanšu instrumentiem, kuri piešķir finansiālu priekšrocību valsts parāda vērtspapīra cenas vai ienesīguma izmaiņu gadījumā. Izmanto valsts parāda vērtspapīriem piemērojamo delta korekcijas modeli, kas iekļauts II pielikumā.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 6. punktu pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valsts emitentu, kura vērtspapīros fiziska vai juridiska persona tur īso pozīciju.

NETO ĪSĀS POZĪCIJAS FONDOS VAI GRUPĀS SASKAŅĀ AR 3. PANTA 7. PUNKTA c) APAKŠPUNKTU

Pozīciju aprēķināšanas metode, ko piemēro pārvaldības darbībām, kuras saistītas ar vairākiem fondiem vai pārvaldītiem portfeļiem

1. Neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz katru atsevišķu fondu neatkarīgi no tā juridiskās formas un katru pārvaldīto portfeli.

2. Šīs regulas 12. un 13. panta piemērošanas vajadzībām izmanto šādas definīcijas:

3. Pārvaldības struktūra summē neto īsās pozīcijas fondos un portfeļos, kurus tā pārvalda un attiecībā uz kuriem tā ievēro to pašu ieguldījumu stratēģiju saistībā ar konkrētu emitentu.

Pārvaldības struktūra ziņo un vajadzības gadījumā publisko informāciju par neto īso pozīciju, kas izriet no 3. un 4. punkta piemērošanas, kad tā sasniedz vai pārsniedz attiecīgo informēšanas vai publiskošanas slieksni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5.–11. pantu.

5. Ja viena juridiskā vienība veic pārvaldības darbības kopā ar citām darbībām, kas nav pārvaldības darbības, tā 1.–3. punktā izklāstīto metodi piemēro tikai savām pārvaldības darbībām un ziņo un publisko informāciju par attiecīgi izrietošajām neto īsajām pozīcijām.

6. Attiecībā uz darbībām, kuras nav pārvaldības darbības un kuru rezultātā juridiskā vienība iegūst savā turējumā īsās pozīcijas uz sava rēķina, attiecīgā juridiskā vienība neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu un ziņo un publisko informāciju par attiecīgi izrietošajām neto īsajām pozīcijām.

Pozīciju aprēķināšanas metode, ko piemēro grupā ietilpstošām juridiskām vienībām, kurām ir garās vai īsās pozīcijas saistībā ar konkrētu emitentu

1. Neto īso pozīciju attiecībā uz katru juridisko vienību grupā aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu. Attiecīgā juridiskā vienība vai grupa, pie kuras tā pieder, tās vārdā ziņo un publisko informāciju par neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, kad tā sasniedz vai pārsniedz informēšanas vai publiskošanas slieksni. Ja viena vai vairākas juridiskās vienības, kas ietilpst grupā, ir pārvaldības struktūras, tās fonda un portfeļa pārvaldības darbībām piemēro metodi, kas izklāstīta no 12. panta 1. punkta līdz 12. panta 4. punktam.

2. Visu grupā ietilpstošo juridisko vienību neto īsās un garās pozīcijas tiek summētas un savstarpēji ieskaitītas, izņemot to pārvaldības struktūru pozīcijas, kuras veic pārvaldības darbības. Grupa ziņo un attiecīgā gadījumā publisko informāciju par neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, ja tā sasniedz vai pārsniedz attiecīgo informēšanas vai publiskošanas slieksni.

3. Ja neto īsā pozīcija sasniedz vai pārsniedz informēšanas slieksni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5. pantu vai publiskošanas slieksni saskaņā ar tās 6. pantu, tad grupā ietilpstoša juridiskā vienība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5.–11. pantu ziņo un publisko informāciju par neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punktu, ja neviena neto īsā pozīcija, kas grupas līmenī aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, nesasniedz vai nepārsniedz informēšanas vai publiskošanas slieksni. Šim nolūkam izraudzīta juridiskā vienība ziņo un attiecīgā gadījumā publisko informāciju par grupas līmenī saskaņā ar 2. punktu aprēķinātu neto īso pozīciju konkrēta emitenta vērtspapīros, ja:

Gadījumi, kas nav nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos

1. Pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu šādos gadījumos:

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām starp to aktīvu vai saistību vērtību, kuru risks tiek ierobežots, un tā valsts parāda vērtspapīra vērtību, uz kuru tie atsaucas, pastāv korelācija, kā noteikts 18. pantā.

Gadījumi, kas nav nesegtas pozīcijas valsts kredītriska mijmaiņas darījumos, ja debitors veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs vai aktīvu vai saistību atrašanās vieta ir vairākās dalībvalstīs

1. Ja aktīvu vai saistību debitors vai tā darījumu partneris veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs, pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu šādos gadījumos, ja katrā atsevišķā gadījumā ir panākta atbilstība šīs regulas 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem:

2. Pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu šādos gadījumos, ja katrā atsevišķā gadījumā ir panākta atbilstība šīs regulas 18. pantā minētā korelācijas testa kritērijiem:

Pamatojums attiecībā uz nesegtām pozīcijām valsts kredītriska mijmaiņas darījumos

Ikviena fiziska vai juridiska persona, kura iesaistās valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijā, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma:

Ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 236/2012 15. un 18. pantā izklāstītie nosacījumi, turpmāk minētajos gadījumos aktīvu un saistību risku drīkst ierobežot ar pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos:

1. Atbilstība šajā nodaļā minētā korelācijas testa kritērijiem ir panākta ikvienā no šādiem gadījumiem:

2. Atbilstību 1. punktā minētā korelācijas testa kritērijiem uzskata par panāktu, ja var pierādīt, ka:

3. Attiecīgā puse pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma pamato, ka atbilstība korelācijas testa kritērijiem ir bijusi panākta laikā, kad tika izveidota valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija.

1. Nosakot, vai valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijas lielums ir proporcionāls ierobežoto risku lielumam, gadījumos, kad perfekts riska ierobežojums nav iespējams, precīza atbilstība netiek prasīta un ir pieļaujams neliels nodrošinājuma pārsniegums saskaņā ar 2. punktu. Attiecīgā puse pēc kompetentās iestādes pieprasījuma pamato, kāpēc nebija iespējams panākt precīzu atbilstību.

2. Ja to pamato to aktīvu un saistību specifika, kuru risks tiek ierobežots, un to sakarība ar to valsts emitenta saistību vērtību, kas ietilpst kredītriska mijmaiņas darījuma darbības jomā, tiek turēti valsts kredītriska mijmaiņas darījumi ar lielāku vērtību, lai nodrošinātu konkrētu riska darījumu vērtību. Tomēr tas ir pieļaujams tikai tad, ja ir pierādīts, ka lielāka valsts kredītriska mijmaiņas darījumu vērtība ir nepieciešama, lai nodrošinātos pret attiecīgo riska apmēru, kas saistīts ar atsauces portfeli, ņemot vērā šādus faktorus:

3. Pozīcijas turētāja uzdevums ir pārliecināties par to, ka viņa valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcija visu laiku ir proporcionāla un ka valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijas ilgums – cik vien tas praktiski iespējams, ņemot vērā galvenos tirgus noteikumus un likviditāti, – ir saskaņots ar riska darījumu, kuru risks tiek ierobežots, ilgumu vai periodu, kurā persona plāno turēt riska darījumu. Ja riska darījumi, kuru risks tiek ierobežots ar kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, tiek likvidēti vai izpirkti, tie jāaizstāj ar ekvivalentiem riska darījumiem vai kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija jāsamazina vai jālikvidē citādā veidā.

4. Ja valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcija bija segta brīdī, kad to izveidoja, to neuzskata par nesegtu, ja vienīgais iemesls tam, lai pozīcija kļūtu par nesegtu, ir riska darījumu, kuru risks tiek ierobežots, tirgus vērtības svārstības vai valsts kredītriska mijmaiņas darījuma tirgus vērtības svārstības.

5. Visos gadījumos, kad puses akceptē valsts kredītriska mijmaiņas darījuma pozīciju, jo tas izriet no to pienākumiem kā tāda centrālā darījumu partnera locekļiem, kas veic valsts kredītriska mijmaiņas darījumus, un no šā centrālā darījumu partnera noteikumu piemērošanas, šādu pozīciju uzskata par nebrīvprātīgu pozīciju, nevis par pozīciju, kurā puse iesaistījusies, un tāpēc to neuzskata par nesegtu pozīciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu.

Nesegtas valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcijas aprēķināšanas metode

1. Aprēķinot fiziskas vai juridiskas personas pozīciju valsts kredītriska mijmaiņas darījumos, nosaka tās neto pozīciju.

2. Aprēķinot vērtību atbilstīgajiem riskiem, kas ir ierobežoti vai kas jāierobežo ar valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīciju, nošķir statiskās un dinamiskās riska ierobežošanas stratēģijas. Attiecībā uz statisku riska ierobežošanu, piemēram, tiešiem riska darījumiem saistībā ar valsts emitentu vai šā valsts emitenta publiskā sektora struktūrām, izmantotais mērs ir zaudējums, kas rodas pēkšņas saistību neizpildes gadījumā, ja vienība, ar kuru ir saistīts pozīcijas turētāja riska darījums, neizpilda saistības. Iegūto vērtību tad salīdzina ar kredītriska mijmaiņas darījuma pozīcijas neto nosacīto vērtību.

3. Aprēķinot vērtību riskiem, kas koriģēti ar tirgus vērtību un kam vajadzīga dinamiska riska ierobežošanas stratēģija, aprēķini jāveic, izmantojot ar risku koriģēto, nevis nosacīto vērtību, ņemot vērā apmēru, kādā riska darījuma risks varētu palielināties vai samazināties darījuma laikā, un to aktīvu un saistību, kuru risks tiek ierobežots, un to valsts parāda vērtspapīru, uz kuriem atsaucas riska darījums, relatīvo svārstīgumu. Beta koeficientu izmanto, ja aktīvi vai saistības, kuru riska ierobežošanai izmanto kredītriska mijmaiņas darījumu pozīciju, atšķiras no kredītriska mijmaiņas darījuma atsauces aktīva.

4. Tādu netiešu riska darījumu risku, kas saistīti, piemēram, ar indeksiem, fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, un ar kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcijām, ņem vērā proporcionāli apmēram, kādā atsauces aktīvs, saistības vai kredītriska mijmaiņas darījums ir pārstāvēts indeksā, fondā vai citā mehānismā.

5. Tā atbilstīgā aktīvu vai saistību portfeļa vērtību, kura risks jāierobežo, atskaita no turētās neto kredītriska mijmaiņas darījumu pozīcijas vērtības. Ja iegūtais rezultāts ir pozitīvs skaitlis, pozīciju uzskata par nesegtu pozīciju kredītriska mijmaiņas darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 4. panta 1. punktu.

INFORMĒŠANAS SLIEKŠŅI, KO PIEMĒRO NETO ĪSAJĀM POZĪCIJĀM VALSTS PARĀDA VĒRTSPAPĪROS SASKAŅĀ AR 7. PANTA 3. PUNKTU

Informēšanas sliekšņi, ko piemēro neto īsajām pozīcijām saistībā ar emitētiem valsts parāda vērtspapīriem

1. Attiecīgais mērs, kas norāda slieksni, kad attiecīgā kompetentā iestāde jāinformē par neto īso pozīciju valsts emitenta emitētos valsts parāda vērtspapīros, ir procentuālā daļa no katra valsts emitenta emitēto neizpirkto valsts parāda vērtspapīru kopējā apjoma.

2. Informēšanas slieksnis ir izteikts naudas summā. Šo naudas summu nosaka, piemērojot procentu slieksni neizpirktajiem valsts emitenta valsts parāda vērtspapīriem un noapaļojot to līdz tuvākajam miljonam euro.

3. Naudas summu, kas izriet no procentu sliekšņa piemērošanas, katru ceturksni pārskata un atjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas katra valsts emitenta emitēto neizpirkto valsts parāda vērtspapīru kopējā apjomā.

4. Naudas summu, kas izriet no procentu sliekšņa piemērošanas, un neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējo apjomu aprēķina saskaņā ar metodi, ar kuru aprēķina neto īsās pozīcijas valsts parāda vērtspapīros.

5. Sākotnējās summas un papildu robežvērtības valsts emitentiem nosaka, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

6. Ņemot vērā 5. punktā minētos faktorus, attiecīgie informēšanas sliekšņi, kas jānosaka attiecībā uz katru valsts emitentu, ir procentuālā daļa, kas ir vienāda ar 0,1 % vai 0,5 % no neizpirkto emitēto valsts parāda vērtspapīru kopējā apjoma. Attiecīgo procentuālo daļu, ko piemēro katram emitentam, nosaka, piemērojot 5. punktā minētos kritērijus, tā, lai katram valsts emitentam būtu piešķirts viens no diviem procentu sliekšņiem, ko izmanto, lai aprēķinātu naudas summas informēšanas vajadzībām.

7. Divas sākotnējās sliekšņu kategorijas šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir:

8. Papildu robežvērtības nosaka 50 % apmērā no sākotnējiem sliekšņiem, un tās ir:

9. Valsts emitents pāriet uz attiecīgo sliekšņu kategoriju, ja ir bijušas izmaiņas minētā valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru tirgū un, piemērojot 5. punktā minētos faktorus, šīs izmaiņas ir pastāvējušas vismaz vienu kalendāro gadu.

PARAMETRI UN METODES, PĒC KURIEM APRĒĶINA LIKVIDITĀTES SLIEKSNI, KO PIEMĒRO, LAI APTURĒTU IEROBEŽOJUMUS ATTIECĪBĀ UZ VALSTS PARĀDA VĒRTSPAPĪRU ĪSO PĀRDOŠANU SASKAŅĀ AR 13. PANTA 4. PUNKTU

Metodes, pēc kurām aprēķina un nosaka likviditātes slieksni, ko piemēro, lai apturētu ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu

1. Emitēto valsts parāda vērtspapīru likviditātes mērs, kas jāizmanto katrai kompetentajai iestādei, ir apgrozījums, ko definē kā tirgoto parāda instrumentu kopējo nominālo vērtību attiecībā pret dažāda termiņa etalona obligāciju grozu.

2. Ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru nesegtu īso pārdošanu var uz laiku apturēt, ja mēneša apgrozījums nokrīt zem piektās procentiles no mēneša tirdzniecības apjoma iepriekšējos divpadsmit mēnešos.

3. Lai veiktu šos aprēķinus, katra kompetentā iestāde izmanto jau pieejamus reprezentatīvus datus no vienas vai vairākām tirdzniecības vietām, no ārpusbiržas tirdzniecības vai abiem datu avotiem un pēc tam informē EVTI, kādus datus tās izmantojušas.

4. Pirms kompetentās iestādes īsteno pilnvaras apturēt ierobežojumus attiecībā uz valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu, tās pārliecinās par to, ka ievērojamais likviditātes kritums nav noticis sezonālu faktoru ietekmē.

IEVĒROJAMS VĒRTĪBAS KRITUMS FINANŠU INSTRUMENTIEM, KAS NAV LIKVĪDAS AKCIJAS, SASKAŅĀ AR 23. PANTU

Ievērojams vērtības kritums finanšu instrumentiem, kas nav likvīdas akcijas

1. Attiecībā uz akciju, kas nav likvīda akcija, ievērojams vērtības kritums vienā tirdzniecības dienā salīdzinājumā ar noslēguma cenu iepriekšējā tirdzniecības dienā ir:

2. Ienesīguma palielināšanos par 7 % vai vairāk ienesīguma līknē vienā tirdzniecības dienā attiecīgajam valsts emitentam uzskata par valsts obligācijas vērtības ievērojamu kritumu.

3. Korporatīvas obligācijas ienesīguma palielināšanos par 10 % vai vairāk vienā tirdzniecības dienā uzskata par korporatīvās obligācijas vērtības ievērojamu kritumu.

4. Naudas tirgus instrumenta cenas pazemināšanos par 1,5 % vai vairāk vienā tirdzniecības dienā uzskata par naudas tirgus instrumenta vērtības ievērojamu kritumu.

5. Biržā tirgota fonda cenas pazemināšanos par 10 % vai vairāk vienā tirdzniecības dienā uzskata par biržā tirgota fonda vērtības ievērojamu kritumu, tas attiecas arī uz biržā tirgotiem fondiem, kas ir PVKIU. Biržā tirgotu fondu ar sviras finansējumu koriģē ar attiecīgo sviras rādītāju, lai atspoguļotu 10 % cenas kritumu līdzvērtīgam biržā tieši tirgotam fondam bez sviras finansējuma. Biržā tirgotu fondu, ko pērk ar atpārdošanu, koriģē ar koeficientu –1, lai atspoguļotu 10 % cenas kritumu līdzvērtīgam biržā tieši tirgotam fondam bez sviras finansējuma.

6. Ja atvasinātais instruments, tostarp finanšu līgumi par starpībām, tiek tirgots tirdzniecības vietā un tā vienīgais pamatā esošais instruments ir finanšu instruments, kura vērtības ievērojams kritums ir noteikts šajā pantā un Regulas (ES) Nr. 236/2012 23. panta 5. punktā, uzskata, ka minētā atvasinātā instrumenta vērtība ir ievērojami kritusies tad, ja ir ievērojami kritusies minētā pamatā esošā finanšu instrumenta vērtība.

Kritēriji un faktori, kas jāņem vērā, nosakot, kādos gadījumos ir negatīvi notikumi vai negatīva attīstība un apdraudējumi

1. Regulas (ES) Nr. 236/2012 18.–21. panta piemērošanas vajadzībām Regulas (ES) Nr. 236/2012 30. pantā minētie negatīvie notikumi vai attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum attiecīgajā dalībvalstī vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ietver jebkuru darbību, rezultātu, faktu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas izraisa vai varētu izraisīt turpmāk minēto:

2. Piemērojot 27. pantu, EVTI 1. punktā minēto kritēriju izvērtēšanā ņem vērā iespējamu saistīto ietekmi uz citām sistēmām vai emitentiem vai iespējamo domino efektu un jo īpaši to, vai pastāv jebkāda veida paredzējumi, kas piepildās paši no sevis.

3. Piemērojot 28. panta 2. punkta a) apakšpunktu, finanšu tirgu pienācīgas darbības un integritātes apdraudējums vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējums ir:

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

1. DAĻA

5. un 6. pants

—	Iespēju līgumi

—	Segtie galvojumi

—	Nākotnes līgumi

—	Ar indeksiem saistīti instrumenti

—	Līgumi par starpībām

—	Biržā tirgotu fondu akcijas/apliecības

—	Mijmaiņas darījumi

—	Līgumi par izsoļu starpībām

—	Standartizēti privāto vai profesionālo ieguldījumu produkti

—	Kompleksi atvasinātie instrumenti

—	Ar akcijām saistīti sertifikāti

—	Globāli depozitārie sertifikāti

2. DAĻA

7. pants

—	Iespēju līgumi

—	Nākotnes līgumi

—	Ar indeksiem saistīti instrumenti

—	Līgumi par starpībām

—	Mijmaiņas darījumi

—	Līgumi par izsoļu starpībām

—	Kompleksi atvasinātie instrumenti

—	Ar valsts parāda vērtspapīriem saistīti sertifikāti

II PIELIKUMS

1. DAĻA

Delta korekcijas modelis, ko piemēro akcijām

10. pants

1. Jebkuru atvasinātu instrumentu un naudas pozīciju uzskaita, koriģējot ar delta koeficientu, kur naudas pozīcijas delta koeficients ir vienāds ar 1. Lai aprēķinātu atvasināta instrumenta delta koeficientu, ieguldītāji ņem vērā atvasinātā instrumenta pašreizējo svārstīgumu un pamatā esošā instrumenta noslēguma cenu vai pēdējo cenu. Lai aprēķinātu neto īso pozīciju, ieskaitot pamatkapitāla vai naudas ieguldījumus un atvasinātos instrumentus, fiziskas vai juridiskas personas aprēķina katra portfelī turētā atvasinātā instrumenta individuālo pozīciju, kas koriģēta ar delta koeficientu, attiecīgi pieskaitot vai atņemot visas naudas pozīcijas.

2. Nominālā īsā naudas pozīcija var nebūt kompensēta ar līdzvērtīgu nominālo garo pozīciju atvasinātos instrumentos. Ar delta koeficientu koriģētas garās pozīcijas atvasinātos instrumentos delta koeficienta piemērošanas rezultātā var nekompensēt identiskas nominālās īsās pozīcijas citos finanšu instrumentos. Fiziskas vai juridiskas personas, kuras iesaistās atvasināto instrumentu līgumos, kas rada neto īsās pozīcijas, par kurām jāinformē un kuras jāpublisko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5.–11. pantu, aprēķina portfelī esošo neto īso pozīciju izmaiņas, kas rodas no delta koeficienta izmaiņām.

3. Jebkuru darījumu, kas piešķir finansiālu priekšrocību gadījumā, ja mainās tādas akcijas cena vai vērtība, kuru tur kā daļu no groza, indeksa vai biržā tirgota fonda, iekļauj katras atsevišķas akcijas pozīcijas aprēķinos. Pozīcijas šajos finanšu instrumentos aprēķina, ņemot vērā minētās akcijas svērumu pamatā esošajā grozā, indeksā vai fondā. Fiziskas vai juridiskas personas aprēķinus saistībā ar šiem finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 3. punktu.

4. Neto īso pozīciju aprēķina, savstarpēji ieskaitot attiecīgā emitenta vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kas koriģētas ar delta koeficientu.

5. Attiecībā uz emitēto akciju kapitālu, ja emitentiem ir vairākas akciju kategorijas, ņem vērā un saskaita emitēto akciju kopējo skaitu katrā kategorijā.

6. Aprēķinot neto īsās pozīcijas, ņem vērā emitenta akciju kapitāla izmaiņas, kas var uzlikt vai atcelt informēšanas pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 5. pantu.

7. Jaunas akcijas, kas emitētas kapitāla pieauguma gadījumā, kopējā emitētā akciju kapitāla aprēķināšanā ņem vērā no dienas, kad tās ir atļauts tirgot tirdzniecības vietā.

8. Neto īso pozīciju, kas izteikta kā procentuālā daļa no sabiedrības emitētā akciju kapitāla, aprēķina, neto īso pozīciju līdzvērtīgās akcijās dalot ar kopējo emitēto sabiedrības akciju kapitālu.

2. DAĻA

Delta korekcijas modelis, ko piemēro valsts parāda vērtspapīriem

11. pants

1. Visas naudas pozīcijas ņem vērā, izmantojot to nominālo vērtību, kas koriģēta attiecībā pret ilgumu. Iespēju līgumus un citus atvasinātos instrumentus koriģē ar delta koeficientu, ko aprēķina saskaņā ar 1. daļu. To neto īso pozīciju aprēķini, kas ietver gan naudas ieguldījumus, gan atvasinātos instrumentus, ir katra portfelī turētā atvasinātā instrumenta pozīcija, kas koriģēta ar delta koeficientu, pieskaitot vai atņemot visas naudas pozīcijas, un naudas pozīciju delta koeficients ir vienāds ar 1.

2. Nominālās pozīcijas obligācijās, kuras emitētas valūtā, kas nav euro, konvertē euro, izmantojot pēdējo ticamo atjaunināto tūlītējo valūtas cenu, kas ir pieejama. To pašu principu piemēro citiem finanšu instrumentiem.

3. Arī citus atvasinātos instrumentus, piemēram, termiņobligācijas, koriģē saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

4. Jebkādas ekonomiskas intereses vai pozīciju, kas piešķir finansiālu priekšrocību saistībā ar valsts parāda vērtspapīru, kuru tur kā daļu no groza, indeksa vai biržā tirgota fonda, iekļauj katra atsevišķa valsts parāda vērtspapīra pozīcijas aprēķinos. Šo finanšu instrumentu pozīcijas aprēķina, ņemot vērā minētā valsts parāda vērtspapīra svērumu pamatā esošajā grozā, indeksā vai fondā. Ieguldītāji aprēķinus saistībā ar šiem finanšu instrumentiem veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 3. punktu.

5. Aprēķinus attiecībā uz valsts parāda instrumentiem ar ciešu korelāciju veic ar tām pašām metodēm, ar kurām aprēķina garās pozīcijas valsts emitenta parāda instrumentos. Aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā garās pozīcijas valsts emitenta parāda instrumentos, kuru cenas noteikšana cieši korelē ar attiecīgā valsts parāda vērtspapīra cenas noteikšanu. Ja šīs pozīcijas vairs neatbilst ciešas korelācijas testam, tās neņem vērā īso pozīciju kompensēšanā.

6. Kredītriska mijmaiņas darījumu nominālās garās pozīcijas aprēķinos iekļauj kā īsās pozīcijas. Aprēķinot ieguldītāja valsts kredītriska mijmaiņas darījumu pozīciju, izmanto tā neto pozīcijas. Pozīcijas, kuras plānots segt vai kuru risku plānots ierobežot, pērkot kredītriska mijmaiņas darījumu, kas nav valsts obligācijas, neņem vērā kā garās pozīcijas. Uzskata, ka kredītriska mijmaiņas darījumu delta koeficients ir 1.

7. Neto īso pozīciju aprēķina, savstarpēji ieskaitot nominālas ar delta koeficientu koriģētas līdzvērtīgas garās un īsās pozīcijas valsts emitenta emitētos valsts parāda vērtspapīros.

8. Neto īso pozīciju izsaka kā naudas summu euro.

9. Pozīciju aprēķināšanā ņem vērā izmaiņas korelācijā un valsts emitenta kopējos valsts parāda vērtspapīros.

10. Lai kompensētu īsās pozīcijas attiecīgajos valsts parāda vērtspapīros, ņem vērā tikai tās valsts emitenta garās pozīcijas parāda instrumentos, kuru cenas noteikšana cieši korelē ar valsts emitenta valsts parāda vērtspapīru cenas noteikšanu. Konkrētu ciešā korelācijā esoša parāda vērtspapīra garo pozīciju izmanto tikai vienu reizi, lai kompensētu īso pozīciju gadījumos, kad ieguldītājs saglabā vairākas īsās pozīcijas dažādu valsts emitentu vērtspapīros. To pašu garo pozīciju nevar izmantot vairākas reizes, lai kompensētu dažādas īsās pozīcijas ciešā korelācijā esošos valsts parāda vērtspapīros.

11. Fiziskas vai juridiskas personas, kuras ciešā korelācijā esošu parāda vērtspapīru garās pozīcijas ir sadalījušas starp vairākiem dažādiem valsts emitentiem, kārto dokumentāciju, kas parāda to sadalīšanas metodes.