20.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/2

(1)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā ir noteikti pārtikas izsekojamības vispārīgie principi. Tajā noteikts, ka visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos jānodrošina pārtikas izsekojamība. Tajā noteikts arī, ka uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāspēj identificēt personas, kuras tām piegādājušas pārtiku. Šiem uzņēmējiem jāspēj arī identificēt uzņēmumus, kuriem tie piegādājuši savus produktus. Attiecīgā informācija pēc pieprasījuma jādara zināma kompetentajām iestādēm.

(2)

Izsekojamība ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un patērētājiem sniegtās informācijas ticamību. Jo īpaši tā vajadzīga, lai būtu iespējams īstenot dzīvnieku izcelsmes pārtikas izsekojamību, tādējādi palīdzot izņemt no tirgus pārtiku, kas nav nekaitīga, un aizsargājot patērētājus.

(3)

Lai pārtika būtu izsekojama, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā, ir vajadzīgs abu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju nosaukums un adrese – gan tā, kas pārtiku piegādā, gan tā, kam pārtiku piegādā. Šī prasība pamatojas uz pieeju “viens posms pirms un viens posms pēc”, kas nozīmē, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir sistēma, ar kuras palīdzību tie var identificēt tiešo(-os) piegādātāju(-us) un tiešo(-os) klientu(-us), ja vien pats uzņēmējs nav galapatērētājs.

(4)

Pagātnē pieredzētās pārtikas krīzes ir atklājušas, ka ar uzskaites dokumentāciju vien nav iespējams nodrošināt aizdomīgas pārtikas pilnīgu izsekojamību. Regulu (EK) Nr. 178/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4), īstenojot gūtā pieredze liecina, ka uzņēmēju, kas iesaistīti pārtikas apritē, rīcībā parasti nav informācijas, kāda vajadzīga, lai nodrošinātu pārtikas produktu apstrādes vai glabāšanas identificēšanas sistēmu piemērotību, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Tādējādi nozarei radušies nevajadzīgi lieli ekonomiski zaudējumi, jo pārtika nav ātri un pilnībā izsekojama.

(5)

Tādēļ dzīvnieku izcelsmes pārtikas konkrētajai nozarei ir lietderīgi paredzēt vairākus noteikumus, kas nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā noteikto prasību pareizu piemērošanu. Attiecībā uz to, kādā veidā vajadzīgo informāciju dara pieejamu, šajos noteikumos vajadzētu pieļaut lielāku vai mazāku elastību.

(6)

Konkrētāk, ir lietderīgi norādīt papildu informāciju par dzīvnieku izcelsmes pārtikas tilpumu vai daudzumu, dot norādi, kas attiecīgi identificē partiju, sēriju vai sūtījumu, kā arī sniegt pārtikas sīku aprakstu un nosūtīšanas datumu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

precīzs pārtikas apraksts;

b)

pārtikas tilpums vai daudzums;

c)

tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kurš pārtiku nosūta;

d)

nosūtītāja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;

e)

tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kuram pārtiku nosūta;

f)

saņēmēja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;

g)

attiecīgi partijas, sērijas vai sūtījuma identifikācijas numurs;

h)

nosūtīšanas datums.