31.5.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 144/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2011. gada 12. maijs)
par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 3099)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2011/314/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (2) 12. pants paredz, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) nodrošina, lai savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (turpmāk “SITS”) tiktu pielāgotas tehniskajam progresam, tirgus tendencēm un sociālajām prasībām, un sniedz Komisijai priekšlikumus par SITS grozījumiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem. |
(2) |
Pieņemot 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3371, Komisija deva Aģentūrai vispārēju pilnvarojumu veikt noteiktus pasākumus saskaņā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (4). Saskaņā ar šā vispārējā pilnvarojuma noteikumiem Aģentūrai lūdza pārskatīt SITS, kas pieņemta ar Komisijas 2006. gada 11. augusta Lēmumu 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība” (5). |
(3) |
Aģentūra 2009. gada 17. jūlijā sniedza četrus ieteikumus – par Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ekspluatācijas noteikumiem (ERA/REC/2009-02/INT), par satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS P pielikuma pārskatīšanu (ERA/REC/2009-03/INT), par parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS T pielikuma pārskatīšanu (ERA/REC/2009-04/INT) un par saskaņotību ar Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vilcienu vadītāju kompetences prasībām (ERA/REC/2009-05/INT). Ņemot vērā šos četrus ieteikumus, Komisija izstrādāja lēmuma projektu, ar ko groza Lēmumu 2006/920/EK un 2008/231/EK par satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, par kuru 2010. gada 25. februārī pozitīvu atzinumu sniedza komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu. |
(4) |
Aģentūras 2010. gada 7. maija ieteikumā (ERA/REC/03-2010/INT) ir ierosināts parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS veikt papildu grozījumus, inter alia, attiecībā uz vilcienu (astes daļas) redzamību, vilcienu identifikāciju un saskaņotību ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (6). |
(5) |
Skaidrības un vienkāršības labad ir lietderīgi aizstāt Lēmumu 2006/920/EK. |
(6) |
Pielikumā pievienotajai SITS nav jāuzliek par pienākumu izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai. |
(7) |
Pielikumā pievienotās SITS īstenošana un atbilstība šīs SITS attiecīgajiem punktiem jānosaka saskaņā ar īstenošanas plānu, kas katrai dalībvalstij jāatjaunina attiecībā uz dzelzceļa līnijām, par kurām tā ir atbildīga. |
(8) |
Dzelzceļa satiksme pašlaik darbojas saskaņā ar spēkā esošiem valsts, divpusējiem, starpvalstu un starptautiskiem nolīgumiem. Ir svarīgi, lai šie nolīgumi nekavētu pašreizējo un turpmāko virzību uz savstarpējas izmantojamības panākšanu. Tādēļ Komisijai jāizvērtē šie nolīgumi, lai noteiktu, vai attiecīgi jāpārskata šajā lēmumā izklāstītā SITS. |
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Ar šo pieņem pielikumā izklāstīto savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
2. Šā lēmuma pielikumā izklāstīto SITS piemēro satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai, kas aprakstīta Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.4. punktā.
2. pants
1. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē Pa papildinājuma 9., 10., 11., 12. un 13. daļā minētos kodu sarakstus.
2. Aģentūra regulāri atjaunina 1. punktā minētos kodu sarakstus un informē Komisiju par to pārmaiņām.
Komisija informē dalībvalstis par šo kodu pārmaiņām ar tās komitejas starpniecību, kas izveidota ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu.
3. pants
Ja ritekli saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta c) apakšpunktā izmantoto definīciju pārdod vai iznomā uz ilgstošu laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus, un ja visi tehniskie raksturlielumi, ar kuriem šo ritekli atļāva nodot ekspluatācijā, paliek nemainīti, līdz 2013. gada 31. decembrim tā Eiropas ritekļa numuru (European Vehicle Number) (turpmāk “EVN”) var mainīt, ritekli reģistrējot no jauna un atsaucot sākotnējo reģistrāciju.
Ja jaunā reģistrācija attiecas uz dalībvalsti, kas nav sākotnējās reģistrācijas dalībvalsts, reģistrācijas iestāde, kura ir kompetenta attiecībā uz jauno reģistrāciju, var pieprasīt ar iepriekšējo reģistrāciju saistīto dokumentu kopijas.
Šī EVN maiņa neierobežo Direktīvas 2008/57/EK 21.–26. panta piemērošanu attiecībā uz atļauju saņemšanas kārtību.
Ar EVN maiņu saistītos administratīvos izdevumus sedz pieteikuma iesniedzējs, kas lūdz mainīt EVN.
4. pants
Sešos mēnešos no pielikumā pievienotās SITS stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai par šādiem nolīgumiem, ja par tiem jau nav paziņots saskaņā ar Lēmumu 2006/920/EK:
1) |
valsts līmeņa nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti pastāvīgi vai uz noteiktu laiku un ir nepieciešami, jo paredzētie transporta pakalpojumi ir ļoti specifiski vai vietēji pakalpojumi; |
2) |
divpusēji un daudzpusēji nolīgumi, kas noslēgti starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai drošības iestādēm un kas nodrošina ievērojama līmeņa vietēju vai reģionālu savstarpēju izmantojamību; |
3) |
starptautiski nolīgumi, kas noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalstu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju un kas nodrošina ievērojama līmeņa vietēju vai reģionālu savstarpēju izmantojamību. |
5. pants
Visas dalībvalstis atjaunina saskaņā ar Lēmuma 2006/920/EK 4. pantu izstrādāto SITS valsts īstenošanas plānu. Atjaunināto īstenošanas plānu izstrādā saskaņā ar šā lēmuma pielikuma 7. nodaļu.
Vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim katra dalībvalsts nosūta atjaunināto īstenošanas plānu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
6. pants
Komisijas Lēmumu 2006/920/EK no 2012. gada 1. janvāra atceļ.
7. pants
Šo lēmumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.
Tomēr
1) |
“P” papildinājumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim; |
2) |
“Pa” papildinājumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra. |
8. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2011. gada 12. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Siim KALLAS
(1) OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.
(2) OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.
(4) OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.
(5) OV L 359, 18.12.2006., 1. lpp.
(6) OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.
PIELIKUMS
SATIKSMES NODROŠINĀŠANAS UN VADĪBAS APAKŠSISTĒMAS SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
SATURS
1. |
IEVADS |
1.1. |
Tehniskā darbības joma |
1.2. |
Ģeogrāfiskā darbības joma |
1.3. |
Šīs SITS saturs |
2. |
APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS APRAKSTS |
2.1. |
Apakšsistēma |
2.2. |
Darbības joma |
2.2.1. |
Personāls un vilcieni |
2.2.2. |
Principi |
2.2.3. |
Piemērojamība pašreizējiem ritekļiem un infrastruktūrai |
3. |
PAMATPRASĪBAS |
3.1. |
Atbilstība pamatprasībām |
3.2. |
Pamatprasību pārskats |
4. |
APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS |
4.1. |
Ievads |
4.2. |
Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas |
4.2.1. |
Uz personālu attiecināmās specifikācijas |
4.2.1.1. |
Vispārīgas prasības |
4.2.1.2. |
Dokumentācija vilcienu vadītājiem |
4.2.1.2.1. |
Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata |
4.2.1.2.2. |
Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts |
4.2.1.2.2.1. |
Maršruta apraksta sagatavošana |
4.2.1.2.2.2. |
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi |
4.2.1.2.2.3. |
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā |
4.2.1.2.3. |
Kustības grafiki |
4.2.1.2.4. |
Ritošais sastāvs |
4.2.1.3. |
Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji |
4.2.1.4. |
Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību |
4.2.1.5. |
Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību |
4.2.2. |
Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas |
4.2.2.1. |
Vilciena redzamība |
4.2.2.1.1. |
Vispārīga prasība |
4.2.2.1.2. |
Vilciena priekšgals |
4.2.2.1.3. |
Vilciena astes daļa |
4.2.2.2. |
Vilciena dzirdamība |
4.2.2.2.1. |
Vispārīga prasība |
4.2.2.2.2. |
Brīdinājuma ierīču kontrole |
4.2.2.3. |
Ritekļu identifikācija |
4.2.2.4. |
Pasažieru un kravas drošība |
4.2.2.4.1. |
Kravas drošība |
4.2.2.4.2. |
Pasažieru drošība |
4.2.2.5. |
Vilciena sastāvs |
4.2.2.6. |
Vilciena bremzēšana |
4.2.2.6.1. |
Obligātās prasības bremžu sistēmai |
4.2.2.6.2. |
Bremzēšanas veiktspēja |
4.2.2.7. |
Vilciena darbgatavības nodrošināšana |
4.2.2.7.1. |
Vispārīga prasība |
4.2.2.7.2. |
Vajadzīgie dati |
4.2.2.8. |
Prasības attiecībā uz signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmību |
4.2.2.9. |
Vilciena vadītāja modrības kontrole |
4.2.3. |
Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas |
4.2.3.1. |
Vilcienu plānošana |
4.2.3.2. |
Vilcienu identifikācija |
4.2.3.2.1. |
Vilciena numura formāts |
4.2.3.3. |
Vilciena atiešana |
4.2.3.3.1. |
Pārbaudes un testi pirms atiešanas |
4.2.3.3.2. |
Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli |
4.2.3.4. |
Satiksmes vadība |
4.2.3.4.1. |
Vispārīgas prasības |
4.2.3.4.2. |
Ziņošana par vilcienu |
4.2.3.4.2.1. |
Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju |
4.2.3.4.2.2. |
Paredzētais nodošanas laiks |
4.2.3.4.3. |
Bīstamās kravas |
4.2.3.4.4. |
Ekspluatācijas kvalitāte |
4.2.3.5. |
Datu reģistrēšana |
4.2.3.5.1. |
Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena |
4.2.3.5.2. |
Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā |
4.2.3.6. |
Traucēts ekspluatācijas režīms |
4.2.3.6.1. |
Ieteikumi citiem lietotājiem |
4.2.3.6.2. |
Ieteikumi vilcienu vadītājiem |
4.2.3.6.3. |
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā |
4.2.3.7. |
Avārijas situāciju pārvaldība |
4.2.3.8. |
Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā |
4.3. |
Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas |
4.3.1. |
Saskarnes ar infrastruktūras SITS |
4.3.2. |
Saskarnes ar vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas SITS |
4.3.3. |
Saskarnes ar ritošā sastāva SITS |
4.3.3.1. |
Saskarnes ar lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS |
4.3.3.2. |
Saskarnes ar kravas vagonu SITS |
4.3.4. |
Saskarnes ar energoapgādes SITS |
4.4. |
Ekspluatācijas noteikumi |
4.5. |
Tehniskās apkopes noteikumi |
4.6. |
Profesionālā kvalifikācija |
4.6.1. |
Profesionālā kompetence |
4.6.1.1. |
Profesionālās zināšanas |
4.6.1.2. |
Spēja praktiski izmantot profesionālās zināšanas |
4.6.2. |
Lingvistiskā kompetence |
4.6.2.1. |
Principi |
4.6.2.2. |
Zināšanu līmenis |
4.6.3. |
Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana |
4.6.3.1. |
Pamatelementi |
4.6.3.2. |
Mācību vajadzību analīze |
4.6.3.2.1. |
Mācību vajadzību analīzes izstrāde |
4.6.3.2.2. |
Mācību vajadzību analīzes atjaunināšana |
4.6.3.2.3. |
Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam |
4.6.3.2.3.1. |
Zināšanas par infrastruktūru |
4.6.3.2.3.2. |
Zināšanas par ritošo sastāvu |
4.6.3.2.3.3. |
Palīgpersonāls |
4.7. |
Veselības un drošības nosacījumi |
4.7.1. |
Ievads |
4.7.2. |
Svītrots |
4.7.3. |
Svītrots |
4.7.4. |
Medicīniskās pārbaudes un psiholoģiskais novērtējums |
4.7.4.1. |
Pārbaudes pirms pieņemšanas darbā |
4.7.4.1.1. |
Medicīnisko pārbaužu obligātais saturs |
4.7.4.1.2. |
Psiholoģiskais novērtējums |
4.7.4.2. |
Pārbaudes pēc pieņemšanas darbā |
4.7.4.2.1. |
Periodisko medicīnisko pārbaužu biežums |
4.7.4.2.2. |
Periodisko medicīnisko pārbaužu obligātais saturs |
4.7.4.2.3. |
Papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums |
4.7.5. |
Medicīniskās prasības |
4.7.5.1. |
Vispārīgas prasības |
4.7.5.2. |
Redzes prasības |
4.7.5.3. |
Dzirdes prasības |
4.8. |
Infrastruktūras un ritekļu reģistri |
4.8.1. |
Infrastruktūra |
4.8.2. |
Ritošais sastāvs |
5. |
SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI |
5.1. |
Definīcija |
5.2. |
Komponentu saraksts |
6. |
KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA |
6.1. |
Savstarpējas izmantojamības komponenti |
6.2. |
Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma |
6.2.1. |
Principi |
7. |
ĪSTENOŠANA |
7.1. |
Principi |
7.2. |
Īstenošanas pamatnostādnes |
7.3. |
Īpaši gadījumi |
7.3.1. |
Ievads |
7.3.2. |
Īpašu gadījumu saraksts |
7.3.2.1. |
Īpašs pagaidu gadījums (T1) — Igaunija, Latvija un Lietuva |
7.3.2.2. |
Īpašs pagaidu gadījums (T2) — Īrija un Apvienotā Karaliste |
A papildinājums. |
ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi |
B papildinājums. |
Citi noteikumi, kas ļauj nodrošināt saskaņotu ekspluatāciju |
C papildinājums. |
Ar drošību saistītas komunikācijas metodika |
D papildinājums. |
Informācija, kam jābūt pieejamai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam saistībā ar maršrutiem, kurus tas plāno izmantot |
E papildinājums. |
Valodas un saziņas prasmju līmenis |
F papildinājums. |
|
G papildinājums. |
|
H papildinājums. |
|
I papildinājums. |
|
J papildinājums. |
Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu pavadīšanas pienākumu pildīšanai |
K papildinājums. |
|
L papildinājums. |
Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu sagatavošanas pienākumu pildīšanai |
M papildinājums. |
|
N papildinājums. |
|
O papildinājums. |
|
P papildinājums. |
|
Pa papildinājums. |
|
Q papildinājums. |
|
R papildinājums. |
|
S papildinājums. |
|
T papildinājums. |
Bremzēšanas veiktspēja |
U papildinājums. |
Atklāto punktu saraksts |
V papildinājums. |
|
W papildinājums. |
Skaidrojošā vārdnīca |
1. IEVADS
1.1. Tehniskā darbības joma
Šī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk “SITS”) attiecas uz Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 1. punkta sarakstā iekļauto satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu. Plašāka informācija par šo apakšsistēmu sniegta 2. nodaļā.
1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma
Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā.
1.3. Šīs SITS saturs
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:
a) |
norādīta tās paredzētā darbības joma, t. i., satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma — 2. nodaļa; |
b) |
noteiktas pamatprasības attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām — 3. nodaļa; |
c) |
noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz mērķa apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā paredzētajām dzelzceļa līniju, mezglu un/vai ritošā sastāva kategorijām — 4. nodaļa; |
d) |
noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, kam piemēro Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standartus, kuri vajadzīgi, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību — 5. nodaļa; |
e) |
noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai — 6. nodaļa; |
f) |
norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija. Jo īpaši precizēts, kādi starpposmi jāīsteno un kurus elementus var piemērot, lai pakāpeniski pārietu no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu — 7. nodaļa; |
g) |
norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija un veselības un darba drošības nosacījumi, kas vajadzīgi attiecīgās apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī SITS īstenošanai — 4. nodaļa. |
Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Šie gadījumi norādīti 7. nodaļā.
Šīs SITS 4. nodaļā iekļauti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas attiecas uz šā pielikuma 1.1. un 1.2. punktā norādīto darbības jomu.
2. APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS APRAKSTS
2.1. Apakšsistēma
Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.4. punktā aprakstīta šādi:
“Darba paņēmieni un pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu struktūras apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, ietverot īpaši vilcienu sastāvu veidošanu un vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.
Profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.”
2.2. Darbības joma
Šo SITS piemēro infrastruktūras pārvaldītāju (turpmāk “IP”) un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu (turpmāk “DzPU”) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai, kas attiecas uz vilcienu ekspluatāciju parastā dzelzceļa TEN līnijās.
Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS noteiktās specifikācijas var izmantot kā atsauces dokumentu vilcienu ekspluatācijā arī tad, ja uz tiem neattiecas šīs SITS darbības joma.
2.2.1. Personāls un vilcieni
SITS 4.6. un 4.7. punkts attiecas uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus pienākumus kā vilciena pavadīšana, ja tie ir saistīti ar valsts robežu šķērsošanu un darbu aiz jebkuras vietas, kura infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta kā “robeža” un iekļauta tā drošības atļaujā.
SITS 4.6.2. punkts attiecas arī uz vilcienu vadītājiem, kā noteikts Direktīvas 2007/59/EK VI pielikuma 8. punktā. Ja darbs jāveic tikai līdz jebkurai “robežas”vietai, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā, neuzskata, ka personāls šķērso valsts robežu.
Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus pienākumus kā vilcienu dispečera pienākumi un vilcienu kustības atļaušana, attiecas profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm.
Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus pienākumus, kuri saistīti ar pēdējiem vilciena sagatavošanas darbiem, pirms tam paredzēts šķērsot valsts robežu, un strādā aiz jebkuras “robežas”vietas, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā, attiecas 4.6. punkts par veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm. Ja visi ritekļi vilcienā, kas šķērso valsts robežu, šķērso to tikai līdz “robežas” vietai, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā, neuzskata, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.
Iepriekš teikto var apkopot šādās tabulās.
Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valsts robežu un turpina kustību aiz vietas, kas noteikta kā “robeža”
Pienākums |
Profesionālā kvalifikācija |
Medicīniskās prasības |
Vilcienu pavadīšana |
4.6. |
4.7. |
Vilcienu kustības atļaušana |
Savstarpēja atzīšana |
Savstarpēja atzīšana |
Vilcienu sagatavošana |
4.6. |
Savstarpēja atzīšana |
Vilcienu dispečera pienākumi |
Savstarpēja atzīšana |
Savstarpēja atzīšana |
Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valsts robežu vai šķērso to tikai līdz vietai, kas noteikta kā “robeža”
Pienākums |
Profesionālā kvalifikācija |
Medicīniskās prasības |
Vilcienu pavadīšana |
Savstarpēja atzīšana |
Savstarpēja atzīšana |
Vilcienu kustības atļaušana |
Savstarpēja atzīšana |
Savstarpēja atzīšana |
Vilcienu sagatavošana |
Savstarpēja atzīšana |
Savstarpēja atzīšana |
Vilcienu dispečera pienākumi |
Savstarpēja atzīšana |
Savstarpēja atzīšana |
2.2.2. Principi
Šī SITS attiecas uz tiem parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā), attiecībā uz kuriem galvenokārt pastāv DzPU un IP ekspluatācijas saskarnes un kuri īpaši veicina savstarpēju izmantojamību.
DzPU un IP jānodrošina, lai tiktu izpildītas visas prasības attiecībā uz noteikumiem, procedūrām un dokumentiem, nosakot atbilstošus procesus. Šo procesu organizācijai ir būtiska nozīme DzPU un IP drošības pārvaldības sistēmā (turpmāk “DPS”), kas jāizveido saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK prasībām. DPS pirms drošības sertifikātu/atļauju piešķiršanas novērtē attiecīgās valsts drošības iestādes (turpmāk “VDI”).
2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem ritekļiem un infrastruktūrai
Lai gan šajā SITS iekļautās prasības pārsvarā ir saistītas ar procesiem un procedūrām, daļa no tām attiecas arī uz ekspluatācijai svarīgiem fiziskiem elementiem, vilcieniem un ritekļiem.
Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti SITS, kas attiecas uz citām apakšsistēmām, piemēram, uz ritošā sastāva apakšsistēmu. Šajā SITS ņemtas vērā šo elementu ekspluatācijas funkcijas.
3. PAMATPRASĪBAS
3.1. Atbilstība pamatprasībām
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un to savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgā veidā noteiktas Direktīvas III pielikumā.
3.2. Pamatprasību pārskats
Pamatprasības attiecas uz:
— |
drošību, |
— |
drošumu un darbgatavību, |
— |
veselības aizsardzību, |
— |
vides aizsardzību, |
— |
tehnisko savietojamību. |
Saskaņā ar Direktīvu 2008/57//EK pamatprasības var būt vispārīgi piemērojamas visai Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai vai īpaši noteiktas katrai apakšsistēmai un tās komponentiem.
Turpmākajā tabulā sniegts kopsavilkums par atbilstību starp šo SITS un Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.
Punkts |
Punkta nosaukums |
Drošība |
Drošums un darbgatavība |
Veselības aizsardzība |
Vides aizsardzība |
Tehniskā savietojamība |
Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai īpaši piemērojamās pamatprasības |
|||||||||||
1.1.1. |
1.1.2. |
1.1.3. |
1.1.4. |
1.1.5. |
1.2. |
1.3.1. |
1.3.2. |
1.4.1. |
1.4.2. |
1.4.3. |
1.4.4. |
1.4.5. |
1.5. |
2.6.1. |
2.6.2. |
2.6.3. |
||
4.2.1.2. |
Dokumentācija vilcienu vadītājiem |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.1.2.1. |
Procedūru rokasgrāmata |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
X |
4.2.1.2.2. |
Maršruta apraksts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.1.2.2.1. |
Maršruta apraksta sagatavošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
4.2.1.2.2.2. |
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.1.2.2.3. |
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.1.2.3. |
Kustības grafiki |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.1.2.4. |
Ritošais sastāvs |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.1.3. |
Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.1.4. |
Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
4.2.1.5. |
Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.2.1. |
Vilciena redzamība |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.1.1. |
Vispārīga prasība |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.1.2. |
Vilciena priekšgals |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.1.3. |
Vilciena astes daļa |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.2. |
Vilciena dzirdamība |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
X |
4.2.2.2.1. |
Vispārīga prasība |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.2.2. |
Brīdinājuma ierīču kontrole |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
4.2.2.3. |
Ritekļu identifikācija |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.4. |
Pasažieru un kravas drošība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
4.2.2.5. |
Vilciena sastāvs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
4.2.2.6. |
Vilciena bremzēšana |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.6.1. |
Obligātās prasības bremžu sistēmai |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.6.2. |
Bremzēšanas veiktspēja |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.7. |
Vilciena darbgatavības nodrošināšana |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.7.1. |
Vispārīga prasība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.7.2. |
Vajadzīgie dati |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.2.8. |
Prasības attiecībā uz signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
4.2.2.9. |
Vilciena vadītāja modrības kontrole |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
4.2.3.1. |
Vilcienu plānošana |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
4.2.3.2. |
Vilcienu identifikācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.3. |
Vilciena atiešana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.3.3.1. |
Pārbaudes pirms atiešanas |
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.3.3.2. |
Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli |
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
4.2.3.4. |
Satiksmes vadība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.4.1. |
Vispārīgas prasības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.4.2. |
Ziņošana par vilcienu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.4.2.1. |
Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.3.4.2.2. |
Paredzētais nodošanas laiks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.3.4.3. |
Bīstamās kravas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
4.2.3.4.4. |
Ekspluatācijas kvalitāte |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
4.2.3.5. |
Datu reģistrēšana |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
4.2.3.5.1. |
Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
4.2.3.5.2. |
Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
4.2.3.6. |
Traucēts ekspluatācijas režīms |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.6.1. |
Ieteikumi citiem izmantotājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
4.2.3.6.2. |
Ieteikumi vilcienu vadītājiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
4.2.3.6.3. |
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.7. |
Avārijas situāciju pārvaldība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.2.3.8. |
Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
4.4. |
ERTMS ekspluatācijas noteikumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
4.6. |
Profesionālā kvalifikācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
4.7. |
Veselības un drošības nosacījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
4. APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS
4.1. Ievads
Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, 2.2. punktā aprakstītā satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma aptver tikai šajā nodaļā noteiktos elementus.
Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir visu to attiecīgo prasību noteikšana, kas ir obligātas vilcieniem, kuriem ir atļauta kustība tā tīklā, ņemot vērā atsevišķu dzelzceļa līniju ģeogrāfiskās īpatnības un šajā nodaļā izklāstītās funkcionālās un tehniskās specifikācijas.
4.2. Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas
Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:
— |
uz personālu attiecināmas specifikācijas, |
— |
uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas, |
— |
uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas. |
4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas
4.2.1.1.
Šis punkts attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, veicot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.
1. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbinieki, kas
|
2. |
infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas atbild par vilcienu kustības atļaušanu. |
Prasības attiecas uz šādām jomām:
— |
dokumentācija, |
— |
komunikācija. |
Turklāt attiecībā uz 2.2.1. punktā minēto personālu šajā SITS ir izklāstītas prasības, kas attiecas uz:
— |
kvalifikāciju (sk. 4.6. punktu un L papildinājumu), |
— |
veselības un drošības nosacījumiem (sk. 4.7. punktu) |
4.2.1.2.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ekspluatē vilcienus, jānodrošina vilcienu vadītājiem visa viņu pienākumu izpildei vajadzīgā informācija un dokumentācija.
Šajā informācijā jāņem vērā nepieciešamie elementi, kas attiecas uz ekspluatāciju normālā un traucētā režīmā un avārijas situācijās maršrutos, kuros kursē vilcieni, kā arī attiecībā uz ritošo sastāvu, ko izmanto šajos maršrutos.
4.2.1.2.1. Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata
Visas procedūras, kas jāievēro vilciena vadītājam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē ar nosaukumu “Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata” (“Driver’s Rule Book”).
Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā jānosaka prasības normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā, kā arī avārijas situācijās, ar ko var saskarties vilciena vadītājs, visiem maršrutiem, kuros kursē vilciens, kā arī ritošajam sastāvam, ko izmanto šajos maršrutos.
Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā jāaptver divi skaidri noteikti aspekti:
— |
to kopīgo noteikumu un procedūru kopuma apraksts, kas ir spēkā visā TEN tīklā (ņemot vērā A, B un C papildinājuma saturu), |
— |
visu to nepieciešamo noteikumu un procedūru kopuma apraksts, kas katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgs. |
Rokasgrāmatā jāiekļauj procedūras, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:
— |
personāla drošība un aizsardzība, |
— |
vilcienu vadības iekārtas un signalizācija, |
— |
vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā, |
— |
vilces līdzekļi un ritošais sastāvs, |
— |
starpgadījumi un avārijas. |
Par vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas izstrādi atbild dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.
Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā vienādā formātā visai infrastruktūrai, kurā strādā tā vilcienu vadītāji.
Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā tā, lai vilcienu vadītāji varētu piemērot visus ekspluatācijas noteikumus.
Rokasgrāmatai jāpievieno divi pielikumi:
— |
1. pielikums. Komunikācijas procedūru rokasgrāmata, |
— |
2. pielikums. Veidlapu paraugi. |
Ziņojumiem un veidlapām jābūt infrastruktūras pārvaldītāju “darba” valodā.
Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatu izstrādes un atjaunināšanas procesā jāievēro šādi posmi:
— |
infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam attiecīgo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja darba valodā, |
— |
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādā sākotnējo vai atjaunināto dokumentu, |
— |
ja valoda, kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izvēlējies sagatavot vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatu, nav tā, kurā sagatavota attiecīgā sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vajadzības gadījumā nodrošina tulkojumu un/vai sniedz skaidrojošas piezīmes citā valodā. |
Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas saturs būtu pilnīgs un precīzs.
4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts
Vilcienu vadītāji jānodrošina ar informāciju, kurā aprakstītas izmantojamās dzelzceļa līnijas un ar tām saistītās attiecīgās lauka iekārtas, kas ir saistītas ar vilciena vadīšanu. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā ar nosaukumu “Maršruta apraksts” (tas var būt gan parasts, gan elektronisks dokuments).
Obligāti jāsniedz vismaz šāda informācija:
— |
vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi, |
— |
kāpumu un kritumu norādes, |
— |
detalizēta dzelzceļa līnijas shēma. |
4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošana
Katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā maršruta apraksts vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē tā vilcieni.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbild par pienācīgu un pareizu maršruta apraksta izstrādi (piemēram, vajadzības gadījumā nodrošina tulkojumu un/vai sniedz skaidrojošas piezīmes), izmantojot infrastruktūras pārvaldītāju sniegto informāciju.
Maršruta aprakstā jāiekļauj šāda informācija (šis saraksts nav izsmeļošs):
a) |
vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi:
|
b) |
kāpumu un kritumu norādes — ar kāpuma un krituma (slīpuma) vērtībām un atrašanās vietu; |
c) |
detalizēta dzelzceļa līnijas shēma:
|
Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai maršruta apraksta saturs būtu pilnīgs un precīzs.
4.2.1.2.2.2. Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi
Infrastruktūras pārvaldītājam jāpaziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam par visiem saskaņā ar 4.2.1.2.2.1. punktu sniegtās informācijas pastāvīgajiem vai īslaicīgajiem grozījumiem.
Šie grozījumi katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsagrupē īpašā dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vilcieni.
Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai tā dokumenta saturs, kurā sagrupēti maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi, būtu pilnīgs un precīzs.
4.2.1.2.2.3. Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā
Infrastruktūras pārvaldītājam jāinformē vilcienu vadītāji par jebkurām dzelzceļa līniju un attiecīgo lauka iekārtu pārmaiņām, par kurām nav paziņots kā par maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumiem, kā noteikts 4.2.1.2.2.2. punktā.
4.2.1.2.3. Kustības grafiki
Informācija par vilcienu kustības grafiku palīdz nodrošināt precīzu vilcienu kustību un uzlabot pakalpojumu efektivitāti.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz vilcienu vadītājiem informācija, kas vajadzīga normālai vilciena vadīšanai, norādot vismaz:
— |
vilcienu identifikāciju, |
— |
vilcienu kursēšanas dienas (vajadzības gadījumā), |
— |
pieturvietas un ar tām saistītās darbības, |
— |
citus laika punktus, |
— |
pienākšanas/atiešanas/garāmbraukšanas laikus katrā no šiem punktiem. |
Šo informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā jābūt infrastruktūras pārvaldītāja sniegtai informācijai, var nodrošināt elektroniski vai papīra formātā.
Vilcienu vadītāju iepazīstināšanai ar šo informāciju jābūt saskaņotai visās līnijās, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vilcieni.
4.2.1.2.4. Ritošais sastāvs
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz vilcienu vadītājiem visu informāciju, kas attiecas uz ritošā sastāva ekspluatāciju traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Dokumentācijā šādos gadījumos jāpievērš uzmanība arī konkrētajai saskarnei ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.
4.2.1.3.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums savam (vilcienu vai citam) personālam, kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, sniedz tādu informāciju par noteikumiem, procedūrām, ritošo sastāvu un maršrutu, kādu tas uzskata par vajadzīgu šo pienākumu pildīšanai. Šī informācija ir piemērojama gan normālā, gan traucētā ekspluatācijas režīmā.
Vilcienu personālam paredzētās informācijas struktūras, formāta, satura un izstrādes un atjaunināšanas procesa pamatā jābūt šīs SITS 4.2.1.2. apakšiedaļā izklāstītajai specifikācijai.
4.2.1.4.
Visai informācijai, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistītu komunikāciju starp darbiniekiem, kuri atļauj vilcienu kustību, un vilciena apkalpi, jābūt izklāstītai:
— |
dokumentos, kuros aprakstīti komunikācijas principi (C papildinājums), |
— |
dokumentā ar nosaukumu “Veidlapu paraugi”. |
Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā darba valodā.
4.2.1.5.
Valoda, ko izmanto ar drošību saistītā komunikācijā starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem (kā noteikts L papildinājumā) un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību, ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda (sk. skaidrojošo vārdnīcu).
Principi, kas jāievēro ar drošību saistītā komunikācijā starp vilciena apkalpi un darbiniekiem, kuri atļauj vilcienu kustību, ir izklāstīti C papildinājumā.
Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājs atbild par sava personāla ikdienas darbā lietojamās darba valodas publicēšanu.
Ja atbilstoši vietējai praksei jālieto arī otra valoda, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka šīs valodas lietošanas ģeogrāfiskās robežas.
4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas
4.2.2.1.
4.2.2.1.1. Vispārīga prasība
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar signālierīcēm, kas apzīmē vilciena priekšgalu un astes daļu.
4.2.2.1.2. Vilciena priekšgals
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams kā vilciens pēc ieslēgtiem priekšējiem baltas gaismas lukturiem un to izvietojuma.
Uz priekšu vērstajam vilciena pirmā ritekļa priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu trīsstūra formā, kā redzams attēlā. Šiem lukturiem vienmēr jābūt ieslēgtiem, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.
Priekšējiem lukturiem jāpadara vilciens pēc iespējas vieglāk pamanāms (piemēram, darbiniekiem, kas strādā uz sliežu ceļiem, un cilvēkiem, kuri izmanto publiskas pārbrauktuves) (gabarītlukturi), naktī un vājā apgaismojumā jānodrošina pietiekama redzamība vilciena vadītājam (izgaismojot priekšā esošo dzelzceļa līniju un gar līniju izvietotās informācijas zīmes/plāksnes utt.) (galvenie lukturi), un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošu vilcienu vadītājus.
Atstatums starp lukturiem, to augstums virs sliedēm, diametrs, gaismas intensitāte un emitētā gaismas stara izmēri un forma dienā un naktī ir noteikti ritošā sastāva SITS (turpmāk “RST SITS”).
4.2.2.1.3. Vilciena astes daļa
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina vajadzīgās signālierīces, kas apzīmē vilciena astes daļu. Astes daļas signāliem jābūt redzamiem tikai vilciena pēdējā ritekļa aizmugurē. Tie jāizvieto, kā norādīts attēlā.
4.2.2.1.3.1. Pasažieru vilcieni
Pasažieru vilcienu astes daļas signālierīcei jābūt diviem vienmērīgas sarkanas gaismas lukturiem, kas atrodas uz šķērsass vienādā augstumā virs buferiem.
4.2.2.1.3.2. Starptautiskās satiksmes kravas vilcieni
Dalībvalstis paziņo, kuras no turpmāk minētajām prasībām tās piemēros dalībvalsts tīklā attiecībā uz vilcieniem, kas šķērso dalībvalstu robežas:
vai nu
— |
divus vienmērīgas sarkanas gaismas lukturus vai |
— |
divas šādas formas gaismu atstarojošas plāksnes ar baltiem sānu trīsstūriem un sarkanu augšējo un apakšējo trīsstūri:
|
Lukturi vai plāksnes jānovieto uz šķērsass vienādā augstumā virs buferiem. Dalībvalstīm, kas piemēro prasību par divu gaismu atstarojošu plākšņu izmantošanu, jāatzīst arī divi vienmērīgas sarkanas gaismas lukturi, kuri apzīmē vilciena astes daļu.
4.2.2.1.3.3. Kravas vilcieni, kas nešķērso dalībvalstu robežu
Attiecībā uz kravas vilcieniem, kas nešķērso dalībvalstu robežu, vilciena astes daļas apzīmēšanas signālierīces ir atklāts punkts (sk. U papildinājumu).
4.2.2.2.
4.2.2.2.1. Vispārīga prasība
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar audiālu brīdinājuma ierīci, kas norāda uz vilciena tuvošanos.
4.2.2.2.2. Brīdinājuma ierīču kontrole
Jābūt iespējai ieslēgt audiālo brīdinājuma ierīci no jebkuras vilciena vadīšanas pozīcijas.
4.2.2.3.
Katram riteklim jāpiešķir numurs, kas ļauj to unikāli atšķirt no jebkura cita dzelzceļa ritekļa. Numuram jābūt labi redzamam un izvietotam vismaz uz katras ritekļa garenvirziena sānu malas.
Jābūt arī iespējai identificēt riteklim piemērojamus ekspluatācijas ierobežojumus.
Papildu prasības izklāstītas P papildinājumā.
4.2.2.4.
4.2.2.4.1. Kravas drošība
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai kravas ritekļu krava būtu droši un stingri nostiprināta visu brauciena laiku.
4.2.2.4.2. Pasažieru drošība
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai pasažieru pārvadāšana būtu droša visu brauciena laiku, sākot no vilciena atiešanas.
4.2.2.5.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā noteikumi un procedūras, kas tā personālam jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.
Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi:
a) |
ritekļi
|
b) |
vilciens
|
c) |
masa un ass slodze
|
d) |
vilciena maksimālais ātrums
|
e) |
kinemātiskā apliece
|
Bremzēšanas režīma vai vilces tipa dēļ konkrētiem vilcieniem var noteikt vai piemērot papildu ierobežojumus.
4.2.2.6.
4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmai
Visiem vilciena ritekļiem jābūt pievienotiem automātiskajai nepārtrauktas darbības bremžu sistēmai, kā noteikts RST SITS.
Jānodrošina ikviena vilciena pirmā un pēdējā ritekļa (tostarp visu vilces vienību) automātisko bremžu efektīva darbība.
Ja vilciens nejauši sadalās divās daļās, maksimālas bremzēšanas rezultātā abām atdalīto vagonu rindām automātiski jāapstājas.
4.2.2.6.2. Bremzēšanas veiktspēja
Infrastruktūras pārvaldītājam jāinformē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi par vajadzīgo faktisko bremzēšanas veiktspēju. Vajadzības gadījumā šajā informācijā iekļauj nosacījumus attiecībā uz tādu bremzēšanas sistēmu izmantošanu, kas var ietekmēt infrastruktūru, piemēram, attiecībā uz magnētiskajām, reģeneratīvajām un virpuļstrāvas bremzēm.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi atbild par to, lai vilcieniem būtu pietiekama bremzēšanas veiktspēja, izstrādājot bremzēšanas noteikumus, kas to personālam jāievēro.
Noteikumus par bremzēšanas veiktspēju pārvalda infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmā.
Papildu prasības izklāstītas T papildinājumā.
4.2.2.7.
4.2.2.7.1. Vispārīga prasība
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka process, lai nodrošinātu, ka visas ar drošību saistītās vilciena iekārtas ir pilnīgā darba kārtībā un vilciens var droši braukt.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par visiem vilciena raksturlielumu pārveidojumiem, kas ietekmē tā darbību, kā arī par visiem pārveidojumiem, kuri varētu ietekmēt vilciena atbilstību tam piešķirtajam ceļam.
Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka un regulāri jāatjaunina nosacījumi un procedūras, kas attiecas uz vilcienu ekspluatāciju traucētā režīmā.
4.2.2.7.2. Vajadzīgie dati
Datiem, ko vajag drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:
— |
vilciena identifikācija, |
— |
par vilcienu atbildīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma identifikācija, |
— |
vilciena faktiskais garums, |
— |
norāde par to, ka vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav iepriekš paredzēts, |
— |
visi ekspluatācijas ierobežojumi, norādot attiecīgos ritekļus (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.), |
— |
infrastruktūras pārvaldītājam vajadzīgā informācija par bīstamo kravu pārvadājumiem. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai šie dati infrastruktūras pārvaldītājiem būtu pieejami pirms vilciena atiešanas.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāinformē infrastruktūras pārvaldītāji, ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.
4.2.2.8.
Vilciena vadītājam jāspēj saskatīt signālus un gar dzelzceļa līniju izvietotās zīmes, un tām jābūt tādām, lai vilciena vadītājs spētu tās saskatīt. Tas pats attiecas uz dzelzceļa līnijas malās izvietotām cita veida zīmēm, ja tās ir saistītas ar drošību.
Tāpēc signāliem un gar dzelzceļa līniju izvietotajām zīmēm, norādēm un informācijas plāksnēm jābūt izveidotām un izvietotām saskaņoti, lai atvieglotu to saskatīšanu. Jāņem vērā šādi aspekti:
— |
atbilstošs zīmju novietojums, lai vilciena vadītājs vilciena galveno lukturu gaismā varētu izlasīt informāciju, |
— |
piemērots un pietiekami intensīvs apgaismojums, ja informācija jāapgaismo, |
— |
ja izmanto gaismu atstarojošas zīmes, gaismu atstarojošā materiāla īpašībām jābūt saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un zīmēm jābūt izgatavotām tā, lai vilciena vadītājs vilciena galveno lukturu gaismā viegli varētu izlasīt informāciju. |
Vilcienu vadītāju kabīņu konstrukcijai jābūt saskaņotai, lai vilciena vadītājs viegli varētu saskatīt viņam paredzēto informāciju.
4.2.2.9.
Vilcienā jābūt ierīcei, kas uzrauga vilciena vadītāja modrību. Tā iedarbojas, lai apstādinātu vilcienu, ja vilciena vadītājs noteiktā laikā nereaģē — laika intervāls ir precizēts ritošā sastāva SITS.
4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas
4.2.3.1.
Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir vajadzīgi, pieprasot vilciena ceļu.
4.2.3.2.
Katrs vilciens jāidentificē, piešķirot tam vilciena kustības numuru. Vilciena kustības numuru piešķir infrastruktūras pārvaldītājs, piešķirot vilciena ceļu, un par to jābūt informētam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un visiem vilciena ekspluatācijā iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Vilciena kustības numuram tīklā jābūt unikālam. Būtu jāizvairās no vilciena kustības numura maiņas vilciena brauciena laikā.
4.2.3.2.1. Vilciena kustības numura formāts
Vilciena kustības numura formāts ir noteikts vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas SITS (turpmāk “CCS SITS”).
4.2.3.3.
4.2.3.3.1. Pārbaudes un testi pirms atiešanas
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka vajadzīgās pārbaudes un testi (piemēram, attiecībā uz durvīm, kravu, bremzēm), lai nodrošinātu vilciena drošu atiešanu.
4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums informē infrastruktūras pārvaldītāju par to, ka vilciens ir gatavs piekļūšanai tīklam.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pirms atiešanas un brauciena laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā ekspluatāciju un kas var ietekmēt vilciena kustību.
4.2.3.4.
4.2.3.4.1. Vispārīgas prasības
Satiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un precīza dzelzceļa darbība, tostarp efektīva pakalpojumu pārtraukumu seku novēršana.
Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka procedūras un līdzekļi, lai nodrošinātu:
— |
vilcienu vadību reālā laikā, |
— |
operatīvus pasākumus pēc iespējas efektīvākas infrastruktūras darbības uzturēšanai faktiskas vai paredzamas kavēšanās vai starpgadījumu gadījumā, |
— |
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu informēšanu šādos gadījumos. |
Visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzīgos papildu procesus, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītājiem, var ieviest pēc vienošanās ar attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju.
4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcienu
4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju
Infrastruktūras pārvaldītāji:
a) |
nodrošina, ka to tīklos attiecīgos iepriekš noteiktos atskaites punktos reālā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, ierašanās vai garāmbraukšanas laiks un delta novirzes vērtība; |
b) |
sniedz īpašos datus, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju. Šajā informācijā jānorāda:
|
4.2.3.4.2.2. Paredzētais nodošanas laiks
Infrastruktūras pārvaldītājam jāizstrādā process, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no paredzētā laika, kad vilcienu ir plānots nodot no viena infrastruktūras pārvaldītāja otram.
Tajā jāiekļauj informācija par pakalpojumu pārtraukumiem (problēmas apraksts un vieta).
4.2.3.4.3. Bīstamās kravas
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka bīstamo kravu pārvadājumu uzraudzības procedūra.
Šajā procedūrā jāiekļauj:
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (1) paredzētie noteikumi, |
— |
informācija vilciena vadītājam par bīstamo kravu atrašanos un izvietojumu vilcienā, |
— |
infrastruktūras pārvaldītājam vajadzīgā informācija par bīstamo kravu pārvadājumiem, |
— |
komunikācijas līniju noteikšana kopā ar infrastruktūras pārvaldītāju un īpašu pasākumu plānošana ar šīm kravām saistītu avārijas situāciju gadījumiem. |
4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāte
Infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka procesi, lai uzraudzītu visu attiecīgo pakalpojumu efektivitāti.
Uzraudzības procesi jāizstrādā tā, lai tie dotu iespēju analizēt datus un noteikt pamattendences tiklab attiecībā uz cilvēku, kā uz sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultāti jāizmanto, lai noteiktu uzlabošanas pasākumus, kas paredzēti tādu notikumu cēloņu novēršanai vai mazināšanai, kuri varētu traucēt tīkla efektīvu darbību.
Ja šādi uzlabošanas pasākumi var dot labumu visam tīklam, tostarp citiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, tie attiecīgi jādara zināmi, ievērojot komercnoslēpumu.
Infrastruktūras pārvaldītājam pēc iespējas drīzāk jāizvērtē notikumi, kas ir radījuši būtiskus ekspluatācijas pārtraukumus. Vajadzības gadījumā un jo īpaši ja ir iesaistīts kāds to darbinieks, infrastruktūras pārvaldītājam jāuzaicina piedalīties analīzē attiecīgajā notikumā iesaistītos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus. Ja šādas analīzes rezultātā tiek izstrādāti ieteikumi par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu avāriju/starpgadījumu cēloņus, šie ieteikumi jādara zināmi visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.
Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo revīziju.
4.2.3.5.
Dati, kas attiecas uz vilcienu kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, lai
— |
atbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā starpgadījumu un avāriju novēršanas līdzekli, |
— |
pārliecinātos par vilciena vadītāja, vilciena un infrastruktūras darbību laikposmā līdz avārijai vai starpgadījumam un (attiecīgos gadījumos) uzreiz pēc tiem — tas ļautu noteikt ar vilciena vadīšanu vai vilciena iekārtām saistītos cēloņus un vajadzību pēc jauniem pasākumiem vai pastāvošo pasākumu izmaiņām, lai palīdzētu novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos, |
— |
reģistrētu informāciju par lokomotīves/vilces vienības un vilciena vadītāja darbību. |
Jābūt iespējai pārliecināties par reģistrēto datu sakritību ar:
— |
reģistrēšanas dienu un laiku, |
— |
reģistrētā notikuma precīzu ģeogrāfisko vietu (attālumu kilometros no identificējamas vietas), |
— |
vilciena identifikāciju, |
— |
vilciena vadītāja identitāti. |
Prasības attiecībā uz šo datu glabāšanu, periodisku novērtēšanu un pieejamību ir noteiktas attiecīgajos tās dalībvalsts tiesību aktos:
— |
kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir licencēts (attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vai |
— |
tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz ārpus vilciena reģistrētajiem datiem). |
4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena
Infrastruktūras pārvaldītājam obligāti jāreģistrē šādi dati:
— |
ar vilcienu kustību saistītu lauka iekārtu (signāli, pārmijas utt.) atteices, |
— |
sakarsušu bukšu konstatēšana, ja ir nodrošināta attiecīga ierīce, |
— |
komunikācija starp vilciena vadītāju un infrastruktūras pārvaldītāja darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību. |
4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam obligāti jāreģistrē šādi dati:
— |
bīstama pabraukšana garām signāliem vai neatļauta pabraukšana garām zīmei “kustības atļaujas beigas”, |
— |
avārijas bremžu izmantošana, |
— |
vilciena braukšanas ātrums, |
— |
vilcienā uzstādīto vadības (signalizācijas) sistēmu izolēšana vai ignorēšana, |
— |
audiāla brīdinājuma ierīces (taures) izmantošana, |
— |
durvju vadības ierīču izmantošana (durvju atvēršana, aizvēršana), |
— |
sakarsušu bukšu konstatēšana, ja vilciens ir aprīkots ar sakarsušu bukšu atklāšanas ierīcēm, |
— |
tās kabīnes identifikācija, par kuru reģistrē datus turpmākai pārbaudei. |
4.2.3.6.
4.2.3.6.1. Ieteikumi citiem izmantotājiem
Infrastruktūras pārvaldītājam kopā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, kā nekavējoties informēt vienam otru par visām situācijām, kas negatīvi ietekmē dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošību, darbību un/vai pieejamību.
4.2.3.6.2. Ieteikumi vilcienu vadītājiem
Visos traucēta ekspluatācijas režīma gadījumos, kas saistīti ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildības jomu, infrastruktūras pārvaldītājam jāsniedz vilcienu vadītājiem oficiāli norādījumi par pasākumiem, kas jāveic, lai droši novērstu traucējumus.
4.2.3.6.3. Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā
Infrastruktūras pārvaldītājam kopā ar visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tā infrastruktūrā, un attiecīgos gadījumos kopā ar blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem jānosaka, jāpublicē un jādara pieejami atbilstoši rezerves pasākumi, kā arī jāsadala atbildība, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucēta ekspluatācijas režīma radītu negatīvu ietekmi.
Plānošanas prasībām un reaģēšanai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem traucējumu veidam un potenciālajai bīstamībai.
Šie pasākumi, kuros obligāti jāiekļauj tīkla normāla stāvokļa atjaunošanas plāni, var attiekties arī uz:
— |
ritošā sastāva atteicēm (piemēram, tādām, kas var radīt būtiskus satiksmes pārtraukumus, bojātu vilcienu glābšanas darbu procedūrām), |
— |
infrastruktūras atteicēm (piemēram, elektrotīkla avārijām vai apstākļiem, kuros vilcienus var nākties novirzīt no rezervētā maršruta), |
— |
ekstremāliem laika apstākļiem. |
Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un regulāri jāatjaunina kontaktinformācija infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem, ar kuriem var sazināties, ja rodas pakalpojumu pārtraukums, kas rada ekspluatācijas režīma traucējumus. Jānorāda kontaktinformācija gan darba laikā, gan ārpus darba laika.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par visām šīs kontaktinformācijas izmaiņām.
Infrastruktūras pārvaldītajam jāinformē visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi par visām tā kontaktinformācijas izmaiņām.
4.2.3.7.
Infrastruktūras pārvaldītājam, konsultējoties ar:
— |
visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tā infrastruktūrā, vai attiecīgos gadījumos ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārstāvniecības struktūrām, kuri darbojas tā infrastruktūrā, |
— |
attiecīgos gadījumos ar blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, |
— |
vietējām iestādēm, avārijas dienestu (tostarp ugunsdzēsības un glābšanas dienestu) pārstāvniecības struktūrām attiecīgi vietējā vai valsts līmenī, |
jānosaka, jāpublicē un jādara pieejami atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu avārijas situāciju pārvaldību un atjaunotu dzelzceļa līnijas ekspluatāciju normālā režīmā.
Šie pasākumi parasti attiecas uz:
— |
sadursmēm, |
— |
vilcienu ugunsgrēkiem, |
— |
vilcienu evakuāciju, |
— |
avārijām tuneļos, |
— |
starpgadījumiem ar bīstamām kravām, |
— |
nobraukšanu no sliedēm. |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam visa īpašā informācija, kas attiecas uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu glābšanas darbiem vai novietošanu atpakaļ uz sliedēm.
Turklāt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā procesi pasažieru informēšanai par avārijas un drošības procedūrām, kas jāievēro vilcienā.
4.2.3.8.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka atbilstošas procedūras (piemēram, attiecībā uz sakaru līnijām, vilciena evakuācijas gadījumā veicamajiem pasākumiem), lai palīdzētu vilciena apkalpei traucēta ekspluatācijas režīma apstākļos novērst vai samazināt kavējumus tehnisku vai citādu ritošā sastāva atteiču dēļ.
4.3. Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas
Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītās pamatprasības, saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas.
4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITS
Atsauce parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS |
|
Atsauce parasto dzelzceļu infrastruktūras SITS |
|
Parametrs |
Punkts |
Parametrs |
Punkts |
Bremzēšanas veiktspēja |
4.2.2.6.2. |
Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena spēku |
4.2.7.2. |
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi |
4.1.2.2.2. |
Ekspluatācijas noteikumi |
4.4. |
Traucēts ekspluatācijas režīms |
4.2.3.6. |
4.3.2. Saskarnes ar vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas SITS
Atsauce parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS |
|
Atsauce parasto dzelzceļu CCS SITS projektā |
|
Parametrs |
Punkts |
Parametrs |
Punkts |
Procedūru rokasgrāmata |
4.2.1.2.1. |
|
|
Ekspluatācijas noteikumi |
4.4. |
Ekspluatācijas noteikumi |
4.4. |
Signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmība |
4.2.2.8. |
Vilcienu vadības lauka iekārtu objektu redzamība |
4.2.16. |
Vilciena bremzēšana |
4.2.2.6. |
Vilciena bremzēšana un tās raksturlielumi |
4.3.2.3. |
Procedūru rokasgrāmata |
4.2.1.2.1. |
Smiltnīcas izmantošana |
4.2.10. |
Vilciena numurs |
4.2.3.2.1. |
ETCS DMI |
4.2.12. |
|
GSM-R DMI |
4.2.13. |
|
Datu reģistrēšana vilcienā |
4.2.3.5. |
Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā |
4.2.15. |
4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS
4.3.3.1.
Atsauce parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS |
|
Atsauce parasto dzelzceļu lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS |
|
Parametrs |
Punkts |
Parametrs |
Punkts |
Ārkārtas pasākumi |
4.2.3.6.3. |
Avārijas sakabe |
4.2.2.2.4. |
Vilciena sastāvs |
4.2.2.5. |
Saskarne ar infrastruktūras SITS: ass slodzes parametrs |
4.2.3.2. |
Obligātās prasības bremžu sistēmai |
4.2.2.6.1. |
Bremzēšanas raksturlielumi |
4.2.4.5. |
Vilciena redzamība |
4.2.2.1. |
Ārējie priekšējie un aizmugurējie lukturi |
4.2.7.1. |
Vilciena dzirdamība |
4.2.2.2. |
Taure |
4.2.7.2. |
Signālu saskatāmība |
4.2.2.8. |
Ārējā redzamība |
4.2.9.1.3. |
Vējstikla optiskās īpašības |
4.2.9.2.2. |
||
Iekšējais apgaismojums |
4.2.9.1.8. |
||
Vilciena vadītāja modrības kontrole |
4.2.2.9. |
Mašīnista darbības uzraudzības funkcija |
4.2.9.3.1. |
Datu reģistrēšana |
4.2.3.5.2. |
Datu reģistrēšanas ierīce |
4.2.9.5. |
4.3.3.2.
Atsauce parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS |
|
Atsauce parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS projektā |
|
Parametrs |
Punkts |
Parametrs |
Punkts |
Vilciena astes daļa |
4.2.2.1.3.2. |
Astes daļas lukturu piestiprināšanas ierīces |
4.2.6.3. |
Vilciena astes daļa |
4.2.2.1.3.2. |
Astes daļas lukturi |
E pielikums |
Vilciena sastāvs |
4.2.2.5. |
Gabarīta noteikšana |
4.2.3.1. |
Vilciena sastāvs |
4.2.2.5. |
Ass slodzes parametrs |
4.2.3.3.2. |
Ārkārtas pasākumi |
4.2.3.6.3. |
Celšana un pacelšana ar domkratu |
4.2.2.2. |
Vilciena bremzēšana |
4.2.2.6. |
Bremzes |
4.2.4. |
4.3.4. Saskarnes ar energoapgādes SITS
Atsauce parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS |
|
Atsauce parasto dzelzceļu energoapgādes SITS |
|
Parametrs |
Punkts |
Parametrs |
Punkts |
Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts |
4.2.1.2.2. |
Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā |
4.2.1.2.2.3. |
Elektroapgādes pārvaldība |
4.4.2. |
|
|
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi |
4.2.1.2.2.2. |
Darbu veikšana |
4.4.3. |
4.4. Ekspluatācijas noteikumi
Noteikumiem un procedūrām, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt jaunas un atšķirīgas strukturālas apakšsistēmas, kuras paredzētas izmantošanai TEN tīklā, un jo īpaši tās, kas ir tieši saistītas ar jaunas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju, identiskās situācijās jābūt identiskiem.
Tādēļ A papildinājumā ir noteikti Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS/ETCS) un ERTMS/GSM-R radiosistēmas ekspluatācijas noteikumi.
Citi ekspluatācijas noteikumi, ko TEN tīklā var standartizēt, tiks noteikti B papildinājumā.
4.5. Tehniskās apkopes noteikumi
Nepiemēro
4.6. Profesionālā kvalifikācija
Saskaņā ar šīs SITS 2.2.1. punktu šajā iedaļā ir aplūkota profesionālā un lingvistiskā kompetence, kā arī novērtēšanas process, kas jāveic, lai personāls iegūtu šo kompetenci.
4.6.1. Profesionālā kompetence
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem (ieskaitot līgumdarbiniekus) ir jābūt ieguvušiem atbilstošu profesionālo kompetenci, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos pienākumus normāla, traucēta un ārkārtas ekspluatācijas režīma apstākļos. Šīs prasmes ietver profesionālās zināšanas un spēju tās praktiski izmantot.
Atsevišķu pienākumu izpildei vajadzīgie profesionālās kvalifikācijas obligātie elementi ir atrodami J un L papildinājumā.
4.6.1.1.
Ņemot vērā šos papildinājumus, vajadzīgās zināšanas atkarībā no attiecīgā darbinieka pienākumiem ir šādas:
a) |
vispārējā dzelzceļa ekspluatācija, īpašu uzmanību pievēršot drošībai būtiskām darbībām:
|
b) |
atbilstošas zināšanas par drošībai būtiskiem pienākumiem saistībā ar procedūrām un saskarnēm, kas attiecas uz:
|
4.6.1.2.
Lai spētu izmantot šīs zināšanas normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, personālam pilnīgi jāpārzina:
— |
šo noteikumu un procedūru piemērošanas metodes un principi, |
— |
lauka iekārtu un ritošā sastāva, kā arī jebkuru īpašu ar drošību saistītu iekārtu izmantošanas process, |
— |
drošības pārvaldības sistēmas principi, lai izvairītos no jebkāda nevajadzīga riska radīšanas cilvēkiem un procesam. |
Personālam turklāt vispārīgi jāspēj piemēroties dažādiem apstākļiem, kādos cilvēki var nonākt.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizveido kompetences pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka tiek novērtēta un uzturēta iesaistītā personāla individuālā kompetence. Papildus pēc vajadzības jārīko mācības, lai nodrošinātu zināšanu un prasmju regulāru atjaunināšanu, jo īpaši ņemot vērā sistēmas vai personu darbības vājās vietas un nepilnības.
4.6.2. Lingvistiskā kompetence
4.6.2.1.
Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānodrošina savu attiecīgo darbinieku kompetence šajā SITS noteikto komunikācijas protokolu un principu izmantošanā.
Ja infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda atšķiras no valodas, ko parasti lieto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma personāls, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vispārējā kompetences pārvaldības sistēmā šīs valodas un komunikācijas apguvei jāpievērš īpaša uzmanība.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem, kuru pienākumi liek sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, pietiekamā līmenī jāpārvalda infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda.
4.6.2.2.
Zināšanu līmenim infrastruktūras pārvaldītāja valodā jābūt pietiekamam, lai garantētu drošību:
a) |
tas nozīmē, ka vilciena vadītājam obligāti jāspēj:
|
b) |
citiem vilciena apkalpes locekļiem, kuru pienākumi liek sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem, jāspēj vismaz nosūtīt un saprast informāciju, kas raksturo vilcienu un tā ekspluatācijas stāvokli. |
Norādījumi par atbilstošajiem kompetences līmeņiem ir izklāstīti E papildinājumā. Vilcienu vadītāju zināšanām jāatbilst vismaz trešajam līmenim. To darbinieku zināšanām, kas pavada vilcienus, jāatbilst vismaz otrajam līmenim.
4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana
4.6.3.1.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jānosaka sava personāla novērtēšanas process.
Būtu ieteicams ņemt vērā katru no šiem elementiem:
A. personāla atlase
— |
pieredzes un kompetences individuāls novērtējums, |
— |
vajadzīgo svešvalodu lietošanas prasmes vai apgūšanas spēju individuāls novērtējums; |
B. sākotnējās profesionālās mācības
— |
mācību vajadzību analīze, |
— |
mācību resursi, |
— |
pasniedzēju izglītošana; |
C. sākotnējā novērtēšana
— |
pamatnosacījumi, |
— |
novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus, |
— |
pasniedzēju kvalifikācija, |
— |
kompetenci apliecinoša sertifikāta izsniegšana; |
D. kompetences uzturēšana
— |
kompetences uzturēšanas principi, |
— |
izmantojamās metodes, |
— |
kompetences uzturēšanas procesa formalizācija, |
— |
novērtēšanas process; |
E. kvalifikācijas paaugstināšana
— |
pastāvīgu mācību (tostarp valodu apguves) principi. |
4.6.3.2.
4.6.3.2.1. Mācību vajadzību analīzes izstrāde
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāveic sava attiecīgā personāla mācību vajadzību analīze.
Analīzē jānosaka gan piemērošanas joma, gan sarežģītība un jāņem vērā ar vilcienu ekspluatāciju TEN tīklā saistītie riski — jo īpaši saistībā ar cilvēku spējām un to robežām (cilvēkfaktori) —, kurus var radīt:
— |
infrastruktūras pārvaldītāju ekspluatācijas prakses atšķirības un riski, ko rada pāreja no viena infrastruktūras pārvaldītāja pie otra, |
— |
pienākumu, ekspluatācijas procedūru un komunikācijas protokolu atšķirības, |
— |
infrastruktūras pārvaldītāju personāla darba valodas atšķirības, |
— |
vietēji ekspluatācijas norādījumi, kuros var būt paredzētas īpašas procedūras vai speciālas iekārtas, kas jāizmanto dažos gadījumos, piemēram, konkrētā tunelī. |
Norādījumi par elementiem, kas jāņem vērā, atrodami 4.6.1. punktā minētajos papildinājumos. Nosakot personāla mācību elementus, attiecīgi jāņem vērā šie norādījumi.
Var gadīties, ka, ievērojot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma paredzēto ekspluatācijas veidu vai infrastruktūras pārvaldītāja tīkla veidu, daži no 4.6.1. punktā minētajos papildinājumos iekļautajiem elementiem nebūs piemēroti. Mācību vajadzību analīzē jādokumentē par nepiemērotiem atzītie elementi, norādot iemeslus.
4.6.3.2.2. Mācību vajadzību analīzes atjaunināšana
Katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka savu mācību vajadzību pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ņemot vērā tādus faktorus kā iepriekšējās revīzijas, sistēmas atgriezeniskā saite un zināmās noteikumu un procedūru, infrastruktūras un tehnoloģiju izmaiņas.
4.6.3.2.3. Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam
4.6.3.2.3.1. Zināšanas par infrastruktūru
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānodrošina, lai vilcienu personālam būtu atbilstošas zināšanas par attiecīgo infrastruktūru.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, saskaņā ar kuru vilcienu personāls apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilcieni. Šim procesam:
— |
jāpamatojas uz informāciju par maršrutu, ko sniedz infrastruktūras pārvaldītājs, un |
— |
jābūt saskaņā ar 4.2.1. punktā aprakstīto procesu. |
4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo sastāvu
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, saskaņā ar kuru to vilcienu apkalpes apgūst un uztur zināšanas par vilces un ritošo sastāvu.
4.6.3.2.3.3. Palīgpersonāls
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāgādā, lai palīgpersonāls (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas personāls), kas nepieder pie vilciena apkalpes, papildus pamatmācībām apgūtu zināšanas, ko vajag, lai izpildītu pilnībā apmācīto vilciena apkalpes locekļu norādījumus.
4.7. Veselības un drošības nosacījumi
4.7.1. Ievads
Personālam, kas 4.2.1. punktā minēts kā personāls, kurš saskaņā ar šīs SITS 2.2. punktu veic drošībai būtiskus pienākumus, jāatbilst vispārējo ekspluatācijas un drošības standartu izpildes nodrošināšanai vajadzīgajām piemērotības prasībām.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizstrādā un jādokumentē process, ko tie īsteno, lai personāls atbilstu to drošības pārvaldības sistēmā noteiktajām medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības prasībām.
Medicīniskās pārbaudes, kā norādīts 4.7.4. punktā, jāveic un visi ar tām saistītie lēmumi par darbinieku individuālo piemērotību jāpieņem atzītam arodslimību ārstam.
Darbinieki nedrīkst veikt drošībai būtisku darbu, ja viņu modrību mazina tādas vielas kā alkohols, narkotikas vai psihotropi medikamenti. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina procedūras, lai kontrolētu risku, ka personāls varētu ierasties darbā šo vielu iespaidā vai lietot šīs vielas darba vietā.
Attiecībā uz konkrētiem iepriekš minēto vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiek sniegti dzelzceļa pakalpojumi.
4.7.2. Svītrots
4.7.3. Svītrots
4.7.4. Medicīniskās pārbaudes un psiholoģiskais novērtējums
4.7.4.1.
4.7.4.1.1. Medicīnisko pārbaužu obligātais saturs
Medicīniskajās pārbaudēs jāiekļauj:
— |
vispārēja veselības pārbaude, |
— |
sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztvere) pārbaudes, |
— |
urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu saslimšanu konstatēšanai, pamatojoties uz klīnisko pārbaužu indikācijām, |
— |
pārbaudes narkotisku vielu klātbūtnes noteikšanai. |
4.7.4.1.2. Psiholoģiskais novērtējums
Psiholoģiskā novērtējuma mērķis ir palīdzēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pieņemt darbā un vadīt darbiniekus, kam ir tādas kognitīvās un psihomotorās spējas, uzvedības un personiskās īpašības, kuras ļauj droši pildīt uzticētos pienākumus.
Nosakot psiholoģiskā novērtējuma saturu, psihologam obligāti jāņem vērā šādi kritēriji, kas attiecas uz prasībām, kuras piemēro katrai drošības funkcijai:
a) |
kognitīvie kritēriji:
|
b) |
psihomotorie kritēriji:
|
c) |
uzvedības un personības kritēriji:
|
Ja psihologs neņem vērā kādu no šiem elementiem, attiecīgais lēmums jāpamato un jādokumentē.
4.7.4.2.
4.7.4.2.1. Periodisko medicīnisko pārbaužu biežums
Vismaz viena sistemātiska medicīniskā pārbaude jāveic:
— |
reizi piecos gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40 gadus, |
— |
reizi trīs gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62 gadiem, |
— |
katru gadu, ja darbinieks ir vecāks par 62 gadiem. |
Arodslimību ārstam jānosaka biežākas pārbaudes, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.
4.7.4.2.2. Periodisko medicīnisko pārbaužu obligātais saturs
Ja darbinieks atbilst pirms darba sākšanas veicamās pārbaudes kritērijiem, periodiskajās specializētajās pārbaudēs obligāti jāiekļauj:
— |
vispārēja veselības pārbaude, |
— |
sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztvere) pārbaudes, |
— |
urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu saslimšanu konstatēšanai, pamatojoties uz klīnisko pārbaužu indikācijām, |
— |
pārbaudes narkotisku vielu klātbūtnes noteikšanai, ja pastāv klīniskas indikācijas. |
4.7.4.2.3 Papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums
Papildus periodiskajām medicīniskajām pārbaudēm jāveic īpašas papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums, ja ir pamatots iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko piemērotību vai pamatotas aizdomas par narkotisku vielu lietošanu vai pārmērīgu un nepieņemamu alkohola lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc starpgadījuma vai avārijas, ko izraisījusi attiecīgās personas cilvēciska kļūda.
Darba devējam jāpieprasa medicīniskā pārbaude pēc jebkura slimības atvaļinājuma, kas pārsniedz 30 dienas. Atbilstošos gadījumos šī pārbaude var aprobežoties ar arodslimību ārsta veiktu novērtējumu, pamatojoties uz pieejamo medicīnisko informāciju, kas apliecina, ka slimība nav ietekmējusi darbinieka piemērotību darbam.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido sistēmas, lai nodrošinātu, ka šīs papildu pārbaudes un novērtējums tiek veikti pienācīgi.
4.7.5. Medicīniskās prasības
4.7.5.1.
Darbiniekiem nedrīkst būt tādu saslimšanu un nav atļauts lietot tādus medikamentus, kas var izraisīt:
— |
pēkšņu samaņas zudumu, |
— |
apziņas un koncentrēšanās spēju vājināšanos, |
— |
pēkšņu rīcībnespēju, |
— |
līdzsvara un koordinācijas spēju vājināšanos, |
— |
būtiskus kustību ierobežojumus. |
Darbinieku redzei un dzirdei jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.
4.7.5.2.
— |
redzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā acs + kreisā acs; nosaka katrai acij atsevišķi) un vismaz 0,3 acij ar vājāko redzi, |
— |
korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija + 5, miopija – 8. Arodslimību ārsts izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar okulistu var atļaut vērtības ārpus šā intervāla, |
— |
redze vidējā attālumā un tuvumā: pietiekama ar vai bez palīglīdzekļiem, |
— |
atļauts lietot kontaktlēcas, |
— |
normāla krāsu redze: to nosaka, izmantojot atzītu testu, piemēram, Išiharas testu, ko vajadzības gadījumā papildina cits atzīts tests, |
— |
redzes lauks: normāls (nav tādu noviržu no normas, kas ietekmētu pienākumu pildīšanu), |
— |
redze abām acīm: ir, |
— |
binokulāra redze: ir, |
— |
kontrasta jutīgums: labs, |
— |
nav progresējošu acu slimību, |
— |
lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai tik bieži, kā noteicis arodslimību ārsts. |
4.7.5.3.
Ar tonālo audiogrammu apstiprināta pietiekami laba dzirde, t.i.,
— |
pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus, |
— |
par normu būtu jāuzskata šādas informācijas nolūkā sniegtas vērtības: |
— |
dzirdes vājums nedrīkst pārsniegt 40 dB uz 500 un 1 000 Hz, |
— |
dzirdes vājums nedrīkst pārsniegt 45 dB uz 2 000 Hz ausij ar sliktāko gaisa skaņas vadītspēju. |
4.8. Infrastruktūras un ritekļu reģistri
Ievērojot Direktīvas 2008/57/EK 33., 34. un 35. pantā aprakstīto infrastruktūras un ritekļu reģistru raksturlielumus, šie reģistri nav piemēroti satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām prasībām. Tāpēc šajā SITS attiecībā uz šiem reģistriem nekas nav noteikts.
Tomēr pastāv ekspluatācijas prasība, saskaņā ar kuru daži ar infrastruktūru saistīti datu elementi jādara pieejami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, bet daži ar ritošo sastāvu saistīti datu elementi jādara pieejami infrastruktūras pārvaldītājiem, kā noteikts 4.8.1. un 4.8.2. punktā. Abos gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un precīziem.
4.8.1. Infrastruktūra
Prasības, kuras piemēro datu elementiem, kas ir saistīti ar parasto dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kas ir jādara pieejami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ir noteiktas D papildinājumā. Par šo datu pareizību atbild infrastruktūras pārvaldītājs.
4.8.2. Ritošais sastāvs
Infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt pieejamiem turpmāk minētajiem ar ritošo sastāvu saistītajiem datu elementiem. Par šo datu pareizību atbild ritekļa turētājs:
— |
vai riteklis ir būvēts no materiāliem, kas varētu būt bīstami avārijas vai ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests), |
— |
garums virs buferiem. |
5. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI
5.1. Definīcija
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta f) apakšpunktu ““savstarpējas izmantojamības komponenti” ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.
5.2. Komponentu saraksts
Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentu nav.
6. KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA
6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti
Tā kā šajā SITS vēl nav noteikts neviens savstarpējas izmantojamības komponents, novērtēšanas pasākumi nav aplūkoti.
6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma
6.2.1. Principi
Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir strukturāla apakšsistēma.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam, kas iesniedz pieteikumu jauna vai grozīta drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanai, jāapliecina, ka tas savā drošības pārvaldības sistēmā ievēro šīs SITS prasības.
Atbilstības novērtēšanas kopīgās drošības metodes paredz, ka valsts drošības iestādēm jāizveido pārbaužu režīms, lai ikdienā uzraudzītu un kontrolētu atbilstību drošības pārvaldības sistēmai, tostarp visām SITS. Jāievēro, ka paziņotajām iestādēm nav atsevišķi jāvērtē neviens no šajā SITS iekļautajiem elementiem.
Šajā SITS iekļautās prasības, kas attiecas uz strukturālajām apakšsistēmām un ir norādītas punktā par saskarnēm (4.3. punktā), novērtē saskaņā ar attiecīgajām strukturālajām SITS.
7. ĪSTENOŠANA
7.1. Principi
Šīs SITS īstenošana un atbilstība SITS attiecīgajiem punktiem jānosaka saskaņā ar īstenošanas plānu, kas katrai dalībvalstij jāizstrādā attiecībā uz dzelzceļa līnijām, par kurām tā ir atbildīga.
Šajā plānā jāņem vērā:
a) |
ar cilvēka faktoriem saistītās īpašās problēmas, ar kurām jāsaskaras, ekspluatējot attiecīgās dzelzceļa līnijas; |
b) |
katras iesaistītās dzelzceļa līnijas individuālie ekspluatācijas un drošības elementi; |
c) |
vai aplūkojamie elementi jāīsteno:
|
d) |
saistība ar pārējo apakšsistēmu (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, ritošā sastāva utt.) īstenošanu. |
Šajā posmā plānā jāņem vērā un jādokumentē jebkuri īpaši izņēmumi, kas varētu būt piemērojami.
Īstenošanas plānā jāņem vērā dažādi ieviešanas potenciāla līmeņi gadījumos, kad
a) |
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk ekspluatāciju; |
b) |
tiek atjauninātas vai modernizētas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja pastāvošās ekspluatācijas sistēmas; |
c) |
ekspluatācijā tiek nodotas jaunas vai modernizētas infrastruktūras, energoapgādes, ritošā sastāva vai vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs ekspluatācijas procedūru kopums. |
Visus šīs SITS elementus, protams, nevar pilnīgi īstenot, kamēr nav saskaņota izmantojamā (infrastruktūras, vilcienu vadības iekārtu u.c.) aparatūra. Tāpēc šajā nodaļā izklāstītās pamatnostādnes jāuzlūko tikai kā starpposms, lai atvieglotu pāreju uz mērķa sistēmu.
7.2. Īstenošanas pamatnostādnes
Īstenošana aptver trīs skaidri noteiktus elementus:
a) |
apstiprinājumu, ka pastāvošās sistēmas un procesi atbilst šīs SITS prasībām; |
b) |
pastāvošo sistēmu un procesu pielāgošanu, lai tie atbilstu šīs SITS prasībām; |
c) |
jaunas sistēmas un procesus, kas ir saistīti ar citu apakšsistēmu īstenošanu:
|
7.3. Īpaši gadījumi
7.3.1. Ievads
Turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos ir atļauts piemērot šādus īpašus noteikumus.
Īpašos gadījumus iedala divās grupās:
a) |
noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījumi), vai uz laiku (“T” gadījumi); |
b) |
pagaidu gadījumos dalībvalstīm jāpanāk atbilstība attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2016. gadam (“T1” gadījumi), vai līdz 2024. gadam (“T2” gadījumi). |
7.3.2. Īpašu gadījumu saraksts
7.3.2.1.
Lai īstenotu šīs SITS 4.2.2.1.3.2. punktu, vilcieniem, ko ekspluatē tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tīklā, kurā sliežu ceļa platums ir 1 520 milimetru, var izmantot citu konkrētu vilciena astes daļas signālierīci.
7.3.2.2.
Lai īstenotu šīs SITS 4.2.3.2.1. punktu, Īrija un Apvienotā Karaliste esošajās sistēmās izmanto burtciparu numuru. Dalībvalstis nosaka prasības un termiņu pārejai no vilciena numura burtciparu formā uz vilciena numuru ciparu formā mērķa sistēmā.
(1) OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.
A papildinājums
ERTMS/ETCS EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMI
ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi ir izklāstīti tehniskajā dokumentā “ETCS and GSM-R rules and principles — Version 1” (“ETCS un GSM-R noteikumi un principi, 1. redakcija”), kas publicēts ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).
B papildinājums
CITI NOTEIKUMI, KAS ĻAUJ NODROŠINĀT SASKAŅOTU EKSPLUATĀCIJU
A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Rezervēts
B. PERSONĀLA DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA
Rezervēts
C. EKSPLUATĀCIJAS SASKARNE AR SIGNALIZĀCIJAS UN VILCIENU VADĪBAS IEKĀRTĀM
C1. Smiltnīcas izmantošana
Ja vilciens ir aprīkots ar manuāli darbināmu smiltnīcu, vilciena vadītājam vienmēr ir atļauts izmantot smiltis, tomēr no tā pēc iespējas jāizvairās:
— |
pārmiju un sliežu ceļu krustojumu vietās, |
— |
bremzējot ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 km/h, |
— |
vilciena stāvēšanas laikā. |
Izņēmumi pieļaujami šādos gadījumos:
— |
ja draud bīstama pabraukšana garām signālam (SPAD — Signal Passed at Danger) vai pastāv cita nopietna starpgadījuma risks un smiltis palīdzētu radīt labāku saķeri, |
— |
vilcienam sākot kustību, |
— |
ja jāpārbauda vilces vienības smiltnīca (pārbaude parasti būtu jāveic infrastruktūras reģistrā īpaši norādītās vietās). |
C2. Sakarsušu bukšu atklāšanas ierīces ieslēgšana
Rezervēts
D. VILCIENA KUSTĪBA
D1. Normāls ekspluatācijas režīms
D2. Traucēts ekspluatācijas režīms
Rezervēts
E. NOVIRZES, STARPGADĪJUMI UN AVĀRIJAS
Rezervēts
C papildinājums
AR DROŠĪBU SAISTĪTAS KOMUNIKĀCIJAS METODIKA
IEVADS
Šajā papildinājumā ir izklāstīti noteikumi, kuri attiecas uz zemes/vilciena un vilciena/zemes ar drošību saistīto komunikāciju un kurus piemēro informācijai, ko pārraida vai ar ko apmainās drošībai būtiskās situācijās savstarpēji izmantojamajā tīklā, un jo īpaši, lai
— |
noteiktu ar drošību saistīto ziņojumu saturu un struktūru, |
— |
noteiktu šo ziņojumu balss pārraides metodes. |
Pamatojoties uz šo papildinājumu:
— |
infrastruktūras pārvaldītāji izstrādā ziņojumus un veidlapu paraugus. Tos nosūta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vienlaikus ar procedūrām un noteikumiem; infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izstrādā dokumentus personālam (veidlapu paraugus), norādījumus darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību, un vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas 1. papildinājumu “Komunikācijas procedūru rokasgrāmata”. |
Veidlapas var izmantot dažādā apjomā, un to struktūra var mainīties. Attiecībā uz dažiem riskiem veidlapu izmantošana var būt lietderīga, bet attiecībā uz citiem – nelietderīga.
Atkarībā no konkrētā riska infrastruktūras pārvaldītājs pieņem lēmumu par veidlapas izmantošanas lietderību. Veidlapa jāizmanto tikai tad, ja ar to saistītie faktori, kas drošību un darbības efektivitāti ietekmē pozitīvi, pārsniedz faktorus, kuri drošību un darbības efektivitāti ietekmē negatīvi.
Infrastruktūras pārvaldītājiem jāizveido komunikācijas protokola formalizēta struktūra atbilstoši šādām trim kategorijām:
— |
steidzami (avārijas) mutiski ziņojumi, |
— |
rakstiski rīkojumi, |
— |
papildu ziņojumi saistībā ar darbības efektivitāti. |
Lai veicinātu disciplinētu pieeju šo ziņojumu pārraidei, ir izstrādāta komunikācijas metodika.
1. KOMUNIKĀCIJAS METODIKA
1.1. Metodikas elementi un principi
1.1.1. Procedūrās izmantojamās standarta frāzes
1.1.1.1.
Frāze, ar ko iespēju runāt nodod sarunu biedram:
1.1.1.2.
— |
saņemot tiešu ziņojumu Frāze, ar ko apstiprina nosūtītā ziņojuma saņemšanu: Frāze, ko izmanto, lai ziņojums tiktu atkārtots sliktas dzirdamības vai nesaprašanas dēļ: |
— |
saņemot ziņojumu, kurā atkārtots nosūtītais ziņojums Frāzes, ko izmanto, lai apstiprinātu, ka saņemtais nosūtītā ziņojuma atkārtojums precīzi atbilst nosūtītajam ziņojumam: vai neatbilst: |
1.1.1.3.
— |
ja ziņojums beidzies: |
— |
ja pārtraukums ir īslaicīgs un sakari netiek pārtraukti Frāze, ko izmanto, lūdzot sarunu biedru pagaidīt: |
— |
ja pārtraukums ir īslaicīgs, bet sakari tiek pārtraukti Frāze, ko izmanto, lai sarunu biedram paziņotu, ka sakari tiek pārtraukti, bet vēlāk tiks atjaunoti: |
1.1.1.4.
Frāze, ko izmanto, lai atsauktu sākto rakstiskā rīkojuma procedūru:
Ja ziņojums vēlāk jāturpina, procedūru atkārto no sākuma.
1.1.2. Principi, kas jāpiemēro kļūdu vai nesaprašanas gadījumā
Iespējamo kļūdu labošanai komunikācijas laikā ievēro turpmāk izklāstītos noteikumus.
1.1.2.1.
— |
kļūda pārraides laikā Ja ziņojuma sūtītājs pārraides laikā konstatē, ka notikusi kļūda, viņš pieprasa atsaukumu, nosūtot šādu procedūras ziņojumu: vai: un vēlreiz nosūta sākotnējo ziņojumu; |
— |
kļūda nosūtīta ziņojuma atkārtojumā Ja sūtītājs konstatē, ka nosūtītā ziņojuma atkārtojumā ir kļūda, viņš nosūta šādus procedūras ziņojumus: un vēlreiz nosūta sākotnējo ziņojumu. |
1.1.2.2.
Ja viens no sarunu biedriem ziņojumu nesaprot, viņam jālūdz, lai otrs sarunu biedrs to atkārto, izmantojot šādu tekstu:
1.1.3. Kods vārdu, skaitļu, laika, attāluma, ātruma un datuma nosaukšanai pa burtiem
Lai dažādās situācijās ziņojumus labāk saprastu un izteiktu, visas frāzes jāizrunā lēni un pareizi, nosaucot pa burtiem vārdus vai nosaukumus un pa cipariem skaitļus, ko varētu pārprast. Piemēri varētu būt signālu vai pārmiju identifikācijas kodi.
Nosaukšanai pa burtiem piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.
1.1.3.1.
Izmanto starptautisko fonētisko alfabētu.
A |
Alpha |
B |
Bravo |
C |
Charlie |
D |
Delta |
E |
Echo |
F |
Foxtrot |
G |
Golf |
H |
Hotel |
I |
India |
J |
Juliet |
K |
Kilo |
L |
Lima |
M |
Mike |
N |
November |
O |
Oscar |
P |
Papa |
Q |
Quebec |
R |
Romeo |
S |
Sierra |
T |
Tango |
U |
Uniform |
V |
Victor |
W |
Whisky |
X |
X-ray |
Y |
Yankee |
Z |
Zulu |
Piemērs:
Pārmijas A B= pārmijas alfa, bravo.
Signāla numurs KX 835= signāls kilo, x-ray, astoņi, trīs, pieci.
Ja to prasa infrastruktūras pārvaldītāja darba valodas alfabēts, infrastruktūras pārvaldītājs var pievienot citus burtus un visu pievienoto burtu fonētisko izrunu.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pēc saviem ieskatiem var pievienot sīkākus norādījumus par izrunu.
1.1.3.2.
Skaitļus nosauc pa cipariem.
0 |
nulle |
1 |
viens |
2 |
divi |
3 |
trīs |
4 |
četri |
5 |
pieci |
6 |
seši |
7 |
septiņi |
8 |
astoņi |
9 |
deviņi |
Piemērs: vilciens 2183 = vilciens divi, viens, astoņi, trīs.
Decimāldaļskaitļu nosaukšanai izmanto vārdu „komats”.
Piemērs: 12,50 = viens, divi, komats, pieci, nulle.
1.1.3.3.
Pulksteņa laiku, skaidri izrunājot, norāda kā vietējo laiku.
Piemērs: 10:52 = desmit un piecdesmit divas minūtes.
Lai gan šis ir pieņemtais princips, vajadzības gadījumā laiku var nosaukt arī pa cipariem (laiks – viens, nulle, pieci, divi).
1.1.3.4.
Attālumu izsaka kilometros, bet ātrumu – kilometros stundā.
Attālumu var izteikt jūdzēs, ja attiecīgajā infrastruktūrā izmanto šo mērvienību.
1.1.3.5.
Datumus izsaka vispārpieņemtajā veidā.
Piemērs: 10. decembris
1.2. Komunikācijas struktūra
Ar drošību saistīto ziņojumu balss pārraidei parasti ir divas daļas:
— |
identifikācija un norādījumu pieprasīšana, |
— |
ziņojuma pārraidīšana un pārraides beigšana. |
Augstākās prioritātes drošības ziņojumos pirmo daļu var saīsināt vai izlaist.
1.2.1. Identifikācijas un norādījumu pieprasīšanas noteikumi
Lai sarunu biedri varētu viens otru identificēt, aprakstīt operatīvo situāciju un pārraidīt norādījumus par procedūru piemērošanu, ievēro turpmāk izklāstītos noteikumus.
1.2.1.1.
Ir ļoti svarīgi, lai katra komunikācija, izņemot ļoti steidzamus augstākās prioritātes ārkārtas ziņojumus, sāktos ar sarunu biedru identifikāciju. Vilcienu vadītāji identifikācijai nosauc vilciena numuru un pozīciju. Komunikācijā starp signalizētāju un vilciena vadītāju signalizētāja galvenais pienākums ir nodrošināt, lai komunikācija notiktu starp pareizo signalizētāju un vilciena vadītāju. Tas ir jo īpaši būtiski, ja komunikācija notiek vietās, kur pārklājas komunikācijas zonu robežas.
Šis princips attiecas arī uz komunikācijas atjaunošanu pēc pārtraukumiem pārraides laikā.
Sarunu biedri identifikācijai izmanto šādus ziņojumus:
— |
darbinieki, kas atļauj vilcienu kustību vilcienam … (numurs) šeit … signalizētājs (vārds/uzvārds) |
— |
vilcienu vadītāji …signalizētājam (vārds/uzvārds) šeit vilciens … (numurs) |
Jāievēro, ka pēc identifikācijas var papildus nosūtīt informatīvu ziņojumu, kurā darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību, sniedz pietiekami daudz informācijas par situāciju, lai tie varētu precīzi noteikt procedūru, kura vilciena vadītājam vēlāk, iespējams, būs jāizpilda.
1.2.1.2.
Pirms tiek izpildīta procedūra, kuras pamatā ir rakstisks rīkojums, jāpieprasa norādījumi.
Norādījumu pieprasīšanai izmanto šādu frāzi:
1.2.2. Noteikumi rakstisku rīkojumu un mutisku ziņojumu pārraidīšanai
1.2.2.1.
Steidzamības un prioritārā satura dēļ šos ziņojumus:
— |
var nosūtīt un saņemt kustības laikā, |
— |
var nosūtīt bez identifikācijas daļas, |
— |
atkārto, |
— |
iespējami drīz papildina ar sīkāku informāciju. |
1.2.2.2.
Lai droši sūtītu un saņemtu (stāvēšanas laikā) dokumentā „Veidlapu paraugi” iekļautos procedūras ziņojumus, ievēro turpmāk izklāstītos noteikumus.
1.2.2.2.1. Ziņojumu sūtīšana
Veidlapu var aizpildīt pirms ziņojuma pārraidīšanas tā, lai ziņojuma pilnu tekstu varētu nosūtīt vienā pārraidē.
1.2.2.2.2. Ziņojumu saņemšana
Pamatojoties uz sūtītāja sniegto informāciju, ziņojuma saņēmējam jāaizpilda dokumentā “Veidlapu paraugi” iekļautā veidlapa.
1.2.2.2.3. Ziņojumu atkārtošana
Visi iepriekš noteiktie, dokumentā “Veidlapu paraugi” iekļautie dzelzceļa ziņojumi ir jāatkārto. Ziņojuma atkārtojumā ietilpst veidlapu pelēkajā laukā redzamais ziņojums, “atbildes ziņojuma” iedaļa un jebkāda sīkāka vai papildu informācija.
1.2.2.2.4. Ziņojuma atkārtojuma pareizības apstiprināšana
Pēc katra ziņojuma atkārtojuma saņemšanas ziņojuma sūtītājs apstiprina tā atbilstību vai neatbilstību:
vai
un vēlreiz nosūta sākotnējo ziņojumu.
1.2.2.2.5. Saņemšanas apstiprināšana
Visu ziņojumu saņemšanu pozitīvā vai negatīvā nozīmē apstiprina šādi:
vai
1.2.2.2.6. Izsekojamība un verificēšana
Visiem no satiksmes vadības centra (zemes) sūtītajiem ziņojumiem ir unikāls identifikācijas vai atļaujas numurs:
— |
ja ziņojums attiecas uz darbību, kuras veikšanai vilciena vadītājam vajag īpašu atļauju (piemēram, bīstama pabraukšana garām signālam): atļauja … (numurs) |
— |
visos citos gadījumos (piemēram, ja jābrauc piesardzīgi): ziņojums … (numurs) |
1.2.2.2.7. Atbildes ziņojumi
Visiem ziņojumiem, kuros ir pieprasīts “atbildes ziņojums”, seko „atbildes ziņojums”.
1.2.2.3.
Papildu ziņojumi:
— |
jāsāk ar identifikācijas procedūru, |
— |
tiem jābūt īsiem un precīziem (pēc iespējas norādot tikai paziņojamo informāciju un uz ko tā attiecas), |
— |
tie jāatkārto nosūtītājam, kas apstiprina, vai atkārtojums ir vai nav pareizs, |
— |
tiem var pievienot pieprasījumu sniegt norādījumus vai papildu informāciju. |
1.2.2.4.
Dažādi informatīvi ziņojumi:
— |
jāsāk ar identifikācijas procedūru, |
— |
jāsagatavo pirms nosūtīšanas, |
— |
jāatkārto nosūtītājam, kas apstiprina, vai atkārtojums ir vai nav pareizs. |
2. PROCEDŪRAS ZIŅOJUMI
2.1. Ziņojumu raksturojums
Procedūras ziņojumus izmanto, lai atbilstošās, vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā aprakstītās situācijās nosūtītu operatīvus norādījumus.
Tajos ietilpst situācijai atbilstošs ziņojuma teksts un ziņojuma identifikācijas numurs.
Ja saņēmējam jānosūta atbildes ziņojums, ir norādīts arī atbildes ziņojuma teksts.
Šajos ziņojumos izmanto infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš noteiktas frāzes tā darba valodā, un tie ir iepriekš sagatavoti kā veidlapas – vai nu papīra formātā, vai elektroniskā vidē.
2.2. Veidlapas
Veidlapas ir formalizēti procedūras ziņojumu nesēji. Šie ziņojumi parasti ir saistīti ar darbu traucētā ekspluatācijas režīmā. Raksturīgi piemēri ir atļauja vilciena vadītājam braukt garām signālam vai zīmei “kustības atļaujas beigas”, prasība noteiktā posmā samazināt ātrumu vai pārbaudīt dzelzceļa līniju. Var būt arī citi apstākļi, kuros jāizmanto šie ziņojumi.
Veidlapas paredzētas, lai
— |
nodrošinātu vienotu darba dokumentu, ko reālā laikā izmanto darbinieki, kuri atļauj vilcienu kustību, un vilcienu vadītāji, |
— |
atgādinātu vilciena vadītājam par procedūru, kas viņam būs jāievēro (jo īpaši, strādājot nepazīstamos vai reti sastopamos apstākļos), |
— |
nodrošinātu komunikācijas izsekojamību. |
Katras veidlapas identificēšanai jāizstrādā unikāls koda vārds vai numurs, kas attiecas uz procedūru. Tā pamatā varētu būt veidlapas iespējamais izmantošanas biežums. Ja pastāv iespēja, ka no visām izstrādājamajām veidlapām visbiežāk tiks izmantota veidlapa, kas attiecas uz bīstamu pabraukšanu garām signālam vai zīmei “kustības atļaujas beigas”, šai veidlapai varētu piešķirt numuru 001, utt.
2.3. Veidlapu paraugi
Pēc visu izmantojamo veidlapu noteikšanas tās jāapkopo dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē ar nosaukumu “Veidlapu paraugi”.
Tas ir kopīgs dokuments, ko savstarpējā komunikācijā izmantos vilcienu vadītāji un darbinieki, kuri atļauj vilcienu kustību. Tāpēc ir svarīgi, lai veidlapu paraugi, ko izmanto vilcienu vadītāji un darbinieki, kuri atļauj vilcienu kustību, būtu izveidoti un numurēti vienādi.
Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par dokumenta “Veidlapu paraugi” un pašu veidlapu izstrādi savā darba valodā.
Ziņojumu pārraidē vienmēr izmanto infrastruktūras pārvaldītāja darba valodu.
Dokumentam “Veidlapu paraugi” ir divas daļas.
Pirmajā daļā ietilpst:
— |
atgādinājums par veidlapu paraugu izmantošanu, |
— |
satiksmes vadības centra ierosināto procedūras veidlapu rādītājs, |
— |
vajadzības gadījumā – vilciena vadītāja ierosināto procedūras veidlapu rādītājs, |
— |
situāciju saraksts ar norādēm uz izmantojamajām procedūras ziņojumu veidlapām, |
— |
skaidrojoša vārdnīca, kurā skaidrotas situācijas, kādās jāizmanto katra procedūras ziņojumu veidlapa, |
— |
kods ziņojumu lasīšanai pa burtiem (fonētiskais alfabēts utt.). |
Otrajā daļā ir iekļautas procedūras ziņojumu veidlapas. DzPU tās jāsaņem un jāizsniedz vilcienu vadītājiem.
3. PAPILDU ZIŅOJUMI
Papildu ziņojumi ir informatīvi ziņojumi, ko izmanto, lai sniegtu informāciju par reti sastopamām situācijām, kurās tāpēc iepriekš noteiktas veidlapas uzskata par nevajadzīgām, vai par vilciena ekspluatāciju vai vilciena vai infrastruktūras tehnisko stāvokli; papildu ziņojumus sūta:
— |
vilcienu vadītāji, lai informētu darbiniekus, kas atļauj vilcienu kustību, vai |
— |
darbinieki, kas atļauj vilcienu kustību, lai sniegtu informāciju vilcienu vadītājiem. |
Lai atvieglotu situāciju aprakstīšanu un informatīvo ziņojumu sagatavošanu, var noderēt ziņojumu sagatavošanas pamatnostādnes, dzelzceļa terminoloģijas vārdnīca, aprakstoša izmantojamā ritošā sastāva shēma un aprakstošs pārskats par infrastruktūras aprīkojumu (sliežu ceļiem, vilces elektroapgādi utt.).
3.1. Ziņojumu struktūras pamatnostādnes
Šos ziņojumus var strukturēt šādi.
Komunikācijas plūsmas posms |
Ziņojuma elements |
||||||||
Informācijas nosūtīšanas iemesls |
|
||||||||
Novērojumi |
|
||||||||
Pozīcija |
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
Veids
|
… (sk. skaidrojošo vārdnīcu) |
||||||||
Stāvoklis |
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
Novietojums attiecībā pret sliežu ceļiem
|
|
Šiem ziņojumiem var sekot pieprasījums sniegt norādījumus.
Ziņojumu elementus norāda gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izvēlētajā valodā, gan attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju darba valodās.
3.2. Dzelzceļa terminoloģijas vārdnīca
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādā dzelzceļa terminoloģijas vārdnīcu katram tīklam, kurā darbojas tā vilcieni. Vārdnīcā iekļauj regulāri izmantojamos terminus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izvēlētajā valodā un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā, kuru infrastruktūra tiek izmantota.
Vārdnīcai ir divas daļas:
— |
terminu saraksts sadalījumā pa tēmām, |
— |
terminu saraksts alfabētiskā secībā. |
3.3. Aprakstoša ritošā sastāva shēma
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sagatavo aprakstošu izmantojamā ritošā sastāva shēmu, ja uzskata, ka šāda shēma nāktu par labu tā darbībai. Tajā norāda to dažādo komponentu nosaukumus, par kuriem var nākties sazināties ar visiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, un iekļauj standarta terminu parasti izmantojamos apzīmējumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izvēlētajā valodā un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā, kuru infrastruktūra tiek izmantota.
3.4. Aprakstošs pārskats par infrastruktūras aprīkojuma raksturlielumiem (sliežu ceļiem, vilces elektroapgādi utt.)
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sagatavo aprakstošu pārskatu par infrastruktūras aprīkojumu (sliežu ceļiem, vilces elektroapgādi utt.) maršrutā, kurā kursē tā vilcieni, ja uzskata, ka šāds pārskats nāktu par labu tā darbībai. Tajā norāda to dažādo komponentu nosaukumus, par kuriem var nākties sazināties ar visiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, un iekļauj standarta terminu parasti izmantojamos apzīmējumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izvēlētajā valodā un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā, kuru infrastruktūra tiek izmantota.
4. MUTISKO ZIŅOJUMU VEIDI UN STRUKTŪRA
4.1. Avārijas ziņojumi
Avārijas ziņojumi ir paredzēti, lai dotu ar dzelzceļa drošību tieši saistītus steidzamus operatīvus norādījumus.
Lai novērstu pārprašanas risku, šie ziņojumi vienmēr jāatkārto vienu reizi.
Turpmāk norādīti galvenie ziņojumi, ko var nosūtīt un kas ir klasificēti atkarībā no vajadzības.
Infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši ekspluatācijas vajadzībām var papildus noteikt citus avārijas ziņojumus.
Avārijas ziņojumiem var sekot rakstiski rīkojumi (sk. 2. apakšiedaļu).
Teksts, ko izmanto avārijas ziņojumos, jānorāda vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas 1. pielikumā “Komunikācijas procedūru rokasgrāmata” un dokumentācijā, kuru izsniedz darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību.
4.2. Ziņojumi, ko sūta satiksmes vadības centrs vai vilciena vadītājs
a) |
Jāaptur visi vilcieni Ja jāaptur visi vilcieni, ziņojums jāpārraida ar skaņas signālu; ja tas nav iespējams, jāizmanto šāda frāze: Vajadzības gadījumā šajā ziņojumā norāda vietu vai teritoriju. Turklāt šis ziņojums ātri jāpapildina, ja iespējams, norādot avārijas iemeslu, vietu un vilciena identifikāciju: Šķērslis vai ugunsgrēks vai … (cits iemesls) uz dzelzceļa līnijas … kilometrā … (km) (nosaukums) Vilciena … vadītājs (numurs) |
b) |
Jāaptur konkrēts vilciens Vilciens … (uz dzelzceļa līnijas/sliežu ceļa) (nosaukums) (nosaukums/numurs) Šādā situācijā šo ziņojumu var papildināt, norādot tās dzelzceļa līnijas vai sliežu ceļa nosaukumu vai numuru, pa kuru brauc attiecīgais vilciens. |
4.3. Ziņojumi, ko sūta vilciena vadītājs
Jāpārtrauc vilces elektroapgāde
Šis ziņojums ātri jāpapildina, ja iespējams, norādot avārijas iemeslu, vietu un vilciena identifikāciju:
… kilometrā
(km)
uz … dzelzceļa līnijas/sliežu ceļa
(nosaukums/numurs)
starp … un …
(stacija) (stacija)
Iemesls …
Vilciena … vadītājs
(numurs)
Šādā situācijā šo ziņojumu var papildināt, norādot tās dzelzceļa līnijas vai sliežu ceļa nosaukumu vai numuru, pa kuru brauc attiecīgais vilciens.
D papildinājums
INFORMĀCIJA, KAM JĀBŪT PIEEJAMAI DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU UZŅĒMUMAM SAISTĪBĀ AR MARŠRUTIEM, KURUS TAS PLĀNO IZMANTOT
1. DAĻA. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR INFRASTRUKTŪRAS PĀRVALDĪTĀJU
1.1. Infrastruktūras pārvaldītāja nosaukums/identitāte
1.2. Valsts (vai valstis)
1.3. Īss apraksts
1.4. Vispārīgo ekspluatācijas noteikumu un normatīvu saraksts (un informācija, kā tos iegūt)
2. DAĻA. KARTES UN SHĒMAS
2.1. Ģeogrāfiskā karte
2.1.1. |
Maršruti |
2.1.2. |
Galvenās vietas (stacijas, šķirotavas, dzelzceļa mezgli, kravas termināļi) |
2.2. Dzelzceļa līnijas shēma
Shēmās iekļaujamā informācija, ko pēc vajadzības papildina ar tekstu. Ja tiek sniegta atsevišķa stacijas/šķirotavas/depo shēma, līnijas shēmā norādīto informāciju var vienkāršot
2.2.1. |
Attāluma norādes |
2.2.2. |
Izmantojamo dzelzceļa līniju, apvedceļu, rezerves ceļu un pārmiju, kas ved uz uztvērējstrupceļiem/aizsargstrupceļiem, identifikācija |
2.2.3. |
Savienojumi starp izmantojamajām dzelzceļa līnijām |
2.2.4. |
Galvenās vietas (stacijas, šķirotavas, dzelzceļa mezgli, kravas termināļi) |
2.2.5. |
Visu stacionāro signālu atrašanās vietas un nozīme |
2.3. Staciju/šķirotavu/depo shēmas (NB! – attiecas tikai uz vietām, kas ir pieejamas savstarpēji izmantojamai satiksmei)
Informācija, kas jānorāda atsevišķu vietu shēmās, pēc vajadzības papildinot ar tekstu
2.3.1. |
Vietas nosaukums |
2.3.2. |
Vietas identifikācijas kods |
2.3.3. |
Vietas veids (pasažieru terminālis, kravas terminālis, šķirotava, depo) |
2.3.4. |
Visu stacionāro signālu atrašanās vietas un nozīme |
2.3.5. |
Sliežu ceļu identifikācija un plāns, tostarp pārmijas, kas ved uz uztvērējstrupceļiem/aizsargstrupceļiem |
2.3.6. |
Peronu identifikācija |
2.3.7. |
Peronu garums |
2.3.8. |
Peronu augstums |
2.3.9. |
Rezerves ceļu identifikācija |
2.3.10. |
Rezerves ceļu garums |
2.3.11. |
Stacionāru elektroapgādes iekārtu pieejamība |
2.3.12. |
Attālums no perona malas līdz sliežu ceļa viduslīnijai paralēli rites virsmai |
2.3.13. |
Piekļuves iespējas personām ar invaliditāti (attiecas uz pasažieru stacijām) |
3. DAĻA. ĪPAŠA INFORMĀCIJA PAR DZELZCEĻA LĪNIJAS IECIRKŅIEM
3.1. Vispārīgs raksturojums
3.1.1. |
Valsts |
3.1.2. |
Līnijas iecirkņa identifikācijas kods (valsts kods) |
3.1.3. |
Līnijas iecirkņa 1. galējais punkts |
3.1.4. |
Līnijas iecirkņa 2. galējais punkts |
3.1.5. |
Laiks, kad līnija atvērta satiksmei (pulksteņa laiks, dienas, īpašs kustības grafiks svētku dienās) |
3.1.6. |
Gar līniju izvietotās attāluma norādes (biežums, izskats un novietojums) |
3.1.7. |
Satiksmes veids (jaukti, pasažieru, kravas pārvadājumi) |
3.1.8. |
Maksimāli pieļaujamais ātrums vai ātrumi |
3.1.9. |
Cita drošības apsvērumu dēļ nepieciešama informācija |
3.1.10. |
Īpašas vietējas ekspluatācijas prasības (tostarp īpašas personāla kvalifikācijas prasības) |
3.1.11. |
Īpaši ierobežojumi attiecībā uz bīstamajām kravām |
3.1.12. |
Īpaši kraušanas ierobežojumi |
3.1.13. |
Paraugs paziņojumam par pagaidu darbiem (un veids, kā to iegūt) |
3.1.14. |
Norāde, ka līnijas iecirknis ir pārslogots (Direktīvas 2001/14/EK 22. pants) |
3.2. Īpaši tehniski raksturlielumi
3.2.1. |
Infrastruktūras SITS EK verifikācija |
3.2.2. |
Diena, kad līnija nodota ekspluatācijā kā savstarpēji izmantojama līnija |
3.2.3. |
Iespējamo īpašo gadījumu saraksts |
3.2.4. |
Iespējamo īpašo atkāpju saraksts |
3.2.5. |
Sliežu ceļa platums |
3.2.6. |
Būvju gabarīts |
3.2.7. |
Maksimālā ass slodze |
3.2.8. |
Maksimālā slodze uz lineāro metru |
3.2.9. |
Šķērsvirziena spēku iedarbība uz sliežu ceļu |
3.2.10. |
Garenvirziena spēku iedarbība uz sliežu ceļu |
3.2.11. |
Līkumu minimālais rādiuss |
3.2.12. |
Slīpumu procenti |
3.2.13. |
Slīpumu atrašanās vietas |
3.2.14. |
Pieļaujamais bremzēšanas spēks bremžu sistēmai, kurā neizmanto riteņa un sliedes saķeri |
3.2.15. |
Tilti |
3.2.16. |
Viadukti |
3.2.17. |
Tuneļi |
3.2.18. |
Piezīmes |
3.3. Energoapgādes apakšsistēma
3.3.1. |
Energoapgādes SITS EK verifikācija |
3.3.2. |
Diena, kad līnija nodota ekspluatācijā kā savstarpēji izmantojama līnija |
3.3.3. |
Iespējamo īpašo gadījumu saraksts |
3.3.4. |
Iespējamo īpašo atkāpju saraksts |
3.3.5. |
Energoapgādes sistēmas veids (piemēram, nav, gaisvadi, trešā sliede) |
3.3.6. |
Energoapgādes sistēmas frekvence (piemēram, maiņstrāva, līdzstrāva) |
3.3.7. |
Minimālais spriegums |
3.3.8. |
Maksimālais spriegums |
3.3.9. |
Ierobežojumi, kas attiecas uz īpašu elektriskās vilces vienību energopatēriņu |
3.3.10. |
Ierobežojumi, kas attiecas uz motorvagonu izvietojumu, lai nodrošinātu atbilstību kontaktlīniju atdalītājiem (pantogrāfa pozīcija) |
3.3.11. |
Kā nodrošināt elektrisko izolāciju |
3.3.12. |
Kontaktvadu augstums |
3.3.13. |
Pieļaujamais kontaktvadu slīpums attiecībā pret sliežu ceļu un slīpuma pārmaiņas |
3.3.14. |
Apstiprināto pantogrāfu tips |
3.3.15. |
Minimālais statiskais spēks |
3.3.16. |
Maksimālais statiskais spēks |
3.3.17. |
Neitrālo sekciju atrašanās vietas |
3.3.18. |
Informācija par ekspluatāciju |
3.3.19. |
Pantogrāfu nolaišana |
3.3.20. |
Nosacījumi attiecībā uz reģeneratīvo bremzēšanu |
3.3.21. |
Maksimāli pieļaujamā vilciena strāva |
3.4. Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas (CCS) apakšsistēma
3.4.1. |
CCS SITS EK verifikācija |
3.4.2. |
Diena, kad līnija nodota ekspluatācijā kā savstarpēji izmantojama līnija |
3.4.3. |
Iespējamo īpašo gadījumu saraksts |
3.4.4. |
Iespējamo īpašo atkāpju saraksts |
ERTMS/ETCS
3.4.5. |
Piemērošanas līmenis |
3.4.6. |
Uzstādīto lauka iekārtu izvēles funkcijas |
3.4.7. |
Vilcienā vajadzīgās izvēles funkcijas |
3.4.8. |
Programmatūras versijas numurs |
3.4.9. |
Diena, kad šī versija nodota ekspluatācijā |
ERTMS/GSM-R radiosistēma
3.4.10. |
Funkcionālo prasību specifikācijā (FRS) norādītās izvēles funkcijas |
3.4.11. |
Versijas numurs |
3.4.12. |
Diena, kad šī versija nodota ekspluatācijā |
ERTM/ETCS 1. līmenim ar “infill” datu pārraides funkciju
3.4.13. |
Ritošajam sastāvam vajadzīgā tehniskā īstenošana |
Vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdināšanas B klases sistēma(s)
3.4.14. |
Valstu noteikumi B klases sistēmu ekspluatācijai (un to saņemšanas iespējas) |
Līnijas sistēma
3.4.15. |
Atbildīgā dalībvalsts |
3.4.16. |
Sistēmas nosaukums |
3.4.17. |
Programmatūras versijas numurs |
3.4.18. |
Diena, kad šī versija nodota ekspluatācijā |
3.4.19. |
Derīguma termiņa beigas |
3.4.20. |
Nepieciešamība pēc vairākām vienlaikus aktivizētām sistēmām |
3.4.21. |
Vilcienā uzstādīta sistēma |
B klases radiosistēma
3.4.22. |
Atbildīgā dalībvalsts |
3.4.23. |
Sistēmas nosaukums |
3.4.24. |
Versijas numurs |
3.4.25. |
Diena, kad šī versija nodota ekspluatācijā |
3.4.26. |
Derīguma termiņa beigas |
3.4.27. |
Īpaši nosacījumi, lai pārslēgtos starp dažādām vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdināšanas B klases sistēmām |
3.4.28. |
Īpaši tehniskie nosacījumi, lai pārslēgtos starp dažādām ERTMS/ETCS un B klases sistēmām |
3.4.29. |
Īpaši nosacījumi, lai pārslēgtos starp dažādām radiosistēmām |
Tehniski traucēts ekspluatācijas režīms
3.4.30. |
ERTM/ETCS |
3.4.31. |
Vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdināšanas B klases sistēma |
3.4.32. |
ERTM/GSM-R |
3.4.33. |
B klases radiosistēma |
3.4.34. |
Signalizācijas lauka iekārtas |
Ar bremzēšanas veiktspēju saistīti ātruma ierobežojumi
3.4.35. |
ERTM/ETCS |
3.4.36. |
Vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdināšanas B klases sistēmas |
Valstu noteikumi, kas attiecas uz B klases sistēmu funkcionēšanu
3.4.37. |
Ar bremzēšanas veiktspēju saistītie valstu noteikumi |
3.4.38. |
Citi valstu noteikumi, piemēram, dati, kas atbilst UIC brošūrai 512 (1979. gada 1. janvāra brošūras 8. izdevums un divi grozījumi (8th edition of 1 January 1979 and 2 Amendments)) |
Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas infrastruktūras daļas elektromagnētiskās savietojamības jutīgums
3.4.39. |
Prasība, kas jānosaka saskaņā ar Eiropas standartiem |
3.4.40. |
Virpuļstrāvas bremzes izmantošanas pieļaujamība |
3.4.41. |
Magnētiskās bremzes izmantošanas pieļaujamība |
3.4.42. |
Prasības tehniskajiem risinājumiem attiecībā uz īstenotajām atkāpēm |
3.5. Satiksmes nodrošināšanas un vadības (OPE) apakšsistēma
3.5.1. |
OPE SITS EK verifikācija |
3.5.2. |
Diena, kad līnija nodota ekspluatācijā kā savstarpēji izmantojama līnija |
3.5.3. |
Iespējamo īpašo gadījumu saraksts |
3.5.4. |
Iespējamo īpašo atkāpju saraksts |
3.5.5. |
Valoda, ko izmanto drošībai kritiskā komunikācijā ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu |
3.5.6. |
Īpaši klimatiskie apstākļi un ar tiem saistītie noteikumi |
E papildinājums
VALODAS UN SAZIŅAS PRASMJU LĪMENIS
Valodas mutvārdu prasmi var iedalīt piecos līmeņos.
Līmenis |
Apraksts |
||||||||||
5 |
|
||||||||||
4 |
|
||||||||||
3 |
|
||||||||||
2 |
|
||||||||||
1 |
|
F papildinājums
Neizmanto
G papildinājums
Neizmanto
H papildinājums
Neizmanto
I papildinājums
Neizmanto
J papildinājums
OBLIGĀTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU VILCIENU PAVADĪŠANAS PIENĀKUMU PILDĪŠANAI
1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
a) |
Šajā papildinājumā, kas jāaplūko saistībā ar 4.6. un 4.7. punktu, ir iekļauts to prasību saraksts, kuras uzskatāmas par būtiskām, pildot vilcienu pavadīšanas pienākumus TEN tīklā. |
b) |
Apzīmējums “profesionālā kvalifikācija” šajā SITS attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka operatīvie darbinieki ir apmācīti un spēj saprast un izpildīt ar saviem pienākumiem saistītos uzdevumus. |
c) |
Noteikumi un procedūras attiecas uz veicamo pienākumu un personu, kas veic šo pienākumu. Šos pienākumus var veikt jebkura pilnvarota un kvalificēta persona neatkarīgi no nosaukuma, amata vai pakāpes, kuru izmanto noteikumos un procedūrās vai konkrētajā uzņēmumā. |
d) |
Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda visi noteikumi un procedūras, kas attiecas uz veicamo pienākumu. |
2. PROFESIONĀLĀS ZINĀŠANAS
Lai iegūtu pilnvarojumu, sekmīgi jānokārto sākotnējie pārbaudījumi un jāievēro noteikumi par pastāvīgu novērtēšanu un mācībām, kā aprakstīts 4.6. punktā.
2.1. Vispārīgās profesionālās zināšanas
a) |
Vispārīgie dzelzceļu sistēmas drošības pārvaldības principi, kas attiecas uz veicamo pienākumu, tostarp saskarnēm ar citām apakšsistēmām; |
b) |
vispārīgie nosacījumi, kas attiecas uz pasažieru un kravas drošību un to personu drošību, kuras atrodas uz sliežu ceļa vai tā tuvumā; |
c) |
veselības un drošības nosacījumi darbā; |
d) |
dzelzceļu sistēmas vispārīgie drošības principi; |
e) |
personiskā drošība, tostarp, izkāpjot no vilciena uz izmantojamās dzelzceļa līnijas. |
2.2. Zināšanas par ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas uz izmantojamo infrastruktūru
a) |
Ekspluatācijas procedūras un drošības noteikumi; |
b) |
vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas sistēma; |
c) |
komunikācijas principi un formalizētā ziņošanas procedūra, tostarp komunikācijas iekārtu izmantošana. |
2.3. Zināšanas par ritošo sastāvu
a) |
Pasažieru ritekļa iekšējais aprīkojums; |
b) |
sīku defektu novēršana ritošā sastāva pasažieru zonā saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma prasībām. |
2.4. Maršruta pārzināšana
a) |
Ekspluatācijas pasākumi (piemēram, vilcienu nosūtīšanas metode) atsevišķās vietās (signalizēšana, stacijas aprīkojums utt.); |
b) |
stacijas, kurās pasažieri var izkāpt vai iekāpt; |
c) |
vietējie ekspluatācijas un avārijas pasākumi, kas ir īpaši maršruta līnijām. |
3. SPĒJA PRAKTISKI IZMANTOT ZINĀŠANAS
a) |
Pārbaudes pirms vilciena atiešanas, tostarp bremžu un pareizas durvju aizvēršanās testi; |
b) |
atiešanas procedūras; |
c) |
komunikācija ar pasažieriem, jo īpaši saistībā ar apstākļiem, kas attiecas uz pasažieru drošību; |
d) |
traucēts ekspluatācijas režīms; |
e) |
defektu iespējamības novērtēšana pasažieru zonās un reaģēšana atbilstoši noteikumiem un procedūrām; |
f) |
aizsardzības un brīdināšanas pasākumi saskaņā ar noteikumiem un procedūrām vai, palīdzot vilciena vadītājam; |
g) |
vilciena evakuācija un pasažieru drošība, jo īpaši, ja tiem jāatrodas uz dzelzceļa līnijas vai tās tuvumā; |
h) |
komunikācija ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, palīdzot vilciena vadītājam, vai evakuācijas laikā; |
i) |
ziņošana par ikvienu neparastu atgadījumu, kas attiecas uz vilciena ekspluatāciju, ritošā sastāva stāvokli un pasažieru drošību. Šos ziņojumus pēc vajadzības sagatavo rakstiski dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izvēlētajā valodā. |
K papildinājums
Neizmanto
L papildinājums
OBLIGĀTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU VILCIENU SAGATAVOŠANAS PIENĀKUMU PILDĪŠANAI
1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
Šajā papildinājumā, kas jāaplūko saistībā ar 4.6. punktu, ir iekļauts to prasību saraksts, kuras uzskatāmas par būtiskām, pildot vilcienu sagatavošanas pienākumus TEN tīklā.
a) |
Apzīmējums “profesionālā kvalifikācija” šajā SITS attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka operatīvie darbinieki ir apmācīti un spēj saprast un izpildīt ar saviem pienākumiem saistītos uzdevumus. |
b) |
Noteikumi un procedūras attiecas uz veicamo pienākumu un personu, kas veic šo pienākumu. Šos pienākumus var veikt jebkura pilnvarota un kvalificēta persona neatkarīgi no nosaukuma, amata vai pakāpes, kuru izmanto noteikumos un procedūrās vai konkrētajā uzņēmumā. |
c) |
Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda visi noteikumi un procedūras, kas attiecas uz veicamo pienākumu. |
2. PROFESIONĀLĀS ZINĀŠANAS
Lai iegūtu pilnvarojumu, sekmīgi jānokārto sākotnējie pārbaudījumi un jāievēro noteikumi par pastāvīgu novērtēšanu un mācībām, kā aprakstīts 4.6. punktā.
2.1. Vispārīgās profesionālās zināšanas
a) |
Vispārīgie dzelzceļu sistēmas drošības pārvaldības principi, kas attiecas uz veicamo pienākumu, tostarp saskarnēm ar citām apakšsistēmām; |
b) |
vispārīgie nosacījumi, kas attiecas uz pasažieru un/vai kravas drošību, tostarp uz bīstamo kravu un īpašu kravu pārvadājumiem; |
c) |
veselības un drošības nosacījumi darbā; |
d) |
dzelzceļu sistēmas vispārīgie drošības principi; |
e) |
personiskā drošība, atrodoties uz dzelzceļa līnijām un to tuvumā; |
f) |
komunikācijas principi un formalizētā ziņošanas procedūra, tostarp komunikācijas iekārtu izmantošana. |
2.2. Zināšanas par ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas uz izmantojamo infrastruktūru
a) |
Vilcienu ekspluatācija normālā, traucētā un avārijas režīmā; |
b) |
ekspluatācijas procedūras atsevišķās vietās (signalizēšana, staciju/depo/šķirotavu iekārtas) un drošības noteikumi; |
c) |
vietējie ekspluatācijas pasākumi. |
2.3. Zināšanas par vilcienu iekārtām
a) |
Vagonu un ritekļu iekārtu nozīme un izmantošana; |
b) |
tehnisko pārbaužu nepieciešamības noteikšana un organizēšana. |
3. SPĒJA PRAKTISKI IZMANTOT ZINĀŠANAS
a) |
Vilciena sastāva veidošanas, bremzēšanas, kraušanas u. c. noteikumu piemērošana, lai nodrošinātu vilciena darbgatavību; |
b) |
ritekļu marķējuma un uzlīmju saprašana; |
c) |
process vilciena datu noteikšanai un to pieejamības nodrošināšanai; |
d) |
komunikācija ar vilciena apkalpi; |
e) |
komunikācija ar personālu, kas atbild par vilcienu kustības kontroli; |
f) |
traucēts ekspluatācijas režīms, jo īpaši, ja tas ietekmē vilcienu sagatavošanu; |
g) |
aizsardzības un brīdināšanas pasākumi saskaņā ar noteikumiem un procedūrām vai vietējiem noteikumiem attiecīgajā vietā; |
h) |
pasākumi, kas veicami, ja notiek ar bīstamo kravu pārvadāšanu saistīti starpgadījumi (attiecīgos gadījumos). |
M papildinājums
Neizmanto
N papildinājums
Neizmanto
O papildinājums
Neizmanto
P papildinājums
“0” DAĻA. RITEKĻU IDENTIFIKĀCIJA
Vispārīgas piezīmes
1. |
Šajā papildinājumā raksturots numurs un ar to saistītais marķējums, ko saredzami norāda uz ritekļa, lai ekspluatācijas laikā nodrošinātu tā unikālu identifikāciju. Šeit nav raksturoti citi numuri vai marķējumi, kas jau ir iegravēti vai pastāvīgi piestiprināti ritekļa šasijai vai galvenajām detaļām ritekļa būves procesā. |
2. |
Numura un ar to saistītā marķējuma atbilstība šajā papildinājumā aprakstītajām norādēm nav obligāta:
Tomēr šiem ritekļiem jāpiešķir pagaidu numurs, kas ļauj tos ekspluatēt. |
Standarta numurs un ar to saistītie saīsinājumi
Katram dzelzceļa riteklim piešķir numuru, ko veido 12 cipari (standarta numuru), ar šādu struktūru.
Ritošā sastāva veids |
Ritekļa tips un norāde par savstarpējas izmantojamības iespēju [2 cipari] |
Ritekļa reģistrācijas valsts [2 cipari] |
Tehniskie raksturlielumi [4 cipari] |
Sērijas numurs [3 cipari] |
Pašpārbaudes cipars [1 cipars] |
Vagoni |
00–09 10–19 20–29 30–39 40–49 80–89 [papildu informācija 6. daļā] |
01–99 [papildu informācija 4. daļā] |
0000–9999 [papildu informācija 9. daļā] |
001–999 |
0–9 [papildu informācija 3. daļā] |
Piekabināmie pasažieru ritekļi |
50–59 60–69 70–79 [papildu informācija 7. daļā] |
0000–9999 [papildu informācija 10. daļā] |
001 līdz 999 |
||
Vilces ritošais sastāvs |
90–99 [papildu informācija 8. daļā] |
0000001–8999999 [šo ciparu nozīmi nosaka dalībvalstis, iespējams, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus] |
|||
Īpašie ritekļi| |
9000–9999 [papildu informācija 11. daļā] |
001–999 |
Konkrētā valstī pietiek ar tehnisko raksturlielumu un sērijas numura 7 cipariem, lai unikāli identificētu ritekli, kas pieder kādai vagonu, piekabināmo pasažieru ritekļu, vilces ritošā sastāva (1) un īpašo ritekļu (2) grupai.
Numuru papildina burtu marķējums:
— |
ar savstarpējas izmantojamības iespēju saistīts marķējums (papildu informācija 5. daļā), |
— |
ritekļa reģistrācijas valsts saīsinātais apzīmējums (papildu informācija 4. daļā), |
— |
ritekļa turētāja (3) saīsināts apzīmējums (papildu informācija 1. daļā), |
— |
tehniskos raksturlielumus apzīmējoši saīsinājumi (papildu informācija 13. daļā par piekabināmajiem pasažieru ritekļiem, 12. daļā par vagoniem, 14. daļā par īpašajiem ritekļiem). |
Tehniskos raksturlielumus, kodus un saīsinājumus pārvalda viena vai vairākas struktūras (turpmāk “centrālā struktūra”), ko iesaka ERA (Eiropas Dzelzceļa aģentūra) saskaņā ar tās 2005. gada darba programmas 15. pasākumu.
Numura piešķiršana
Numuru pārvaldības noteikumus saskaņā ar tās 2005. gada darba programmas 15. pasākumu ierosina ERA.
1. DAĻA. RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMS
Ritekļa turētāja marķējuma (RTM) definīcija
Ritekļa turētāja marķējums (RTM) ir burtciparu kods, ko veido 2–5 burti (4). Ar RTM apzīmē katru dzelzceļa ritekli, norādot to līdzās ritekļa numuram. RTM identificē ritekļa turētāju, kā norādīts ritošā sastāva reģistrā.
RTM ir unikāls visās valstīs, kurās ir spēkā šī SITS, un visās valstīs, kas noslēdz nolīgumu, kurā paredzēta ritekļu numurēšanas un ritekļa turētāja marķējuma sistēmas izmantošana, kā aprakstīts šajā SITS.
Ritekļa turētāja marķējuma formāts
RTM apzīmē ritekļa turētāja pilnu nosaukumu vai tā saīsinājumu pēc iespējas tā, lai tas būtu identificējams. Var izmantot visus 26 latīņu alfabēta burtus. RTM burtus raksta kā lielos burtus. Burtus, kas nav turētāja nosaukumā ietilpstošo vārdu pirmie burti, var rakstīt ar mazajiem burtiem. Pārbaudot unikalitāti, ar mazajiem burtiem rakstīto nosaukumu neņem vērā.
Burtiem var būt diakritiskās zīmes (5). Pārbaudot unikalitāti, šajos burtos izmantotās diakritiskās zīmes neņem vērā.
Ritekļiem, kuru turētājs atrodas valstī, kurā neizmanto latīņu alfabētu, aiz RTM, atdalot ar slīpsvītru (“/”), var norādīt RTM tulkojumu šā turētāja izmantotajā alfabētā. Datu apstrādē tulkoto RTM neņem vērā.
Atbrīvojumi no ritekļa turētāja marķējuma izmantošanas
Dalībvalstis var lemt par atbrīvojuma piemērošanu šādos gadījumos.
Ar RTM nav jāapzīmē ritekļi, kuru numurēšanas sistēma neatbilst šim papildinājumam (sk. “0” daļas 2. punktu). Tomēr par ritekļa turētāja identitāti pienācīgi jāinformē organizācijas, kas piedalās šo ritekļu ekspluatācijā tīklos, uz kuriem attiecas šī SITS.
Ja uz ritekļa ir norādīts turētāja pilns nosaukums un adrese, ar RTM nav jāapzīmē:
— |
ritekļi, kuru turētāja ritekļu parks ir tik ierobežots, ka RTM izmantošana nav vajadzīga, |
— |
īpašie ritekļi, ko izmanto infrastruktūras tehniskajai apkopei. |
Ar RTM nav jāapzīmē lokomotīves, motorvagoni un pasažieru ritekļi, ko izmanto tikai iekšzemes satiksmē, ja
— |
uz tiem ir turētāja logotips, kurā ir tie paši viegli identificējamie burti, kas veido RTM, |
— |
tiem ir viegli identificējams logotips, ko valsts kompetentā iestāde ir atzinusi par piemērotu RTM ekvivalentu. |
Ja papildus un vienlaikus ar RTM izmanto uzņēmuma logotipu, derīgs ir tikai RTM un logotipu neņem vērā.
Noteikumi par ritekļa turētāja marķējuma piešķiršanu
Ritekļa turētājam var piešķirt vairākus RTM, ja
— |
ritekļa turētājam ir oficiāls nosaukums vairākās valodās, |
— |
ritekļa turētājam ir pamatots iemesls savā organizācijā atsevišķi nodalīt dažādus ritekļu parkus. |
Vienotu RTM var piešķirt uzņēmumu grupai, kas
— |
pieder pie vienotas korporatīvas struktūras, kurā viena organizācija ir norīkota un pilnvarota risināt visus jautājumus pārējo organizāciju vārdā, |
— |
ir pilnvarojusi vienu atsevišķu juridisko personu risināt visus jautājumus šīs uzņēmumu grupas vārdā, un šādā gadījumā minētā juridiskā persona ir turētājs. |
Ritekļu turētāju marķējumu reģistrs un marķējumu piešķiršanas kārtība
RTM reģistrs ir publisks reģistrs, un to atjaunina reālā laikā.
Pieteikumu RTM saņemšanai iesniedz pieteikuma iesniedzēja valsts kompetentajai iestādei un nosūta centrālajai struktūrai. RTM var izmantot tikai pēc tam, kad centrālā struktūra to ir publicējusi.
RTM turētājam pēc RTM izmantošanas beigām jāinformē valsts kompetentā iestāde, kas nosūta šo informāciju centrālajai struktūrai. RTM anulē, tiklīdz turētājs ir pierādījis, ka visiem attiecīgajiem ritekļiem ir nomainīts marķējums. To atkārtoti nepiešķir 10 gadus, ja vien to atkārtoti nepiešķir tā sākotnējam turētājam vai citam turētājam pēc sākotnējā turētāja pieprasījuma.
RTM var nodot citam turētājam, kas ir sākotnējā turētāja tiesību pārņēmējs. RTM saglabā derīgumu, ja turētājs maina savu nosaukumu uz tādu nosaukumu, kuram nav līdzības ar RTM.
Pirmo RTM sarakstu sagatavo, izmantojot pastāvošos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu saīsinātos apzīmējumus.
RTM piemēro visiem jauniem pēc attiecīgās SITS stāšanās spēkā uzbūvētiem vagoniem. Līdz 2013. gada 31. decembrim jāpanāk esošo vagonu atbilstība RTM marķējumam. Ja ir neatbilstība starp RTM marķējumu uz ritekļa un valsts ritekļu reģistrā reģistrētajiem datiem, valsts ritekļu reģistra ieraksts ir noteicošais.
2. DAĻA. NUMURA UN AR TO SAISTĪTĀ BURTU MARĶĒJUMA UZRAKSTS UZ VIRSBŪVES
Vispārīgi nosacījumi ārējam marķējumam
Lielie burti un cipari, kas veido marķējuma uzrakstus, ir vismaz 80 mm augsti, rakstīti ar sarakstes kvalitātes bezserifa rakstzīmēm. Mazāka augstuma rakstzīmes var izmantot tikai tad, ja marķējumu nav iespējams izvietot citur kā uz ratiņu gareniskajām sijām.
Marķējumu neizvieto augstāk par 2 metriem virs sliežu līmeņa.
Vagoni
Marķējumu uz vagona virsbūves raksta šādi:
23 |
TEN |
80 |
-RFC |
7369 553-4 |
|
Zcs |
|
31 |
TEN |
80 |
-DB |
0691 235-2 |
|
Tanoos |
|
33 |
TEN |
84 |
-ACTS |
4796 100-8 |
|
Slpss |
|
43 |
|
87 |
|
4273 361-3 |
|
Laeks |
|
(Šajā gadījumā, kad uz ritekļa nav norādīts RTM, norāda pilnu nosaukumu un adresi) |
Vagonus, uz kuru virsbūves nav pietiekami daudz vietas šādam marķējumam, jo īpaši platformas vagonus, marķē šādi:
0187 |
3320 |
644-7 |
TEN |
F-SNCF |
Ks |
Ja uz vagona raksta vienu vai vairākus valsts nozīmes marķējuma burtus, šis valsts marķējums jānorāda aiz starptautiskā burtu marķējuma un jāatdala no tā ar defisi.
Pasažieru vagoni un piekabināmie pasažieru ritekļi
Numuru norāda uz katras ritekļa sānsienas šādi:
-SNCF |
61 87 - 7 |
|
B10 tu |
Ritekļa reģistrācijas valsts un tehnisko raksturlielumu marķējumu norāda tieši pirms, aiz vai zem ritekļa numura divpadsmit cipariem.
Pasažieru vagoniem, kam ir vilciena vadītāja kabīne, numuru norāda arī kabīnes iekšpusē.
Lokomotīves, motorvagoni un īpašie ritekļi
Divpadsmit ciparu standarta numurs uz starptautiskā satiksmē izmantojama vilces ritošā sastāva katras sānsienas jānorāda šādi:
91 88 0001323-0
Divpadsmit ciparu standarta numuru norāda arī katras vilces ritošā sastāva kabīnes iekšpusē.
Turētājs var pievienot savu ekspluatācijā izmantojamo numura marķējumu (to parasti veido sērijas numura cipari, ko papildina burtu kods), norādot to ar lielākiem burtiem nekā standarta numuru. Turētājs var izvēlēties vietu, kur norādīt savu numuru.
Piemēri: |
SP 42037 |
ES 64 F4-099 |
88-1323 |
473011 |
|
|
92 51 0042037-9 |
94 80 0189 999-6 |
91 88 0001323-0 |
92 87 473011-0 |
94 79 2 642 185-5 |
Ja nepastāv risks sajaukt dažādus ritošos sastāvus, ko ekspluatē attiecīgajos dzelzceļa tīklos, šos noteikumus var grozīt divpusējos nolīgumos attiecībā uz ritekļiem, kuri jau ir nodoti ekspluatācijā, kad šī SITS stājas spēkā, un kurus izmanto īpašiem pārvadājumiem. Atbrīvojums ir spēkā laikposmā, ko nosaka valsts kompetentās iestādes.
Valsts iestāde var noteikt, ka papildus 12 ciparu ritekļa numuram jāreģistrē valsts burtu kods un RTM.
3. DAĻA. NOTEIKUMI PĀRBAUDES CIPARA NOTEIKŠANAI (12. CIPARS)
Pārbaudes ciparu nosaka šādi:
— |
par to ciparu vērtību, kas pamata numurā atrodas pāra pozīcijās (skaitot no labās puses), pieņem to decimālo vērtību, |
— |
ciparus, kas pamata numurā atrodas nepāra pozīcijās (skaitot no labās puses), reizina ar divi, |
— |
tad aprēķina summu, saskaitot ciparus pāra pozīcijās un visus tos ciparus, kas veido no nepāra pozīcijās esošajiem cipariem iegūtos starpreizinājumus, |
— |
no šīs summas patur vieninieku ciparu, |
— |
saskaitāmais, ar kuru saskaitot vieninieku ciparu, summā iegūtu 10, ir pārbaudes cipars; ja vieninieku cipars ir nulle, arī pārbaudes cipars ir nulle. |
Piemēri
1. |
Summa: 6 + 3 + 1 + 6 + 4 + 8 + 7 + 1 + 8 + 6 + 2 + 0 + 0 = 52 Šīs summas vieninieku cipars ir 2. Tātad pārbaudes cipars ir 8, un pamata numurs kļūst par reģistrācijas numuru 33 84 4796 100-8. |
2. |
Summa: 6 + 1 + 1 + 0 + 1 + 6 + 3 + 4 + 0 + 2 + 9 + 1 + 6 = 40 Šīs summas vieninieku cipars ir 0. Tātad pārbaudes cipars ir 0, un pamata numurs kļūst par reģistrācijas numuru 31 51 3320 198-0. |
4. DAĻA. RITEKĻU REĢISTRĀCIJAS VALSTU KODI (3. UN 4. CIPARS UN SAĪSINĀJUMS)
Informācija par trešām valstīm sniegta tikai informācijai
Valsts |
Valsts burtu kods (6) |
Valsts Ciparu kods |
Uzņēmumi, uz kuriem attiecas teksts kvadrātiekavās 6. un 7. daļā (7) |
Albānija |
AL |
41 |
HSh |
Alžīrija |
DZ |
92 |
SNTF |
Armēnija |
AM (8) |
58 |
ARM |
Austrija |
A |
81 |
ÖBB |
Azerbaidžāna |
AZ |
57 |
AZ |
Baltkrievija |
BY |
21 |
BC |
Beļģija |
B |
88 |
SNCB/NMBS |
Bosnija un Hercegovina |
BIH |
44 |
ŽRS |
50 |
ŽFBH |
||
Bulgārija |
BG |
52 |
BDZ, SRIC |
Ķīna |
RC |
33 |
KZD |
Horvātija |
HR |
78 |
HŽ |
Kuba |
CU (8) |
40 |
FC |
Kipra |
CY |
|
|
Čehijas Republika |
CZ |
54 |
ČD |
Dānija |
DK |
86 |
DSB, BS |
Ēģipte |
ET |
90 |
ENR |
Igaunija |
EST |
26 |
EVR |
Somija |
FIN |
10 |
VR, RHK |
Francija |
F |
87 |
SNCF, RFF |
Gruzija |
GE |
28 |
GR |
Vācija |
D |
80 |
DB, AAE (9) |
Grieķija |
GR |
73 |
CH |
Ungārija |
H |
55 |
MÁV, GySEV/ROeEE (9) |
Irāna |
IR |
96 |
RAI |
Irāka |
IRQ (8) |
99 |
IRR |
Īrija |
IRL |
60 |
CIE |
Izraēla |
IL |
95 |
IR |
Itālija |
I |
83 |
FS, FNME (9) |
Japāna |
J |
42 |
EJRC |
Kazahstāna |
KZ |
27 |
KZH |
Kirgizstāna |
KS |
59 |
KRG |
Latvija |
LV |
25 |
LDZ |
Libāna |
RL |
98 |
CEL |
Lihtenšteina |
LIE (8) |
|
|
Lietuva |
LT |
24 |
LG |
Luksemburga |
L |
82 |
CFL |
Maķedonija (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika) |
MK |
65 |
CFARYM (MŽ) |
Malta |
M |
|
|
Moldova |
MD (8) |
23 |
CFM |
Monako |
MC |
|
|
Mongolija |
MGL |
31 |
MTZ |
Maroka |
MA |
93 |
ONCFM |
Nīderlande |
NL |
84 |
NS |
Ziemeļkoreja |
PRK (8) |
30 |
ZC |
Norvēģija |
N |
76 |
NSB, JBV |
Polija |
PL |
51 |
PKP |
Portugāle |
P |
94 |
CP, REFER |
Rumānija |
RO |
53 |
CFR |
Krievija |
RUS |
20 |
RZD |
Serbija un Melnkalne |
SCG |
72 |
JŽ |
Slovākija |
SK |
56 |
ŽSSK, ŽSR |
Slovēnija |
SLO |
79 |
SŽ |
Dienvidkoreja |
ROK |
61 |
KNR |
Spānija |
E |
71 |
RENFE |
Zviedrija |
S |
74 |
GC, BV |
Šveice |
CH |
85 |
SBB/CFF/FFS, BLS (9) |
Sīrija |
SYR |
97 |
CFS |
Tadžikistāna |
TJ |
66 |
TZD |
Tunisija |
TN |
91 |
SNCFT |
Turcija |
TR |
75 |
TCDD |
Turkmenistāna |
TM |
67 |
TRK |
Ukraina |
UA |
22 |
UZ |
Apvienotā Karaliste |
GB |
70 |
BR |
Uzbekistāna |
UZ |
29 |
UTI |
Vjetnama |
VN (8) |
32 |
DSVN |
5. DAĻA. BURTU MARĶĒJUMS, KAS NORĀDA SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS IESPĒJU
“TEN”– riteklis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
“PPV/PPW”– riteklis, kas atbilst PPV/PPW vai PGW nolīguma prasībām (Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) valstīs)
(oriģinālvalodā – PPV/PPW: ППВ (Правила пользования вагонами в международном сообщении); ПГВ (Правила Пользования Грузовыми Вагонами)).
Piezīmes:
a) |
ritekļi ar marķējumu “TEN” atbilst 6. daļā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam no 0 līdz 3; |
b) |
ritekļi, kam nav piešķirtas ekspluatācijas atļaujas visās dalībvalstīs, jāmarķē, norādot dalībvalstis, kurās tiem ir piešķirtas atļaujas. Atļaujas piešķīrušo dalībvalstu nosaukumi jānorāda atbilstoši kādam no turpmākajiem zīmējumiem, kur D apzīmē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi pirmo atļauju (šajā gadījumā Vāciju), bet F apzīmē otro atļauju piešķīrušo dalībvalsti (šajā gadījumā Franciju). Dalībvalstu kodi ir saskaņā ar 4. daļu. Tas var attiekties tiklab uz ritekļiem, kas atbilst SITS, kā uz ritekļiem, kuri neatbilst SITS. Šie ritekļi atbilst 6. daļā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam 4 vai 8. |
6. DAĻA. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KODI VAGONIEM (1. UN 2. CIPARS)
|
2. cipars 1. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
2. cipars 1. cipars |
||
|
|
Gabarīts |
fiksēts vai maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts vai maināms |
Gabarīts |
|
0 |
ar asīm |
Rezervēts |
SITS un/vai COTIF vagoni (11) [kuru turētājs ir 4. daļā minēts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Neizmanto līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai |
PPW vagoni (maināms gabarīts) |
ar asīm |
0 |
|||||||
1 |
ar ratiņiem |
Nozarē izmantojamie vagoni |
ar ratiņiem |
1 |
||||||||||
2 |
ar asīm |
Rezervēts |
SITS un/vai COTIF vagoni (11) [kuru turētājs ir 4. daļā minēts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] PPW vagoni |
SITS un/vai COTIF vagoni (11) PPW vagoni |
Citi SITS un/vai COTIF vagoni (11) PPW vagoni |
PPW vagoni (fiksēts gabarīts) |
ar asīm |
2 |
||||||
3 |
ar ratiņiem |
ar ratiņiem |
3 |
|||||||||||
Nav SITS, nav COTIF (11) un nav PPW |
4 |
ar asīm (12) |
Dienesta vagoni |
Citi vagoni [kuru turētājs ir 4. daļā minēts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Citi vagoni |
Citi vagoni |
Vagoni ar īpašu numerāciju attiecībā uz tehniskajiem raksturlielumiem |
ar asīm (12) |
4 |
|||||
8 |
ar ratiņiem (12) |
ar ratiņiem (12) |
8 |
|||||||||||
|
|
Satiksme |
Iekšzemes satiksme vai starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
Starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
Iekšzemes satiksme |
Starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
Iekšzemes satiksme |
Starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
Iekšzemes satiksme |
Starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
Iekšzemes satiksme |
Iekšzemes satiksme vai starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
Satiksme |
|
|
1. cipars 2. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
1. cipars 2. cipars |
7. DAĻA. KODI PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU STARPTAUTISKAS SATIKSMES IESPĒJU NORĀDĪŠANAI (1. UN 2. CIPARS)
Uzmanību! Kvadrātiekavās norādīti pārejas nosacījumi, kas RIC noteikumu turpmākās izstrādes gaitā tiks svītroti (sk. vispārīgo piezīmju 3. punktu).
|
Iekšzemes satiksme |
Iekšzemes satiksme vai starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
PPW |
|||||||
2. cipars 1. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
5 |
Ritekļi iekšzemes satiksmei [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu bez gaisa kondicionēšanas (tostarp vagoni automobiļu pārvadāšanai) [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) bez gaisa kondicionēšanas [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Rezervēts |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1672) bez gaisa kondicionēšanas [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Ritekļi ar īpašu numerāciju attiecībā uz tehniskajiem raksturlielumiem |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520), ar maināmiem ratiņiem |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520), ar pielāgojamu asu platumu |
6 |
Dienesta ritekļi, ko neizmanto ieņēmumu gūšanai |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un ar gaisa kondicionēšanu [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Dienesta ritekļi, ko neizmanto ieņēmumu gūšanai [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1672) un ar gaisa kondicionēšanu [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Vagoni automobiļu pārvadāšanai |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu |
|||
7 |
Hermētiski ritekļi ar gaisa kondicionēšanu [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Rezervēts |
Rezervēts |
Hermētiski ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu [kuru turētājs ir 4. daļā minēts RIC dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums] |
Rezervēts |
Citi ritekļi |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
8. DAĻA. VILCES RITOŠĀ SASTĀVA VEIDI (1. UN 2. CIPARS)
Pirmais cipars ir “9”.
Otro ciparu nosaka dalībvalsts. Tas, piemēram, var atbilst pašpārbaudes ciparam, ja šā cipara aprēķināšanā arī izmanto sērijas numuru.
Ja otrais cipars raksturo vilces ritošā sastāva veidu, obligāti jāizmanto šādi kodi.
Kods |
Vispārīgais ritekļa veids |
0 |
Dažādi |
1 |
Elektrolokomotīve |
2 |
Dīzeļlokomotīve |
3 |
Elektrovilciena (ātrgaitas) sekcija [motorvagons vai piekabvagons] |
4 |
Elektrovilciena (izņemot ātrgaitas) sekcija [motorvagons vai piekabvagons] |
5 |
Dīzeļvilciena sekcija [motorvagons vai piekabvagons] |
6 |
Specializēts piekabvagons |
7 |
Manevru elektrolokomotīve |
8 |
Manevru dīzeļlokomotīve |
9 |
Īpašais riteklis |
9. DAĻA. VAGONU STANDARTA CIPARU MARĶĒJUMS (5.–8. CIPARS)
Šajā daļā tabulās norādīts ciparu marķējums, ko veido četri cipari un kas attiecas uz vagona galvenajiem tehniskajiem raksturlielumiem.
Šīs daļas publicēšanai izmanto atsevišķu datu nesēju (elektronisku datni).
10. DAĻA
PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU TEHNISKO RAKSTURLIELUMU KODI (5. UN 6. CIPARS)
|
6. cipars 5. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
Rezervēts |
0 |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Ritekļi ar 1. klases sēdvietām |
1 |
10 kupejas ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
≥ 11 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
Rezervēts |
Rezervēts |
Divas vai trīs asis |
Ritekļi ar 2. klases sēdvietām |
2 |
10 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
11 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
≥ 12 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
Trīs asis |
Divas asis |
Ritekļi ar 1. vai 1./2. klases sēdvietām |
3 |
10 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
11 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
≥ 12 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
Rezervēts |
Divas vai trīs asis |
1. vai 1./2. klases kupeju vagoni |
4 |
10 1./2. klases nodalījumi |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
≤ 9 1./2. klases nodalījumi |
2. klases kupeju vagoni |
5 |
10 nodalījumi |
11 nodalījumi |
≥ 12 nodalījumi |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
6 |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Guļamvagoni |
7 |
10 nodalījumi |
11 nodalījumi |
12 nodalījumi |
Rezervēts |
Rezervēts |
Īpaši projektēti vagoni un bagāžas vagoni |
8 |
Vadības piekabvagons ar visu klašu sēdvietām, ar bagāžas nodalījumu vai bez tā, ar vadītāja kabīni reversīvai kustībai |
Ritekļi ar 1. vai 1./2. klases sēdvietām un bagāžas vai pasta nodalījumu |
Ritekļi ar 2. klases sēdvietām un bagāžas vai pasta nodalījumu |
Rezervēts |
Ritekļi ar visu klašu sēdvietām un īpaši aprīkotām zonām, piemēram, bērnu rotaļu zonu |
9 |
Pasta vagoni |
Bagāžas vagoni ar pasta nodalījumu |
Bagāžas vagoni |
Bagāžas vagoni un divasu vai trīsasu 2. klases ritekļi ar sēdvietām, bagāžas vai pasta nodalījumu |
Bagāžas vagoni ar gaiteni sānos un ar nodalījumu, kas aizzīmogots ar muitas plombu, vai bez šāda nodalījuma |
|
Piezīme. Nodalījumu daļas neņem vērā. Līdzvērtīgu iedalījumu atklātos salontipa vagonos ar centrālu eju iegūst, izdalot pieejamo sēdvietu skaitu ar 6, 8 vai 10 atkarībā no ritekļa uzbūves. |
PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU TEHNISKO RAKSTURLIELUMU KODI (5. UN 6. CIPARS)
|
6. cipars 5. cipars |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
Rezervēts |
0 |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Ritekļi ar 1. klases sēdvietām |
1 |
Rezervēts |
Divstāvu pasažieru vagoni |
≥ 7 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
8 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
9 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
Ritekļi ar 2. klases sēdvietām |
2 |
Tikai OSJD, divstāvu pasažieru vagoni |
Divstāvu pasažieru vagoni |
Rezervēts |
≥ 8 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
9 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
Ritekļi ar 1. vai 1./2. klases sēdvietām |
3 |
Rezervēts |
Divstāvu pasažieru vagoni |
Rezervēts |
≥ 8 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
9 nodalījumi ar gaiteni sānos vai līdzvērtīga atklāta salona telpa ar centrālu eju |
1. vai 1./2. klases kupeju vagoni |
4 |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
≤ 9 1. klases nodalījumi |
2. klases kupeju vagoni |
5 |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
≤ 9 nodalījumi |
Rezervēts |
6 |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Guļamvagoni |
7 |
> 12 nodalījumi |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Rezervēts |
Īpaši projektēti vagoni un bagāžas vagoni |
8 |
Pasažieru vagoni ar visu klašu sēdvietām un kupejām, ar bāra vai bufetes zonu |
Divstāvu galvas vagoni ar visu klašu sēdvietām, ar bagāžas nodalījumu vai bez tā, ar vadītāja kabīni reversīvai kustībai |
Restorānvagoni vai pasažieru vagoni ar bāra vai bufetes zonu, ar bagāžas nodalījumu |
Restorānvagoni |
Citi īpaši pasažieru vagoni (konferenču, diskotēku, bāra, kino, video, sanitārie pasažieru vagoni) |
9 |
Divasu vai trīsasu bagāžas vagoni ar pasta nodalījumu |
Rezervēts |
Divasu vai trīsasu vagoni automobiļu pārvadāšanai |
Vagoni automobiļu pārvadāšanai |
Dienesta ritekļi |
|
Piezīme. Nodalījumu daļas neņem vērā. Līdzvērtīgu iedalījumu atklātos salontipa vagonos ar centrālu eju iegūst, izdalot pieejamo sēdvietu skaitu ar 6, 8 vai 10 atkarībā no ritekļa uzbūves. |
KODI PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU VISPĀRĪGAJAM RAKSTUROJUMAM (7. UN 8. CIPARS)
Energoapgāde Maksimālais ātrums |
8. cipars 7. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||||||||
< 120 km/h |
0 |
Visi spriegumi (17) |
Rezervēts |
3 000 V~ + 3 000 V = |
1 000 V~ (17) |
Rezervēts |
1 500 V~ |
Citi spriegumi, izņemot 1 000 V, 1 500 V, 3 000 V |
1 500 V~ + 1 500 V = |
3 000 V = |
Rezervēts |
||||||||
1 |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
Rezervēts |
1 500 V~ + 1 500 V = + tvaiks (15) |
3 000 V = + tvaiks (15) |
3 000 V = + tvaiks (15) |
||||||||||
2 |
Tvaiks (15) |
Tvaiks (15) |
3 000 V~ + 3 000 V = + tvaiks (15) |
Tvaiks (15) |
3 000 V~ + 3 000 V = + tvaiks (15) |
Tvaiks (15) |
3 000 V~ + 3 000 V =1 500 V~ + tvaiks (15) |
1 500 V~ + tvaiks (15) |
1 500 V~ + tvaiks (15) |
A (15) |
|||||||||
121 līdz 140 km/h |
3 |
Visi spriegumi |
Rezervēts |
1 000 V~ + 3 000 V = |
1 000 V~ |
1 000 V~ + 1 500 V~ + 1 500 V = |
1 500 V~ + 1 500 V = |
3 000 V = |
3 000 V = |
||||||||||
4 |
Visi spriegumi + tvaiks (15) |
Visi spriegumi + tvaiks (15) |
1 500 V~ + 1 500 V = |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
3 000 V~ + 3 000 V = |
1 500 V~ + 1 500 V = + tvaiks (15) |
3 000 V = + tvaiks (15) |
Rezervēts |
|||||||||||
5 |
Visi spriegumi + tvaiks (15) |
Visi spriegumi + tvaiks (15) |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
Rezervēts |
1 500 V~ + tvaiks (15) |
Citi spriegumi, izņemot 1 000 V, 1 500 V, 3 000 V |
1 500 V~ + 1 500 V = + tvaiks (15) |
Rezervēts |
Rezervēts |
||||||||||
6 |
Tvaiks (15) |
Rezervēts |
3 000 V~ + 3 000 V = |
Rezervēts |
3 000 V~ + 3 000 V = |
Rezervēts |
Tvaiks (15) |
Rezervēts |
Rezervēts |
A (15) |
|||||||||
141 līdz 160 km/h |
7 |
Visi spriegumi (17) |
Visi spriegumi |
1 000 V~ (17) |
1 500 V~ + 1 500 V = |
1 000 V~ |
1 500 V~ |
1 500 V~ + 1 500 V = |
3 000 V = |
3 000 V = |
|||||||||
8 |
Visi spriegumi + tvaiks (15) |
3 000 V~ + 3 000 V = |
Rezervēts |
1 000 V~ + tvaiks (15) |
3 000 V~ + 3 000 V = |
Citi spriegumi, izņemot 1 000 V, 1 500 V, 3 000 V |
A (15) G (16) |
||||||||||||
> 160 km/h |
9 |
Visi spriegumi |
Visi spriegumi + tvaiks (15) |
1 000 V~ + 1 500 V~ |
1 000 V~ |
1 000 V~ |
Rezervēts |
1 500 V~ + 1 500 V = |
3 000 V = |
A (15) G (16) |
|||||||||
|
11. DAĻA
ĪPAŠO RITEKĻU TEHNISKO RAKSTURLIELUMU KODI (6.–8. CIPARS)
Īpašo ritekļu atļautais ātrums (6. cipars)
Klasifikācija |
Pašgājēja braukšanas ātrums |
||||
≥ 100 km/h |
< 100 km/h |
0 km/h |
|||
Var iekļaut vilciena sastāvā |
V ≥ 100 km/h |
Pašgājējs |
1 |
2 |
|
Nav pašgājējs |
|
|
3 |
||
V < 100 km/h un/vai ierobežojumi (18) |
Pašgājējs |
|
4 |
|
|
Nav pašgājējs |
|
|
5 |
||
Nevar iekļaut vilciena sastāvā |
Pašgājējs |
|
6 |
|
|
Nav pašgājējs |
|
|
7 |
||
Pašgājējs dzelzceļa riteklis/autotransporta līdzeklis, ko var iekļaut vilciena sastāvā (19) |
|
8 |
|
||
Pašgājējs dzelzceļa riteklis/autotransporta līdzeklis, ko nevar iekļaut vilciena sastāvā (19) |
|
9 |
|
||
Dzelzceļa riteklis/autotransporta līdzeklis, kas nav pašgājējs (19) |
|
|
0 |
ĪPAŠO RITEKĻU VEIDI UN PAVEIDI (7. UN 8. CIPARS)
7. cipars |
8. cipars |
Ritekļi/mehānismi |
1 Infrastruktūra un virsbūve |
1 |
Vilciens sliežu ceļa ierīkošanai un atjaunināšanai |
2 |
Pārmiju un krustojumu ierīkošanas iekārtas |
|
3 |
Vilciens sliežu ceļa rekonstrukcijai |
|
4 |
Balasta izņemšanas mašīna |
|
5 |
Zemes darbu mašīna |
|
6 |
||
7 |
|
|
8 |
|
|
9 |
Dzelzceļa celtnis (izņemot ritekļu novietošanai atpakaļ uz sliedēm) |
|
0 |
Citi vai vispārīgi |
|
2 Sliežu ceļš |
1 |
Sliežu ceļa posmu lieljaudas blietēšanas mašīna |
2 |
Citas sliežu ceļa posmu blietēšanas mašīnas |
|
3 |
Blietēšanas mašīna ar stabilizāciju |
|
4 |
Pārmiju un krustojumu blietēšanas mašīna |
|
5 |
Balasta arkls |
|
6 |
Stabilizēšanas mašīna |
|
7 |
Slīpēšanas un metināšanas mašīna |
|
8 |
Daudzfunkciju mašīna |
|
9 |
Sliežu ceļa pārbaudes vagons |
|
0 |
Citi |
|
3 Gaisvadu līnija |
1 |
Daudzfunkciju mašīna |
2 |
Liekšanas un atliekšanas mašīna |
|
3 |
Mastu uzstādīšanas mašīna |
|
4 |
Mašīna kabeļu rituļu pārvadāšanai |
|
5 |
Gaisvadu līnijas nostiepšanas mašīna |
|
6 |
Mašīna ar paceļamu darba platformu un mašīna ar sastatnēm |
|
7 |
Tīrīšanas vilciens |
|
8 |
Eļļošanas vilciens |
|
9 |
Gaisvadu līnijas pārbaudes vagons |
|
0 |
Citi |
|
4 Būves |
1 |
Seguma ierīkošanas mašīna |
2 |
Tiltu pārbaudes platforma |
|
3 |
Tuneļu pārbaudes platforma |
|
4 |
Gāzu attīrīšanas mašīna |
|
5 |
Ventilācijas mašīna |
|
6 |
Mašīna ar paceļamu darba platformu vai ar sastatnēm |
|
7 |
Tuneļu apgaismošanas mašīna |
|
8 |
|
|
9 |
|
|
0 |
Citi |
|
5 Iekraušana, izkraušana un dažādi pārvadājumi |
1 |
Sliežu iekraušanas/izkraušanas un pārvadāšanas mašīna |
2 |
Balasta, grants utt. iekraušanas/ izkraušanas un pārvadāšanas mašīna. |
|
3 |
||
4 |
||
5 |
Gulšņu iekraušanas/izkraušanas un pārvadāšanas mašīna |
|
6 |
||
7 |
||
8 |
Pārmiju pievadu utt. iekraušanas/ izkraušanas un pārvadāšanas mašīna |
|
9 |
Citu materiālu iekraušanas/ izkraušanas un pārvadāšanas mašīna |
|
0 |
Citi |
|
6 Mērījumi |
1 |
Zemes darbu kontroles un mērījumu vagons |
2 |
Sliežu ceļu kontroles un mērījumu vagons |
|
3 |
Gaisvadu līniju kontroles un mērījumu vagons |
|
4 |
Gabarītu kontroles un mērījumu vagons |
|
5 |
Signalizācijas kontroles un mērījumu vagons |
|
6 |
Telekomunikāciju kontroles un mērījumu vagons |
|
7 |
|
|
8 |
|
|
9 |
|
|
0 |
Citi |
|
7 Avārijas |
1 |
Avārijas celtnis |
2 |
Avārijas vilces vagons |
|
3 |
Avārijas vilciens tuneļiem |
|
4 |
Avārijas vagons |
|
5 |
Ugunsdzēsības vagons |
|
6 |
Sanitārais riteklis |
|
7 |
Aprīkojuma vagons |
|
8 |
|
|
9 |
|
|
0 |
Citi |
|
8 Vilce, transports, energoapgāde utt. |
1 |
Vilces vienības |
2 |
||
3 |
Transporta vagons (izņemot 59) |
|
4 |
Motorvagons |
|
5 |
Drezīna/motorizēts vagons |
|
6 |
||
7 |
Betonētājvilciens |
|
8 |
|
|
9 |
|
|
0 |
Citi |
|
9 Vide |
1 |
Pašgājējs sniega arkls |
2 |
Piekabināms sniega arkls |
|
3 |
Sniega slota |
|
4 |
Atledošanas mašīna |
|
5 |
Nezāļu iznīcināšanas mašīna |
|
6 |
Sliežu tīrīšanas mašīna |
|
7 |
|
|
8 |
|
|
9 |
|
|
0 |
Citi |
|
0 Dzelzceļš/autoceļi |
1 |
1. kategorijas dzelzceļa/autoceļu mašīna |
2 |
||
3 |
2. kategorijas dzelzceļa/autoceļu mašīna |
|
4 |
||
5 |
3. kategorijas dzelzceļa/autoceļu mašīna |
|
6 |
||
7 |
4. kategorijas dzelzceļa/autoceļu mašīna |
|
8 |
||
9 |
|
|
0 |
Citi |
12. DAĻA. BURTU MARĶĒJUMS VAGONIEM, IZŅEMOT VAGONUS AR ŠARNĪRA SAKABI UN VAGONU SEKCIJAS
KATEGORIJAS DEFINĪCIJA UN INDEKSA BURTI
1. Svarīgas piezīmes
Pievienotajās tabulās:
— |
metros norādītā informācija attiecas uz vagonu iekšējo garumu (lu), |
— |
tonnās norādītā informācija (tu) attiecas uz maksimāli pieļaujamo slodzi, kas norādīta attiecīgā vagona kraušanas tabulā; šo slodzi nosaka saskaņā ar paredzētajām procedūrām. |
2. Visām kategorijām kopīgi starptautiskas nozīmes indeksa burti
q |
elektriskās apsildes caurule, kurai var piegādāt visu atzīto spriegumu strāvu |
|
elektriskās apsildes caurule un instalācija, kurām var piegādāt visu atzīto spriegumu strāvu |
s |
vagoni, kam atļauts braukt saskaņā ar “s” nosacījumiem (sk. ritošā sastāva SITS B pielikumu) |
ss |
vagoni, kam atļauts braukt saskaņā ar “ss” nosacījumiem (sk. ritošā sastāva SITS B pielikumu) |
3. Valsts nozīmes indeksa burti
t, u, v, w, x, y, z
Šo burtu vērtību nosaka katra dalībvalsts.
KATEGORIJAS BURTS E – PUSVAGONS (VAĻĒJS VAGONS AR AUGSTIEM BORTIEM)
Standarta vagons |
Parastā tipa vagons ar gāzēja pievienošanas ierīcēm sānos un galos, ar līdzenu grīdu, ar 2 asīm: lu ≥ 7,70 m; 25 t ≤ tu ≤ 30 t, ar 4 asīm: lu ≥ 12 m; 50 t ≤ tu ≤ 60 t, ar 6 vai vairāk asīm: lu ≥ 12 m; 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
|
c |
ar grīdas lūkām (20) |
|
k |
ar 2 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|
kk |
ar 2 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|
l |
bez gāzēja pievienošanas ierīcēm sānos |
|
ll |
bez grīdas lūkām (21) |
|
m |
ar 2 asīm: lu < 7,70 m ar 4 vai vairāk asīm: lu < 12 m |
|
mm |
ar 4 vai vairāk asīm: lu > 12 m (21) |
|
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
|
o |
bez gāzēja pievienošanas ierīcēm galos |
|
p |
ar vietu bremzētājam (21) |
KATEGORIJAS BURTS F– PUSVAGONS (VAĻĒJS VAGONS AR AUGSTIEM BORTIEM)
Standarta vagons |
Speciāla tipa vagons ar 2 asīm: 25 t ≤ tu ≤ 30 t ar 3 asīm: 25 t ≤ tu ≤ 40 t ar 4 asīm: 50 t ≤ tu ≤ 60 t ar 6 vai vairāk asīm: 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
b |
lielas ietilpības ar asīm (ietilpība > 45 m3) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
c |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no augšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
cc |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no apakšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
k |
ar 2 vai 3 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
kk |
ar 2 vai 3 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
l |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no augšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ll |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no apakšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 3 vai vairāk asīm: tu > 40 t ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
o |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
oo |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
p |
ar beramkravu aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pp |
ar beramkravu aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (22) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ppp |
ar vietu bremzētājam (23) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
KATEGORIJAS BURTS G – SEGTS VAGONS
Standarta vagons |
Parastā tipa vagons ar vismaz 8 ventilācijas atverēm, ar 2 asīm: 9 m ≤ lu < 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 30 t ar 4 asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; 50 t ≤ tu ≤ 60 t ar 6 vai vairāk asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
||||
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
|||
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
||||
b |
lielas ietilpības:
|
||||
bb |
ar 4 asīm: lu > 18 m (24) |
||||
g |
graudiem |
||||
h |
augļiem un dārzeņiem (25) |
||||
k |
ar 2 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
||||
kk |
ar 2 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
||||
l |
ar mazāk nekā 8 ventilācijas atverēm |
||||
ll |
ar paplašinātām durvju ailām (24) |
||||
m |
ar 2 asīm: lu < 9 m ar 4 vai vairāk asīm: lu < 15 m |
||||
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
||||
o |
ar 2 asīm: lu < 12 m un lietderīgo ietilpību ≥ 70 m3 |
||||
p |
ar vietu bremzētājam (24) |
KATEGORIJAS BURTS H – SEGTS VAGONS
Standarta vagons |
Speciāla tipa vagons ar 2 asīm: 9 m ≤ lu ≤ 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 28 t ar 4 asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; 50 t ≤ tu ≤ 60 t ar 6 vai vairāk asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
|
b |
ar 2 asīm: 12 m ≤ lu ≤ 14 m un lietderīgo ietilpību ≥ 70 m3 (26) ar 4 vai vairāk asīm: 18 m ≤ lu < 22 m |
|
bb |
ar 2 asīm: lu ≥ 14m ar 4 vai vairāk asīm: lu ≥ 22 m |
|
c |
ar gala durvīm |
|
cc |
ar gala durvīm un automobiļu pārvadāšanai aprīkotu iekšpusi |
|
d |
ar grīdas lūkām |
|
dd |
ar gāžamu virsbūvib (27) |
|
e |
ar 2 stāviem |
|
ee |
ar 3 vai vairāk stāviem |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (26) |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) (26) |
|
g |
graudiem |
|
gg |
cementam (27) |
|
h |
augļiem un dārzeņiem (28) |
|
hh |
minerālmēslojumam (27) |
|
i |
ar atveramām vai bīdāmām sienām |
|
ii |
ar īpaši izturīgām atveramām vai bīdāmām sienām (29) |
|
k |
ar 2 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|
kk |
ar 2 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|
l |
ar pārvietojamām starpsienām (30) |
|
ll |
ar nostiprināmām pārvietojamām starpsienām (27) |
|
m |
ar 2 asīm: lu < 9 m ar 4 vai vairāk asīm: lu < 15 m |
|
mm |
ar 4 vai vairāk asīm: lu > 18 m (27) |
|
n |
ar 2 asīm: tu > 28 t ar 4 asīm: tu < 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
|
o |
ar 2 asīm: lu 12 m < 14 m un lietderīgo ietilpību ≥ 70 m3 |
|
p |
ar vietu bremzētājam (27) |
KATEGORIJAS BURTS I – VAGONS AR TEMPERATŪRAS KONTROLI
Standarta vagons |
Refrižeratorvagons ar IN klases termoizolāciju, ar motorizētu ventilāciju, režģiem un ledus tvertni ≥ 3,5 m3 ar 2 asīm: 19 m2 ≤ grīdas platība < 22 m2; 15 t ≤ tu ≤ 25 t ar 4 asīm: grīdas platība ≥ 39 m2; 30 t ≤ tu ≤ 40 t |
|
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
b |
ar 2 asīm un lielu grīdas platību: 22 m2 ≤ grīdas platība ≤ 27 m2 |
|
bb |
ar 2 asīm un īpaši lielu grīdas platību: grīdas platība > 27 m2 |
|
c |
ar gaļas āķiem |
|
d |
zivīm |
|
e |
ar elektrisku ventilāciju |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
||
gg |
dzesētājs ar sašķidrinātu gāzi (31) |
|
h |
ar IR klases termoizolāciju |
|
i |
mehānisko dzesēšanu nodrošina pavadoša tehniskā vagona iekārtas (31) (32) (33) |
|
ii |
||
k |
ar 2 asīm: tu > 15 t ar 4 asīm: tu < 30 t |
|
l |
||
m |
ar 2 asīm: grīdas platība < 19 m2 ar 4 asīm: grīdas platība < 39 m2 |
|
mm |
ar 4 asīm: grīdas platība ≥ 39 m2 (35) |
|
n |
ar 2 asīm: tu > 25 t ar 4 asīm; tu > 40 t |
|
o |
ar ledus tvertnēm, kuru ietilpība nepārsniedz 3,5 m3 (34) |
|
p |
bez režģiem |
|
Piezīme. Slēgto refrižeratorvagonu grīdas platību vienmēr nosaka, ņemot vērā ledus tvertņu izmantošanu. |
KATEGORIJAS BURTS K – DIVASU PLATFORMAS VAGONS
Standarta vagons |
Parastā tipa vagons ar nolaižamiem bortiem un īsiem statņiem lu ≥ 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 30 t |
|
Indeksa burti |
b |
ar gariem statņiem |
g |
aprīkots konteineru pārvadāšanai (36) |
|
i |
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem gala bortiem (37) |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
k |
tu < 20 t |
|
kk |
20 t ≤ tu < 25 t |
|
l |
bez balstiem |
|
m |
9 m ≤ lu < 12 m |
|
mm |
lu < 9 m |
|
n |
tu > 30 t |
|
o |
ar nenoņemamiem sānu bortiem |
|
p |
bez sānu bortiem (37) |
|
pp |
ar noņemamiem sānu bortiem |
KATEGORIJAS BURTS L – DIVASU PLATFORMAS VAGONS
Standarta vagons |
Speciāla tipa vagons, lu ≥ 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 30 t |
|
Indeksa burti |
b |
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja izmēra konteineru nostiprināšanai (pa) (38) |
c |
ar šarnīrveida balstu (38) |
|
d |
aprīkots automobiļu pārvadāšanai, vienklāja (38) |
|
e |
automobiļu pārvadāšanai, daudzklājua (38) |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
||
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (38) (40) |
|
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (38) (40) |
|
i |
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem gala bortiem (38) |
|
ii |
ar īpaši izturīgu noņemamu metāla pārsegu (41) un nenoņemamiem gala bortiem (38) |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
k |
tu < 20 t |
|
kk |
20 t ≤ tu < 25 t |
|
l |
bez statņiem (38) |
|
m |
9 m ≤ lu < 12 m |
|
mm |
lu < 9 m |
|
n |
tu > 30 t |
|
p |
bez sānu bortiem (38) |
KATEGORIJAS BURTS O – JAUKTS PLATFORMAS UN PUSVAGONS
Standarta vagons |
Parastā tipa vagons ar 2 vai 3 asīm, nolaižamiem sānu vai gala bortiem un statņiem, ar 2 asīm: lu ≥ 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 30 t, ar 3 asīm: lu ≥ 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 40 t |
|
Indeksa burti |
a |
ar 3 asīm |
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
k |
tu < 20 t |
|
kk |
20 t ≤ tu < 25 t |
|
l |
bez statņiem |
|
m |
9 m ≤ lu < 12 m |
|
mm |
lu < 9 m |
|
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 3 asīm: tu > 40 t |
KATEGORIJAS BURTS R – PLATFORMAS VAGONS AR RATIŅIEM
Standarta vagons |
Parastā tipa vagons ar nolaižamiem gala bortiem un statņiem, 18 m ≤ lu < 22 m; 50 t ≤ tu ≤ 60 t |
|
Indeksa burti |
b |
lu ≥ 22 m |
e |
ar nolaižamiem sānu bortiem |
|
g |
aprīkots konteineru pārvadāšanai (42) |
|
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (43) |
|
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (43) |
|
i |
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem gala bortiem (44) |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
k |
tu < 40 t |
|
kk |
40 t ≤ tu < 50 t |
|
l |
bez statņiem |
|
m |
15 m ≤ lu < 18 m |
|
mm |
lu < 15 m |
|
n |
tu > 60 t |
|
o |
ar nenoņemamiem gala bortiem, kuru augstums nepārsniedz 2 m |
|
oo |
ar nenoņemamiem gala bortiem, kuru augstums pārsniedz 2 m (44) |
|
p |
bez nolaižamiem gala bortiem (44) |
|
pp |
ar noņemamiem sānu bortiem |
KATEGORIJAS BURTS S – PLATFORMAS VAGONS AR RATIŅIEM
Standarta vagons |
Speciāla tipa vagons ar 4 asīm: lu ≥ 18 m; 50 t ≤ tu ≤ 60 t ar 6 vai vairāk asīm: lu ≥ 22 m; 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|
Indeksa burti |
a |
ar 6 asīm (2 trīsasu ratiņi) |
aa |
ar 8 vai vairāk asīm |
|
aaa |
ar 4 asīm (2 divasu ratiņi) (45) |
|
b |
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja izmēra konteineru nostiprināšanai (pa) (46) |
|
c |
ar šarnīrveida balstu (46) |
|
d |
||
e |
automobiļu pārvadāšanai, daudzklāju (46) |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
aprīkots konteineru pārvadāšanai, kravas kopējais garums > 60’ (izņemot pa) (46) (47) (48) |
|
gg |
aprīkots konteineru pārvadāšanai, kravas kopējais garums > 60’ (izņemot pa) (46) (47) (48) |
|
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (46) (49) |
|
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (46) (49) |
|
i |
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem gala bortiem (46) |
|
ii |
ar īpaši izturīgu noņemamu metāla pārsegu (50) un nenoņemamiem gala bortiem (46) |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
k |
ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|
kk |
ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|
l |
bez statņiem (46) |
|
m |
ar 4 asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; ar 6 vai vairāk asīm: 18 m ≤ lu < 22 m |
|
mm |
ar 4 asīm: lu < 15 m ar 6 vai vairāk asīm: lu < 18 m |
|
mmm |
ar 4 asīm : lu ≥ 22 m (45) |
|
n |
ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
|
p |
bez sānu bortiem (46) |
KATEGORIJAS BURTS T – VAGONS AR ATVERAMU JUMTU
Standarta vagons |
ar 2 asīm: 9 m ≤ lu < 12 m; 25 t ≤ tu ≤ 30 t ar 4 asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; 50 t ≤ tu ≤ 60 t ar 6 vai vairāk asīm: 15 m ≤ lu < 18 m; 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
b |
lielas ietilpības: ar 2 asīm: lu ≥ 12 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
c |
ar gala durvīm |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
d |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no augšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
dd |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no apakšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
e |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
g |
graudiem |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
i |
ar atveramām sienām (51) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
j |
ar amortizācijas ierīci |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
k |
ar 2 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
kk |
ar 2 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
l |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no augšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ll |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no apakšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
m |
ar 2 asīm: lu < 9 m ar 4 vai vairāk asīm: lu < 15 m (52) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
o |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
oo |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
p |
ar aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pp |
ar aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (51) (52) (53) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
KATEGORIJAS BURTS U – SPECIĀLU TIPU VAGONI
Standarta vagons |
Vagoni, kas neietilpst F, H, L, S un Z kategorijā, ar 2 asīm: 25 t ≤ tu ≤ 30 t ar 3 asīm: 25 t ≤ tu ≤ 40 t ar 4 asīm: 50 t ≤ tu ≤ 60t ar 6 vai vairāk asīm: 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
c |
ar izkraušanu zem spiediena |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
d |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no augšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
dd |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no apakšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
f |
piemēroti satiksmei ar Lielbritāniju |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ff |
piemēroti satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
fff |
piemēroti satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
g |
graudiem |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
i |
aprīkoti tādu priekšmetu pārvadāšanai, kas pārsniegtu gabarītu, ja tos iekrautu parastā tipa vagonos (55) (56) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
k |
ar 2 vai 3 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
kk |
ar 2 vai 3 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
l |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no augšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ll |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no apakšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 3 asīm: tu > 40 t ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t (56) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
o |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
oo |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
p |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pp |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (54) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
KATEGORIJAS BURTS Z – CISTERNVAGONS
Standarta vagons |
ar metāla korpusu, šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, ar 2 asīm: 25 t ≤ lu ≤ 30 t, ar 3 asīm: 25 t ≤ tu ≤ 40 t, ar 4 asīm: 50 t ≤ tu ≤ 60 t, ar 6 vai vairāk asīm: 60 t ≤ tu ≤ 75 t |
|
Indeksa burti |
a |
ar 4 asīm |
aa |
ar 6 vai vairāk asīm |
|
b |
naftas produktiem (57) |
|
c |
ar izkraušanu zem spiediena (58) |
|
d |
pārtikas un ķīmiskiem produktiem (57) |
|
e |
aprīkots ar sildierīcēm |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
sašķidrinātu vai zem spiediena izšķīdinātu saspiestu gāzu pārvadāšanai (58) |
|
i |
nemetāliska materiāla tvertne |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
k |
ar 2 vai 3 asīm: tu < 20 t ar 4 asīm: tu < 40 t ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t |
|
kk |
ar 2 vai 3 asīm: 20 t ≤ tu < 25 t ar 4 asīm: 40 t ≤ tu < 50 t ar 6 vai vairāk asīm: 50 t ≤ tu < 60 t |
|
n |
ar 2 asīm: tu > 30 t ar 3 asīm: tu > 40 t ar 4 asīm: tu > 60 t ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t |
|
p |
ar vietu bremzētājam (57) |
BURTU MARĶĒJUMS VAGONIEM AR ŠARNĪRA SAKABI UN VAGONU SEKCIJĀM
KATEGORIJAS DEFINĪCIJA UN INDEKSA BURTI
1. Svarīgas piezīmes
Pievienotajās tabulās metros norādītā informācija attiecas uz vagonu iekšējo garumu (lu).
2. Visām kategorijām kopīgi starptautiskas nozīmes indeksa burti
q |
elektriskās apsildes caurule, kurai var piegādāt visu atzīto spriegumu strāvu |
|
elektriskās apsildes caurule un instalācija, kurām var piegādāt visu atzīto spriegumu strāvu |
s |
vagoni, kam atļauts braukt saskaņā ar “s” nosacījumiem (sk. ritošā sastāva SITS B pielikumu) |
ss |
vagoni, kam atļauts braukt saskaņā ar “ss” nosacījumiem (sk. ritošā sastāva SITS B pielikumu) |
3. Valsts nozīmes indeksa burti
t, u, v, w, x, y, z
Šo burtu vērtību nosaka katra dalībvalsts.
KATEGORIJAS BURTS F – PUSVAGONS (VAĻĒJS VAGONS AR AUGSTIEM BORTIEM)
Standarta vagons |
Vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija, ar asīm, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Indeksa burti |
a |
ar ratiņiem |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
c |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no augšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
cc |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no apakšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
E |
ar 3 vienībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ee |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
l |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no augšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ll |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no apakšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
o |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
oo |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
p |
ar beramkravu aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pp |
ar beramkravu aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (59) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
rr |
vagonu sekcija |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
KATEGORIJAS BURTS H – SEGTS VAGONS
Standarta vagons |
Vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija, ar asīm, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|
Indeksa burti |
a |
ar ratiņiem |
c |
ar gala durvīm |
|
cc |
ar gala durvīm un automobiļu pārvadāšanai aprīkotu iekšpusi |
|
d |
ar grīdas lūkām |
|
e |
ar 3 vienībām |
|
ee |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
graudiem |
|
h |
augļiem un dārzeņiem (60) |
|
i |
ar atveramām vai bīdāmām sienām |
|
ii |
ar īpaši izturīgām atveramām vai bīdāmām sienām (61) |
|
l |
ar pārvietojamām starpsienām (62) |
|
ll |
ar nostiprināmām pārvietojamām starpsienāmc (62) |
|
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|
rr |
sekcija |
KATEGORIJAS BURTS I – VAGONS AR TEMPERATŪRAS KONTROLI
Standarta vagons |
Refrižeratorvagons ar IN klases termoizolāciju, ar motorizētu ventilāciju, režģiem un ledus tvertni ≥ 3,5 m3 vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija ar asīm, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|
Indeksa burti |
a |
ar ratiņiem |
c |
ar gaļas āķiem |
|
d |
zivīm |
|
e |
ar elektrisku ventilāciju |
|
ee |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
ar mehānisko dzesēšanu (63) |
|
gg |
dzesētājs ar sašķidrinātu gāzi (63) |
|
h |
ar IR klases termoizolāciju |
|
i |
mehānisko dzesēšanu nodrošina pavadoša tehniskā vagona iekārtas (63) (64) |
|
ii |
||
l |
||
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|
o |
ar ledus tvertnēm, kuru ietilpība nepārsniedz 3,5 m3 (65) |
|
oo |
ar 3 vienībām |
|
p |
bez režģiem |
|
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|
rr |
vagonu sekcija |
KATEGORIJAS BURTS L – PLATFORMAS VAGONS AR ATSEVIŠĶĀM ASĪM
Standarta vagons |
Vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|
Indeksa burti |
a |
vagons ar šarnīra sakabi |
aa |
vagonu sekcija |
|
b |
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja izmēra konteineru nostiprināšanai (pa) (66) |
|
c |
ar šarnīrveida balstu (66) |
|
d |
aprīkots automobiļu pārvadāšanai, vienklāja (66) |
|
e |
automobiļu pārvadāšanai, daudzklāju (66) |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
||
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (66) (68) |
|
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (66) (68) |
|
i |
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem gala bortiem (66) |
|
ii |
ar īpaši izturīgu noņemamu metāla pārsegu (69) un nenoņemamiem gala bortiem (66) |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
l |
bez statņiem (66) |
|
m |
ar 2 vienībām: 18 m ≤ lu < 22 m |
|
mm |
ar 2 vienībām: lu < 18 m |
|
o |
ar 3 vienībām |
|
oo |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|
p |
bez sānu bortiem (66) |
|
r |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
KATEGORIJAS BURTS S – PLATFORMAS VAGONS AR RATIŅIEM
Standarta vagons |
Vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|
Indeksa burti |
b |
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja izmēra konteineru nostiprināšanai (pa) (70) |
c |
ar šarnīrveida balstu (70) |
|
d |
||
e |
automobiļu pārvadāšanai, daudzklāju (70) |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
aprīkots konteineru pārvadāšanai, kravas kopējais garums ≤ 60’ (izņemot pa) (70) (71) (72) |
|
gg |
aprīkots konteineru pārvadāšanai, kravas kopējais garums > 60’ (izņemot pa) (70) (71) (72) |
|
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (70) (73) |
|
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai (70) (73) |
|
i |
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem gala bortiem (70) |
|
ii |
ar īpaši izturīgu noņemamu metāla pārsegu (70) un nenoņemamiem gala bortiem (74) |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
l |
bez statņiem (70) |
|
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|
o |
ar 3 vienībām |
|
oo |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|
p |
bez sānu bortiem (70) |
|
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|
rr |
vagonu sekcija |
KATEGORIJAS BURTS T – VAGONS AR ATVERAMU JUMTU
Standarta vagons |
Vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija, ar asīm, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Indeksa burti |
a |
ar ratiņiem |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
b |
ar brīvu durvju augstumu > 1,90 m (75) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
c |
ar gala durvīm |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
d |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no augšas (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
dd |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no apakšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
e |
ar 3 vienībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ee |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
g |
graudiem |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
h |
aprīkots horizontāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
hh |
aprīkots vertikāli nostiprinātu tērauda rituļu pārvadāšanai |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
i |
ar atveramām sienām (75) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
j |
ar amortizācijas ierīci |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
l |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no augšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ll |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no apakšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
o |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
oo |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
p |
ar aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pp |
ar aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (75) (76) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
rr |
vagonu sekcija |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
KATEGORIJAS BURTS U – SPECIĀLU TIPU VAGONI
Standarta vagons |
Vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija, ar asīm, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Indeksa burti |
a |
ar ratiņiem |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
e |
ar 3 vienībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ee |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
c |
ar izkraušanu zem spiediena |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
d |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no augšas (77) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
dd |
ar kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā pārmaiņus no katras sānu puses, no apakšas (77) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
f |
piemēroti satiksmei ar Lielbritāniju |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ff |
piemēroti satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
fff |
piemēroti satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
g |
graudiem |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
i |
aprīkoti tādu priekšmetu pārvadāšanai, kas pārsniegtu gabarītu, ja tos iekrautu parastos vagonos (78) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
l |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no augšas (78) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ll |
ar beramkravu izkraušanu pašplūsmas režīmā vienlaikus no abām sānu pusēm, no apakšas (78) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
o |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšasa (78) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
oo |
ar beramkravu aksiālu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (77) (78) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
p |
ar aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no augšas (77) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pp |
ar aksiālu kontrolētu izkraušanu pašplūsmas režīmā no apakšas (77) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
rr |
vagonu sekcija |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
KATEGORIJAS BURTS Z – CISTERNVAGONS
Standarta vagons |
ar metāla korpusu, šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, vagons ar šarnīra sakabi vai vagonu sekcija ar asīm, ar 2 vienībām, 22 m ≤ lu < 27 m |
|
Indeksa burti |
a |
ar ratiņiem |
c |
ar izkraušanu zem spiediena (79) |
|
e |
aprīkots ar sildierīcēm |
|
f |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju |
|
ff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai caur tuneli) |
|
fff |
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi) |
|
g |
sašķidrinātu vai zem spiediena izšķīdinātu saspiestu gāzu pārvadāšanai (79) |
|
i |
nemetāliska materiāla tvertne |
|
j |
ar amortizācijas ierīci |
|
m |
ar 2 vienībām: lu ≥ 27 m |
|
mm |
ar 2 vienībām: lu < 22 m |
|
o |
ar 3 vienībām |
|
oo |
ar 4 vai vairāk vienībām |
|
r |
vagons ar šarnīra sakabi |
|
rr |
vagonu sekcija |
13. DAĻA. PIEKABINĀMO PASAŽIERU VAGONU BURTU MARĶĒJUMS
Starptautiskas nozīmes sērijas burti
A |
1. klases pasažieru vagons ar sēdvietām |
B |
2. klases pasažieru vagons ar sēdvietām |
AB |
1./2. klases pasažieru vagons ar sēdvietām |
WL |
Guļamvagons ar sērijas burtiem A, B vai AB atkarībā no piedāvātās guļvietas veida. Sērijas burtus guļamvagonam ar īpašiem nodalījumiem papildina ar indeksa burtu “S” |
WR |
Restorānvagons |
R |
Pasažieru vagons ar restorāna, bufetes vai bāra nodalījumu (papildus izmanto sērijas burtu) |
D |
Bagāžas vagons |
DD |
Vaļējs divstāvu bagāžas vagons automobiļu pārvadāšanai |
Post |
Pasta vagons |
AS SR WG |
Pasažieru vagons ar bāru un deju laukumu |
WSP |
Pulmana vagons |
Le |
Vaļējs divasu, divstāvu vagons automobiļu pārvadāšanai |
Leq |
Vaļējs divasu, divstāvu vagons automobiļu pārvadāšanai, aprīkots ar vilciena elektroapgādes kabeli |
Laeq |
Vaļējs trīsasu, divstāvu vagons automobiļu pārvadāšanai, aprīkots ar vilciena elektroapgādes kabeli |
Starptautiskas nozīmes indeksa burti
b h |
Pasažieru vagons, kas aprīkots, lai pārvadātu pasažierus ar invaliditāti |
c |
Nodalījumi, ko var pārveidot par kupejām |
d v |
Velosipēdu pārvadāšanai aprīkots riteklis |
ee z |
Ar centralizētu energoapgādi aprīkots riteklis |
f |
Ar vilciena vadītāja kabīni aprīkots riteklis (vadības piekabvagons) |
p t |
Pasažieru vagons ar sēdvietām un centrālu eju |
m |
Riteklis, kura garums pārsniedz 24,5 m |
s |
Centrāla eja bagāžas vagonos un pasažieru vagonos ar bagāžas nodalījumu |
Nodalījumu skaitu norāda kā indeksu (piemēram, Bc9).
Valsts nozīmes sērijas un indeksa burti
Pārējie ir valsts nozīmes sērijas un indeksa burti, kurus nosaka katra dalībvalsts.
14. DAĻA. ĪPAŠO RITEKĻU BURTU MARĶĒJUMS
Šis marķējums norādīts dokumentā EN 14033-1 “Railway applications — Track — Technical requirements for railbound construction and maintenance machines — Part 1: Running of railbound machines” [“Dzelzceļa iekārtas – Sliežu ceļš – Tehniskās prasības dzelzceļa mehānismiem, ko izmanto būvniecībā un tehniskajā apkopē – 1. daļa. Dzelzceļa mehānismu izmantošana”].
(1) Vilces ritošā sastāva numura unikalitāte konkrētā valstī jānodrošina sešiem cipariem.
(2) Īpašo ritekļu numura unikalitāte konkrētā valstī jānodrošina tehnisko raksturlielumu pirmajam un 5 pēdējiem cipariem un sērijas numuram.
(3) Ritekļa turētājs ir persona, kas ir tā īpašnieks vai kam ir tiesības to izmantot, un kas ekonomiski un pastāvīgi izmanto ritekli kā transportlīdzekli un ir reģistrēts ritošā sastāva reģistrā kā ritekļa turētājs.
(4) Attiecībā uz NMBS/SNCB var turpināt izmantot ar apli apvilktu atsevišķu B burtu.
(5) Diakritiskās zīmes ir “uzsvara zīmes”, piemēram À, Ç, Ö, Č, Ž, Å utt. Īpašo burtu, piemēram, Ø un Æ, atveidē izmanto vienu burtu; pārbaudot unikalitāti, Ø uzskata par O un Æ uzskata par A.
(6) Saskaņā ar burtu kodu sistēmu, kas aprakstīta 1949. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 4. papildinājumā un 1968. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 45. panta 4. punktā.
(7) Uzņēmumi, kas šīs SITS spēkā stāšanās brīdī ir bijuši UIC vai OSJD dalībnieki un izmantojuši norādīto valsts kodu kā uzņēmuma kodu.
(8) Kodi jāapstiprina.
(9) Līdz laikam, kad stāsies spēkā vispārīgo piezīmju 3. punktā norādītās pārmaiņas, šie uzņēmumi var izmantot kodus 43 (GySEV/ROeEE), 63 (BLS), 64 (FNME), 68 (AAE). Tad kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm tiks noteikts atjaunināšanas periods.
(10) Atbilstība vismaz ritošā sastāva SITS.
(11) Tostarp ritekļi, kas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem šo jauno noteikumu spēkā stāšanās brīdī ir marķēti ar šiem cipariem.
(12) Fiksēts vai maināms gabarīts.
(13) Atbilstība vismaz paredzētajai piekabināmo pasažieru ritekļu SITS.
(14) Atbilstība RIC vai COTIF saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.
(15) Attiecas tikai uz ritekļiem, ko izmanto iekšzemes satiksmē.
(16) Attiecas tikai uz starptautiskai satiksmei piemērotiem ritekļiem.
Visi spriegumi |
1 000 V, 51–15 Hz vienfāzes maiņstrāva, 1 500 V, 50 Hz vienfāzes maiņstrāva, 1 500 V līdzstrāva, 3 000 V līdzstrāva. Var ietvert 3 000 V, 50 Hz vienfāzes maiņstrāvu. |
A |
Autonomā apsilde, neizmantojot vilciena kopnes elektroapgādes līniju. |
G |
Ritekļi, kam ir vilciena kopnes elektroapgādes līnija visiem spriegumiem, bet kam vajag ģeneratorvagonu gaisa kondicionēšanas nodrošināšanai. |
Tvaiks |
Apsilde tikai ar tvaiku. Ja ir norādīti spriegumi, kods ir pieejams arī ritekļiem, kuru apsildē neizmanto tvaiku. |
(17) Dažiem ritekļiem ar 1 000 V vienfāzes maiņstrāvu ir atļauta tikai viena frekvence — vai nu 16 2/3, vai 50 Hz.
A |
Autonomā apsilde, neizmantojot vilciena kopnes elektroapgādes līniju. |
G |
Ritekļi, kam ir vilciena kopnes elektroapgādes līnija visiem spriegumiem, bet kam vajag ģeneratorvagonu gaisa kondicionēšanas nodrošināšanai. |
Tvaiks |
Apsilde tikai ar tvaiku. Ja ir norādīti spriegumi, kods ir pieejams arī ritekļiem, kuru apsildē neizmanto tvaiku. |
(18) Ar ierobežojumiem saprot īpašu novietojumu vilciena sastāvā (piemēram, astes daļā), obligātu vagonu aizsardzībai utt.
(19) Jāievēro īpaši nosacījumi attiecībā uz iekļaušanu vilciena sastāvā.
(20) Šis jēdziens attiecas tikai uz pusvagoniem ar līdzenu grīdu, kas ir aprīkoti ar ierīci, kura ļauj tos izmantot vai nu kā parastus vagonus ar līdzenu grīdu, vai dažu kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā, izmantojot piemēroti izvietotas lūkas.
(21) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
(22) F kategorijas vagoni kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā ir vaļēji vagoni, kam nav līdzenas grīdas un kas nav aprīkoti ar gāzēja pievienošanas ierīcēm sānos vai galos.
(23) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
Izkraušanas atveru izvietojums:
|
|
Izkraušanas režīms:
|
(24) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
(25) Jēdziens “augļiem un dārzeņiem” attiecas tikai uz vagoniem ar papildu ventilācijas atverēm grīdas līmenī.
(26) Divasu vagoniem ar indeksa burtiem “f”, “fff” lietderīgā ietilpība var nepārsniegt 70 m3.
(27) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
(28) Jēdziens “augļiem un dārzeņiem” attiecas tikai uz vagoniem ar papildu ventilācijas atverēm grīdas līmenī.
(29) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 435 mm gabarītu.
(30) Pārvietojamās starpsienas var īslaicīgi demontēt.
(31) Ar indeksa burtu “l” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “g”, “gg”, “i” vai “ii”.
(32) Vagonus, kas marķēti gan ar indeksa burtu “g”, gan ar indeksa burtu “i”, var izmantot atsevišķi vai vilciena sastāvā ar mehānisko dzesēšanu.
(33) Jēdziens “pavadošs tehniskais vagons” vienlaikus attiecas uz vagoniem-rūpnīcām, vagoniem-remontdarbnīcām (ar vai bez guļamtelpām) un dzīvojamajiem vagoniem.
(34) Ar indeksa burtu “o” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “l”.
(35) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
Piezīme. Slēgto refrižeratorvagonu grīdas platību vienmēr nosaka, ņemot vērā ledus tvertņu izmantošanu.
(36) Indeksa burtu “g” kopā ar kategorijas burtu “K” var izmantot tikai parastā tipa vagoniem, kas ir papildus aprīkoti konteineru pārvadāšanai. Tikai konteineru pārvadāšanai aprīkoti vagoni jāklasificē L kategorijā.
(37) Ar indeksa burtu “p” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “i”.
(38) Vagoniem, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “b”, “c”, “d”, “e”, “g”, “h”, “hh”, “i” vai “ii”, indeksa burtus “l” vai “p” norāda pēc izvēles. Taču skaitļu kodiem vienmēr jāatbilst vagonu burtu marķējumam.
(39) Vagoni, ko izmanto tikai konteineru pārvadāšanai (izņemot pa).
(40) Vagoni, ko izmanto tikai tērauda rituļu pārvadāšanai.
(41) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 435 mm gabarītu.
(42) Indeksa burtu “g” kopā ar kategorijas burtu “R” var izmantot tikai parastā tipa vagoniem, kas ir papildus aprīkoti konteineru pārvadāšanai. Tikai konteineru pārvadāšanai aprīkoti vagoni jāklasificē S kategorijā.
(43) Indeksa burtus “h” vai “hh” kopā ar kategorijas burtu “R” var izmantot tikai parastā tipa vagoniem, kas ir papildus aprīkoti konteineru pārvadāšanai. Tikai konteineru pārvadāšanai aprīkoti vagoni jāklasificē S kategorijā.
(44) Ar indeksa burtiem “oo” un/vai “p” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “i”.
(45) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
(46) Vagoniem, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “b”, “c”, “d”, “e”, “g”, “gg”, “h”, “hh”, “i” vai “ii”, indeksa burtus “l” vai “p” norāda pēc izvēles. Taču skaitļu kodiem vienmēr jāatbilst vagonu burtu marķējumam.
(47) Vagonus, ko papildus konteineru un noņemamu virsbūvju pārvadāšanai izmanto arī, lai pārvadātu transportlīdzekļus, marķē ar indeksa burtiem “g” vai “gg” un “d”.
(48) Vagoni, ko izmanto tikai, lai pārvadātu konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru pārkraušanai izmanto greiferus un satvērējus.
(49) Vagoni, ko izmanto tikai tērauda rituļu pārvadāšanai.
(50) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 435 mm gabarītu.
(51) Ar indeksa burtu “e”:
— |
pēc izvēles marķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “b” (taču skaitļu kodiem vienmēr jāatbilst vagonu burtu marķējumam), |
— |
nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “d”, “dd”, “i”, “l”, “ll”, “o”, “oo”, “p” vai “pp”. |
(52) Ar indeksa burtiem “b” un “m” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “d”, “dd”, “l”, “ll”, “o”, “oo”, “p” vai “pp”.
(53) T kategorijas vagoni kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā ir aprīkoti ar atveramu jumtu, kas ļauj piekļūt kraušanas lūkai visā virsbūves garumā; šiem vagoniem nav līdzenas grīdas, un tie nav aprīkoti ar gāzēja pievienošanas ierīcēm galos vai sānos.
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
Izkraušanas atveru izvietojums:
|
|
Izkraušanas režīms:
|
(54) U kategorijas vagoni kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā ir slēgti vagoni, kurus var kraut tikai caur vienu vai vairākām kraušanas atverēm virsbūves augšdaļā un kuru kopējie atvēruma izmēri ir mazāki nekā virsbūves garums; šiem vagoniem nav līdzenas grīdas, un tie nav aprīkoti ar gāzēja pievienošanas ierīcēm galos vai sānos.
(55) Jo īpaši:
— |
vagoni ar pazeminātu platformu, |
— |
vagoni ar centra iedobi, |
— |
vagoni ar parastu, slīpu, diagonālu, pastāvīgu vadības paneli. |
(56) Ar indeksa burtu “n” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “i”.
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
Izkraušanas atveru izvietojums:
|
|
Izkraušanas režīms:
|
(57) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 520 mm gabarītu.
(58) Ar indeksa burtu “c” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “g”.
(59) F kategorijas vagoni kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā ir vaļēji vagoni, kam nav līdzenas grīdas un kas nav aprīkoti ar gāzēja pievienošanas ierīcēm galos vai sānos.
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
Izkraušanas atveru izvietojums:
|
|
Izkraušanas režīms:
|
(60) Jēdziens “augļiem un dārzeņiem” attiecas tikai uz vagoniem ar papildu ventilācijas atverēm grīdas līmenī.
(61) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 435 mm gabarītu.
(62) Pārvietojamās starpsienas var īslaicīgi demontēt.
(63) Ar indeksa burtu “l” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “g”, “gg”, “i” vai “ii”.
(64) Jēdziens “pavadošs tehniskais vagons” vienlaikus attiecas uz vagoniem-rūpnīcām, vagoniem-remontdarbnīcām (ar vai bez guļamtelpām) un dzīvojamajiem vagoniem.
(65) Ar indeksa burtu “o” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “l”.
(66) Vagoniem, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “b”, “c”, “d”, “e”, “g”, “h”, “hh”, “i” vai “ii”, indeksa burtus “l” vai “p” norāda pēc izvēles. Taču skaitļu kodiem vienmēr jāatbilst vagonu burtu marķējumam.
(67) Vagoni, ko izmanto tikai konteineru pārvadāšanai (izņemot pa).
(68) Vagoni, ko izmanto tikai tērauda rituļu pārvadāšanai.
(69) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 435 mm gabarītu.
(70) Vagoniem, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “b”, “c”, “d”, “e”, “g”, “gg”, “h”, “hh”, “i” vai “ii”, indeksa burtus “l” vai “p” norāda pēc izvēles. Taču skaitļu kodiem vienmēr jāatbilst vagonu burtu marķējumam.
(71) Vagonus, ko papildus konteineru un noņemamu virsbūvju pārvadāšanai izmanto arī, lai pārvadātu transportlīdzekļus, marķē ar indeksa burtiem “g” vai “gg” un “d”.
(72) Vagoni, ko izmanto tikai, lai pārvadātu konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru pārkraušanai izmanto greiferus un satvērējus.
(73) Vagoni, ko izmanto tikai tērauda rituļu pārvadāšanai.
(74) Attiecas tikai uz vagoniem ar 1 435 mm gabarītu.
(75) Ar indeksa burtu “b” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtiem “d”, “dd”, “i”, “l”, “ll”, “o”, “oo”, “p” vai “pp”.
(76) T kategorijas vagoni kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā ir aprīkoti ar atveramu jumtu, kas ļauj piekļūt kraušanas lūkai visā virsbūves garumā; šiem vagoniem nav līdzenas grīdas, un tie nav aprīkoti ar gāzēja pievienošanas ierīcēm galos vai sānos.
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
Izkraušanas atveru izvietojums:
|
|
Izkraušanas režīms:
|
(77) U kategorijas vagoni kravu izkraušanai pašplūsmas režīmā ir slēgti vagoni, kurus var kraut tikai caur vienu vai vairākām kraušanas atverēm virsbūves augšdaļā un kuru kopējie atvēruma izmēri ir mazāki nekā virsbūves garums; šiem vagoniem nav līdzenas grīdas, un tie nav aprīkoti ar gāzēja pievienošanas ierīcēm galos vai sānos.
(78) Jo īpaši:
— |
vagoni ar pazeminātu platformu, |
— |
vagoni ar centra iedobi, |
— |
vagoni ar parastu, slīpu, diagonālu, pastāvīgu vadības paneli. |
Šo vagonu izkraušanas metodi nosaka šādu raksturlielumu kombinācija.
|
Izkraušanas atveru izvietojums:
|
|
Izkraušanas režīms:
|
(79) Ar indeksa burtu “c” nemarķē vagonus, kas ir marķēti ar indeksa burtu “g”.
Pa papildinājums
“0”. DAĻA. RITEKĻU IDENTIFIKĀCIJA
Vispārīgas piezīmes
Šajā papildinājumā raksturots Eiropas ritekļa numurs un ar to saistītais marķējums, ko saredzami norāda uz ritekļa, lai ekspluatācijas laikā nodrošinātu tā unikālu un pastāvīgu identifikāciju. Šeit nav raksturoti citi numuri vai marķējumi, kas, iespējams, jau ir iegravēti vai pastāvīgi piestiprināti ritekļa šasijai vai galvenajām detaļām ritekļa būves procesā.
Eiropas ritekļa numurs un ar to saistītie saīsinājumi
Katram dzelzceļa riteklim piešķir numuru, ko veido 12 cipari (Eiropas ritekļa numuru (European Vehicle Number – EVN)), ar šādu struktūru.
Ritošā sastāva veids |
Savstarpējas izmantojamības iespēja un ritekļa tips [2 cipari] |
Ritekļa reģistrācijas valsts [2 cipari] |
Tehniskie raksturlielumi [4 cipari] |
Sērijas numurs [3 cipari] |
Pārbaudes cipars [1 cipars] |
Vagoni |
00–09 10–19 20–29 30–39 40–49 80–89 [papildu informācija 6. daļā] |
01–99 [papildu informācija 4. daļā] |
0000–9999 [papildu informācija 9. daļā] |
000–999 |
0–9 [papildu informācija 3. daļā] |
Piekabināmie pasažieru ritekļi |
50–59 60–69 70–79 [papildu informācija 7. daļā] |
0000–9999 [papildu informācija 10. daļā] |
000–999 |
||
Vilces ritošais sastāvs un vilciena sekciju vienības pastāvīgā vai iepriekšnoteiktā formējumā |
90–99 [papildu informācija 8. daļā] |
0000000–8999999 [šo ciparu nozīmi nosaka dalībvalstis, iespējams, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus] |
|||
Īpašie ritekļi |
9000–9999 [papildu informācija 11. daļā] |
000–999 |
Konkrētā valstī pietiek ar tehnisko raksturlielumu un sērijas numura 7 cipariem, lai unikāli identificētu ritekli, kas pieder piekabināmo pasažieru ritekļu un īpašo ritekļu (1) grupai.
Numuru papildina burtu marķējums:
a) |
ar savstarpējas izmantojamības iespēju saistīts marķējums (papildu informācija 5. daļā); |
b) |
ritekļa reģistrācijas valsts saīsinātais apzīmējums (papildu informācija 4. daļā); |
c) |
ritekļa turētāja marķējums (papildu informācija 1. daļā); |
d) |
tehniskos raksturlielumus apzīmējoši saīsinājumi (papildu informācija 12. daļā par vagoniem, 13. daļā par piekabināmajiem pasažieru ritekļiem). |
Numura piešķiršana
Eiropas ritekļa numurs jāpiešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Lēmumā 2007/756/EK (2).
Eiropas ritekļa numuru maina, ja tas ritekļa tehnisku pārveidojumu dēļ neatspoguļo savstarpējās izmantojamības iespējas vai tehniskos raksturlielumus saskaņā ar šo papildinājumu. Šādu tehnisku pārveidojumu dēļ var būt vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 20.–25. pantu.
1. DAĻA. RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMS
1. RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMA (RTM) DEFINĪCIJA
Ritekļa turētāja marķējums (RTM) ir burtu kods, ko veido 2–5 burti (3). Ar RTM apzīmē katru dzelzceļa ritekli, norādot to līdzās Eiropas ritekļa numuram. RTM identificē ritekļa turētāju, kā norādīts valsts ritekļu reģistrā.
RTM ir unikāls un derīgs visās valstīs, kurās ir spēkā šī SITS, un visās valstīs, kas noslēdz nolīgumu, kurā paredzēta ritekļu numurēšanas un ritekļa turētāja marķējuma sistēmas izmantošana, kā aprakstīts šajā SITS.
2. RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMA FORMĀTS
RTM apzīmē ritekļa turētāja pilnu nosaukumu vai tā saīsinājumu pēc iespējas tā, lai tas būtu identificējams. Var izmantot visus 26 latīņu alfabēta burtus. RMT burtus raksta kā lielos burtus. Burtus, kas nav turētāja nosaukumā ietilpstošo vārdu pirmie burti, var rakstīt ar mazajiem burtiem. Pārbaudot unikalitāti, mazos burtus uzskata par lielajiem burtiem.
Burtiem var būt diakritiskās zīmes (4). Pārbaudot unikalitāti, šajos burtos izmantotās diakritiskās zīmes neņem vērā.
Ritekļiem, kuru turētājs atrodas valstī, kurā neizmanto latīņu alfabētu, aiz RTM, atdalot ar slīpsvītru (“/”), var norādīt RTM tulkojumu šā turētāja izmantotajā alfabētā. Datu apstrādē tulkoto RTM neņem vērā.
3. NOTEIKUMI PAR RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMA PIEŠĶIRŠANU
Ritekļa turētājam var piešķirt vairākus RTM, ja:
— |
ritekļa turētājam ir oficiāls nosaukums vairākās valodās, |
— |
ritekļa turētājam ir pamatots iemesls savā organizācijā atsevišķi nodalīt dažādus ritekļu parkus. |
Vienotu RTM var piešķirt uzņēmumu grupai, kas:
— |
pieder pie vienotas korporatīvas struktūras (piemēram, holdinga sabiedrības struktūra), |
— |
pieder pie vienotas korporatīvas struktūras, kurā viena organizācija ir norīkota un pilnvarota risināt visus jautājumus pārējo organizāciju vārdā, |
— |
ir pilnvarojusi vienu atsevišķu juridisko personu risināt visus jautājumus šīs uzņēmumu grupas vārdā, un šādā gadījumā minētā juridiskā persona ir turētājs. |
4. RITEKĻU TURĒTĀJU MARĶĒJUMU REĢISTRS UN MARĶĒJUMU PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA
RTM reģistrs ir publisks reģistrs, un to atjaunina reālā laikā.
Pieteikumu RTM saņemšanai iesniedz pieteikuma iesniedzēja valsts kompetentajai iestādei un nosūta ERA. RTM var izmantot tikai pēc tam, kad ERA to ir publicējusi.
RTM turētājam pēc RTM izmantošanas beigām jāinformē valsts kompetentā iestāde, kas nosūta šo informāciju ERA. RTM anulē, tiklīdz turētājs ir pierādījis, ka visiem attiecīgajiem ritekļiem ir nomainīts marķējums. To atkārtoti nepiešķir 10 gadus, ja vien to atkārtoti nepiešķir tā sākotnējam turētājam vai citam turētājam pēc sākotnējā turētāja pieprasījuma.
RTM var nodot citam turētājam, kas ir sākotnējā turētāja tiesību pārņēmējs. RTM saglabā derīgumu, ja turētājs maina savu nosaukumu uz tādu nosaukumu, kuram nav līdzības ar RTM.
Ja turētāja maiņas rezultātā mainās RTM, attiecīgie vagoni jāmarķē ar jauno RTM trīs mēnešu laikā pēc turētāja maiņas reģistrācijas valsts ritekļu reģistrā. Ja ir neatbilstība starp RTM marķējumu uz ritekļa un valsts ritekļu reģistrā reģistrētajiem datiem, valsts ritekļu reģistra ieraksts ir noteicošais.
2. DAĻA. NUMURA UN AR TO SAISTĪTĀ BURTU MARĶĒJUMA UZRAKSTS UZ VIRSBŪVES
1. VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ĀRĒJAM MARĶĒJUMAM
Lielie burti un cipari, kas veido marķējuma uzrakstus, ir vismaz 80 mm augsti, rakstīti ar sarakstes kvalitātes bezserifa rakstzīmēm. Mazāka augstuma rakstzīmes var izmantot tikai tad, ja marķējumu nav iespējams izvietot citur kā uz ratiņu gareniskajām sijām.
Marķējumu neizvieto augstāk par 2 metriem virs sliežu līmeņa.
2. VAGONI
Marķējumu uz vagona virsbūves raksta šādi:
23 |
TEN |
|
80 |
-RFC |
|
7369 |
|
553-4 |
Zcs |
|
|
31 |
TEN |
|
80 |
-DB |
|
0691 |
|
235-2 |
Tanoos |
|
|
33 |
TEN |
|
84 |
-ACTS |
|
4796 |
|
100-8 |
Slpss |
|
|
Vagonus, uz kuru virsbūves nav pietiekami daudz vietas šādam marķējumam, jo īpaši platformas vagonus, marķē šādi:
01 87 3320 644-7 |
||
TEN |
F-SNCF |
Ks |
Ja uz vagona raksta vienu vai vairākus valsts nozīmes marķējuma burtus, šis valsts marķējums jānorāda aiz starptautiskā burtu marķējuma un jāatdala no tā ar defisi:
01 87 3320 644-7 |
||
TEN |
F-SNCF |
Ks-xy |
3. PASAŽIERU VAGONI UN PIEKABINĀMIE PASAŽIERU RITEKĻI
Numuru norāda uz katras ritekļa sānsienas šādi:
-SNCF |
61 87 - 7 |
|
B10 tu |
Ritekļa reģistrācijas valsts un tehnisko raksturlielumu marķējumu norāda tieši pirms, aiz vai zem Eiropas ritekļa numura.
Pasažieru vagoniem, kam ir vilciena vadītāja kabīne, Eiropas ritekļa numuru norāda arī kabīnes iekšpusē.
4. LOKOMOTĪVES, MOTORVAGONI UN ĪPAŠIE RITEKĻI
Eiropas ritekļa numurs uz vilces ritošā sastāva katras sānsienas jānorāda šādi:
92 10 1108 062-6
Eiropas ritekļa numuru norāda arī katras vilces ritošā sastāva kabīnes iekšpusē.
Turētājs var pievienot savu ekspluatācijā izmantojamo numura marķējumu (to parasti veido sērijas numura cipari, ko papildina burtu kods), norādot to ar lielākiem burtiem nekā Eiropas ritekļa numuru. Turētājs var izvēlēties vietu, kur norādīt savu numuru, tomēr vienmēr jābūt iespējai viegli atšķirt EVN no turētāja numura marķējuma.
3. DAĻA. NOTEIKUMI PĀRBAUDES CIPARA NOTEIKŠANAI (12. CIPARS)
Pārbaudes ciparu nosaka šādi:
— |
par to ciparu vērtību, kas pamata numurā atrodas pāra pozīcijās (skaitot no labās puses), pieņem to decimālo vērtību, |
— |
ciparus, kas pamata numurā atrodas nepāra pozīcijās (skaitot no labās puses), reizina ar divi, |
— |
tad aprēķina summu, saskaitot ciparus pāra pozīcijās un visus tos ciparus, kas veido no nepāra pozīcijās esošajiem cipariem iegūtos starpreizinājumus, |
— |
no šīs summas patur vieninieku ciparu, |
— |
saskaitāmais, ar kuru saskaitot vieninieku ciparu, summā iegūtu 10, ir pārbaudes cipars; ja vieninieku cipars ir nulle, arī pārbaudes cipars ir nulle. |
Piemēri
1 – |
Summa: 6 + 3 + 1 + 6 + 4 + 8 + 7 + 1 + 8 + 6 + 2 + 0 + 0 = 52 Šīs summas vieninieku cipars ir 2. Tātad pārbaudes cipars ir 8, un pamata numurs kļūst par reģistrācijas numuru 33 84 4796 100-8. |
2 – |
Summa: 6 + 1 + 1 + 0 + 1 + 6 + 3 + 4 + 0 + 2 + 9 + 1 + 6 = 40 Šīs summas vieninieku cipars ir 0. Tātad pārbaudes cipars ir 0, un pamata numurs kļūst par reģistrācijas numuru 31 51 3320 198-0. |
4. DAĻA. RITEKĻU REĢISTRĀCIJAS VALSTU KODI (3. UN 4. CIPARS UN SAĪSINĀJUMS)
Informācija par trešām valstīm sniegta tikai informācijai.
Valsts |
Valsts burtu kods (5) |
Valsts ciparu kods |
Albānija |
AL |
41 |
Alžīrija |
DZ |
92 |
Armēnija |
AM |
58 |
Austrija |
A |
81 |
Azerbaidžāna |
AZ |
57 |
Baltkrievija |
BY |
21 |
Beļģija |
B |
88 |
Bosnija un Hercegovina |
BIH |
49 |
Bulgārija |
BG |
52 |
Ķīna |
RC |
33 |
Horvātija |
HR |
78 |
Kuba |
CU (5) |
40 |
Kipra |
CY |
|
Čehijas Republika |
CZ |
54 |
Dānija |
DK |
86 |
Ēģipte |
ET |
90 |
Igaunija |
EST |
26 |
Somija |
FIN |
10 |
Francija |
F |
87 |
Gruzija |
GE |
28 |
Vācija |
D |
80 |
Grieķija |
GR |
73 |
Ungārija |
H |
55 |
Irāna |
IR |
96 |
Irāka |
IRQ (5) |
99 |
Īrija |
IRL |
60 |
Izraēla |
IL |
95 |
Itālija |
I |
83 |
Japāna |
J |
42 |
Kazahstāna |
KZ |
27 |
Kirgizstāna |
KS |
59 |
Latvija |
LV |
25 |
Libāna |
RL |
98 |
Lihtenšteina |
FL |
|
Lietuva |
LT |
24 |
Luksemburga |
L |
82 |
Maķedonija |
MK |
65 |
Malta |
M |
|
Moldova |
MD (5) |
23 |
Monako |
MC |
|
Mongolija |
MGL |
31 |
Melnkalne |
ME |
62 |
Maroka |
MA |
93 |
Nīderlande |
NL |
84 |
Ziemeļkoreja |
PRK (5) |
30 |
Norvēģija |
N |
76 |
Polija |
PL |
51 |
Portugāle |
P |
94 |
Rumānija |
RO |
53 |
Krievija |
RUS |
20 |
Serbija |
SRB |
72 |
Slovākija |
SK |
56 |
Slovēnija |
SLO |
79 |
Dienvidkoreja |
ROK |
61 |
Spānija |
E |
71 |
Zviedrija |
SE |
74 |
Šveice |
CH |
85 |
Sīrija |
SYR |
97 |
Tadžikistāna |
TJ |
66 |
Tunisija |
TN |
91 |
Turcija |
TR |
75 |
Turkmenistāna |
TM |
67 |
Ukraina |
UA |
22 |
Apvienotā Karaliste |
GB |
70 |
Uzbekistāna |
UZ |
29 |
Vjetnama |
VN (5) |
32 |
5. DAĻA. BURTU MARĶĒJUMS, KAS NORĀDA SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS IESPĒJU
“TEN”– riteklis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
“PPV/PPW”– riteklis, kas atbilst PPV/PPW vai PGW nolīguma prasībām (Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) valstīs)
(oriģinālvalodā – PPV/PPW: ППВ (Правила пользования вагонами в международном сообщении); ПГВ (Правила Пользования Грузовыми Вагонами)).
Piezīmes:
a) |
ritekļi ar marķējumu “TEN” atbilst P papildinājuma 6. daļā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam no 0 līdz 3; |
b) |
ritekļi, kam nav piešķirtas ekspluatācijas atļaujas visās dalībvalstīs, jāmarķē, norādot dalībvalstis, kurās tiem ir piešķirtas atļaujas. Atļaujas piešķīrušo dalībvalstu nosaukumi jānorāda atbilstoši kādam no turpmākajiem zīmējumiem, kur D apzīmē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi pirmo atļauju (šajā gadījumā Vāciju), bet F apzīmē otro atļauju piešķīrušo dalībvalsti (šajā gadījumā Franciju). Dalībvalstu kodi ir saskaņā ar 4. daļu. Tas var attiekties tiklab uz ritekļiem, kas atbilst SITS, kā uz ritekļiem, kuri neatbilst SITS. Šie ritekļi atbilst 6. daļā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam 4 vai 8. |
6. DAĻA. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KODI VAGONIEM (1. UN 2. CIPARS)
|
2. cipars 1. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
2. cipars 1. cipars |
||
|
|
Gabarīts |
fiksēts vai maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts |
maināms |
fiksēts vai maināms |
Gabarīts |
|
TEN (6) un/vai COTIF (7) un/vai PPV/PPW |
0 |
ar asīm |
Neizmanto |
TEN (6) un/vai COTIF vagoni |
Neizmanto (9) |
PPV/PPW vagoni (maināms gabarīts) |
ar asīm |
0 |
||||||
1 |
ar ratiņiem |
ar ratiņiem |
1 |
|||||||||||
TEN (6) un/vai COTIF (7) un/vai PPV/PPW |
2 |
ar asīm |
TEN (6) un/vai COTIF vagoni |
PPV/PPW vagoni (fiksēts gabarīts) |
ar asīm |
2 |
||||||||
3 |
ar ratiņiem |
ar ratiņiem |
3 |
|||||||||||
Citi vagoni |
4 |
ar asīm (8) |
Ar tehnisko apkopi saistīti vagoni |
Citi vagoni |
Vagoni ar īpašu numerāciju attiecībā uz tehniskajiem raksturlielumiem; šos vagonus nenodod ekspluatācijā ES |
ar asīm |
4 |
|||||||
8 |
ar ratiņiem (8) |
ar ratiņiem |
8 |
|||||||||||
|
|
Satiksme |
Iekšzemes satiksme vai starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
|
|
|||||||||
|
1. cipars 2. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
1. cipars 2. cipars |
7. DAĻA. KODI PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU STARPTAUTISKAS SATIKSMES IESPĒJU NORĀDĪŠANAI (1. UN 2. CIPARS)
|
Iekšzemes satiksme |
Iekšzemes satiksme vai starptautiska satiksme saskaņā ar īpašu nolīgumu |
PPV/PPW |
|||||||
2. cipars 1. cipars |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
5 |
Ritekļi iekšzemes satiksmei |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu bez gaisa kondicionēšanas (tostarp vagoni automobiļu pārvadāšanai) |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) bez gaisa kondicionēšanas |
Neizmanto |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1668) bez gaisa kondicionēšanas |
Vēsturiski ritekļi |
Neizmanto (12) |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520), ar maināmiem ratiņiem |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520), ar pielāgojamu asu platumu |
6 |
Dienesta ritekļi |
Ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un ar gaisa kondicionēšanu |
Dienesta ritekļi |
Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1668) un ar gaisa kondicionēšanu |
Vagoni automobiļu pārvadāšanai |
Neizmanto (12) |
|||
7 |
Hermētiski ritekļi ar gaisa kondicionēšanu |
Neizmanto |
Neizmanto |
Hermētiski ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu |
Neizmanto |
Citi ritekļi |
Neizmanto |
Neizmanto |
Neizmanto |
Neizmanto |
8. DAĻA. VILCES RITOŠĀ SASTĀVA VEIDI UN VILCIENA SEKCIJU VIENĪBU VEIDI PASTĀVĪGĀ VAI IEPRIEKŠNOTEIKTĀ FORMĒJUMĀ (1. UN 2. CIPARS)
Pirmais cipars ir “9”.
Ja otrais cipars raksturo vilces ritošā sastāva veidu, obligāti jāizmanto šādi kodi.
Kods |
Vispārīgais ritekļa veids |
0 |
Dažādi |
1 |
Elektrolokomotīve |
2 |
Dīzeļlokomotīve |
3 |
Elektrovilciena (ātrgaitas) sekcija [motorvagons vai piekabvagons] |
4 |
Elektrovilciena (izņemot ātrgaitas) sekcija [motorvagons vai piekabvagons] |
5 |
Dīzeļvilciena sekcija [motorvagons vai piekabvagons] |
6 |
Specializēts piekabvagons |
7 |
Manevru elektrolokomotīve |
8 |
Manevru dīzeļlokomotīve |
9 |
Īpašais riteklis |
9. DAĻA. VAGONU STANDARTA CIPARU MARĶĒJUMS (5.–8. CIPARS)
Šajā papildinājumā norādīts ciparu marķējums, kas attiecas uz vagona galvenajiem tehniskajiem raksturlielumiem un ko publicē ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).
Jauna koda reģistrācijas pieteikumu iesniedz reģistrācijas iestādei (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jaunu kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.
10. DAĻA. PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU TEHNISKO RAKSTURLIELUMU KODI (5. UN 6. CIPARS)
Šā papildinājuma 10. daļu publicē ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).
Jauna koda reģistrācijas pieteikumu iesniedz reģistrācijas iestādei (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jaunu kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.
11. DAĻA. ĪPAŠO RITEKĻU TEHNISKO RAKSTURLIELUMU KODI (6.–8. CIPARS)
Šā papildinājuma 11. daļu publicē ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).
Jauna koda reģistrācijas pieteikumu iesniedz reģistrācijas iestādei (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jaunu kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.
12. DAĻA. BURTU MARĶĒJUMS VAGONIEM, IZŅEMOT VAGONUS AR ŠARNĪRA SAKABI UN VAGONU SEKCIJAS
Šā papildinājuma 12. daļu publicē ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).
Jauna koda reģistrācijas pieteikumu iesniedz reģistrācijas iestādei (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jaunu kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.
13. DAĻA. PIEKABINĀMO PASAŽIERU RITEKĻU BURTU MARĶĒJUMS
Šā papildinājuma 13. daļu publicē ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).
Jauna koda reģistrācijas pieteikumu iesniedz reģistrācijas iestādei (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jaunu kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.
14. DAĻA. ĪPAŠO RITEKĻU BURTU MARĶĒJUMS
Svītrota
(1) Īpašo ritekļu numura unikalitāte konkrētā valstī jānodrošina tehnisko raksturlielumu pirmajam un 5 pēdējiem cipariem un sērijas numuram.
(2) OV L 305, 23.11.2007., 30. lpp.
(3) Attiecībā uz NMBS/SNCB var turpināt izmantot ar apli apvilktu atsevišķu B burtu.
(4) Diakritiskās zīmes ir “uzsvara zīmes”, piemēram À, Ç, Ö, Č, Ž, Å utt. Īpašo burtu, piemēram, Ø un Æ, atveidē izmanto vienu burtu; pārbaudot unikalitāti, Ø uzskata par O un Æ uzskata par A.
(5) Saskaņā ar burtu kodu sistēmu, kas aprakstīta 1949. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 4. papildinājumā un 1968. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 45. panta 4. punktā.
(6) Vagoni, ko atļauts marķēt ar “TEN” marķējumu, sk. 5. daļu.
(7) Tostarp vagoni, kas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem ir marķēti ar šajā tabulā noteiktajiem cipariem. COTIF – riteklis, kas atbilst COTIF noteikumiem, kuri ir spēkā brīdī , kad ritekli nodod ekspluatācijā.
(8) Fiksēts vai maināms gabarīts.
(9) Neizmanto jauniem ekspluatācijā nodotiem ritekļiem, izņemot I kategorijas vagonus (ar temperatūras kontroli).
(10) Atbilstība piemērojamajām SITS, sk. P papildinājuma 5. daļu.
(11) Tostarp vagoni, kas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir marķēti ar šajā tabulā noteiktajiem cipariem. COTIF – riteklis, kas atbilst COTIF noteikumiem, kuri ir spēkā brīdī, kad ritekli nodod ekspluatācijā
(12) Neizmanto jauniem ritekļiem, izņemot pasažieru vagonus ar fiksētu gabarītu (56) un pielāgojamu gabarītu (66), kas jau ir ekspluatācijā.
Q papildinājums
Neizmanto
R papildinājums
Neizmanto
S papildinājums
Neizmanto
T papildinājums
BREMZĒŠANAS VEIKTSPĒJA
A. INFRASTRUKTŪRAS PĀRVALDĪTĀJA LOMA
IP informē DzPU par katram maršrutam vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju un sniedz informāciju par maršruta raksturlielumiem. IP jānodrošina, lai vajadzīgajā bremzēšanas veiktspējā tiktu ņemta vērā maršruta raksturlielumu un ar sliežu ceļu saistīto robežvērtību ietekme.
Vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju parasti izsaka kā bremzes vidējo izsvērto procentuālo daļu, ja IP un DzPU nav vienojušies par citu bremzēšanas veiktspējas izteikšanas mērvienību (piemēram, bremzēšanas veiktspēja, kas izteikta tonnās, bremzēšanas spēki, palēninājuma vērtības, palēninājuma profili).
Ja DzPU to pieprasa, attiecībā uz vilcienu sekcijām un pastāvīgiem vilcienu sastāviem IP norāda bremzēšanas veiktspējas prasības palēninājuma vērtībās.
B. DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU UZŅĒMUMA LOMA
DzPU nodrošina, lai katrs vilciens atbilstu IP noteiktajām bremzēšanas veiktspējas prasībām vai tās pārsniegtu. Tādēļ DzPU aprēķina vilciena bremzēšanas veiktspēju, ņemot vērā vilciena sastāvu.
DzPU jāņem vērā ritekļa vai vilciena sekcijas bremzēšanas veiktspēja, kas noteikta, nododot to ekspluatācijā. Jāņem vērā ar ritošo sastāvu saistītas robežvērtības, piemēram, bremžu drošums un darbgatavība. Regulējot vilciena apstādināšanai un nostiprināšanai vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju, DzPU jāņem vērā arī informācija par maršruta raksturlielumiem, kas ietekmē vilciena darbību.
Bremzēšanas veiktspēju, kas iegūta, faktiski pārbaudot vilcienu (piemēram, vilciena sastāvu, bremžu darbgatavību, bremžu iestatījumus), izmanto kā ievades vērtību, kura ir pamatā visiem uz vilcienu turpmāk attiecināmajiem ekspluatācijas noteikumiem.
C. BREMZĒŠANAS VEIKTSPĒJAS NESASNIEGŠANA
IP jāizstrādā noteikumi, ko piemēro, ja vilciens nesasniedz vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju, un šie noteikumi ir jādara pieejami DzPU.
Ja vilciens nesasniedz vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju maršrutos, kurus tas izmanto, DzPU jāievēro ar to saistītie ierobežojumi, piemēram, ātruma ierobežojumi.
U papildinājums
ATKLĀTO PUNKTU SARAKSTS
B PAPILDINĀJUMS (SK. ŠĪS SITS 4.4. PUNKTU)
Citi noteikumi, kas ļauj nodrošināt saskaņotu ekspluatāciju.
4.2.2.1.3.3. PUNKTS
Kravas vilcieni, kas nešķērso dalībvalstu robežas.
V papildinājums
Neizmanto
W papildinājums
SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
Skaidrojošajā vārdnīcā sniegtas šajā OPE CR SITS izmantoto terminu definīcijas.
Termins |
Definīcija |
Avārija/Accident |
Sk. Direktīvas 2004/49/EK 3. pantā izmantoto termina “nelaimes gadījums” definīciju. |
Vilcienu kustības atļaušana/Authorising the movement of trains |
To iekārtu ekspluatācija signalizācijas centros, elektriskās vilces strāvas padeves kontroles telpās un satiksmes vadības centros, kuras nodrošina vilcienu kustību. Tas neattiecas uz tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas atbild par resursu, piemēram, vilcienu apkalpju vai ritošā sastāva, pārvaldību. |
Kompetence/Competence |
Veicamo pienākumu drošai un uzticamai izpildei vajadzīgā kvalifikācija un pieredze. Pieredzi var iegūt mācību procesā. |
Bīstamās kravas/Dangerous goods |
Kā noteikts 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem. |
Traucēts ekspluatācijas režīms/Degraded operation |
Ekspluatācija tāda neplānota notikuma rezultātā, kas neļauj sniegt dzelzceļa pakalpojumus normālā režīmā. |
Dispečera pienākumi/Despatch (= dispatch) |
Sk. “Vilcienu dispečera pienākumi” |
Vilciena vadītājs/Driver |
Sk. Direktīvas 2007/59/EK 3. pantā izmantoto termina “vilciena vadītājs” definīciju |
Īpašas kravas/Exceptional loads |
Kravas, piemēram, konteineru, noņemamu virsbūvju, pārvadājumi ar dzelzceļa ritekli vai cita veida satiksme, ja dzelzceļa ritekļa izmēra un/vai ass slodzes dēļ vajadzīga īpaša kustības atļauja un/vai īpašu pārvadājuma nosacījumu piemērošana visā braucienā vai tā daļā. |
Veselības un drošības nosacījumi/Health and Safety Conditions |
Šīs SITS kontekstā tas attiecas tikai uz apakšsistēmas attiecīgo elementu ekspluatācijai nepieciešamo medicīnisko un psiholoģisko piemērotību. |
Sakarsusi bukse/Hot axle box |
Ass bukse un gultnis, kuru temperatūra pārsniedz paredzēto maksimālo ekspluatācijas temperatūru. |
Starpgadījums/Incident |
Sk. Direktīvas 2004/49/EK 3. pantā izmantoto definīciju. |
Vilciena garums/Length of train |
Visu ritekļu, ieskaitot lokomotīvi(-es), kopējais garums virs buferiem |
Darba valoda/Operating Language |
Valoda vai valodas, ko infrastruktūras pārvaldītājs lieto ikdienas ekspluatācijā un kas publicētas tā tīkla pārskatā, un ko infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu personāls izmanto, lai apmainītos ar ziņojumiem, kuri saistīti ar ekspluatāciju vai drošību. |
Pasažieris/Passenger |
Persona (kas nav darbinieks ar īpašiem pienākumiem vilcienā), kura brauc ar vilcienu vai pirms vai pēc brauciena ar vilcienu atrodas dzelzceļam piederošā īpašumā. |
Darbības efektivitātes uzraudzība/Performance monitoring |
Sistemātiska vilcienu un infrastruktūras darbības efektivitātes uzraudzība un reģistrēšana, lai panāktu vilcienu un infrastruktūras darbības efektivitātes uzlabojumus. |
Kvalifikācija/Qualification |
Veicamo pienākumu izpildei vajadzīgā fiziskā un psiholoģiskā piemērotība un zināšanas. |
Reālais laiks/Real time |
Spēja apmainīties ar informāciju un apstrādāt datus par konkrētiem notikumiem vilciena brauciena laikā (piemēram, pienākšana stacijā, garāmbraukšana stacijai vai atiešana no stacijas) tad, kad šie notikumi notiek. |
Atskaites punkts/Reporting point |
Vilcienu kustības grafika punkts, kurā jāziņo par pienākšanas, atiešanas vai garāmbraukšanas laiku. |
Maršruts/Route |
Konkrētais dzelzceļa līnijas posms vai posmi. |
Drošībai būtiski pienākumi/Safety-critical work |
Darbs, ko veic personāls, kontrolējot vai ietekmējot ritekļu kustību, un kas var ietekmēt personu veselību un drošību. |
Personāls/Staff |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki vai līgumdarbinieki, kas veic šajā SITS norādītos pienākumus. |
Pieturvieta/Stopping point |
Vieta, kas vilciena kustības grafikā noteikta kā plānota apstāšanās vieta, parasti, lai veiktu noteiktas darbības, piemēram, ļautu vilcienā iekāpt vai no tā izkāpt pasažieriem. |
Kustības grafiks/Timetable |
Dokuments vai sistēma, kurā sniegta sīka informācija par vilcienu kustību noteiktā maršrutā. |
Laika punkts/Timing point |
Vieta, kas vilciena kustības grafikā noteikta kā vieta, kurā atzīmē konkrētu laiku. Šis laiks var būt pienākšanas vai atiešanas laiks vai garāmbraukšanas laiks, ja vilciena kustības grafikā šajā vietā nav paredzēta apstāšanās. |
Vilces vienība/Traction unit |
Riteklis ar energoapgādi, kas spēj pārvietoties pats un pārvietot citus, tam piekabinātus ritekļus. |
Vilciens/Train |
Vilciens ir vilces vienība vai vienības ar vai bez piekabinātiem dzelzceļa ritekļiem, par kuru ir pieejami vilciena dati un kas kursē starp diviem vai vairākiem noteiktiem punktiem. |
Vilcienu dispečera pakalpojumi/Train despatch |
Norāde personai, kas vada vilcienu, ka visas darbības stacijā vai depo ir pabeigtas un ka, ciktāl tas attiecas uz atbildīgo personālu, vilcienam ir piešķirta kustības atļauja. |
Vilciena apkalpe/Train crew |
Vilciena personāls, kura kompetence ir sertificēta un kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir norīkojis konkrētu, īpašu, ar drošību saistītu pienākumu, piemēram, vilciena vadītāja vai pavadoņa pienākumu, veikšanai vilcienā. |
Vilciena sagatavošana/Train preparation |
Pārliecināšanās, ka ir izpildīti visi vilciena ekspluatācijas sākšanai vajadzīgie nosacījumi, vilciena iekārtas ir pareizi izvietotas un vilciena formējums atbilst tam piešķirtajam ceļam. Vilciena sagatavošanā ietilpst arī tehniskās pārbaudes, ko veic pirms vilciena ekspluatācijas sākuma. |
Abreviatūra |
Skaidrojums |
AC |
Maiņstrāva |
CCS |
Vilcienu vadības iekārtas un signalizācija (Command Control Signalling) |
CEN |
Eiropas Standartizācijas komiteja (Comité Européen de Normalisation) |
COTIF |
Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (Convention relative aux Transports Internationaux Ferroviaires) |
CR |
Parastais dzelzceļš (Conventional Rail) |
dB |
Decibeli |
DC |
Līdzstrāva |
DMI |
Vilciena vadītāja un mašīnas saskarne (Driver Machine Interface) |
EK |
Eiropas Kopiena |
EKG |
Elektrokardiogramma |
EIRENE |
Eiropas integrētais dzelzceļa radio paplašinātais tīkls (European Integrated Railway Radio Enhanced Network) |
EN |
Eiropas standarts (EURONORM) |
ENE |
Energoapgāde (Energy) |
ERA |
Eiropas Dzelzceļa aģentūra (European Rail Agency) |
ERTMS |
Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (European Rail Traffic Management System) |
ETCS |
Eiropas vilcienu kontroles sistēma (European Train Control System) |
ES |
Eiropas Savienība |
FRS |
Funkcionālo prasību specifikācija (Functional Requirement Specification) |
GSM-R |
Globālā mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem (Global System for Mobile Communications — Rail) |
HABD |
Sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce (Hot Axle Box Detector) |
Hz |
Hercs |
IP |
Infrastruktūras pārvaldītājs |
INF |
Infrastruktūra (Infrastructure) |
OPE |
Satiksmes nodrošināšana un vadība (Traffic Operation and Management) |
OSJD |
Dzelzceļu sadarbības organizācija (Organisation for Co-operation of Railways) |
PPV/PPW |
Abreviatūra no krievu valodas Prawila Polzowaniia Wagonami w mejdunarodnom soobqenii (Noteikumi dzelzceļa ritekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē) |
RST |
Ritošais sastāvs (Rolling Stock) |
DzPU |
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums |
DPS |
Drošības pārvaldības sistēma |
SPAD |
Bīstama pabraukšana garām signālam (Signal Passed at Danger) |
SRS |
Sistēmas prasību specifikācija (System Requirement Specification) |
TAF |
Kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammas (Telematic Applications for Freight) |
TEN |
Eiropas tīkls (Trans-European Network) |
SITS |
Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija |
UIC |
Starptautiskā dzelzceļu savienība (Union Internationale des Chemins de fer) |
RTM |
Ritekļa turētāja marķējums |