par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes apakšsistēmai

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

Ar šo Komisija pieņem savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes apakšsistēmai.

Šī SITS piemērojama visai jaunai, modernizētai un atjaunotai Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūrai, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā.

Pielikumā pievienotās SITS 6. nodaļā izklāstīto atbilstības un piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru pamatā ir moduļi, kas noteikti Lēmumā 2010/713/ES.

1. Desmit gadu pārejas periodā ir atļauts izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai, kurā izmanto savstarpējas izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par piemērotību lietošanai, ja ir ievēroti pielikuma 6.3. iedaļas noteikumi.

2. Apakšsistēmas ražošana vai modernizēšana/atjaunošana, izmantojot nesertificētos savstarpējas izmantojamības komponentus, tostarp nodošana ekspluatācijā, jāpabeidz pārejas periodā.

4. Pēc pārejas perioda un ar izņēmumiem, kas paredzēti 6.3.3. iedaļā par tehnisko apkopi, pirms iekļaušanas apakšsistēmā savstarpējas izmantojamības komponentiem piemēro prasību par EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punkta f) apakšpunktu pielikumā pievienotās SITS 7. nodaļā izklāstīta stratēģija pārejai uz pilnībā savstarpēji izmantojamu enerģijas apgādes apakšsistēmu. Šī pāreja jāīsteno saistībā ar minētās direktīvas 20. pantu, kurā noteikti principi SITS piemērošanai atjaunošanas un modernizācijas projektiem. Dalībvalstis trīs gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā sniedz Komisijai ziņojumu par Direktīvas 2008/57/EK 20. panta īstenošanu. Šo ziņojumu apspriedīs komitejā, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu, un vajadzības gadījumā pielāgos pielikumā pievienoto SITS.

1. Attiecībā uz jautājumiem, kas klasificēti kā īpaši gadījumi un norādīti SITS 7. nodaļā, nosacījumi, kuri izpildāmi attiecībā uz savstarpējas izmantojamības verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 2. punktu, ir tie piemērojamie tehniskie noteikumi, ko izmanto dalībvalstī, kura atļauj šajā lēmumā aprakstītās apakšsistēmas nodot ekspluatācijā.

2. Sešos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas ikviena dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai:

PIELIKUMS

DIREKTĪVA 2008/57/EK PAR DZELZCEĻA SISTĒMAS SAVSTARPĒJU IZMANTOJAMĪBU KOPIENĀ

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS SPECIFIKĀCIJA

Parasto dzelzceļu enerģijas apgādes apakšsistēma

IEVADS

1.1.	Tehniskā darbības joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1.	Enerģijas apgādes apakšsistēmas definīcija

2.1.1.

Energoapgāde

2.1.2.

Gaisvadu kontakttīkls un pantogrāfs

2.2.	Saskarnes ar citām apakšsistēmām un apakšsistēmas iekšējās saskarnes

2.2.1.

Ievads

2.2.2.

Saskarnes, kas attiecas uz energoapgādi

2.2.3.

Saskarnes, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla iekārtām un pantogrāfiem un to mijiedarbību

2.2.4.

Saskarnes, kas attiecas uz fāzu un sistēmu atdalīšanas sekcijām

3.	PAMATPRASĪBAS

4.	APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.

Ievads

4.2.	Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Vispārīgi noteikumi

4.2.2.

Pamatparametri, kas raksturo enerģijas apgādes apakšsistēmu

4.2.3.

Spriegums un frekvence

4.2.4.

Parametri, kas attiecas uz apgādes sistēmas veiktspēju

4.2.5.

Energoapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos tuneļos

4.2.6.

Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā

4.2.7.

Reģeneratīvā bremzēšana

4.2.8.

Elektriskās aizsardzības koordinācija

4.2.9.

Harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās

4.2.10.

Harmoniku emisijas energoapgādes tīklā

4.2.11.

Ārējā elektromagnētiskā savietojamība

4.2.12.

Vides aizsardzība

4.2.13.

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija

4.2.14.

Pantogrāfa gabarīts

4.2.15.

Vidējais kontaktspēks

4.2.16.

Strāvas noņemšanas dinamiskie raksturlielumi un kvalitāte

4.2.17.

Attālums starp pantogrāfiem

4.2.18.

Kontaktvadu materiāli

4.2.19.

Fāzu atdalīšanas sekcijas

4.2.20.

Sistēmu atdalīšanas sekcijas

4.2.21.

Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtas

4.3.	Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.

Vispārīgas prasības

4.3.2.

Lokomotīvju un pasažieru vagonu ritošā sastāva apakšsistēma

4.3.3.

Infrastruktūras apakšsistēma (CR INF)

4.3.4.

Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma (CR CCS)

4.3.5.

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma (CR OPE)

4.3.6.

Drošība dzelzceļa tuneļos (CR SRT)

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.4.1.

Ievads

4.4.2.

Energoapgādes pārvaldība

4.4.3.

Darbu veikšana

4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi

4.6.	Profesionālā kvalifikācija

4.7.	Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi

4.7.1.

Ievads

4.7.2.

Apakšstaciju un sekciju dalījuma punktu aizsardzības noteikumi

4.7.3.

Gaisvadu kontakttīkla aizsardzības noteikumi

4.7.4.

Strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi

4.7.5.

Citas vispārīgas prasības

4.7.6.

Viegli pamanāms apģērbs

4.8.	Infrastruktūras reģistrs un Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrs

4.8.1.

Ievads

4.8.2.

Infrastruktūras reģistrs

4.8.3.

Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrs

5.	SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.	Komponentu saraksts

5.2.	Komponentu veiktspēja un specifikācijas

5.2.1.

Gaisvadu kontakttīkls

6.	SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMU EK VERIFIKĀCIJA

6.1.	Savstarpējās izmantojamības komponenti

6.1.1.

Atbilstības novērtēšanas procedūras

6.1.2.

Moduļu piemērošana

6.1.3.

Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvie risinājumi

6.1.4.

Gaisvadu kontakttīkla kā savstarpējās izmantojamības komponenta īpaša novērtēšanas procedūra

6.1.5.

Savstarpējās izmantojamības komponentu EK atbilstības deklarācija

6.2.	Enerģijas apgādes apakšsistēma

6.2.1.

Vispārīgi noteikumi

6.2.2.

Moduļu piemērošana

6.2.3.

Invatīvi risinājumi

6.2.4.

Īpašas apakšsistēmas novērtēšanas procedūras

6.3.	Apakšsistēma, kurā ietilpst savstarpējās izmantojamības komponenti bez EK deklarācijas

6.3.1.

Nosacījumi

6.3.2.

Dokumenti

6.3.3.

Saskaņā ar 6.3.1. punktu sertificēto apakšsistēmu tehniskā apkope

7.	ĪSTENOŠANA

7.1.	Vispārīgi noteikumi

7.2.	Pakāpeniska stratēģija pārejai uz savstarpēju izmantojamību

7.2.1.

Ievads

7.2.2.

Pārejas stratēģija attiecībā uz spriegumu un frekvenci

7.2.3.

Pārejas stratēģija attiecībā uz pantogrāfiem un gaisvadu kontakttīkla ģeometriju

7.3.	Šīs SITS piemērošana jaunām līnijām

7.4.	Šīs SITS piemērošana pastāvošām līnijām

7.4.1.

Ievads

7.4.2.

Gaisvadu kontakttīkla un/vai energoapgādes sistēmas modernizācija/atjaunošana

7.4.3.

Ar tehnisko apkopi saistīti parametri

7.4.4.

Pastāvošas apakšsistēmas, uz kurām neattiecas modernizācijas/atjaunošanas projekti

7.5.	Īpaši gadījumi

7.5.1.

Ievads

7.5.2.

Īpašu gadījumu saraksts

PIELIKUMI

A PIELIKUMS.

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

B PIELIKUMS.

ENERĢIJAS APGĀDES APAKŠSISTĒMAS EK VERIFICĒŠANA

C PIELIKUMS.

INFRASTRUKTŪRAS REĢISTRĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS APGĀDES APAKŠSISTĒMU

D PIELIKUMS.

RITEKĻU ATĻAUTO TIPU EIROPAS REĢISTRĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS APGĀDES APAKŠSISTĒMU

E PIELIKUMS.

PANTOGRĀFA MEHĀNISKĀ KINEMĀTISKĀ GABARĪTA NOTEIKŠANA

F PIELIKUMS.

FĀZU UN SISTĒMU ATDALĪŠANAS SEKCIJU RISINĀJUMI

G PIELIKUMS.

JAUDAS KOEFICIENTS

H PIELIKUMS.

ELEKTRISKĀ AIZSARDZĪBA – GALVENĀ JAUDAS SLĒDŽA ATSLĒGŠANĀS

I PIELIKUMS.

ATSAUCES STANDARTU SARAKSTS

J PIELIKUMS.

IZMANTOTO TERMINU DEFINĪCIJAS

1. IEVADS

1.1. Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes apakšsistēmu. Enerģijas apgādes apakšsistēma ir iekļauta Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma apakšsistēmu sarakstā.

1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.1. punktā.

1.3. Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

a)	norādīta tās paredzētā darbības joma – 2. nodaļa;

b)	noteiktas pamatprasības enerģijas apgādes apakšsistēmai – 3. nodaļa;

c)	noteiktas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 4. nodaļa;

d)	noteikti savstarpējās izmantojamības komponenti un saskarnes, kam jāpiemēro Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuri vajadzīgi, lai panāktu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;

e)	noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā jāizmanto, lai veiktu, no vienas puses, savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējumu un, no otras puses, apakšsistēmu EK verifikāciju – 6. nodaļa;

f)	norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija. Jo īpaši precizēts, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu – 7. nodaļa;

g)	norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija un veselības aizsardzības un darba drošības nosacījumi, kas vajadzīgi apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai – 4. nodaļa.

Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus – šie gadījumi norādīti 7. nodaļā.

Visbeidzot, šīs SITS 4. nodaļā izklāstīti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas attiecas uz iepriekš 1.1. un 1.2. punktā norādīto darbības jomu.

2. APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1. Enerģijas apgādes apakšsistēmas definīcija

Enerģijas apgādes SITS precizē dzelzceļu sistēmas savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai vajadzīgās prasības. Šī SITS aptver visas līdzstrāvas un maiņstrāvas stacionārās iekārtas, ko vajag, lai atbilstoši pamatprasībām nodrošinātu vilcienus ar vilces enerģiju.

Enerģijas apgādes apakšsistēmā ietverta arī pantogrāfu un gaisvadu kontakttīkla mijiedarbības definīcija un tās kvalitātes kritēriji. Tā kā zemes kontaktsliedes (trešās sliedes) un kontaktkurpes sistēma nav mērķsistēma, šajā SITS nav aprakstīti šādas sistēmas raksturlielumi un ekspluatācija.

1. attēls

Enerģijas apgādes apakšsistēma

Enerģijas apgādes apakšsistēmā ietilpst:

a) apakšstacijas: primārajā pusē pieslēgtas augstsprieguma tīklam, transformējot un/vai pārveidojot augstspriegumu par vilcieniem piemērotu spriegumu/energoapgādes sistēmu. Sekundārajā pusē apakšstacijas ir pieslēgtas dzelzceļa gaisvadu kontakttīklam;

b) sekciju dalījuma punkti: elektroiekārtas, kas atrodas starpposmos starp apakšstacijām kontaktlīniju elektroapgādei un paralēlai pieslēgšanai, un aizsardzības, izolācijas un papildu apgādes nodrošināšanai;

c) atdalīšanas sekcijas: iekārtas pārejas nodrošināšanai starp atšķirīgām elektrosistēmām vai vienas elektrosistēmas dažādām fāzēm;

d) gaisvadu kontakttīkls: sistēma, kas pievada elektroenerģiju vilcieniem kustībai pa maršrutu un ar strāvas noņēmējiem to novada uz vilcieniem. Gaisvadu kontakttīkls ir aprīkots arī ar atdalītājiem, kas ieslēdzami rokas režīmā vai ar tālvadību un vajadzīgi, lai izolētu gaisvadu kontakttīkla sekcijas vai grupas atbilstoši ekspluatācijas vajadzībām. Gaisvadu kontakttīkla daļa ir arī barojošās līnijas;

e) atgriezes ķēde: visi vadi, kas veido paredzēto ceļu vilces atgriezes strāvai un ko papildus izmanto bojājumu gadījumos. Tāpēc attiecībā uz šo aspektu atgriezes ķēde ir enerģijas apgādes apakšsistēmas daļa, un tai ir saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu;

Turklāt saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK enerģijas apgādes apakšsistēmā ietilpst:

elektrības patēriņa mērīšanas iekārtu daļa, kas uzstādīta riteklī, lai mērītu no ārējās elektriskās vilces sistēmas piegādāto elektroenerģiju, kura riteklim pievadīta no kontaktlīnijas vai novadīta uz kontaktlīniju (reģeneratīvās bremzēšanas laikā). Iekārtas integrē vilces vienībā un nodod ekspluatācijā kopā ar vilces vienību, un tās ietilpst parasto dzelzceļu lokomotīvju un pasažieru vagonu ritošā sastāva (CR LOC&PAS) SITS darbības jomā.

Direktīva 2008/57/EK arī paredz, ka strāvas noņēmēji (pantogrāfi), kas pārvada elektroenerģiju no gaisvadu kontakttīkla uz ritekli, ietilpst ritošā sastāva apakšsistēmā. Tos uzstāda un integrē ritošajā sastāvā un nodod ekspluatācijā kopā ar ritošo sastāvu, un tie ietilpst CR LOC&PAS SITS darbības jomā.

Tomēr parametri, kas attiecas uz strāvas noņemšanas kvalitāti, ir noteikti parasto dzelzceļu enerģijas apgādes (CR ENE) SITS.

2.1.1. Energoapgāde

Energoapgādes sistēma jāprojektē tā, lai katrs vilciens būtu apgādāts ar vajadzīgo enerģiju. Tādēļ svarīgi veiktspējas aspekti ir piegādes spriegums, katra vilciena strāvas patēriņš un kustības grafiks.

Tāpat kā ikviena elektroiekārta, vilciens ir projektēts, lai pareizi darbotos, ja tā termināļiem, t. i., pantogrāfam(-iem) un riteņiem, ir pieslēgta nomināla sprieguma un nominālas frekvences strāva. Jādefinē šo parametru mainība un robežlielumi, lai nodrošinātu vilciena paredzēto veiktspēju.

Moderni, ar elektrību darbināmi vilcieni bieži ir aprīkoti ar reģeneratīvo bremzēšanu, lai bremzējot elektroenerģiju novadītu atpakaļ energoapgādes sistēmā, samazinot kopējo enerģijas patēriņu. Energoapgādes sistēmu var projektēt tā, lai tā spētu uzņemt šādu reģeneratīvās bremzēšanas enerģiju.

Ikvienā energoapgādes sistēmā var rasties īssavienojumi un citi bojājumi. Energoapgādes sistēma jāprojektē tā, lai vadības ierīces nekavējoties konstatētu bojājumus, sāktu īssavienojuma novēršanas pasākumus un izolētu ķēdes bojāto daļu. Pēc šādiem atgadījumiem energoapgādes sistēmai jāspēj iespējami drīz atjaunot elektroenerģijas padevi visām iekārtām, lai atsāktu to ekspluatāciju.

2.1.2. Gaisvadu kontakttīkls un pantogrāfs

Būtisks savstarpējās izmantojamības aspekts ir savietojama gaisvadu kontakttīkla un pantogrāfa ģeometrija. Attiecībā uz ģeometrisko mijiedarbību jānosaka kontaktvada piekares augstums virs sliedēm, kontaktvada augstuma mainība, sānu novirze vēja spiediena ietekmē un kontaktspēks. Būtiska ir arī pantogrāfa galvas ģeometrija, lai nodrošinātu pienācīgu mijiedarbību ar gaisvadu kontakttīklu, ņemot vērā ritekļa sānsvārstības.

Lai nodrošinātu Eiropas tīklu savstarpēju izmantojamību, mērķaprīkojums ir CR LOC&PAS SITS norādītie pantogrāfi.

Ļoti svarīgs aspekts ir gaisvadu kontakttīkla un pantogrāfa mijiedarbība, lai nodrošinātu enerģijas drošu pārvadi, nenodarot kaitējumu dzelzceļa iekārtām un videi. Šo mijiedarbību galvenokārt nosaka šādi faktori:

a)	statiskā un aerodinamiskā ietekme, kas atkarīga no pantogrāfa kontaktplākšņu īpašībām un pantogrāfa konstrukcijas, tā ritekļa formas, uz kura uzstādīts(i-) pantogrāfs(-i), un pantogrāfa novietojuma uz ritekļa;

b)	kontaktplākšņu materiāla un kontaktvada savietojamība;

c)	gaisvadu kontakttīkla un pantogrāfa(-u) dinamiskie raksturlielumi vienas vienības vai daudzu vienību vilcieniem;

d)	ekspluatācijā esošo pantogrāfu skaits un attālums starp tiem, jo katrs pantogrāfs var traucēt citu pantogrāfu darbību vienā un tajā pašā gaisvadu kontakttīkla sekcijā.

2.2. Saskarnes ar citām apakšsistēmām un apakšsistēmas iekšējās saskarnes

2.2.1. Ievads

Lai panāktu paredzēto veiktspēju, enerģijas apgādes apakšsistēmai ir saskarnes ar dažām citām dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām. Šīs saskarnes ir uzskaitītas turpmākajos punktos.

2.2.2. Saskarnes, kas attiecas uz energoapgādi

a)	strāvas spriegumam, frekvencei un to pieļaujamajam diapazonam ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu;

b)	līnijās uzstādītā jauda un noteiktais jaudas koeficients nosaka dzelzceļu sistēmas veiktspēju, un tai ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu;

c)	reģeneratīvā bremzēšana samazina enerģijas patēriņu, un tai ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu;

d)	stacionārām elektroiekārtām un vilcienos uzstādītām vilces iekārtām jābūt aizsargātām pret īssavienojumiem. Jaudas slēdžu darbībai apakšstacijās un vilcienos jābūt saskaņotai. Elektriskajai aizsardzībai ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu;

e)	elektriskiem traucējumiem un harmoniku emisijām ir saskarne ar ritošā sastāva un vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu;

f)	strāvas atgriezes ķēdei ir dažas saskarnes ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas un infrastruktūras apakšsistēmu.

2.2.3. Saskarnes, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla iekārtām un pantogrāfiem un to mijiedarbību:

a)	īpaša uzmanība jāpievērš kontaktvadu pārejas līknēm un pārejas līkņu lauzumiem, lai novērstu kontakta zudumu un pārmērīgu nodilumu. Kontaktvadu augstumam un pārejas līknēm ir saskarne ar infrastruktūras un ritošā sastāva apakšsistēmu;

b)	ritekļu un pantogrāfu sānsvārstībām ir saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu;

c)	strāvas noņemšanas kvalitāte ir atkarīga no ekspluatācijā esošo pantogrāfu skaita, to savstarpējā attāluma un citiem ar vilces vienībām saistītiem aspektiem. Pantogrāfu izvietojumam ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

2.2.4. Saskarnes, kas attiecas uz fāzu un sistēmu atdalīšanas sekcijām:

a)	lai šķērsotu dažādu energoapgādes sistēmu un fāzu atdalīšanas sekciju pārejas, neveidojot pārvienojumu, paredz vilcienu pantogrāfu skaitu un izvietojumu. Šeit ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu;

b)	lai šķērsotu energoapgādes sistēmu un fāzu atdalīšanas sekciju pārejas, neveidojot pārvienojumu, jākontrolē vilcienu strāva. Šī ir saskarne ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu;

c)	šķērsojot energoapgādes sistēmu atdalīšanas sekcijas, var nākties nolaist pantogrāfu(-s). Šī ir saskarne ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu.

3. PAMATPRASĪBAS

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 4. panta 1. punktu dzelzceļu sistēma, tās apakšsistēmas un savstarpējās izmantojamības komponenti atbilst pamatprasībām, kas vispārīgā veidā noteiktas Direktīvas III pielikumā. Turpmākajā tabulā norādīti šīs SITS pamatparametri un to atbilstība Direktīvas III pielikumā skaidrotajām pamatprasībām.

SITS punkts	SITS punkta nosaukums	Drošība	Izturība un pieejamība	Veselības aizsardzība	Vides aizsardzība	Tehniskā savietojamība
4.2.3.	Spriegums un frekvence	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.4.	Parametri, kas attiecas uz apgādes sistēmas veiktspēju	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.5.	Energoapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos tuneļos	1.1.1. 2.2.1.	1.2.	—	—	—
4.2.6.	Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.7.	Reģeneratīvā bremzēšana	—	—	—	1.4.1. 1.4.3.	1.5. 2.2.3.
4.2.8.	Elektriskās aizsardzības koordinācija	2.2.1.	—	—	—	1.5.
4.2.9.	Harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās	—	—	—	1.4.1. 1.4.3.	1.5.
4.2.11.	Ārējā elektromagnētiskā savietojamība		—	—	1.4.1. 1.4.3. 2.2.2.	1.5.
4.2.12.	Vides aizsardzība	—	—	—	1.4.1. 1.4.3. 2.2.2.	—
4.2.13.	Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.14.	Pantogrāfa gabarīts	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.15.	Vidējais kontaktspēks	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.16.	Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte	—	—	—	1.4.1. 2.2.2.	1.5. 2.2.3.
4.2.17.	Attālums starp pantogrāfiem	—	—	—	—	1.5. 2.2.3.
4.2.18.	Kontaktvadu materiāli	—	—	1.3.1 1.3.2	1.4.1.	1.5. 2.2.3.
4.2.19.	Fāzu atdalīšanas sekcijas	2.2.1.	—	—	1.4.1. 1.4.3.	1.5. 2.2.3.
4.2.20.	Sistēmu atdalīšanas sekcijas	2.2.1.	—	—	1.4.1. 1.4.3.	1.5 2.2.3
4.2.21.	Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtas	—	—	—	—	1.5.
4.4.2.	Energoapgādes pārvaldība	1.1.1. 1.1.3. 2.2.1.	1.2.	—	—	—
4.4.3.	Darbu veikšana	1.1.1. 2.2.1.	1.2.	—	—	1.5.
4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi	1.1.1. 2.2.1.	1.2.	—	—	1.5. 2.2.3.
4.7.2.	Apakšstaciju un sekciju dalījuma punktu aizsardzības noteikumi	1.1.1. 1.1.3. 2.2.1.	—	—	1.4.1. 1.4.3. 2.2.2.	1.5.
4.7.3.	Gaisvadu kontakttīkla aizsardzības noteikumi	1.1.1. 1.1.3. 2.2.1.	—	—	1.4.1. 1.4.3. 2.2.2.	1.5.
4.7.4.	Strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi	1.1.1. 1.1.3. 2.2.1.	—	—	1.4.1. 1.4.3. 2.2.2.	1.5.
4.7.5.	Citas vispārīgas prasības	1.1.1. 1.1.3. 2.2.1.	—	—	1.4.1. 1.4.3. 2.2.2.	—
4.7.6.	Viegli pamanāms apģērbs	2.2.1.	—	—	—	—

4. APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1. Ievads

Dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2008/57/EK un kuras daļa ir šī apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras savietojamība jāverificē. Savietojamība jo īpaši jāpārbauda attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, apakšsistēmas saskarnēm ar sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas raksturotas 4.2. un 4.3. iedaļā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai. Tomēr inovatīvi risinājumi savstarpējās izmantojamības jomā var likt piemērot jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai varētu īstenot tehniskus jauninājumus, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā, izmantojot 6.1.3. un 6.2.3. iedaļā minētās procedūras.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, enerģijas apgādes apakšsistēmu raksturo 4.2.–4.7. iedaļā noteiktās specifikācijas. Infrastruktūras reģistrā iekļaujamo enerģijas apgādes apakšsistēmas būtisko parametru saraksts ir sniegts šīs SITS C pielikumā.

Enerģijas apgādes apakšsistēmas EK verificēšanas procedūras ir norādītas šīs SITS 6.2.4. iedaļā un B pielikuma B.1. tabulā.

Attiecībā uz īpašiem gadījumiem sk. 7.5. iedaļu.

Ja ir atsauce uz EN standartiem, nepiemēro atkāpes, kas EN standartos minētas kā “valsts atkāpes” vai “īpaši valsts noteikumi”.

4.2. Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1. Vispārīgi noteikumi

Enerģijas apgādes apakšsistēmas sasniedzamā veiktspēja atbilst attiecīgajai dzelzceļu sistēmas veiktspējai, ņemot vērā:

—	maksimālo līnijas ātrumu, vilcienu tipu,

—	vilcienu patērēto jaudu pie pantogrāfiem.

4.2.2. Pamatparametri, kas raksturo enerģijas apgādes apakšsistēmu

Pamatparametri, kas raksturo enerģijas apgādes apakšsistēmu, ir šādi:

—

Energoapgāde:

—	spriegums un frekvence (4.2.3.),

—	parametri, kas attiecas uz apgādes sistēmas veiktspēju (4.2.4.),

—	energoapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos tuneļos (4.2.5.),

—	strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā (4.2.6.),

—	reģeneratīvā bremzēšana (4.2.7.),

—	elektriskās aizsardzības koordinācija (4.2.8.),

—	harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās (4.2.9.),

—	elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtas (4.2.21.).

—

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija un strāvas noņemšanas kvalitāte:

—	gaisvadu kontakttīkla ģeometrija (4.2.13.),

—	pantogrāfa gabarīts (4.2.14.),

—	vidējais kontaktspēks (4.2.15.),

—	strāvas noņemšanas dinamiskie raksturlielumi un kvalitāte (4.2.16.),

—	attālums starp pantogrāfiem (4.2.17.),

—	kontaktvadu materiāli (4.2.18.),

—	fāzu atdalīšanas sekcijas (4.2.19.),

—	sistēmu atdalīšanas sekcijas (4.2.20.).

4.2.3. Spriegums un frekvence

Lokomotīvju un vilces vienību spriegums un frekvence jāstandartizē. Sprieguma un frekvences vērtības un robežvērtības pie apakšstaciju termināļiem un pantogrāfiem atbilst 4. punktam standartā EN 50163:2004.

Apgādes mērķsistēmai jābūt maiņstrāvas 25 kV 50 Hz sistēmai, ievērojot savietojamību ar elektroenerģijas ražošanas un sadales sistēmām un apakšstaciju iekārtu standartizāciju.

Tomēr, ņemot vērā lielās investīciju izmaksas pārejai no citu sistēmu sprieguma uz 25 kV sistēmu, un vairāku sistēmu vilces vienību izmantošanas iespēju, jaunās, modernizētās un atjaunotās apakšsistēmās ir atļauts izmantot šādas sistēmas:

—	15 kV 16,7 Hz maiņstrāvas sistēmu,

—	3 kV līdzstrāvas sistēmu,

—	1,5 kV līdzstrāvas sistēmu.

Nominālo spriegumu un frekvenci norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

4.2.4. Parametri, kas attiecas uz apgādes sistēmas veiktspēju

Enerģijas apgādes apakšsistēmas konstrukciju nosaka līnijā plānotais ekspluatācijas ātrums un topogrāfija.

Tāpēc jāņem vērā šādi parametri:

—	vilcienu maksimālā strāva,

—	vilcienu jaudas koeficients,

—	vidējais derīgais spriegums.

4.2.4.1. Vilciena maksimālā strāva

Infrastruktūras pārvaldītājs infrastruktūras reģistrā norāda vilcienu maksimālo strāvu (sk. C pielikumu).

Enerģijas apgādes apakšsistēmas konstrukcija ļauj panākt noteikto energoapgādes veiktspēju un ļauj ekspluatēt vilcienus, kuru jauda nepārsniedz 2 MW, bez strāvas ierobežojumiem, kā aprakstīts 7.3. punktā standartā EN 50388:2005.

4.2.4.2. Vilcienu jaudas koeficients

Vilcienu jaudas koeficients atbilst prasībām, kas noteiktas G pielikumā un 6.3. punktā standartā EN 50388:2005.

4.2.4.3. Vidējais derīgais spriegums

Aprēķinātais vidējais derīgais spriegums pie pantogrāfa atbilst 8.3. un 8.4. punktā standartā EN 50388:2005 norādītajam spriegumam, ņemot vērā aprēķina jaudas koeficientu saskaņā ar G pielikumu.

4.2.5. Energoapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos tuneļos

Energoapgādes sistēmu un gaisvadu kontakttīklu projektē tā, lai varētu nodrošināt ekspluatācijas nepārtrauktību traucējumu gadījumos tuneļos. To panāk, sadalot gaisvadu kontakttīklu sekcijās saskaņā ar parasto dzelzceļu SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”SRT 4.2.3.1. punktu.

4.2.6. Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā

Līdzstrāvas sistēmu gaisvadu kontakttīklu projektē 300 A (1,5 kV apgādes sistēmā) un 200 A stiprai strāvai (3,0 kV apgādes sistēmā) uz vienu pantogrāfu vilciena stāvēšanas laikā.

To panāk, izmantojot statisko kontaktspēku, kas definēts 7.1. punktā standartā EN 50367:2006.

Ja gaisvadu kontakttīkls ir projektēts lielākām maksimālajām strāvas vērtībām stāvēšanas laikā, infrastruktūras pārvaldītājs to norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

Gaisvadu kontakttīklu projektē, ņemot vērā temperatūras robežvērtības saskaņā ar 5.1.2. punktu standartā EN 50119:2009.

4.2.7. Reģeneratīvā bremzēšana

Maiņstrāvas sistēmas projektē tā, lai reģeneratīvo bremzēšanu varētu izmantot kā darba bremzēšanu, kas spēj nodrošināt vienmērīgu elektroenerģijas apmaiņu ar citiem vilcieniem vai jebkuriem citiem līdzekļiem.

Līdzstrāvas sistēmas projektē tā, lai reģeneratīvo bremzēšanu varētu izmantot kā darba bremzēšanu vismaz elektroenerģijas apmaiņai ar citiem vilcieniem.

Informāciju par iespēju izmantot reģeneratīvo bremzēšanu norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

4.2.8. Elektriskās aizsardzības koordinācija

Enerģijas apgādes apakšsistēmas elektriskās aizsardzības koordinācija atbilst prasībām, kas noteiktas 11. punktā standartā EN 50388:2005, izņemot 8. tabulu, kuru aizstāj ar šīs SITS H pielikumu.

4.2.9. Harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās

Parasto dzelzceļu enerģijas apgādes apakšsistēmai un ritošajam sastāvam jāspēj darboties kopā bez traucējumu radītiem sarežģījumiem, piemēram, bez pārsprieguma un citām 10. punktā standartā EN 50388:2005 aprakstītajām parādībām.

4.2.10. Harmoniku emisijas energoapgādes tīklā

Par harmoniku emisijām energoapgādes tīklā atbild infrastruktūras pārvaldītājs, ņemot vērā Eiropas un valstu standartus un prasības, kas attiecas uz energoapgādes tīklu.

Saskaņā ar šo SITS atbilstības novērtējums nav jāveic.

4.2.11. Ārējā elektromagnētiskā savietojamība

Ārējā elektromagnētiskā savietojamība nav īpašs dzelzceļu tīkla raksturlielums. Enerģijas apgādes iekārtas atbilst Elektromagnētiskās savietojamības direktīvas 2004/108/EK pamatprasībām.

Saskaņā ar šo SITS atbilstības novērtējums nav jāveic.

4.2.12. Vides aizsardzība

Uz vides aizsardzību attiecas citi Eiropas tiesību akti par dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Saskaņā ar šo SITS atbilstības novērtējums nav jāveic.

4.2.13. Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija

Gaisvadu kontakttīklu projektē, lai varētu izmantot pantogrāfus, kuru galvas ģeometrija noteikta CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2. punktā.

Dzelzceļu tīkla savietojamību nosaka kontaktvadu piekares augstums, pārejas līknes novietojums attiecībā pret sliežu ceļu un kontaktvadu sānu novirze vēja ietekmē.

4.2.13.1. Kontaktvadu piekares augstums

Kontaktvadu piekares nominālā augstuma diapazons ir 5,00–5,75 metri. Attiecības starp kontaktvadu piekares augstumu un pantogrāfu darba augstumu sk. 1. attēlā standartā EN 50119:2009.

Kontaktvadu piekares augstums var būt mazāks ar gabarītu saistītos gadījumos (piemēram, uz tiltiem, tuneļos). Minimālo kontaktvadu piekares augstumu aprēķina saskaņā ar 5.10.4. punktu standartā EN 50119:2009.

Kontaktvadu piekares augstums var būt lielāks, piemēram, uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kraušanas zonās utt. Šajos gadījumos kontaktvadu piekares maksimālais projektētais augstums nepārsniedz 6,20 metru.

Ņemot vērā pielaides un pacēlumu saskaņā ar 1. attēlu standartā EN 50119:2009, kontaktvadu piekares maksimālais augstums nepārsniedz 6,50 metru.

Kontaktvadu piekares nominālo augstumu norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

4.2.13.2. Kontaktvadu piekares augstuma mainība

Kontaktvadu piekares augstuma mainība atbilst 5.10.3. punkta prasībām standartā EN 50119:2009.

Kontaktvadu slīpumu, kas norādīts 5.10.3. punktā standartā EN 50119:2009, izņēmuma kārtā var pārsniegt, ja to neļauj ievērot kontaktvadu piekares augstuma ierobežojumi, piemēram, uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, tiltiem, tuneļos; šādos gadījumos, piemērojot 4.2.16. punkta prasības, nodrošina atbilstību tikai prasībai par maksimālo kontaktspēku.

4.2.13.3. Sānu novirze

Kontaktvada pieļaujamā maksimālā sānu novirze no sliežu ceļa projektētās centra līnijas sānvēja ietekmē norādīta 4.2.13.3. tabulā.

4.2.13.3. tabula

Maksimālā sānu novirze

Pantogrāfa garums	Maksimālā sānu novirze
1 600 mm	0,40 m
1 950 mm	0,55 m

Šīs vērtības koriģē, ņemot vērā pantogrāfa kustību un sliežu ceļa pielaides saskaņā ar E pielikumu.

Daudzsliežu dzelzceļam šo prasību izpilda attiecībā uz katru sliežu pāri (ko paredzēts ekspluatēt kā atdalītu sliežu ceļu), kuru paredzēts novērtēt saskaņā ar šo SITS.

To pantogrāfu profilus, ko atļauts ekspluatēt maršrutā, norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

4.2.14. Pantogrāfa gabarīts

Neviena enerģijas apgādes apakšsistēmas daļa, izņemot kontaktvadu un tā fiksatoru, neatrodas pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta iekšpusē (sk. E.2. attēlu E pielikumā).

Pantogrāfa mehānisko kinemātisko gabarītu savstarpēji izmantojamām līnijām nosaka, izmantojot E pielikuma E.2. punktā norādīto metodi un CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2. punktā noteiktos pantogrāfu profilus.

Šo gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisku metodi un šādas vērtības saskaņā ar E pielikuma E.2.1.4. punktu:

—	pantogrāfa sānsvārstības - epu - 0,110 m pie minimālā verificēšanas augstuma - h'u ≤ 5,0 m un

—	pantogrāfa sānsvārstības - epo - 0,170 m pie maksimālā verificēšanas augstuma - h'o - 6,5 m,

un citas vērtības saskaņā ar E pielikuma E.3. punktu.

4.2.15. Vidējais kontaktspēks

Vidējais kontaktspēks Fm ir kontaktspēka vidējā statistiskā vērtība. Lielumu Fm veido pantogrāfa kontaktspēka statiskie, dinamiskie un aerodinamiskie komponenti.

Statiskais kontaktspēks definēts 7.1. punktā standartā EN 50367:2006. Lieluma Fm diapazons katrai energoapgādes sistēmai norādīts 4.2.15. tabulā.

4.2.15. tabula

Vidējā kontaktspēka diapazoni

Apgādes sistēma	Fm līdz 200 km/h
Līdzstrāvas sistēma	60 N < Fm< 0,00047*v2 + 90 N
3 kV maiņstrāvas sistēma	90 N < Fm< 0,00097*v2 + 110 N
1,5 kV maiņstrāvas sistēma	70 N < Fm< 0,00097*v2 + 140 N

Apzīmējumi: Fm = vidējais kontaktspēks (N); v = ātrums (km/h).

Saskaņā ar 4.2.16. punktu gaisvadu kontakttīklu projektē tā, lai tas spētu uzņemt 4.2.15. tabulā norādīto maksimālo spēku.

4.2.16. Strāvas noņemšanas dinamiskie raksturlielumi un kvalitāte

Gaisvadu kontakttīklu projektē atbilstoši dinamisko raksturlielumu prasībām. Kontaktvadu pacēlums pie projektētā ātruma atbilst 4.2.16. tabulā noteiktajām prasībām.

Strāvas noņemšanas kvalitāte būtiski ietekmē kontaktvadu kalpošanas laiku, tāpēc tai jāatbilst saskaņotiem un mērāmiem parametriem.

Atbilstību dinamisko raksturlielumu prasībām verificē, novērtējot:

—	kontaktvadu pacēlumu un vai nu

—	vidējo kontaktspēku Fm un standartnovirzi σmax, vai

—	dzirksteļošanu, izteiktu procentos.

Līgumslēdzējs nosaka paziņo verificēšanai izmantojamo metodi. Parametru vērtības, kas jāsasnidz ar izraudzīto metodi, norādītas 4.2.16. tabulā.

4.2.16. tabula

Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes prasības

Prasība	V > 160 km/h	v ≤ 160 km/h
Telpa kontaktvada fiksatora pacēlumam	2S 0
Vidējais kontaktspēks F m	Sk. 4.2.15. punktu
Standartnovirze pie maksimālā līnijas ātruma σ max (N)	0,3F m
Dzirksteļošana, izteikta procentos, pie maksimālā līnijas ātruma, NQ (%) (minimālais dzirksteļošanas ilgums 5 ms)	≤ 0,1 maiņstrāvas sistēmām ≤ 0,2 līdzstrāvas sistēmām	≤ 0,1

Definīcijas, vērtības un testēšanas metodes sk. standartos EN 50317:2002 un EN 50318:2002.

Lielums S0 ir aprēķinātais, modelētais vai izmērītais kontaktvada pacēlums pie fiksatora, pie maksimālā līnijas ātruma parastos ekspluatācijas apstākļos ar vienu vai vairākiem pantogrāfiem un vidējo kontaktspēku Fm. Ja fiksatora pacēlumu fiziski ierobežo gaisvadu kontakttīkla konstrukcija, vajadzīgo telpu var samazināt līdz 1,5 S0 (sk. 5.10.2. punktu standartā EN 50119:2009).

Maksimālā spēka (Fmax) svārstības atklātā maršrutā parasti nepārsniedz Fm plus trīs standartnovirzes σmax; īpašās vietās vērtības var būt augstākas – tās norādītas 5.2.5.2. punkta 4. tabulā standartā EN 50119:2009.

Attiecībā uz stingriem komponentiem, piemēram, gaisvadu kontakttīkla sekciju izolatoriem, kontaktspēks var pieaugt līdz maksimālajai vērtībai 350 N.

4.2.17. Attālums starp pantogrāfiem

Gaisvadu kontakttīklu projektē tā, lai tajā varētu ekspluatēt vismaz divus blakus esošus pantogrāfus – minimālo attālumu starp pantogrāfu galvu centra līnijām sk. 4.2.17. tabulā.

4.2.17. tabula

Attālums starp pantogrāfiem

Ekspluatācijas ātrums (km/h)	Minimālais attālums (m) maiņstrāvas sistēmās			Minimālais attālums (m) 3 kV līdzstrāvas sistēmās			Minimālais attālums (m) 1,5 līdzstrāvas sistēmās
Tips	A	B	C	A	B	C	A	B	C
160 < v ≤ 200	200	85	35	200	115	35	200	85	35
120 < v ≤ 160	85	85	35	20	20	20	85	35	20
80 < v ≤ 120	20	15	15	20	15	15	35	20	15
v ≤ 80	8	8	8	8	8	8	20	8	8

Attiecīgos gadījumos infrastruktūras reģistrā norāda šādus parametrus (sk. C pielikumu):

—	gaisvadu kontakttīklam projektēto attāluma tipu (A, B vai C) saskaņā ar 4.2.17. tabulu,

—	starp blakus esošiem pantogrāfiem pieļaujamo minimālo attālumu, kas ir mazāks, nekā norādīts 4.2.17. tabulā,

—	pantogrāfu skaitu, kurš pārsniedz divus un kuram projektēts kontakttīkls.

4.2.18. Kontaktvadu materiāli

Kontaktvadu materiāla un kontaktplākšņu materiāla kombinācija ievērojami ietekmē to abu nodilumu.

Atļautie kontaktvadu materiāli ir varš un vara sakausējumi (izņemot vara un kadmija sakausējumus). Kontaktvadi atbilst 4.1., 4.2. un 4.5.–4.7. punktā standartā EN 50149:2001 noteiktajām prasībām (izņemot 1. tabulu).

Maiņstrāvas līnijās kontaktvadus projektē tā, lai varētu izmantot tīra oglekļa kontaktplāksnes (CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.4.2. punkts). Ja infrastruktūras pārvaldītājs ļauj izmantot citus kontaktplākšņu materiālus, to norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

Līdzstrāvas līnijās kontaktvadus projektē tā, lai varētu izmantot kontaktplākšņu materiālus saskaņā ar CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.4.2. punktu.

4.2.19. Fāzu atdalīšanas sekcijas

Fāzu atdalīšanas sekciju konstrukcija nodrošina iespējas vilcieniem pārvietoties no vienas sekcijas uz blakus esošu sekciju, neveidojot pārvienojumu starp abām fāzēm. Elektroenerģijas patēriņu samazina līdz nullei saskaņā ar 5.1. punktu standartā EN 50388:2005.

Nodrošina atbilstošus līdzekļus (izņemot īso atdalīšanas sekciju, kā norādīts F pielikuma F.1. attēlā) fāzu atdalīšanas sekcijā apstājušos vilcienu kustības atsākšanai. Neitrālajai sekcijai jābūt savienojamai ar blakus esošajām sekcijām, izmantojot atdalītājus ar tālvadību.

Fāzu atdalīšanas sekciju konstrukcijā parasti piemēro risinājumus, kas aprakstīti standarta EN 50367:2006 A.1. pielikumā vai šīs SITS F pielikumā. Piedāvājot alternatīvus risinājumus, jāpierāda, ka alternatīva ir vismaz tikpat droša.

Infrastruktūras reģistrā norāda informāciju par fāzu atdalīšanas sekciju konstrukciju un paceltu pantogrāfu pieļaujamo konfigurāciju (sk. C pielikumu).

4.2.20. Sistēmu atdalīšanas sekcijas

4.2.20.1. Vispārīgs raksturojums

Sistēmu atdalīšanas sekciju konstrukcija ļauj ritekļiem pārvietoties no vienas energoapgādes sistēmas uz blakus esošu atšķirīgu energoapgādes sistēmu, neveidojot pārvienojumu starp abām sistēmām. Atdalot maiņstrāvas un līdzstrāvas sistēmu, jāveic papildu pasākumi atgriezes ķēdē, kā noteikts 6.1.1. punktā standartā EN 50122-2:1998.

Sistēmu atdalīšanas sekcijas var šķērsot divējādi:

a)	ar paceltu pantogrāfu, skarot kontaktvadu;

b)	ar nolaistu pantogrāfu, neskarot kontaktvadu.

Blakus esošie infrastruktūras pārvaldītāji vienojas par a) vai b) metodi, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Izmantojamo metodi norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

4.2.20.2. Ar paceltiem pantogrāfiem

Ja sistēmu atdalīšanas sekcijas šķērso ar paceltiem pantogrāfiem, skarot kontaktvadu, sistēmu atdalīšanas sekciju funkcionālajā projektā ievēro šādus nosacījumus:

—	gaisvadu kontakttīkla dažādo elementu ģeometrija nepieļauj pantogrāfu radītu abu energoapgādes sistēmu īssavienojumu vai pārvienojumu,

—	enerģijas apgādes apakšsistēmā ir nodrošināta abu blakus esošo energoapgādes sistēmu pārvienojuma novēršana, ja nedarbojas riteklī uzstādītais(-ie) jaudas slēdzis(-dži),

—	kontaktvadu piekares augstuma mainība visā atdalīšanas sekcijas garumā atbilst 5.10.3. punkta prasībām standartā EN 50119:2009.

Pieļaujamo pantogrāfu izvietojumu, šķērsojot sistēmu atdalīšanas sekcijas ar paceltiem pantogrāfiem, norāda infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).

4.2.20.3. Ar nolaistiem pantogrāfiem

Šo iespēju izvēlas, ja nevar nodrošināt nosacījumus ekspluatācijai ar paceltiem pantogrāfiem.

Ja sistēmu atdalīšanas sekciju šķērso ar nolaistiem pantogrāfiem, tās konstrukcija ir tāda, lai novērstu pārvienojumu, nejauši paceļot pantogrāfu. Nodrošina iekārtu, kas gadījumā, ja pantogrāfs paliek paceltā stāvoklī, atslēdz abas energoapgādes sistēmas, piemēram, atklājot īssavienojumus.

4.2.21. Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtas

Kā norādīts šīs SITS 2.1. punktā, prasības, kas attiecas uz riteklī uzstādītām elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtām, ir izklāstītas CR LOC&PAS SITS.

Ja riteklī ir uzstādītas elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtas, tās atbilst CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.8. punkta prasībām. Šīs iekārtas var izmantot norēķinu vajadzībām, un ar tām iegūtos datus pieņem norēķiniem visās dalībvalstīs.

4.3. Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1. Vispārīgas prasības

Raugoties no tehniskās savietojamības viedokļa, saskarnes ir uzskaitītas, ievērojot šādu apakšsistēmu secību: ritošā sastāva, infrastruktūras, vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas, satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma. Norādītas arī saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” (SRT SITS).

4.3.2. Lokomotīvju un pasažieru vagonu ritošā sastāva apakšsistēma

CR ENE SITS		CR LOC&PAS SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Spriegums un frekvence	4.2.3.	Ekspluatācija sprieguma un frekvenču diapazonā	4.2.8.2.2.
Vilciena maksimālā strāva	4.2.4.1.	Maksimālā jauda un strāva no gaisvadu kontakttīkla	4.2.8.2.4.
Vilcienu jaudas koeficients	4.2.4.2.	Jaudas koeficients	4.2.8.2.6.
Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā	4.2.6.	Maksimālā strāva līdzstrāvas sistēmās stāvēšanas laikā	4.2.8.2.5.
Reģeneratīvā bremzēšana	4.2.7.	Reģeneratīvā bremze, kas novada enerģiju uz gaisvadu kontakttīklu	4.2.8.2.3.
Elektriskās aizsardzības koordinācija	4.2.8.	Vilciena elektriskā aizsardzība	4.2.8.2.10.
Harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās	4.2.9.	Sistēmas enerģētiskie traucējumi maiņstrāvas sistēmās	4.2.8.2.7.
Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija	4.2.13.	Darba diapazons pantogrāfu augstumā	4.2.8.2.9.1.
Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija	4.2.13.	Pantogrāfa galvas ģeometrija	4.2.8.2.9.2.
Pantogrāfa gabarīts	4.2.14.	Pantogrāfa galvas ģeometrija	4.2.8.2.9.2.
Pantogrāfa gabarīts	4.2.14.	Gabarītu noteikšana	4.2.3.1.
Vidējais kontaktspēks	4.2.15.	Pantogrāfa statiskais kontaktspēks	4.2.8.2.9.5.
Vidējais kontaktspēks	4.2.15.	Pantogrāfa kontaktspēks un dinamiskie raksturlielumi	4.2.8.2.9.6.
Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte	4.2.16.	Pantogrāfa kontaktspēks un dinamiskie raksturlielumi	4.2.8.2.9.6.
Attālums starp pantogrāfiem	4.2.17.	Pantogrāfu izvietojums	4.2.8.2.9.7.
Kontaktvadu materiāli	4.2.18.	Kontaktplākšņu materiāli	4.2.8.2.9.4.2.
Atdalīšanas sekcijas:		Fāzu vai sistēmu atdalīšanas sekciju šķērsošana	4.2.8.2.9.8
fāzu	4.2.19
sistēmu	4.2.20
Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas iekārtas	4.2.21.	Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas funkcija	4.2.8.2.8.

4.3.3. Infrastruktūras apakšsistēma (CR INF)

CR ENE SITS

CR INF SITS

Parametrs

Punkts

Parametrs

Punkts

Pantogrāfa gabarīts

4.2.14.

Būvju tuvināšanas gabarīts

4.2.4.1.

Aizsardzības noteikumi:

Aizsardzība pret triecieniem ar elektrisko strāvu

4.2.11.3.

—	gaisvadu kontakttīklam

4.7.3.

—	strāvas atgriezes ķēdei

4.7.4.

4.3.4. Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēma (CR CCS)

Jaudas vadības saskarne fāzu un sistēmu atdalīšanas sekcijās ir enerģijas apgādes un ritošā sastāva apakšsistēmas saskarne. Tomēr tās vadība notiek ar vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas starpniecību, līdz ar to šī saskarne ir norādīta CR CCS SITS un CR LOC & PAS SITS.

Tā kā harmoniku strāvas, ko rada ritošais sastāvs, ar enerģijas apgādes apakšsistēmas starpniecību ietekmē vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu, šo jautājumu aplūko vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmā.

4.3.5. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma (CR OPE)

Infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina sistēmas saziņai ar dzelzceļa uzņēmumiem.

CR ENE SITS		CR OPE SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Energoapgādes pārvaldība	4.4.2.	Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo līnijām blakus esošo iekārtu apraksts	4.2.1.2.2.
Energoapgādes pārvaldība	4.4.2.	Mašīnistu informēšana reālā laikā	4.2.1.2.3.
Darbu veikšana	4.4.3.	Pārveidotie elementi	4.2.1.2.2.2.

4.3.6. Drošība dzelzceļa tuneļos (CR SRT)

CR ENE SITS		SRT SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Energoapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos tuneļos	4.2.5.	Gaisvadu kontakttīkla vai kontaktsliežu segmentācija	4.2.3.1.

4.4. Ekspluatācijas noteikumi

4.4.1. Ievads

Lai izpildītu 3. nodaļā minētās pamatprasības, jāievēro turpmāk izklāstītie ekspluatācijas noteikumi, kas īpaši attiecas uz šajā SITS aprakstīto apakšsistēmu.

4.4.2. Energoapgādes pārvaldība

4.4.2.1. Energoapgādes pārvaldība normālos apstākļos

Lai izpildītu 4.2.4.1. punkta prasības, maksimāli pieļaujamais vilciena strāvas stiprums ekspluatācijas normālos apstākļos nedrīkst pārsniegt infrastruktūras reģistrā norādīto vērtību (sk. C pielikumu).

4.4.2.2. Energoapgādes pārvaldība ārkārtas apstākļos

Ārkārtas apstākļos maksimāli pieļaujamais vilciena strāvas stiprums (sk. C pielikumu) var būt mazāks. Infrastruktūras pārvaldītājs informē dzelzceļa uzņēmumus par strāvas stipruma izmaiņām.

4.4.2.3. Energoapgādes pārvaldība draudu gadījumā

Infrastruktūras pārvaldītājs īsteno procedūras, lai atbilstoši pārvaldītu energoapgādi ārkārtas situācijās. Dzelzceļa uzņēmumus, kas ekspluatē līnijas, un uzņēmumus, kuri strādā uz līnijām, informē par pagaidu pasākumiem, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, veidu un signalizācijas līdzekļiem. Ārkārtas situāciju plānā, ko izstrādā infrastruktūras pārvaldītājs, nosaka atbildību par zemējumu. Atbilstības novērtējums jāveic, pārbaudot, vai ir sakaru kanāli, instrukcijas, procedūras un ierīces, kas jāizmanto ārkārtas situācijās.

4.4.3. Darbu veikšana

Dažkārt, veicot iepriekš plānotus darbus, var nākties uz laiku apturēt šīs SITS 4. un 5. nodaļā noteikto enerģijas apgādes apakšsistēmas un tās savstarpējās izmantojamības komponentu specifikāciju piemērošanu. Šādos gadījumos infrastruktūras pārvaldītājs nosaka atbilstošus ārkārtas ekspluatācijas nosacījumus, lai garantētu drošību.

Piemēro šādus vispārīgus noteikumus:

—	ārkārtas ekspluatācijas nosacījumi, kas neatbilst šai SITS, ir pagaidu un plānoti nosacījumi,

—	dzelzceļa uzņēmumus, kas ekspluatē līnijas, un uzņēmumus, kuri strādā uz līnijām, informē par šiem pagaidu izņēmuma pasākumiem, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, raksturu un signalizācijas līdzekļiem.

4.5. Tehniskās apkopes noteikumi

Energoapgādes sistēmas (ieskaitot apakšstacijas un sekciju dalījuma punktus) un gaisvadu kontakttīkla norādītos raksturlielumus uztur visā to ekspluatācijas laikā.

Infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo tehniskās apkopes plānu, lai savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai vajadzīgie norādītie enerģijas apgādes apakšsistēmas raksturlielumi tiktu uzturēti noteiktajās robežās. Tehniskās apkopes plānā jo īpaši norāda personāla profesionālās kompetences prasības un izmantojamos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Tehniskās apkopes procedūras nepazemina drošības noteikumu prasības, piemēram, prasības par strāvas atgriezes ķēdes nepārtrauktību, pārspriegumu ierobežošanu un īssavienojumu atklāšanu.

4.6. Profesionālā kvalifikācija

Par enerģijas apgādes apakšsistēmas ekspluatācijā un vadībā iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un kompetenci atbild infrastruktūras pārvaldītājs; infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina, lai kompetences novērtējuma procedūras tiktu skaidri dokumentētas. Kompetences prasības enerģijas apgādes apakšsistēmas tehniskajai apkopei norāda tehniskās apkopes plānā (sk. 4.5. punktu).

4.7. Veselības aizsardzības un drošības noteikumi

4.7.1. Ievads

Turpmākajos punktos ir aprakstīti personāla veselības aizsardzības un drošības noteikumi, kas jāievēro enerģijas apgādes apakšsistēmas ekspluatācijā un tehniskajā apkopē, un šīs SITS īstenošanā.

4.7.2. Apakšstaciju un sekciju dalījuma punktu aizsardzības noteikumi

Vilces energoapgādes sistēmu elektrisko drošību panāk, projektējot un testējot šīs iekārtas saskaņā ar 8. (izņemot atsauci uz standartu EN 50179) un 9.1. punktu standartā EN 50122-1:1997. Apakšstacijas un sekciju dalījuma punktus nodrošina pret nesankcionētu piekļuvi.

Apakšstaciju un sekciju dalījuma punktu zemēšanu integrē līnijas vispārējā zemēšanas sistēmā.

Projekta pārbaudē attiecībā uz katru iekārtu pierāda, ka strāvas atgriezes ķēdes un zemēšanas vadi ir atbilstoši. Pierāda, ka atbilstoši konstrukcijai ir nodrošināta aizsardzība pret elektriskās strāvas triecieniem un sliežu elektrisko potenciālu.

4.7.3. Gaisvadu kontakttīkla aizsardzības noteikumi

Gaisvadu kontakttīkla elektrisko drošību un aizsardzību pret elektriskās strāvas triecieniem panāk, nodrošinot atbilstību 4.3. punktam standartā EN 50119:2009 un 4.1., 4.2., 5.1., 5.2. un 7. punktam standartā EN 50122-1:1997, izņemot prasības attiecībā uz sliežķēžu savienojumiem.

Gaisvadu kontakttīkla zemēšanas noteikumus integrē līnijas vispārējā zemēšanas sistēmā.

Veicot projekta pārbaudi, attiecībā uz katru iekārtu pierāda, ka strāvas atgriezes ķēdes un zemēšanas vadi ir atbilstoši. Pierāda, ka atbilstoši projektam ir nodrošināta aizsardzība pret elektriskās strāvas triecieniem un sliežu elektrisko potenciālu.

4.7.4. Strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi

Strāvas atgriezes ķēdes elektrisko drošību un funkcionalitāti panāk, projektējot šīs iekārtas saskaņā ar 7. un 9.2.–9.6. punktu standartā EN 50122-1:1997 (izņemot atsauci uz EN 50179).

Veicot konstrukcijas pārbaudi, attiecībā uz katru iekārtu pierāda, ka strāvas atgriezes ķēdes un zemēšanas vadi ir atbilstoši. Pierāda arī, ka atbilstoši projektam ir nodrošināta aizsardzība pret elektriskās strāvas triecieniem un sliežu elektrisko potenciālu.

4.7.5. Citas vispārīgas prasības

Papildus 4.7.2.–4.7.4. punktam un tehniskās apkopes plānā noteiktajām prasībām (sk. 4.5. punktu) veic profilaktiskus pasākumus, lai nodrošinātu tehniskās apkopes un ekspluatācijas personāla veselības aizsardzību un drošību saskaņā ar Eiropas normām un ar Eiropas tiesību aktiem saderīgiem valsts noteikumiem.

4.7.6. Viegli pamanāms apģērbs

Personālam, kas veic enerģijas apgādes apakšsistēmas tehnisko apkopi, strādājot uz sliežu ceļiem vai to tuvumā, jāvalkā atstarojošs apģērbs ar “CE” marķējumu (tādējādi izpildot noteikumus, ko paredz 1989. gada 21. decembra Padomes Direktīva 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (1).

4.8. Infrastruktūras reģistrs un ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrs

4.8.1. Ievads

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 33. un 35. pantu katrā SITS precīzi norāda, kāda informācija jāiekļauj ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrā un infrastruktūras reģistrā.

4.8.2. Infrastruktūras reģistrs

Šīs SITS C pielikumā ir norādīts, kāda informācija par enerģijas apgādes apakšsistēmu jāiekļauj infrastruktūras reģistrā. Visos gadījumos, nodrošinot kādas enerģijas apgādes apakšsistēmas daļas vai visas apakšsistēmas atbilstību šai SITS, infrastruktūras reģistrā veic ierakstu, kā norādīts C pielikumā un 4. nodaļas un 7.5. iedaļas atbilstošajos punktos (īpaši gadījumi).

4.8.3. Ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrs

Šīs SITS D pielikumā ir norādīts, kādu informāciju par enerģijas apgādes apakšsistēmu iekļauj Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrā.

5. SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1. Komponentu saraksts

Uz savstarpējās izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 2008/57/EK attiecīgie noteikumi – turpmāk ir norādīti enerģijas apgādes apakšsistēmā ietilpstošie savstarpējās izmantojamības komponenti.

Gaisvadu kontakttīkls

savstarpējās izmantojamības komponentu gaisvadu kontakttīklu veido turpmāk minētie komponenti, kas jāuzstāda enerģijas apgādes apakšsistēmā, un ar tiem saistītie konstrukcijas un konfigurācijas noteikumi.

Gaisvadu kontakttīkla komponenti ir kontaktvads(-i), kas piekārts(-i) virs dzelzceļa līnijas, lai pievadītu elektroenerģiju elektrovilcieniem, kopā ar attiecīgo armatūru, iebūvētiem izolatoriem un citām pierīcēm, ieskaitot barojošās līnijas un pārvienojumus. Gaisvadu kontakttīkls ir novietots virs ritekļu gabarīta augšējās robežas un caur pantogrāfiem pievada ritekļiem elektroenerģiju.

Balsta komponenti, piemēram, konsoles, masti un pamati, atgriezes strāvas vadi, autotransformatoru barojošās līnijas, slēdži un citi izolatori, nav daļa no gaisvadu kontakttīkla kā savstarpējās izmantojamības komponenta. Ciktāl tas attiecas uz savstarpējo izmantojamību, tos aptver apakšsistēmas prasības.

Atbilstības novērtējums aptver posmus un raksturlielumus, kas norādīti 6.1.3. punktā un šīs SITS A pielikuma A.1. tabulā atzīmēti ar “X”.

5.2. Komponentu veiktspēja un specifikācijas

5.2.1. Gaisvadu kontakttīkls

5.2.1.1. Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija

Gaisvadu kontakttīkla konstrukcija atbilst 4.2.13. punkta prasībām.

5.2.1.2. Vidējais kontaktspēks

Gaisvadu kontakttīklu projektē, izmantojot vidējo kontaktspēku F m, kas noteikts 4.2.15. punktā.

5.2.1.3. Dinamiskie raksturlielumi

Prasības, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla dinamiskajiem raksturlielumiem, ir izklāstītas 4.2.16. punktā.

5.2.1.4. Telpa pacēlumam

Gaisvadu kontakttīklu projektē, nodrošinot vajadzīgo telpu kontaktvada pacēlumam, kā noteikts 4.2.16. punktā.

5.2.1.5. Projektētais attālums starp pantogrāfiem

Gaisvadu kontakttīklu projektē atbilstoši 4.2.17. punktā noteiktajam attālumam starp pantogrāfiem.

5.2.1.6. Strāva stāvēšanas laikā

Līdzstrāvas sistēmām gaisvadu kontakttīklu projektē atbilstoši 4.2.6. punkta prasībām.

5.2.1.7. Kontaktvadu materiāli

Kontaktvadu materiāli atbilst 4.2.18. punkta prasībām.

6. SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMU EK VERIFIKĀCIJA

6.1. Savstarpējās izmantojamības komponenti

6.1.1. Atbilstības novērtēšanas procedūras

Šīs SITS 5. nodaļā noteikto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūrā piemēro attiecīgus moduļus.

Savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību īpašām prasībām novērtē, izmantojot 6.1.4. punktā izklāstītās procedūras.

6.1.2. Moduļu piemērošana

Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izmanto šādus moduļus:

—	:	CA	:	ražošanas iekšējā kontrole,
—	:	CB	:	EK tipa pārbaude,
—	:	CC	:	atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli,
—	:	CH	:	atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes pārvaldības sistēmu,
—	:	CH1	:	atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes pārvaldības sistēmu un projekta pārbaudi.

6.1.2. tabula

Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi

Procedūras	Moduļi
Ražojumiem, kas laisti ES tirgū pirms šīs SITS stāšanās spēkā	CA vai CH
Ražojumiem, kas laisti ES tirgū pēc šīs SITS stāšanās spēkā	CB + CC vai CH1

Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izvēlas 6.1.2. tabulā norādītos moduļus.

Uzskata, ka ražojumiem, kas laisti tirgū pirms šīs SITS publicēšanas, tips ir apstiprināts, tāpēc EK tipa pārbaude (CB modulis) nav jāveic, ja ražotājs pierāda, ka salīdzināmos apstākļos veiktai savstarpējās izmantojamības komponentu iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti un tā atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā novērtējums attiecas uz jauno lietojumu. Ja nav iespējams pierādīt, ka risinājums iepriekš ir pozitīvi novērtēts, piemēro procedūru, kas attiecas uz savstarpējās izmantojamības komponentiem, kuri laisti ES tirgū pēc šīs SITS publicēšanas.

6.1.3. Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvie risinājumi

Ja savstarpējās izmantojamības komponentam saskaņā ar 5.2. punktu piedāvā inovatīvu risinājumu, ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarots pārstāvis norāda atkāpes no šīs SITS attiecīgā punkta un iesniedz tās izskatīšanai Komisijai.

Ja izskatīšanas rezultāts ir pozitīvs, saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu komponentam izstrādā atbilstošās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un novērtēšanas metodi.

Tādējādi izstrādātās attiecīgās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un novērtēšanas metodes iekļauj SITS tās pārskatīšanas procesā.

Kad ir paziņots Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 29. pantu, inovatīvo risinājumu var atļaut izmantot pirms iekļaušanas SITS tās pārskatīšanas procesā.

6.1.4. Gaisvadu kontakttīkla kā savstarpējās izmantojamības komponenta īpaša novērtēšanas procedūra

6.1.4.1. Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes novērtējums

Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes novērtēšana aptver gaisvadu kontakttīklu (enerģijas apgādes apakšsistēma) un pantogrāfu (ritošā sastāva apakšsistēma).

Jauna gaisvadu kontakttīkla projektu novērtē, veicot modelēšanu saskaņā ar standartu EN 50318:2002 un mērījumus jaunās projekta testēšanas sekcijā saskaņā ar standartu EN 50317:2002.

Modelēšanā un rezultātu analīzē ņem vērā reprezentatīvas pazīmes (piemēram, tuneļu, krustmiju, neitrālo sekciju u. c.).

Modelēšanai izmanto attiecīgajam ātrumam (2) un energoapgādes sistēmai atbilstošus vismaz divu dažādu tipu pantogrāfus, kas atbilst SITS (3), nepārsniedzot piedāvātā gaisvadu kontakttīkla kā savstarpējās izmantojamības komponenta aprēķina ātrumu.

Modelēšanu var veikt, izmantojot tādu tipu pantogrāfus, kuru kā savstarpējās izmantojamības komponentu sertificēšanas process nav pabeigts, ja tie atbilst pārējām CR LOC&PAS SITS prasībām.

Modelēšanu veic, izmantojot vienu un vairākus pantogrāfus, starp kuriem ir ievērotas 4.2.17. punktā noteiktās prasības par to savstarpējo attālumu.

Lai modelētā strāvas noņemšanas kvalitāte būtu pieņemama, tai attiecībā uz katru pantogrāfu jāatbilst 4.2.16. punkta prasībām par pacēlumu, vidējo kontaktspēku un standartnovirzi.

Ja modelēšanas rezultāti ir pieņemami, jaunā gaisvadu kontakttīkla reprezentatīvā sekcijā veic dinamisku testēšanu uz vietas.

Lai veiktu minēto testēšanu uz vietas, vienu no diviem modelēšanai izvēlēto pantogrāfu tipiem uzstāda uz ritošā sastāva, kas reprezentatīvajā sekcijā ļauj sasniegt atbilstošo ātrumu.

Saskaņā ar modelēšanas rezultātiem testēšanu veic vismaz sliktākajam pantogrāfu izvietojumam atbilstoši 4.2.17. punkta prasībām.

Atbilstoši testējamā gaisvadu kontakttīkla paredzētajam aprēķina ātrumam katrs pantogrāfs rada vidējo kontaktspēku, kas atbilst 4.2.15. punkta prasībām.

Lai izmērītā strāvas noņemšanas kvalitāte būtu pieņemama, tai jāatbilst 4.2.16. punkta prasībām par pacēlumu un vai nu vidējo kontaktspēku un standartnovirzi, vai dzirksteļošanu, izteiktu procentos.

Ja visiem minētajiem novērtējumiem ir pozitīvi rezultāti, uzskata, ka pārbaudītā gaisvadu kontakttīkla konstrukcija ir atbilstoša un to var izmantot līnijās, kuru konstruktīvie raksturlielumi ir savietojami.

Pantogrāfa kā savstarpējās izmantojamības komponenta dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes novērtēšanas procedūra ir izklāstīta CR LOC&PAS SITS 6.1.2.2.6. punktā.

6.1.4.2. Strāvas novērtējums stāvēšanas laikā

Atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar standarta EN 50367:2006 A.4.1. pielikumu.

6.1.5. Savstarpējās izmantojamības komponentu EK atbilstības deklarācija

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK IV pielikuma 3. punktu EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu, kurā ir norādīti lietošanas noteikumi:

—	nominālais spriegums un frekvence,

—	maksimālais aprēķina ātrums.

6.2. Enerģijas apgādes apakšsistēma

6.2.1. Vispārīgi noteikumi

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma pilnvarotā iestāde veic EK verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK VI pielikumu un attiecīgo moduļu noteikumiem.

Ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka līdzīgos apstākļos veiktai enerģijas apgādes apakšsistēmas projekta iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti, pilnvarotā iestāde šos testus un verifikāciju ņem vērā EK verificēšanas procesā.

Īpašu apakšsistēmas prasību novērtēšanas procedūras izklāstītas 6.2.4. punktā.

Pieteikuma iesniedzējs sagatavo enerģijas apgādes apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.

6.2.2. Moduļu piemērošana

Enerģijas apgādes apakšsistēmas EK verificēšanas procedūrai pieteikuma iesniedzējs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarots pārstāvis var izvēlēties:

—	SG moduli: EK verifikācija, pamatojoties uz vienības verificēšanu, vai

—	SH1 moduli: EK verifikācija, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes pārvaldības sistēmu un konstrukcijas pārbaudi.

6.2.2.1. SG moduļa piemērošana

Piemērojot SG moduli, pilnvarotā iestāde var ņemt vērā liecības par pozitīviem rezultātiem, kas iegūti iepriekšējās pārbaudēs un testos, ko salīdzināmos apstākļos veikušas citas iestādes (4) vai pieteikuma iesniedzējs (vai kas veikti tā vārdā).

6.2.2.2. SH1 moduļa piemērošana

SH1 moduli var izvēlēties tikai tad, ja darbībām, kas attiecas uz piedāvāto verificējamo apakšsistēmu (projektēšanai, ražošanai, montāžai, uzstādīšanai), piemēro projektēšanas, ražošanas, galaražojumu pārbaudes un testēšanas kvalitātes pārvaldības sistēmu, kuru apstiprinājusi un uzrauga pilnvarota iestāde.

6.2.3. Inovatīvi risinājumi

Ja apakšsistēmā saskaņā ar 4.1. punktu ir iekļauts inovatīvs risinājums, pieteikuma iesniedzējs norāda atkāpes no šīs SITS attiecīgajiem punktiem un iesniedz tās izskatīšanai Komisijai.

Ja izskatīšanas rezultāts ir pozitīvs, šim risinājumam izstrādā atbilstošās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un novērtēšanas metodes.

Tādējādi izstrādātās attiecīgās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un novērtēšanas metodes iekļauj SITS tās pārskatīšanas procesā. Kad ir paziņots Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 29. pantu, inovatīvo risinājumu var atļaut izmantot pirms iekļaušanas SITS tās pārskatīšanas procesā.

6.2.4. Īpašas apakšsistēmas novērtēšanas procedūras

6.2.4.1. Vidējā derīgā sprieguma novērtēšana

Novērtējumu veic saskaņā ar 14.4.1., 14.4.2. (tikai attiecībā uz modelēšanu) un 14.4.3. punktu standartā EN 50388:2005.

6.2.4.2. Reģeneratīvās bremzēšanas novērtēšana

Stacionāro maiņstrāvas energoapgādes iekārtu novērtējumu veic saskaņā ar 14.7.2. punktu standartā EN 50388:2005.

Līdzstrāvas energoapgādi novērtē, veicot projekta pārbaudi.

6.2.4.3. Elektriskās aizsardzības koordinācijas novērtēšana

Apakšstaciju konstrukcijas un darbības novērtējumu veic saskaņā ar 14.6. punktu standartā EN 50388:2005.

6.2.4.4. Maiņstrāvas sistēmu harmoniku un dinamisko efektu novērtēšana

Novērtējumu, pamatojoties uz savietojamības izpēti, veic saskaņā ar 10.3. punktu standartā EN 50388:2005, ņemot vērā 10.4. punktā standartā EN 50388:2005 minētos pārspriegumus.

6.2.4.5. Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes novērtēšana (integrācija apakšsistēmā)

Ja jaunā līnijā uzstādāmais gaisvadu kontakttīkls ir sertificēts kā savstarpējās izmantojamības komponents, veic mijiedarbības parametru mērījumus saskaņā ar standartu EN 50317:2002, lai pārbaudītu, vai kontakttīkls uzstādīts pareizi.

Mērījumus veic ar savstarpējās izmantojamības komponentu pantogrāfu, kas atbilstoši gaisvadu kontakttīkla paredzētajam aprēķina ātrumam rada vidējo kontaktspēku, kura raksturlielumi atbilst šīs SITS 4.2.15. punkta prasībām.

Šā testa galvenais mērķis ir atklāt konstrukcijas kļūdas, nevis principiāli novērtēt projektu.

Uzstādīto gaisvadu kontakttīklu var atzīt par atbilstošu, ja mērījumu rezultāti atbilst 4.2.16. punkta prasībām par pacēlumu un vai nu vidējo kontaktspēku un standartnovirzi, vai dzirksteļošanu, izteiktu procentos.

Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes novērtēšanas procedūra pantogrāfa integrēšanai ritošā sastāva apakšsistēmā ir izklāstīta CR LOC&PAS SITS 6.2.2.2.14. punktā.

6.2.4.6. Tehniskās apkopes plāna novērtēšana

Novērtēšanu veic, pārliecinoties par tehniskās apkopes esamību.

Pilnvarotā iestāde neveic plānā izklāstīto prasību piemērotības novērtējumu.

6.3. Apakšsistēma, kurā ietilpst savstarpējās izmantojamības komponenti bez EK deklarācijas

6.3.1. Nosacījumi

Šā lēmuma 4. pantā paredzētajā pārejas periodā pilnvarota iestāde apakšsistēmai var izsniegt atbilstības sertifikātu arī tad, ja dažiem tajā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

—	pilnvarotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. nodaļas prasībām un attiecībā uz 6.2.–7. nodaļu (izņemot “īpašus gadījumus”). Turklāt nepiemēro 5. un 6.1. nodaļas prasības par savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību,

—	savstarpējās izmantojamības komponenti bez attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai, ir izmantoti apakšsistēmā, kura pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau ir apstiprināta un nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī.

Šādi novērtētiem savstarpējās izmantojamības komponentiem negatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

6.3.2. Dokumenti

Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējās izmantojamības komponentus pilnvarotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.

Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

—	kuri savstarpējās izmantojamības komponenti novērtēti kā apakšsistēmas daļa,

—	apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir tādi savstarpējās izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa,

—

attiecībā uz šiem savstarpējās izmantojamības komponentiem norāda iemeslu(-s), kura(-u) dēļ ražotājs pirms to iekļaušanas apakšsistēmā nav sniedzis EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, ietverot saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. pantu paziņoto valsts noteikumu piemērošanu.

6.3.3. Saskaņā ar 6.3.1. punktu sertificēto apakšsistēmu tehniskā apkope

Pārejas periodā, kā arī pēc pārejas perioda beigām līdz attiecīgās apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas pabeigšanai (ņemot vērā dalībvalsts lēmumu par SITS piemērošanu) savstarpējās izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai un kas ir viena tipa komponenti, var atļaut izmantot ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes uzraudzībā. Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem.

7. ĪSTENOŠANA

7.1. Vispārīgi noteikumi

Dalībvalstis nosaka savstarpējai izmantojamībai vajadzīgās TEN līniju enerģijas apgādes apakšsistēmas daļas (piemēram, gaisvadu kontakttīkls virs sliežu ceļiem, rezerves ceļi, stacijas, šķirotavas), kam tādējādi jāatbilst šīs SITS prasībām. Nosakot šos elementus, dalībvalstis ņem vērā sistēmas kopējo saskaņotību.

7.2. Pakāpeniska stratēģija pārejai uz savstarpēju izmantojamību

7.2.1. Ievads

Šajā SITS aprakstītā stratēģija attiecas uz jaunām, modernizētām un atjaunotām līnijām.

Esošo līniju pārveidošana, lai panāktu atbilstību šai SITS, var būt saistīta ar lielām investīciju izmaksām, līdz ar to tā var būt pakāpeniska.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem pārejas stratēģijā norāda, kā pielāgo pastāvošas iekārtas, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

7.2.2. Pārejas stratēģija attiecībā uz spriegumu un frekvenci

Dalībvalstis var izvēlēties energoapgādes sistēmu. Lēmums jāpieņem, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

—	attiecīgajā dalībvalstī pastāvošo energoapgādes sistēmu,

—	savienojumus ar kaimiņvalstu dzelzceļa līnijām, izmantojot pastāvošu energoapgādes sistēmu.

7.2.3. Pārejas stratēģija attiecībā uz pantogrāfiem un gaisvadu kontakttīkla ģeometriju

Gaisvadu kontakttīklu projektē tā, lai tajā varētu izmantot vismaz vienu pantogrāfu, kura galvas ģeometrija (1 600 mm vai 1 950 mm) atbilst CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2. punkta prasībām

7.3. Šīs SITS piemērošana jaunām līnijām

Līnijām, kas ir šīs SITS ģeogrāfiskās darbības jomā (sal. ar 1.2. punktu) un ko nodod ekspluatācijā pēc šīs SITS stāšanās spēkā, piemēro visus 4.–6. nodaļas noteikumus un 7.5. punkta īpašos noteikumus.

7.4. Šīs SITS piemērošana pastāvošām līnijām

7.4.1. Ievads

Šo SITS var pilnīgi piemērot jaunām iekārtām, bet, lai to īstenotu attiecībā uz pastāvošām līnijām, var būt jāpārveido esošās iekārtas. Vajadzīgo pārveidojumu pakāpe ir atkarīga no pastāvošo iekārtu atbilstības līmeņa. Neskarot 7.5. punktu (īpaši gadījumi), attiecībā uz parasto dzelzceļu SITS piemēro turpmāk izklāstītos principus.

Ja piemēro Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu, kas nozīmē, ka vajag ekspluatācijas atļauju, attiecīgā dalībvalsts nolemj, kuras SITS prasības jāpiemēro, ņemot vērā pārejas stratēģiju.

Ja Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu nepiemēro, jo jaunu ekspluatācijas atļauju nevajag, ir ieteicams panākt atbilstību šai SITS. Ja atbilstību nav iespējams panākt, līgumslēdzējs par neatbilstības iemesliem informē dalībvalsti.

Ja dalībvalstij jānodod ekspluatācijā jauna līnija, līgumslēdzējs subjekts nosaka praktiskos pasākumus un projekta posmus vajadzīgo veiktspējas līmeņu sasniegšanai. Šajos projekta posmos var iekļaut pārejas periodus, kuru laikā iekārtas nodod ekspluatācijā ar zemāku veiktspējas līmeni.

Pastāvošā apakšsistēmā var atļaut ekspluatēt ritekļus, kas atbilst SITS prasībām, ja ir izpildītas Direktīvā 2008/57/EK noteiktās pamatprasības. Infrastruktūras pārvaldītājam šādos gadījumos jābūt iespējai brīvprātīgi aizpildīt Direktīvas 2008/57/EK 35. pantā noteikto infrastruktūras reģistru. Procedūru, kas izmantojama, lai pierādītu, cik lielā mērā ir ievēroti SITS pamatparametri, nosaka infrastruktūras reģistra specifikācijā, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar minēto pantu.

7.4.2. Gaisvadu kontakttīkla un/vai energoapgādes sistēmas modernizācija/atjaunošana

Lai panāktu atbilstību šai SITS, ilgākā laikā var pakāpeniski pa elementam pilnīgi vai daļēji pārveidot gaisvadu kontakttīklu un/vai energoapgādes sistēmu.

Tomēr visu apakšsistēmu var atzīt par atbilstīgu tikai tad, kad ir nodrošināta visu tās elementu atbilstība SITS.

Modernizācijas/atjaunošanas procesā jāņem vērā, ka jānodrošina savietojamība ar esošo enerģijas apgādes apakšsistēmu un pārējām apakšsistēmām. Ja projektā ir iekļauti SITS neatbilstoši elementi, par atbilstības novērtēšanas un EK verificēšanas procedūrām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

7.4.3. Ar tehnisko apkopi saistīti parametri

Saistībā ar enerģijas apgādes apakšsistēmas tehnisko apkopi nav jāveic oficiāla verifikācija un nevajag ekspluatācijas atļaujas. Tomēr, ciktāl tas ir praktiski lietderīgi, ar tehnisko apkopi saistītu komponentu nomaiņu var veikt saskaņā ar šīs SITS prasībām, tādējādi palīdzot panākt savstarpēju izmantojamību.

7.4.4. Pastāvošas apakšsistēmas, uz kurām neattiecas modernizācijas/atjaunošanas projekti

Pašlaik ekspluatācijā esošā apakšsistēmā var ekspluatēt vilcienus, kas atbilst ātrgaitas un parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS, ja ir izpildītas pamatprasības. Infrastruktūras pārvaldītājs šādos gadījumos var brīvprātīgi aizpildīt infrastruktūras reģistru saskaņā ar šīs SITS C pielikumu, atspoguļojot, cik lielā mērā ir ievēroti šīs SITS pamatparametri.

7.5. Īpaši gadījumi

7.5.1. Ievads

Turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos ir atļauts piemērot šādus īpašus noteikumus:

a) “P” gadījumi: pastāvīgi gadījumi;

b) “T” gadījumi: pagaidu gadījumi, kad atbilstību mērķsistēmai ieteicams panākt līdz 2020. gadam (šāds mērķis izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (5), kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 884/2004/EK (6)).

7.5.2. Īpašu gadījumu saraksts

7.5.2.1. Igaunijas tīkla īpatnības

P gadījums

Neviens no 4.2.3.–4.2.20. punktā minētajiem pamatparametriem nav piemērojams līnijām, kurās sliežu ceļu platums ir 1 520 milimetru – tie ir atklāts punkts.

7.5.2.2. Francijas tīkla īpatnības

7.5.2.2.1. Spriegums un frekvence (4.2.3.)

T gadījums

Sprieguma un frekvences vērtības un robežlielumi apakšstacijas termināļos un pie pantogrāfa šādās elektrificētās 1,5 kV līdzstrāvas līnijās:

—	Nimes–Port Bou,

—	Toulouse–Narbonne.

var pārsniegt 4. punktā standartā EN 50163:2004 noteiktās vērtības (Umax2 tuvs 2 000 V)

7.5.2.2.2. Vidējais kontaktspēks (4.2.15.)

P gadījums

Vidējā kontaktspēka diapazons 1,5 kV līdzstrāvas līnijā ir šāds:

7.5.2.2.2. tabula

Vidējā kontaktspēka diapazons

1,5 kV līdzstrāvas līnija

70 N < Fm < 0,00178*v2 + 110 N; stāvēšanas laikā kontaktspēka vērtība ir 140 N

7.5.2.3. Somijas tīkla īpatnības

7.5.2.3.1. Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija – kontaktvadu piekares augstums (4.2.13.1.)

P gadījums

Kontaktvadu piekares nominālais augstums ir 6,15 m, minimālais 5,60 m, maksimālais 6,60 m.

7.5.2.4. Latvijas tīkla īpatnības

P gadījums

Neviens no 4.2.3.–4.2.20. punktā minētajiem pamatparametriem nav piemērojams līnijām, kurās sliežu ceļu platums ir 1 520 milimetru – tie ir atklāts punkts.

7.5.2.5. Lietuvas tīkla īpatnības

P gadījums

Neviens no 4.2.3.–4.2.20. punktā minētajiem pamatparametriem nav piemērojams līnijām, kurās sliežu ceļu platums ir 1 520 milimetru – tie ir atklāts punkts.

7.5.2.6. Slovēnijas tīkla īpatnības

7.5.2.6.1. Pantogrāfa gabarīts (4.2.14.)

P gadījums

Atjaunojot un modernizējot pastāvošu līniju pastāvošus būvju (tuneļu, pārvadu, tiltu) tuvināšanas gabarītus, Slovēnijā pantogrāfa mehāniskais kinemātiskais gabarīts ir saskaņā ar 1 450 milimetru pantogrāfa profilu, kā noteikts B.2. attēlā standartā EN 50367:2006.

7.5.2.7. Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīkla īpatnības

7.5.2.7.1. Kontaktvadu piekares augstums (4.2.13.1.)

P gadījums

Lielbritānijā modernizētā un atjaunotā pastāvošajā enerģijas apgādes apakšsistēmā vai pastāvošā infrastruktūrā no jauna uzbūvētās enerģijas apgādes apakšsistēmās pieņemtajam nominālajam kontaktvadu piekares augstumam jābūt vismaz 4 700 mm.

7.5.2.7.2. Sānu novirze (4.2.13.3.)

P gadījumi

Lielbritānijā jaunās, modernizētās un atjaunotās enerģijas apgādes apakšsistēmās kontaktvada pieļaujamā sānu novirze no sliežu ceļa projektētās centra līnijas sānvēja ietekmē ir 475 mm (ja infrastruktūras reģistrā nav norādīta mazāka vērtība), ja vada augstums nepārsniedz 4 700 milimetrus, ņemot vērā ar konstrukciju, temperatūras ietekmi un ar masta novirzi saistītās pielaides. Ja vada augstums pārsniedz 4 700 mm, šo vērtību samazina par 0,040 × (vada augstums (mm) – 4 700) milimetriem.

7.5.2.7.3. Pantogrāfa gabarīts (4.2.14. punkts un E pielikums)

P gadījumi

Lielbritānijā atjaunotā un modernizētā pastāvošajā enerģijas apgādes apakšsistēmā vai pastāvošā infrastruktūrā no jauna uzbūvētās enerģijas apgādes apakšsistēmās pantogrāfa mehāniskais kinemātiskais gabarīts atbilst attēlā norādītajai shēmai (7.5.2.7. attēls).

7.5.2.7. attēls

Pantogrāfa gabarīts

Shēmā parādīta maksimālā apliece, kurā notiek pantogrāfa galvas kustības. Aplieci novieto galējā pozīcijā, kas atbilst sliežu ceļa centra līniju pielaidēm, kuras nav iekļautas. Apliece ir absolūts gabarīts, nevis pielāgojams atsauces profils.

Ar ātrumu, kas nepārsniedz līnijas ātrumu; maksimālais ārējās sliedes pacēlums; maksimālais vēja ātrums, pie kura iespējama ekspluatācija bez ierobežojumiem, un galējais vēja ātrums, kas norādīts infrastruktūras reģistrā:

W = 800 + J mm, ja H ≤ 4 300 mm; un

W' = 800 + J + (0,040 × (H – 4 300)) mm, ja H > 4 300 mm.

Apzīmējumi:

H	=	aplieces augstums virs sliežu līmeņa (mm). Šis lielums ir kontaktvadu piekares augstuma un pacēluma augstuma summa.
J	=	200 mm sliežu ceļa taisnā posmā.
J	=	230 mm sliežu ceļa līkumā
J	=	190 mm (minimums), ja to ierobežo būvju tuvināšanas gabarīts, ko nevar palielināt ekonomisku apsvērumu dēļ.

Paredz papildu pielaides, tostarp kontaktvadu nodilumam, mehāniskajam tuvinājumam, statiskajam vai dinamiskajam elektriskam tuvinājumam.

7.5.2.7.4. Elektrificētas 600/750 V līdzstrāvas dzelzceļa līnijas, kurās izmanto zemes kontaktsliedes

P gadījums

Līnijas, kas aprīkotas ar elektrifikācijas sistēmu, kas darbojas ar 600/750 V līdzstrāvu un kurā trīs un/vai četru sliežu konfigurācijā izmanto zemes kontaktsliedes ar augšējo kontaktvirsmu, turpina modernizēt, atjaunot un paplašināt, ja tas ir ekonomiski lietderīgi. Piemēro valsts standartus.

7.5.2.7.5. Gaisvadu kontakttīkla aizsardzības noteikumi (4.7.3.)

P gadījums

Atsaucē uz 5.1. punktu standartā EN -1:1997, piemēro šajā punktā minēto īpašo valsts nosacījumu (5.1.2.1.).

8. PIELIKUMI

A.	Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana

B.	Enerģijas apgādes apakšsistēmas EK verificēšana

C.	Infrastruktūras reģistrā iekļaujamā informācija par enerģijas apgādes apakšsistēmu

D.	Ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrā iekļaujamā informācija par enerģijas apgādes apakšsistēmu

E.	Pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta noteikšana

F.	Fāzu un sistēmu atdalīšanas sekciju risinājumi

G.	Jaudas koeficients

H.	Elektriskā aizsardzība – galvenā jaudas slēdža darbība

I.	Atsauces standartu saraksts

J.	Izmantoto terminu definīcijas

A PIELIKUMS

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

A.1. Darbības joma

Šajā pielikumā norādīta enerģijas apgādes apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponenta (gaisvadu kontakttīkla) atbilstības novērtēšana.

Pastāvošu savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai piemēro 6.1.2. iedaļā aprakstīto procedūru.

A.2. Raksturlielumi

Savstarpējās izmantojamības komponenta raksturlielumi, kas jānovērtē, piemērojot CB vai CH1 moduli, A.1. tabulā atzīmēti ar “X”. Ražošanas posmu novērtē apakšsistēmā. Gaisvadu kontakttīklu nedrīkst izmantot ārpus enerģijas apgādes apakšsistēmas.

A.1. tabula

Savstarpējās izmantojamības komponenta gaisvadu kontakttīkla novērtēšana

	Novērtēšanas posmi				Īpašas novērtēšanas procedūras
	Projektēšanas un izstrādes posms			Ražošanas posms
Raksturlielums, punkts	Projekta pārbaude	Ražošanas procesa pārbaude	Tipa testēšana	Ražojuma (sērijas) kvalitāte
Ģeometrija, 5.2.1.1.	X	N/P	N/P	N/P
Vidējais kontaktspēks, 5.2.1.2.	X	N/P	N/P	N/P
Dinamiskie raksturlielumi, 5.2.1.3.	X	N/P	X	N/P	Atbilstības novērtēšana, kā noteikts 6.1.4.1. punktā, projekta pārbaudei izmantojot validētumodelēšanas metodi saskaņā ar standartu EN 50318:2002 un tipa testēšanai veicot mērījumus saskaņā ar standartu EN 50317:2002
Telpa pacēlumam, 5.2.1.4.	X	N/P	X	N/P	Projekta pārbaude, izmantojot validētu modelēšanas metodi saskaņā ar standartu EN 50318:2002, un tipa testēšanas mērījumi saskaņā ar standartu EN 50317:2002, izmantojot vidējo kontaktspēku, kā noteikts 4.2.15. punktā
Pantogrāfu izvietojuma plānojums, 5.2.1.5.	X	N/P	N/P	N/P
Strāva stāvēšanas laikā, 5.2.1.6.	X	N/P	X	N/P	Saskaņā ar 6.1.4.2. punktu
Kontaktvadu materiāli, 5.2.1.7.	X	N/P	X	N/P
N/P: nepiemēro

B PIELIKUMS

ENERĢIJAS APGĀDES APAKŠSISTĒMAS EK VERIFICĒŠANA

B.1. Darbības joma

Šajā pielikumā norādīta enerģijas apgādes apakšsistēmas EK verificēšana.

B.2. Raksturlielumi un moduļi

Apakšsistēmas raksturlielumi, kas jānovērtē dažādos projektēšanas, uzstādīšanas un ekspluatācijas posmos, B.1. tabulā atzīmēti ar “X”.

B.1. tabula

Enerģijas apgādes apakšsistēmas EK verificēšana

Pamatparametri

Novērtēšanas posmi

Projekta izstrādes posms

Ražošanas posms

Projekta pārbaude

Būvniecība, montāža, uzstādīšana

Samontēti ražojumi pirms nodošanas ekspluatācijā

Validācija pilnas ekspluatācijas apstākļos

Īpašas novērtēšanas procedūras

Spriegums un frekvence, 4.2.3.

N/P

Parametri, kas attiecas uz sistēmas veiktspēju, 4.2.4.

N/P

Vidējā derīgā sprieguma novērtēšana saskaņā ar 6.2.4.1. punktu

Energoapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos tuneļos, 4.2.5.

N/P

Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā, 4.2.6.

X (7)

N/P

Reģeneratīvā bremzēšana, 4.2.7.

N/P

Saskaņā ar 6.2.4.2. punktu

Elektriskās aizsardzības koordinācija, 4.2.8.

N/P

Saskaņā ar 6.2.4.3. punktu

Harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās, 4.2.9.

N/P

Saskaņā ar 6.2.4.4. punktu

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija: kontaktvadu piekares augstums, 4.2.13.1.

X (7)

N/P

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija: kontaktvadu piekares augstuma mainība, 4.2.13.2.

X (7)

N/P

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija: sānu novirze, 4.2.13.3.

X (7)

N/P

Pantogrāfa gabarīts, 4.2.14.

N/P

Vidējais kontaktspēks, 4.2.15.

X (7)

N/P

Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte, 4.2.16.

X (7)

N/P

Verificēšana, kā noteikts 6.1.4.1. punktā, projekta pārbaudei izmantojot validētu modelēšanas metodi saskaņā ar standartu EN 50318:2002.

Samontētas gaisvadu kontaktlīnijas verificēšana saskaņā ar 6.2.4.5. punktu, veicot mērījumus saskaņā ar standartu EN 50317:2002

Attālums starp pantogrāfiem, 4.2.17.

X (7)

N/P

Kontaktvadu materiāli, 4.2.18.

X (7)

N/P

Fāzu atdalīšanas sekcijas, 4.2.19.

N/P

Sistēmu atdalīšanas sekcijas, 4.2.20.

N/P

Energoapgādes pārvaldība draudu gadījumā, 4.4.2.3.

N/P

Tehniskās apkopes noteikumi, 4.5.

N/P

Saskaņā ar 6.2.4.6. punktu

Aizsardzība pret elektrošoku, 4.7.2., 4.7.3., 4.7.4.

N/P1)

1)	Validāciju pilnas ekspluatācijas apstākļos veic tikai tad, ja nav iespējama samontētu ražojumu validācija pirms nodošanas ekspluatācijā

N/P: nav piemērojams

C PIELIKUMS

INFRASTRUKTŪRAS REĢISTRĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS APGĀDES APAKŠSISTĒMU

C.1. Darbības joma

Šis pielikums aptver informāciju, kas attiecas uz enerģijas apgādes apakšsistēmu un jāiekļauj infrastruktūras reģistrā par katru prasībām atbilstošas līnijas viendabīgu sekciju, kura jānosaka saskaņā ar 4.8.2. punktu.

C.2. Aprakstāmie raksturlielumi

C.1. tabulā norādīti enerģijas apgādes apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības raksturlielumi, par kuriem attiecībā uz katru līnijas sekciju jāsniedz informācija.

C.1 tabula

Infrastruktūras reģistrā iekļaujamā informācija

Parametrs, savstarpējās izmantojamības elements	Punkts
Spriegums un frekvence	4.2.3.
Maksimālā vilciena strāva	4.2.4.1.
Maksimālā strāva stāvēšanas laikā (tikai līdzstrāvas sistēmām)	4.2.6.
Reģenerētās enerģijas uzņemšanas nosacījumi	4.2.7.
Nominālais kontaktvadu piekares augstums	4.2.13.1.
Apstiprinātie pantogrāfu profili	4.2.13.3.
Maksimālais līnijas ātrums, ekspluatējot vienu pantogrāfu (ja piemērojams)	4.2.17.
Gaisvadu kontakttīklam projektētais attāluma tips	4.2.17.
Minimālais attālums starp blakus esošiem pantogrāfiem (ja piemērojams)	4.2.17.
Pantogrāfu skaits, kas ir lielāks par diviem un kuram līnija paredzēta (ja piemērojams)	4.2.17.
Atļautie kontaktplākšņu materiāli	4.2.18.
Fāzu atdalīšanas sekcijas: izmantotais atdalīšanas sekciju tips Informācija par ekspluatāciju, pacelta pantogrāfa konfigurācija	4.2.19.
Sistēmu atdalīšanas sekcijas: izmantotais atdalīšanas sekciju tips Informācija par ekspluatāciju: jaudas slēdža atslēgšanās, pantogrāfu nolaišana	4.2.20.
Īpaši gadījumi	7.5.
Citas novirzes no SITS prasībām

D PIELIKUMS

RITEKĻU ATĻAUTO TIPU EIROPAS REĢISTRĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS APGĀDES APAKŠSISTĒMU

D.1. Darbības joma

Šis pielikums aptver informāciju, kas attiecas uz enerģijas apgādes apakšsistēmu un jāiekļauj ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrā.

D.2. Aprakstāmie raksturlielumi

D.1. tabulā norādīti enerģijas apgādes apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības raksturlielumi, par kuriem jāsniedz informācija ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrā.

D.1 tabula

Ritekļu atļauto tipu Eiropas reģistrā iekļaujamā informācija

Parametrs, savstarpējās izmantojamības elements	Informācija	CR LOC&PAS SITS punkts
Vilcienu elektriskā aizsardzība	Vilcienā uzstādītā jaudas slēdža izslēgšanas jauda (kA) vilcieniem, ko ekspluatē 15 kV 16,7 Hz līnijās	4.2.8.2.10.
Pantogrāfu izvietojums	Savstarpējais attālums	4.2.8.2.9.7.
Uzstādīta strāvas ierobežošanas ierīce	Tips/kategorija	4.2.8.2.4.
Uzstādītas automātiskās jaudas regulēšanas ierīces	Tips/kategorija	4.2.8.2.4.
Uzstādītas reģeneratīvās bremzes	Jā/Nē	4.2.8.2.3.
Vilcienā uzstādīts elektrības patēriņa mērinstruments	Jā/Nē	4.2.8.2.8.
Īpaši gadījumi, kas attiecas uz enerģiju		7.3.
Citas novirzes no SITS prasībām

E PIELIKUMS

PANTOGRĀFA MEHĀNISKĀ KINEMĀTISKĀ GABARĪTA NOTEIKŠANA

E.1. Vispārīgi noteikumi

E.1.1. Elektrificētās līnijās atbrīvojamā telpa

Ja līniju elektrificēšanai izmanto gaisvadu kontakttīklu, jāatbrīvo papildu telpa:

—	gaisvadu kontakttīkla iekārtu izvietošanai,

—	brīvai pantogrāfa kustībai.

Šajā pielikumā aplūkota brīva pantogrāfa kustība (pantogrāfa gabarīts). Elektrisko tuvinājumu ņem vērā infrastruktūras pārvaldītājs.

E.1.2. Īpatnības

Pantogrāfa gabarīts dažos aspektos atšķiras no šķēršļu tuvināšanas gabarīta:

—	pantogrāfs ir (daļēji) pieslēgts spriegumam, tāpēc atkarībā no šķēršļa veida (vai tas ir vai nav izolēts) jāievēro elektriskais tuvinājums,

—	attiecīgos gadījumos jāņem vērā izolējošo ragu klātbūtne. Tāpēc jānosaka dubults atsauces kontūrs, lai vienlaicīgi ņemtu vērā mehāniskos un elektriskos traucējumus,

—	strāvas noņemšanas stāvoklī pantogrāfs pastāvīgi saskaras ar kontaktvadu, tāpēc tā augstums ir mainīgs. Mainīgs ir arī pantogrāfa gabarīta augstums.

E.1.3. Apzīmējumi un saīsinājumi

Apzīmējums	Skaidrojums	Mērvienība
bw	Puse no pantogrāfa loka garuma	m
bw,c	Puse no pantogrāfa elektrību vadošā loka garuma (ar izolējošiem ragiem) vai darba garuma (ar elektrību vadošiem ragiem)	m
b'o,mec	Pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta platums augstākajā verificēšanas punktā	m
b'u,mec	Pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta platums zemākajā verificēšanas punktā	m
bh,mec	Pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta platums vidējā augstumā h	m
dl	Kontaktvada sānu novirze	m
Do	Pantogrāfa gabarīta noteikšanā attiecībā uz ritekli vērā ņemtā ārējās sliedes pacēluma atsauces vērtība	m
ep	Ritekļa raksturlielumu izraisītās pantogrāfa sānsvārstības	m
epo	Pantogrāfa sānsvārstības verificēšanas augstākajā punktā	m
epu	Pantogrāfa sānsvārstības verificēšanas zemākajā punktā	m
fs	Vērā ņemamā kontaktvada pacēluma pielaide	m
fwa	Vērā ņemamā pantogrāfa kontaktplākšņu nodiluma pielaide	m
fws	Vērā ņemamā pielaide loka iekļūšanai kontaktvada telpā pantogrāfa sānsvārstību dēļ	m
h	Augstums attiecībā pret velšanās virsmu	m
h'co	Pantogrāfa gabarīta sasveres centra atsauces augstums	m
h’	Atsauces augstums pantogrāfa gabarīta aprēķināšanai	m
h'o	Pantogrāfa gabarīta maksimālais verificēšanas augstums strāvas noņemšanas stāvoklī	m
h'u	Pantogrāfa gabarīta minimālais verificēšanas augstums strāvas noņemšanas stāvoklī	m
heff	Pacelta pantogrāfa efektīvais augstums	m
hcc	Kontaktvada statiskais augstums	m
I’0	Pantogrāfa gabarīta noteikšanā attiecībā uz ritekli vērā ņemtā ārējās sliedes pacēluma deficīta atsauces vērtība	m
L	Attālums starp sliežu ceļa sliežu centriem	m
l	Sliežu ceļa platums, attālums starp sliežu velšanās malām	m
q	Šķērsvirziena brīvkustība starp asi un ratiņu rāmi vai asi un ritekļa virsbūvi, ja riteklim nav ratiņu	m
qs'	Atgriezeniskā kustība	m
s'o	Pantogrāfa gabarīta noteikšanā vērā ņemtais elastīguma koeficients, ievērojot ritekļa un infrastruktūras saskaņu
S’i/a	Pieļaujamā pantogrāfu papildu noliece līknes iekšpusē/ārpusē	m
w	Šķērsvirziena brīvkustība starp asi un virsbūvi	m
θ	Pantogrāfa montāžas pielaide uz jumta	radiāns
τ	Montāžas ierīces šķērsvirziena elastīgums uz jumta	m
Σj	To drošības pielaižu (horizontālo) summa, kas aptver dažus nejaušus ar pantogrāfa gabarītu saistītus aspektus (j = 1, 2 vai 3)

Indekss “a” apakšrakstā attiecas uz līknes ārpusi

Indekss “i” apakšrakstā attiecas uz līknes iekšpusi

E.1.4. Pamatprincipi

E.1. attēls

Pantogrāfa gabarīti

Pantogrāfa gabarīts ir ievērots tikai tad, ja vienlaicīgi ir nodrošināta atbilstība mehāniskajam un elektriskajam gabarītam:

—	brīvas kustības atsauces profilā ietilpst pantogrāfa strāvas noņēmēja galva un pantogrāfa sānsvārstības ep, ko piemēro līdz ārējās sliedes pacēluma vai ārējās sliedes pacēluma deficīta atsauces vērtībai,

—	spriegumam pieslēgti un izolēti šķēršļi paliek ārpus mehāniskā gabarīta,

—	neizolēti šķēršļi (zemēti vai pievienoti potenciālam, kas atšķiras no gaisvadu kontakttīkla potenciāla) paliek ārpus mehāniskā un elektriskā gabarīta.

Pantogrāfa mehāniskie gabarīti redzami E.1. attēlā.

E.2. Pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta noteikšana

E.2.1. Mehāniskā gabarīta platuma noteikšana

E.2.1.1. Darbības joma

Pantogrāfa gabarīta platumu nosaka galvenokārt attiecīgā pantogrāfa garums un pārvietojumi. Izņemot īpašus aspektus, šķērsvirziena pārvietojumos konstatējami šķēršļu tuvināšanas gabarītam līdzīgi aspekti.

Nosakot pantogrāfa gabarītu, ņem vērā šādus augstumus:

—	maksimālais verificēšanas augstums h’o ,

—	minimālais verificēšanas augstums h’u .

Var uzskatīt, ka starp šiem diviem augstumiem gabarīta platums mainās lineāri.

Dažādie parametri redzami E.2. attēlā.

E.2.1.2. Aprēķina metode

Pantogrāfa gabarīta platumu nosaka kā turpmāk noteikto parametru summu. Ja līnijā darbojas dažādi pantogrāfi, jāņem vērā maksimālais platums.

Verificēšanas zemākajā punktā, kur = h'u:

Formula

Verificēšanas augstākajā punktā, kur h = h'o :

Formula

PIEZĪME: i/a = līknes iekšpusē/ārpusē.

Vidējam augstumam h platumu nosaka interpolācijas ceļā:

Formula

E.2.1.3. Puse no pantogrāfa loka garuma bw

Puse no pantogrāfa loka garuma bw ir atkarīga no izmantojamā pantogrāfa tipa. Vērā ņemamie pantogrāfu profili definēti CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2. punktā.

E.2.1.4. Pantogrāfa sānsvārstības ep

Sānsvārstības ir atkarīgas galvenokārt no šādiem aspektiem:

—	brīvkustība q + w asu buksēs un starp ratiņiem un virsbūvi,

—	vērā ņemtais ritekļa virsbūves slīpums (atkarībā no īpašā elastīguma s0 ’, ārējās sliedes pacēluma atsauces vērtības D’0 un ārējās sliedes pacēluma deficīta atsauces vērtībasI’0 ).

—	pantogrāfa montāžas pielaide θ uz jumta,

—	montāžas ierīces šķērsvirziena elastīgums τ uz jumta,

—	aplūkojamais augstums h’.

E.2. attēls

Pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta noteikšana dažādos augstumos

E.2.1.5. Papildu nolieces

Pantogrāfa gabarītam ir īpašas papildu nolieces. Standarta sliežu platumam piemēro šādu formulu:

Formula

Citiem sliežu platumiem piemēro valsts noteikumus.

E.2.1.6. Atgriezeniskais efekts

Ievērojot, ka pantogrāfu uzstāda uz jumta, pantogrāfa gabarīta aprēķinā svarīga loma ir atgriezeniskajam efektam. Šo efektu aprēķina, izmantojot īpašo elastīgumu s0 ’, ārējās sliedes pacēluma atsauces vērtību D’0 un ārējās sliedes pacēluma deficīta atsauces vērtību I’0 :

Formula

Piezīme. Pantogrāfus parasti montē uz tādu spēka iekārtu jumtiem, kuru atsauces elastīgums s0’ parasti ir mazāks par šķēršļu tuvināšanas gabarīta s0 atsauces elastīgumu.

E.2.1.7. Pielaides

Saskaņā ar gabarīta definīciju jāņem vērā šādi aspekti:

—	kravas asimetrija,

—	sliežu ceļa šķērsvirziena pārvietojums starp divām secīgām tehniskās apkopes darbībām,

—	ārējās sliedes atsauces pacēluma pārmaiņas starp divām secīgām tehniskās apkopes darbībām,

—	sliežu ceļa nelīdzenuma radītas svārstības.

Minēto pielaižu summu aptver Σj.

E.2.2. Mehāniskā gabarīta augstuma noteikšana

Gabarīta augstumu nosaka, pamatojoties uz kontaktvada statisko augstumu hcc attiecīgajā vietējā punktā. Jāņem vērā šādi parametri:

—	kontaktvada pacēlums fs , ko rada pantogrāfa kontaktspēks. Lieluma fs vērtība atkarīga no gaisvadu kontakttīkla tipa, tāpēc to nosaka infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar 4.2.16. punktu,

—	pantogrāfa galvas pacēlums pantogrāfa galvas nošķiebuma dēļ, ko rada kontaktpunkta asimetrija un strāvas noņēmēja kontaktplākšņu nodilums fws + fwa . Pieļaujamā fws vērtība ir norādīta CR LOC&PAS SITS, bet lielums fwa . atkarīgs no tehniskās apkopes prasībām.

Mehāniskā gabarīta augstumu aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

E.3. Atsauces parametri

Pantogrāfa kinemātiskā mehāniskā gabarīta un kontaktvada maksimālās sānu novirzes noteikšanai izmanto šādus parametrus:

—	l – atbilstoši sliežu ceļa platumam,

—	s0 = 0,225

—	hc0 = 0,5 m

—	I0 = 0,066 m un D0 = 0,066 m

—	h’o = 6,500 m un h’u = 5,000 m

E.4. Kontaktvada maksimālās sānu novirzes aprēķināšana

Kontaktvada maksimālo sānu novirzi aprēķina šādi, ņemot vērā pantogrāfa kopējo kustību attiecībā pret sliežu ceļa nominālo novietojumu un elektrību vadošā loka garumu (vai darba garumu pantogrāfiem, kam nav no elektrību vadoša materiāla izgatavotu ragu):

Formula

bw,c – definēts CR LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.1. un 4.2.8.2.9.2. punktā

F PIELIKUMS

FĀZU UN SISTĒMU ATDALĪŠANAS SEKCIJU RISINĀJUMI

Fāzu atdalīšanas sekciju konstrukcija ir aprakstīta A.1.3. pielikumā (gara neitrāla sekcija) un A.1.5. pielikumā (sadalīta neitrāla sekcija – pārlaidumus var aizstāt ar dubultiem sekciju izolatoriem) standartā EN 50367:2006, kā arī F.1. un F.2. attēlā.

F.1. attēls

Atdalīšanas sekcija ar neitrālu sekciju izolatoriem

F.1. attēlotajā gadījumā neitrālās sekcijas (d) var veidot, izmantojot neitrālu sekciju izolatorus, kuru izmēri ir šādi:

D ≤ 8 m

Šis nelielais garums nodrošina, ka nav jāizmanto atbilstošie līdzekļi fāzu atdalīšanas sekcijā apstājušos vilcienu kustības atsākšanai.

Izvēloties d garumu, ņem vērā sistēmas spriegumu, maksimālo līnijas ātrumu un maksimālo pantogrāfa platumu.

F.2. attēls

Sadalīta neitrāla sekcija

Posms, kurā ietilpst trīs secīgi pantogrāfi, pārsniedz 80 m (L′′). Vidējo pantogrāfu šajā posmā var novietot jebkurā vietā. Infrastruktūras pārvaldītājs nosaka maksimālo vilcienu ekspluatācijas ātrumu, ievērojot minimālo attālumu starp diviem secīgiem ekspluatācijā esošiem pantogrāfiem. Ekspluatācijā esoši pantogrāfi nedrīkst būt elektriski savienoti.

G PIELIKUMS

JAUDAS KOEFICIENTS

Šajā pielikumā ir aplūkots tikai induktīvās jaudas koeficients un jaudas patēriņš sprieguma diapazonā no U min1 līdz U max1 saskaņā ar standartu EN 50163.

G.1. tabulā norādīts vilciena kopējās induktīvās jaudas koeficients λ. Aprēķinot λ, vērā ņem tikai pamatspriegumu pie pantogrāfa.

G.1. tabula

Vilciena kopējās induktīvās jaudas koeficients λ

Vilciena momentānā jauda P pie pantogrāfa

Ātrgaitas dzelzceļu SITS I un II kategorijas līnijas (b)

SITS III, IV, V, VI, VII kategorijas un klasiskās līnijas

P > 2

≥ 0,95

0 ≤ P ≤ 2

Šķirotavās un depo pamatviļņa jaudas koeficients ir ≥ 0,8 (sk. 1. piezīmi) ar šādiem nosacījumiem: vilciens dodas uz stāvēšanas ceļu ar izslēgtu vilces jaudu, visi palīgmehānismi darbojas un saņemtā aktīvā jauda ir lielāka par 200 kW.

Vilciena maršruta (ieskaitot pieturas) kopējā vidējā λ aprēķinam izmanto aktīvo enerģiju WP (MWh) un reaktīvo enerģiju WQ (MVArh), ko iegūst vilciena maršruta datormodelēšanā vai izmēra konkrētā vilcienā:

Formula

a	Lai izslēgtas vilces jaudas laikā kontrolētu vilciena palīgmehānismu kopējās jaudas koeficientu, ar modelēšanu un/vai mērījumiem noteiktais kopējais vidējais (vilces un palīgmehānismu) λ pilnā grafika maršrutā (parastā maršrutā starp divām stacijām, ieskaitot komerciālas pieturas) pārsniedz 0,85.
b	Piemērojams vilcieniem, kas atbilst ātrgaitas dzelzceļu ritošā sastāva SITS.

Reģenerācijas laikā induktīvās jaudas koeficients var brīvi samazināties, lai nodrošinātu vajadzīgo spriegumu.

1. PIEZĪME: jaudas koeficients, kas pārsniedz 0,8, uzlabo ekonomisko veiktspēju, jo samazinās vajadzība pēc stacionāro iekārtu nodrošinājuma.

2. PIEZĪME: attiecībā uz ritošo sastāvu, kas pastāvējis pirms šīs SITS publikācijas, infrastruktūras pārvaldītājs III–VII kategorijas līnijās var paredzēt, piemēram, ekonomiskus un ekspluatācijas nosacījumus, kā arī jaudas ierobežojumus, lai pieņemtu savstarpēji izmantojamus vilcienus, kuru jaudas koeficients nesasniedz G.1. tabulā norādīto vērtību.

H PIELIKUMS

ELEKTRISKĀ AIZSARDZĪBA – GALVENĀ JAUDAS SLĒDŽA ATSLĒGŠANĀS

H.1. tabula

Jaudas slēdžu darbība vilces vienību iekšēju bojājumu gadījumos

Energoapgādes sistēma	Ja vilces vienībā rodas iekšēju defektu izraisīti bojājumi Atslēgšanās secība
Energoapgādes sistēma	Apakšstacijas barošanas jaudas slēdzis	Vilces vienības jaudas slēdzis
25 000 V-50 Hz maiņstrāvas sistēma	Tūlītēja atslēgšanās (8)	Tūlītēja atslēgšanās
15 000 V-16,7 Hz maiņstrāvas sistēma	Tūlītēja atslēgšanās (8)	Transformatora primārā puse: pakāpeniska atslēgšanās (9) Transformatora sekundārā puse: tūlītēja atslēgšanās
750 V, 1 500 V un 3 000 V līdzstrāvas sistēma	Tūlītēja atslēgšanās (8)	Tūlītēja atslēgšanās

1. PIEZĪME:

jaunas un modernizētas vilces vienības jāaprīko ar ātrdarbīgiem jaudas slēdžiem, kas visīsākajā laikā spēj atslēgt maksimālo īssavienojuma strāvu.

2. PIEZĪME:

tūlītēja atslēgšanās nozīmē, ka augstfrekvences īssavienojuma strāvas gadījumā apakšstacijas vai vilciena jaudas slēdzim jāatslēdzas bez nekavējoties. Ja neiedarbojas pirmā posma relejs, pēc aptuveni 300 ms iedarbojas otrā posma relejs (rezerves aizsardzības relejs). Informācijai: attiecībā uz pirmā posma releju modernu apakšstaciju jaudas slēdžu atslēgšanās ātrums visaugstākās frekvences īssavienojuma strāvas gadījumā ir šāds:

15 000 V-16,7 Hz maiņstrāvas sistēmā	-> 100 ms,
25 000 V-50 Hz Hz maiņstrāvas sistēmā	-> 80 ms,
750 V, 1 500 V un 3 000 V Hz līdzstrāvas sistēmā	-> 20–60 ms.

I PIELIKUMS

ATSAUCES STANDARTU SARAKSTS

I.1. tabula

Atsauces standartu saraksts

Nr.	Atsauce	Dokumenta nosaukums	Versija	Attiecīgie pamatparametri
1.	EN 50119	Railway applications – Fixed installations – Electric traction overhead contact lines/Dzelzceļa aprīkojums – Stacionāras ietaises – Elektrovilces kontakttīkls	2009	Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā (4.2.6.), kontaktvadu piekares augstums (4.2.13.1.), kontaktvadu piekares augstuma mainība (4.2.13.2.), dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte (4.2.16.), sistēmu atdalīšanas sekcijas (4.2.20.), gaisvadu kontakttīkla aizsardzības noteikumi (4.7.3.)
2.	EN 50122-1	Railway applications – Fixed installations – Electrical safety, earthing and bonding – Part 1: Protective provisions relating to electrical safety and earthing/Dzelzceļa aprīkojums – Stacionārās ierīces – 1. daļa: Aizsardzības noteikumi attiecībā uz elektrisko drošību un iezemējumu	1997	Apakšstaciju un sekciju dalījuma punktu aizsardzības noteikumi (4.7.2.), gaisvadu kontakttīkla aizsardzības noteikumi (4.7.3.), strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi (4.7.4.)
3.	EN 50122-2	Railway applications – Fixed installations – Electrical safety, earthing and bonding – Part 2: Protective provisions against the effects of stray currents caused by d.c. traction systems/Dzelzceļa aprīkojums – Stacionārās ierīces – 2. daļa: Aizsardzības noteikumi pret līdzstrāvas vilkmes sistēmu radītajiem parazītstrāvu efektiem	1998	Sistēmu atdalīšanas sekcijas (4.2.20.)
4.	EN 50149	Railway applications – Fixed installations – Electric traction – Copper and copper alloy grooved contact wires/Dzelzceļa aprīkojums. Stacionāras ietaises. Elektrovilce. Rievoti kontaktvadi no vara un vara sakausējuma	2001	Kontaktvadu materiāli (4.2.18.)
5.	EN 50317	Railway applications – Current collection systems – Requirements for and validation of measurements of the dynamic interaction between pantograph and overhead/Dzelzceļa aprīkojums – Strāvas noņēmējsistēmas – Prasības un mērījumu apstiprināšana dinamiskajai mijiedarbībai starp pantogrāfu un kontakttīklu	2002	Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte (4.2.16.)
6.	EN 50318	Railway applications – Current collection systems – Validation of simulation of the dynamic interaction between pantograph and overhead contact line/Dzelzceļa aprīkojums – Strāvas noņēmējsistēmas – Dinamiskās mijiedarbības starp pantogrāfu un kontakttīklu modelēšanas apstiprināšana	2002	Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte (4.2.16.)
7.	EN 50367	Railway applications – Current collection systems – Technical criteria for the interaction between pantograph and overhead line (to achieve free access)/Dzelzceļa aprīkojums. Strāvņēmes sistēmas. Tehniskie kritēriji mijiedarbībai starp pantogrāfu un kontakttīklu (lai nodrošinātu brīvu piekļuvi)	2006	Strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcienu stāvēšanas laikā (4.2.6.), vidējais kontaktspēks (4.2.15.), fāzu atdalīšanas sekcijas (4.2.19.)
8.	EN 50388	Railway applications – Power supply and rolling stock – Technical criteria for the coordination between power supply (substation) and rolling stock to achieve interoperability/Dzelzceļa aprīkojums – Vilces energoapgāde un ritošais sastāvs – Tehniskie kritēriji, pēc kuriem sadarbspējas nodrošināšanai vilces energoapgādi (apakšstaciju) koordinēt ar ritošo sastāvu	2005	Parametri, kas attiecas uz apgādes sistēmas veiktspēju (4.2.4.), elektriskās aizsardzības koordinācija (4.2.8.), harmonikas un dinamiskie efekti maiņstrāvas sistēmās (4.2.9.), fāzu atdalīšanas sekcijas (4.2.19.)
9.	EN 50163	Dzelzceļa aprīkojums – Vilces sistēmu barošanas spriegumi	2004	Spriegums un frekvence (4.2.3)

J PIELIKUMS

IZMANTOTO TERMINU DEFINĪCIJAS

Termins	Saīs.	Definīcija	Avots/atsauce
Contact line system/Kontaktvadu tīkls		Sistēma, kas pievada elektroenerģiju vilcieniem kustībai pa maršrutu un ar strāvas noņēmējiem to novada uz vilcieniem
Contact force/Kontaktspēks		Vertikāls spēks, ar kādu pantogrāfs iedarbojas uz gaisvadu kontakttīklu	EN 50367:2006
Contact wire uplift/Kontaktvada pacēlums		Kontaktvada vertikāla augšup vērsta kustība pantogrāfa radītā spiediena ietekmē	EN 50119:2009
Current collector/Strāvas noņēmējs		Uz ritekļa uzstādīta iekārta strāvas noņemšanai no kontaktvada vai kontaktsliedes	IEC 60050-811, definīcija 811-32-01
Gauge/Gabarīts		Noteikumu kopums, ieskaitot atsauces kontūru un tā aprēķināšanas noteikumus, ritekļa ārējo izmēru un no infrastruktūras atbrīvojamās telpas noteikšanai. PIEZĪME: atbilstoši aprēķina metodei izšķir statisku, kinemātisku un dinamisku gabarītu
Lateral deviation/Sānu novirze		Kontaktvada sānvirziena asimetrija pie maksimālā sānvēja ātruma
Level crossing/Dzelzceļa pārbrauktuve		Autoceļa un viena vai vairāku sliežu ceļu krustošanās vienā līmenī
Line speed/Līnijas ātrums		Līnijas maksimālais projektētais ātrums, ko mēra kilometros stundā
Maintenance plan/Tehniskās apkopes plāns		Dokumentācija, kurā izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja pieņemtās infrastruktūras tehniskās apkopes procedūras
Mean contact force/Vidējais kontaktspēks		Kontaktspēka statistiskā vidējā vērtība	EN 50367:2006
Mean useful voltage train/Vilciena vidējais derīgais spriegums		Konkrētajam vilcienam raksturīgais spriegums, kas ļauj kvantitatīvi novērtēt tā ietekmi uz vilciena veiktspēju	EN 50388:2005
Mean useful voltage zone/Zonas vidējais derīgais spriegums		Spriegums, kas norāda uz energoapgādes kvalitāti noteiktā ģeogrāfiskā zonā kustības grafika intensīvākajā periodā	EN 50388:2005
Minimum contact wire height/Minimālais kontaktvada piekares augstums Neutral section insulator/Neitrālas sekcijas izolators		Kontaktvada piekares augstuma minimālā vērtība attiecīgajā posmā, kas jebkuros apstākļos ļauj izvairīties no dzirksteļošanas starp vienu vai vairākiem kontaktvadiem un ritekļiem Nepārtrauktā kontaktlīnijā ievietots ieliktnis, lai izolētu divas elektriskas sekcijas, atdalot tās vienu no otras, kas pantogrāfa kustības laikā nodrošina nepārtrauktu strāvas noņemšanu
Nominal contact wire height/Nominālais kontaktvada piekares augstums		Pie balsta piestiprināta kontaktvada piekares augstuma nomināla vērtība parastos apstākļos	EN 50367:2006
Nominal voltage/Nominālais spriegums		Spriegums, kādam projektēta iekārta vai tās daļa	EN 50163:2004
Normal service/Parasta ekspluatācija		Ekspluatācija saskaņā ar plānotu kustības grafiku
Overhead contact line/Gaisvadu kontakttīkls	OCL	Virs ritekļa gabarīta augšējās robežas (vai tai līdzās) novietots kontakttīkls, kas ar ritekļa jumtam uzmontētiem strāvas noņēmējiem piegādā ritekļiem elektroenerģiju	IEC 60050-811-33-02
Reference contour/Atsauces kontūrs		Ar katru gabarītu saistīts kontūrs, kas rāda gabarīta šķērsgriezuma formu un ko izmanto kā pamatu, lai izstrādātu infrastruktūras un ritekļu izmēru noteikumus
Return circuit/Atgriezes ķēde		Visi vadi, kas veido paredzēto ceļu vilces atgriezes strāvai un strāvai bojājumu gadījumos	EN 50122-1:1997
Static contact force/Statiskais kontaktspēks		Vidējais vertikālais spēks, ar kādu pantogrāfs iedarbojas uz gaisvadu kontakttīklu un kuru rada pantogrāfa pacelšanas ierīce, kad pantogrāfs ir pacelts, riteklim stāvot	EN 50367:2006

(1) OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

(2) t. i., pantogrāfi ir sertificēti kā savstarpējās izmantojamības komponenti saskaņā ar parasto vai ātrgaitas dzelzceļu SITS.

(3) t. i., abu tipu pantogrāfu ātrums ir vismaz vienāds ar modelējamajam gaisvadu kontakttīklam projektēto ātrumu.

(4) Nosacījumiem, kas nosaka uzticēšanos pārbaudēm un testiem, jābūt tādiem pašiem kā nosacījumiem, kurus ievēro pilnvarotā iestāde attiecībā uz apakšuzņēmēju darbībām (sk. 6.5. punktu Zilajā rokasgrāmatā par Jauno pieeju).

(5) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

(6) OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.

(7) Novērtēšanu veic tikai tad, ja gaisvadu kontakttīkls nav novērtēts kā savstarpējās izmantojamības komponents.

(8) Augstfrekvences īssavienojuma strāvas gadījumā jaudas slēdzim jāatslēdzas ļoti ātri. Ja iespējams, jāatslēdzas vilces vienības jaudas slēdzim, lai novērstu apakšstacijas jaudas slēdža atslēgšanos.

(9) Ja jaudas slēdža atslēgšanas spēja ir atbilstoša, atslēgšanās ir tūlītēja. Tādējādi, ja iespējams, jāatslēdzas vilces vienības jaudas slēdzim, lai novērstu apakšstacijas jaudas slēdža atslēgšanos.