I PIELIKUMS

“SATIKSMES NODROŠINĀŠANAS UN VADĪBAS” APAKŠSISTĒMAS SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

SATURS

1.

IEVADS

1.1.	Tehniskā darbības joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.	Apakšsistēma

2.2.	Darbības joma

2.2.1.

Personāls un vilcieni

2.2.2.

Principi

2.2.3.

Piemērojamība pašreizējiem ritekļiem un infrastruktūrai

3.	PAMATPRASĪBAS

3.1.	Atbilstība pamatprasībām

3.2.	Pamatprasību pārskats

4.	APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.

Ievads

4.2.	Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1.

Vispārīgas prasības

4.2.1.2.

Dokumentācija vilcienu vadītājiem

4.2.1.2.1.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata

4.2.1.2.2.

Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts

4.2.1.2.2.1.

Maršruta apraksta sagatavošana

4.2.1.2.2.2.

Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

4.2.1.2.2.3.

Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā

4.2.1.2.3.

Kustības grafiki

4.2.1.2.4.

Ritošais sastāvs

4.2.1.3.

Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji

4.2.1.4.

Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

4.2.1.5.

Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

4.2.2.

Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas

4.2.2.1.

Vilciena redzamība

4.2.2.1.1.

Vispārīga prasība

4.2.2.1.2.

Vilciena priekšgals

4.2.2.1.3.

Vilciena astes daļa

4.2.2.1.3.1.

Pasažieru vilcieni

4.2.2.1.3.2.

Starptautiskās satiksmes kravas vilcieni

4.2.2.1.3.3.

Kravas vilcieni, kas nešķērso dalībvalstu robežu

4.2.2.2.

Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1.

Vispārīga prasība

4.2.2.2.2.

Brīdinājuma ierīču kontrole

4.2.2.3.

Ritekļu identifikācija

4.2.2.4.

Pasažieru un kravas drošība

4.2.2.4.1.

Kravas drošība

4.2.2.4.2.

Pasažieru drošība

4.2.2.5.

Vilciena sastāvs

4.2.2.6.

Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1.

Obligātās prasības bremžu sistēmai

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas veiktspēja

4.2.2.7.

Vilciena darbgatavības nodrošināšana

4.2.2.7.1.

Vispārīga prasība

4.2.2.7.2.

Vajadzīgie dati

4.2.2.8.

Prasības attiecībā uz gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmību

4.2.2.9.

Vilciena vadītāja modrības kontrole

4.2.3.

Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas

4.2.3.1.

Vilcienu plānošana

4.2.3.2.

Vilcienu identifikācija

4.2.3.2.1.

Vilciena kustības numura formāts

4.2.3.3.

Vilciena atiešana

4.2.3.3.1.

Pārbaudes un testi pirms atiešanas

4.2.3.3.2.

Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

4.2.3.4.

Satiksmes vadība

4.2.3.4.1.

Vispārīgas prasības

4.2.3.4.2.

Ziņošana par vilcienu

4.2.3.4.2.1.

Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju

4.2.3.4.2.2.

Paredzētais nodošanas laiks

4.2.3.4.3.

Bīstamās kravas

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

4.2.3.5.

Datu reģistrēšana

4.2.3.5.1.

Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

4.2.3.5.2.

Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

4.2.3.6.

Traucēts ekspluatācijas režīms

4.2.3.6.1.

Ieteikumi citiem izmantotājiem

4.2.3.6.2.

Ieteikumi vilcienu vadītājiem

4.2.3.6.3.

Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

4.2.3.7.

Avārijas situāciju pārvaldība

4.2.3.8.

Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

4.3.	Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.

Saskarnes ar infrastruktūras SITS

4.3.2.

Saskarnes ar vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas SITS

4.3.3.

Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1.

Saskarnes ar lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS

4.3.3.2.

Saskarnes ar kravas vagonu SITS

4.3.3.3.

Saskarnes ar ātrgaitas ritošā sastāva SITS

4.3.4.

Saskarnes ar energoapgādes SITS

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi

4.6.	Profesionālā kvalifikācija

4.6.1.

Profesionālā kompetence

4.6.1.1.

Profesionālās zināšanas

4.6.1.2.

Spēja praktiski izmantot zināšanas

4.6.2.

Lingvistiskā kompetence

4.6.2.1.

Principi

4.6.2.2.

Zināšanu līmenis

4.6.3.

Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana

4.6.3.1.

Pamatelementi

4.6.3.2.

Mācību vajadzību analīze

4.6.3.2.1.

Mācību vajadzību analīzes izstrāde

4.6.3.2.2.

Mācību vajadzību analīzes atjaunināšana

4.6.3.2.3.

Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam

4.6.3.2.3.1.

Zināšanas par infrastruktūru

4.6.3.2.3.2.

Zināšanas par ritošo sastāvu

4.6.3.2.3.3.

Palīgpersonāls

4.7.	Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1.

Ievads

4.7.2.

Svītrots

4.7.3.

Svītrots

4.7.4.

Medicīniskās pārbaudes un psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.1.

Pārbaudes pirms pieņemšanas darbā

4.7.4.1.1.

Medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

4.7.4.1.2.

Psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.2.

Pārbaudes pēc pieņemšanas darbā

4.7.4.2.1.

Periodisko medicīnisko pārbaužu biežums

4.7.4.2.2.

Periodisko medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

4.7.4.2.3.

Papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums

4.7.5.

Medicīniskās prasības

4.7.5.1.

Vispārīgas prasības

4.7.5.2.

Redzes prasības

4.7.5.3.

Dzirdes prasības

4.8.	Infrastruktūras un ritekļu reģistri

4.8.1.

Infrastruktūra

4.8.2.

Ritošais sastāvs

5.	SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.	Definīcijas

5.2.	Komponentu saraksts

6.	KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.	Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.	Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1.

Principi

7.	ĪSTENOŠANA

7.1.

Principi

7.2.	Īstenošanas pamatnostādnes

7.3.	Īpaši gadījumi

7.3.1.

Ievads

7.3.2.

Īpašu gadījumu saraksts

7.3.2.1.

Īpašs pagaidu gadījums (T1) – Igaunija, Latvija un Lietuva

7.3.2.2.

Īpašs pagaidu gadījums (T2) – Īrija un Apvienotā Karaliste

A papildinājums.

ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi

B papildinājums.

Citi noteikumi, kas ļauj nodrošināt saskaņotu ekspluatāciju

C papildinājums:

Ar drošību saistītas komunikācijas metodika

D papildinājums.

Informācija, kam jābūt pieejamai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam saistībā ar maršrutiem, kurus tas plāno izmantot

E papildinājums.

Valodas un saziņas prasmju līmenis

F papildinājums

G papildinājums

H papildinājums

I papildinājums

J papildinājums.

Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu pavadīšanas pienākumu pildīšanai

K papildinājums

L papildinājums.

Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu sagatavošanas pienākumu pildīšanai

M papildinājums

N papildinājums

O papildinājums

P papildinājums.

Eiropas ritekļa numura un saistītā alfabētiskā marķējuma uzraksts uz korpusa

Q papildinājums

R papildinājums

S papildinājums

T papildinājums.

Bremzēšanas raksturlielumi

U papildinājums.

Atklāto punktu saraksts

V papildinājums

W papildinājums.

Skaidrojošā vārdnīca

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk “SITS”) attiecas uz Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 1. punkta sarakstā iekļauto satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu. Plašāka informācija par šo apakšsistēmu sniegta šā pielikuma 2. nodaļā.

Ja nepieciešams, SITS izšķir prasības parastajiem un ātrgaitas dzelzceļiem, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 2.1. nodaļā.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 1. pantu ir Eiropas dzelzceļa sistēma, izņemot sistēmas un tīklus, kas minēti Direktīvas 2008/57/EK 1. panta 3. punktā.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

a)	norādīta tās paredzētā darbības joma, t. i., satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma – 2. nodaļa;

b)	noteiktas pamatprasības attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;

c)

noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz mērķa apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā paredzētajām dzelzceļa līniju, mezglu un/vai ritošā sastāva kategorijām – 4. nodaļa;

d)	noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, kam piemēro Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standartus, kuri vajadzīgi, lai panāktu Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;

e)	noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai – 6. nodaļa;

f)	norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija. Jo īpaši precizēts, kādi starpposmi jāīsteno un kurus elementus var piemērot, lai pakāpeniski pārietu no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu – 7. nodaļa;

g)	norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija un veselības un darba drošības nosacījumi, kas vajadzīgi attiecīgās apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī SITS īstenošanai – 4. nodaļa.

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Šie gadījumi norādīti 7. nodaļā.

Šīs SITS 4. nodaļā iekļauti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas attiecas uz šā pielikuma 1.1. un 1.2. punktā norādīto darbības jomu.

2.   APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.   Apakšsistēma

“Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēma Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.5. punktā aprakstīta šādi:

2.2.   Darbības joma

Šo SITS piemēro infrastruktūras pārvaldītāju (turpmāk “IP”) un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu (turpmāk “DzPU”) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai, kas attiecas uz vilcienu ekspluatāciju Eiropas dzelzceļa sistēmā, kā definēts 1.2. punktā.

2.2.1.   Personāls un vilcieni

SITS 4.6. un 4.7. punkts attiecas uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus pienākumus kā vilciena pavadīšana, ja tie ir saistīti ar valsts robežu šķērsošanu un darbu aiz jebkuras vietas, kura infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta kā “robeža” un iekļauta tā drošības atļaujā.

SITS 4.6.2. punkts attiecas arī uz vilcienu vadītājiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/59/EK (1) VI pielikuma 8. punktā. Ja darbs jāveic tikai līdz jebkurai “robežas” vietai, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā, neuzskata, ka personāls šķērso valsts robežu.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus pienākumus kā vilcienu dispečera pienākumi un vilcienu kustības atļaušana, attiecas profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus pienākumus, kuri saistīti ar pēdējiem vilciena sagatavošanas darbiem, pirms tam paredzēts šķērsot valsts robežu, un strādā aiz jebkuras “robežas” vietas, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā, attiecas 4.6. punkts par veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm. Ja visi ritekļi vilcienā, kas šķērso valsts robežu, šķērso to tikai līdz “robežas” vietai, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā, neuzskata, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.

Iepriekš teikto var apkopot 1. un 2. tabulā.

1.   tabula

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valsts robežu un turpina kustību aiz vietas, kas noteikta kā “robeža”

Pienākums	Profesionālā kvalifikācija	Medicīniskās prasības
Vilcienu pavadīšana	4.6.	4.7.
Vilcienu kustības atļaušana	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilcienu sagatavošana	4.6.	Savstarpēja atzīšana
Vilcienu dispečera pienākumi	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana

2.   tabula

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valsts robežu vai šķērso to tikai līdz vietai, kas noteikta kā “robeža”

Pienākums	Profesionālā kvalifikācija	Medicīniskās prasības
Vilcienu pavadīšana	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilcienu kustības atļaušana	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilcienu sagatavošana	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana
Vilcienu dispečera pienākumi	Savstarpēja atzīšana	Savstarpēja atzīšana

2.2.2.   Principi

Šī SITS attiecas uz tiem “satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā), attiecībā uz kuriem galvenokārt pastāv DzPU un IP ekspluatācijas saskarnes un kuri īpaši veicina savstarpēju izmantojamību.

DzPU un IP jānodrošina, lai tiktu izpildītas visas prasības attiecībā uz noteikumiem, procedūrām un dokumentiem, nosakot atbilstošus procesus. Šo procesu organizācijai ir būtiska nozīme DzPU un IP drošības pārvaldības sistēmā (turpmāk “DPS”), kas jāizveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (2) prasībām. DPS pirms drošības sertifikātu/atļauju piešķiršanas novērtē attiecīgās valsts drošības iestādes (turpmāk “VDI”).

2.2.3.   Piemērojamība pašreizējiem ritekļiem un infrastruktūrai

Lai gan šajā SITS iekļautās prasības pārsvarā ir saistītas ar procesiem un procedūrām, daļa no tām attiecas arī uz ekspluatācijai svarīgiem fiziskiem elementiem, vilcieniem un ritekļiem.

Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti tajās strukturālajās SITS, kas attiecas uz apakšsistēmām, piemēram, ritošā sastāva apakšsistēmu. Šajā SITS ņemtas vērā šo elementu ekspluatācijas funkcijas.

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Atbilstība pamatprasībām

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 4. panta 1. punktu Eiropas dzelzceļa sistēmai, tās apakšsistēmām un to savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgā veidā noteiktas minētās direktīvas III pielikumā.

3.2.   Pamatprasību pārskats

Pamatprasības attiecas uz:

—

drošību,

—	drošumu un darbgatavību,

—	veselības aizsardzību,

—	vides aizsardzību,

—	tehnisko savietojamību.

Saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK pamatprasības var būt vispārīgi piemērojamas visai Eiropas dzelzceļa sistēmai vai īpaši noteiktas katrai apakšsistēmai un tās komponentiem.

Turpmāk 3. tabulā sniegts kopsavilkums par atbilstību starp šo SITS un Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

3.   tabula

Punkts

Punkta nosaukums

Drošība

Drošums un darbgatavība

Veselība

Vides aizsardzība

Tehniskā savietojamība

Satiksmes nodrošināšanai un vadībai īpaši piemērojamās pamatprasības

1.1.1

1.1.2

1.1.3

1.1.4

1.1.5

1.2

1.3.1

1.3.2

1.4.1

1.4.2

1.4.3

1.4.4

1.4.5

1.5

2.6.1

2.6.2

2.6.3

4.2.1.2.

Dokumentācija vilcienu vadītājiem

X

X

X

4.2.1.2.1.

Procedūru rokasgrāmata

X

X

X

4.2.1.2.2.

Maršruta apraksts

X

X

4.2.1.2.2.1.

Maršruta apraksta sagatavošana

X

4.2.1.2.2.2.

Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

X

X

4.2.1.2.2.3.

Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā

X

X

X

4.2.1.2.3.

Kustības grafiki

X

X

X

4.2.1.2.4.

Ritošais sastāvs

X

X

X

4.2.1.3.

Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji

X

X

X

4.2.1.4.

Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

X

X

X

4.2.1.5.

Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

X

X

X

X

4.2.2.1.

Vilciena redzamība

X

X

X

4.2.2.1.1.

Vispārīga prasība

X

X

X

4.2.2.1.2.

Vilciena priekšgals

X

X

X

4.2.2.1.3.

Vilciena astes daļa

X

X

X

4.2.2.2.

Vilciena dzirdamība

X

X

X

X

4.2.2.2.1.

Vispārīga prasība

X

X

X

4.2.2.2.2.

Kontrole

X

X

4.2.2.3.

Ritekļu identifikācija

X

X

X

4.2.2.4.

Pasažieru un kravas drošība

X

4.2.2.5.

Vilciena sastāvs

X

4.2.2.6.

Vilciena bremzēšana

X

X

X

4.2.2.6.1.

Obligātās prasības bremžu sistēmai

X

X

X

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas veiktspēja

X

X

X

4.2.2.7.

Vilciena darbgatavības nodrošināšana

X

X

X

4.2.2.7.1.

Vispārīga prasība

X

X

4.2.2.7.2.

Vajadzīgie dati

X

X

4.2.2.8.

Prasības attiecībā uz signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmību

X

X

4.2.2.9.

Vilciena vadītāja modrības kontrole

X

4.2.3.1.

Vilcienu plānošana

X

X

X

4.2.3.2.

Vilcienu identifikācija

X

X

X

4.2.3.3.

Vilciena atiešana

X

X

4.2.3.3.1.

Pārbaudes un testi pirms atiešanas

X

X

X

X

4.2.3.3.2.

Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

X

X

X

X

4.2.3.4.

Satiksmes vadība

X

X

X

4.2.3.4.1.

Vispārīgas prasības

X

X

X

4.2.3.4.2.

Ziņošana par vilcienu

X

X

X

4.2.3.4.2.1.

Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju

X

X

4.2.3.4.2.2.

Paredzētais nodošanas laiks

X

X

4.2.3.4.3.

Bīstamās kravas

X

X

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

X

X

4.2.3.5.

Datu reģistrēšana

X

X

4.2.3.5.1.

Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

X

X

4.2.3.5.2.

Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

X

X

4.2.3.6.

Traucēts ekspluatācijas režīms

X

X

X

4.2.3.6.1.

Ieteikumi citiem izmantotājiem

X

X

4.2.3.6.2.

Ieteikumi vilcienu vadītājiem

X

4.2.3.6.3.

Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

X

X

X

4.2.3.7.

Avārijas situāciju pārvaldība

X

X

X

4.2.3.8.

Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

X

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

X

X

4.6.

Profesionālā kvalifikācija

X

X

X

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

X

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, 2.2. punktā aprakstītā satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma aptver tikai šajā nodaļā noteiktos elementus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK (3) infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir visu to attiecīgo prasību noteikšana, kas ir obligātas vilcieniem, kuriem ir atļauta kustība tā tīklā, ņemot vērā atsevišķu dzelzceļa līniju ģeogrāfiskās īpatnības un šajā nodaļā izklāstītās funkcionālās un tehniskās specifikācijas.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:

—	uz personālu attiecināmas specifikācijas,

—	uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas,

—	uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas.

4.2.1.   Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1.   Vispārīgas prasības

Šis punkts attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, veicot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.

1)	Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbinieki, kas a) vada vilcienus (turpmāk šajā SITS “vilciena vadītājs”) un ir vilciena apkalpes locekļi; b) veic pienākumus vilcienā (izņemot vilciena vadīšanu) un ir vilciena apkalpes locekļi; c) sagatavo vilcienus;

2)	infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas atbild par vilcienu kustības atļaušanu.

Prasības attiecas uz šādām jomām:

—	dokumentācija

—	komunikācija

Turklāt attiecībā uz 2.2.1. punktā minēto personālu šajā SITS ir izklāstītas prasības, kas attiecas uz:

—	kvalifikāciju (sk. 4.6. punktu un L papildinājumu),

—	veselības un drošības nosacījumiem (sk. 4.7. punktu)

4.2.1.2.   Dokumentācija vilcienu vadītājiem

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ekspluatē vilcienus, jānodrošina vilcienu vadītājiem visa viņu pienākumu izpildei vajadzīgā informācija un dokumentācija.

Šajā informācijā jāņem vērā nepieciešamie elementi, kas attiecas uz ekspluatāciju normālā un traucētā režīmā un avārijas situācijās maršrutos, kuros kursē vilcieni, kā arī attiecībā uz ritošo sastāvu, ko izmanto šajos maršrutos.

4.2.1.2.1.   Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata

Visas procedūras, kas jāievēro vilciena vadītājam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē ar nosaukumu “Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata” (“Driver’s Rule Book”).

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā jānosaka prasības normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā, kā arī avārijas situācijās, ar ko var saskarties vilciena vadītājs, visiem maršrutiem, kuros kursē vilciens, kā arī ritošajam sastāvam, ko izmanto šajos maršrutos.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā jāaptver divi skaidri noteikti aspekti:

—	kopīgo noteikumu un procedūru kopuma apraksts, kas ir spēkā visā TEN tīklā (ņemot vērā A, B un C papildinājuma saturu),

—	visu to nepieciešamo noteikumu un procedūru kopuma apraksts, kas katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgs.

Rokasgrāmatā jāiekļauj procedūras, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:

—	personāla drošība un aizsardzība,

—	vilcienu vadības iekārtas un signalizācija,

—	vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,

—	vilces līdzekļi un ritošais sastāvs,

—	starpgadījumi un avārijas.

Par vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas izstrādi atbild dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā vienādā formātā visai infrastruktūrai, kurā strādā tā vilcienu vadītāji.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā tā, lai vilcienu vadītāji varētu piemērot visus ekspluatācijas noteikumus.

Rokasgrāmatai jāpievieno divi pielikumi:

—	1. pielikums: Komunikācijas procedūru rokasgrāmata.

—	2. pielikums: Veidlapu paraugi.

Iepriekš noteiktas formas ziņojumiem un veidlapām jābūt infrastruktūras pārvaldītāju “darba” valodā.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas izstrādes un atjaunināšanas procesā jāievēro šādi posmi:

—	infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam attiecīgo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja darba valodā,

—	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādā sākotnējo vai atjaunināto dokumentu,

—	ja valoda, kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izvēlējies sagatavot vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatu, nav tā, kurā sagatavota attiecīgā sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vajadzības gadījumā nodrošina tulkojumu un/vai sniedz skaidrojošas piezīmes citā valodā.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.   Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts

Vilcienu vadītāji jānodrošina ar informāciju, kurā aprakstītas izmantojamās dzelzceļa līnijas un ar tām saistītās attiecīgās lauka iekārtas, kas ir saistītas ar vilciena vadīšanu. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā ar nosaukumu “Maršruta apraksts” (tas var būt gan parasts, gan elektronisks dokuments).

Obligāti jāsniedz vismaz šāda informācija:

—	vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,

—	kāpumu un kritumu norādes,

—	detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.

4.2.1.2.2.1.   Maršruta apraksta sagatavošana

Katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā maršruta apraksts vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē tā vilcieni.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbild par pilnīgu un pareizu maršruta apraksta izstrādi (piemēram, vajadzības gadījumā nodrošina tulkojumu un/vai sniedz skaidrojošas piezīmes), izmantojot infrastruktūras pārvaldītāju sniegto informāciju.

Maršruta aprakstā jāiekļauj šāda informācija (šis saraksts nav izsmeļošs):

a)	vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi: — signalizācijas tips un attiecīgais darba režīms (divceļu līnija, reversīva kustība, kustība pa kreiso vai pa labo pusi utt.), — energoapgādes veids, — zemes un vilciena radiosakaru iekārtas tips;

b)	kāpumu un kritumu norādes – ar kāpuma un krituma (slīpuma) vērtībām un atrašanās vietu;

c)

detalizēta dzelzceļa līnijas shēma: — uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi un citi svarīgi punkti, norādot to izvietojumu; — tuneļi, norādot to izvietojumu, nosaukumu, garumu, īpašu informāciju, piemēram, pāreju un drošības izeju esību, kā arī tādu drošu vietu izvietojumu, uz kurām var evakuēt pasažierus, — svarīgas vietas, piemēram, neitrālās sekcijas, — pieļaujamais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp vajadzības gadījumā norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz dažu tipu vilcieniem, — atbildīgais infrastruktūras pārvaldītājs, — komunikācijas līdzekļi saziņai ar satiksmes vadības/kontroles centru normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai maršruta apraksta saturs būtu pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.2.   Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

Infrastruktūras pārvaldītājam jāpaziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam par visiem saskaņā ar 4.2.1.2.2.1. punktu sniegtās informācijas pastāvīgajiem vai īslaicīgajiem grozījumiem.

Šie grozījumi katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsagrupē īpašā dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vilcieni.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai tā dokumenta saturs, kurā sagrupēti maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi, būtu pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.3.   Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā

Infrastruktūras pārvaldītājam jāinformē vilcienu vadītāji par jebkurām dzelzceļa līniju un attiecīgo lauka iekārtu pārmaiņām, par kurām nav paziņots kā par maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumiem, kā noteikts 4.2.1.2.2.2. punktā.

4.2.1.2.3.   Kustības grafiki

Informācija par vilcienu kustības grafiku palīdz nodrošināt precīzu vilcienu kustību un uzlabot pakalpojumu efektivitāti.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz vilcienu vadītājiem informācija, kas vajadzīga normālai vilciena vadīšanai, norādot vismaz:

—	vilcienu identifikāciju,

—	vilcienu kursēšanas dienas (vajadzības gadījumā),

—	pieturvietas un ar tām saistītās darbības,

—	citus laika punktus,

—	pienākšanas/atiešanas/garāmbraukšanas laikus katrā no šiem punktiem.

Šo informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā jābūt infrastruktūras pārvaldītāja sniegtai informācijai, var nodrošināt elektroniski vai papīra formātā.

Vilcienu vadītāju iepazīstināšanai ar šo informāciju jābūt saskaņotai visās līnijās, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vilcieni.

4.2.1.2.4.   Ritošais sastāvs

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz vilcienu vadītājiem visu informāciju, kas attiecas uz ritošā sastāva ekspluatāciju traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Dokumentācijā šādos gadījumos jāpievērš uzmanība arī konkrētajai saskarnei ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.

4.2.1.3.   Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums savam (vilcienu vai citam) personālam, kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, sniedz tādu informāciju par noteikumiem, procedūrām, ritošo sastāvu un maršrutu, kādu tas uzskata par vajadzīgu šo pienākumu pildīšanai. Šī informācija ir piemērojama gan normālā, gan traucētā ekspluatācijas režīmā.

Vilcienu personālam paredzētās informācijas struktūras, formāta, satura un izstrādes un atjaunināšanas procesa pamatā jābūt šīs SITS 4.2.1.2. apakšiedaļā izklāstītajai specifikācijai.

4.2.1.4.   Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

Visai informācijai, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistītu komunikāciju starp darbiniekiem, kuri atļauj vilcienu kustību, un vilciena apkalpi, jābūt izklāstītai:

—	dokumentos, kuros aprakstīti komunikācijas principi (C papildinājums),

—	dokumentā ar nosaukumu “Veidlapu paraugi”.

Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā darba valodā.

4.2.1.5.   Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

Valoda, ko izmanto ar drošību saistītā komunikācijā starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem (kā noteikts L papildinājumā) un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību, ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda (sk. skaidrojošo vārdnīcu).

Principi, kas jāievēro ar drošību saistītā komunikācijā starp vilciena apkalpi un darbiniekiem, kuri atļauj vilcienu kustību, ir izklāstīti C papildinājumā.

Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājs atbild par sava personāla ikdienas darbā lietojamās “darba” valodas publicēšanu.

Ja atbilstoši vietējai praksei jālieto arī otra valoda, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka šīs valodas lietošanas ģeogrāfiskās robežas.

4.2.2.   Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas

4.2.2.1.   Vilciena redzamība

4.2.2.1.1.   Vispārīga prasība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar signālierīcēm, kas apzīmē vilciena priekšgalu un astes daļu.

4.2.2.1.2.   Vilciena priekšgals

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams kā vilciens pēc ieslēgtiem priekšējiem baltas gaismas lukturiem un to izvietojuma.

Uz priekšu vērstajam vilciena pirmā ritekļa priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu trīsstūra formā, kā redzams attēlā. Šiem lukturiem vienmēr jābūt ieslēgtiem, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.

Priekšējiem lukturiem jāpadara vilciens pēc iespējas vieglāk pamanāms (piemēram, darbiniekiem, kas strādā uz sliežu ceļiem, un cilvēkiem, kuri izmanto publiskas pārbrauktuves) (gabarītlukturi), naktī un vājā apgaismojumā jānodrošina pietiekama redzamība vilciena vadītājam (izgaismojot priekšā esošo dzelzceļa līniju un gar līniju izvietotās informācijas zīmes/plāksnes utt.) (galvenie lukturi), un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošu vilcienu vadītājus.

Atstatums starp lukturiem, to augstums virs sliedēm, diametrs, gaismas intensitāte un emitētā gaismas stara izmēri un forma dienā un naktī ir noteikti ritošā sastāva SITS (turpmāk “RST SITS”’).

4.2.2.1.3.   Vilciena astes daļa

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina vajadzīgās signālierīces, kas apzīmē vilciena astes daļu. Astes daļas signāliem jābūt redzamiem tikai vilciena pēdējā ritekļa aizmugurē. Tie jāizvieto, kā norādīts attēlā.

4.2.2.1.3.1.   Pasažieru vilcieni

Pasažieru vilcienu astes daļas signālierīcei jābūt diviem vienmērīgas sarkanas gaismas lukturiem, kas atrodas uz šķērsass vienādā augstumā virs buferiem.

4.2.2.1.3.2.   Starptautiskās satiksmes kravas vilcieni

Dalībvalstis paziņo, kuras no turpmāk minētajām prasībām tās piemēros dalībvalsts tīklā attiecībā uz vilcieniem, kas šķērso dalībvalstu robežas:

vai nu

—	divus vienmērīgas sarkanas gaismas lukturus vai

—	divas šādas formas gaismu atstarojošas plāksnes ar baltiem sānu trīsstūriem un sarkanu augšējo un apakšējo trīsstūri:

Lukturi vai plāksnes jānovieto uz šķērsass vienādā augstumā virs buferiem. Dalībvalstīm, kas piemēro prasību par divu gaismu atstarojošu plākšņu izmantošanu, jāatzīst arī divi vienmērīgas sarkanas gaismas lukturi, kuri apzīmē vilciena astes daļu.

4.2.2.1.3.3.   Kravas vilcieni, kas nešķērso dalībvalstu robežu

Attiecībā uz kravas vilcieniem, kas nešķērso dalībvalstu robežu, vilciena astes daļas apzīmēšanas signālierīces ir atklāts punkts (sk. U papildinājumu).

4.2.2.2.   Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1.   Vispārīga prasība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar audiālu brīdinājuma ierīci, kas norāda uz vilciena tuvošanos.

4.2.2.2.2.   Brīdinājuma ierīču kontrole

Jābūt iespējai ieslēgt audiālo brīdinājuma ierīci no jebkuras vilciena vadīšanas pozīcijas.

4.2.2.3.   Ritekļu identifikācija

Katram riteklim jābūt Eiropas ritekļa numuram, lai to varētu atšķirt no jebkura cita dzelzceļa ritekļa. Numuram jābūt labi redzamam un izvietotam vismaz uz katras ritekļa garenvirziena sānu malas, kā norādīts P papildinājumā.

Eiropas ritekļa numurs sastāv no 12 cipariem. Sīkāka informācija ir sniegta Lēmumā 2007/756/EK.

Jābūt arī iespējai identificēt riteklim piemērojamus ekspluatācijas ierobežojumus.

4.2.2.4.   Pasažieru un kravas drošība

4.2.2.4.1.   Kravas drošība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai kravas ritekļu krava būtu droši un stingri nostiprināta visu brauciena laiku.

4.2.2.4.2.   Pasažieru drošība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai pasažieru pārvadāšana būtu droša visu brauciena laiku, sākot no vilciena atiešanas.

4.2.2.5.   Vilciena sastāvs

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā noteikumi un procedūras, kas tā personālam jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.

Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi:

a)

ritekļi — visiem vilciena ritekļiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro maršrutos, kuros notiks vilciena kustība, — visiem vilciena ritekļiem jāspēj braukt ar maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība, — nevienam vilciena riteklim nedrīkst būt pārsniegts noteiktais tehniskās apkopes intervāls (ne laika, ne nobrauktā attāluma ziņā), un to nedrīkst pārsniegt visā attiecīgā brauciena laikā un garumā;

b)

vilciens — ritekļu kombinācijai, kas veido vilcienu, jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem ierobežojumiem, un tā garums nedrīkst pārsniegt atiešanas un pienākšanas termināļos pieļaujamo maksimālo garumu, — dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbild par to, lai vilciens būtu tehniski gatavs braucienam un lai tā tehniskā gatavība saglabātos visu brauciena laiku;

c)	masa un ass slodze — vilciena masa nedrīkst pārsniegt maksimālo masu, ko pieļauj ierobežojumi attiecīgajā maršruta posmā, sakabju izturība, vilces jauda un citi attiecīgi vilciena raksturlielumi. Jāievēro ass slodzes ierobežojumi;

d)	vilciena maksimālais ātrums — nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā visi ierobežojumi attiecīgajos maršrutos, bremzēšanas veiktspēja, ass slodze un ritekļu tips;

e)	kinemātiskā apliece — vilciena ritekļu (ieskaitot jebkuru kravu) kinemātiskais gabarīts nedrīkst pārsniegt attiecīgajā maršruta posmā maksimāli pieļaujamos izmērus.

Bremzēšanas režīma vai vilces tipa dēļ konkrētiem vilcieniem var noteikt vai piemērot papildu ierobežojumus.

4.2.2.6.   Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1.   Obligātās prasības bremžu sistēmai

Visiem vilciena ritekļiem jābūt pievienotiem automātiskajai nepārtrauktas darbības bremžu sistēmai, kā noteikts ritošā sastāva SITS (Komisijas Lēmumi 2006/861/EK (4), 2008/232/EK (5) un 2011/291/ES (6)).

Jānodrošina ikviena vilciena pirmā un pēdējā ritekļa (tostarp visu vilces vienību) automātisko bremžu efektīva darbība.

Ja vilciens nejauši sadalās divās daļās, maksimālas bremzēšanas rezultātā abām atdalīto vagonu rindām automātiski jāapstājas.

4.2.2.6.2.   Bremzēšanas veiktspēja

Infrastruktūras pārvaldītājam jāinformē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi par vajadzīgo faktisko bremzēšanas veiktspēju. Vajadzības gadījumā šajā informācijā iekļauj nosacījumus attiecībā uz tādu bremzēšanas sistēmu izmantošanu, kas var ietekmēt infrastruktūru, piemēram, attiecībā uz magnētiskajām, reģeneratīvajām un virpuļstrāvas bremzēm.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi atbild par to, lai vilcieniem būtu pietiekama bremzēšanas veiktspēja, izstrādājot bremzēšanas noteikumus, kas to personālam jāievēro.

Noteikumus par bremzēšanas veiktspēju pārvalda infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmā.

Papildu prasības izklāstītas T papildinājumā.

4.2.2.7.   Vilciena darbgatavības nodrošināšana

4.2.2.7.1.   Vispārīga prasība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka process, lai nodrošinātu, ka visas ar drošību saistītās vilciena iekārtas ir pilnīgā darba kārtībā un vilciens var droši braukt.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par visiem vilciena raksturlielumu pārveidojumiem, kas ietekmē tā darbību, kā arī par visiem pārveidojumiem, kuri varētu ietekmēt vilciena atbilstību tam piešķirtajam ceļam.

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka un regulāri jāatjaunina nosacījumi un procedūras, kas attiecas uz vilcienu ekspluatāciju traucētā režīmā.

4.2.2.7.2.   Vajadzīgie dati

Datiem, ko vajag drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:

—	vilciena identifikācija,

—	par vilcienu atbildīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma identifikācija,

—	vilciena faktiskais garums,

—	norāde par to, ka vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav iepriekš paredzēts,

—	visi ekspluatācijas ierobežojumi, norādot attiecīgos ritekļus (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.),

—	infrastruktūras pārvaldītājam vajadzīgā informācija par bīstamo kravu pārvadājumiem.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai šie dati infrastruktūras pārvaldītājiem būtu pieejami pirms vilciena atiešanas.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāinformē infrastruktūras pārvaldītāji, ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.

4.2.2.8.   Prasības attiecībā uz gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmību

Vilciena vadītājam jāspēj saskatīt gar dzelzceļa līniju izvietotos signālus un zīmes, un tiem jābūt tādiem, lai vilciena vadītājs spētu tos saskatīt situācijā, kad vilciena vadītājam nepieciešams ievērot signālus un zīmes. Tas pats attiecas uz dzelzceļa līnijas malās izvietotām cita veida zīmēm, ja tās ir saistītas ar drošību.

Vilcienu vadītāju kabīņu konstrukcijai jābūt saskaņotai, lai vilciena vadītājs viegli varētu saskatīt attiecīgo viņam paredzēto informāciju.

4.2.2.9.   Vilciena vadītāja modrības kontrole

Vilcienā jābūt ierīcei, kas uzrauga vilciena vadītāja modrību. Tā iedarbojas, lai apstādinātu vilcienu, ja vilciena vadītājs noteiktā laikā nereaģē – laika intervāls ir precizēts ritošā sastāva SITS.

4.2.3.   Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas

4.2.3.1.   Vilcienu plānošana

Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir vajadzīgi, pieprasot vilciena ceļu.

4.2.3.2.   Vilcienu identifikācija

Katrs vilciens jāidentificē, piešķirot tam vilciena kustības numuru. Vilciena kustības numuru piešķir infrastruktūras pārvaldītājs, piešķirot vilciena ceļu, un par to jābūt informētam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un visiem vilciena ekspluatācijā iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Vilciena kustības numuram tīklā jābūt unikālam. Būtu jāizvairās no vilciena kustības numura maiņas vilciena brauciena laikā.

4.2.3.2.1.   Vilciena kustības numura formāts

Vilciena kustības numura formāts ir noteikts Komisijas 2012. gada 25. janvāra Lēmumā 2012/88/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām (7) (turpmāk “CCS SITS”).

4.2.3.3.   Vilciena atiešana

4.2.3.3.1.   Pārbaudes un testi pirms atiešanas

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka vajadzīgās pārbaudes un testi (piemēram, attiecībā uz durvīm, kravu, bremzēm), lai nodrošinātu vilciena drošu atiešanu.

4.2.3.3.2.   Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums informē infrastruktūras pārvaldītāju par to, ka vilciens ir gatavs piekļūšanai tīklam.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pirms atiešanas un brauciena laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā ekspluatāciju un kas var ietekmēt vilciena kustību.

4.2.3.4.   Satiksmes vadība

4.2.3.4.1.   Vispārīgas prasības

Satiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un precīza dzelzceļa darbība, tostarp efektīva pakalpojumu pārtraukumu seku novēršana.

Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka procedūras un līdzekļi, lai nodrošinātu:

—	vilcienu vadību reālā laikā,

—	operatīvus pasākumus pēc iespējas efektīvākas infrastruktūras darbības uzturēšanai faktiskas vai paredzamas kavēšanās vai starpgadījumu gadījumā,

—	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu informēšanu šādos gadījumos.

Visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzīgos papildu procesus, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītājiem, var ieviest pēc vienošanās ar attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju.

4.2.3.4.2.   Ziņošana par vilcienu

4.2.3.4.2.1.   Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju

Infrastruktūras pārvaldītāji:

a)	nodrošina, ka to tīklos attiecīgos iepriekš noteiktos atskaites punktos reālā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, ierašanās vai garāmbraukšanas laiks un delta novirzes vērtība;

b)

sniedz īpašos datus, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju. Šajā informācijā jānorāda: — vilciena identifikācija, — atskaites punkta identifikācija, — dzelzceļa līnija, pa kuru brauc vilciens, — plānotais laiks atskaites punktā, — faktiskais laiks atskaites punktā (norādot, vai tas ir atiešanas, ierašanās vai garāmbraukšanas laiks; attiecībā uz starpposma atskaites punktiem, kuros vilciens apstājas, atsevišķi jāziņo ierašanās un atiešanas laiks), — par cik minūtēm agrāk vai vēlāk, nekā plānots, vilciens ierodas atskaites punktā, — sākotnējs skaidrojums par katru kavējumu, kas pārsniedz 10 minūtes vai citu saskaņā ar vilciena darbības uzraudzības režīmu noteiktu vērtību, — norāde, ka ziņojums par kādu vilcienu aizkavējas un par cik minūtēm tas aizkavējas, — iepriekšējās vilciena identifikācijas, ja tādas ir, — informācija par vilciena atcelšanu uz visu braucienu vai kādā brauciena posmā.

4.2.3.4.2.2.   Paredzētais nodošanas laiks

Infrastruktūras pārvaldītājam jāizstrādā process, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no paredzētā laika, kad vilcienu ir plānots nodot no viena infrastruktūras pārvaldītāja otram.

Tajā jāiekļauj informācija par pakalpojumu pārtraukumiem (problēmas apraksts un vieta).

4.2.3.4.3.   Bīstamās kravas

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka bīstamo kravu pārvadājumu uzraudzības procedūra.

Šajā procedūrā jāiekļauj:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (8) paredzētie noteikumi,

—	informācija vilciena vadītājam par bīstamo kravu atrašanos un izvietojumu vilcienā,

—	infrastruktūras pārvaldītājam vajadzīgā informācija par bīstamo kravu pārvadājumiem,

—	komunikācijas līniju noteikšana kopā ar infrastruktūras pārvaldītāju un īpašu pasākumu plānošana ar šīm kravām saistītu avārijas situāciju gadījumiem.

4.2.3.4.4.   Ekspluatācijas kvalitāte

Infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka procesi, lai uzraudzītu visu attiecīgo pakalpojumu efektivitāti.

Uzraudzības procesi jāizstrādā tā, lai tie dotu iespēju analizēt datus un noteikt pamattendences tiklab attiecībā uz cilvēku, kā uz sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultāti jāizmanto, lai noteiktu uzlabošanas pasākumus, kas paredzēti tādu notikumu cēloņu novēršanai vai mazināšanai, kuri varētu traucēt tīkla efektīvu darbību.

Ja šādi uzlabošanas pasākumi var dot labumu visam tīklam, tostarp citiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, tie attiecīgi jādara zināmi, ievērojot komercnoslēpumu.

Infrastruktūras pārvaldītājam pēc iespējas drīzāk jāizvērtē notikumi, kas ir radījuši būtiskus ekspluatācijas pārtraukumus. Vajadzības gadījumā un jo īpaši ja ir iesaistīts kāds to darbinieks, infrastruktūras pārvaldītājam jāuzaicina piedalīties analīzē attiecīgajā notikumā iesaistītos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus. Ja šādas analīzes rezultātā tiek izstrādāti ieteikumi par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu avāriju/starpgadījumu cēloņus, šie ieteikumi jādara zināmi visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo revīziju.

4.2.3.5.   Datu reģistrēšana

Dati, kas attiecas uz vilcienu kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, lai

—	atbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā starpgadījumu un avāriju novēršanas līdzekli,

—

pārliecinātos par vilciena vadītāja, vilciena un infrastruktūras darbību laikposmā līdz avārijai vai starpgadījumam un (attiecīgos gadījumos) uzreiz pēc tiem – tas ļautu noteikt ar vilciena vadīšanu vai vilciena iekārtām saistītos cēloņus un vajadzību pēc jauniem pasākumiem vai pastāvošo pasākumu izmaiņām, lai palīdzētu novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos,

—	reģistrētu informāciju par lokomotīves/vilces vienības un vilciena vadītāja darbību.

Jābūt iespējai pārliecināties par reģistrēto datu sakritību ar:

—	reģistrēšanas dienu un laiku,

—	reģistrētā notikuma precīzu ģeogrāfisko vietu (attālumu kilometros no identificējamas vietas),

—	vilciena identifikāciju,

—	vilciena vadītāja identitāti.

Prasības attiecībā uz šo datu glabāšanu, periodisku novērtēšanu un pieejamību ir noteiktas attiecīgajos tās dalībvalsts tiesību aktos:

—	kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir licencēts (attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vai

—	tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz ārpus vilciena reģistrētajiem datiem).

4.2.3.5.1.   Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

Infrastruktūras pārvaldītājam obligāti jāreģistrē šādi dati:

—	ar vilcienu kustību saistītu lauka iekārtu (signāli, pārmijas utt.) atteices,

—	sakarsušu bukšu konstatēšana, ja ir nodrošināta attiecīga ierīce,

—	komunikācija starp vilciena vadītāju un infrastruktūras pārvaldītāja darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību.

4.2.3.5.2.   Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam obligāti jāreģistrē šādi dati:

—	bīstama pabraukšana garām signāliem vai neatļauta pabraukšana garām zīmei “kustības atļaujas beigas”,

—	avārijas bremžu izmantošana,

—	vilciena braukšanas ātrums,

—	vilcienā uzstādīto vadības (signalizācijas) sistēmu izolēšana vai ignorēšana,

—	audiāla brīdinājuma ierīces (taures) izmantošana,

—	durvju vadības ierīču izmantošana (durvju atvēršana, aizvēršana),

—	sakarsušu bukšu konstatēšana, ja vilciens ir aprīkots ar sakarsušu bukšu atklāšanas ierīcēm,

—	tās kabīnes identifikācija, par kuru reģistrē datus turpmākai pārbaudei.

4.2.3.6.   Traucēts ekspluatācijas režīms

4.2.3.6.1.   Ieteikumi citiem izmantotājiem

Infrastruktūras pārvaldītājam kopā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, kā nekavējoties informēt vienam otru par visām situācijām, kas negatīvi ietekmē dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošību, darbību un/vai pieejamību.

4.2.3.6.2.   Ieteikumi vilcienu vadītājiem

Visos traucēta ekspluatācijas režīma gadījumos, kas saistīti ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildības jomu, infrastruktūras pārvaldītājam jāsniedz vilcienu vadītājiem oficiāli norādījumi par pasākumiem, kas jāveic, lai droši novērstu traucējumus.

4.2.3.6.3.   Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

Infrastruktūras pārvaldītājam kopā ar visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tā infrastruktūrā, un attiecīgos gadījumos kopā ar blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem jānosaka, jāpublicē un jādara pieejami atbilstoši rezerves pasākumi, kā arī jāsadala atbildība, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucēta ekspluatācijas režīma radītu negatīvu ietekmi.

Plānošanas prasībām un reaģēšanai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem traucējumu veidam un potenciālajai bīstamībai.

Šie pasākumi, kuros obligāti jāiekļauj tīkla normāla stāvokļa atjaunošanas plāni, var attiekties arī uz:

—	ritošā sastāva atteicēm (piemēram, tādām, kas var radīt būtiskus satiksmes pārtraukumus, bojātu vilcienu glābšanas darbu procedūrām),

—	infrastruktūras atteicēm (piemēram, elektrotīkla avārijām vai apstākļiem, kuros vilcienus var nākties novirzīt no rezervētā maršruta),

—	ekstremāliem laika apstākļiem.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un regulāri jāatjaunina kontaktinformācija infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem, ar kuriem var sazināties, ja rodas pakalpojumu pārtraukums, kas rada ekspluatācijas režīma traucējumus. Jānorāda kontaktinformācija gan darba laikā, gan ārpus darba laika.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par visām šīs kontaktinformācijas izmaiņām.

Infrastruktūras pārvaldītajam jāinformē visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi par visām tā kontaktinformācijas izmaiņām.

4.2.3.7.   Avārijas situāciju pārvaldība

Infrastruktūras pārvaldītājam, konsultējoties ar:

—	visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tā infrastruktūrā, vai attiecīgos gadījumos ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārstāvniecības struktūrām, kuri darbojas tā infrastruktūrā,

—	attiecīgos gadījumos ar blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem,

—	vietējām iestādēm, avārijas dienestu (tostarp ugunsdzēsības un glābšanas dienestu) pārstāvniecības struktūrām attiecīgi vietējā vai valsts līmenī,

jānosaka, jāpublicē un jādara pieejami atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu avārijas situāciju pārvaldību un atjaunotu dzelzceļa līnijas ekspluatāciju normālā režīmā.

Šie pasākumi parasti attiecas uz:

—	sadursmēm,

—	vilcienu ugunsgrēkiem,

—	vilcienu evakuāciju,

—	avārijām tuneļos,

—	starpgadījumiem ar bīstamām kravām,

—	nobraukšanu no sliedēm.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam visa īpašā informācija, kas attiecas uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu glābšanas darbiem vai novietošanu atpakaļ uz sliedēm.

Turklāt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā procesi pasažieru informēšanai par avārijas un drošības procedūrām, kas jāievēro vilcienā.

4.2.3.8.   Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka atbilstošas procedūras (piemēram, attiecībā uz sakaru līnijām, vilciena evakuācijas gadījumā veicamajiem pasākumiem), lai palīdzētu vilciena apkalpei traucēta ekspluatācijas režīma apstākļos novērst vai samazināt kavējumus tehnisku vai citādu ritošā sastāva atteiču dēļ.

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītās pamatprasības, saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas.

4.3.1.   Saskarnes ar infrastruktūras SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce parasto dzelzceļu infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Bremzēšanas veiktspēja	4.2.2.6.2.	Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm	4.2.7.2.
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi	4.1.2.2.2.	Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauces dzelzceļu ātrgaitas infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Personāls un vilcieni	2.2.1.	Profesionālā kompetence	4.6.

4.3.2.   Saskarnes ar vadības iekārtu un signalizācijas SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce vadības iekārtu un signalizācijas SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.	Lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmas	4.2.10.
Ekspluatācijas noteikumi	4.4.	Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmība	4.2.2.8.	Vilcienu vadības lauka iekārtu un signalizēšanas objektu redzamība	4.2.15.
Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.	Vilciena bremzēšana un tās raksturlielumi	4.2.2.
Vilciena numurs	4.2.3.2.1.	ETCS DMI	4.2.12.
		GSM-R DMI	4.2.13.
Datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.	Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā	4.2.14.

4.3.3.   Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1.   Saskarnes ar lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce parasto dzelzceļu lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā	4.2.3.6.3.	Avārijas sakabe	4.2.2.2.4.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Saskarne ar infrastruktūru: ass slodze un riteņa slodze	4.2.3.2.
Obligātās prasības bremžu sistēmai	4.2.2.6.1.	Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.4.5. .
Vilciena redzamība	4.2.2.1.	Ārējie lukturi	4.2.7.1.
Vilciena dzirdamība	4.2.2.2.	Taure	4.2.7.2.
Signālu saskatāmība	4.2.2.8.	Ārējā redzamība	4.2.9.1.3.
		Vējstikla optiskās īpašības	4.2.9.2.2.
		Iekšējais apgaismojums	4.2.9.1.8.
Vilciena vadītāja modrības kontrole	4.2.2.9.	Mašīnista darbības uzraudzības funkcija	4.2.9.3.1.
Datu reģistrēšana	4.2.3.5.2.	Datu reģistrēšanas ierīce	4.2.9.6.

4.3.3.2.   Saskarnes ar kravas vagonu SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Vilciena astes daļa	4.2.2.1.3.2.	Astes daļas lukturu piestiprināšanas ierīces	4.2.6.3.
Vilciena astes daļa	4.2.2.1.3.2.	Astes daļas lukturi	E pielikums
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Gabarīta noteikšana	4.2.3.1.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Saderība ar līniju slodzes noturību	4.2.3.2.
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā	4.2.3.6.3.	Celšana un pacelšana ar domkratu	4.2.2.2.
Vilciena bremzēšana	4.2.2.6.	Bremzes	4.2.4.

4.3.3.3.   Saskarnes ar ātrgaitas ritošā sastāva SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauces uz ātrgaitas ritošā sastāva SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Minimālā bremžu darbības efektivitāte	4.2.4.1.
Obligātās prasības bremžu sistēmai	4.2.2.6.1.	Bremžu sistēmas prasības	4.2.4.3.
Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.2.
Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.2.	Induktīvās bremzes	4.2.4.5.
Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.2.	Apturēta vilciena aizsardzība	4.2.4.6.
Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.2.	Bremžu darbības efektivitāte stāvā slīpumā	4.2.4.7.
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā	4.2.1.2.2.3.
Prasības pasažieru vagoniem	4.2.2.4.	Piekļuve	4.2.2.4.
		Trauksmes signāls pasažieriem	4.2.5.3.
		Avārijas izejas	4.2.7.1.
Vilciena priekšgals	4.2.2.1.2.	Priekšējās un aizmugurējās apgaismojuma ierīces	4.2.7.4.1.
Vilciena astes daļa	4.2.2.1.3.	Priekšējās un aizmugurējās apgaismojuma ierīces	4.2.7.4.1.
Vilciena dzirdamība	4.2.2.2.	Taure	4.2.7.4.2.
Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju redzamība	4.2.2.8.	Priekšējais stikls un vilciena priekšgals	4.2.2.7.
Vilciena vadītāja modrības kontrole	4.2.2.9.	Vadītāja avārijas/trauksmes ierīce	4.2.7.8.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Gala sakabes un sakabināšanas noteikumi vilciena sastāva vilkšanai	4.2.2.2.
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā	4.2.3.6.3.
Ārkārtas situācijas vadība	4.2.3.7.	Sakabe	K pielikums
		Maksimālais vilciena garums	4.2.3.5.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.	Ass gultņa veseluma uzraudzība	4.2.3.3.2.
		Ritošā sastāva dinamiskās īpašības	4.2.3.4.
Smiltnīcas izmantošana	B papildinājums (C1)	Smiltnīcas izmantošana	4.2.3.10.
Vilciena apkalpes zināšanas par vilciena funkcijām	4.2.2.5.	Vilciena konstrukcija	4.2.1.2.
	J papildinājums.	Kontroles un diagnostikas koncepcijas	4.2.7.10.
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā	4.2.3.6.3.	Gala sakabes un sakabināšanas noteikumi vilciena sastāva vilkšanai	4.2.2.2.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Sakabe	K pielikums
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.	Ārkārtas pasākumi	4.2.7.1.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Ugunsdrošība	4.2.7.2.
Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.2.	Kontroles un diagnostikas koncepcijas	4.2.7.10.
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā	4.2.1.2.2.3.	Balasta pacelšana	4.2.3.11.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Vides apstākļi	4.2.6.1.
Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli	4.2.3.3.2.
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā	4.2.1.2.2.3.	Sānvējš	4.2.6.3.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā	4.2.1.2.2.3.	Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos	4.2.6.4.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Ārējais troksnis	4.2.6.5.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Ugunsdrošība	4.2.7.2.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Celšanas/vilkšanas procedūras	4.2.7.5.
Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.2.	Īpašas specifikācijas tuneļiem	4.2.7.11.
		J papildinājums.
Maršruta apraksta sagatavošana	4.2.1.2.2.1.	Avārijas apgaismojuma sistēmas	4.2.7.12.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.
Palīgpersonāls	4.6.3.2.3.3.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Vilces raksturlielumu prasības	4.2.8.1.
Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli	4.2.3.3.2.
Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli	4.2.3.3.2.	Piedziņas riteņa un sliedes saķeres spēka prasības	4.2.8.2.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.
Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts	4.2.1.2.2.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.	Funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas saistītas ar elektroenerģijas apgādi	4.2.8.3.
Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts	4.2.1.2.2.

4.3.4.   Saskarnes ar energoapgādes SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce parasto dzelzceļu energoapgādes SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts	4.2.1.2.2.	Elektroapgādes pārvaldība	4.4.2.
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā	4.2.1.2.2.3.
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi	4.2.1.2.2.2.	Darbu veikšana	4.4.3.

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauces ātrgaitas energoapgādes SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Personāls un vilcieni	2.2.1.	Profesionālā kompetence	4.6.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Noteikumiem un procedūrām, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt jaunas un atšķirīgas strukturālas apakšsistēmas, kuras paredzētas izmantošanai Eiropas dzelzceļu sistēmā, un jo īpaši tiem, kas ir tieši saistīti ar jaunas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju, identiskās situācijās jābūt identiskiem.

Tādēļ A papildinājumā ir noteikti Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS/ETCS) un ERTMS/GSM-R radiosistēmas ekspluatācijas noteikumi.

Citi ekspluatācijas noteikumi, ko Eiropas dzelzceļu sistēmā var standartizēt, tiks noteikti B papildinājumā.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

Nepiemēro

4.6.   Profesionālā kvalifikācija

Saskaņā ar šīs SITS 2.2.1. punktu šajā iedaļā ir aplūkota profesionālā un lingvistiskā kompetence, kā arī novērtēšanas process, kas jāveic, lai personāls iegūtu šo kompetenci.

4.6.1.   Profesionālā kompetence

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem ir jābūt ieguvušiem atbilstošu profesionālo kompetenci, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos pienākumus normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos. Šīs prasmes ietver profesionālās zināšanas un spēju tās praktiski izmantot.

Atsevišķu pienākumu izpildei vajadzīgie profesionālās kvalifikācijas obligātie elementi ir atrodami J un L papildinājumā.

4.6.1.1.   Profesionālās zināšanas

Ņemot vērā šos papildinājumus, vajadzīgās zināšanas atkarībā no attiecīgā darbinieka pienākumiem ir šādas:

a)

vispārējā dzelzceļa ekspluatācija, īpašu uzmanību pievēršot drošībai būtiskām darbībām: — darbinieka organizācijas drošības pārvaldības sistēmas darbības principi, — savstarpēji izmantojamā ekspluatācijā iesaistīto galveno personu uzdevumi un pienākumi, — apdraudējumu pienācīga novērtēšana, jo īpaši saistībā ar riskiem, kas attiecas uz dzelzceļa ekspluatāciju un vilces elektroapgādi;

b)	atbilstošas zināšanas par drošībai būtiskiem pienākumiem saistībā ar procedūrām un saskarnēm, kas attiecas uz: — dzelzceļa līnijām un lauka iekārtām, — ritošo sastāvu, — vidi.

4.6.1.2.   Spēja praktiski izmantot zināšanas

Lai spētu izmantot šīs zināšanas normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, personālam pilnīgi jāpārzina:

—	šo noteikumu un procedūru piemērošanas metodes un principi,

—	lauka iekārtu un ritošā sastāva, kā arī jebkuru īpašu ar drošību saistītu iekārtu izmantošanas process,

—	drošības pārvaldības sistēmas principi, lai izvairītos no jebkāda nevajadzīga riska radīšanas cilvēkiem un procesam.

Personālam turklāt vispārīgi jāspēj piemēroties dažādiem apstākļiem, kādos cilvēki var nonākt.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizveido kompetences pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka tiek novērtēta un uzturēta iesaistītā personāla individuālā kompetence. Papildus pēc vajadzības jārīko mācības, lai nodrošinātu zināšanu un prasmju regulāru atjaunināšanu, jo īpaši ņemot vērā sistēmas vai personu darbības vājās vietas un nepilnības.

4.6.2.   Lingvistiskā kompetence

4.6.2.1.   Principi

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānodrošina savu attiecīgo darbinieku kompetence šajā SITS noteikto komunikācijas protokolu un principu izmantošanā.

Ja infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda atšķiras no valodas, ko parasti lieto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma personāls, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vispārējā kompetences pārvaldības sistēmā šīs valodas un komunikācijas apguvei jāpievērš īpaša uzmanība.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem, kuru pienākumi liek sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, pietiekamā līmenī jāpārvalda infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda.

4.6.2.2.   Zināšanu līmenis

Zināšanu līmenim infrastruktūras pārvaldītāja valodā jābūt pietiekamam, lai garantētu drošību:

a)	tas nozīmē, ka vilciena vadītājam obligāti jāspēj: — nosūtīt un saprast visus šīs SITS C papildinājumā minētos ziņojumus, — efektīvi sazināties normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, — aizpildīt ar dokumenta “Veidlapu paraugi” izmantošanu saistītās veidlapas;

b)	citiem vilciena apkalpes locekļiem, kuru pienākumi liek sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem, jāspēj vismaz nosūtīt un saprast informāciju, kas raksturo vilcienu un tā ekspluatācijas stāvokli.

Norādījumi par atbilstošajiem kompetences līmeņiem ir izklāstīti E papildinājumā. Vilcienu vadītāju zināšanām jāatbilst vismaz trešajam līmenim. To darbinieku zināšanām, kas pavada vilcienus, jāatbilst vismaz otrajam līmenim.

4.6.3.   Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana

4.6.3.1.   Pamatelementi

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jānosaka sava personāla novērtēšanas process.

Būtu ieteicams ņemt vērā katru no turpmāk minētajiem elementiem.

A.	Personāla atlase — pieredzes un kompetences individuāls novērtējums, — vajadzīgo svešvalodu lietošanas prasmes vai apgūšanas spēju individuāls novērtējums.

B.	Sākotnējās profesionālās mācības — mācību vajadzību analīze, — mācību resursi, — pasniedzēju izglītošana.

C.	Sākotnējā novērtēšana — pamatnosacījumi, — novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus, — pasniedzēju kvalifikācija, — kompetenci apliecinoša sertifikāta izsniegšana.

D.	Kompetences uzturēšana — kompetences uzturēšanas principi, — izmantojamās metodes, — kompetences uzturēšanas procesa formalizācija, — novērtēšanas process.

E.	Kvalifikācijas paaugstināšana — pastāvīgu mācību (tostarp valodu apguves) principi.

4.6.3.2.   Mācību vajadzību analīze

4.6.3.2.1.   Mācību vajadzību analīzes izstrāde

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāveic sava attiecīgā personāla mācību vajadzību analīze.

Analīzē jānosaka gan piemērošanas joma, gan sarežģītība un jāņem vērā ar vilcienu ekspluatāciju saistītie riski – jo īpaši saistībā ar cilvēku spējām un to robežām (cilvēkfaktori) –, kurus var radīt:

—	infrastruktūras pārvaldītāju ekspluatācijas prakses atšķirības un riski, ko rada pāreja no viena infrastruktūras pārvaldītāja pie otra,

—	pienākumu, ekspluatācijas procedūru un komunikācijas protokolu atšķirības,

—	infrastruktūras pārvaldītāju personāla darba valodas atšķirības,

—	vietēji ekspluatācijas norādījumi, kuros var būt paredzētas īpašas procedūras vai speciālas iekārtas, kas jāizmanto dažos gadījumos, piemēram, konkrētā tunelī.

Norādījumi par elementiem, kas jāņem vērā, atrodami 4.6.1. punktā minētajos papildinājumos. Nosakot personāla mācību elementus, attiecīgi jāņem vērā šie norādījumi.

Var gadīties, ka, ievērojot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma paredzēto ekspluatācijas veidu vai infrastruktūras pārvaldītāja tīkla veidu, daži no 4.6.1. punktā minētajos papildinājumos iekļautajiem elementiem nebūs piemēroti. Mācību vajadzību analīzē jādokumentē par nepiemērotiem atzītie elementi, norādot iemeslus.

4.6.3.2.2.   Mācību vajadzību analīzes atjaunināšana

Katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka savu mācību vajadzību pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ņemot vērā tādus faktorus kā iepriekšējās revīzijas, sistēmas atgriezeniskā saite un zināmās noteikumu un procedūru, infrastruktūras un tehnoloģiju izmaiņas.

4.6.3.2.3.   Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam

4.6.3.2.3.1.   Zināšanas par infrastruktūru

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānodrošina, lai vilcienu personālam būtu atbilstošas zināšanas par attiecīgo infrastruktūru.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, saskaņā ar kuru vilcienu personāls apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilcieni. Šim procesam:

—	jāpamatojas uz informāciju par maršrutu, ko sniedz infrastruktūras pārvaldītājs, un

—	jābūt saskaņā ar 4.2.1. punktā aprakstīto procesu.

4.6.3.2.3.2.   Zināšanas par ritošo sastāvu

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, saskaņā ar kuru to vilcienu apkalpes apgūst un uztur zināšanas par vilces un ritošo sastāvu.

4.6.3.2.3.3.   Palīgpersonāls

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāgādā, lai palīgpersonāls (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas personāls), kas nepieder pie vilciena apkalpes, papildus pamatmācībām apgūtu zināšanas, ko vajag, lai izpildītu pilnībā apmācīto vilciena apkalpes locekļu norādījumus.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1.   Ievads

Personālam, kas 4.2.1. punktā minēts kā personāls, kurš saskaņā ar šīs SITS 2.2. punktu veic drošībai būtiskus pienākumus, jāatbilst vispārējo ekspluatācijas un drošības standartu izpildes nodrošināšanai vajadzīgajām piemērotības prasībām.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizstrādā un jādokumentē process, ko tie īsteno, lai personāls atbilstu to drošības pārvaldības sistēmā noteiktajām medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības prasībām.

Medicīniskās pārbaudes, kā norādīts 4.7.4. punktā, jāveic un visi ar tām saistītie lēmumi par darbinieku individuālo piemērotību jāpieņem atzītam arodslimību ārstam.

Darbinieki nedrīkst veikt drošībai būtisku darbu, ja viņu modrību mazina tādas vielas kā alkohols, narkotikas vai psihotropi medikamenti. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina procedūras, lai kontrolētu risku, ka personāls varētu ierasties darbā šo vielu iespaidā vai lietot šīs vielas darba vietā.

Attiecībā uz konkrētiem šādu vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiek sniegti dzelzceļa pakalpojumi.

4.7.2.   Svītrots

4.7.3.   Svītrots

4.7.4.   Medicīniskās pārbaudes un psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.1.   Pārbaudes pirms pieņemšanas darbā

4.7.4.1.1.   Medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

Medicīniskajās pārbaudēs jāiekļauj:

—	vispārēja veselības pārbaude

—	sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztvere) pārbaudes,

—	urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu saslimšanu konstatēšanai, pamatojoties uz klīnisko pārbaužu indikācijām,

—	pārbaudes narkotisku vielu klātbūtnes noteikšanai.

4.7.4.1.2.   Psiholoģiskais novērtējums

Psiholoģiskā novērtējuma mērķis ir palīdzēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pieņemt darbā un vadīt darbiniekus, kam ir tādas kognitīvās un psihomotorās spējas, uzvedības un personiskās īpašības, kuras ļauj droši pildīt uzticētos pienākumus.

Nosakot psiholoģiskā novērtējuma saturu, psihologam obligāti jāņem vērā šādi kritēriji, kas attiecas uz prasībām, kuras piemēro katrai drošības funkcijai:

a)	kognitīvie kritēriji: — uzmanība un koncentrēšanās spējas, — atmiņa, — uztveres spējas, — spriešanas spējas, — komunikācijas spējas;

b)	psihomotorie kritēriji: — reakcijas ātrums, — kustību koordinācija;

c)	uzvedības un personības kritēriji: — emocionālā paškontrole, — uzvedības stabilitāte, — autonomija, — apzinīgums.

Ja psihologs neņem vērā kādu no šiem elementiem, attiecīgais lēmums jāpamato un jādokumentē.

4.7.4.2.   Pārbaudes pēc pieņemšanas darbā

4.7.4.2.1.   Periodisko medicīnisko pārbaužu biežums

Vismaz viena sistemātiska medicīniskā pārbaude jāveic:

—	reizi piecos gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40 gadus,

—	reizi trīs gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62 gadiem,

—	katru gadu, ja darbinieks ir vecāks par 62 gadiem.

Arodslimību ārstam jānosaka biežākas pārbaudes, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.

4.7.4.2.2.   Periodisko medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

Ja darbinieks atbilst pirms darba sākšanas veicamās pārbaudes kritērijiem, periodiskajās specializētajās pārbaudēs obligāti jāiekļauj:

—	vispārēja veselības pārbaude,

—	sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztvere) pārbaudes,

—	urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu saslimšanu konstatēšanai, pamatojoties uz klīnisko pārbaužu indikācijām,

—	pārbaudes narkotisku vielu klātbūtnes noteikšanai, ja pastāv klīniskas indikācijas.

4.7.4.2.3.   Papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums

Papildus periodiskajām medicīniskajām pārbaudēm jāveic īpašas papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums, ja ir pamatots iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko piemērotību vai pamatotas aizdomas par narkotisku vielu lietošanu vai pārmērīgu un nepieņemamu alkohola lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc starpgadījuma vai avārijas, ko izraisījusi attiecīgās personas cilvēciska kļūda.

Darba devējam jāpieprasa medicīniskā pārbaude pēc jebkura slimības atvaļinājuma, kas pārsniedz 30 dienas. Atbilstošos gadījumos šī pārbaude var aprobežoties ar arodslimību ārsta veiktu novērtējumu, pamatojoties uz pieejamo medicīnisko informāciju, kas apliecina, ka slimība nav ietekmējusi darbinieka piemērotību darbam.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido sistēmas, lai nodrošinātu, ka šīs papildu pārbaudes un novērtējums tiek veikti pienācīgi.

4.7.5.   Medicīniskās prasības

4.7.5.1.   Vispārīgas prasības

Darbiniekiem nedrīkst būt tādu saslimšanu un nav atļauts lietot tādus medikamentus, kas var izraisīt:

—	pēkšņu samaņas zudumu,

—	apziņas un koncentrēšanās spēju vājināšanos,

—	pēkšņu rīcībnespēju,

—	līdzsvara un koordinācijas spēju vājināšanos,

—	būtiskus kustību ierobežojumus.

Darbinieku redzei un dzirdei jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.

4.7.5.2.   Redzes prasības

—	redzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā acs + kreisā acs; nosaka katrai acij atsevišķi) un vismaz 0,3 acij ar vājāko redzi,

—	korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija + 5, miopija – 8. Arodslimību ārsts izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar okulistu var atļaut vērtības ārpus šā intervāla,

—	redze vidējā attālumā un tuvumā: pietiekama ar vai bez palīglīdzekļiem,

—	atļauts lietot kontaktlēcas,

—	normāla krāsu redze: to nosaka, izmantojot atzītu testu, piemēram, Išiharas testu, ko vajadzības gadījumā papildina cits atzīts tests,

—	redzes lauks: normāls (nav tādu noviržu no normas, kas ietekmētu pienākumu pildīšanu),

—	redze abām acīm: ir,

—	binokulāra redze: ir,

—	kontrasta jutīgums: labs,

—	nav progresējošu acu slimību,

—	lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai tik bieži, kā noteicis arodslimību ārsts.

4.7.5.3.   Dzirdes prasības

Ar tonālo audiogrammu apstiprināta pietiekami laba dzirde, t. i.,

—	pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus,

—	par normu būtu jāuzskata šādas informācijas nolūkā sniegtas vērtības:

—	dzirdes vājums nedrīkst pārsniegt 40 dB uz 500 un 1 000 Hz,

—	dzirdes vājums nedrīkst pārsniegt 45 dB uz 2 000 Hz ausij ar sliktāko gaisa skaņas vadītspēju.

4.8.   Infrastruktūras un ritekļu reģistri

Ievērojot Direktīvas 2008/57/EK 33., 34. un 35. pantā aprakstīto infrastruktūras un ritekļu reģistru raksturlielumus, šie reģistri nav piemēroti satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām prasībām. Tāpēc šajā SITS attiecībā uz šiem reģistriem nekas nav noteikts.

Tomēr pastāv ekspluatācijas prasība, saskaņā ar kuru daži ar infrastruktūru saistīti datu elementi jādara pieejami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, bet daži ar ritošo sastāvu saistīti datu elementi jādara pieejami infrastruktūras pārvaldītājiem, kā noteikts 4.8.1. un 4.8.2. punktā. Abos gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un precīziem.

4.8.1.   Infrastruktūra

Prasības, kuras piemēro datu elementiem, kas ir saistīti ar dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kas ir jādara pieejami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ir noteiktas D papildinājumā. Par šo datu pareizību atbild infrastruktūras pārvaldītājs.

4.8.2.   Ritošais sastāvs

Infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt pieejamiem turpmāk minētajiem ar ritošo sastāvu saistītajiem datu elementiem. Par šo datu pareizību atbild ritekļa turētājs:

—	vai riteklis ir būvēts no materiāliem, kas varētu būt bīstami avārijas vai ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests),

—	ritekļa kopējais garums, ietverot buferus, ja tie ir.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcijas

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta f) apakšpunktu “savstarpējas izmantojamības komponenti” ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.

5.2.   Komponentu saraksts

Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentu nav.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

Tā kā šajā SITS nav noteikts neviens savstarpējas izmantojamības komponents, novērtēšanas pasākumi nav aplūkoti.

6.2.   Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1.   Principi

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir funkcionāla apakšsistēma.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam, kas iesniedz pieteikumu jauna vai grozīta drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanai, jāapliecina, ka tas savā drošības pārvaldības sistēmā ievēro šīs SITS prasības.

Atbilstības novērtēšanas kopīgās drošības metodes paredz, ka valsts drošības iestādēm jāizveido pārbaužu režīms, lai ikdienā uzraudzītu un kontrolētu atbilstību drošības pārvaldības sistēmai, tostarp visām SITS. Jāievēro, ka paziņotajām iestādēm nav atsevišķi jāvērtē neviens no šajā SITS iekļautajiem elementiem.

Šajā SITS iekļautās prasības, kas attiecas uz strukturālajām apakšsistēmām un ir norādītas punktā par saskarnēm (4.3. punktā), novērtē saskaņā ar attiecīgajām strukturālajām SITS.

7.   ĪSTENOŠANA

7.1.   Principi

Šīs SITS īstenošana un atbilstība SITS attiecīgajiem punktiem jānosaka saskaņā ar īstenošanas plānu, kas katrai dalībvalstij jāizstrādā attiecībā uz dzelzceļa līnijām, par kurām tā ir atbildīga.

Šajā plānā jāņem vērā:

a)	ar cilvēka faktoriem saistītās īpašās problēmas, ar kurām jāsaskaras, ekspluatējot attiecīgās dzelzceļa līnijas;

b)	katras iesaistītās dzelzceļa līnijas individuālie ekspluatācijas un drošības elementi; un

c)	vai aplūkojamie elementi jāīsteno: — attiecībā uz visiem vilcieniem konkrētā līnijā, — tikai attiecībā uz dažām līnijām, — attiecībā uz visām līnijām, — attiecībā uz visiem vilcieniem, kas kursē tīkla līnijās;

d)	saistība ar pārējo apakšsistēmu (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, ritošā sastāva utt.) īstenošanu.

Šajā posmā plānā jāņem vērā un jādokumentē jebkuri īpaši izņēmumi, kas varētu būt piemērojami.

Īstenošanas plānā jāņem vērā dažādi ieviešanas potenciāla līmeņi gadījumos, kad

a)	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk ekspluatāciju;

b)	tiek atjauninātas vai modernizētas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja pastāvošās ekspluatācijas sistēmas;

c)	ekspluatācijā tiek nodotas jaunas vai modernizētas infrastruktūras, energoapgādes, ritošā sastāva vai vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs ekspluatācijas procedūru kopums.

Saprotams, ka visus šīs SITS elementus nevar pilnībā ieviest, kamēr izmantojamā aparatūra (infrastruktūras, vilcienu vadības iekārtu u. c.) nav saskaņota. Tāpēc šajā nodaļā izklāstītās pamatnostādnes jāuzlūko tikai kā starpposms, lai atvieglotu pāreju uz mērķa sistēmu.

7.2.   Īstenošanas pamatnostādnes

Īstenošana aptver trīs skaidri noteiktus elementus:

a)	apstiprinājumu, ka pastāvošās sistēmas un procesi atbilst šīs SITS prasībām;

b)	pastāvošo sistēmu un procesu pielāgošanu, lai tie atbilstu šīs SITS prasībām;

c)

jaunas sistēmas un procesus, kas ir saistīti ar citu apakšsistēmu īstenošanu: — jaunas/modernizētas parasto dzelzceļu līnijas (infrastruktūras/energoapgādes apakšsistēma), — jaunas vai modernizētas ETCS signalizācijas iekārtas, GSM-R radioiekārtas, sakarsušu bukšu atklāšanas ierīces utt. (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma), — jauns ritošais sastāvs (ritošā sastāva apakšsistēma).

7.3.   Īpaši gadījumi

7.3.1.   Ievads

Turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos ir atļauts piemērot šādus īpašus noteikumus.

Īpašos gadījumus iedala divās grupās:

—	noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījumi), vai uz laiku (“T” gadījumi);

—	pagaidu gadījumos dalībvalstīm jāpanāk atbilstība attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2016. gadam (“T1” gadījumi), vai līdz 2024. gadam (“T2” gadījumi).

7.3.2.   Īpašu gadījumu saraksts

7.3.2.1.   Īpašs pagaidu gadījums (T1) – Igaunija, Latvija un Lietuva

Lai īstenotu šīs SITS 4.2.2.1.3.2. punktu, vilcieniem, ko ekspluatē tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tīklā, kurā sliežu ceļa platums ir 1 520 milimetru, var izmantot citu konkrētu vilciena astes daļas signālierīci.

7.3.2.2.   Īpašs pagaidu gadījums (T2) – Īrija un Apvienotā Karaliste

Lai īstenotu šīs SITS 4.2.3.2.1. punktu, Īrija un Apvienotā Karaliste esošajās sistēmās izmanto burtciparu numuru. Dalībvalstis nosaka prasības un termiņu pārejai no vilciena numura burtciparu formā uz vilciena numuru ciparu formā mērķa sistēmā.

---

(1)  OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.

(2)  OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

(3)  OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.

(4)  OV L 344, 8.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 84, 26.3.2008., 132. lpp.

(6)  OV L 139, 26.5.2011., 1. lpp.

(7)  OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.

(8)  OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.