31.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 670/2012

(2012. gada 11. jūlijs),

ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (3) izveidota konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP), kas paredz dažādus īstenošanas pasākumus, ko sasniedz, izmantojot īpašas programmas, no kurām “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) politikas atbalsta programma” nodrošina atbalstu IKT produktu un pakalpojumu un uz IKT balstīto produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus stiprināšanai un kuras mērķis ir veicināt inovācijas, plašāk izmantojot IKT un ieguldot tajās.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 (4) paredzēti vispārīgi noteikumi Savienības finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā un izveidots arī riska dalīšanas instruments – aizdevumu garantiju instruments TEN transporta (“TEN-T”) projektiem.

(3)

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm nākamās desmitgades laikā Eiropas transporta, enerģētikas, informācijas un komunikāciju tīkliem būs nepieciešams nepieredzēts ieguldījumu apjoms, lai veicinātu stratēģijas “Eiropa 2020” politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši klimata mērķu sasniegšanu un pāreju uz tādu ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un tiek radītas zemas oglekļa dioksīdu emisijas, attīstot gudras, uzlabotas un pilnībā savstarpēji savienotas infrastruktūras, un lai veicinātu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu.

(4)

Savienības infrastruktūras projektiem ne vienmēr ir viegli pieejams parāda kapitāla tirgus finansējums. Infrastruktūras projektu grūtībām piesaistīt ilgtermiņa privāto vai publisko finansējumu nevajadzētu pasliktināt transporta, telekomunikāciju un enerģētikas sistēmu darbības rezultātus un palēnināt platjoslas pārklājuma izplatību. Ņemot vērā obligāciju tirgu sadrumstalotību Savienībā līdz ar neziņu par paredzamo pieprasījumu, kā arī infrastruktūras projektu apmēru un sarežģītību, kā dēļ nepieciešams ilgs laiks projektu sagatavošanai, ir lietderīgi risināt šo jautājumu Savienības līmenī.

(5)

Finanšu instrumenti, kā reglamentēts ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), dažos gadījumos var paaugstināt budžeta tēriņu efektivitāti un panākt lielu pastiprinošu ietekmi privātā sektora finansējuma piesaistīšanā. Tas ir īpaši svarīgi sakarā ar grūtībām saņemt kredītus, publisko finanšu ierobežojumiem un ievērojot nepieciešamību atbalstīt Eiropas ekonomikas atlabšanu.

(6)

Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā “Par ieguldījumu nākotnē – jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai” atzinīgi vērtēja stratēģijas “Eiropa 2020” iniciatīvu veidot projektu obligācijas, kas ir riska dalīšanas instruments, kurš paredz sniegt kopīgi ar EIB nodrošinātu atbalstu no Savienības budžeta ar mērķi palielināt Savienības līdzekļus un radīt privāto ieguldītāju papildu interesi piedalīties tādos prioritārajos projektos, kas atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Padome 2011. gada 12. jūlija secinājumos par Vienotā tirgus aktu atgādināja, ka finanšu instrumenti jāizvērtē, ņemot vērā to radīto sviras iedarbību salīdzinājumā ar esošajiem instrumentiem, papildu riskus, kādi tiktu radīti valdību bilancēm, un iespējamu privāto iestāžu izspiešanu. Komisijas paziņojums par stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājumu un ar to saistīto ietekmes novērtējumu, kurā izmantoja sabiedrisko apspriešanos, būtu jāaplūko šādā kontekstā.

(7)

Būtu jāuzsāk izmēģinājuma posms stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, kuras mērķis ir palīdzēt finansēt prioritāros projektus ar skaidru ES pievienoto vērtību un veicināt lielāku privātā sektora iesaistīšanos ekonomiski dzīvotpējīgu projektu transporta, enerģētikas un IKT infrastruktūras jomā ilgtermiņa kapitāla tirgus finansēšanā. Šis instruments sniegs labumu projektiem ar līdzīgām finansēšanas vajadzībām, un nozaru savstarpējo sinerģiju dēļ tam būtu jārada lielāki ieguvumi attiecībā uz tirgus ietekmi, administratīvo efektivitāti un resursu izmantošanu. Tam būtu jānodrošina saskaņots instruments tādām infrastruktūrā ieinteresētajām personām kā finansētāji, publiskās iestādes, būvniecības uzņēmumi un uzņēmēji, un tas pamatosies uz tirgus pieprasījumu.

(8)

Stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmā Savienības budžets jāizmanto līdztekus EIB finansējumam kā kopīgs riska dalīšanas instruments projektu obligācijām, kuras emitēs projektu uzņēmumi. Minētais instruments tiecas mazināt projekta parāda apkalpošanas risku un obligāciju turētāju kredītrisku tādā mērā, lai kapitāla tirgus dalībnieki, piemēram, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un citas ieinteresētās personas, gribētu ieguldīt infrastruktūras projektu obligācijās lielākā apjomā, nekā tas būtu iespējams bez Savienības atbalsta.

(9)

Ņemot vērā EIB ilgā laikā iegūtās speciālās zināšanas un to, ka tā ir nozīmīgākā infrastruktūras projektu finansētāja un ES finanšu iestāde, kas izveidota ar Līgumu, Komisijai būtu jāiesaista EIB izmēģinājuma posma īstenošanā. Projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras būtu jānosaka šajā regulā. Sīkāk izstrādāti noteikumi un nosacījumi, tostarp par riska dalīšanu, atlīdzību, pārraudzību un kontroli, būtu jānosaka sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIB. Minētais sadarbības nolīgums būtu jāapstiprina Komisijai un EIB saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

(10)

Stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms būtu jāsāk cik drīz vien iespējams pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, un tas būtu jāīsteno bez liekas kavēšanās, lai noskaidrotu, vai un kādā mērā šādi riska dalīšanas finanšu instrumenti sniedz papildu pievienoto vērtību infrastruktūras finansēšanas jomā un infrastruktūras projektu parāda vērtspapīru kapitāla tirgus attīstībā.

(11)

Izmēģinājuma posmā līdzekļi būtu jānodrošina, 2012. un 2013. gadā pārceļot budžeta līdzekļus no esošajām transporta, enerģētikas un telekomunikāciju programmām. Šim nolūkam šai iniciatīvai līdz EUR 200 miljoniem varētu pārcelt no TEN-T budžeta, līdz EUR 20 miljoniem no konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas budžeta un līdz EUR 10 miljoniem no TEN-Enerģētika (“TEN-E”) budžeta. Pieejamie budžeta līdzekļi ierobežo gan iniciatīvas darbības jomu, gan to projektu skaitu, kurus var atbalstīt.

(12)

Budžeta līdzekļi būtu jāpieprasa EIB, par pamatu ņemot dažādus projektus, kurus EIB un Komisija uzskata par piemērotiem, atbilstīgiem Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un tādiem, ko iespējams īstenot. Jebkādi šādi pieprasījumi būtu jāiesniedz un atbilstošās budžeta saistības būtu jāparedz ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. Lielo infrastruktūras projektu sarežģītības dēļ EIB Direktoru padomei būtu jāvar tos faktiski apstiprināt vēlāk, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

(13)

Pieteikšanās atbalstam un visu projektu atlase un īstenošana būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz valsts atbalstu, un būtu jācenšas izvairīties no tirgus traucējumu radīšanas vai vairošanas.

(14)

Papildus Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6) 49. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām izmēģinājuma posmā Komisijai ar EIB atbalstu pēc sadarbības nolīguma parakstīšanas ik pēc sešiem mēnešiem būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei un 2013. gada otrajā pusgadā būtu jāiesniedz starpposma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Neatkarīgs vispārējs novērtējums būtu jāveic 2015. gadā.

(15)

Balstoties uz šo neatkarīgo vispārējo novērtējumu, Komisijai būtu jānovērtē stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas atbilstība, kā arī efektivitāte ieguldījumu apjoma palielināšanā prioritārajiem projektiem un Savienības izdevumu lietderības palielināšanā.

(16)

Stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms būtu jāuzsāk, sagatavojot Komisijas ierosināto Eiropas savienošanas instrumentu. Tas neskar nevienu lēmumu par Savienības daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2013. gada un iespējamu no finanšu instrumentiem iegūtu līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar sarunām par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam.

(17)

Lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 1639/2006/EK un Regula (EK) Nr. 680/2007.

(18)

Lai šajā regulā noteiktie pasākumi būtu efektīvi, regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, ņemot vērā izmēģinājuma posma ierobežoto ilgumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Lēmumā Nr. 1639/2006/EK

Lēmumu Nr. 1639/2006/EK groza šādi:

1)

lēmuma 8. pantam pievieno šādu punktu:

“5.a   Neskarot 1. līdz 5. punktu, attiecībā uz projektiem, ko īsteno saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu, Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) 2013. gada otrajā pusgadā iesniedz starpposma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Neatkarīgu vispārēju novērtējumu veic 2015. gadā.

Balstoties uz minēto novērtējumu, Komisija izvērtē stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas atbilstību un efektivitāti investīciju apjoma palielināšanā prioritārajiem projektiem un Savienības izdevumu lietderības palielināšanā. Pamatojoties uz minēto novērtējumu un ņemot vērā visus iespējamos risinājumus, Komisija apsver iespēju ierosināt attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktu izmaiņas, jo īpaši, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja pietiekamā apjomā kļūst pieejami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai.

Pirmajā daļā minētajā starpposma ziņojumā ietver to projektu sarakstu, kuri izmantojuši 31. panta 2.a līdz 2.e punktā minēto projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu, sniedzot informāciju par emitēto obligāciju noteikumiem un pašreizējo un nākotnē iespējamo investoru veidiem.”;

2)

lēmuma 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

inovāciju veicināšana, plašāk izmantojot IKT un platjoslu un investējot tajās;”;

3)

lēmuma 31. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Projekti, kas minēti 1.a punktā, ir paredzēti tam, lai veicinātu inovācijas, tehnoloģiju nodošanu un tādu jauno tehnoloģiju izplatīšanu, ko var pārņemt tirgū.

Savienība var piešķirt subsīdijas, lai ieguldītu minēto projektu budžetā.

Kā alternatīvu Savienība izmēģinājuma posmā 2012. un 2013. gadā var veikt finansiālu ieguldījumu EIB uzkrājumu veidošanai un kapitāla piešķīrumam parāda instrumentiem vai garantijām, lai EIB tās sniegtu no pašu līdzekļiem saskaņā ar projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu.”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“2.a   Šā panta 2. punkta trešajā daļā minētais projektu obligāciju riska dalīšanas instruments ir kopīgs Komisijas un EIB instruments, kas sniedz pievienoto vērtību kā Savienības intervence, risina nelabvēlīgas investīciju situācijas, kurās projekti nesaņem pietiekamu finansējumu no tirgus, un nodrošina papildināmību. Tas vairās radīt konkurences kropļojumus, tā mērķis ir nodrošināt pastiprinošu ietekmi, un tas saskaņo intereses kredītu kvalitātes uzlabošanas formā. Projektu obligāciju riska dalīšanas instruments:

a)

ir tāda parāda instrumenta vai garantijas formā, ko izsniedz EIB ar Savienības budžeta ieguldījuma atbalstu par labu finansējumam, kas piešķirts projektiem IKT un platjoslas jomā, papildinot vai piesaistot dalībvalstu vai privātā sektora finansējumu;

b)

mazina projekta parāda apkalpošanas risku un obligāciju turētāju kredītrisku;

c)

tiek izmantots tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem.

2.b   Savienības atbildība attiecībā uz projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nekādā gadījumā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentā un neturpinās pēc attiecīgā kredītu uzlabošanas instrumenta bāzes portfeļa termiņa beigām. Nedrīkst rasties nekādas turpmākas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar projektu obligāciju operācijām saistītus pārējos riskus vienmēr uzņemas EIB.

2.c   Projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras noteikti IIIa pielikumā. Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta īstenošanai, tostarp riska dalīšanai, atlīdzībai, pārraudzībai un kontrolei, nosaka sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIB. Minēto sadarbības nolīgumu apstiprina Komisija un EIB saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

2.d   2013. gadā no budžeta, kas piešķirts IKT un platjoslas politikas izpildei, var izmantot summu EUR 20 miljonu apmērā saskaņā ar I pielikuma b) punktā izklāstīto noteikumu. Ņemot vērā izmēģinājuma posma ierobežoto ilgumu, visus projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta ieņēmumus, kas saņemti līdz 2013. gada 31. decembrim, var atkārtoti izmantot jauniem parāda instrumentiem un garantijām tajā pašā riska dalīšanas mehānismā un projektiem, kas atbilst tiem pašiem atbilstības kritērijiem, lai pēc iespējas palielinātu atbalstīto investīciju apjomu. Ja projekta obligāciju riska dalīšanas instrumentu nepagarina uz nākamo finanšu shēmu, visus atlikušos līdzekļus ieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu daļā.

2.e   Papildus 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 49. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām un neskarot citas regulatīvās ziņošanas prasības, izmēģinājuma posmā Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta darbības rezultātiem, tostarp par jebkādu projektu obligāciju emisiju finanšu noteikumiem un izvietojumu.”;

4)

pievieno šādu pielikumu:

“IIIa PIELIKUMS

Galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentam, kas minēts 31. panta 2.c punktā

EIB ir riska dalīšanas partneris un Savienības vārdā pārvalda Savienības ieguldījumu projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentā. Sīkāk izstrādātus noteikumus un nosacījumus šā instrumenta īstenošanai, tostarp tā pārraudzībai un kontrolei, paredz sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIB, ņemot vērā šajā pielikumā paredzētos noteikumus.

a)   EIB mehānisms

1.

Projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu veido katram atbilstīgam projektam kā subordinētu mehānismu parāda instrumenta vai iespējama (garantijas) mehānisma formā vai abējādi, lai veicinātu projektu obligāciju emisiju.

2.

Ja EIB ir projekta kreditors vai kļūst par tādu, EIB tiesības saskaņā ar projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu ierindojas aiz pirmās kārtas parāda apkalpošanas, bet pirms pašu kapitāla un ar pašu kapitālu saistīta finansējuma.

3.

Mehānisms nepārsniedz 20 % no izsniegtā pirmās kārtas parāda kopējās summas.

b)   Budžets

IKT:

2013. gads: līdz EUR 20 miljoniem.

Pieprasījumu par minēto summu pārvietošanu izdod līdz 2012. gada 31. decembrim, un tam pievieno prognozi par plānotā Savienības ieguldījuma nepieciešamību.

Vajadzības gadījumā minētā prognoze var būt pamatojums 2013. gada summas samazināšanai atbilstoši pieprasījumam, un par to lemj saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

c)   Fiduciārs konts

1.

EIB izveido fiduciāru kontu Savienības ieguldījuma un no tā gūto ieņēmumu turēšanai.

2.

Ņemot vērā izmēģinājuma posma ierobežoto ilgumu, procentus, kas saņemti par fiduciārajiem kontiem, un citus ieņēmumus, kas gūti no Savienības ieguldījuma, piemēram, garantijas prēmijas, procentus un riska robežas par EIB izmaksātajām summām, pievieno fiduciārā konta līdzekļiem. Tomēr Komisija saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka tie ir jāieskaita atpakaļ KIP IKT budžeta pozīcijā.

d)   Savienības ieguldījuma izmantošana

EIB izmanto Savienības ieguldījumu, lai:

1)

atbilstīgo projektu portfeļu subordinētajiem mehānismiem veidotu riska uzkrājumus pirmās kārtas zaudējumiem saskaņā ar EIB attiecīgajiem noteikumiem un riska novērtējumu, ko EIB veikusi saskaņā ar tās piemērojamo politiku;

2)

segtu visas ar projektu nesaistītās atbilstīgās izmaksas, kas saistītas ar projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izveidi un pārvaldību, tostarp tā novērtēšanu.

e)   Riska un ieņēmumu dalīšana

Riska dalīšanas modeli, kas izriet no d) punkta, atspoguļo atbilstīgs tās riska atlīdzības sadalījums starp Komisiju un EIB, ko EIB iekasē no darījuma partnera attiecībā uz katru mehānismu projekta portfelī.

f)   Cenu noteikšana

Projekta obligāciju mehānismu cenu noteikšana pamatojas uz riska atlīdzību saskaņā ar EIB attiecīgajiem standarta noteikumiem un kritērijiem.

g)   Pieteikšanās procedūra

Pieteikumus riska segšanai no projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta iesniedz EIB saskaņā ar EIB standarta pieteikuma procedūru.

h)   Apstiprināšanas procedūra

EIB veic riska, finanšu, tehnisko un juridisko uzticamības pārbaudi un pieņem lēmumu par projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izmantošanu, un izraugās atbilstīgo subordinēta mehānisma veidu saskaņā ar EIB standarta noteikumiem un kritērijiem, proti, EIB Kredītriska politikas vadlīnijām un EIB atlases kritērijiem sociālajā, vides un klimata jomā.

i)   Darbības ilgums

1.

Savienības ieguldījumu projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentā paredz ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. EIB Direktoru padome pabeidz projektu obligāciju mehānismu faktisko apstiprināšanu līdz 2014. gada 31. decembrim.

2.

Ja projektu obligāciju instruments tiek izbeigts pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas laikā, fiduciārā konta atlikumu, izņemot līdzekļus, par kuriem uzņemtas saistības, un līdzekļus, kas nepieciešami citu atbilstīgo izmaksu un izdevumu apmaksai, ieskaita atpakaļ KIP EKT budžeta pozīcijā.

3.

Kad mehānismu termiņš beidzas, finansējumu, kas piešķirts projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentam, atmaksā uz attiecīgo fiduciāro kontu vai atmaksā atpakaļ ar noteikumu, ka riska segums saglabājas pietiekams.

j)   Ziņošana

Komisija un EIB vienojas par metodēm, kā sagatavot gada ziņojumus par projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta īstenošanu.

Turklāt Komisija ar EIB atbalstu ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par īstenošanu, sākot to darīt sešus mēnešus pēc 31. panta 2.c punktā minētā sadarbības nolīguma noslēgšanas.

k)   Pārraudzība, kontrole un novērtēšana

Komisija pārrauga instrumenta īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā veicot pārbaudes uz vietas, un veic pārbaudes un kontroli saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7).

EIB pārvalda subordinētus mehānismus saskaņā ar EIB pašas noteikumiem un procedūrām, tostarp attiecīgiem revīzijas, kontroles un pārraudzības pasākumiem. Turklāt EIB Direktoru padome, kurā ir pārstāvēta Komisija un dalībvalstis, apstiprina katru subordinētu mehānismu un pārrauga, vai EIB tiek pārvaldīta saskaņā ar tās statūtiem un tās valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Komisija un EIB 2013. gada otrajā pusgadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu par projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta darbību izmēģinājuma posmā, lai varētu optimizēt minēto instrumentu.

Neatkarīgu vispārēju novērtējumu veic 2015. gadā pēc projektu obligāciju galīgo darbību apstiprināšanas. Tajā inter alia izskata pievienoto vērtību, papildināmību salīdzinājumā ar citiem Savienības vai dalībvalstu instrumentiem un citām ilgtermiņa parāda finansēšanas formām, panākto pastiprinošo ietekmi, iesaistīto risku novērtējumu, kā arī radīto vai koriģēto kropļojošo ietekmi, ja tāda ir. Novērtējumā izskata arī ietekmi uz projektu finansiālo dzīvotspēju, obligāciju emisiju apjomu, noteikumus un izmaksas, plašāku ietekmi uz obligāciju tirgiem, kā arī kreditoru un iepirkuma kontroles aspektus. Ja iespējams, tajā sniedz arī izmaksu salīdzinājumu ar alternatīvām projektu finansēšanas iespējām, tostarp banku aizdevumiem. Izmēģinājuma posmā novērtē katru atlasīto projektu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 680/2007

Regulu (EK) Nr. 680/2007 groza šādi:

1)

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“14)

“projektu obligāciju riska dalīšanas instruments” ir kopīgs Komisijas un EIB instruments, kas sniedz pievienoto vērtību kā Savienības intervence, risina nelabvēlīgas investīciju situācijas, kurās projekti nesaņem pietiekamu finansējumu no tirgiem, un nodrošina papildināmību, papildinot vai piesaistot dalībvalstu vai privātā sektora finansējumu. Tas vairās radīt konkurences kropļojumus, tā mērķis ir nodrošināt pastiprinošu ietekmi, un tas saskaņo intereses. Projektu obligāciju riska dalīšanas instruments ir kredīta kvalitātes uzlabošanas forma kopīgu interešu projektiem, mazina projekta parāda apkalpošanas risku un obligāciju turētāju kredītrisku, un to izmanto tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem;

15)

“kredīta kvalitātes uzlabošana” ir projekta parāda kredītkvalitātes uzlabošana, izmantojot subordinētu mehānismu EIB parāda instrumenta vai EIB garantijas formā vai abējādi, un kuru atbalsta ar ieguldījumu no Savienības budžeta.”;

2)

regulas 4. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Pieteikumus riska segšanai no projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu iesniedz EIB saskaņā ar EIB standarta pieteikuma procedūru.”;

3)

regulas 6. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta d) apakšpunktam pievieno šādu teikumu:

“2012. un 2013. gadā projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izmēģinājuma posmam transporta nozarē var pārdalīt summu līdz EUR 200 miljoniem;”;

b)

pievieno šādu apakšpunktu:

“g)

izmēģinājuma posmā 2012. un 2013. gadā finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums parāda instrumentiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu TEN-T un TEN-E jomā. Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nekādā gadījumā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentā un neturpinās pēc bāzes kredītu uzlabošanas instrumenta portfeļa termiņa beigām. Nevar rasties nekādas turpmākas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar šīm projektu obligāciju operācijām saistītus pārējos riskus vienmēr uzņemas EIB.

Projektu obligāciju galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras noteiktas Ia pielikumā. Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta īstenošanai, tostarp par riska dalīšanu, atlīdzību, uzraudzību un kontroli, nosaka sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIB. Minēto sadarbības nolīgumu apstiprina Komisija un EIB saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

2012. un 2013. gadā no budžeta pozīcijām aizdevumu garantijas instrumentam TEN-T projektiem, kas minēti I pielikumā, un TEN-E saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var pārdalīt projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentam summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem attiecīgi līdz EUR 200 miljoniem paredzēti transporta projektiem un līdz EUR 10 miljoniem – enerģētikas projektiem.

Papildus 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 49. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām un neskarot citas regulatīvās ziņošanas prasības, Komisija izmēģinājuma posmā ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par riska dalīšanas instrumenta darbības rezultātiem, tostarp par visu emitēto projektu obligāciju finanšu noteikumiem un izvietojumu.

Ņemot vērā izmēģinājuma posma ierobežoto ilgumu, procentus un citus ieņēmumus, ko rada projektu obligāciju riska dalīšanas instruments un kas saņemti līdz 2013. gada 31. decembrim, var atkārtoti izmantot jauniem parāda instrumentiem un garantijām tajā pašā riska dalīšanas mehānismā un projektiem, kas atbilst tiem pašiem atbilstības kritērijiem, lai pēc iespējas palielinātu atbalstīto ieguldījumu apjomu. Ja projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu nepagarina uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu, visus atlikušos līdzekļus ieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu daļā.”;

4)

regulas 16. pantam pievieno šādu punktu:

“2.a   Neskarot 1. un 2. punktu, Komisija un EIB 2013. gada otrajā pusgadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu par projektiem, ko īsteno saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu. Neatkarīgu vispārēju novērtējumu veic 2015. gadā.

Balstoties uz šo novērtējumu, Komisija izvērtē stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas atbilstību un tās efektivitāti ieguldījumu apjoma palielināšanā prioritārajiem projektiem un Savienības izdevumu lietderības palielināšanā. Pamatojoties uz novērtējumu un izvērtējot visus iespējamos risinājumus, Komisija apsver iespēju ierosināt attiecīgas izmaiņas regulējumā, tostarp tiesību aktu izmaiņas, jo īpaši, ja prognozētā tirgus atsaucība ir neapmierinoša vai ja pietiekamā apjomā kļūst pieejami alternatīvi avoti ilgtermiņa parāda finansēšanai.”;

5)

regulas 17. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Regulas 16. panta 2.a punktā minētajā starpposma ziņojumā iekļauj arī to projektu sarakstu, kuri ir izmantojuši 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu, sniedzot informāciju par emitēto obligāciju noteikumiem un pašreizējo un nākotnes iespējamo ieguldītāju veidiem.”;

6)

pielikumu pārnumurē par I pielikumu un 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā vārdu “pielikums” attiecīgi aizstāj ar “I pielikums”;

7)

pievieno šādu pielikumu:

“Ia PIELIKUMS

Galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentam, kas minēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā

EIB ir riska dalīšanas partneris un Savienības vārdā pārvalda Savienības ieguldījumu projekta obligāciju riska dalīšanas instrumentā. Sīkāk izstrādātus noteikumus un nosacījumus minētā instrumenta īstenošanai, tostarp tā uzraudzībai un kontrolei, paredz sadarbības nolīgumā starp Komisiju un EIB, ņemot vērā šajā pielikumā paredzētos noteikumus.

a)   EIB mehānisms

1.

Projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentu veido katram atbilstīgam projektam kā subordinētu mehānismu parāda instrumenta vai iespējama (garantijas) mehānisma formā vai abējādi, lai veicinātu projektu obligāciju emisiju.

2.

Ja EIB ir projekta kreditors vai kļūst par tādu, EIB tiesības saskaņā ar projekta obligāciju riska dalīšanas instrumentu ierindojas aiz pirmās kārtas parāda apkalpošanas, bet pirms pašu kapitāla un jebkāda ar pašu kapitālu saistīta finansējuma.

3.

Mehānisms nepārsniedz 20 % no izsniegtā pirmās kārtas parāda kopējās summas.

b)   Budžets

 

TEN-T:

—

2012. gads: līdz EUR 100 miljoniem,

—

2013. gads: kumulētais apjoms līdz EUR 200 miljoniem,

kas ir jāpārdala no TEN-T budžeta, kurš paredzēts parāda garantijas instrumentam I pielikumā minētajiem TEN-T projektiem, bet nav izlietots.

 

TEN-E:

2013. gads: līdz EUR 10 miljoniem.

Pārvietojuma pieprasījumu par 2012. gada summu izdod pēc sadarbības nolīguma parakstīšanas bez nepamatotas kavēšanās.

Pārvietojuma pieprasījumus par nākamajiem gadiem izdod līdz iepriekšējā gada 31. decembrim.

Visos gadījumos pārvietojuma pieprasījumam pievieno prognozi par plānotā Savienības ieguldījuma nepieciešamību.

Vajadzības gadījumā minētā prognoze var būt pamatojums summu samazināšanai atbilstoši pieprasījumam, un par to lemj saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

c)   Fiduciārs konts

1.

EIB izveido divus fiduciāros kontus (vienu TEN-T, otru TEN-E projektiem) Savienības ieguldījumu un no tiem gūto ieņēmumu turēšanai. TEN-T fiduciāro kontu var apvienot ar fiduciāro kontu, kas izveidots aizdevuma garantijas instrumentam TEN-T projektiem, kas minēti I pielikumā, ar noteikumu, ka šāds pasākums nemazina j) un k) punktā minētās ziņošanas un uzraudzības kvalitāti.

2.

Ņemot vērā izmēģinājuma posma ierobežoto ilgumu, procentus, kas gūti par fiduciārajiem kontiem, un citus ieņēmumus, kas gūti no Kopienas ieguldījuma, piemēram, garantijas prēmijas, procentus un riska robežas par EIB izmaksātajām summām, pievieno fiduciārā konta līdzekļiem. Tomēr Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka tie ir jāieskaita atpakaļ TEN-T vai TEN-E budžeta pozīcijā.

d)   Savienības ieguldījuma izmantošana

EIB izmanto Savienības ieguldījumu, lai:

1)

atbilstīgo projektu portfeļu subordinētajiem mehānismiem veidotu riska uzkrājumus pirmās kārtas zaudējumiem saskaņā ar EIB attiecīgajiem noteikumiem un riska novērtējumu, ko EIB veikusi saskaņā ar tās piemērojamo politiku;

2)

segtu visas ar projektu nesaistītās atbilstīgās izmaksas, kas attiecas uz projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izveidi un pārvaldību, tostarp tā novērtējumu.

e)   Riska un ieņēmumu dalīšana

Riska dalīšanas modeli, kas izriet no d) punkta, atspoguļo tā riska atlīdzības sadalījumā starp Komisiju un EIB, ko EIB iekasē no darījuma partnera attiecībā uz katru mehānismu, kas veido projekta portfeli.

Neatkarīgi no noteikumiem, ko piemēro I pielikumā minētajam aizdevuma garantijas instrumentam TEN-T projektiem, projektu obligāciju riska dalīšanas modelis attiecas arī uz minēto instrumentu, tostarp uz pašreizējā portfeļa darbībām.

f)   Cenu noteikšana

Projektu obligāciju mehānismu cenu noteikšana pamatojas uz riska atlīdzību saskaņā ar attiecīgajiem EIB standarta noteikumiem un kritērijiem.

g)   Pieteikšanās procedūra

Pieteikumus riska segšanai no projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta iesniedz EIB saskaņā ar EIB standarta pieteikuma procedūru.

h)   Apstiprināšanas procedūra

EIB veic riska, finanšu, tehnisko un juridisko uzticamības pārbaudi un pieņem lēmumu par projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta izmantošanu, un izraugās atbilstīgu subordinētā mehānisma veidu saskaņā ar saviem standarta noteikumiem un kritērijiem, jo īpaši EIB Kredītriska politikas vadlīnijām un EIB atlases kritērijiem sociālajā, vides un klimata jomā.

i)   Darbības ilgums

1.

Pēdējo daļu Savienības ieguldījumam projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentā paredz ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. EIB Direktoru padome projektu obligāciju mehānismu faktisko apstiprināšanu pabeidz ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

2.

Ja projekta obligāciju instruments tiek izbeigts pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas laikā, fiduciāro kontu atlikumus, izņemot līdzekļus, par kuriem uzņemtas saistības, un līdzekļus, kas nepieciešami citu atbilstīgo izmaksu un izdevumu apmaksai, ieskaita atpakaļ TEN-T un TEN-E budžeta pozīcijās.

3.

Kad mehānismu termiņš beidzas, finansējumu, kas piešķirts projektu obligāciju riska dalīšanas instrumentam, atmaksā uz attiecīgo fiduciāro kontu vai atmaksā atpakaļ, ja vien riska segums saglabājas pietiekamā apjomā.

j)   Ziņošana

Komisija un EIB vienojas par metodēm, kā sagatavot gada ziņojumus par projektu obligāciju riska dalīšanas instrumenta īstenošanu.

Turklāt Komisija ar EIB atbalstu ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par īstenošanu, sākot to darīt sešus mēnešus pēc 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā sadarbības nolīguma parakstīšanas.

k)   Uzraudzība, kontrole un novērtējums

Komisija uzrauga instrumenta īstenošanu, tostarp pēc vajadzības veicot pārbaudes uz vietas, un veic pārbaudes un kontroli saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

EIB pārvalda subordinētus mehānismus saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām, tostarp attiecīgiem revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumiem. Turklāt EIB Direktoru padome, kurā ir pārstāvēta Komisija un dalībvalstis, apstiprina katru subordinētu mehānismu un uzrauga, vai EIB tiek pārvaldīta saskaņā ar tās statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Komisija un EIB 2013. gada otrajā pusgadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu par projekta obligāciju riska dalīšanas instrumenta darbību izmēģinājuma posmā, lai varētu optimizēt minēto instrumentu.

Neatkarīgu vispārēju novērtējumu veic 2015. gadā pēc projektu obligāciju galīgo darbību apstiprināšanas. Tajā cita starpā izskata pievienoto vērtību, papildināmību salīdzinājumā ar citiem Savienības vai dalībvalstu instrumentiem un citām ilgtermiņa parādu finansēšanas formām, panākto pastiprinošo ietekmi, iesaistīto risku novērtējumu, kā arī radīto vai koriģēto kropļojošo ietekmi, ja tāda ir. Novērtējumā izskata arī ietekmi uz projektu finansiālo dzīvotspēju, obligāciju emisijas apjomu, noteikumiem un izmaksām, plašāku ietekmi uz obligāciju tirgiem, kā arī kreditoru un iepirkuma kontroles aspektus. Ja iespējams, tajā sniedz arī izmaksu salīdzinājumu ar alternatīvām projektu finansēšanas iespējām, tostarp banku aizdevumiem. Izmēģinājuma posmā novērtē katru atlasīto projektu.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 11. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS

(1)  OV C 143, 22.5.2012., 134. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 10. jūlija lēmums.

(3)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(4)  OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.”

Komisijas paziņojums

Saskaņā ar 49. punktu Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību Komisijai ir reizi gadā jāiesniedz ziņojums budžeta lēmējiestādei par finanšu instrumentiem. 2012. gada ziņojums pa daļai attieksies uz ES un EIB projektu obligāciju iniciatīvu, lai nodrošinātu projektu finansējumu.

Šajā sakarā un ņemot vērā šīs iniciatīvas izmēģinājuma fāzes ierobežoto darbības laiku, Komisija vēlas precizēt, ka 14 apsvērumā izmantotais formulējums “izmēģinājuma fāzes laikā sagatavos ziņojumu reizi sešos mēnešos” un 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 1. panta 4. punktā, 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 7. punktā izmantotais formulējums “izmēģinājuma fāzes laikā … sniegs ziņojumu reizi sešos mēnešos” jāsaprot, ka Komisija Padomei un Parlamentam tieši iesniegs attiecīgus apliecinošos dokumentus un nevis oficiālu ziņojumu, kura izstrādei būtu nepieciešami nesamērīgi pūliņi salīdzinājumā ar izmēģinājuma fāzes ierobežoto ietekmi.