I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

SATURS

1.

Ievads

1.1.	Tehniskā darbības joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	Apakšsistēmu definīcija un darbības joma

2.1.

Ievads

2.2.	Darbības joma

2.3.	Lietojuma līmeņi (ERTMS/ETCS)

3.	Pamatprasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām

3.1.	Vispārīgas prasības

3.2.	Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrētie aspekti

3.2.1.

Drošība

3.2.2.

Drošums un darbgatavība

3.2.3.

Veselības aizsardzība

3.2.4.

Vides aizsardzība

3.2.5.

Tehniskā savietojamība

3.2.5.1.

Inženiertehniskā savietojamība

3.2.5.1.1.

Fiziskie vides apstākļi

3.2.5.1.2.

Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

3.2.5.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savietojamība

4.	Apakšsistēmu raksturojums

4.1.

Ievads

4.2.	Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai

4.2.1.1.

Drošība

4.2.1.2.

Darbgatavība un drošums

4.2.2.

Borta ERTMS/ETCS funkcionalitāte

4.2.3.

Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte

4.2.4.

Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R

4.2.4.1.

Sakaru pamatfunkcija

4.2.4.2.

Balss un operatīvo sakaru izmantošana

4.2.4.3.

Datu pārraides izmantošana ETCS

4.2.5.

ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

4.2.5.1.

Radiosakari ar vilcienu

4.2.5.2.

Eurobalise sakari ar vilcienu

4.2.5.3.

Euroloop sakari ar vilcienu

4.2.6.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

4.2.6.1.

ERTMS/ETCS un B klases vilciena aizsardzība

4.2.6.2.

GSM-R radio datu apmaiņas un ERTMS/ETCS saskarne

4.2.6.3.

Nobrauktā attāluma mērīšana

4.2.7.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

4.2.7.1.

Funkcionālā saskarne starp RBC

4.2.7.2.

RBC/RBC

4.2.7.3.

GSM-R/lauka iekārtu ETCS

4.2.7.4.

Eurobalise/LEU

4.2.7.5.

Euroloop/LEU

4.2.8.

Šifratslēgu pārvaldība

4.2.9.

ETCS-ID pārvaldība

4.2.10.

Vilcienu lauka detektoru sistēmas

4.2.11.

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

4.2.12.

ERTMS/ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

4.2.13.

GSM-R DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

4.2.14.

Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

4.2.15.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība

4.2.16.

Vides apstākļi

4.3.	Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

4.3.1.

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

4.3.2.

Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

4.3.3.

Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

4.3.4.

Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi

4.5.1.

Iekārtas ražotāja atbildība

4.5.2.

Pieteikuma iesniedzēja atbildība par apakšsistēmas verifikāciju

4.6.	Profesionālā kompetence

4.7.	Veselības un drošības noteikumi

4.8.

Reģistri

5.	Savstarpējas izmantojamības komponenti

5.1.	Definīcija

5.2.	Savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts

5.2.1.

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

5.2.2.

Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana

5.3.	Komponentu darbības parametri un specifikācijas

6.	Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmu verificēšana

6.1.

Ievads

6.1.1.

Vispārīgie principi

6.1.2.

ERTMS/ETCS un GSM-R testēšanas principi

6.2.	Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

6.2.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

6.2.3.

Novērtēšanas prasības

6.2.4.

Īpašie jautājumi

6.2.4.1.

Borta ERTMS/ETCS

6.2.4.2.

Īpašais pārraides modulis (STM)

6.2.4.3.

“EK” atbilstības deklarācijas saturs

6.3.	Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

6.3.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

6.3.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

6.3.2.1.

Borta iekārtu apakšsistēma

6.3.2.2.

Lauka iekārtu apakšsistēma

6.3.2.3.

Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

6.3.3.

Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

6.3.4.

Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

6.4.	Noteikumi par daļēju atbilstību

6.4.1.

Ievads

6.4.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtējums

6.4.3.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļēja atbilstība to savstarpējas izmantojamības komponenta(-u) ierobežotu izmantošanas apstākļu dēļ

7.	Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS ieviešana

7.1.

Ievads

7.2.	Vispārīgi piemērojami noteikumi

7.2.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vai tās daļu modernizācija vai atjaunināšana

7.2.2.

Mantotās sistēmas

7.2.3.

Īpašo pārraides moduļu pieejamība

7.2.4.

B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijām, kas aprīkotas ar A klases iekārtām

7.2.5.

Ritošais sastāvs ar A un B klases iekārtām

7.2.6.

Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

7.2.7.

Īpaši GSM-R ieviešanas noteikumi

7.2.7.1.

Lauka iekārtas

7.2.7.2.

Borta iekārtas

7.2.8.

Īpaši vilciena detektoru sistēmu ieviešanas noteikumi

7.2.9.

Īpašie gadījumi

7.2.9.1.

Ievads

7.2.9.2.

Beļģija

7.2.9.3.

Apvienotā Karaliste

7.2.9.4.

Francija

7.2.9.5.

Polija

7.2.9.6.

Lietuva, Latvija

7.2.9.7.

Zviedrija

7.2.9.8.

Luksemburga

7.3.	Noteikumi attiecībā uz ERTMS

7.3.1.

ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns

7.3.2.

ERTMS lauka iekārtu ieviešana

7.3.2.1.

Transporta koridori

7.3.2.2.

Savienojums ar galvenajām Eiropas ostām, šķirotavām, kravu termināļiem un kravu pārvadājumu zonām

7.3.2.3.

Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

7.3.2.4.

ES finansētie projekti

7.3.2.5.

Paziņošana

7.3.2.6.

Kavējumi

7.3.3.

ETCS borta iekārtu ieviešana

7.3.3.1.

Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

7.3.4.

Konkrētas dzelzceļa līnijas, kas veido transporta koridorus

7.3.5.

Galvenās Eiropas ostas, šķirotavas, kravu termināļi un kravu pārvadājumu zonas

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas dzelzceļu sistēma, t. i., Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kā norādīts Direktīvas 2008/57/EK (Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīva) I pielikuma 1. un 2. punktā.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 5. panta 3. punktu šī SITS:

1)	norāda tās paredzēto darbības jomu – 2. nodaļa (Apakšsistēmu definīcija un darbības joma);

2)	nosaka pamatprasības attiecīgajām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām un to saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa (Pamatprasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām);

3)	nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām un to saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 4. nodaļa (Apakšsistēmu raksturojums);

4)	nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kuriem attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, un kas ir vajadzīgi, lai panāktu Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa (Savstarpējas izmantojamības komponenti);

5)	katrā konkrētā gadījumā nosaka, kuras procedūras jāizmanto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanai vai apakšsistēmu “EK” verifikācijai – 6. nodaļa (Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmu verificēšana);

6)	norāda šīs SITS īstenošanas stratēģiju – 7. nodaļa (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana);

7)	norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības apstākļus darba vietā, kas ir vajadzīgi iepriekšminēto apakšsistēmu ekspluatācijai un apkopei, kā arī SITS īstenošanai – 4. nodaļa (Apakšsistēmu raksturojums).

Saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 5. panta 5. punktu noteikumi attiecībā uz īpašiem gadījumiem ir norādīti 7. nodaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana).

Šīs SITS 4. nodaļā (Apakšsistēmu raksturojums) norādīti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas jo īpaši attiecas uz 1.1. un 1.2. punktā minēto darbības jomu.

2.   APAKŠSISTĒMU DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1.   Ievads

Dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas II pielikumā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ir definētas kā “visas iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un vadītu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu”.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu raksturīgās pazīmes ir:

1)	funkcijas, kuras ir būtiskas dzelzceļa satiksmes drošai vadībai un darbībai, tostarp traucētas darbības režīmos (1);

2)	saskarnes;

3)	darbības efektivitāte, kas vajadzīga, lai izpildītu pamatprasības.

2.2.   Darbības joma

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS nosaka tikai tās prasības, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilstību pamatprasībām.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmās ir šādas daļas:

1)	vilcienu aizsardzības sistēma;

2)	radiosakari;

3)	vilcienu detektoru sistēma.

A klases vilcienu aizsardzības sistēma ir ERTMS/ETCS, un A klases radiosakaru sistēma ir GSM-R.

A klases vilcienu detektoru sistēmai ar šo SITS nosaka tikai prasības attiecībā uz saskarni ar citām apakšsistēmām.

B klases sistēmas ir ierobežots kopums, ko veido vilcienu aizsardzības vadības un signalizācijas iekārtu mantotās sistēmas, kuras bija ekspluatācijā pirms 2001. gada 20. aprīļa. B klases sistēmu saraksts ir noteikts Eiropas Dzelzceļa aģentūras tehniskajā dokumentā “CCS B klases sistēmu saraksts”, ERA/TD/2011-11, versija 1.0.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai ir norādītas saistībā ar A klases mobilajiem radiosakariem un vilcienu aizsardzību.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir norādītas saistībā ar:

1.	A klases radiotīklu,

2.	A klases vilcienu aizsardzības sistēmu,

3.	prasībām attiecībā uz vilcienu detektoru sistēmu saskarnēm, lai nodrošinātu to savietojamību ar ritošo sastāvu.

2.3.   Lietojuma līmeņi (ERTMS/ETCS)

Saskarnes, kas norādītas šajā SITS, nosaka datu pārraides līdzekļus uz vilcieniem un (vajadzības gadījumā) no tiem. ERTMS/ETCS specifikācijas, kas norādītas šajā SITS, nosaka lietojuma līmeņus, no kuriem lauka iekārtu īstenošanai var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus.

Šajā SITS ir noteiktas visiem lietojuma līmeņiem piemērojamās prasības.

Ja vilciens ir aprīkots ar konkrētam lietojuma līmenim atbilstīgu A klases borta sistēmu vilciena aizsardzībai, ir jānodrošina tā ekspluatācijas iespēja šajā un jebkurā zemākā līmenī. Tādējādi:

—	ja vilciens ir aprīkots ar otrajam lietojuma līmenim atbilstīgu A klases borta sistēmu vilciena aizsardzībai, ir jābūt iespējai to ekspluatēt šā līmeņa un pirmā līmeņa dzelzceļa līnijās,

—

ja vilciens ir aprīkots ar pirmajam lietojuma līmenim atbilstīgu A klases borta sistēmu vilciena aizsardzībai, tam nav jābūt aprīkotam ar datu GSM-R radio, bet tajā jābūt jau ieviestām visām otrā līmeņa funkcijām, tādējādi tiklīdz tiks pieslēgts datu GSM-R radio, vilciens būs aprīkots atbilstīgi otrajam lietojuma līmenim.

3.   PAMATPRASĪBAS VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMĀM

3.1.   Vispārīgas prasības

Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīva nosaka, ka apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm, jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.

Pamatprasības ir:

1)

drošība;

2)	drošums un darbgatavība;

3)	veselības aizsardzība;

4)	vides aizsardzība;

5)	tehniskā savietojamība.

Pamatprasības attiecībā uz A klases sistēmām ir norādītas turpmāk.

Par prasībām B klases sistēmām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

3.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrētie aspekti

3.2.1.   Drošība

Katrā projektā, uz kuru attiecināma šī specifikācija, īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka negadījuma iespējamības riska pakāpe vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu darbības jomā nav augstāka par pakalpojuma mērķi. Šajā nolūkā piemēro Komisijas 2009. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 352/2009 par kopīgas drošības metodes ieviešanu riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam (2) (Kopīga drošības metode).

Lai nodrošinātu, ka pasākumi drošības panākšanai neapdraud savstarpēju izmantojamību, ņem vērā pamatparametra prasības, kas noteiktas 4.2.1. iedaļā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

ERTMS/ETCS A klases sistēmu drošības mērķis vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un uz lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. iedaļā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai). Šī drošības prasība jānodrošina kopā ar darbgatavības prasībām, kas noteiktas 3.2.2. iedaļā (Drošums un darbgatavība).

3.2.2.   Drošums un darbgatavība

A klases sistēmas drošuma un darbgatavības mērķi vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un uz lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. iedaļā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

Riska pakāpi uzrauga atbilstoši apakšsistēmas komponentu kalpošanas ilgumam un nolietojumam. Ievēro 4.5. iedaļā norādītās tehniskās apkopes prasības.

3.2.3.   Veselības aizsardzība

Saskaņā ar ES noteikumiem un ar atbilstoši Eiropas tiesību aktiem izstrādātajiem valstu noteikumiem jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konstrukcija un tajās lietotie materiāli neapdraudētu to personu veselību, kurām šīs apakšsistēmas ir pieejamas.

3.2.4.   Vides aizsardzība

Saskaņā ar ES noteikumiem un ar atbilstoši Eiropas tiesību aktiem izstrādātajiem valstu noteikumiem ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas, ja tās pakļautas pārliekai siltuma vai uguns iedarbībai, nedrīkst pārsniegt videi kaitīgo tvaiku un gāzu izmešu robežkoncentrācijas;

2)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas nedrīkst saturēt vielas, kas normālos ekspluatācijas apstākļos pārmērīgi piesārņo vidi;

3)	uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtām attiecas spēkā esošie Eiropas tiesību akti, ar ko kontrolē pieļaujamo elektromagnētisko starojumu un jutīgumu pret elektromagnētiskajiem traucējumiem dzelzceļa īpašuma robežās;

4)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas atbilst spēkā esošajām trokšņa piesārņojuma normām;

5)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas nedrīkst izraisīt vibrāciju paaugstināšanos līdz nepieļaujamam līmenim, kas var apdraudēt infrastruktūras integritāti (ja infrastruktūra ir pienācīgā tehniskā stāvoklī).

3.2.5.   Tehniskā savietojamība

Tehniskā savietojamība ietver funkcijas, saskarnes un darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.

Prasības tehniskai savietojamībai iedalāmas šādās trīs kategorijās:

1)	pirmajā kategorijā noteiktas vispārīgās inženiertehniskās prasības savstarpējai izmantojamībai, konkrēti, vides apstākļi, iekšējā elektromagnētiskā savietojamība (EMS) dzelzceļa robežās un iekārtas. Šīs prasības savietojamībai noteiktas šajā nodaļā;

2)	otrajā kategorijā aprakstīts, kā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas tehniski jāizmanto un kādas funkcijas tām jāveic, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību. Šī kategorija noteikta 4. nodaļā;

3)	trešajā kategorijā aprakstīts, kā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas jāekspluatē, lai panāktu savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija noteikta 4. nodaļā.

3.2.5.1.   Inženiertehniskā savietojamība

3.2.5.1.1.   Fiziskie vides apstākļi

Jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas spētu darboties tādos klimatiskos un fiziskos apstākļos, kas raksturīgi teritorijai, kurā atrodas attiecīgais Eiropas dzelzceļu sistēmas posms.

Ir jāievēro 4.2.16. iedaļā (Vides apstākļi) noteiktās pamatparametra prasības.

3.2.5.1.2.   Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

Saskaņā ar ES noteikumiem un ar atbilstoši Eiropas tiesību aktiem izstrādātajiem valstu noteikumiem vilcienu vadības un signalizācijas iekārta nedrīkst izraisīt citas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas vai citu apakšsistēmu darbības traucējumus un otrādi.

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskās savietojamības pamatparametrs ir noteikts 4.2.11. iedaļā (Elektromagnētiskā savietojamība).

3.2.5.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savietojamība

4. nodaļā noteiktas prasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējai izmantojamībai.

Papildus tam attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām šī SITS nodrošina Eiropas ātrgaitas dzelzceļa un parastā dzelzceļa sistēmas savstarpēju tehnisko izmantojamību, ja tās ir aprīkotas ar A klases sistēmām.

4.   APAKŠSISTĒMU RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas raksturo šādi pamatparametri:

1)	ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai (4.2.1. iedaļa);

2)	borta ERTMS/ETCS funkcionalitāte (4.2.2. iedaļa);

3)	lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte (4.2.3. iedaļa);

4)	mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R (4.2.4. iedaļa);

5)	ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes (4.2.5. iedaļa);

6)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes (4.2.6. iedaļa);

7)	vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes (4.2.7. iedaļa);

8)	šifratslēgu pārvaldība (4.2.8. iedaļa);

9)	ETCS-ID pārvaldība (4.2.9. iedaļa);

10)	vilcienu detektoru sistēmas (4.2.10. iedaļa);

11)	ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība (4.2.11. iedaļa);

12)	ERTMS/ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) (4.2.12. iedaļa);

13)	GSM-R DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) (4.2.13. iedaļa);

14)	saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām (4.2.14. iedaļa);

15)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība (4.2.15. iedaļa);

16)	vides apstākļi (4.2.16. iedaļa).

Lai atbilstu šiem pamatparametriem, A klases sistēmai piemēro visas prasības, kas norādītas 4.2. iedaļā (Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas).

Par prasībām B klases sistēmām un STM (kas nodrošina A klases borta sistēmas darbību B klases infrastruktūrā) ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Šī SITS ir balstīta uz principiem, kas nodrošina vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar SITS atbilstošām vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām. Lai sasniegtu šo mērķi:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas funkcijas, saskarnes un darbības ir standartizētas, nodrošinot, ka katrs vilciens prognozējamā veidā reaģēs uz datiem, ko saņem no lauka iekārtām;

2)

šajā SITS vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir pilnībā standartizēti sakari no lauka iekārtām uz vilcienu un no vilciena uz lauka iekārtām. Turpmākajās iedaļās norādītās specifikācijas ļauj elastīgi izmantot vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitāti, lai to varētu optimāli integrēt dzelzceļu sistēmā. Šo elastību izmanto, neierobežojot SITS atbilstošu borta iekārtu apakšsistēmu darbību.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu funkcijas klasificē atbilstoši kategorijām, kas norāda, vai tā ir izvēles (O) vai obligāta (M) funkcija. ERTMS/ETCS kategorijas ir noteiktas A pielikuma 4.1.a punktā, un GSM-R kategorijas – A pielikuma 4.1.b punktā. Šajos punktos noteikts arī tas, kā ir klasificētas funkcijas.

A pielikuma 4.1.c punktā ir iekļauta A pielikumā minētajās specifikācijās izmantoto ERTMS/ETCS terminu un definīciju skaidrojošā vārdnīca.

Saskaņā ar 2.2. iedaļu (Darbības joma) vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ietver trīs daļas.

Tabulā šeit turpmāk norādīts, kuri pamatparametri attiecas uz katru apakšsistēmu un katru daļu.

Apakšsistēma	Daļa	Pamatparametri
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzība	4.2.1., 4.2.2., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.12., 4.2.14., 4.2.16.
	Radiosakari	4.2.4., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.13., 4.2.14., 4.2.16.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzība	4.2.3., 4.2.5., 4.2.7., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.15., 4.2.16.
	Radiosakari	4.2.4., 4.2.5., 4.2.7., 4.2.16.
	Vilcienu detektēšana	4.2.10., 4.2.11., 4.2.16.

Ņemot vērā 3. nodaļā norādītās pamatprasības, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir aprakstītas zemāk.

4.2.   Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai

Ar šo pamatparametru raksturo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai un lauka iekārtu apakšsistēmai piemērojamās prasības ar atsauci uz 3.2.1. iedaļu (Drošība) un 3.2.2. iedaļu (Drošums un darbgatavība).

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ieviešot vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu, ir jānodrošina šādu nosacījumu izpilde:

1)

saistībā ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas konstrukciju, ieviešanu un ekspluatāciju nedrīkst atvasināt nekādas citas prasības: a) attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas saskarni, kā vien tās, kas noteiktas šajā SITS; b) attiecībā uz visām citām apakšsistēmām, kā vien tās, kas noteiktas attiecīgajās SITS;

2)	ir jāizpilda turpmāk 4.2.1.1. un 4.2.1.2. iedaļā norādītās prasības.

4.2.1.1.   Drošība

Jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilstu šajā SITS noteiktajām prasībām attiecībā uz ERTMS/ETCS aprīkojumu un iekārtām.

Attiecībā uz “ERTMS/ETCS ieteicamo ātruma un/vai attāluma ierobežojumu pārsniegšanu”, pieļaujamā riska līmenis (THR) ir 10– 9 h– 1 nejaušām atteicēm gan borta ERTMS/ETCS, gan lauka iekārtu ERTMS/ETCS. Skatīt A pielikuma 4.2.1.a punktu.

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, borta ERTMS/ETCS ir pilnībā jāatbilst visām A pielikuma 4.2.1. punktā norādītajām prasībām. Tomēr attiecībā uz lauka iekārtu ERTMS/ETCS var piemērot ne tik stingras drošības prasības, ja tiek nodrošināta gan vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu atbilstība SITS, gan arī atbilstošs ekspluatācijas drošības līmenis.

Prasības attiecībā uz vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un borta ERTMS/ETCS saskarnes kļūdu riskiem ir atklātais punkts.

4.2.1.2.   Darbgatavība un drošums

Jānodrošina vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu atbilstība šajā SITS noteiktajām prasībām. Darbgatavības un drošuma prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.1.b punktā.

Jākontrolē riska pakāpe visā iekārtu mezglu kalpošanas cikla laikā. Jāizpilda 4.5. iedaļā (Tehniskās apkopes noteikumi) noteiktās prasības attiecībā uz tehnisko apkopi.

4.2.2.   Borta ERTMS/ETCS funkcionalitāte

Attiecībā uz borta ERTMS/ETCS funkcionalitāti pamatparametrs nosaka visas funkcijas, kas nepieciešamas, lai droši vadītu vilcienu. Galvenā funkcija ir nodrošināt automātisku vilcienu aizsardzību un signalizāciju kabīnē, proti:

1)	vilciena raksturlielumu noteikšana (piemēram, vilciena maksimālais ātrums, bremzēšanas veiktspēja);

2)	uzraudzības režīma izvēle, pamatojoties uz informāciju no lauka iekārtām;

3)	nobrauktā attāluma mērīšanas funkciju veikšana;

4)	vilciena pozicionēšana koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise atrašanās vietām;

5)	ātruma dinamiskā profila aprēķins vilciena gaitai, pamatojoties uz vilciena raksturlielumiem un informāciju no lauka iekārtām;

6)	ātruma dinamiskā profila uzraudzība vilciena gaitas laikā;

7)	iejaukšanās funkcijas nodrošināšana.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.2.b punkta prasībām, un to darbībai ir jāatbilst A pielikuma 4.2.2.a punkta prasībām.

Prasības pārbaudēm norādītas A pielikuma 4.2.2.c punktā.

Iekārtu ETCS identitātes pārvalda saskaņā ar 4.2.9. iedaļas (ETCS-ID pārvaldība) prasībām.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.2.a un 4.2.2.b punkta prasības kopā ar šeit turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

1)

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu: a) Eurobalise datu pārraide. Skatīt 4.2.5.2. iedaļu (Eurobalise sakari ar vilcienu); b) Euroloop datu pārraide. Skatīt 4.2.5.3. iedaļu (Euroloop sakari ar vilcienu). Borta sistēmā šī ir izvēles funkcionalitāte, izņemot gadījumus, kad Euroloop ir ierīkots 1. līmeņa ERTMS/ETCS lauka iekārtās un palaišanas ātrums ir uzstādīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos); c) radio datu pārraide uz papildu radio. Skatīt A pielikuma 4.2.2.d punktu, 4.2.5.1. iedaļu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.6.2. iedaļu (GSM-R radio datu apmaiņas un ERTMS/ETCS saskarne) un 4.2.8. iedaļu (Šifratslēgu pārvaldība). Borta sistēmā šī ir izvēles funkcionalitāte, izņemot gadījumus, kad radio datu pārraide uz papildu radio ir ierīkota 1. līmeņa ERTMS/ETCS lauka iekārtās un palaišanas ātrums ir uzstādīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos); d) radio datu pārraide. Skatīt 4.2.5.1. iedaļu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.6.2. iedaļu (GSM-R radio datu apmaiņas un ERTMS/ETCS saskarne) un 4.2.8. iedaļu (Šifratslēgu pārvaldība). Borta sistēmā obligāta tikai 2. līmeņa ERTMS/ETCS vai 3. līmeņa ETCS izmantošana;

2)	sakari ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). Skatīt A pielikuma 4.2.2.e punktu un 4.2.12. iedaļu (ERTMS/ETCS DMI);

3)	sakari ar īpašo pārraides moduli (STM). Skatīt 4.2.6.1. iedaļu (ERTMS/ETCS un STM saskarne). Šī funkcija ietver: a) STM izvades vadību; b) STM izmantojamo datu nodošanu; c) STM pārslēgšanas vadību;

4)	informācijas par vilciena pilnīgumu (vilciena integritāti) pārvaldība – obligāta 3. līmenim, nav nepieciešama 1. vai 2. līmenim;

5)	iekārtu darbības uzraudzība un atbalsts traucētas darbības režīmā. Šī funkcija ietver: a) borta ERTMS/ETCS funkcionalitātes inicializēšanu; b) atbalsta nodrošināšanu traucētas darbības režīmā; c) borta ERTMS/ETCS funkcionalitātes izolāciju;

6)	datu reģistrēšana regulatīvām vajadzībām. Skatīt 4.2.14. iedaļu (Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām);

7)	informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli: a) uz DMI. Skatīt 4.2.12. iedaļu (ERTMS/ETCS DMI); b) uz vilciena saskarnes vienību un no tās. Skatīt A pielikuma 4.2.2.f punktu.

4.2.3.   Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte

Ar šo pamatparametru raksturo ERTMS/ETCS lauka iekārtu funkcionalitāti. Tas ietver visu ERTMS/ETCS funkcionalitāti, lai konkrētam vilcienam nodrošinātu drošu ceļu.

Galvenā funkcionalitāte ir:

1)	konkrēta vilciena pozicionēšana koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise atrašanās vietām (2. un 3. līmenis);

2)	lauka signalizācijas iekārtu informācijas pārveidošana vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas standarta formātā;

3)	kustības atļauju nosūtīšana, ieskaitot sliežu ceļa aprakstu un rīkojumus konkrētam vilcienam.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.3b punkta prasībām, un to darbībai ir jāatbilst A pielikuma 4.2.3.a punkta prasībām.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.3.c punktā.

Iekārtu ETCS identitātes pārvalda saskaņā 4.2.9. iedaļas prasībām (ETCS-ID pārvaldība).

Šo pamatfunkciju atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.3.a punkta un A pielikuma 4.2.3.b punkta prasības kopā ar šeit turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

1)

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu. Tas ietver: a) Eurobalise datu pārraidi. Skatīt 4.2.5.2. iedaļu (Eurobalise sakari ar vilcienu) un 4.2.7.4. iedaļu (Eurobalise/sliežu ceļu elektroniskais bloks (LEU)); b) Euroloop datu pārraidi. Skatīt 4.2.5.3. iedaļu (Euroloop sakari ar vilcienu) un 4.2.7.5. iedaļu (Euroloop/LEU). Euroloop attiecas tikai uz 1. līmeni, kurā tā nav obligāta; c) radio datu pārraidi uz papildu radio. Skatīt A pielikuma 4.2.3.d punktu un 4.2.5.1. iedaļu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.7.3. iedaļu (GSM-R/lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte) un 4.2.8. iedaļu (Šifratslēgu pārvaldība). Papildu radio attiecas tikai uz 1. līmeni, kurā tas nav obligāts; d) radio datu pārraidi. Skatīt 4.2.5.1. iedaļu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.7.3. iedaļu (GSM-R/lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte) un 4.2.8. iedaļu (Šifratslēgu pārvaldība). Radio datu pārraide attiecas tikai uz 2. un 3. līmeni;

2)

borta ERTMS/ETCS paredzētās informācijas/rīkojumu ģenerēšana, piemēram, informācijas, kas saistīta ar gaisa vārstu atvēršanu/aizvēršanu, pantogrāfa nolaišanu/pacelšanu, galvenā energoapgādes slēdža atvēršanu/aizvēršanu, pāreju no A vilces sistēmas uz B vilces sistēmu. Šīs funkcionalitātes īstenošana lauka iekārtās nav obligāta;

3)	pārslēgšanās nodrošināšana starp zonām, kuras uzrauga dažādi radiobloku centri (RBC) (attiecas tikai uz 2. un 3. līmeni). Skatīt 4.2.7.1. iedaļu (Funkcionālā saskarne starp RBC) un 4.2.7.2. iedaļu (Tehniskā saskarne starp RBC).

4.2.4.   Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R

Ar šo pamatparametru raksturo radiosakaru funkcijas. Šīs funkcijas īsteno vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmā un lauka iekārtu apakšsistēmā saskaņā ar šeit turpmāk norādītajām specifikācijām.

4.2.4.1.   Sakaru pamatfunkcija

Pamatprasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.a punktā.

Turklāt ievēro šādas specifikācijas:

1)	ASCI raksturīgās pazīmes; A pielikuma 4.2.4.b punkts;

2)	SIM karte; A pielikuma 4.2.4.c punkts;

3)	signalizācija lietotājs-lietotājs; A pielikuma 4.2.4.d punkts;

4)	adresācija atkarībā no atrašanās vietas; A pielikuma 4.2.4.e punkts.

4.2.4.2.   Balss un operatīvo sakaru izmantošana

Pamatprasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Prasības testiem ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.g punktā.

Turklāt ievēro šādas specifikācijas:

1)	prioritāru izsaukumu apstiprināšana; A pielikuma 4.2.4.h punkts;

2)	funkcionālā adresācija; A pielikuma 4.2.4.j punkts;

3)	funkcionālo numuru indikācija; A pielikuma 4.2.4.k punkts.

4.2.4.3.   Datu pārraides izmantošana ETCS

Pamatprasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Prasības testiem ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.g punktā.

Šī funkcionalitāte ir obligāta tikai gadījumā, ja lieto 2. un 3 līmeņa ETCS un papildu radio.

4.2.5.   ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

Ar šo pamatparametru nosaka prasības attiecībā uz gaisa spraugu starp vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām, un tas jāņem vērā kopā ar prasībām attiecībā uz ERTMS/ETCS un GSM-R iekārtu saskarnēm, kā norādīts 4.2.6. iedaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes) un 4.2.7. iedaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes).

Šis pamatparametrs ietver:

1)	fizikālās, elektriskās un elektromagnētiskās vērtības, kuras jāievēro, lai panāktu drošu darbību;

2)	sakaru protokolu, kas jāpielieto;

3)	sakaru kanāla pieejamību.

Piemērojamās specifikācijas ir norādītas šeit turpmāk.

4.2.5.1.   Radiosakari ar vilcienu

A klases radiosakaru saskarnes darbojas GSM-R diapazonā, skatīt A pielikuma 4.2.5.a punktu.

Protokoliem ir jāatbilst A pielikuma 4.2.5.b punkta prasībām.

Ja ir ieviests papildu radio, jāņem vērā A pielikuma 4.2.5.c punktā noteiktās prasības.

4.2.5.2.    Eurobalise sakari ar vilcienu

Eurobalise sakaru saskarnēm ir jāatbilst A pielikuma 4.2.5.d punkta prasībām.

4.2.5.3.    Euroloop sakari ar vilcienu

Euroloop sakaru saskarnēm ir jāatbilst A pielikuma 4.2.5.e punkta prasībām.

4.2.6.   Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no trim daļām.

4.2.6.1.   ERTMS/ETCS un B klases vilcienu aizsardzība

Ja uz borta ir ierīkotas ERTMS/ETCS un B klases vilcienu aizsardzības funkcijas, pārslēgšanos no vienas funkcijas uz citu var vadīt ar standartizētu saskarni, kā norādīts A pielikuma 4.2.6.a punktā.

A pielikuma 4.2.6.b punktā norādīta “K” saskarne (lai noteiktas STM ar ERTMS/ETCS borta antenas palīdzību varētu nolasīt informāciju no B klases balisēm), un A pielikuma 4.2.6.c punktā – G saskarne (gaisa sprauga starp ETCS borta antenu un B klases balisēm).

“K” saskarnes ieviešana nav obligāta, bet, ja tas tiek darīts, tad saskarnei jāatbilst A pielikuma 4.2.6.b punktam.

Bez tam, ja “K” saskarne tiek ieviesta, borta pārraides kanāla funkcionalitātei jāspēj nodrošināt A pielikuma 4.2.6.c punktā norādītās raksturīgās pazīmes.

Ja pārslēgšanās starp ERTMS/ETCS un B klases vilcienu aizsardzības borta iekārtām netiek vadīta, izmantojot standartizētu saskarni, kas norādīta A pielikuma 4.2.6. a punktā, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka izmantotā metode nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

4.2.6.2.   GSM-R radio datu pārraides un ERTMS/ETCS saskarne

Prasības attiecībā uz A klases radio un borta ERTMS/ETCS funkcionalitātes saskarni ir norādītas A pielikuma 4.2.6.d punktā.

Ja ir ieviests papildu radio, jāņem vērā A pielikuma 4.2.6.e punkta prasības.

4.2.6.3.   Nobrauktā attāluma mērīšana

Nobrauktā attāluma mērīšanas funkcijas un borta ETCS saskarnei ir jāatbilst A pielikuma 4.2.6.f punkta prasībām. Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja attāluma mērīšanas iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (skatīt 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.7.   Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no piecām daļām.

4.2.7.1.   Funkcionālā saskarne starp RBC

Šī saskarne nosaka, kādu datu pārraide ir jāveic blakusesošiem radiobloku centriem (RBC), lai nodrošinātu vilciena drošu kustību no vienas RBC zonas uz citu:

1)	informāciju no “nododošā” RBC “pieņemošajam” RBC;

2)	informāciju no “pieņemošā” RBC “nododošajam” RBC.

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7a punktā.

4.2.7.2.   RBC/RBC

Šī ir divu RBC tehniskā saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.b punktā.

4.2.7.3.   GSM-R/lauka iekārtu ETCS

Šī ir A klases radiosistēmas un lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.c punktā.

4.2.7.4.    Eurobalise/LEU

Šī ir Eurobalise un LEU saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.d punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Eurobalise un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (skatīt 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.7.5.    Euroloop/LEU

Šī ir Euroloop un LEU saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.e punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Euroloop un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (skatīt 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.8.   Šifratslēgu pārvaldība

Šis pamatparametrs nosaka prasības pa radio pārraidīto datu aizsardzībai izmantoto šifratslēgu pārvaldībai.

Šīs prasības noteiktas A pielikuma 4.2.8.a punktā. Šīs SITS darbības jomā ir tikai prasības attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu saskarnēm.

4.2.9.   ETCS-ID pārvaldība

Šis pamatparametrs attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas un borta iekārtu apakšsistēmas ETCS identitātēm (ETCS-IDs).

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.9.a punktā.

4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas

Ar šo pamatparametru nosaka prasības attiecībā uz vilcienu lauka detektoru sistēmu un ritošā sastāva saskarni.

Prasības saskarnēm, kas jāievēro attiecībā uz vilcienu detektoru sistēmām, ir norādītas A pielikuma 4.2.10.a punktā.

4.2.11.   Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

Ar šo pamatparametru nosaka prasības saskarnei ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskajai savietojamībai.

Prasības saskarnei, kas jāievēro attiecībā uz vilcienu detektoru sistēmu, ir norādītas A pielikuma 4.2.11.a punktā.

4.2.12.   ERTMS/ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

Ar šo pamatparametru raksturo informāciju, ko ERTMS/ETCS nosūta vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un ko vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievada ERTMS/ETCS borta sistēmā. Skatīt A pielikuma 4.2.12.a punktu.

Tas ietver:

1)	ergonomiku (tostarp redzamību);

2)	ERTMS/ETCS funkcijas, kuras tiek attēlotas displejā;

3)	ERTMS/ETCS funkcijas, kuras aktivizē vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

4.2.13.   GSM-R DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

Ar šo pamatparametru raksturo informāciju, ko no GSM-R nosūta vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un ko vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievada GSM-R borta sistēmā. Skatīt A pielikuma 4.2.13.a punktu.

Tas ietver:

1)	ergonomiku (tostarp redzamību);

2)	GSM-R funkcijas, kuras tiek attēlotas displejā;

3)	izejošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem;

4)	ienākošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem.

4.2.14.   Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

Ar šo pamatparametru nosaka:

1)	datu apmaiņu starp borta ERTMS/ETCS un ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīci;

2)	datu apmaiņas protokolus;

3)	fizisko saskarni.

Skatīt A pielikuma 4.2.14.a punktu.

4.2.15.   Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība

Ar šo pamatparametru nosaka:

1)	atstarojošo zīmju raksturlielumus, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu pienācīgu redzamību;

2)	savstarpēji izmantojamu signālzīmju raksturlielumus.

Skatīt A pielikuma 4.2.15.a punktu.

Turklāt vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektus uzstāda tā, lai tie atrastos vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) redzeslaukā un atbilstu infrastruktūras prasībām.

4.2.16.   Vides apstākļi

Ir jāņem vērā vides apstākļi, kas noteikti specifikācijās, uz kurām izdarīta atsauce šajā SITS.

4.3.   Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

4.3.1.   Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Ekspluatācijas noteikumi (normālos un traucētas darbības apstākļos)	4.4.	Priekšraksti mašīnistiem	4.2.1.2.1.
		Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība	4.2.15.	Signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmība	4.2.2.8.
Vilciena bremzēšana un raksturlielumi	4.2.2.	Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.2.6.
Smiltnīcas izmantošana
Atloka eļļošana vilcienā	4.2.10.	Priekšraksti mašīnistiem	4.2.1.2.1.
Kompozītmateriālu bremžu kluču izmantošana
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.	Datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.
ETCS DMI	4.2.12.	Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.
GSM-R DMI	4.2.13.	Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.

4.3.2.   Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Saskarne ar ritošā sastāva SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz ritošā sastāva SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Savietojamība ar vilciena lauka detektoru sistēmām: ritekļa konstrukcija	4.2.10.	Ritošā sastāva un vilciena detektoru sistēmu uz sliežu ceļu ķēžu bāzes savietojamības raksturlielumi	Ātrgaitas dzelzceļa ritošā sastāva (HS RS) SITS
			riteņpāra atrašanās vieta	4.2.7.9.2
			slodze uz ass	4.2.3.2
			smiltnīcas	4.2.3.10
			elektriskā pretestība starp riteņiem	4.2.3.3.1
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.1.
			Vagonu SITS	4.2.3.2.
		Ritošā sastāva un vilciena detektoru sistēmu uz asu skaitītāju bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS
			riteņpāra ģeometrija	4.2.7.9.2
			riteņi	4.2.7.9.3
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.2.
			Vagonu SITS	4.2.3.3.1.
		Ritošā sastāva un induktīvās cilpas iekārtu savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS	Nav
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.3.
			Vagonu SITS	Nav
Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība	4.2.11.	Ritošā sastāva un vilciena detektoru sistēmu uz sliežu ceļu ķēžu bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS	4.2.6.6.1.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.
			Vagonu SITS	Nav
		Ritošā sastāva un vilciena detektoru sistēmu uz asu skaitītāju bāzes savietojamības raksturlielumi	HS RS SITS	4.2.6.6.1.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.2.
			Vagonu SITS	Nav
Vilciena bremzēšana un raksturlielumi	4.2.2	Avārijas bremzēšana	HS RS SITS
			Avārijas bremzēšana	4.2.4.1.
			Darba bremzēšana	4.2.4.4.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS
			Avārijas bremzēšana	4.2.4.5.2.
			Darba bremzēšana	4.2.4.5.3.
			Vagonu SITS	4.2.4.1.2.
Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu borta antenu novietojums	4.2.2.	Gabarīta kontūra	HS RS SITS	4.2.3.1.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.1.
			Vagonu SITS	Nav
Borta ERTMS/ETCS funkcionalitātes izolācija	4.2.2	Ekspluatācijas noteikumi	HS RS SITS	4.2.7.9.1.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.12.3.
			Vagonu SITS	Nav
Datu saskarnes	4.2.2.	Kontroles un diagnostikas koncepcijas	HS RS SITS	4.2.7.10.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.1.1.
			Vagonu SITS	Nav
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība	4.2.15.	Ārējā redzamība Galvenie lukturi	HS RS SITS	4.2.7.4.1.1.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.7.1.1.
			Vagonu SITS	Nav
		Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) ārējais redzeslauks	HS RS SITS
			redzamības zona	4.2.2.6. b
			vējstikls	4.2.2.7.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS
			redzamības zona	4.2.9.1.3.1.
			vējstikls	4.2.9.2.
			Vagonu SITS	Nav
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.	Datu reģistrēšanas ierīce	HS RS SITS	4.2.7.10.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.6.
			Vagonu SITS	Nav
Komandas ritošā sastāva iekārtām	4.2.2.	Fāzu atdalīšana	HS RS SITS	4.2.8.3.6.7.
	4.2.3.		Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.8.2.9.8.
			Vagonu SITS	Nav
Avārijas bremzēšanas vadība	4.2.2.	Avārijas bremzēšanas vadība	HS RS SITS	Nav
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.4.1.
			Vagonu SITS	Nav

4.3.3.   Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

Saskarne ar infrastruktūras SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Vilcienu detektoru sistēmas (telpa uzstādīšanai)	4.2.10.	Minimālais infrastruktūras gabarīts	Ātrgaitas (HS)	4.2.3.
		Būvju gabarīts	Parastā (CR)	4.2.4.1.
Eurobalise sakari (telpa uzstādīšanai)	4.2.5.2.	Minimālais infrastruktūras gabarīts	HS	4.2.3.
		Būvju gabarīts	CR	4.2.4.1.
Euroloop sakari (telpa uzstādīšanai)	4.2.5.3.	Minimālais infrastruktūras gabarīts	HS	4.2.3.
		Būvju gabarīts	CR	4.2.4.1.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība	4.2.15.	Minimālais infrastruktūras gabarīts	HS	4.2.3.
		Būvju gabarīts	CR	4.2.4.1.

4.3.4.   Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

Saskarne ar energoapgādes SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz energoapgādes SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Komandas ritošā sastāva iekārtām	4.2.2.	Fāzu atdalīšanas sekcijas	HS ENE SITS	4.2.21.
	4.2.3.
		Sistēmu atdalīšanas sekcijas		4.2.22.
		Fāzu atdalīšanas sekcijas	CR ENE SITS	4.2.19.
		Sistēmu atdalīšanas sekcijas		4.2.20.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Noteikumi attiecībā uz dzelzceļa satiksmes nodrošināšanu ar ERTMS/ETCS ir norādīti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

To apakšsistēmu tehniskās apkopes noteikumi, uz kurām attiecas šī SITS, nodrošina 4. nodaļā minēto pamatparametru vērtību uzturēšanu vajadzīgajās robežās visā apakšsistēmu ekspluatācijas ciklā. Tomēr profilaktiskas vai koriģējošas tehniskās apkopes laikā apakšsistēma ne vienmēr var nodrošināt pamatparametru norādītās vērtības; izstrādājot tehniskās apkopes noteikumus, jānodrošina, lai šo pasākumu veikšanas laikā pilnībā tiktu ievērota drošība.

Organizācija, kura atbild par vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, izstrādā tehniskās apkopes noteikumus iepriekšminēto mērķu sasniegšanai. Lai atvieglotu šo noteikumu izstrādes procesu, ir jāņem vērā šādas prasības.

4.5.1.   Iekārtas ražotāja atbildība

Apakšsistēmā iekļautās iekārtas ražotājam ir jānorāda:

1)

visas tehniskās apkopes prasības un procedūras (tostarp normālas funkcionēšanas uzraudzība, diagnostikas un testēšanas metodes un līdzekļi), kas nepieciešamas šīs SITS obligātajās prasībās minēto pamatparametru un vērtību sasniegšanai visā iekārtas kalpošanas laikā (transportēšana un uzglabāšana pirms uzstādīšanas, normāla ekspluatācija, atteices, remonta pasākumi, pārbaude un tehniskā apkope, izņemšana no ekspluatācijas utt.);

2)	veselības un drošības riski, kas varētu skart sabiedrību un apkalpojošo personālu;

3)	visi pirmās kārtējās apkopes noteikumi, t. i., nomaināmo līniju mezglu (LRU) noteikšana, pieņemamu savietojamu aparatūras un programmatūras versiju noteikšana, procedūras atteikušu LRU aizvietošanai un LRU uzglabāšanas un atteikušu LRU remonta noteikumi;

4)	pārbaudes, kas jāveic, ja iekārta pakļauta ārkārtīgai spriedzei (piemēram, nelabvēlīgi vides apstākļi vai pārmērīgas slodzes);

5)	pārbaudes, kas jāveic, ja tehniskā apkope tiek veikta iekārtai, kas nav vilcienu vadības un signalizācijas iekārta, bet kas ietekmē vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas (piemēram, riteņa diametra izmaiņas).

4.5.2.   Pieteikuma iesniedzēja atbildība par apakšsistēmas verifikāciju

Pieteikuma iesniedzējs:

1)	nodrošina, lai tehniskās apkopes prasības, kā tās aprakstītas 4.5.1. iedaļā (Iekārtu ražotāja atbildība) būtu noteiktas visiem komponentiem šīs SITS darbības jomā neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav savstarpējas izmantojamības komponenti;

2)	izpilda iepriekšminētās prasības, ņemot vērā riskus, ko rada apakšsistēmas dažādo komponentu mijiedarbība un saskarnes ar citām apakšsistēmām.

4.6.   Profesionālā kompetence

Iekārtas un apakšsistēmas ražotājiem ir jāsniedz pietiekama informācija, lai noteiktu profesionālo kompetencei, kas nepieciešama vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu uzstādīšanai, galīgajai pārbaudei un tehniskajai apkopei. Skatīt 4.5. iedaļu (Tehniskās apkopes noteikumi).

4.7.   Veselības un drošības noteikumi

Jārūpējas, lai tehniskās apkopes un ekspluatācijas personālam nodrošinātu darba drošību un veselības aizsardzību atbilstoši ES noteikumiem un saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem izstrādātajiem valstu noteikumiem.

Ražotāji norāda riskus veselībai un drošībai, kas rodas, lietojot ražotāja iekārtas un apakšsistēmas un veicot to tehnisko apkopi. Skatīt 4.4. iedaļu (Ekspluatācijas noteikumi) un 4.5. iedaļu (Tehniskās apkopes noteikumi).

4.8.   Reģistri

Informācija, kas jāsniedz Direktīvas 2008/57/EK 34. un 35. pantā norādītajiem reģistriem, ir informācija, kas norādīta Komisijas Īstenošanas lēmumos 2011/665/ES (3) un 2011/633/ES (4).

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 2. panta f) punktu savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru.”

5.2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts

5.2.1.   Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti ir noteikti:

1)	5.1.a tabulā – vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai;

2)	5.2.a tabulā – vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

5.2.2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu funkcijas var apvienot, izveidojot grupu. Tad grupu nosaka šīs funkcijas un pārējās saskarnes ārpus grupas. Ja grupa izveidota tādā veidā, tad tā uzskatāma par savstarpējas izmantojamības komponentu.

1.	5.1.b tabulā norādītas vilciena vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas.

2.	5.2.b tabulā norādītas vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas.

5.3.   Komponentu darbības parametri un specifikācijas

Katram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulās nosaka:

1)	tabulas 3. ailē – funkcijas un saskarnes. Jāņem vērā, ka dažiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ir funkcijas un/vai saskarnes, kuras nav obligātas;

2)	tabulas 4. ailē – obligātās specifikācijas katras funkcijas vai saskarnes atbilstības novērtēšanai, atbilstošā gadījumā norādot atsauci uz 4. nodaļas attiecīgo iedaļu.

5.1.a   tabula

Vilciena vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponents IC	Pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1	Borta ERTMS/ETCS	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Borta ETCS funkcionalitāte (izņemot nobrauktā attāluma mērīšanu)	4.2.2.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes	4.2.5.
		— RBC (2. un 3. līmenis)	4.2.5.1.
		— Papildu radio (nav obligāts 1. līmenim)	4.2.5.1.
		— Eurobalise gaisa sprauga	4.2.5.2.
		— Euroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim)	4.2.5.3.
		Saskarnes
		— STM (“K” saskarnes ieviešana nav obligāta)	4.2.6.1.
		— Borta ERTMS/ETCS un GSM-R	4.2.6.2.
		— Nobrauktā attāluma mērīšana	4.2.6.3.
		— Šifratslēgu pārvaldības sistēma	4.2.8.
		— ETCS ID pārvaldība	4.2.9.
		— ERTMS/ETCS vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne	4.2.12.
		— Vilciena saskarne	4.2.2.
		— Datu reģistrēšanas ierīce vilcienā	4.2.14.
		Fiziskie vides apstākļi	4.2.16.
2	Nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Borta ERTMS/ETCS funkcionalitāte: tikai nobrauktā attāluma mērīšana	4.2.2.
		Saskarne
		— borta ERTMS/ETCS	4.2.6.3.
		Vides apstākļi	4.2.16.
3	Ārējā STM saskarne	Saskarne
		— borta ERTMS/ETCS	4.2.6.1.
4	GSM-R balss radio kabīnē Piezīme: SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējās izmantojamības komponenta daļa	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS) Piezīme: nav prasību attiecībā uz drošību	4.2.1. 4.5.1.
		Sakaru pamatfunkcijas	4.2.4.1.
		Balss un operatīvo sakaru izmantošana	4.2.4.2.
		Saskarnes
		— GSM-R gaisa sprauga	4.2.5.1.
		— GSM-R vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne	4.2.13.
		Vides apstākļi	4.2.16.
5	GSM-R ETCS dati, tikai radio Piezīme: SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā izmantojamības komponenta daļa	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS) Piezīme: nav prasību attiecībā uz drošību	4.2.1. 4.5.1.
		Sakaru pamatfunkcijas	4.2.4.1.
		Datu pārraides izmantošana ETCS	4.2.4.3.
		Saskarnes
		— Borta ERTMS/ETCS	4.2.6.2.
		— GSM-R gaisa sprauga	4.2.5.1.
		Vides apstākļi	4.2.16.
6	GSM-R SIM karte	Sakaru pamatfunkcijas	4.2.4.1.
		Vides apstākļi	4.2.16.

5.1.b   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas

Šī tabula ir piemērs, lai parādītu struktūru. Ir iespējamas citas grupas.

Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponentu grupa	Pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1	Borta ERTMS/ETCS nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Borta ERTMS/ETCS funkcionalitāte	4.2.2.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes	4.2.5.
		— RBC (2. un 3. līmenis)	4.2.5.1.
		— Papildu radio (nav obligāts 1. līmenim)	4.2.5.1.
		— Eurobalise gaisa sprauga	4.2.5.2.
		— Euroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim)	4.2.5.3.
		Saskarnes
		— STM (“K” saskarnes ieviešana nav obligāta)	4.2.6.1.
		— Borta ERTMS/ETCS un GSM-R	4.2.6.2.
		— Šifratslēgu pārvaldības sistēma	4.2.8.
		— ETCS ID pārvaldība	4.2.9.
		— ERTMS/ETCS mašīnista un mašīnas saskarne	4.2.12.
		— Vilciena saskarne	4.2.2.
		— Datu reģistrēšanas ierīce vilcienā	4.2.14.
		Fiziskie vides apstākļi	4.2.16.

5.2.a   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponents IC	Pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1	RBC	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ERTMS/ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, papildu radio un Euroloop)	4.2.3.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai radiosakari ar vilcienu	4.2.5.1.
		Saskarnes
		— Blakusesoši RBC	4.2.7.1., 4.2.7.2.
		— Lauka iekārtu ERTMS/ETCS un GSM-R	4.2.7.3.
		— Šifratslēgu pārvaldība	4.2.8.
		— ETCS-ID pārvaldība	4.2.9.
		Vides apstākļi	4.2.16.
2	Papildu radiomezgls	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai radiosakari ar vilcienu	4.2.5.1.
		Saskarnes
		— Lauka iekārtu ERTMS/ETCS un GSM-R	4.2.7.3.
		— Šifratslēgu pārvaldība	4.2.8.
		— ETCS-ID pārvaldība	4.2.9.
		— Bloķēšanas sistēma un LEU	4.2.3.
		Vides apstākļi	4.2.16.
3	Eurobalise	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Eurobalise sakari ar vilcienu	4.2.5.2.
		Saskarnes
		— LEU – Eurobalise	4.2.7.4.
		Vides apstākļi	4.2.16.
4	Euroloop	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Euroloop sakari ar vilcienu	4.2.5.3.
		Saskarnes
		— LEU – Euroloop	4.2.7.5.
		Vides apstākļi	4.2.16.
5	LEU Eurobalise	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot papildu radio, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		Saskarnes
		— LEU – Eurobalise	4.2.7.4.
		Vides apstākļi	4.2.16.
6	LEU Euroloop	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot papildu radio, Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		Saskarnes
		— LEU – Euroloop	4.2.7.5.
		Vides apstākļi	4.2.16.

5.2.b   tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas

Šī tabula ir piemērs, lai parādītu struktūru. Ir iespējamas citas grupas.

Nr.	Savstarpējas izmantojamības komponentu grupa	Pazīmes	Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu
1	Eurobalise LEU Eurobalise	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Eurobalise sakari ar vilcienu	4.2.5.2.
		Vides apstākļi	4.2.16.
2	Euroloop LEU Euroloop	Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	4.2.1. 4.5.1.
		Lauka iekārtu ERTMS/ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitāti)	4.2.3.
		ERTMS/ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Euroloop sakari ar vilcienu	4.2.5.3.
		Vides apstākļi	4.2.16.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU VERIFICĒŠANA

6.1.   Ievads

6.1.1.   Vispārīgie principi

Šīs SITS 3. nodaļā noteikto pamatprasību izpildi nodrošina, panākot atbilstību 4. nodaļā noteiktajiem pamatparametriem.

Šo atbilstību pierāda:

1)	novērtējot 5. nodaļā norādīto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību (skatīt 6.2. iedaļu);

2)	verificējot apakšsistēmas (skatīt 6.3. iedaļu).

Tomēr noteiktos gadījumos dažas pamatprasības var izpildīt, nodrošinot atbilstību valstu noteikumiem, ar šādu pamatojumu:

1)	B klases sistēmu izmantošana;

2)	SITS atklātie punkti;

3)	atkāpes saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 9. pantu;

4)	īpašie gadījumi, kas aprakstīti 7.2.9. iedaļā.

Šādos gadījumos par atbilstības minētajiem noteikumiem novērtēšanu saskaņā ar paziņotām procedūrām atbildīgas attiecīgās dalībvalstis.

6.1.2.   ERTMS/ETCS un GSM-R testēšanas principi

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai, uz ko attiecas “EK” verifikācijas deklarācija, jāspēj darboties jebkurā vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmā, uz ko attiecas “EK” verifikācijas deklarācija, saskaņā ar šīs SITS noteikumiem un bez papildu verificēšanas.

Šā mērķa sasniegšanu atvieglo:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu konstrukcijas un uzstādīšanas noteikumi;

2)	specifikācijas testiem, ar ko pierāda, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilst šīs SITS prasībām un ir savstarpēji savietojamas.

Lai ERTMS/ETCS un GSM-R iekārtu atbilstības novērtēšanu padarītu efektīvāku un palīdzētu sasniegt iepriekšminēto mērķi, visas dalībvalstis dara pieejamus Eiropas Komisijai ekspluatācijas testu scenārijus, atbilstīgi kuriem pārbauda vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas ERTMS/ETCS un GSM-R daļu un tās mijiedarbību ar attiecīgo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas daļu. Attiecīgajiem testu scenārijiem:

1)	ir jāatbilst šajā SITS norādītajām specifikācijām un jānodrošina funkciju un darbības raksturlielumu (piemēram, reakcijas laika) tehniskais apraksts, ja tas ir būtiski borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu mijiedarbībai;

2)	ir jābūt iesniegtiem standarta formātā. Skatīt A pielikuma 4.2.2.c punktu;

3)

ja A pielikuma 4.2.2.c punktā nav noteikts citādi, ir jāattiecas vismaz uz gaitas sākumu, pāreju no viena līmeņa uz citu, pārēju no viena dzelzceļa līnijā izmantota režīma uz citu, galvenajiem konstatētajiem avārijas ekspluatācijas apstākļiem, avārijas ziņojumu nosūtīšanu un visiem citiem būtiskiem un attiecīgai dzelzceļa līnijai raksturīgiem aspektiem.

Eiropas Dzelzceļa aģentūra:

1)

nodrošina ekspluatācijas testu scenāriju iepriekšēju publicēšanu, lai visas ieinteresētās personas varētu izteikt piebildes par testu scenāriju atbilstību šajā SITS norādītajām specifikācijām un par to ietekmi uz citu iekārtu īstenošanu vai izstrādi. Katrā publikācijā nosaka termiņu, kurā var izteikt piebildes, un tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus;

2)	ja piebildes ir negatīvas, saskaņo iesaistīto personu centienus, lai panāktu vienošanos, piemēram, veicot izmaiņas ekspluatācijas testu scenārijos;

3)	pakāpeniski veido un dara publiski pieejamu to testu scenāriju datubāzi, kuri veiksmīgi izturējuši iepriekšminēto posmu un atspoguļo situācijas, kas rodas, ieviešot dažādas iekārtas;

4)	izmanto iepriekšminēto datubāzi, lai novērtētu, vai ir vajadzīgas papildu obligātas testu specifikācijas un vai ir nepieciešams izstrādāt papildu inženiertehniskos noteikumus vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām.

6.2.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

Pirms savstarpējas izmantojamības komponenta un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas laišanas tirgū ražotājs vai tā Eiropas Savienībā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 13. panta 1. punktu un IV pielikumu sagatavo “EK” atbilstības deklarāciju.

Novērtējuma procedūru veic, izmantojot vienu no moduļiem, kas norādīti 6.2.2. iedaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi).

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem nav nepieciešama “EK” deklarācija par piemērotību lietošanai, jo tiem jābūt pilnībā atbilstošiem visiem attiecīgajiem pamatparametriem. Šo atbilstību pierāda ar “EK” atbilstības deklarāciju, ar ko pietiek, lai savstarpējas izmantojamības komponentus laistu tirgū (5).

6.2.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

Lai novērtētu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentus, ražotājs vai tā Eiropas Savienībā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis var izvēlēties:

1)	tipa pārbaudes procedūru (CB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (CD modulis) ražošanas posmam vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (CB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar produkta verificēšanas procedūru (CF modulis), vai

3)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (CH1 modulis).

Turklāt SIM kartes savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudei ražotājs vai tā pārstāvis var izvēlēties CA moduli.

Moduļi detalizēti aprakstīti Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmumā 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (6).

Dažu moduļu izmantošanai piemērojami šādi precizējumi:

1)	atsaucoties uz 2. nodaļu CB moduļa aprakstā, “EK” tipa pārbaude jāveic, apvienojot produkcijas tipa un projekta tipa pārbaudi;

2)	atsaucoties uz 3. nodaļu “CF moduļa” (produkta verificēšana) aprakstā, statistiskā verificēšana nav pieļaujama, t. i., visi savstarpējas izmantojamības komponenti ir jāpārbauda atsevišķi.

6.2.3.   Novērtēšanas prasības

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	attiecībā uz borta ERTMS/ETCS savstarpējas izmantojamības komponentu ir jāņem vērā prasības, kas norādītas šīs SITS 6.2.4.1. iedaļā;

2)	darbības, kas norādītas 6.1. tabulā, veic, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponenta vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas atbilstību, kā noteikts šīs SITS 5. nodaļā. Visas verifikācijas veic ar atsauci uz attiecīgo tabulu 5. nodaļā un tajā norādītajiem pamatparametriem.

6.1.   tabula

Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
Funkcijas, saskarnes un darbības parametri	Pārbauda, vai visas obligātās funkcijas, saskarnes un darbības parametri, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā, ir īstenoti un atbilst šīs SITS prasībām.	Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu scenāriju izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā
	Pārbauda, kuras izvēles funkcijas un saskarnes, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā, ir īstenotas un vai tās atbilst šīs SITS prasībām.	Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu scenāriju izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā
	Pārbauda, kādas papildu funkcijas un saskarnes (kas nav norādītas šajā SITS) ir īstenotas un vai tās nav pretrunā ar šajā SITS norādītajām īstenotajām funkcijām.	Ietekmes analīze
Vide	Pārbauda atbilstību obligātajiem vides apstākļiem, ja tie norādīti pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā.	Testi, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas 5. nodaļas attiecīgā tabulā norādīto pamatparametru prasības
	Papildus tam pārbauda, vai savstarpējas izmantojamības komponents pareizi darbojas vides apstākļos, kādiem tas paredzēts.	Testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja specifikācijām
Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	Pārbauda atbilstību drošības prasībām, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā, t. i., 1) vai nejaušas atteices gadījumu skaits atbilst pieļaujamās atteices intensitātes (THR) kvantitatīvajiem rādītājiem; 2) vai izstrādes procesā ir iespējams konstatēt un novērst sistemātiskas atteices.	1. Nejaušas atteices izraisītas THR aprēķins, pamatojoties uz pieņemamiem drošuma datu avotiem 2.1. Ražotāja kvalitātes un drošības sistēmas vadība visā projektēšanas, ražošanas un testēšanas procesā atbilst atzītam standartam (skatīt piezīmi). 2.2. Programmatūras izstrādes cikls, aparatūras izstrādes cikls, kā arī aparatūras un programmatūras integrācija ir veikta saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi). 2.3. Drošības verificēšanas un validācijas process ir veikts saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi), un ir ievērotas drošības prasības, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgā tabulā. 2.4. Funkcionālās un tehniskās drošības prasības (pareiza darbība darbderīgā stāvoklī, atteices un ārējo faktoru ietekmes sekas) ir verificētas saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi) Piezīme: standartam ir jāatbilst vismaz šādām prasībām: 1) tam ir jābūt plaši atzītam dzelzceļa nozarē. Ja tā nav, standarta atbilstība ir jāpamato un jānodrošina, lai to atzītu paziņotā iestāde; 2) tam ir jābūt tādam standartam, kas attiecas uz to risku vadību, kuri tiek aplūkoti, veicot sistēmas novērtējumu; 3) tam ir jābūt publiski pieejamam visiem dalībniekiem, kuri vēlas to izmantot. Skatīt A pielikuma A3. tabulu.
	Pārbauda, vai ir sasniegts pieteikuma iesniedzēja norādītais drošuma kvantitatīvais mērķis.	Aprēķins
	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.1. iedaļa.	Dokumentu pārbaude

6.2.4.   Īpašie jautājumi

6.2.4.1.   Borta ERTMS/ETCS

Īpaši rūpīgi ir jānovērtē borta ERTMS/ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstība, jo tas ir komplekss komponents, kam ir būtiska nozīme savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā.

Neatkarīgi no tā, vai ir izvēlēts CB vai CH1 modulis, paziņotā iestāde pārbauda, vai savstarpējas izmantojamības komponenta paraugs ir izturējis visu 4.2.2. iedaļā (Borta ERTMS/ETCS funkcionalitāte) norādīto obligāto testu sēriju un vai šie testi ir veikti laboratorijā, kas akreditēta veikt šāda veida testus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (7).

Turklāt, lai palielinātu pārliecību, ka borta ERTMS/ETCS var pareizi ekspluatēt ar dažādiem lauka iekārtu lietojumiem, borta ERTMS/ETCS ieteicams testēt, izmantojot tādus scenārijus no datubāzes, ko pārvalda Aģentūra, kuri nav iekļauti obligāto testu specifikācijās; skatīt 6.1.2. iedaļu (ERTMS/ETCS un GSM-R testēšanas principi). Sertifikātam pievienotajos dokumentos norāda datubāzes scenāriju, atbilstoši kuram ir pārbaudīts savstarpējas izmantojamības komponents.

6.2.4.2.   Īpašais pārraides modulis (STM)

Katrai dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka STM atbilst tās prasībām.

STM un borta ERTMS/ETCS saskarnes verificēšanai nepieciešams paziņotās iestādes veikts atbilstības novērtējums.

6.2.4.3.   “EK” atbilstības deklarācijas saturs

Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas IV pielikumā norādītajā “EK” atbilstības deklarācijā par savstarpējas izmantojamības komponentu iekļauj šādu informāciju:

1)	kādas izvēles funkcijas un papildu funkcijas ir īstenotas;

2)	atbilstošie vides apstākļi.

6.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

6.3.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

Šajā nodaļā sniegts izklāsts par vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “EK” verificēšanas deklarāciju un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verificēšanas deklarāciju.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paziņotā iestāde saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas IV pielikumu veic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verificēšanu.

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 18. panta 1. punktu un V pielikumu sagatavo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verificēšanas deklarāciju.

EK verificēšanas deklarācijas saturam ir jāatbilst Dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas V pielikumā minētajam.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot vienu no moduļiem, kas norādīti 6.3.2. iedaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi).

Uzskatāms, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verificēšanas deklarācijas kopā ar atbilstības sertifikātiem ir pietiekams apliecinājums tam, ka apakšsistēmas ir savietojamas šajā SITS norādītajos apstākļos.

6.3.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

Visi šeit turpmāk norādītie moduļi ir precizēti Lēmumā 2010/713/ES.

6.3.2.1.   Borta iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verificēšanai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

1)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmam vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar produkta verificēšanas procedūru (SF modulis), vai

3)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH1 modulis).

6.3.2.2.   Lauka iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas verificēšanai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

1)	vienības verificēšanas procedūru (SG modulis) vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmam, vai

3)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar produkta verificēšanas procedūru (SF modulis), vai

4)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH1 modulis).

6.3.2.3.   Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

Pamatojoties uz SB moduļa (tipa pārbaude) 4.2. iedaļu, jāveic projekta analīze.

Pamatojoties uz SH1 moduļa (visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi) 4.2. iedaļu, jāveic tipa pārbaude.

6.3.3.   Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Pārbaudes, kas jāveic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verificēšanai, kā arī pamatparametri, kas jāievēro, norādīti 6.2. tabulā.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	verificēšanas procesā ir jāgūst apliecinājums tam, ka riteklī integrētā vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma atbilst pamatparametriem;

2)	tiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuriem jau ir izstrādāta sava “EK” atbilstības deklarācija, nav papildus jāveic funkcionalitātes un darbības parametru verificēšana.

6.2.   tabula

Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana	Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir EK atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts.	Dokumentu esība un saturs
	Pārbauda, kādi ir savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas ierobežojumi, ņemot vērā apakšsistēmas un vides parametrus.	Analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm
	Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši CCS SITS vecākām versijām, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām.	Ietekmes analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm
Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā	Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.6. pamatparametrs.	Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām
	Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS), neietekmē obligātās funkcijas.	Ietekmes analīze
	Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās – 4.2.9. pamatparametrs.	Projekta specifikācijas pārbaude
Integrācija ritošajā sastāvā	Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.2., 4.2.4., 4.2.14. pamatparametrs un ražotāja norādītie uzstādīšanas noteikumi.	Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja uzstādīšanas noteikumiem)
	Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savienojama ar ritošā sastāva vidi.	Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem)
	Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (piemēram, bremzēšanas parametri) un vai tie ir atļautajās robežās	Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem)
Integrācija ar B klases iekārtām	Pārbauda, vai ārējais STM ir pievienots borta ERTMS/ETCS ar SITS atbilstošām saskarnēm.	Nekas nav jātestē – ir standarta saskarne, kas jau testēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. Tās darbība jau ir testēta, kad tika pārbaudīta savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā.
	Pārbauda, vai borta ERTMS/ETCS sistēmā iestrādātās B klases funkcijas (4.2.6.1. pamatparametrs) nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai pārslēgumu dēļ.	Nekas nav jātestē – viss jau ir pārbaudīts savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī.
	Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas nav pieslēgta borta ERTMS/ETCS (4.2.6.1. pamatparametrs), pārslēgumu dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.	Nekas nav jātestē – nav saskarnes (8).
	Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas savienota ar borta ERTMS/ETCS, izmantojot (daļēji) SITS neatbilstošas saskarnes (4.2.6.1. pamatparametrs), pārslēgumu dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai, kā arī to, vai nav ietekmētas ERTMS/ETCS funkcijas.	Ietekmes analīze
Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām	Pārbauda, vai Eurobalise telegrammas ir nolasāmas (šajā testā ir tikai jāpārbauda, vai ir pareizi uzstādīta antena. Testi, kas jau veikti savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, nav jāatkārto) – 4.2.5. pamatparametrs.	Tests, izmantojot sertificētu Eurobalise: spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums
	Pārbauda, vai ir nolasāmas Euroloop telegrammas (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs.	Tests, izmantojot sertificētu Euroloop: spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums
	Pārbauda, vai iekārta var apstrādāt GSM-R balss izsaukumu un datus (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs.	Tests, izmantojot sertificētu GSM-R tīklu. Spēja izveidot, uzturēt un atvienot savienojumu ir apstiprinošs pierādījums.
Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	Pārbauda, vai iekārta atbilst drošības prasībām – 4.2.1. pamatparametrs.	Izmanto kopīgās drošības metodē norādītās procedūras.
	Pārbauda, vai ir sasniegts kvantitatīvais drošuma mērķis – 4.2.1. pamatparametrs.	Aprēķins
	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.2. iedaļa	Dokumentu pārbaude
Integrācija vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmās un citās apakšsistēmās: testi ekspluatācijas apstākļos	Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos ekspluatācijas apstākļos, cik praktiski iespējams (piemēram, dzelzceļa līnijas slīpums, vilciena ātrums, vibrācijas, vilces jauda, laika apstākļi, vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitātes konstrukcija). Jāgūst apliecinājums tam, ka: 1) pareizi tiek izpildītas nobrauktā attāluma mērīšanas funkcijas – 4.2.2. pamatparametrs, 2) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savietojama ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs. Šiem testiem arī jāpalielina pārliecība, ka nebūs sistemātiskas atteices. Šajā testu sērijā neietver tos testus, kas jau veikti iepriekšējos posmos: ir jāņem vērā testi, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testi, kas apakšsistēmai veikti mākslīgi radītā vidē. Borta GSM-R balss iekārtai nav nepieciešami testi ekspluatācijas apstākļos.	Ziņojumi par testa braucieniem Piezīme. Sertifikātā norāda, kādos apstākļos notikuši testi un kādi standarti izmantoti, kā arī kritērijus, lai testus uzskatītu par pabeigtiem.

6.3.4.   Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Saskaņā ar šo SITS veiktās novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka iekārtas atbilst 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

Tomēr, lai projektētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas ERTMS/ETCS daļu, ir nepieciešama informācija, kas ir specifiska katrā konkrētā gadījumā. Proti:

1)	dzelzceļa līnijas raksturojums, piemēram, slīpumi, attālumi, maršruta elementu un Eurobalise/Euroloop novietojums, aizsargājamās vietas utt.;

2)	signalizācijas dati un noteikumi, kas jāapstrādā ERTMS/ETCS sistēmai.

Šī SITS neattiecas uz pārbaudēm, kas jāveic, lai novērtētu, vai lietojumam specifiskā informācija ir pareiza.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	6.3. tabulā norādītas pārbaudes, kas jāveic, lai verificētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu, un pamatparametri, kas jāievēro;

2)	funkcionalitātei un darbības parametriem, kas jau ir pārbaudīti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, nav nepieciešama papildu verificēšana.

6.3.   tabula

Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana	Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir EK atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts.	Dokumentu esība un saturs
	Pārbauda, kādi ir savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas ierobežojumi, ņemot vērā apakšsistēmas un vides parametrus.	Ietekmes analīze, kas veikta, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi
	Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši CCS SITS vecākām versijām, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām.	Ietekmes analīze, salīdzinot specifikācijas, kas norādītas SITS, un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikātus
Vilcienu detektoru sistēmu izmantošana	Pārbauda, vai izvēlētie tipi atbilst vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS prasībām – 4.2.10., 4.2.11. pamatparametrs.	Dokumentu pārbaude
Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā	Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.5., 4.2.7. pamatparametrs.	Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām
	Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS), neietekmē obligātās funkcijas.	Ietekmes analīze
	Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās –4.2.9. pamatparametrs.	Projekta specifikāciju pārbaude
Integrācija infrastruktūrā	Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.3, 4.2.4. pamatparametrs un ražotāja norādītie uzstādīšanas noteikumi.	Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja norādītajiem uzstādīšanas noteikumiem)
	Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka apakšsistēmas iekārtas ir savienojamas ar lauka vidi.	Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu raksturlielumiem)
Integrācija ar lauka signalizāciju	Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir īstenotas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3. pamatparametrs.	Dokumentu pārbaude (pieteikuma iesniedzēja projekta specifikācija un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti)
	Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (Eurobalise telegrammas, RBC ziņojumi, signālzīmju izvietojums utt.)	Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu un signalizācijas raksturlielumiem)
	Pārbauda, vai saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi.	Projekta verificēšana un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai
	Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma darbojas pareizi atbilstoši informācijai saskarnēs ar lauka signalizāciju (piemēram, LEU pareizi ģenerē Eurobalise telegrammas vai RBC – ziņojumus)	Projekta verificēšana un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai
Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām un ar ritošo sastāvu	Pārbauda GSM-R pārklājumu – 4.2.4. pamatparametrs.	Mērīšana darba apstākļos
	Pārbauda vilcienu detektoru sistēmu atbilstība šīs SITS prasībām – 4.2.10. pamatparametrs.	Mērīšana darba apstākļos
	Pārbauda, vai vilcienu detektoru sistēmas atbilst šīs SITS prasībām – 4.2.10. un 4.2.11. pamatparametrs.	Pārbauda pierādījumus, kas iegūti no esošajām iekārtām (sistēmām, kas jau tiek izmantotas); jauniem tipiem veic testus saskaņā ar standartiem.
	Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir īstenotas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3., 4.2.4. un 4.2.5. pamatparametrs.	Ziņojumi par 6.1.2. iedaļā norādītajiem ekspluatācijas scenāriju testiem, izmantojot dažādas sertificētas vilciena vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas. Ziņojumā norāda, kādi ekspluatācijas scenāriji ir testēti, kāda borta iekārta ir izmantota un vai testi ir veikti laboratorijās, testa līnijās vai reālos ekspluatācijas apstākļos.
Drošums, darbgatavība, remontējamība un drošība (RAMS)	Pārbauda atbilstību drošības prasībām – 4.2.1. pamatparametrs.	Izmanto kopīgās drošības metodē norādītās procedūras.
	Pārbauda, vai ir sasniegti kvantitatīvie drošuma mērķi – 4.2.1. pamatparametrs.	Aprēķins
	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.2. iedaļa.	Dokumentu pārbaude
Integrācija vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmās un ritošajā sastāvā: testi ekspluatācijas apstākļos.	Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos ekspluatācijas apstākļos, cik praktiski iespējams (piemēram, vilciena ātrums, vilcienu skaits līnijā, laika apstākļi). Jāgūst apliecinājums par: 1) vilcienu detektoru sistēmu veiktspēju – 4.2.10., 4.2.11. pamatparametrs; 2) vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs; Šiem testiem arī jāpalielina pārliecība, ka nebūs sistemātiskas atteices. Šajā testu sērijā neietver tos testus, kas jau veikti iepriekšējos posmos: ir jāņem vērā testi, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testi, kas apakšsistēmai veikti mākslīgi radītā vidē.	Ziņojumi par testa braucieniem Piezīme. Sertifikātā norādīt, kādos apstākļos notikuši testi un kādi standarti izmantoti, kā arī kritērijus, lai testus uzskatītu par pabeigtiem.

6.4.   Noteikumi par daļēju atbilstību

6.4.1.   Ievads

Saskaņā ar Dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības direktīvas 18. panta 4. punktu “paziņotā iestāde var izdot paziņojumu par pagaidu verifikāciju, kas attiecas uz noteiktiem verificēšanas procedūras posmiem vai noteiktām apakšsistēmas daļām”.

Kā norādīts šīs SITS 2.2. iedaļā (Darbības joma), vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ietver trīs daļas, kuras norādītas 4.1. iedaļā (Ievads).

Šo vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu verificēšanas izklāsts sniegts 6.4.2. iedaļā.

Izklāsts par vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļējas atbilstības verificēšanu, ja tās savstarpējas izmantojamības komponenta(-u) izmantošanas apstākļi ir ierobežoti, sniegts 6.4.3. iedaļā.

6.4.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtējums

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vai borta iekārtu apakšsistēmas atbilstības novērtēšana šīs SITS prasībām ir process, ko var veikt secīgos posmos – katrai no trim daļām atsevišķi. Katrā posmā novērtētājs pārbauda tikai to, vai konkrētā daļa atbilst SITS prasībām.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa paziņotā iestāde pārliecinās, ka:

1)	attiecīgā apakšsistēmas daļa atbilst SITS prasībām;

2)	netiek skartas jau novērtētās SITS prasības.

Jau novērtētās funkcijas, kas paliek nemainīgas un netiek skartas šajā posmā, nav jāpārbauda atkārtoti.

6.4.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļēja atbilstība to savstarpējas izmantojamības komponenta(-u) ierobežotu izmantošanas apstākļu dēļ

Savstarpējas izmantojamības komponentam var izdot daļējas atbilstības sertifikātu pat tad, ja kāda funkcija, saskarne vai darbība nav ieviesta, šādos gadījumos:

1)

ja neieviestā funkcija, saskarne vai darbība nav nepieciešama savstarpējas izmantojamības komponenta integrācijai apakšsistēmā specifisku izmantošanas apstākļu dēļ, piemēram (9): a) borta ERTMS/ETCS un STM saskarne, ja savstarpējas izmantojamības komponents ir paredzēts uzstādīšanai ritekļos, kuriem nav nepieciešams ārējs STM; b) RBC un citu RBC saskarne, ja RBC ir paredzēts izmantot lietojumā, kur nav plānoti blakusesoši RBC;

2)

ja sertifikātā norādīts, kādas funkcijas, saskarnes vai darbības nav ieviestas, un noteikti attiecīgie savstarpējas izmantojamības komponenta izmantošanas ierobežojumi. Šī informācija ļaus noteikt apstākļus, kādos savstarpējas izmantojamības komponentu var izmantot, un ierobežojumus, kas attieksies uz tās apakšsistēmas savstarpēju izmantojamību, kurā tas iekļauts.

Jebkurā gadījumā noteikumi, saskaņā ar kuriem izdod šādus sertifikātus ar ierobežojumiem, ir jāsaskaņo paziņotajām iestādēm un Aģentūrai darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (10) 21.a panta 5. punktu.

Ja savstarpējas izmantojamības komponents ir integrēts vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu vai lauka iekārtu apakšsistēmā un ja trūkstošās funkcijas, saskarnes vai darbības neļauj novērtēt, vai apakšsistēma pilnībā atbilst šīs SITS prasībām, var izdot tikai paziņojumu par pagaidu verifikāciju. Tajā norāda, kādas prasības ir novērtētas, un nosaka attiecīgos ierobežojumus apakšsistēmas izmantošanai un tās savietojamībai ar citām apakšsistēmām.

7.   VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU SITS ĪSTENOŠANA

7.1.   Ievads

Šajā nodaļā izklāstīta SITS īstenošanas stratēģija un attiecīgie tehniskie līdzekļi, jo īpaši noteikumi pārejai uz A klases sistēmām.

Jāņem vērā tas, ka SITS īstenošana laiku pa laikam jāsaskaņo ar citu SITS īstenošanu.

7.2.   Vispārīgi piemērojami noteikumi

7.2.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vai tās daļu modernizācija vai atjaunināšana

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas modernizācija vai atjaunināšana var attiekties uz jebkuru vai visām turpmāk minētajām daļām:

1)	vilcienu aizsardzības sistēma;

2)	radiosakari;

3)	vilcienu detektoru sistēma.

Šīs dažādās vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas daļas tādēļ var modernizēt vai atjaunināt atsevišķi, ja netiek apdraudēta savstarpēja izmantojamība. Attiecīgi darbs būs saistīts ar:

1)	GSM-R funkcijām un saskarnēm;

2)	ERTMS/ETCS funkcijām un saskarnēm;

3)	vilcienu detektoru sistēmas savietojamību ar ritošo sastāvu.

Katras daļas pamatparametru definīciju skatīt 4.1. nodaļā (Ievads).

7.2.2.   Mantotās sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, lai mantoto sistēmu un to saskarņu funkcionalitāte tiktu saglabāta nemainīga, izņemot gadījumus, ja ir nepieciešamas modifikācijas, lai mazinātu šo sistēmu ar drošību saistītās nepilnības.

7.2.3.   Īpašu pārraides moduļu pieejamība

Ja dzelzceļa līnijas, kas iekļautas šīs SITS darbības jomā, nav aprīkotas ar A klases vilcienu aizsardzības sistēmām, tad dalībvalsts pieliek visas pūles, lai nodrošinātu ārēja īpašā pārraides moduļa (STM) pieejamību tās B klases vilcienu aizsardzības mantotajai sistēmai vai sistēmām.

Šajā kontekstā pienācīga uzmanība jāvelta atklāta tirgus nodrošināšanai STM taisnīgos komerciālos apstākļos. Ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ (11) STM pieejamību nevar nodrošināt, attiecīgā dalībvalsts informē Komiteju par šādas problēmas rašanās iemesliem un mazināšanas pasākumiem, ko tā paredz veikt, lai pārvadātājiem, un jo īpaši ārvalstu pārvadātājiem, nodrošinātu savas infrastruktūras pieejamību.

7.2.4.   B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijām, kas aprīkotas ar A klases iekārtām

Uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar ERTMS/ETCS un/vai GSM-R, var uzstādīt B klases papildiekārtas, lai pārejas posmā nodrošinātu ar A klases iekārtām nesavietojama ritošā sastāva ekspluatāciju. Esošo B klases borta iekārtu var izmantot kā rezervi A klases sistēmai. Tomēr infrastruktūras pārvaldītājam nav tiesību pieprasīt, lai savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kurus ekspluatē šādā dzelzceļa līnijā, būtu uzstādītas B klases borta sistēmas.

Turklāt ir jānodrošina, lai lauka iekārtas pārslēgšanās starp A un B klasi neradītu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai papildu prasības, kā tikai tās, kas norādītas šajā SITS.

7.2.5.   Ritošais sastāvs ar A un B klases iekārtām

Lai nodrošinātu ekspluatāciju uz vairākām dzelzceļa līnijām, ritošo sastāvu var aprīkot gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu.

Attiecīgā dalībvalsts var ierobežot B klases borta sistēmu izmantošanu uz dzelzceļa līnijām, uz kurām attiecīga sistēma nav uzstādīta lauka iekārtās.

Ja dzelzceļa līnijā, kas aprīkota gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, ekspluatē vilcienu, kas arī aprīkots gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, var izmantot B klases sistēmas kā rezerves variantu. Tā nevar būt prasība savstarpējai izmantojamībai.

B klases vilcienu aizsardzības sistēmas var ieviest:

1)	izmantojot STM, kas darbojas ar standarta saskarnes palīdzību (“ārējais STM”) vai

2)	integrējot tās ERTMS/ETCS iekārtā vai savienojot ar nestandarta saskarnes palīdzību, vai

3)

neatkarīgi no ERTMS/ETCS iekārtas, piemēram, izmantojot sistēmu, kas ļauj pārslēgties no vienas iekārtas uz citu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, ka pārslēgšanās starp A klases un B klases vilcienu aizsardzības sistēmu tiek veikta saskaņā ar šīs SITS prasībām un ar valstu noteikumiem attiecībā uz B klases sistēmu.

7.2.6.   Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

Atkarībā no vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas raksturlielumiem un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām dažas no lauka iekārtu funkcionalitātēm, kas nav klasificētas kā obligātas, atsevišķos gadījumos ir noteikti jāievieš, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.

Ja lauka iekārtās īsteno valsts noteiktās vai izvēles funkcijas, tas nedrīkst traucēt izmantot šo infrastruktūru vilcienam, kas atbilst tikai A klases borta iekārtu sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs šādām borta iekārtu izvēles funkcijām:

—	ETCS 3. līmeņa lauka iekārtu lietojumam nepieciešama vilciena integritātes uzraudzība borta sistēmā,

—	ETCS 1. līmeņa lauka iekārtu lietojumam ar papildu funkcionalitāti nepieciešama atbilstīga borta iekārtu papildu funkcionalitāte, ja palaišanas ātrums uzstādīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos),

—	ja ETCS nepieciešama datu pārraide pa radio, GSM-R datu pārraides pakalpojumiem jāatbilst ETCS datu pārraides prasībām,

—	ja borta iekārtu mezglā ietilpst KER STM, dažkārt ir jāuzstāda “K” saskarne.

7.2.7.   Īpaši GSM-R ieviešanas noteikumi

7.2.7.1.   Lauka iekārtas

GSM-R uzstādīšana ir obligāta, ja:

1)	pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas radio daļu;

2)	modernizē vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas radio daļu, kas jau tiek ekspluatēta, tādā veidā, ka tas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību. Tas neietver modifikācijas, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās.

7.2.7.2.   Borta iekārtas

Ritošo sastāvu, kas paredzēts izmantošanai dzelzceļa līnijā, kurā ir vismaz viens ar A klases saskarnēm aprīkots iecirknis (pat tad, ja papildus ir B klases sistēma), obligāti aprīko ar GSM-R, ja:

1)	pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas radio daļu;

2)	modernizē vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas radio daļu, kas jau tiek ekspluatēta, tādā veidā, ka tas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību. Tas neietver modifikācijas, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās.

7.2.8.   Īpaši vilcienu detektoru sistēmu ieviešanas noteikumi

Šīs SITS kontekstā vilcienu detektoru sistēma ir lauka iekārta, kas konstatē ritekļu esību vai neesību visā maršruta līnijā vai tās lokālā iecirknī.

Lauka iekārtu sistēmas (piemēram, bloķēšanas vai pārbrauktuvju vadības sistēmas), kas izmanto informāciju no detektoru iekārtas, netiek uzskatītas par vilcienu detektoru sistēmas daļām.

Šajā SITS norādītas prasības saskarnēm ar ritošo sastāvu tikai tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu SITS atbilstoša ritošā sastāva un infrastruktūras savietojamību.

Ieviest CCS SITS prasībām atbilstošu vilcienu detektoru sistēmu var neatkarīgi no ERTMS/ETCS vai GSM-R uzstādīšanas, bet tā var būt atkarīga no B klases signalizācijas sistēmām vai īpašām prasībām, piemēram, attiecībā uz pārbrauktuvju iekārtām.

Šīs SITS prasības attiecībā uz vilcienu detektoru sistēmām ir jāņem vērā, ja:

1)	tiek modernizēta vilcienu detektoru sistēma;

2)	tiek atjaunināta vilcienu detektoru sistēma, ar nosacījumu, ka, izpildot šīs SITS prasības, nerodas vajadzība piespiedu kārtā modificēt vai modernizēt citas lauka iekārtas vai borta sistēmas;

3)	tiek atjaunināta vilcienu detektoru sistēma, ja tas nepieciešams, modernizējot vai atjauninot lauka iekārtu sistēmas, kas saņem informāciju no vilcienu detektoru sistēmas;

4)	tiek noņemtas B klases vilcienu aizsardzības sistēmas (kur ir integrētas vilcienu detektoru un vilcienu aizsardzības sistēmas).

Pārejas posmā jārūpējas, lai nodrošinātu, ka, uzstādot SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektoru sistēmu, tai būtu minimāla negatīva ietekme uz esošo, SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu.

Lai to panāktu, infrastruktūras pārvaldītājam ieteicams izvēlēties tādu SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektoru sistēmu, kura ir savietojama arī ar SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu, kas jau tiek ekspluatēts attiecīgajā infrastruktūrā.

7.2.9.   Īpašie gadījumi

7.2.9.1.   Ievads

Ir atļauti īpaši noteikumi turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.

Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku (“T” gadījums).

Šajā SITS par pagaidu gadījumiem “T3” uzskatāmi tādi gadījumi, kuri joprojām pastāvēs arī pēc 2020. gada.

Īpašie gadījumi, kas norādīti 7.2.9.2. līdz 7.2.9.7. iedaļā, jāinterpretē saistībā ar attiecīgajām 4. nodaļas iedaļām un/vai šeit norādītajām specifikācijām.

Īpašie gadījumi aizstāj attiecīgās prasības, kas noteiktas 4. nodaļā.

Ja prasības, kas noteiktas 4. nodaļas attiecīgā iedaļā, neattiecas uz īpašo gadījumu, šīs prasības netiek dublētas 7.2.9.2. līdz 7.2.9.7. iedaļā un tās turpina piemērot bez izmaiņām.

7.2.9.2.   Beļģija

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. iedaļa: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 15 000 mm	T3	Piemērojams ātrgaitas L1. Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.8. iedaļa:   atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir vismaz 40 t.   Ja atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir mazāka par 90 t, riteklim ir jābūt aprīkotam ar sistēmu, kurai strāvu vadošais pamats ir 16 000 mm vai lielāks, kas nodrošina šāda ritekļa manevrēšanu.	T3	Piemērojams ātrgaitas L1, L2, L3, L4. Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.

7.2.9.3.   Apvienotā Karaliste

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. iedaļa: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 15 000 mm	T3	Piemērojams ātrgaitas L1. Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.4.1. iedaļa: papildus 3.1.4.1. iedaļā minētajām prasībām motorvagoniem smiltnīcas izmantošana vilces nolūkā: a) nav atļauta pirms vadošās ass, ja ātrums ir mazāks nekā 40 km/h, un b) ir atļauta tikai tad, ja iespējams pierādīt, ka vismaz nākamās sešas motorvagona asis ir aiz smiltnīcas atrašanās vietas.	T3
4.2.12.   ERTMS/ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) Indekss 51: vilciena kustības numura ievadīšanai ir atļauts izmantot burtciparu tastatūru, ja tehniskajos noteikumos, kas izstrādāti šim nolūkam, ir paredzēts izmantot burtciparu vilcienu kustības numurus.	T3	Šis īpašais gadījums ir nepieciešams, tiklīdz tiek slēgts atklātais punkts saistībā ar DMI specifikācijām. Nav ietekmes uz savstarpēju izmantojamību.
4.2.12.   ERTMS/ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) Indekss 51: ekspluatējot Lielbritānijas dzelzceļa maģistrāļu tīklā, ETCS DMI ir atļauts uzrādīt vilciena ātruma dinamisko informāciju jūdzēs stundā (un apzīmēt ar “mph”).	T3	Šis īpašais gadījums ir nepieciešams, tiklīdz tiek slēgts atklātais punkts saistībā ar DMI specifikācijām. Nav ietekmes uz savstarpēju izmantojamību.

7.2.9.4.   Francija

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. iedaļa: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 15 000 mm	T3	Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.9. iedaļa:   riteņpāra pretējo riteņu rites virsmu elektriskā pretestība nepārsniedz 0,05 omus, mērot ar spriegumu no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums).   Papildus tam reaktīvā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.	T3	Šis īpašais gadījums var tikt pārskatīts, kad ar sliežu ceļu ķēžu frekvenču pārvaldību saistītais atklātais punkts būs slēgts.
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.8. iedaļa:   atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir vismaz 40 t.   Ja atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masa ir mazāka par 90 t, riteklim ir jābūt aprīkotam ar sistēmu, kurai strāvu vadošais pamats ir 16 000 mm vai lielāks, kas nodrošina šāda ritekļa manevrēšanu.	T3	Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.3.2. iedaļa:   izmērs D (2. attēls) nav mazāks par   450 mm, neatkarīgi no ātruma	5 gadi

7.2.9.5.   Polija

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.9. iedaļa:   riteņpāra pretējo riteņu rites virsmu elektriskā pretestība nepārsniedz 0,05 omus, mērot ar spriegumu no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums).   Papildus tam reaktīvā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.	T3	Šis īpašais gadījums var tikt pārskatīts, kad ar sliežu ceļu ķēžu frekvenču pārvaldību saistītais atklātais punkts būs slēgts.

7.2.9.6.   Lietuva, Latvija

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.3.4. iedaļa: izmēru diapazons Sh (2. attēls) nav mazāks par 26,25 mm	T3	Šis īpašais gadījums ir nepieciešams tikmēr, kamēr ČME lokomotīves tiek ekspluatētas Lietuvas 1 520 mm dzelzceļa tīklā.

7.2.9.7.   Zviedrija

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.4.   Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R Indekss 65, 4.2.3. punkts: ir atļauts nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, kurās iekļauti 2 vatu GSM-R kabīnes balss radio un ETCS radio tikai datu pārraidei. Apakšsistēmām jāspēj darboties tīklos ar -82 dBm.	P	Nav ietekmes uz savstarpēju izmantojamību.

7.2.9.8.   Luksemburga

Īpašs gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10.   Vilcienu lauka detektoru sistēmas Indekss 77, 3.1.2.4. iedaļa: 1) pie ritekļa piestiprināto smiltnīcu jauda nedrīkst pārsniegt 0,3 l minūtē uz sliedi; 2) ir aizliegta smilšu kaisīšana infrastruktūras reģistrā norādītajās stacijās; 3) ir aizliegta smilšu kaisīšana pārmiju zonās; 4) nekādi ierobežojumi neattiecas uz avārijas bremzēšanu.	T3

7.3.   Noteikumi attiecībā uz ERTMS

7.3.1.   ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns

Šajā iedaļā izklāstīta SITS īstenošanas stratēģija (ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns). Tajā norādīti posmi, kas īstenojami, pakāpeniski pārejot no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu.

ERTMS Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu nepiemēro dzelzceļa līnijām, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja tai ir savrups dzelzceļa tīkls vai to no Kopienas pārējā dzelzceļu tīkla šķir jūra, vai tas ir atdalīts īpašu ģeogrāfisku apstākļu vai atšķirīga sliežu ceļa platuma dēļ.

7.3.2.   ERTMS lauka iekārtu ieviešana

ERTMS Eiropas stratēģiskā izvēršanas plāna mērķis ir nodrošināt to, lai lokomotīvēm, motorvagoniem un citiem dzelzceļa ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS, pakāpeniski kļūtu pieejamas aizvien vairāk dzelzceļa līnijas, ostas, termināļi un šķirotavas, neizmantojot konkrētu valstu iekārtas papildus ERTMS.

Tas nenozīmē, ka pašreizējās B klases sistēmas ir jānoņem no plānā iekļautajām dzelzceļa līnijām. Tomēr līdz īstenošanas plānā norādītajai dienai lokomotīvēm, motorvagoniem un citiem dzelzceļa ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS, jādod iespēja piekļūt izvēršanas plānā iekļautajām dzelzceļa līnijām, neizvirzot prasības, lai šie ritekļi būtu aprīkoti ar B klases sistēmu.

Termināļu zonas, piemēram, ostas vai īpašas dzelzceļa līnijas ostās, kas nav aprīkotas ar B klases sistēmu, atbilst 7.3.2.2. iedaļā noteiktajām prasībām, ja dzelzceļa ritekļiem ir dota piekļuve pie šīm termināļu zonām, nenosakot nekādas prasības attiecībā uz aprīkošanu ar automātisko vilcienu aizsardzības sistēmu.

Dzelzceļa līniju, ko veido divi vai vairāk sliežu ceļi, uzskata par aprīkotu, tiklīdz ir aprīkoti divi sliežu ceļi tā, lai satiksme varētu notikt abos virzienos. Ja transporta koridora iecirknī ir vairāk nekā viena dzelzceļa līnija, tad jābūt aprīkotai vismaz vienai dzelzceļa līnijai šajā iecirknī, un visu transporta koridoru uzskata par aprīkotu, tiklīdz visā transporta koridora garumā ir aprīkota vismaz viena dzelzceļa līnija.

7.3.2.1.   Transporta koridori

Seši transporta koridori, kas raksturoti 7.3.4. iedaļā, ir jāaprīko ar ERTMS saskaņā ar minētajā iedaļā norādīto grafiku (12).

7.3.2.2.   Savienojums ar galvenajām Eiropas ostām, šķirotavām, kravu termināļiem un kravu pārvadājumu zonām.

Ostas, šķirotavas, kravu termināļi un kravu pārvadājumu zonas, kas norādītas 7.3.5. iedaļā, ir jāsavieno ar vismaz vienu no sešiem 7.3.4. iedaļā minētajiem transporta koridoriem, ievērojot datumu un nosacījumus, kas norādīti 7.3.5. iedaļā.

7.3.2.3.   Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

Aprīkošana ar ERTMS/ETCS lauka iekārtām ir obligāta, ja:

1)	pirmo reizi tiek uzstādīta vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa (ar B klases sistēmu vai bez tās);

2)

tiek modernizēta jau pastāvoša vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa un tas mainītu pastāvošas mantotās sistēmas funkcijas, darbību un/vai savstarpējai izmantojamībai būtiskas saskarnes (gaisa spraugas). Tas neattiecas uz modifikācijām, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai mazinātu šīs mantotās iekārtas ar drošību saistītās nepilnības.

Ieteicams uzstādīt ERTMS/ETCS vienmēr, kad dzelzceļa līnijas iecirknī jau ekspluatācijā esošu infrastruktūras vai energoapgādes apakšsistēmu paredzēts modernizēt, atjaunināt vai veikt tās tehnisko apkopi un ja attiecīgajā dzelzceļa līnijas iecirknī ERTMS/ETCS uzstādīšanai nepieciešamā summa ir mazāka par 10 % no kopējiem ieguldījumiem modernizācijā/atjaunināšanā/tehniskajā apkopē.

7.3.2.4.   ES finansētie projekti

Neskarot 7.3.2.1., 7.3.2.2. un 7.3.2.3. iedaļu, ja dzelzceļa infrastruktūras projektiem piešķirts finansiāls atbalsts no Eiropas reģionālās attīstības fondiem un/vai kohēzijas fondiem (Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999) (13), un/vai TEN-T fondiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96/EK (14)), aprīkošana ar ERTMS/ETCS ir obligāta, ja:

1)	tiek pirmo reizi uzstādīta vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa;

2)	tiek modernizēta jau ekspluatācijā esoša vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa un ja tas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību.

7.3.2.5.   Paziņošana

Dalībvalstis par katru 7.3.4. iedaļā raksturoto transporta koridora iecirkni vai nu paziņo Komisijai sīki izstrādātu grafiku, atbilstīgi kuram transporta koridora iecirkni aprīkos ar ERTMS, vai apstiprina, ka transporta koridora iecirknis jau ir aprīkots. Informāciju paziņo Komisijai vismaz trīs gadus pirms 7.3.4. iedaļā norādītā transporta koridora iecirkņa aprīkošanas termiņa.

Dalībvalstis par katru 7.3.5. iedaļā uzskaitīto ostu, šķirotavu, kravu termināli un kravu pārvadājumu zonu paziņo konkrētas dzelzceļa līnijas, kas izmantojamas, lai nodrošinātu savienojumu ar vienu no 7.3.4. iedaļā norādītajiem transporta koridoriem. Šo informāciju paziņo Komisijai vismaz trīs gadus pirms 7.3.5. iedaļā minētās dienas un norāda termiņu šīs ostas, šķirotavas, kravu termināļa vai kravu pārvadājumu zonas aprīkošanai. Ja nepieciešams, Eiropas Komisija var prasīt pielāgojumus, jo īpaši, lai starp aprīkotajām dzelzceļa līnijām nodrošinātu saderību uz robežas. Dalībvalstis vai nu paziņo Komisijai sīki izstrādātu grafiku, atbilstīgi kuram šīs konkrētās dzelzceļa līnijas aprīkos ar ERTMS, vai apstiprina, ka šīs konkrētās dzelzceļa līnijas jau ir aprīkotas ar ERTMS. Šo informāciju paziņo Komisijai vismaz trīs gadus pirms 7.3.5. iedaļā minētās dienas un norāda termiņu šīs ostas, šķirotavas, kravu termināļa vai kravu pārvadājumu zonas aprīkošanai.

Sīki izstrādātajos grafikos jo īpaši norāda dienu, kad tiks pabeigts konkurss dzelzceļa līnijas aprīkošanai, procedūru, ko attiecīgajā transporta koridorā īstenos savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai ar kaimiņvalstīm, un galvenos projekta īstenošanas posmus. Dalībvalstis ik pēc divpadsmit mēnešiem informē Komisiju par šo dzelzceļa līniju aprīkošanas gaitu, nosūtot atjauninātu grafiku.

7.3.2.6.   Kavējumi

Ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka šajā lēmumā noteiktie termiņi tiks kavēti, tā nekavējoties informē Komisiju. Dalībvalsts nosūta Komisijai dokumentāciju, kurā ietverts projekta tehniskais apraksts un atjaunināts īstenošanas plāns. Dokumentācijā arī izskaidro kavējuma iemeslus un norāda dalībvalsts īstenotos koriģējošos pasākumus.

Dalībvalstij var piešķirt termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz trīs gadus, ja kavējuma iemesli ir tādi, ko dalībvalsts nespēj pienācīgi kontrolēt, piemēram, ja piegādātājs nav izpildījis saistības vai ja radušās problēmas apstiprināšanas procesā, jo nav piemērotu testa ritekļu. Dalībvalsts šādu pagarinājumu var lūgt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)	paziņojumi, kas minēti 7.3.2.5. iedaļā, ja tie nepieciešami, ir saņemti savlaicīgi un ir pilnīgi;

2)	dokumentācijā, kas minēta 7.3.2.6. iedaļas pirmajā rindkopā, ietverti nepārprotami pierādījumi par to, ka dalībvalsts nespēja pienācīgi kontrolēt kavējuma iemeslus;

3)	kompetenta iestāde atbild par borta iekārtu un lauka iekārtu piegādātāju darbības koordinēšanu un produktu integrāciju un testēšanu;

4)	ir pienācīgi izmantotas esošās laboratorijas;

5)	ir sniegti pierādījumi par to, ka ir īstenoti attiecīgi pasākumi turpmāku kavējumu mazināšanai.

Komisija veic iesniegtās dokumentācijas un dalībvalsts ierosināto pasākumu analīzi un par šīs analīzes rezultātiem informē Direktīvas 2008/57/EK 29. pantā minēto komiteju.

7.3.3.   ETCS borta iekārtu ieviešana

Ar ERTMS ir jāaprīko jaunas lokomotīves, jauni motorvagoni un citi jauni dzelzceļa ritekļi, kas spēj kustēties bez vilces, ir aprīkoti ar vadītāja kabīni un ir pasūtīti pēc 2012. gada 1. janvāra vai nodoti ekspluatācijā pēc 2015. gada 1. janvāra.

Šo prasību nepiemēro jaunām manevrēšanas lokomotīvēm un citām jaunām lokomotīvēm, jauniem motorvagoniem un citiem jauniem dzelzceļa ritekļiem, kas aprīkoti ar vadītāja kabīni, ja tie ir projektēti izmantošanai vienīgi valsts iekšējā satiksmē vai reģionālā pārrobežu satiksmē. Tomēr dalībvalstis var ieviest papildu prasības valsts mērogā, jo īpaši ar mērķi:

1)	atļaut pārvietošanos pa ERTMS aprīkotām dzelzceļa līnijām tikai tām lokomotīvēm, kas aprīkotas ar ERTMS, lai varētu izbeigt valsts pašreizējo sistēmu ekspluatāciju;

2)	pieprasīt, lai jaunas manevrēšanas lokomotīves un/vai citi jauni dzelzceļa ritekļi, kas aprīkoti ar vadītāja kabīni (pat tad, ja tie ir projektēti izmantošanai vienīgi valsts iekšējā satiksmē vai reģionālā pārrobežu satiksmē) būtu aprīkoti ar ERTMS.

7.3.3.1.   Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

Aprīkošana ar ERTMS/ETCS borta iekārtām ir obligāta, ja:

1)	tiek uzstādīta jauna vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa vai

2)

tiek modernizēta pastāvoša vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa un ja tas mainītu pašreizējās mantotās sistēmas funkcijas, darbību un/vai savstarpējai izmantojamībai būtiskas saskarnes. Tas neattiecas uz modifikācijām, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai mazinātu šīs mantotās iekārtas ar drošību saistītās nepilnības.

7.3.4.   Konkrētas dzelzceļa līnijas, kas veido transporta koridorus

A   transporta koridors, ko paredzēts aprīkot līdz 2015. gadam

B   transporta koridors  (15)

C   transporta koridors  (16)

D   transporta koridors  (17)

E   transporta koridors

F   transporta koridors

7.3.5.   Galvenās Eiropas ostas, šķirotavas, kravu termināļi un kravu pārvadājumu zonas

Valsts	Kravu pārvadājumu zona	Datums	Piezīme
Beļģija	Antverpene	31.12.2015.	Līdz 2020. gadam izveidos savienojumu arī ar Roterdamu.
	Ģente	31.12.2020.
	Zēbrige	31.12.2020.
Bulgārija	Burgasa	31.12.2020.	Savienojums ar E koridoru paredz aprīkot iecirkni Burgasa–Sofija un Sofija–Vidina–Kalafata, un Kalafata–Kurtiči Rumānijā (PP22).
Čehijas Republika	Prāga	31.12.2015.
	Lovosice	31.12.2020.
Dānija	Taulova	31.12.2020.	Savienojums ar šo termināli paredz, ka dzelzceļa līnija Flensburga–Padborga ir izvēlēta kā savienojums, kas aprīkots ar ERTMS – skatīt iedaļas “B transporta koridors” zemsvītras piezīmi.
Vācija	Drēzdene (18)	31.12.2020.	Līdz 2020. gadam izveidos arī tiešu savienojumu starp E koridoru un F koridoru (no Drēzdenes uz Hanoveri)
	Lībeka	31.12.2020.
	Duisburga	31.12.2015.
	Hamburga (19)	31.12.2020.
	Ķelne	31.12.2015.
	Minhene	31.12.2015.
	Hannovere	31.12.2015.
	Rostoka	31.12.2015.
	Ludvigshāfene/ Manheima	31.12.2015.
	Nirnberga	31.12.2020.
Grieķija	Pireja	31.12.2020.	Savienojums ar E koridoru paredz aprīkot iecirkni Kulata–Sofija Bulgārijā.
Spānija	Alhesirasa	31.12.2020.
	Madride	31.12.2020.
	Pamplona	31.12.2020.	Ir pieprasīti trīs savienojumi: savienojums ar Parīzi caur Hendaju, savienojums no Pamplonas uz Madridi un savienojums no Pamplonas uz D koridoru caur Saragosu.
	Saragosa	31.12.2020.
	Taragona	31.12.2020.
	Barselona	31.12.2015.
	Valensija	31.12.2020.
Francija	Marseļa	31.12.2020.
	Perpiņāna	31.12.2015.
	Aviņona	31.12.2015.
	Liona	31.12.2015.
	Havra	31.12.2020.
	Lille	31.12.2020.
	Dinkerka	31.12.2020.
	Parīze	31.12.2020.	Līdz 2020. gadam izveidos šādus savienojumus: i) Hendaja, ii) Lamanša tunelis, iii) Dižona, iv) Meca caur Epernē un Šampaņas Šalonu.
Itālija	Spēcija	31.12.2020.
	Dženova	31.12.2015.
	Džoija Tauro	31.12.2020.
	Verona	31.12.2015.
	Milāna	31.12.2015.
	Taranto	31.12.2020.
	Bari	31.12.2020.
	Paduja	31.12.2015.
	Trieste	31.12.2015.
	Novāra	31.12.2015.
	Venēcija	31.12.2020.
	Boloņa	31.12.2020.
	Roma	31.12.2020.
Luksemburga	Betemburga	31.12.2015.
Ungārija	Budapešta	31.12.2015.
Nīderlande	Amsterdama	31.12.2020.
	Roterdama	31.12.2015.	Līdz 2020. gadam izveidos arī savienojumu ar Antverpeni.
Austrija	Grāca	31.12.2020.
	Vīne	31.12.2020.
Polija	Gdiņa	31.12.2015.
	Katovice	31.12.2020.
	Vroclava	31.12.2015.	Līdz 2020. gadam aprīkos dzelzceļa līniju Vroclava–Legņica, lai nodrošinātu tiešu savienojumu ar Vācijas robežu (Gerlica).
	Glivice	31.12.2015.
	Poznaņa	31.12.2015.
	Varšava	31.12.2015.
Portugāle	Siniša	31.12.2020.
	Lisabona	31.12.2020.
Rumānija	Konstanca	31.12.2015.
Slovēnija	Kopera	31.12.2015.
	Ļubļana	31.12.2015.
Slovākija	Bratislava	31.12.2015.
Apvienotā Karaliste	Bristole		Savienojumu ar šo termināli nodrošinās, kad C koridoru pagarinās līdz Lamanša tunelim.

---

(1)  Traucētas darbības režīmi ir darbības režīmi, kas paredzēti darbībai bojājumu gadījumā. Tie ir ņemti vērā, projektējot vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas.

(2)  OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.

(3)  OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.

(4)  OV L 256, 1.10.2011., 1. lpp.

(5)  Pārbaude, vai savstarpējas izmantojamības komponents ir atbilstoši izmantots, ir daļa no kopējās vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu “EK” verifikācijas, kā paskaidrots 6.3.3. un 6.3.4. iedaļā.

(6)  OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.

(7)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(8)  Šajā gadījumā pārejas vadības novērtējumu veic atbilstoši valstu specifikācijām.

(9)  Šajā nodaļā aprakstītās procedūras neierobežo iespēju apvienot komponentus grupās.

(10)  OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

(11)  Piemēram, ārējā STM koncepcijas īstenošanas iespējamību nevar tehniski garantēt vai iespējami B klases sistēmu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi traucē savlaicīgu STM produkta izstrādāšanu.

(12)  Termiņi šo transporta koridoru aprīkošanai ar mērķi pakāpeniski izveidot savietojamu ERTMS tīklu ir norādīti 7.3.4. iedaļā. Vairākos gadījumos ir brīvprātīgas vienošanās par agrāku termiņu.

(13)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(14)  OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

(15)  Neskarot tiesību aktus, kas attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklu, savienojumus var nodrošināt, izmantojot ātrgaitas dzelzceļa līniju posmus, ja kravas vilcieniem ir piešķirti vilcienu ceļi. No 2020. gada tiks nodrošināts vismaz viens ar ERTMS aprīkots savienojums starp Dāniju un Vāciju (Flensburga–Hamburga vai Rēdbija–Putgardene), bet iespējams, ka netiks nodrošināti divi savienojumi. Brennera bāzes tuneli aprīkos ar ERTMS pēc infrastruktūras darbu pabeigšanas (plānotais termiņš – 2020. gads).

(16)  Līdz 2020. gadam izveidos savienojumu starp Nansī un Redingu.

(17)  Līdz 2020. gadam aprīkos divus papildu atzarus Monmeljāna–Grenoble–Valansa un Liona–Valansa–Arla–Miramā (Ronas kreisais krasts).

(18)  Vācija darīs visu iespējamo, lai ātrāk aprīkotu E transporta koridora iecirkni no Drēzdenes līdz Čehijas robežai.

(19)  Vācija aprīkos dzelzceļa savienojumu ar Hamburgu, bet ostas teritorija varētu būt tikai daļēji aprīkota no 2020. gada.