Energoprodukts

Definīcija

Augstas šķiras ogles, kas izmantotas rūpnieciski un mājsaimniecībās.Tajās kopumā ir mazāk nekā 10 % gaistošo vielu un augsts oglekļa saturs (aptuveni 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas.

Bitumenogles ar tādām īpašībām, kas ļauj iegūt koksu, kurš ir piemērots domnām.To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas.

Ogles, kas izmantotas tvaika ražošanā, un ietver visas bitumenogles, kas nav ietvertas pie koksa oglēm vai akmeņoglēm. Tām ir augstāks gaistošo vielu daudzums nekā akmeņoglēm (vairāk nekā 10 %) un mazāks oglekļa daudzums (90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas. Ja bitumenogles izmanto koksa krāsnīs, par tām jāziņo kā par koksa oglēm.

Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju robežās no 17 435 kJ/kg (4 165 kcal/kg) līdz 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg), un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.

Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 17 435 kJ/kg (4 165 kcal/kg), un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.

Šajā kategorijā ir jāziņo par tieši saražoto un sadegušo degakmeni un darvas smiltīm.Šajā kategorijā arī ir jāziņo par izmantoto degakmeni un darvas smiltīm kā patēriņu citos pārveidošanas procesos.

Tas ietver patērēto degakmeni vai darvas smilšu daļu pārveidošanas procesā. Par degakmens eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, ir jāziņo Ikgadējā naftas anketā.

Degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežamas, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Nav ietverta kūdra, ko izmanto neenerģētikas patēriņam.

Šī definīcija neskar atjaunojamās enerģijas resursu definīciju Direktīvā 2009/28/EK un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) pamatnostādnēs valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.

Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu. Saražotā patentētā kurināmā daudzums tādēļ drīkst būt nedaudz lielāks nekā faktiskais patērētais ogļu daudzums pārveidošanas procesā.

Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles, augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāšņu koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela. Šajā kategorijā ietilpst arī koksa putekļi un lietuvju kokss.

Šajā kategorijā ir jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles).Puskoksu izmanto kā vietējo kurināmo vai pati pārveidošanas rūpnīca. Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi un puskokss no lignīta/brūnoglēm.

Akmeņogļu blakusprodukts, ko izmanto pilsētu gāzu ražošanai gāzes rūpnīcās. Gāzes koksu izmanto apsildē.

Bitumenogļu sausās destilācijas produkts. Akmeņogļu darva ir ogļu destilācijas šķidrs blakusprodukts, lai ražotu koksu koksa krāsnī, vai to iegūst no brūnoglēm (“zemas temperatūras darva”). Akmeņogļu darvu var pārtvaicēt tālāk dažādos organiskos produktos (piemēram, benzolā, toluolā, naftalīnā), par kuriem parasti ziņotu kā par petroķīmiskās rūpniecības izejvielām.

Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta/brūnoglēm, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas pievienošanas. Šī iedaļa ietver kūdras briketes, sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.

Ietver visa veida gāzes, ko iegūst komunālo pakalpojumu vai privātajos uzņēmumos, kuru galvenais mērķis ir gāzes ražošana, transportēšana un sadale. Tajā ir iekļauta gāze, kas iegūta karbonizējot (tostarp gāze, kas iegūta koksa krāsnīs un pārveidota par gāzes rūpnīcu gāzi), gazificējot ar vai bez bagātināšanas ar naftas produktiem (LPG, degvieleļļu, utt.) un pārveidojot, un vienkārši sajaucot gāzes un/vai gaisu, par ko ziņo ailē “No citiem avotiem”. Pārveidošanas sektorā jānorāda gāzes rūpnīcu gāzes daudzumi, kas pārveidoti par sajauktu dabasgāzi, kas tiks piegādāta un patērēta dabasgāzes tīklā.

Par citu ogļu gāzu (piemēram, koksa krāšņu gāzu, domnu gāzes un konvertora gāzes) ražošanu ir jāziņo kolonnās attiecībā uz šādām gāzēm un nevis kā par gāzes rūpnīcu gāzes ražošanu. Par ogļu gāzēm, kas ir pārvietotas uz gāzes rūpnīcu iekārtām, ir jāziņo (to attiecīgajā kolonnā) pārveidošanas sektorā gāzes rūpnīcu iekārtu rindā. Kopējam gāzes rūpnīcu gāzes daudzumam, kas nāk no citu ogļu gāzu pārvietošanas, ir jāparādās ražošanas rindā attiecībā uz gāzes rūpnīcu gāzi.

Iegūst kā koksa krāšņu gāzes ražošanas blakusproduktu dzelzs un tērauda ražošanā.

Iegūst sadedzinot koksu domnās tērauda un dzelzs ražošanas nozarē. To reģenerē un izmanto kā kurināmo daļēji rūpnīcā un daļēji citos tērauda nozares procesos vai enerģijas ražošanas uzņēmumos, kuros ir iekārtas to sadedzināšanai. Par kurināmā daudzumu ir jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

Tērauda ražošanas blakusprodukts skābekļa kurtuvē, ko reģenerē pēc iziešanas no kurtuves. Gāze ir zināma arī kā konvertoru gāze, zema blīvuma gāze vai pamata skābekļa gāze tērauda ražošanā.

Termins “akmeņogles” attiecas uz oglēm ar augstāko siltumspēju, kas pārsniedz 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas un ar vidējo nejaušu vitrinīta atstarotspēju vismaz 0,6. Akmeņogles kopumā attiecas uz visiem energoproduktiem no 1 līdz 3 (akmeņogles, koksa ogles un citas bitumenogles).

1.

Ražošana

1.1.

To skaitā: pazemē

Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm.

1.2.

To skaitā: virszemes

Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm.

2.

No citiem avotiem

To veido divas sastāvdaļas:

2.1.

To skaitā: no naftas produktiem

Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.

Piemēram, naftas koksa pievienošana koksa oglēm koksa krāsnīs

2.2.

To skaitā: no dabasgāzes

Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.

Piemēram, dabasgāzes pievienošana gāzes rūpnīcu gāzei tiešajam gala patēriņam

2.3.

To skaitā: no atjaunojamiem avotiem

Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.

Piemēram, rūpnieciskie atkritumi kā saistviela patentēta kurināmā ražošanā

3.

Imports

4.

Eksports

5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

6.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

7.

Bruto patēriņš

8.

Statistikas atšķirības

9.

Pārveidošanas sektors kopā

Izmantotā kurināma daudzumi primārajai vai sekundārajai enerģijas pārveidošanai (piemēram, ogles par elektroenerģiju, koksa krāšņu gāze par elektroenerģiju) vai izmantotie daudzumi pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, koksa ogles par koksu).

9.1.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.2.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

9.3.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju siltumerģijas ražošanas uzņēmumi

9.4.

To skaitā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.5.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

9.6.

To skaitā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.7.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

9.8.

To skaitā: koksa krāsnis

9.9.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

9.10.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

9.11.

To skaitā: domnas

Koksa ogļu un/vai bitumenogļu (parasti sauktu par PCI), un koksa krāsns koksa daudzumi, kas pārveidoti domnās. Šeit nav jāietver domnu apsildei un ekspluatācijai izmantotie daudzumi kā kurināmais (piemēram, domnas gāze), bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģetikas sektorā.

9.12.

To skaitā: ogļu sašķidrināšana

Par degakmens eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.

9.13.

To skaitā: sajaukšanai ar dabasgāzi

Ogļu gāzu daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.

9.14.

To skaitā: citur neklasificēts – pārveidošana

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

To skaitā: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.

To skaitā: ogļraktuves

1.3.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

To skaitā: koksa krāsnis

1.5.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.7.

To skaitā: domnas

1.8.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.

To skaitā: ogļu sašķidrināšana

1.10.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales, kā arī rūpniecisko gāzu uzliesmojuma dēļ.

3.

Galapatēriņš kopā

4.

Neenerģētikas patēriņš kopā

4.1.

To skaitā: rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori.

Neenerģētikas patēriņš visās rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšnozarēs, piemēram, ogles, kas izmantotas metanola vai amonjaka ražošanā.

4.1.1.

No 4.1. punkta, kur: naftas ķīmijas rūpniecībā

Neenerģētikas patēriņš, piemēram, ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma iegūšanai un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā.

4.2.

To skaitā: transporta sektors

Neenerģētikas patēriņš visās transporta apakšnozarēs.

4.3.

To skaitā: citi sektori

Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, dzīvojamajā sektorā, lauksaimniecībā un citur nenorādītos sektoros.

1.

Enerģijas galapatēriņš

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: dzelzceļš

3.2.

To skaitā: vietējā kuģošana

3.3.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts – cits

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.3.

To skaitā: koksa krāsnis

1.4.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.5.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.6.

To skaitā: domnas

1.7.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.8.

To skaitā: ogļu sašķidrināšana

1.9.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: Dzelzceļš

3.2.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts

1.

Ražošana

2.

Imports

3.

Eksports

4.

Izmantots koksa krāsnīs

5.

Izmantots domnās

6.

Izmantots pamatdarbības elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, koģenerācijas stacijās un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

7.

Izmantots rūpniecībā

8.

Citiem izmantojuma veidiem

1.

Apakšzemes ieguve

2.

Ieguve virszemē

3.

No citiem avotiem

4.

Krājumi perioda beigās

4.1.

To skaitā: krājumi raktuvēs

103 tonnas

Izņēmums: gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāšņu gāzei, domnu gāzei, konvertora gāzei) mērījums ir tieši enerģijas mērījums, un tādēļ izmantojamā mērvienība ir TJ (pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

MJ/tonnu

1.

Vietējā ražošana

Norāda visu realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas.

Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši.

Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē;gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās.

1.1.

To skaitā: asimilētā gāze

Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu.

1.2.

To skaitā: neasimilētā gāze

Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums.

1.3.

To skaitā: ogļraktuvju gāze

Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem.

2.

No citiem avotiem

Kurināmais, kas sajaukts ar dabasgāzi un patērēts kā maisījums.

2.1.

To skaitā: no naftas produktiem

LPG kvalitātes, piemēram, siltumspējas, uzlabošanai.

2.2.

To skaitā: no oglēm

Rūpnieciskā gāze sajaukšanai ar dabasgāzi

2.3.

To skaitā: no atjaunojamiem avotiem

Biogāze sajaukšanai ar dabasgāzi

3.

Imports

4.

Eksports

5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

6.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

7.

Bruto patēriņš

8.

Statistikas atšķirības

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

9.

Reģenerējamā gāze: krājumi perioda sākumā un perioda beigās.

Pieejamie gāzes daudzumi piegādei jebkādā ievades izvades cikla laikā. Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī sašķidrinātas dabasgāzes uzglabāšanu. Nav jāietver balasta gāze.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

10.

Izplūdusī gāze

Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

11.

Sadedzinātā gāze

Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

12.

Pārveidošanas sektors kopā

Izmantotie kurināmā daudzumi primārajā un sekundārajā enerģijas pārveidošanā (piemēram, dabasgāzi par elektroenerģiju) vai kas izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, dabasgāzi par metanolu)

12.1.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.2.

To skaitā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.3.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

12.4.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

12.5.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju siltumerģijas ražošanas uzņēmumi

12.6.

To skaitā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.7.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

12.8.

To skaitā: koksa krāsnis

12.9.

To skaitā: domnas

12.10.

To skaitā: gāzes sašķidrināšana

Dabasgāzes daudzumi, kas izlietoti kā izejvielas sašķidrināšanai, piemēram, kurināmā daudzumi, ko izmanto metanola ražošanas procesā, lai iegūtu metanolu.

12.11.

To skaitā: nav norādīts – pārveidošana

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

To skaitā: patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

1.4.

To skaitā: koksa krāsnis

1.5.

To skaitā: domnas

1.6.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.7.

To skaitā: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.8.

To skaitā: sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija

1.9.

To skaitā: gāzes sašķidrināšana

1.10.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Piegādes un sadales zudumi

1.

Galapatēriņš kopā

Šajā pozīcijā atsevišķi jāziņo enerģijas galapatēriņš un neenerģētikas patēriņš.

2.

Transporta sektors

2.1.

To skaitā: Pārvadājumi ar autotransportu

Ietver SDG un biogāzi

2.1.1.

To skaitā: biogāzes daļa sauszemes transportā

2.2.

To skaitā: cauruļvadu transports

2.3.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

3.

Rūpniecības sektors

3.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

3.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

3.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

3.6.

To skaitā: iekārtas

3.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.11.

To skaitā: būvniecība

3.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts – cits

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.4.

To skaitā: koksa krāsnis

1.5.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.6.

To skaitā: domnas

1.7.

To skaitā: sašķidrināšanas (LNG) un regazifikācijas rūpnīcās

1.8.

To skaitā: gāzes sašķidrināšana

1.9.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: cauruļvadu transports

3.2.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts

1.

Nosaukums

Krātuves vietas nosaukums.

2.

Veids

Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, sāls dobums utt.

3.

Darba jauda

Kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze.Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā.

4.

Maksimālais izvades ātrums

Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt;tas atbilst maksimālajai izsūknēšanas kapacitātei.

Ja vien nav norādīts citādi, dabasgāzes daudzumus paziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).

KJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).

106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).

106 m3/dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).

1.

Ražošana kopā

1.1.

To skaitā: kodolenerģija

1.2.

To skaitā: hidroelektroenerģija

1.2.1.

To skaitā: hidroelektroenerģijas daļa, kas iegūta no pārsūknēšanas

1.3.

To skaitā: ģeotermālā enerģija

1.4.

To skaitā: saules enerģija

1.5.

To skaitā: viļnu, plūdmaiņas, okeāna enerģija

1.6.

To skaitā: vējš

1.7.

To skaitā: sadedzināmais kurināmais

Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai.

1.8.

To skaitā: siltuma sūkņi

Siltumenerģija saražota no siltuma sūkņiem tikai tad, ja siltumenerģiju pārdod trešām personām (t. i., gadījumos, ja ražošana notiek pārveidošanas sektorā).

1.9.

To skaitā: elektriskie boileri

Siltumenerģijas daudzumi no elektriskajiem boileriem, ja iegūto daudzumu pārdod trešām personām.

1.10.

To skaitā: siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem

Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā.

Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā.

1.11.

To skaitā: citi avoti – elektroenerģija (lūdzu norādīt)

1.

Bruto ražošana kopā

2.

Uzņēmums izlieto savām vajadzībām

3.

Neto ražošana kopā

4.

Imports

Skatīt arī skaidrojumu 5. sadaļā “Eksports”.

5.

Eksports

Elektroenerģijas daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās.Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par daudzumu ir jāziņo gan kā par eksportu, gan kā par importu.

6.

Izmantots siltuma sūkņos

7.

Izmantots elektriskajos tvaika boileros

8.

Izmantots pārsūknēšanā

9.

Izmantots elektroenerģijas ražošanā

10.

Piegādātā enerģija

Elektroenerģijai: neto saražotās elektroenerģijas daudzums, ko piegādājuši visi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi valstī, atņemot daudzumus, kas ir vienlaikus izmantoti siltuma sūkņos, elektriskajos tvaika boileros, sūkņos, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.

Siltumenerģijai: neto saražotās siltumenerģijas daudzums, ko pārdod visi uzņēmumi valstī, atņemot siltumenerģiju, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.

11.

Piegādes un sadales zudumi

Visi zudumi elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādes un sadales dēļ.

Attiecībā uz elektroenerģiju ietver zudumus transformatoros, ko neuzskata par elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu sastāvdaļām.

12.

Kopējais patēriņš (aprēķinātais)

13.

Statistikas atšķirības

14.

Kopējais patēriņš (faktiskais)

1.

Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes:

1.1.

Akmeņogles

1.2.

Koksa ogles

1.3.

Citas bitumenogles

1.4.

Melnais lignīts

1.5.

Lignīts/brūnogles

1.6.

Kūdra

1.7.

Patentēts kurināmais

1.8.

Koksa krāšņu kokss

1.9.

Gāzes kokss

1.10.

Akmeņogļu darva

1.11.

Brūnogļu briketes

1.12.

Gāzes rūpnīcu gāze

1.13.

Koksa krāšņu gāze

1.14.

Domnu gāze

1.15.

Konvertora gāze

2.

Naftas un benzīna produkti:

2.1.

Jēlnafta

2.2.

NGL

2.3.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu gāze

2.4.

LPG

2.5.

Ligroīns

2.6.

Petrolejas tipa reaktīvā degviela

2.7.

Cita veida petroleja

2.8.

Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)

2.9.

Smagā degvieleļļa

2.10.

Bitumens (arī orimulsions – kurināmais uz bitumena bāzes)

2.11.

Naftas kokss

2.12.

Citi naftas produkti

3.

Dabasgāze

4.

Atjaunojami enerģijas avoti un enerģija no atkritumiem:

4.1.

Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie)

4.2.

Sadzīves atkritumi (atjaunojamie)

4.3.

Sadzīves atkritumi (neatjaunojami)

4.4.

Koksne, koksnes atlikumi un citu cietu vielu atkritumi

4.5.

Atkritumu poligonu gāze

4.6.

Notekūdeņu dūņu gāze

4.7.

Cita veida biogāze

4.8.

Šķidrā biodegviela

1.

Enerģētikas sektors kopā

Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto sūknēšanai krātuvēs, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros.

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

To skaitā: koksa krāsnis

1.5.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.7.

To skaitā: domnas

1.8.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.

To skaitā: kodolnozare

1.10.

To skaitā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.11.

To skaitā: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas

1.12.

To skaitā: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

1.13.

To skaitā: gāzes pārvēršana šķidrā veidā

1.14.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

1.

Rūpniecības sektors

1.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

1.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

1.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

1.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

1.6.

To skaitā: iekārtas

1.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

1.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

1.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

1.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

1.11.

To skaitā: būvniecība

1.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

1.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

2.

Transporta sektors

2.1.

To skaitā: dzelzceļš

2.2.

To skaitā: cauruļvadu transports

2.3.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

3.

Dzīvojamais sektors

4.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

5.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība

6.

Zvejniecība

7.

Citur neklasificēts – cits

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

To skaitā: koksa krāsnis

1.5.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.7.

To skaitā: domnas

1.8.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.

To skaitā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.10.

To skaitā: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas

1.11.

To skaitā: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

1.12.

To skaitā: gāzes pārvēršana šķidrā veidā

1.13.

To skaitā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.14.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Visi citi sektori: vienādi ar datu apkopojuma sarakstu saskaņā ar 3.2.3. sadaļu “Enerģijas galapatēriņa specifikācija”.

1.

Kopā

2.

Kodolenerģija

3.

Hidroelektroenerģija

3.1.

To skaitā: pārsūknēšana

4.

Ģeotermālā enerģija

5.

Saules enerģija

6.

Viļnu, plūdmaiņas, okeāna enerģija

7.

Vējš

8.

Sadedzināmais kurināmais

8.1.

To skaitā: tvaika turbīna

8.2.

To skaitā: iekšdedzes dzinējs

8.3.

To skaitā: gāzes turbīna

8.4.

To skaitā: kombinētais cikls

8.5.

To skaitā: pārējie

Jānorāda, ja paziņo.

9.

Maksimālā slodze

10.

Pieejamā jauda maksimālās slodzes brīdī

11.

Datums un laiks, kad ir bijusi maksimālā slodze

1.

Darbināta ar viena veida kurināmo:

1.1.

Kurināta ar akmeņoglēm vai akmeņogļu produktiem

Ietver koksa krāšņu gāzi, domnu un konvertora gāzes jaudu.

1.2.

Kurināta ar šķidro kurināmo

Ietver naftas rafinēšanas rūpnīcas gāzes jaudu.

1.3.

Kurināta ar dabasgāzi

Ietver gāzes rūpnīcu gāzes jaudu.

1.4.

Kurināta ar kūdru

1.5.

Kurināta ar atjaunojamo kurināmo un atkritumiem

2.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro

3.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi

4.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi

5.

Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo, un dabasgāzi

1.

Bagātināšanas jauda

Ikgadējā atdalīšanas darba jauda bagātināšanas iekārtās, kuras darbojas (urāna izotopu separācija)

2.

Jaunu degvielas elementu ražošanas jauda

Ikgadējā degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. Neietver MOX degvielas ražošanas iekārtas.

3.

MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda

Ikgadējā MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. MOX degviela sastāv no plutonija un urāna maisījuma (jaukts oksīds).

4.

Jaunu degvielas elementu ražošana

Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana kodoldegvielas ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus. Neietver arī MOX degvielas ražošanas iekārtas.

5.

MOX degvielas elementu ražošana

Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana MOX ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus.

6.

Kodolsiltuma ražošana

Kodolreaktoros saražotais kopējais siltuma apjoms elektroenerģijas ražošanai vai citiem lietderīgiem siltuma lietojumiem.

7.

Galīgi izņemtu apstarotu degvielas elementu izdegšanas ikgadējais vidējais rādītājs

To degvielas elementu izdegšanas aprēķinātais vidējais rādītājs, kurus galīgi izņem no kodolreaktoriem attiecīgajā pārskata gadā.Neietver degvielas elemetus, kurus uz laiku izņem un, iespējams, vēlāk atkal uzpilda.

8.

Urāna un plutonija ražošana pārstrādes iekārtās

Pārskata gadā pārstrādes iekārtās saražotais urāns un plutonijs.

9.

Pārstrādes iekārtu jauda (urāns un plutonijs)

Ikgadējā pārstrādes jauda (urāns un plutonijs).

Elektroenerģija: GWh

Siltumenerģija: TJ

Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes: tiek piemērotas šā pielikuma 1. nodaļas mērvienības.

Dabasgāze: tiek piemērotas šā pielikuma 2. nodaļas mērvienības.

Nafta un naftas produkti: tiek piemērotas šā pielikuma 4. nodaļas mērvienības.

Atjaunojamie enerģijas avoti un atkritumi: tiek piemērotas šā pielikuma 5. nodaļas mērvienības.

Urāns un plutonijs: tSM (smago metālu tonnas).

Elektroenerģijas ražošanas jauda: MWe

Siltumenerģijas ražošanas jauda: MWt

Bagātināšanas jauda (urāna izotopu separācija): tSDV (separācijas darba vienību tonnas).

Kodoldegvielas elementu ražošanas jauda: tSM (smago metālu tonnas).

Energoprodukts

Definīcija

Jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra maisījums.Tā ir sastopama šķidrā veidā normālā virsmas temperatūrā un spiedienā, un tās fiziskās īpašības (blīvums, viskozitāte, utt.) ir ļoti mainīgas. Šajā kategorijā iekļauts atradņu vai atbrīvotais kondensāts, kas reģenerēts no asimilētas vai neasimilētas gāzes, tās sajaucot ar komerciālas jēlnaftas plūsmu.

NGL ir šķidri vai sašķidrināti ogļūdeņraži, kas reģenerēti no dabasgāzes atdalīšanas iekārtās vai gāzes pārstrādes rūpnīcās. Šķidra dabasgāze ir etāns, propāns, butāns (parastais un izo-), (izo) pentāns un pentāni plus (ko dažreiz sauc par dabīgo benzīnu vai iekārtu kondensātu).

Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas ir apstrādāta nafta, kas domāta tālākai pārstrādei (piemēram, tiešas vadības degvieleļļa vai vakuuma gāzeļļa), izņemot sajaukšanai. Pie tālākas pārstrādes tā tiks pārveidota vienā vai vairākās sastāvdaļās un/vai gala produktos. Šajā definīcijā iekļauti arī produkti, kas no naftas ķīmijas rūpniecības nosūtīti atpakaļ pārstrādei (piemēram, pirolīzes benzīns, C4 frakcijas, gāzeļļa un degvieleļļas frakcijas).

Piedevas ir ar ogļūdeņradi nesaistīti savienojumi, kas pievienoti vai sajaukti ar kādu produktu, lai mainītu degvielas īpašības (oktānskaitli, cetānskaitli, aukstuma īpašības utt.):

Piezīme: piedevu/skābekļa savienojumu (spirtu, ēteru, ēsteru un citu ķīmisku savienojumu) daudzumiem, par ko ziņo šajā kategorijā, ir jāattiecas uz daudzumiem, kas ir domāti sajaukšanai ar degvielu vai izmantošanai kā kurināmo.

Biobenzīns un biodīzeļdegviela: Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.

Šķidras biodegvielas daudzumi, par ko ziņo šajā kategorijā, attiecas uz biodegvielu un nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta.

Neietver nekāda veida tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar transporta degvielu (t.i. tās tīrā veidā);par to ir jāziņo saskaņā ar 5. nodaļu. Par biodegvielu, ko pārdod kā daļu no transporta degvielas, ir jāziņo pie attiecīgā produkta, norādot biodegvielas daļu.

Sintētiska jēlnafta no darvas smiltīm, degakmens eļļa utt. šķidrām vielām no ogļu sašķidrināšanas (skatīt 1. nodaļu), šķidrumu ieguve no dabasgāzes pārvēršanas benzīnā (skatīt 2. nodaļu), ogļūdeņraži un emulģētas eļļas (piemēram, Orimulsion).

Neietver degakmens ražošanu; uz to attiecas 1. nodaļa.

Par degakmens eļļu (sekundāra produkta) ieguvi ir jāziņo nodaļas “No citiem avotiem” sadaļā “Citi ogļūdeņraži”.

Rafinēta gāze ietver nekondensējamu gāzu maisījumu pamatā no ūdeņraža, metāna, etāna un olefīniem, kas iegūti jēlnaftas pārtvaicēšanas laikā vai naftas produktu apstrādes (piem, krekinga) laikā naftas rafinēšanas rūpnīcās.Šī iedaļa arī ietver gāzes, kas atsūtītas atpakaļ naftas ķīmijas rūpniecībā.

Dabīgs gāzveida tiešas ķēdes ogļūdeņradis (C2H6), kas iegūts no dabasgāzes un rafinētas gāzes plūsmām.

LPG ir viegli parafīna ogļūdeņraži, kas iegūti naftas rafinēšanas procesos, jēlnaftas stabilizēšanas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās.To pamatā veido propāns (C3H8) un butāns (C4Hl0) vai abu apvienojums. Tajā var arī būt propilēns, butilēns, izopropilēns un izobutilēns. LPG parasti ir sašķidrināta zem spiediena transportēšanai un glabāšanai.

Ligroīns ir izejviela, kas domāta vai nu naftas ķīmijas rūpniecībai (piemēram, etilēna vai aromātvielu ražošanai), vai benzīna ražošanai, tam nonākot pārveidošanas vai izomerizācijas procesā pārstrādes rūpnīcā.

Ligroīns ietver materiālu 30 °C un 210 °C destilēšanas robežās vai kādā šo robežu daļā.

Dzinēju benzīnu veido vieglo ogļūdeņražu maisījums, kas pārtvaicēti temperatūrā no 35 °C līdz 215 °C. To izmanto kā degvielu sauszemes transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoros.Benzīnā var būt piedevas, skābekļa savienojumi un oktāna skaitļa palielinātāji, ieskaitot tādus svina savienojumus kā TEL un TML.

Ietver benzīna sajaukšanas sastāvdaļas (izņemot piedevas/skābekļa savienojumus), piemēram, alkilātus, izomerātu, reformātu, krekinga procesā iegūtu benzīnu, kas domāts izmantošanai kā gatavs dzinēju benzīns.

Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.

Benzīns, kas īpaši sagatavots aviācijas virzuļdzinējiem, kura oktāna skaitlis ir piemērots dzinējam, sasalšanas punkts – 60 °C un destilēšanas robeža parasti ir 30 °C līdz 180 °C.

Tā ietver visas vieglās ogļūdeņraža eļļas, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos, pārtvaicējot no 100 °C līdz 250 °C. To iegūst, sajaucot petroleju un benzīnu vai ligroīnu tādā veidā, ka aromātvielu saturs pēc apjoma nepārsniedz 25 % un tvaiku spiediens ir no 13,7 kPa līdz 20,6 kPa.

Destilāts, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos.Tam ir tādas pašas pārtvaicēšanas īpašības 150 °C līdz 300 °C temperatūrā (pamatā ne vairāk kā 250 °C) un uzliesmojuma punkts kā petrolejai. Turklāt tai ir īpaša specifikācija (piemēram, sasalšanas punkts), ko ir noteikusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Satur petrolejas sajaukšanas sastāvdaļas.

Rafinēts naftas destilāts, ko izmanto citos sektoros, kas nav gaisa transports.Tas pārtvaicējas 150 °C līdz 300 °C temperatūrā.

Gāzes/dīzeļeļļas pamatā ir starpposma destilāts, kas pārtvaicējas no 180 °C līdz 380 °C. Atkarībā no izmantošanas ir pieejamas vairākas šķiras.

Sauszemes transporta dīzeļdegviela dīzeļkompresijas aizdedzei (vieglās automašīnas, smagās automašīnas, utt.) parasti ar zemu sēra saturu.

Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.

Gaišā apkures eļļa rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, jūras kuģu dīzeļdegviela un dzelzceļa transportā izmantotā dīzeļdegviela, cita veida gāzeļļa, ieskaitot smagās gāzeļļas, kas pārtvaicējas 380 °C līdz 540 °C temperatūrā un ko izmanto kā naftas ķīmijas rūpniecības izejvielas.

Jebkādas atlieku (smagā) degvieleļļas (ieskaitot to, kas iegūta sajaucot). Kinemātiskā viskozitāte pārsniedz 10 cSt 80 °C temperatūrā. Uzliesmojuma punkts vienmēr pārsniedz 50 °C un blīvums vienmēr ir lielāks nekā 0,90 kg/l.

Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas mazāks par 1 %.

Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas ir 1 % vai vairāk.

Rafinēti destilātu starpprodukti ar pārtvaicēšanu ligroīna/petrolejas robežās. Tos iedala šādi:

Ogļūdeņraži, kas iegūti no pārtvaicēšanas blakusprodukta;tās pamatā izmanto berzes mazināšanai starp darba virsmām.

Ietver visas gatavās smērvielu šķiras no vārpstu eļļas līdz cilindru eļļai un tās, ko izmanto ieeļļošanai, motoreļļas un visu uz naftas bāzes šķiru smēreļļu krājumi.

Ciets, pusciets vai viskozs ogļūdeņradis ar koloidālu struktūru, brūnā vai melnā krāsā, ko iegūst kā atliekvielu jēlnaftas pārtvaicēšanas procesā, pārtvaicējot vakuumā naftas atliekas no atmosfēras pārtvaicēšanas. Bitumenu bieži sauc par asfaltu un to pamatā izmanto ceļu būvniecībā un kā jumta seguma materiālu.

Ietver sašķidrinātu un sagrieztu bitumenu.

Tie ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži. Šie vaski ir pārpalikumi, kas iegūti, izspiežot vasku no smēreļļām. Tiem ir kristāliska struktūra, kas ir vairāk vai mazāk smalka saskaņā ar šķiru. To galvenās īpašības ir šādas: tie ir bez krāsas, smaržas un caurspīdīgi ar kušanas punktu, kas pārsniedz 45 °C.

Melns ciets blakusprodukts, ko pamatā iegūst krekinga procesā un karbonizējot no naftas atvasinātas izejvielas, vakuuma atlikumus, darvu un piķi tādos procesos kā aizkavēta koksēšana vai šķidra koksēšana. To pamatā veido ogleklis (90 līdz 95 %) ar zemu pelnu saturu. To izmanto kā izejvielu koksa krāsnīs tērauda nozarē, apkurē, elektrodu ražošanā un ķīmisku vielu ražošanā. Divi svarīgākie veidi ir “nekalcinēts kokss” un “kalcinēts kokss”.

Ietver “katalizatora koksu”, kas uzkrājas katalizatorā rafinēšanas procesa laikā;šāds kokss nav reģenerējams un parasti tiek sadedzināts kā pārstrādes procesa kurināmais.

Visi produkti, kas nav īpaši minēti iepriekš, piemēram: darva un sērs.

Ietver aromātvielas (piemēram, BTX vai benzolu, toluolu un ksilolu) un olefīnus (piemēram, propilēnu), kas iegūts naftas rafinēšanas rūpnīcās.

1.

Vietējā ražošana

Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai.

2.

No citiem avotiem: piedevas, biodegviela un citi ogļūdeņraži, kuru ražošana jau ir ietverta cita kurināmā bilancēs.

Nav piemērojama jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

2.1.

To skaitā: no akmeņoglēm

Iekļautas šķidras vielas, kas iegūtas ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās, šķidras vielas no koksa krāsnīm.

2.2.

To skaitā: no dabasgāzes

Sintētiskā benzīna ražošanai kā izejviela var būt vajadzīga dabasgāze. Gāzes daudzumu metanola ražošanai paziņo saskaņā ar 2. nodaļu, bet metanola saņemšanu paziņo šeit.

2.3.

To skaitā: no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Iekļauta biodegviela, kas ir domāta sajaukšanai ar transporta degvielu.

Par ražošanu paziņo saskaņā ar 5. nodaļu, bet sajaukšanas daudzumus paziņo šeit.

3.

Atpakaļ atsūtītie produkti no naftas ķīmijas rūpniecības

Gatavi vai pusgatavi produkti, kas ir atpakaļ atsūtīti no galapatērētājiem uz naftas rafinēšanas rūpnīcām pārstrādei, sajaukšanai vai pārdošanai. Tie parasti ir naftas ķīmijas rūpniecības blakusprodukti.

Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.

Pārveidotie produkti

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

5.

Imports un eksports

Ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL ir jāinformē kā par tādiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem ir jāinformē kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts.

Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība.

Piezīme: Visa veida ar autodegvielu nesajauktu biodegvielu (piemēram, tīrā veidā) tirdzniecību norāda atjaunojamo enerģiju anketā.

Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti.

6.

Tiešā izmantošana

Tieši izmantotā jēlnafta, NGL, piedevas un skābekļa savienojumi (un tā daļa, kas ir biodegviela), un citi ogļūdeņraži bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās.

Ietver jēlnaftu, ko sadedzina elektroenerģijas ražošanai.

7.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

8.

Aprēķinātais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Kopējais aprēķinātā produkta daudzums, kas nonācis pārstrādes procesā.To definē šādi:

Vietējā ražošana + no citiem avotiem + atpakaļ atsūtītie produkti no rūpniecības + pārveidotie produkti + imports – eksports – tieša izmantošana + krājumu izmaiņas

9.

Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums mīnus faktiskais.

10.

Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Daudzumi, kas noteikti kā ieguldījums naftas rafinēšanas rūpnīcās

11.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi

Starpība starp naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemto daudzumu (faktisko) un bruto naftas rafinēšanas rūpnīcu saražoto produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums.

12.

Kopējie krājumi perioda sākumā un perioda beigās valsts teritorijā

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.

13.

Zemākā siltumspēja

Ražošanas, importa un eksporta un vidējie rādītāji.

1.

Primāro produktu saņemšana

Ietver vietējo vai importēto jēlnaftas daudzumu (ieskaitot kondensātu) un vietējo NGL, ko izmanto tieši, nepārstrādājot naftas rafinēšanas rūpnīcā, un atpakaļ atsūtītos daudzumus no naftas ķīmijas rūpniecības, kas, lai arī nav pamatkurināmais, tiek izmantoti tieši.

2.

Bruto rafinēšanas rūpnīcu iegūtā produkcija

Gatavās produkcijas ražošana naftas rafinēšanas rūpnīcā vai sajaukšanas rūpnīcā.

Neietver naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumus, bet ietver naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo.

3.

Pārstrādātie produkti

Gatavā produkcija, kas otrreiz nonāk tirdzniecības tīklā pēc tam, kad vienreiz tā jau ir bijusi piegādāta galapatērētājiem (piemēram, izmantotās smērvielas, kas tiek pārstrādātas atkārtoti). Šie daudzumi ir jānodala no naftas ķīmijas rūpniecības atpakaļ atsūtītajiem daudzumiem.

4.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais

Patērētie naftas produkti rafinēšanas rūpnīcas darbības nodrošināšanai.

Neietver produktus, ko izmanto naftas rūpnīcas ārpus pārstrādes procesa, piemēram, bunkeros vai naftas tankkuģos.

Ietver kurināmo, kas izmantots naftas rafinēšanas rūpnīcās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā pārdošanai

4.1.

To skaitā: izmantots elektroenerģijas ražošanā

Izmantotie daudzumi, lai saražotu elektroenerģiju naftas rafinēšanas rūpnīcu iekārtās.

4.2.

To skaitā: izmantots koģenerācijas stacijās

Izmantotie daudzumi koģenerācijas stacijās naftas rafinēšanas rūpnīcās.

5.

Imports un eksports

6.

Starptautiskie kuģu bunkuri

7.

Starpproduktu pārvietošana

Daudzumi, kas no jauna klasificēti vai nu tāpēc, ka to specifikācija ir mainījusies vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā.

Negatīvu ievadi par vienu produktu kompensē pozitīva ievade (vai vairākas ievades) vienam vai vairākiem produktiem un pretēji;kopējam neto iznākumam ir jābūt nullei.

8.

Pārveidotie produkti

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

9.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

10.

Aprēķinātās bruto iekšzemes piegādes

To definē šādi:

Saņemtie primārie produkti + bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija + izejvielu otrreizēja pārstrāde – naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais + imports – eksports – starptautiskie kuģu bunkuri + starpproduktu pārveidojumi – produktu pārveidojumi + krājumu izmaiņas

11.

Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātā bruto iekšzemes piegāde mīnus faktiskā piegāde.

12.

Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū.

Šis skaitlis var atšķirties no aprēķinātā, piemēram, atspoguļojuma un/vai definīciju atšķirību dēļ atšķirīgās pārskata sistēmās.

12.1.

To skaitā: bruto piegādes naftas ķīmijas rūpniecībai

Kurināmā daudzumi, kas piegādāti naftas ķīmijas rūpniecībai.

12.2.

To skaitā: izmantotā enerģija naftas ķīmijas rūpniecībā

Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā.

12.3.

To skaitā: neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas rūpniecībā

Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas rūpniecībā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais.

13.

Atpakaļ nosūtītā produkcija no naftas ķīmijas rūpniecības uz naftas rafinēšanas rūpnīcām

14.

Krājumi perioda sākumā un perioda beigās

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.

15.

Krājumu izmaiņas komunālajos uzņēmumos

To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājuma līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

Attiecīgā gadījumā ietver jēlnaftu un NGL, kas izmantotas tiešai sadedzināšanai.

16.

Zemākā kopējo iekšzemes piegāžu siltumspēja

1.

Pārveidošanas sektors kopā

Kopējie kurināmā daudzumi, kas izmantoti enerģijas primārajā vai sekundārajā pārveidošanā.

1.1.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.

To skaitā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.3.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

1.4.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

1.5.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju siltumerģijas ražošanas uzņēmumi

1.6.

To skaitā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.7.

To skaitā: gāzes rūpnīcas/gazifikācijas rūpnīcas

1.8.

To skaitā: dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas

1.9.

To skaitā: koksa krāsnis

1.10.

To skaitā: domnas

1.11.

To skaitā: naftas ķīmijas rūpniecība

1.12.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.13.

To skaitā: citur neklasificēts – pārveidošana

1.

Enerģētikas sektors kopā

Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģija enerģētikas sektorā.

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

To skaitā: koksa krāsnis

1.4.

To skaitā: domnas

1.5.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.6.

To skaitā: elektrostacijas

Elektrības, koģenerācijas un siltuma ražošanas uzņēmumi

1.7.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies ārpus naftas rafinēšanas rūpnīcas transportēšanas un sadales dēļ.

Ietver zudumus cauruļvados.

1.

Enerģijas galapatēriņš

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: starptautiskais gaisa transports

3.2.

To skaitā: vietējais gaisa transports

3.3.

To skaitā: sauszemes transports

3.4.

To skaitā: dzelzceļš

3.5.

To skaitā: vietējā kuģošana

3.6.

To skaitā: cauruļvadu transports

3.7.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts – cits

5.

Neenerģētikas patēriņš kopā

Daudzumi, kas izmantoti kā izejvielas dažādās nozarēs un kas nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā. Šie daudzumi ir ietverti iepriekšminētajos datu apkopojuma sarakstos.

5.1.

To skaitā: pārveidošanas sektors

5.2

To skaitā: enerģētikas sektors

5.3

To skaitā: transporta sektors

5.4

To skaitā: rūpniecības sektors

5.4.1

Rūpniecības sektors, no tā: ķīmisko vielu ražošana (ieskaitot naftas ķīmijas rūpniecību)

5.5

To skaitā: citi sektori

1.

Enerģētikas sektors kopā

Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģija enerģētikas sektorā.

1.1.

To skaitā: ogļraktuves

1.2.

To skaitā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

To skaitā: koksa krāsnis

1.4.

To skaitā: domnas

1.5.

To skaitā: gāzes rūpnīcas

1.6.

To skaitā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: cauruļvadu transports

3.2.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts – cits

103 tonnas

MJ/tonnu

Energoprodukts

Definīcija

Potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, kas pārvērsta elektroenerģijā hidroelektrostacijās. Ir jāietver pārsūknēšana. Par ražošanu ir jāziņo stacijām ar lielumu < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW un pārsūknēšanas.

Enerģija, kas ir pieejama kā siltumenerģija, ko izstaro zemes garoza parasti karsta ūdens vai tvaiku veidā. Šāda enerģijas ražošana ir starpība starp šķidruma entalpiju, kas iegūts no dziļurbuma, un to šķidrumu, no kura beigās atbrīvojas. To izmanto piemērotās vietās:

Saules starojums, ko izmanto karsta ūdens iegūšanai un elektroenerģijas ražošanai. Šī enerģija ir siltumenerģija, kas pieejama siltuma pārvietošanas līdzeklī, t. i., krītošā saules enerģija mīnus optiskie un savācēju zudumi. Pasīvā saules enerģija tiešai dzīvojamo māju vai citu ēku apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam nav ietverta.

Saules gaisma, kas pārvērsta elektrībā, izmantojot saules baterijas, parasti no pusvadītāja materiāla, kas pēc pakļaušanas gaismai radīs elektrību.

Saules starojuma siltums;to var veidot:

Mehāniskā enerģija, kas iegūta no plūdmaiņas, viļņu kustības vai okeāna straumes un izmantota elektroenerģijas ražošanā.

Vēja kinētiskā enerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai vēja turbīnās.

Jāziņo par rūpnieciskajiem atkritumiem, kas ir izsīkstoši (piemēram, cietvielas vai šķidrumi) un tiek tieši sadedzināti elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai. Par izmantoto kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Par atjaunojamiem rūpnieciskajiem atkritumiem jāziņo nodaļās par cieto biomasu, biogāzi un/vai šķidru biodegvielu.

Atkritumi, ko saražo mājsaimniecības, slimnīcas un terciārais sektors un ko sadedzina īpašās iekārtās, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

Bioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

Nebioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

Ietver bioloģiskas izcelsmes organisku, nefosilu materiālu, ko var izmantot kā kurināmo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Tajā ir:

Sausās destilācijas un pirolīzes procesā radušies koksnes un citu augu materiālu cietie atlikumi.

Tīši audzētas enerģijas kultūras (papeles, vītoli, utt.), plašs koksnes materiālu klāsts, kas radies rūpniecības procesā (īpaši koksnes/papīra rūpniecībā) vai ko tieši nodrošina mežsaimniecība un lauksaimniecība (malka, kokskaidas, koksnes briketes, miza, zāģskaidas, ēveļskaidas, šķeldas, melnais atsārms utt.), kā arī tādi atkritumi kā salmi, rīsu sēnalas, riekstu čaumalas, putnu pakaiši, saspiestu vīnogu atliekas, utt. Sadedzināšana ir tehnoloģija, kam tiek dota priekšroka attiecībā uz šāda veida cietajiem atkritumiem. Par izmantoto kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

Gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanās procesā.

Biogāze, kas veidojusies izgāztuvju atkritumu sadalīšanās procesā.

Biogāze, kas iegūta notekūdeņu dūņu anaerobās fermentācijas procesā.

Biogāze, kas iegūta dzīvnieku mēslu un kautuvju, alus darītavu un citu lauksaimniecības pārtikas nozaru atkritumu anaerobās fermentācijas procesā.

Šajā kategorijā ziņotajiem šķidrās biodegvielas daudzumiem jāattiecas uz biodegvielas daudzumiem, nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta. Īpaši attiecībā uz šķidras biodegvielas importu un eksportu jāņem vērā tikai pārdotie vai iepirktie daudzumi, kas nav sajaukti ar transporta degvielu (t.i., tīrā veidā); par tādas šķidrās biodegvielas tirdzniecību, kas sajaukta ar transporta degvielu, jāziņo 4. sadaļā, sniedzot datus par naftu.

Ir šādi svarīgākie šķidrās biodegvielas veidi.

Šajā kategorijā ir iekļauts bioetanols (etanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), biometanols (metanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), bioETBE (etiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes; bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 47 %) un bioMTBE (metiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes: bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 36 %).

Šajā kategorijā ietilpst biodīzeļdegviela (metilēsteris, kas iegūts no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, ar dīzeļdegvielas kvalitāti), biodimetilēteris (dimetilēteris, kas iegūts no biomasas), Fišera-Tropša degviela (Fišera-Tropša degviela, kas iegūts no biomasas), aukstās spiešanas bioeļļa (eļļa, kas iegūta no eļļas augu sēklām mehāniskas pārstrādes laikā) un visa cita veida šķidrā biodegviela, ko pievieno, ar ko sajauc vai izmanto tieši kā transporta dīzeļdegvielu.

Šķidrā biodegviela, ko izmanto tieši kā kurināmo, kas nav iekļauta sadaļā par biobenzīnu vai biodīzeļdegvielu.

1.

Ražošana

2.

Imports

3.

Eksports

4.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

5.

Bruto patēriņš

6.

Statistikas atšķirības

7.

Pārveidošanas sektors kopā

Atjaunojamas enerģijas un atkritumu daudzumi, kas izmantoti enerģijas primāro veidu pārvēršanai sekundārā enerģijā (piemēram, izgāztuvju gāzi par elektrību) vai izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, biogāze, kas izmantota sajaukšanai ar dabasgāzi).

7.1.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.2.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

7.3.

To skaitā: pamatdarbības ražotāju siltumerģijas ražošanas uzņēmumi

7.4.

To skaitā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.5.

To skaitā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

7.6.

To skaitā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.7.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti, lai iegūtu patentēto kurināmo. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.8

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

Atjaunojamo enerģijas avotu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti brūnogļu iegūšanā. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.9

To skaitā: gāzes rūpnīcu gāze

Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti gāzes rūpnīcu gāzes ražošanā. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.10

To skaitā: sajaukšanai ar dabasgāzi

Biogāzes daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.

7.11

To skaitā: sajaukšanai ar benzīnu/dīzeļdegvielu

Par šķidras biodegvielas daudzumiem, kas nav piegādāti galapatērētājam, bet ir izmantoti ar citiem naftas produktiem, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.

7.12

To skaitā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

Koksnes daudzumi, kas izmantoti kokogļu ražošanā.

7.13

To skaitā: citur neklasificēts – pārveidošana

1.

Enerģētikas sektors kopā

Atjaunojamie resursi un atkritumi, ko izmanto enerģētikas sektorā, lai atbalstītu pārveidošanas darbības. Piemēram, atjaunojamie resursi un atkritumi, ko izmanto apkurei, apgaismojumam vai sūkņu/kompresoru ekspluatācijai.

Par atjaunojamiem enerģijas daudzumiem un atkritumiem, kas pārvērsti citā enerģijas veidā, jāziņo pārveidošanas sektorā.

1.1.

To skaitā: gazifikācijas rūpnīcas

1.2.

To skaitā: valsts elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.3.

To skaitā: ogļraktuves

1.4.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.5.

To skaitā: koksa krāsnis

1.6.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.7.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.8.

To skaitā: gāzes rūpnīcu gāze

1.9.

To skaitā: domnas

1.10.

To skaitā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.11.

To skaitā: citur neklasificēts

2.

Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales dēļ.

1.

Enerģijas galapatēriņš

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: dzelzceļš

3.2.

To skaitā: sauszemes transports

3.3.

To skaitā: vietējā kuģošana

3.4.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts – cits

1.

Hidroenerģija

Jauda ir jāziņo par stacijām, kuru lielums < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW, un par pārsūknēšanu, kā arī visiem lielumiem kopā. Sīkāk par staciju lielumiem jāziņo kā par neto lielumu mīnus pārsūknēšana.

2.

Ģeotermālā enerģija

3.

Saules fotoelementi

4.

Saules siltumenerģija

5.

Plūdmaiņa, viļņi, okeāns

6.

Vējš

7.

Rūpnieciskie atkritumi (izsīkstošie)

8.

Sadzīves atkritumi

9.

Koksne, koksnes atlikumi, citi cietie atkritumi

10.

Atkritumu poligonu gāze

11.

Notekūdeņu dūņu gāze

12.

Cita veida biogāze

13.

Šķidrā biodegviela

1.

Šķidrā biodegviela

1.1.

To skaitā: biobenzīns

1.2.

To skaitā: biodīzeļdegviela

1.3.

To skaitā: cita veida biodegviela

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

To skaitā: gazifikācijas rūpnīcas

1.2.

To skaitā: ogļraktuves

1.3.

To skaitā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

To skaitā: koksa krāsnis

1.5.

To skaitā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.6.

To skaitā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.7.

To skaitā: gāzes rūpnīcu gāze

1.8.

To skaitā: domnas

1.9.

To skaitā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.10.

To skaitā: citur neklasificēts

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

To skaitā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

To skaitā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

To skaitā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

To skaitā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

To skaitā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

To skaitā: iekārtas

2.7.

To skaitā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

To skaitā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

To skaitā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

To skaitā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

To skaitā: būvniecība

2.12.

To skaitā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

To skaitā: Citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

To skaitā: dzelzceļš

3.2.

To skaitā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

To skaitā: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

To skaitā: dzīvojamais sektors

4.3.

To skaitā: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

To skaitā: zvejniecība

4.5.

To skaitā: citur neklasificēts – cits

1.

Biobenzīns

2.

Biodīzeļdegviela

3.

Pārējās šķidrās biodegvielas

4.

Kokogles

MWh

TJ

Biobenzīns, biodīzeļdegviela un cita veida šķidra biodegviela: tonnas

Kokogles: 1 000 tonnas

Visi citi: TJ (pamatojoties uz zemāko siltumspēju).

1 000 m2

Biodegviela: tonnas/gadā

Visi citi: MWe

KJ/kg (zemākā siltumspēja).