ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (1), un jo īpaši tās 14.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2010. gada 8. jūlija ieteikumu attiecībā uz sistēmu par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai,

1. Ar šo regulu izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai, kā minēts Direktīvas 2004/49/EK 14.a pantā.

2. Sertifikācijas sistēmas mērķis ir sniegt pierādījumus, ka par tehnisko apkopi atbildīga struktūra ir izveidojusi savu tehniskās apkopes sistēmu un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu visu kravas vagonu, par kuru tehnisko apkopi tā ir atbildīga, drošu ekspluatāciju.

1. Sertifikācijas sistēma attiecas uz ikvienu struktūru, kas atbild par to kravas vagonu tehnisko apkopi, kuri tiek izmantoti Savienības dzelzceļu tīklā.

2. Tehniskās apkopes darbnīcas vai jebkura organizācija, kas uzņēmusies daļu no 4. pantā noteiktajām funkcijām, var brīvprātīgi izmantot sertifikācijas sistēmu, pamatojoties uz 8. pantā un I pielikumā noteiktajiem principiem.

3. Atsauces uz infrastruktūras pārvaldītāju 5., 7. un 12. pantā ir atsauces uz infrastruktūras pārvaldītāja darbībām, izmantojot kravas vagonus celtniecības materiālu pārvadāšanai vai infrastruktūras tehniskās apkopes veikšanai. Ja infrastruktūras pārvaldītājs kravas vagonus izmanto šim mērķim, pieņem, ka infrastruktūras pārvaldītājs to veic kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

1. Šajā regulā piemēro Direktīvas 2004/49/EK 3. pantā noteiktās definīcijas.

2. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nodrošina, ka 1. punktā minētās funkcijas atbilst III pielikumā noteiktajām prasībām un novērtēšanas kritērijiem.

3. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra pati īsteno vadības funkciju, taču tā var uzticēt visu vai dažu 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minēto tehniskās apkopes funkciju veikšanu citām līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar 8. panta noteikumiem. Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra izmanto ārpakalpojumus, tā nodrošina, ka tiek piemēroti I pielikumā noteiktie principi.

4. Neatkarīgi no esošās ārpakalpojumu piesaistes shēmas par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra atbild par tās vadīto tehniskās apkopes darbu rezultātiem un izveido šo darbu pārraudzīšanas sistēmu.

1. Ikviens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs pirms tā ekspluatācijā esošo kravas vagonu atiešanas nodrošina, ka par vagonu tehnisko apkopi atbild sertificēta struktūra un ka vagona izmantojums atbilst sertifikāta darbības jomai.

2. Visas personas, kas iesaistītas tehniskās apkopes procesā, apmainās ar būtisko informāciju par tehnisko apkopi saskaņā ar III pielikuma I.7. un I.8. iedaļā uzskaitītajiem kritērijiem.

3. Saskaņā ar līguma noteikumiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ekspluatācijas nolūkos var lūgt informāciju par kravas vagona tehnisko apkopi. Par šā kravas vagona tehnisko apkopi atbildīgā struktūra atbild uz šādiem pieprasījumiem pati vai uztic to veikt citām līgumslēdzējām pusēm.

4. Saskaņā ar līguma noteikumiem par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var pieprasīt informāciju par kravas vagona ekspluatāciju. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs atbild uz šādiem pieprasījumiem tieši vai uztic to veikt citām līgumslēdzējām pusēm.

5. Visas līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju par darbības traucējumiem, kas saistīti ar drošību, negadījumiem, starpgadījumiem, gandrīz notikušiem negadījumiem un citiem bīstamiem atgadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī par visiem iespējamajiem kravas vagonu izmantošanas ierobežojumiem.

6. Par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikātus pieņem par pierādījumu, kas apliecina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja spēju panākt atbilstību prasībām par tehnisko apkopi un par darbuzņēmēju un piegādātāju kontroli, kā norādīts Komisijas 2010. gada 9. decembra Regulas (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikāta iegūšanas prasībām (4), un Komisijas 2010. gada 10. decembra Regulas (ES) Nr. 1169/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (5), II pielikuma B.1., B.2., B.3. un C.1. punktā, ja vien valsts drošības iestāde nevar pierādīt, ka pastāv būtisks drošības apdraudējums.

7. Ja vienai līgumslēdzējai pusei, it sevišķi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrētā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra neatbilst Direktīvas 2004/49/EK 14.a panta 3. punkta prasībām vai šīs regulas sertifikācijas prasībām, uzņēmums nekavējoties par to informē sertifikācijas iestādi. Sertifikācijas iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu, vai paziņojums par neatbilstību ir pamatots, un informē iesaistītās personas (tostarp attiecīgos gadījumos kompetento valsts drošības iestādi) par izmeklēšanas rezultātiem.

8. Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra tiek nomainīta, reģistrācijas turētājs, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK (6) 33. panta 3. punktā, savlaicīgi informē reģistrācijas iestādi, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2007/756/EK (7) 4. panta 1. punktā, lai tā varētu atjaunināt valsts ritekļu reģistru.

Iepriekšējā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nodod tehniskās apkopes dokumentāciju reģistrācijas turētājam vai jaunajai par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai.

Kad iepriekšējo par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru izņem no valsts ritekļu reģistra, to atbrīvo no tās pienākumiem. Ja brīdī, kad iepriekšējās par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras reģistrāciju dzēš, neviena jauna struktūra nav apliecinājusi savu gatavību pieņemt par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras statusu, ritekļa reģistrācija tiek apturēta.

1. TAAS sertifikātus piešķir kompetentā sertifikācijas iestāde, kuru izvēlējusies par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra, kas iesniegusi pieteikumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka sertifikācijas iestādes atbilst II pielikumā noteiktajiem vispārējiem kritērijiem un principiem un jebkurām turpmāk ieviestām nozares akreditācijas sistēmām.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sertifikācijas iestāžu pieņemto lēmumu juridisko pārskatīšanu.

4. Lai saskaņotu pieteikumu novērtēšanas metodes, sertifikācijas iestādes savā starpā sadarbojas gan dalībvalstīs, gan visā Savienībā.

1. Sertifikācija balstās uz novērtējumu par to, kā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra spēj izpildīt attiecīgās III pielikuma prasības un konsekventi tās piemērot. Tas ietver uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību piemērojamām prasībām pēc tam, kad izsniegts TAAS sertifikāts.

2. Par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras iesniedz pieteikumu sertifikācijai, izmantojot attiecīgo IV pielikumā norādīto veidlapu un nodrošinot III pielikumā prasīto procedūru dokumentārus pierādījumus. Tās nekavējoties iesniedz jebkādu papildu informāciju, kuru pieprasa sertifikācijas iestāde. Izvērtējot pieteikumus, sertifikācijas iestādes piemēro III pielikumā noteiktās prasības un novērtēšanas kritērijus.

3. Sertifikācijas iestāde pieņem lēmumu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra, kas vēlas saņemt sertifikātu, iesniegusi tai visu nepieciešamo informāciju, kā arī jebkuru pieprasīto papildu informāciju. Pirms sertifikāta piešķiršanas sertifikācijas iestāde veic nepieciešamo novērtējumu par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras objektā vai objektos. Lēmumu par sertifikāta piešķiršanu paziņo par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, izmantojot attiecīgo V pielikumā sniegto veidlapu.

4. TAAS sertifikāta derīguma termiņš ir līdz pieciem gadiem. Sertifikāta turētājs nekavējoties informē sertifikācijas iestādi, ja notiek jebkādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar apstākļiem, kādi pastāvēja laikā, kad piešķirts sākotnējais sertifikāts, lai sertifikācijas iestāde varētu izlemt, vai šajā sertifikātā veikt izmaiņas, to atjaunināt vai atsaukt.

5. Sertifikācijas iestāde detalizēti izklāsta iemeslus, kas pamato jebkuru no tās pieņemtajiem lēmumiem. Sertifikācijas iestāde paziņo par savu lēmumu un tā iemesliem par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, norādot arī apelācijas iesniegšanas kārtību un termiņu un apelācijas iestādes kontaktinformāciju.

6. Sertifikācijas iestāde veic uzraudzības darbības vismaz reizi gadā izraudzītos objektos, kas ģeogrāfiski un funkcionāli reprezentē visas darbības, ko veic par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras, kuras tā sertificējusi, lai pārliecinātos, ka struktūras joprojām atbilst III pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

7. Ja sertifikācijas iestāde konstatē, ka par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra vairs neatbilst prasībām, pamatojoties uz kurām ticis piešķirts TAAS sertifikāts, tā atkarībā no neatbilstības pakāpes ar struktūru, kas atbildīga par tehnisko apkopi, vienojas par uzlabojumu plānu vai ierobežo sertifikāta piemērošanas jomu, vai aptur tā darbību.

Ja pastāv ilgstoša neatbilstība sertifikācijas prasībām vai jebkādam uzlabojumu plānam, sertifikācijas iestāde ierobežo TAAS sertifikāta jomu vai sertifikātu atsauc, pamatojot savu lēmumu un norādot apelācijas iesniegšanas kārtību, termiņu un apelācijas iestādes kontaktinformāciju.

8. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs piesakās uz drošības sertifikātu vai drošības atļauju, tā izmantojamajiem kravas vagoniem piemēro šādus noteikumus:

Sertifikācijas iestādes un valsts drošības iestādes jebkuros apstākļos piedalās aktīvā viedokļu apmaiņā, lai izvairītos no jebkādas vērtējuma dublēšanās.

Sertificēšanas sistēma tehniskās apkopes funkcijām, kas tiek nodrošinātas kā ārpakalpojumi

1. Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nolemj uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem vienu vai vairākas funkcijas, kas minētas 4. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, vai to daļas, darbuzņēmēja brīvprātīga sertifikācija saskaņā ar šīs regulas sertifikācijas sistēmu ļauj uzskatīt, ka par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas III pielikumā, ciktāl uz šīm prasībām attiecas darbuzņēmēja brīvprātīga sertifikācija. Ja šādas sertifikācijas nav, par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra sertifikācijas iestādei demonstrē savu atbilstību visām III pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz tām funkcijām, kuras tā nolēmusi uzticēt kā ārpakalpojumus.

2. Sertifikātus tām tehniskās apkopes funkcijām vai to daļām, kas uzticētas kā ārpakalpojumi, izdod sertifikācijas iestādes, ievērojot tās pašas procedūras, kas noteiktas 6. un 7. pantā un 10. panta 3. punktā, pielāgojot tās pieteikuma iesniedzēja konkrētajam gadījumam. Sertifikāti ir derīgi visā Savienībā.

Novērtējot pieteikumus sertifikātu saņemšanai saistībā ar tehniskās apkopes funkcijām vai to daļām, kas uzticētas kā ārpakalpojumi, sertifikācijas iestādes ievēro I pielikumā noteiktos principus.

Ja valsts drošības iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrēta par tehnisko apkopi atbildīga struktūra neatbilst Direktīvas 2004/49/EK 14.a panta 3. punktam vai šīs regulas sertifikācijas prasībām, tā nekavējoties pieņem nepieciešamo lēmumu un informē Komisiju, Aģentūru, citas kompetentās iestādes, sertifikācijas iestādi un citas ieinteresētās personas par savu lēmumu.

1. Ne vēlāk kā 2011. gada 30. novembrī dalībvalstis dara Komisijai zināmu, vai sertifikācijas iestādes ir akreditētas iestādes, atzītas iestādes vai valsts drošības iestādes. Tās arī paziņo Komisijai par jebkurām šā statusa izmaiņām viena mēneša laikā pēc šādu izmaiņu rašanās.

2. Ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā dalībvalstis paziņo Aģentūrai par atzītajām sertifikācijas iestādēm. Akreditācijas iestādes, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 765/2008, informē Aģentūru par akreditētajām sertifikācijas iestādēm. Aģentūrai paziņo arī par jebkurām izmaiņām viena mēneša laikā pēc šo izmaiņu rašanās.

3. Sertifikācijas iestādes informē Aģentūru par visiem izdotajiem, grozītajiem, atjauninātajiem vai atsauktajiem TAAS sertifikātiem vai īpašu funkciju sertifikātiem saskaņā ar 4. panta 1. punktu vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas, izmantojot V pielikumā sniegtās veidlapas.

4. Aģentūra reģistrē visu informāciju, kas paziņota saskaņā ar 2. un 3. punktu, un dara to publiski pieejamu.

Regulas (EK) Nr. 653/2007 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumā izklāstīto tekstu.

2. Sākot no 2012. gada 31. maija, jebkuru TAAS sertifikātu saskaņā ar šo regulu izdod struktūrām, kas atbild par kravas vagonu tehnisko apkopi, neskarot Direktīvas 2004/49/EK 14.a panta 8. punktu.

3. Sertifikāti, kurus sertifikācijas iestāde izdod ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā, pamatojoties uz principiem un kritērijiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri izklāstīti saprašanās memorandā, ar ko nosaka pamatprincipus vienotai par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmai, kuru dalībvalstis parakstīja 2009. gada 14. maijā, tiek atzīti par līdzvērtīgiem TAAS sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, uz sākotnējo derīguma termiņa laiku vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam.

4. Sertifikāti, kurus sertifikācijas iestāde izdod par tehnisko apkopi atbildīgām struktūrām ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, kas pastāvēja pirms šīs regulas spēkā stāšanās un ir līdzvērtīgi šai regulai, jo īpaši 6. un 7. pantam un I un III pielikumam, tiek atzīti par līdzvērtīgiem TAAS sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, uz to sākotnējo derīguma termiņa laiku vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam.

5. Sertifikāti, kas izdoti tehniskās apkopes darbnīcām ne vēlāk kā 2014. gada 31. maijā, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, kas pastāvēja pirms šīs regulas spēkā stāšanās un ir līdzvērtīgi šai regulai, tiek atzīti par līdzvērtīgiem tehniskās apkopes darbnīcu, kas īsteno tehniskās apkopes veikšanas funkciju, sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar šo regulu, uz to sākotnējo derīguma termiņa laiku vēlākais līdz 2017. gada 31. maijam.

6. Neskarot 3. līdz 5. punktu, struktūras, kas atbild par to kravas vagonu tehnisko apkopi, kuri reģistrēti valsts ritekļu reģistrā ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā, tiek sertificētas saskaņā ar šo regulu ne vēlāk kā 2013. gada 31. maijā. Šajā periodā par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru pašdeklarēšana par atbilstību būtiskajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā vai saprašanās memorandā, ar ko nosaka pamatprincipus vienotai par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmai, kuru dalībvalstis parakstīja 2009. gada 14. maijā, tiek atzīta par līdzvērtīgu TAAS sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu.

7. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem, kuri jau ir sertificēti saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā, nav jāpiesakās TAAS sertifikāta saņemšanai, kamēr nav beidzies sākotnējais derīguma termiņš sertifikātiem, kas tiem piešķirti to vagonu tehniskajai apkopei, par kuriem tie ir atbildīgi kā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra.

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III PIELIKUMS

Prasības un novērtēšanas kritēriji organizācijām, kas iesniedz pieteikumu TAAS sertifikātam vai sertifikātam saistībā ar tehniskās apkopes funkcijām, kuras par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra uzticējusi ārpakalpojumu sniedzējiem

I. Prasības vadības funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1. Vadība – apņemšanās izstrādāt un ieviest organizācijas tehniskās apkopes sistēmu un pastāvīgi uzlabot tās efektivitāti

Organizācijā jābūt procedūrai, lai:

a)	ieviestu organizācijas veidam un pakalpojumu apjomam atbilstošu tehniskās apkopes politiku, ko apstiprinājis organizācijas vadītājs vai viņa/viņas pārstāvis;

b)	nodrošinātu, ka saskaņā ar tiesisko regulējumu tiek noteikti drošības mērķi, kas atbilst organizācijas veidam, lielumam un attiecīgajiem riskiem;

c)	novērtētu organizācijas vispārējos darbības rādītājus drošības jomā saistībā ar tās korporatīvajiem drošības mērķiem;

d)	izstrādātu plānus un procedūras drošības mērķu sasniegšanai;

e)	nodrošinātu to resursu pieejamību, kas nepieciešami visu darbību veikšanai, lai panāktu atbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām;

f)	noteiktu un pārzinātu citu vadības darbību ietekmi uz tehniskās apkopes sistēmu;

g)	nodrošinātu, ka augstākā līmeņa vadītāji ir informēti par darbības pārraudzības un revīziju rezultātiem un uzņemas pilnīgu atbildību par izmaiņu ieviešanu tehniskās apkopes sistēmā;

h)	garantētu, ka personāls un personāla pārstāvji tiek pienācīgi pārstāvēti un konsultēti, nosakot, izstrādājot, pārraugot un pārskatot to procesu drošības aspektus, kas varētu būs saistīti ar personālu.

2. Riska novērtējums – strukturēta pieeja ar kravas vagonu tehnisko apkopi saistīto risku novērtēšanai, tostarp to risku, kas tieši rodas darbības procesos un citu organizāciju vai personu darbību rezultātā, kā arī strukturēta pieeja atbilstošu riska kontroles pasākumu noteikšanai

2.1.

Organizācijā jābūt procedūrai, lai:

a)	analizētu riskus atbilstoši organizācijas veikto darbību apjomam, tostarp tos riskus, kas rodas kāda defekta, konstrukcijas neatbilstības vai darbības traucējumu rezultātā visā kalpošanas laikā;

b)	novērtētu a) apakšpunktā minētos riskus;

c)	izstrādātu un ieviestu riska kontroles pasākumus.

2.2.	Organizācijā jābūt ieviestai procedūrai un kārtībai, lai apzinātos vajadzību un vēlmi sadarboties ar apsaimniekotājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai citām ieinteresētajām personām.

2.3.	Organizācijā jābūt riska novērtēšanas procedūrām, lai pārzinātu iekārtu, procedūru, organizācijas, personāla vai saskarņu izmaiņas un piemērotu Komisijas Regulu (EK) Nr. 352/2009 (1).

2.4.	Novērtējot risku, organizācijā jābūt procedūrām, lai ņemtu vērā vajadzību noteikt, nodrošināt un uzturēt atbilstošu darba vidi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, jo īpaši Padomes Direktīvu 89/391/EEK (2).

3. Pārraudzība – strukturēta pieeja, lai nodrošinātu, ka riska kontroles pasākumi ir ieviesti, darbojas pareizi un sekmē organizācijas mērķu sasniegšanu

3.1.

Organizācijā jābūt procedūrai, lai regulāri vāktu, pārraudzītu un analizētu attiecīgus drošības datus, tostarp par:

a)	attiecīgo procesu izpildi;

b)	procesu rezultātiem (tostarp par visiem no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem un produktiem);

c)	riska kontroles pasākumu efektivitāti;

d)	informāciju par pieredzi, darbības traucējumiem, defektiem un remontiem, kas saistīti ar ikdienas darbību un tehnisko apkopi.

3.2.	Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka tiek ziņots par negadījumiem, starpgadījumiem, gandrīz notikušiem negadījumiem un citām bīstamām situācijām un ka tās tiek reģistrētas, izmeklētas un analizētas.

3.3.

Lai periodiski pārskatītu visus procesus, organizācijā ir jābūt iekšējās revīzijas sistēmai, kas ir neatkarīga, objektīva un darbojas pārredzamā veidā. Šajā sistēmā jābūt iekļautai procedūrai, lai:

a)	izstrādātu iekšējās revīzijas plānu, ko var pārskatīt atkarībā no iepriekšējo revīziju un darbības pārraudzības rezultātiem;

b)	analizētu un izvērtētu revīziju rezultātus;

c)	ierosinātu un īstenotu konkrētus korektīvus pasākumus/darbības;

d)	pārbaudītu iepriekšējo darbību/pasākumu efektivitāti.

4. Nepārtraukta pilnveidošana – strukturēta pieeja, lai analizētu informāciju, kas iegūta, veicot regulāru pārraudzību un revīziju vai no citiem būtiskiem avotiem, un lai izmantotu iegūtos rezultātus nolūkā mācīties un ieviest preventīvus vai korektīvus pasākumus, lai saglabātu vai uzlabotu drošības līmeni

Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka:

a)	konstatētās nepilnības tiek novērstas;

b)	tiek ieviesti jauni pasākumi drošības jomā;

c)	iekšējās revīzijas rezultāti tiek izmantoti, lai panāktu uzlabojumus sistēmā;

d)	nepieciešamības gadījumā tiek īstenoti preventīvi vai korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas atbilstību standartiem un citām prasībām visā darba procesu un iekārtu kalpošanas laikā;

e)	svarīga informācija par negadījumu, starpgadījumu, gandrīz notikušu negadījumu un citu bīstamu situāciju izmeklēšanu un to cēloņiem tiek izmantota, lai mācītos un, ja nepieciešams, veiktu pasākumus, lai uzlabotu drošības līmeni;

f)	tiek novērtēti un nepieciešamības gadījumā ieviesti attiecīgie valsts drošības iestādes, valsts izmeklēšanas iestādes un nozares vai iekšējo izmeklēšanas struktūru ieteikumi;

g)	tiek izskatīti un ņemti vērā attiecīgie ziņojumi/informācija no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem/infrastruktūras pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem vai citiem svarīgiem avotiem.

5. Struktūra un atbildība – strukturēta pieeja personu un personu grupu atbildības noteikšanai, lai nodrošinātu organizācijas drošības mērķu īstenošanu

5.1.	Organizācijā jābūt procedūrām atbildības sadalei par visiem svarīgajiem procesiem organizācijā.

5.2.

Organizācijā jābūt procedūrām, lai skaidri noteiktu ar drošību saistītās atbildības jomas un atbildības sadali pa konkrētām funkcijām, kas ar šīm jomām saistītas, kā arī to saskarpunktus. Tas ietver iepriekšminētās procedūras starp organizāciju un vagonu apsaimniekotājiem, kā arī nepieciešamības gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

5.3.

Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem ar deleģētiem pienākumiem organizācijā ir pilnvaras, kompetence un atbilstoši līdzekļi, lai pildītu savas funkcijas. Atbildībai un kompetencei jābūt sabalansētai un atbilstošai konkrētajiem uzdevumiem, bet pilnvaru uzticēšana jānoformē rakstveidā.

5.4.	Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu ar attiecīgajiem procesiem saistīto darbību saskaņotību visā organizācijā.

5.5.	Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka darbinieki, kuriem uzticēti drošības pārvaldības uzdevumi, būtu atbildīgi par savu darbu.

6. Kompetences pārvaldība – strukturēta pieeja, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem ir nepieciešamā kompetence, lai jebkuros apstākļos droši, efektīvi un produktīvi sasniegtu organizācijas mērķus

6.1.

Organizācijā jāizveido kompetences pārvaldības sistēma, nodrošinot, ka:

a)	tiek noteikti amati, kuru atbildībā ir visu to procesu īstenošana sistēmā, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību šā pielikuma prasībām;

b)	tiek noteikti amati saistībā ar drošības uzdevumiem;

c)	attiecīgi uzdevumi tiek uzticēti darbiniekiem ar atbilstošu kompetenci.

6.2.

Organizācijas kompetences pārvaldības sistēmā jābūt ieviestām procedūrām, lai pārvaldītu darbinieku kompetenci, ietverot vismaz:

a)	to zināšanu, prasmju un pieredzes noteikšanu, kas nepieciešamas ar drošību saistītu uzdevumu veikšanai atbilstoši darbinieku pienākumiem;

b)	atlases principus, tostarp pamatizglītības līmeni, psihisko piemērotību un fizisko sagatavotību;

c)	sākotnējās mācības un kvalifikāciju vai iegūto zināšanu un prasmju atestāciju;

d)	garantiju, ka visi darbinieki ir informēti par viņu darba svarīgumu un nozīmi, kā arī par viņu ieguldījumu drošības mērķu sasniegšanā;

e)	pastāvīgas mācības un esošo zināšanu un prasmju periodisku atsvaidzināšanu;

f)	ja nepieciešams, regulāras zināšanu, psihiskās piemērotības un fiziskās sagatavotības pārbaudes;

g)	ja nepieciešams, īpašus pasākumus negadījumu/starpgadījumu vai ilgstoša darba kavējuma gadījumos.

7. Informācija – strukturēta pieeja, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem, kas izdara vērtējumus un pieņem lēmumus visos organizācijas līmeņos, ir pieejama svarīga informācija

7.1.

Organizācijā jābūt procedūrām, ar ko nosaka ziņošanas kanālus, lai nodrošinātu, ka pašā uzņēmumā un tā darījumos ar citām iesaistītajām personām, tostarp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un apsaimniekotājiem, notiek atbilstoša informācijas apmaiņa par visiem būtiskajiem procesiem un ka informācija ātri un skaidrā veidā tiek paziņota atbildīgajam darbiniekam gan savā organizācijā, gan citās organizācijās.

7.2.

Lai veiktu pienācīgu informācijas apmaiņu, organizācijā ir jābūt:

a)	noteiktas informācijas saņemšanas un apstrādes procedūrai;

b)	noteiktas informācijas identificēšanas, sagatavošanas un izplatīšanas procedūrai;

c)	procedūrai, kas nodrošina piekļuvi ticamai un atjauninātai informācijai.

7.3.

Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka galvenā darbībai nepieciešamā informācija ir:

a)	būtiska un pamatota;

precīza;

pilnīga;

d)	regulāri atjaunināta;

e)	kontrolēta;

f)	konsekventa un viegli saprotama (tostarp attiecībā uz izmantoto valodu);

g)	pirms piemērošanas paziņota darbiniekiem;

h)	viegli pieejama darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā darbiniekiem tiek izsniegtas šādas informācijas kopijas.

7.4.

Prasības, kas noteiktas 7.1., 7.2. un 7.3. punktā, jo īpaši attiecas uz šādu darbībai nepieciešamu informāciju:

a)	valsts ritekļu reģistru datu precizitātes un pilnīguma pārbaudēm saistībā ar kravas vagonu, par kuru tehnisko apkopi atbild organizācija, identifikāciju (ieskaitot līdzekļus) un reģistrāciju;

b)	tehniskās apkopes dokumentāciju;

c)	informāciju par apsaimniekotājiem un, ja nepieciešams, arī citām personām, tostarp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem/infrastruktūras pārvaldītājiem, sniegto atbalstu;

d)	informāciju par darbinieku kvalifikāciju un turpmāko uzraudzību tehniskās apkopes pilnveidošanas laikā;

e)	informāciju par ekspluatāciju (tostarp nobraukumu, darbību veidu un apjomu, starpgadījumiem/nelaimes gadījumiem) un par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, apsaimniekotāju un infrastruktūras pārvaldītāju pieprasījumiem;

f)	dokumentāciju par veikto tehnisko apkopi, tostarp informāciju par pārbaudēs konstatētajiem trūkumiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju īstenotām korektīvām darbībām, piemēram, veiktām pārbaudēm un uzraudzību pirms vilciena atiešanas vai ceļā;

g)	informāciju par izmantošanas atļauju un nodošanu ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes;

h)	tehniskās apkopes pasūtījumiem;

i)	tehnisku informāciju, kas sniedzama dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem/infrastruktūras pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem kā tehniskās apkopes instrukcijas;

informāciju par ārkārtas situācijām, kad vagonu droša ekspluatācija ir apdraudēta, kas var ietvert:

izmantošanas ierobežojumu vai īpašu ekspluatācijas apstākļu noteikšanu kravas vagoniem, par kuru tehnisko apkopi atbild organizācija, vai citiem tās pašas sērijas ritekļiem pat tad, ja tehnisko apkopi veikušas citas par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras, sakarā ar ko šī informācija ir jāpaziņo arī visām iesaistītajām personām;

ii)	steidzama informācija par tehniskās apkopes laikā atklātajām problēmām saistībā ar drošību, piemēram, trūkumiem, kas konstatēti komponentam, kuru izmanto vairāku veidu vai sēriju ritekļos;

k)	visu būtisko informāciju/datiem, kas vajadzīgi, lai iesniegtu ikgadējo tehniskās apkopes ziņojumu sertifikācijas iestādei un attiecīgajiem klientiem (tostarp vagonu apsaimniekotājiem), sakarā ar ko pēc pieprasījuma šo ziņojumu dara pieejamu arī valsts drošības iestādēm.

8. Dokumentācija – strukturēta pieeja, lai nodrošinātu visas attiecīgās informācijas izsekojamību

8.1.	Organizācijā jābūt ieviestai atbilstošai procedūrai, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie procesi tiek pienācīgi dokumentēti.

8.2.

Organizācijā jābūt atbilstošai procedūrai, lai:

a)	regulāri pārraudzītu un atjauninātu visu attiecīgo dokumentāciju;

b)	noformētu, sagatavotu un izplatītu visu attiecīgo dokumentāciju un sekotu līdzi izmaiņām tajā;

c)	saņemtu, apkopotu un arhivētu visu attiecīgo dokumentāciju.

9. Līgumu slēgšana – strukturēta pieeja, lai nodrošinātu, ka apakšuzņēmējiem uzticētās funkcijas tiek atbilstoši pārvaldītas, lai sasniegtu organizācijas mērķus

9.1.	Organizācijā jābūt ieviestām procedūrām, lai identificētu ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus.

9.2.

Izmantojot darbuzņēmēju un/vai piegādātāju pakalpojumus attiecībā uz ar drošību saistītiem produktiem un pakalpojumiem, organizācijā jābūt ieviestām procedūrām, lai, tos izvēloties, pārbaudītu, ka:

a)	darbuzņēmēji, apakšuzņēmēji un piegādātāji ir kompetenti;

b)	darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem ir atbilstoša un dokumentēta tehniskās apkopes un vadības sistēma.

9.3.	Organizācijā jābūt procedūrai, lai definētu prasības, kas šādiem darbuzņēmējiem un piegādātājiem ir jāievēro.

9.4.	Organizācijā jābūt ieviestām procedūrām, lai kontrolētu, vai piegādātāji un/vai darbuzņēmēji apzinās risku, ko tie varētu radīt organizācijas darbībai.

9.5.	Ja darbuzņēmēja vai piegādātāja tehniskās apkopes/pārvaldības sistēma ir sertificēta, 3. punktā aprakstīto pārraudzības procesu var piemērot vienīgi 3.1. punkta b) apakšpunktā minēto apakšuzņēmējam uzticēto darbību rezultātiem.

9.6.

Līgumā starp līgumslēdzējām pusēm ir skaidri jādefinē, jāzina un jānosaka vismaz šādu procesu pamatprincipi:

a)	pienākumi un uzdevumi, kas saistīti ar drošību dzelzceļos;

b)	pienākumi saistībā ar attiecīgās informācijas apmaiņu starp abām pusēm;

c)	ar drošību saistīto dokumentu izsekojamība.

II. Prasības tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1. Organizācijā jābūt procedūrai, lai konstatētu un pārvaldītu visas tās tehniskās apkopes darbības, kas ietekmē drošību un drošībai būtiskus komponentus.

2. Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu atbilstību savstarpējās izmantojamības pamatprasībām, tostarp modernizāciju visā kalpošanas laikā:

a)	nodrošinot atbilstību specifikācijām, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības pamatparametriem, kuri noteikti attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS);

b)	visos gadījumos pārbaudot tehniskās apkopes dokumentācijas atbilstību ekspluatācijas atļaujai (tostarp jebkurām valsts drošības iestādes prasībām), SITS atbilstības deklarācijām, verificēšanas deklarācijām un tehniskajai dokumentācijai;

c)	veicot jebkuru aizstāšanu tehniskās apkopes laikā atbilstoši Direktīvas 2008/57/EK prasībām un attiecīgajām SITS;

d)	nosakot nepieciešamību veikt riska novērtējumu attiecībā uz iespējamo attiecīgās aizstāšanas ietekmi uz dzelzceļa sistēmas drošību;

e)	plānojot visu to tehnisko izmaiņu konfigurāciju, kas ietekmē ritekļa sistēmas integritāti.

3. Organizācijā jābūt procedūrai, lai izveidotu un sekmētu tehniskās apkopes iekārtu, aprīkojuma un instrumentu, kas īpaši izstrādāti un nepieciešami tehniskās apkopes veikšanai, ieviešanu. Organizācijā jābūt procedūrai, lai pārbaudītu, ka šīs iekārtas, aprīkojums un instrumenti tiek izmantoti, uzglabāti un uzturēti saskaņā ar to tehniskās apkopes grafiku un atbilstoši to tehniskās apkopes prasībām.

4. Uzsākot izmantot kravas vagonus, organizācijā jābūt procedūrai, lai:

a)	iegūtu sākotnējo dokumentāciju un savāktu pietiekamu informāciju par plānotajām darbībām;

b)	analizētu sākotnējo dokumentāciju un sagatavotu pirmo tehniskās apkopes dokumentāciju, ņemot vērā arī pienākumus, kuri ietverti garantijās, kas ar to saistītas;

c)	nodrošinātu, ka pirmā tehniskās apkopes dokumentācija ir piemērota pareizi.

5. Lai tehniskās apkopes dokumentācija tiktu atjaunināta visā kravas vagona kalpošanas laikā, organizācijā jābūt procedūrām, lai:

apkopotu vismaz būtisko informāciju par:

i)	faktiski veikto darbību veidiem un apjomu, ietverot, bet neaprobežojoties ar starpgadījumiem ekspluatācijas laikā, kas varētu ietekmēt kravas vagona drošības integritāti;

ii)	plānoto darbību veidu un apjomu;

iii)	faktiski veikto tehnisko apkopi;

b)	noteiktu, vai nepieciešama modernizācija, ņemot vērā savstarpējas izmantojamības robežvērtības;

c)	izteiktu priekšlikumus par izmaiņām, apstiprinātu un ieviestu šīs izmaiņas, lai varētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem, ņemot vērā riska novērtējumā izdarītos secinājumus;

d)	nodrošinātu, ka izmaiņu īstenošana tiek veikta pareizi.

6. Piemērojot tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcijai kompetences pārvaldības procesu, jāņem vērā vismaz šādi aspekti, kas ietekmē drošību:

a)	novērtējums par to, cik būtiskas ir izmaiņas tehniskās apkopes dokumentācijai un tehniskās apkopes ietvaros ierosinātā aizstāšana;

b)	inženierzinātņu disciplīnas, kas nepieciešamas, lai izveidotu tehniskās apkopes dokumentāciju un veiktu tajā izmaiņas, un izstrādātu, novērtētu, atzītu un apstiprinātu tehniskās apkopes laikā veikto aizstāšanu;

c)	montāžas metodes (tostarp metināšana un piemetināšana), bremžu sistēmas, riteņpāri un vilces iekārtas, nesagraujošas pārbaudes metodes un tehniskās apkopes darbības saistībā ar kravas vagonu īpašiem komponentiem, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadāšanai, piemēram, cisternām un vārstiem.

7. Piemērojot tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcijai dokumentācijas procesu, jānodrošina vismaz šādu elementu izsekojamība:

a)	dokumentācija saistībā ar tehniskās apkopes laikā veiktās aizstāšanas izstrādi, novērtēšanu, atzīšanu un apstiprināšanu;

b)	ritekļu konfigurācija, ietverot, bet neaprobežojoties tikai ar komponentiem, kas saistīti ar drošību;

c)	dokumentācija par veikto tehnisko apkopi;

d)	par gūto pieredzi veikto pētījumu rezultāti;

e)	visas turpmākās tehniskās apkopes dokumentācijas redakcijas, ietverot riska novērtējumu;

f)	ziņojumi par tehniskās apkopes veikšanas kompetenci un uzraudzību, kā arī par vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldību;

g)	tehniskā informācija, kas sniedzama kā atbalsts apsaimniekotājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

III. Prasības vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1. Organizācijā jābūt procedūrai, lai pirms tehniskās apkopes pasūtījumu veikšanas pārbaudītu par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras kompetenci, pieejamību un spējas. Tādēļ ir nepieciešams, lai tehniskās apkopes darbnīcas būtu attiecīgi kvalificētas lemt par tehniskās kompetences prasībām tehniskās apkopes veikšanas funkcijai.

2. Organizācijā jābūt procedūrai darba paketes veidošanai un tehniskās apkopes pasūtījumu noformēšanai un izsniegšanai.

3. Organizācijā jābūt procedūrai, lai savlaicīgi nosūtītu kravas vagonus tehniskās apkopes veikšanai.

4. Organizācijā jābūt procedūrai, lai izņemtu kravas vagonus no ekspluatācijas tehniskās apkopes veikšanai vai gadījumā, ja tiek konstatēti defekti.

5. Organizācijā jābūt procedūrai, lai noteiktu nepieciešamos kontroles pasākumus, ko piemēro veiktajai tehniskajai apkopei un kravas vagonu izmantošanas atļaujai pēc tehniskās apkopes.

6. Organizācijā jābūt procedūrai, lai izsniegtu paziņojumu par nodošanu ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes, ņemot vērā izmantošanas atļaujas dokumentāciju.

7. Piemērojot kompetences pārvaldības procesu vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcijai, jāņem vērā vismaz nodošana ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes.

8. Piemērojot informācijas procesu vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcijai, tehniskās apkopes veikšanas funkcijai jānodrošina vismaz šādi elementi:

a)	piemērojamie noteikumi un tehniskās specifikācijas;

b)	katra kravas vagona tehniskās apkopes plāns;

c)	rezerves daļu saraksts, tostarp pietiekami sīki izstrādāts katras daļas tehniskais apraksts, lai daļas varētu aizstāt ar tieši tādām pašām daļām ar tādu pašu garantiju;

d)	materiālu saraksts, iekļaujot pietiekami sīku to izmantošanas aprakstu un nepieciešamo darba drošības un veselības aizsardzības informāciju;

e)	dokumentācija, kas nosaka drošību ietekmējošo darbību specifikācijas un ietver iejaukšanās un izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz komponentiem;

f)	saraksts, kurā uzskaitīti komponenti vai sistēmas (tostarp bremžu rezervuāri un cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai), uz kurām attiecas juridiskas prasības, un šo prasību saraksts;

g)	visa attiecīgā papildu informācija, kas saistīta ar drošību, atbilstoši organizācijas veiktajam riska novērtējumam.

9. Piemērojot informācijas procesu vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcijai, ieinteresētajām personām sniedzami vismaz dati par nodošanu ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes, tostarp par lietotājiem (dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem) būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

10. Piemērojot dokumentācijas procesu vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcijai, nepieciešams reģistrēt vismaz šādus elementus:

a)	tehniskās apkopes pasūtījumi;

b)	nodošana ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes, tostarp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem būtiski izmantošanas ierobežojumi.

IV. Prasības tehniskās apkopes veikšanas funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1. Organizācijā jābūt procedūrām, lai:

a)	pārbaudītu, ka vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcijas sniegtā informācija ir pilnīga un atbilstoša attiecībā uz pasūtījumā iekļautajām darbībām;

b)	kontrolētu, kā tiek izmantoti nepieciešamie attiecīgie tehniskās apkopes dokumenti un citi standarti, kurus piemēro tehniskās apkopes veikšanas pakalpojumiem atbilstoši tehniskās apkopes pasūtījumiem;

c)	nodrošinātu, ka visas tehniskās apkopes pasūtījumos noteiktās attiecīgās tehniskās apkopes specifikācijas ir pieejamas visiem iesaistītajiem darbiniekiem (piemēram, tās ir iekļautas iekšējās darba instrukcijās);

d)	nodrošinātu, ka visas attiecīgās tehniskās apkopes specifikācijas, kā noteikts piemērojamos noteikumos un tehniskās apkopes pasūtījumos iekļautajos standartos, ir pieejamas visiem iesaistītajiem darbiniekiem (piemēram, tās ir iekļautas iekšējās darba instrukcijās).

2. Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka:

a)	komponenti (tostarp rezerves daļas) un materiāli tiek izmantoti tā, kā norādīts tehniskās apkopes pasūtījumos un piegādātāja dokumentācijā;

b)	komponenti un materiāli tiek uzglabāti, izmantoti un pārvadāti tā, lai nepieļautu to nolietošanos un bojāšanu, kā arī atbilstoši tehniskās apkopes pasūtījumiem un piegādātāja dokumentācijai;

c)	visi komponenti un materiāli, ieskaitot tos, ko nodrošinājis klients, atbilst attiecīgiem valsts un starptautiskiem noteikumiem, kā arī attiecīgo tehniskās apkopes pasūtījumu prasībām.

3. Organizācijā jābūt procedūrām, lai noteiktu, identificētu, sagādātu, reģistrētu un darītu pieejamas piemērotas un atbilstošas iekārtas, aprīkojumu un instrumentus, lai tehniskās apkopes pakalpojumus varētu sniegt saskaņā ar tehniskās apkopes pasūtījumiem un citām piemērojamām specifikācijām, nodrošinot:

a)	drošu tehniskās apkopes veikšanu, tostarp gādājot par tehniskās apkopes darbinieku veselību un drošību;

b)	ergonomiku un veselības aizsardzību, tostarp arī lietotāju un informācijas tehnoloģiju sistēmu vai diagnostikas iekārtu saskarnē.

4. Nepieciešamības gadījumā, lai nodrošinātu derīgus rezultātus, organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka tās mērīšanas iekārtas ir:

a)	kalibrētas vai pārbaudītas noteiktos intervālos, vai pirms lietošanas salīdzinātas ar starptautiskiem, valsts vai rūpniecības mērīšanas standartiem; ja šādu standartu nav, ir jāreģistrē kalibrēšanai vai pārbaudei izmantotā metode;

b)	noregulētas vai atkārtoti noregulētas pēc nepieciešamības;

c)	atzītas par atbilstošām, lai noteiktu kalibrēšanas statusu;

d)	nodrošinātas pret pielāgošanu, kas mērījumu rezultātus padarītu nederīgus;

e)	pasargātas no bojājumiem un nolietošanās izmantošanas, tehniskās apkopes un glabāšanas laikā.

5. Organizācijā jābūt procedūrām, lai nodrošinātu, ka visas ierīces, iekārtas un instrumenti tiek pareizi izmantoti, kalibrēti, glabāti un uzturēti atbilstoši dokumentētām procedūrām.

6. Organizācijā jābūt procedūrām, lai pārbaudītu, vai veiktie tehniskās apkopes uzdevumi ir saskaņā ar tehniskās apkopes pasūtījumiem, un lai izdotu paziņojumu par izmantošanas atļauju pēc tehniskās apkopes, kurā ietverti iespējamie izmantošanas ierobežojumi.

7. Piemērojot riska novērtējuma procesu (un jo īpaši I iedaļas 2.4. punktu) tehniskās apkopes veikšanas funkcijai, darba vide ietver ne tikai darbnīcas, kurās tiek veikta tehniskā apkope, bet arī dzelzceļa sliedes ārpus darbnīcas ēkām un visas vietas, kurās tiek veikti tehniskās apkopes darbi.

8. Piemērojot kompetences pārvaldības procesu tehniskās apkopes veikšanas funkcijai, jāņem vērā vismaz šādas darbības, kas ietekmē drošību:

a)	montāžas metodes (ieskaitot metināšanu un piemetināšanu);

b)	nesagraujošas pārbaudes metodes;

c)	ritekļa pēdējā pārbaude un izmantošanas atļauja pēc tehniskās apkopes;

d)	bremžu sistēmu, riteņpāru un vilces iekārtu tehniskā apkope un bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto kravas vagonu īpašo komponentu, piemēram, cisternu, vārstu u. c., tehniskā apkope;

e)	citas noteiktas īpašas jomas, kas ietekmē drošību.

9. Piemērojot informācijas procesu tehniskās apkopes veikšanas funkcijai, vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības un tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcijām jānodrošina vismaz šādi elementi:

a)	darbi, kas veikti saskaņā ar tehniskās apkopes pasūtījumiem;

b)	jebkurš iespējamais organizācijas konstatētais trūkums vai defekts saistībā ar drošību;

c)	izmantošanas atļauja pēc tehniskās apkopes.

10. Piemērojot dokumentācijas procesu tehniskās apkopes veikšanas funkcijai, jāreģistrē vismaz šādi elementi:

a)	skaidra visu to iekārtu, aprīkojuma un instrumentu noteikšana, kas saistīti ar drošību ietekmējošām darbībām;

visi veiktie tehniskās apkopes darbi, ietverot iesaistīto personālu un izmantotos instrumentus, iekārtas, rezerves daļas un materiālus un ņemot vērā:

i)	attiecīgos tās valsts tiesību aktus, kurā organizācija ir reģistrēta;

ii)	tehniskās apkopes pasūtījumos noteiktās prasības, tostarp prasības attiecībā uz dokumentiem;

iii)	pēdējo pārbaudi un lēmumu par izmantošanas atļaujas izsniegšanu;

c)	kontroles pasākumi, kas paredzēti tehniskās apkopes pasūtījumos un nodošanai ekspluatācijā;

d)	kalibrēšanas un pārbaudes rezultāti, sakarā ar ko, izmantojot datora programmatūru konkrētu prasību kontrolei un mērīšanai, programmatūras spēja veikt vēlamo uzdevumu ir jāapstiprina pirms pirmās pielietošanas un nepieciešamības gadījumā jāapstiprina atkārtoti;

e)	iepriekšējo mērījumu rezultātu derīgums, ja konstatēts, ka mērīšanas instruments neatbilst prasībām.

(1) OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.

(2) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.