23.11.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/25

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1176/2011

(2011. gada 16. novembris)

par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšana Savienībā būtu jāpilnveido kontekstā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), un tai būtu jāatbilst stabilu cenu, saprātīgas un ilgtspējīgas publisko finanšu un monetārās sistēmas un noturīgas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)	Ir jāizdara secinājumi par Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados gūto pieredzi, un jo īpaši ir jāuzlabo Savienības ekonomikas pārvaldība, to balstot uz valstu lielāku atbildību.

(3)	Dinamiska iekšējā tirgus izveide un saglabāšana būtu jāuzskata par elementu, kas ļaus pareizi un netraucēti darboties Ekonomikas un monetārajai savienībai.

(4)

Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt vairākām savstarpēji saistītām un saskaņotām ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības politikas nostādnēm, jo īpaši pievēršot uzmanību iekšējā tirgus attīstībai un nostiprināšanai, starptautiskās tirdzniecības un konkurences veicināšanai, Eiropas pusgadam ekonomikas un budžeta politikas pastiprinātai koordinācijai (Eiropas pusgads), efektīvai sistēmai pārmērīgu valsts budžeta deficītu novēršanai un koriģēšanai (Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP)), stabilai sistēmai makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai, prasību minimumam attiecībā uz valstu budžeta sistēmām un stingrākam finanšu tirgus regulējumam un uzraudzībai, ietverot makrouzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK).

(5)

Ekonomikas pārvaldības pastiprināšanai būtu jāietver Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ciešāka un agrīnāka iesaistīšana. Atzīstot, ka šajā dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir attiecīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes ieteikums vai lēmums saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu vai 10. panta 4. punktu. Dalībvalsts piedalīšanās šādā viedokļu apmaiņā ir brīvprātīga.

(6)	Komisijai vajadzētu būt spēcīgākai lomai pastiprinātas uzraudzības procedūrā attiecībā uz katras dalībvalsts konkrētu izvērtējumu, uzraudzību, apmeklējumiem uz vietas, ieteikumiem un brīdinājumiem.

(7)

Jo īpaši būtu jāpaplašina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai ietvertu sīkāk izstrādātu un oficiālāku sistēmu pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumu plānus pirms šo noviržu nostiprināšanās. Ekonomikas politikas uzraudzības paplašināšanai būtu jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.

(8)	Lai palīdzētu risināt šo pārmērīgo makroekonomisko nelīdzsvarotību, tiesību aktos jānosaka sīki izstrādāta procedūra.

(9)

LESD 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī lai novērstu un koriģētu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā. Ir būtiski saskaņot šo procedūru ar ikgadējo daudzpusējās uzraudzības ciklu.

(10)

Ar minēto procedūru būtu jāievieš brīdināšanas mehānisms, lai laikus atklātu veidojošos makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tas būtu jābalsta uz indikatīvu un pārredzamu rādītāju kopsavilkumu, kurā iekļautu indikatīvas robežvērtības, apvienojot ar ekonomikas novērtējumu. Šajā novērtējumā inter alia būtu jāņem vērā nominālā un faktiskā konverģence eurozonā un ārpus tās.

(11)

Lai rādītāju kopsavilkums būtu efektīvs brīdināšanas mehānisma elements, tas būtu jāveido no ierobežota ekonomikas, finanšu un strukturālo rādītāju kopuma ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Rādītāji un robežvērtības vajadzības gadījumā būtu jākoriģē tā, lai pielāgotos makroekonomiskās nelīdzsvarotības mainīgumam, ko inter alia izraisa draudi makroekonomiskajai stabilitātei, un lai ņemtu vērā uzlabotas attiecīgās statistikas pieejamību. Rādītāji nebūtu jāsaprot kā ekonomikas politikas mērķi, bet kā instrumenti, lai ņemtu vērā makroekonomiskās nelīdzsvarotības mainīgo dabu Savienībā.

(12)

Tādēļ, gatavojot rādītāju kopsavilkumu un dalībvalstu makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopumu, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Komisijai ieteikumi par rādītāju un robežvērtību noteikšanu un pielāgošanu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām un Padomei komentāru izteikšanai. Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par jebkurām izmaiņām rādītājos un robežvērtībās un jāsniedz pamatojums, kāpēc šādas izmaiņas ierosinātas.

(13)	Veidojot rādītāju kopsavilkumu, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai tiktu ņemti vērā atšķirīgie ekonomiskie apstākļi, tostarp ekonomiskās iedzīšanas radītās sekas.

(14)

Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā būtu jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas rādītājiem. Secinājumus nevajadzētu izdarīt no rādītāju kopsavilkuma automātiskas nolasīšanas – ekonomiskajam novērtējumam būtu jānodrošina tas, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu.

(15)

Balstoties uz daudzpusējās uzraudzības procedūru un brīdināšanas mehānismu vai negaidītu un nozīmīgu ekonomisko norišu gadījumā, kurām nepieciešama steidzama analīze, piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāidentificē tās dalībvalstis, par kurām jāveido padziļināts pārskats. Padziļinātais pārskats būtu jāsagatavo bez pieņēmuma, ka nelīdzsvarotība jau pastāv, un tajā būtu jāietver pamatīga nelīdzsvarotības cēloņu analīze pārskata dalībvalstī, pienācīgi ņemot vērā ekonomiskos nosacījumus un apstākļus, kas specifiski valstij, un plašāku analītisko instrumentu kopumu, rādītājus un kvalitatīvo informāciju, kas specifiska valstij. Kad Komisija veic padziļināto pārskatu, dalībvalstij būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu to, ka Komisijai pieejamā informācija ir pēc iespējas pilnīga un pareiza. Turklāt Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā jebkura cita informācija, kuru attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtisku un kuru dalībvalsts ir paziņojusi Padomei un Komisijai.

(16)

Padziļinātais pārskats būtu jāapspriež Padomē un attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro – Eurogrupā. Attiecīgā gadījumā padziļinātājā pārskatā būtu jāņem vērā Padomes ieteikumi vai pārskata dalībvalstīm adresēti aicinājumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121., 126. un 148. pantu un šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu, un pārskata dalībvalsts plānotie politikas pasākumi, kā tas atspoguļots valstu reformu programmās, kā arī starptautiskā paraugprakse attiecībā uz rādītājiem un metodoloģijām. Ja negaidītu un nozīmīgu ekonomisko norišu gadījumā, kurām nepieciešama steidzama analīze, Komisija nolemj veikt padziļinātu pārskatu, tai būtu jāinformē attiecīgās dalībvalstis.

(17)

Izvērtējot makroekonomiskās nelīdzsvarotības, būtu jāņem vērā to nopietnība un to iespējamā negatīvā ekonomiskā un finansiālā ietekme, kas ir nelabvēlīga Savienības ekonomikas stabilitātei un apdraud Ekonomiskās un monetārās savienības raitu darbību. Visās dalībvalstīs ir vajadzīgi pasākumi, lai novērstu makroekonomisko nelīdzsvarotību un konkurētspējas novirzes, īpaši eurozonā. Tomēr politikas problēmu raksturs, svarīgums un steidzamība atkarībā no attiecīgajām dalībvalstīm var ievērojami atšķirties. Ņemot vērā vajadzīgā pielāgojuma vārīgumu un apjomu, politikas rīcība ir īpaši steidzami vajadzīga dalībvalstīs ar pastāvīgi lielu tekošā konta deficītu un konkurētspējas zudumu. Turklāt dalībvalstīs, kuras uzkrāj lielus tekošā konta pārpalikumus, politikas mērķim vajadzētu būt noteikt un īstenot pasākumus, kas palīdz stiprināt iekšzemes pieprasījumu un izaugsmes potenciālu.

(18)

Būtu jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomisko korekciju iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar LESD 121. pantu kā daļa no daudzpusējās uzraudzības, jo īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai.

(19)

Nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem būs vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējā uzraudzības procedūrā. Tas varētu ietvert biežākas Komisijas uzraudzības misijas dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro vai dalībvalstīs, kad piedalās 2006. gada 16. marta Nolīgumā starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (VKM II) (4) un papildu ziņošanu no dalībvalstu puses, ja ir konstatēta nopietna nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību. Attiecīgā gadījumā dialogā būtu aktīvi jāiesaista sociālie partneri un citas ieinteresētās personas valstī.

(20)

Ja dalībvalstī ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība, tai būtu jānosūta ieteikumi, iesaistot vajadzības gadījumā attiecīgās komitejas, lai sniegtu norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Attiecīgajai dalībvalstij politikas pasākumi būtu jāveic laikus un būtu jāizmanto visi pieejamie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti. Vajadzības gadījumā būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas valstī, tostarp sociālie partneri, saskaņā ar LESD un valsts tiesisko un politisko kārtību. Politiskā rīcība būtu jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, un tai būtu jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, ietverot arī fiskālā un atalgojuma politiku, darba tirgu, produktu un pakalpojumu tirgu un finanšu sektora regulējumu. Būtu jāņem vērā saistības saskaņā ar VKM II.

(21)

ESRK brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tiem attiecīgā gadījumā vajadzētu būt par pamatu atbilstīgai Komisijas rīcībai makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības kontekstā. Būtu stingri jāievēro ESRK neatkarības un konfidencialitātes prasības.

(22)

Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība, to skaitā nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, būtu jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – izpildes iespējas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (5), ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

(23)

Dalībvalstij, kurai piemērota pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, būtu jāizveido korektīvo pasākumu plāns, kurā sīki izklāstīta politika, kuras mērķis ir ieviest Padomes ieteikumus. Korektīvo pasākumu plānā būtu jāietver termiņi, kādos paredzēts ieviest pasākumus. To būtu jāapstiprina ar Padomes ieteikumu. Minētais ieteikums būtu jānosūta Eiropas Parlamentam.

(24)

Padomei būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt atsevišķus lēmumus, ar kuriem konstatē, ka nav ievēroti Padomes pieņemtie ieteikumi, kuros atbilstīgi korektīvo pasākumu plānam noteikti politikas pasākumi. Kā daļa no dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas, ko īsteno Padome, kā paredzēts LESD 121. panta 1. punktā, šādi atsevišķi lēmumi ir pašsaprotams turpinājums ieteikumiem, kurus Padome pieņēmusi, pamatojoties uz LESD 121. panta 4. punktu korektīvā pasākumu plāna kontekstā.

(25)	Piemērojot šo regulu, Padomei un Komisijai būtu pilnībā jāievēro dalībvalstu parlamentu un sociālo partneru loma, kā arī atšķirības starp valstu sistēmām, piemēram, atalgojuma noteikšanas sistēmām.

(26)

Ja Padome uzskata, ka dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra būtu jāizbeidz pēc tam, kad Padome pēc Komisijas ieteikuma atceļ savus attiecīgos ieteikumus. Minētā atcelšana būtu jāveic, balstoties uz vispusīgu Komisijas analīzi, kas rāda, ka dalībvalsts ir rīkojusies saskaņā ar attiecīgiem Padomes ieteikumiem un vairs nepastāv cēloņi un saistītie riski, kuri norādīti Padomes ieteikumā, ar ko ievada pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, inter alia ņemot vērā makroekonomiskās norises, perspektīvas un netiešās ietekmes efektu. Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izbeigšana būtu jādara zināma atklātībai.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, efektīvas sistēmas izveidošanu makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanai un pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un labošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika netieši ietekmē Savienību un eurozonu kopumā, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Šajā regulā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī novērstu un koriģētu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā.

2. Šo regulu piemēro kontekstā ar Eiropas pusgadu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK)Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (6).

3. Šo regulu piemēro, pilnībā ņemot vērā LESD 152. pantu, un ieteikumos, ko izdod saskaņā ar šo regulu, ņem vērā valstu praksi un atalgojuma noteikšanas sistēmas. Šajā regulā ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu, tādējādi tā neskar tiesības apspriest, slēgt vai īstenot koplīgumus, vai arī rīkot protesta akcijas atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“nelīdzsvarotība” ir jebkura tendence, kura rada makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību;

2)	“pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tostarp tāda, kas apdraud vai var apdraudēt Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību.

II NODAĻA

NELĪDZSVAROTĪBAS NOTEIKŠANA

3. pants

Brīdināšanas mehānisms

1. Izveido brīdināšanas mehānismu, lai veicinātu nelīdzsvarotības agrīnu identificēšanu un uzraudzību. Komisija sagatavo gada ziņojumu, kurā iekļauj kvalitatīvu ekonomikas un finanšu novērtējumu, balstoties uz rādītāju kopsavilkumu, kuru vērtības salīdzina ar to indikatīvajām robežvērtībām, kā paredzēts 4. pantā. Ikgadējo ziņojumu, kurā iekļautas kopsavilkumā ietverto rādītāju vērtības, dara zināmu atklātībai.

2. Komisijas ikgadējais ziņojums ietver ekonomikas un finanšu izvērtējumu, kurš sniedz priekšstatu par rādītāju dinamiku un kurā, izvērtējot nelīdzsvarotības izmaiņas, vajadzības gadījumā izmantoti arī citi attiecīgi ekonomikas un finanšu rādītāji. Secinājumus neizdara, vien mehāniski nolasot kopsavilkuma rādītājus. Izvērtējumā ņem vērā nelīdzsvarotības veidošanos Savienībā un eurozonā. Ziņojumā arī norāda, vai robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības parādīšanos. To dalībvalstu izvērtējums, kurām ir liels tekošā konta deficīts, var atšķirties no to dalībvalstu izvērtējuma, kurām ir liels tekošā konta pārpalikums.

3. Ikgadējā ziņojumā norāda dalībvalstis, kuras pēc Komisijas ieskatiem var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība.

4. Komisija ikgadējo ziņojumu laicīgi nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

5. Kā daļu no daudzpusējās uzraudzības saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu Padome apspriež Komisijas ikgadējo ziņojumu un veic tā vispārēju izvērtējumu. Eurogrupa apspriež ziņojumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

4. pants

Rādītāju kopsavilkums

1. Rādītāju kopsavilkumu, kas sastāv no rādītāju kopuma, izmanto kā instrumentu, lai veicinātu nelīdzsvarotības agrīnu identificēšanu un uzraudzību.

2. Rādītāju kopsavilkums sastāv no neliela skaita atbilstīgiem, praktiskiem, vienkāršiem, izmērāmiem un dalībvalstīm pieejamiem makroekonomikas un makrofinansiāliem rādītājiem. Tas dod iespēju agrīni identificēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas rodas īstermiņā, un nelīdzsvarotību, kas rodas strukturālo un ilgtermiņa tendenču rezultātā.

3. Rādītāju kopsavilkumā inter alia iekļauj rādītājus, kas ir noderīgi agrīnai šādu problēmu identificēšanai:

a)	iekšējā nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, ko var izraisīt valsts un privātā sektora parāds, izmaiņas finanšu un aktīvu tirgos, tostarp nekustamā īpašuma tirgū; izmaiņas privātā sektora kredītu plūsmā; un izmaiņas nodarbinātībā;

b)	ārējā nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, ko var izraisīt izmaiņas tekošajā kontā un dalībvalstu ieguldījumu neto pozīcijās, reālie valūtas maiņas kursi; eksporta tirgus sadalījums; cenu un izmaksu izmaiņas un ārpuscenu konkurētspēja, ņemot vērā ražīguma rādītāju veidojošās daļas.

4. Veicot rādītāju kopsavilkuma ekonomisko interpretāciju brīdināšanas mehānisma izmantošanas laikā, Komisija pievērš īpašu uzmanību izmaiņām reālajā ekonomikā, tostarp, ekonomikas izaugsmei, nodarbinātības un bezdarba rādītājiem, nominālajai un reālajai konverģencei eurozonā un ārpus tās, ražīguma izmaiņām un tā veidotājiem, piemēram, pētniecībai un izstrādei un ārvalstu un iekšzemes ieguldījumiem, kā arī izmaiņām nozarēs, tostarp enerģētikā, kas ietekmē IKP un tekošo kontu.

Rādītāju kopsavilkums ietver arī indikatīvas robežvērtības rādītājiem kā brīdinājuma līmeni. Rādītāju un robežvērtību izvēle sekmē konkurētspēju Savienībā.

Rādītāju kopsavilkumam, kad vien tas ir atbilstīgi, ir augstākās un zemākās brīdinājumu robežvērtības, kuras, ja to pamato monetārās savienības specifiskās īpašības un attiecīgie ekonomiskie apstākļi, ir atšķirīgas eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas neietilpst eurozonā. Veidojot rādītāju kopsavilkumu, pienācīgu uzmanību pievērš arī tam, lai tiktu ņemti vērā atšķirīgie ekonomiskie apstākļi, tostarp ekonomiskās iedzīšanas radītās sekas.

5. Sagatavojot rādītājus attiecībā uz finanšu tirgus stabilitāti, pienācīgi ņem vērā ESRK darbu. Komisija aicina ESRK paust nostāju par plānotajiem rādītājiem, kas raksturo finanšu tirgus stabilitāti.

6. Komisija kopsavilkumā ietveramo rādītāju kopumu un robežvērtības dara zināmas atklātībai.

7. Komisija regulāri izvērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tostarp rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantoto metodoloģiju, un vajadzības gadījumā pielāgo vai groza tos. Komisija izmaiņas izmantotajā metodoloģijā, rādītāju kopsavilkuma saturā un saistītajās robežvērtībās dara zināmas atklātībai.

8. Komisija vismaz reizi gadā atjaunina kopsavilkumā iekļauto rādītāju vērtības.

5. pants

Padziļināts pārskats

1. Pienācīgi ņemot vērā 3. panta 5. punktā minēto Padomes un Eurogrupas apspriešanos vai, ja negaidītu un nozīmīgu ekonomisko norišu gadījumā šīs regulas nolūkā nepieciešama steidzama analīze, Komisija veic padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kuru pēc Komisijas ieskatiem var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība.

Padziļinātā pārskata pamatā ir sīki izstrādāta analīze par apstākļiem, kas ir specifiski valstij, tostarp par dalībvalstu atšķirīgo sākotnējo pozīciju; tajā pārbauda ekonomisko rādītāju plašu spektru, un tās veikšanai izmanto analītiskos instrumentus un kvalitatīvo informāciju, kas ir specifiska valstij. Pārskatā ņem vērā darba attiecību un sociālā dialoga īpatnības valstī.

Komisija pienācīgi ņem vērā arī jebkuru citu informāciju, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par atbilstīgu un ir paziņojusi Komisijai.

Komisija veic padziļināto pārskatu saistībā ar uzraudzības misijām attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar 13. pantu.

2. Komisijas padziļinātajā pārskatā ietver izvērtējumu par to, vai attiecīgajā dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība un vai šī nelīdzsvarotība ir pārmērīga. Tā izpēta atklātās nelīdzsvarotības izcelsmi, ņemot vērā dominējošos ekonomiskos apstākļus, tostarp ciešus savstarpējus tirdzniecības un finanšu sakarus starp dalībvalstīm un valstu ekonomikas politiku izraisīto netiešo ietekmi. Padziļinātajā pārskatā analizē attiecīgās pārmaiņas saistībā ar Savienības stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības jomā. Tajā apsver arī ekonomisko norišu atbilstību Savienībā un eurozonā kopumā. Komisija jo īpaši ņem vērā:

a)	attiecīgā gadījumā Padomes ieteikumus vai aicinājumus, kas adresēti pārskata dalībvalstīm un kas pieņemti saskaņā ar LESD 121., 126. un 148. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu;

b)	pārskata dalībvalsts plānotos politikas pasākumus, kas atspoguļoti tās valsts reformu programmās un, attiecīgā gadījumā, tās stabilitātes vai konverģences programmā;

c)	jebkādus ESRK brīdinājumus vai ieteikumus saistībā ar sistēmiskajiem riskiem, kurus mēģināts novērst vai kuri attiecas uz pārskata dalībvalsti. Ievēro ESRK konfidencialitātes prasības.

3. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par padziļinātā pārskata rezultātiem un dara tos zināmus atklātībai.

6. pants

Preventīvie pasākumi

1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Eurogrupu. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Padome par ieteikumu paziņo Eiropas Parlamentam un dara to zināmu atklātībai.

3. Padomes un Komisijas ieteikumos pilnībā ievēro LESD 152. pantu un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu.

4. Padome katru gadu saistībā ar Eiropas pusgadu pārskata savu ieteikumu, un attiecīgā gadījumā pielāgo to saskaņā ar 1. punktu.

III NODAĻA

PĀRMĒRĪGAS NELĪDZSVAROTĪBAS NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA

7. pants

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras uzsākšana

1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Eurogrupu.

Komisija informē arī attiecīgās Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK. ESRK tiek aicināta veikt darbības, ko tā uzskata par nepieciešamām.

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var pieņemt ieteikumu, kurā konstatē, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus.

Padomes ieteikumā izklāsta nelīdzsvarotības raksturu un sekas un norāda politikas ieteikumu kopumu, kas jāievēro, un termiņu, kādā attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz korektīvo pasākumu plāns. Padome saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var darīt savu ieteikumu zināmu atklātībai.

8. pants

Korektīvo pasākumu plāns

1. Jebkura dalībvalsts, kurā ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu, kas pamatojas uz Padomes ieteikumu, kas minēts 7. panta 2. punktā un kurā noteikts šā plāna iesniegšanas termiņš. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to īstenošanas termiņi. Korektīvo pasākumu plānā ņem vērā šādu politikas pasākumu ekonomisko un sociālo ietekmi, un tas ir saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm.

2. Padome, balstoties uz Komisijas ziņojumu, izvērtē korektīvo pasākumu plānu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, uzskata korektīvo pasākumu plānu par pietiekamu, tā apstiprina to ieteikuma veidā, uzskaitot vajadzīgos konkrētos pasākumus un termiņus to veikšanai, un nosaka uzraudzības termiņu, pienācīgu uzmanību pievēršot nosūtīšanas kanāliem un atzīstot, ka ir iespējamas lielas laika atšķirības starp korektīvā pasākuma pieņemšanu un faktisko nelīdzsvarotības novēršanu.

3. Ja Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, korektīvo pasākumu plānā paredzētos pasākumus vai to īstenošanas termiņus uzskata par nepietiekamiem, tā pieņem ieteikumu dalībvalstij, aicinot iesniegt jaunu korektīvo pasākumu plānu, parasti divu mēnešu laikā. Padome jauno korektīvo pasākumu plānu pārbauda saskaņā ar šajā pantā minēto procedūru.

4. Korektīvo pasākumu plānu, Komisijas ziņojumu un 2. un 3. punktā minēto Padomes ieteikumu dara zināmu atklātībai.

9. pants

Korektīvo pasākumu uzraudzība

1. Komisija uzrauga, kā tiek īstenots Padomes ieteikums, kas pieņemts saskaņā ar 8. panta 2. punktu. Šajā nolūkā dalībvalsts regulāri nosūta Padomei un Komisijai progresa ziņojumus, kuru biežumu nosaka Padome 8. panta 2. punktā minētajā ieteikumā.

2. Padome dalībvalstu progresa ziņojumus dara zināmus atklātībai.

3. Lai uzraudzītu korektīvo pasākumu plāna īstenošanu, Komisija var īstenot pastiprinātas uzraudzības misijas attiecīgajā dalībvalstī, sadarbojoties ar ECB, ja šādas misijas attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro vai kuras piedalās VKM II. Minēto misiju laikā Komisija attiecīgā gadījumā iesaista dialogā sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas valstī.

4. Ja attiecīgie ekonomiskie apstākļi būtiski mainās, Padome pēc Komisijas ieteikuma var grozīt saskaņā ar 8. panta 2. punktu pieņemto ieteikumu, ievērojot minētajā pantā noteikto procedūru. Attiecīgā gadījumā Padome attiecīgo dalībvalsti aicina iesniegt pārskatītu korektīvo pasākumu plānu un novērtē minēto pārskatīto korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar 8. pantā noteikto procedūru.

10. pants

Korektīvo pasākumu izvērtējums

1. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, Padome izvērtē, vai attiecīgā dalībvalsts ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, ievērojot Padomes ieteikumu, kas sniegts saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

2. Komisija savu ziņojumu dara zināmu atklātībai.

3. Padome izvērtējumu veic termiņā, kas paredzēts tās ieteikumā, kurš pieņemts saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

4. Ja Padome uzskata, ka dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, tā pēc Komisijas ieteikuma pieņem lēmumu, kurā konstatē neizpildi, līdz ar ieteikumu, kurā nosaka jaunu termiņu korektīvā pasākuma veikšanai. Šādā gadījumā Padome informē Eiropadomi un dara zināmus atklātībai 9. panta 3. punktā minēto uzraudzības misiju secinājumus.

Komisijas ieteikums par neizpildes konstatēšanu ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu desmit dienu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijā nav nolēmusi to noraidīt. Attiecīgā dalībvalsts var lūgt minētajā laikposmā sasaukt Padomes sanāksmi, lai nobalsotu par šo lēmumu.

5. Ja Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kas minēts 1. punktā, uzskata, ka dalībvalsts ir veikusi korektīvos pasākumu, kas ieteikts saskaņā ar 8. panta 2. punktu, tad uzskata, ka pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra tiek pareizi īstenota, un to uz laiku atliek. Tomēr uzraudzība turpinās, ievērojot termiņus, kas noteikti saskaņā ar 8. panta 2. punktu noteiktajā ieteikumā. Padome dara zināmus atklātībai iemeslus procedūras pagaidu atlikšanai un attiecīgās dalībvalsts veikto koriģējošo politikas pasākumu atzīšanai.

11. pants

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izbeigšana

Padome pēc Komisijas ieteikuma atceļ ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 7., 8. vai 10. pantu, līdzko tā uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, kā norādīts 7. panta 2. punktā minētajā ieteikumā. Padome nāk klajā ar publisku paziņojumu, atspoguļojot šo faktu.

12. pants

Balsošana Padomē

Attiecībā uz 7. līdz 11. pantā minētajiem pasākumiem Padome lemj, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Uzraudzības misijas

1. Komisija saskaņā ar šīs regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Šajā nolūkā Komisija jo īpaši veic misijas ar mērķi izvērtēt ekonomisko situāciju dalībvalstī un identificēt riskus vai grūtības šīs regulas mērķu sasniegšanai.

2. Komisija var īstenot pastiprinātas uzraudzības misijas attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas ieteikums par pārmērīgas nelīdzsvarotības stāvokļa esamību saskaņā ar 7. panta 2. punktu, lai veiktu uzraudzību uz vietas.

3. Ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro vai kura piedalās VKM II, Komisija attiecīgos gadījumos var aicināt Eiropas Centrālās bankas pārstāvjus piedalīties uzraudzības misijās.

4. Komisija ziņo Padomei par 2. punktā minēto misiju rezultātiem un attiecīgā gadījumā var pieņemt lēmumu darīt savus apsvērumus zināmus atklātībai.

5. Gatavojot 2. punktā minētās misijas, Komisija attiecīgām dalībvalstīm nosūta pagaidu secinājumus, lai tās varētu izteikt komentārus.

14. pants

Dialogs par ekonomikas jautājumiem

1. Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Padomes, Komisijas un attiecīgā gadījumā Eiropadomes un Eurogrupas priekšsēdētāju piedalīties komitejas sanāksmē, lai apspriestu:

a)	Padomes iesniegto informāciju par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, ievērojot LESD 121. panta 2. punktu;

b)	Komisijas izstrādātās vispārējās norādes dalībvalstīm ikgadējā uzraudzības cikla sākumā;

c)	Eiropadomes secinājumus par ekonomikas politikas virzību Eiropas pusgada kontekstā;

d)	saskaņā ar šo regulu veiktās daudzpusējās uzraudzības rezultātus;

e)	Eiropadomes secinājumus par daudzpusējās uzraudzības virzību un rezultātiem;

f)	pārskatu par Eiropas pusgada beigās veikto daudzpusējo uzraudzību;

g)	ieteikumus, kas sagatavoti, ievērojot šīs regulas 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu un 10. panta 4. punktu.

2. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes ieteikums vai lēmums saskaņā ar 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu vai 10. panta 4. punktu.

3. Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanas rezultātiem.

15. pants

Ikgadējā ziņošana

Komisija katru gadu ziņo par šīs regulas piemērošanu, ietverot rādītāju kopsavilkuma atjauninājumu, kā noteikts 4. pantā, un iesniedz savus konstatējumus Eiropas Parlamentam un Padomei Eiropas pusgada kontekstā.

16. pants

Pārskatīšana

1. Līdz 2014. gada 14. decembrim un turpmāk reizi piecos gados Komisija veic pārskatu par šīs regulas īstenošanu un ziņo par to.

Minētajos ziņojumos inter alia sniedz izvērtējumu par:

a)	šīs regulas efektivitāti;

b)	progresu, kāds panākts nolūkā nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāku koordinēšanu un dalībvalstu ekonomiskās darbības ilgtspējīgu konverģenci saskaņā ar LESD.

Vajadzības gadījumā minētajiem ziņojumiem pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

2. Komisija 1. punktā minētos ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA

(1) OV C 150, 20.5.2011., 1. lpp.

(2) OV C 218, 23.7.2011., 53. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2011. gada 28. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 8. novembra lēmums.

(4) OV C 73, 25.3.2006., 21. lpp.

(5) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.

(6) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.