15.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 180/7

(1)

Lai Eiropas Komisija varētu veikt enerģētikas jomā uzticētos uzdevumus, ir būtiski gūt vispārēju priekšstatu par investīcijām Savienības enerģētikas infrastruktūrā. Komisija, ja tai būtu regulāri pieejami jaunākie dati un informācija, varētu izdarīt vajadzīgos salīdzinājumus un vērtējumus, kā arī ierosināt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz pareiziem datiem un analīzi, jo īpaši par energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma bilanci nākotnē.

(2)

Pēdējos gados Savienībā un ārpus tās ir notikušas ievērojamas pārmaiņas enerģētikas jomā, un tādēļ, lai nodrošinātu Savienības energoapgādi un iekšējā tirgus funkcionēšanu, kā arī Savienības uzsākto pāreju uz tādu enerģētikas sistēmu, kas rada maz oglekļa dioksīda, investīcijas enerģētikas infrastruktūrā ir kļuvušas par ārkārtīgi svarīgu jautājumu.

(3)

Jaunā situācija enerģētikas jomā prasa ievērojamas investīcijas visu enerģētikas sektoru infrastruktūras veidos, kā arī prasa attīstīt jaunus infrastruktūru veidus un jaunas tehnoloģijas, kas vēl tikai ienāk tirgū. Enerģētikas nozares liberalizācija un lielāka iekšējā tirgus integrācija aizvien lielāku vietu atvēl uzņēmējiem, kas tajā investē. Vienlaikus jaunas politiskas prasības – piemēram, mērķi, kas paredz mainīt kopējo energoresursu bilanci – mainīs dalībvalstu politiku jaunu un/vai modernizētu infrastruktūru jomā.

(4)

Tādēļ Savienībā lielāka uzmanība būtu jāpievērš investīcijām enerģētikas infrastruktūrā, jo īpaši saistībā ar problēmu paredzēšanu, paraugprakses veicināšanu un lielāku informētību par turpmāko Savienības enerģētikas sistēmas attīstību.

(5)

Tālab Komisijai un jo īpaši tās Enerģētikas tirgus novērošanas centram būtu vajadzīgi precīzi dati un informācija par investīciju projektiem – arī tādiem, kas ir saistīti ar infrastruktūras elementu slēgšanu – svarīgākās Savienības enerģētikas sistēmas daļās.

(6)

Saņemt datus un informāciju par gaidāmām ražošanas, pārsūtīšanas un glabāšanas jaudu pārmaiņām, kā arī par dažādu enerģētikas nozares sektoru projektiem ir Savienības interesēs – un tā ir svarīga arī nākotnes investīcijām. Tālab būtu jānodrošina, lai Komisijai darītu zināmus investīciju projektus, kuros ir sākušies būvdarbi vai slēgšanas pasākumi, vai tādiem, kuros ir pieņemts galīgs lēmums par investīcijām.

(7)

Saskaņā ar Euratom līguma 41. un 42. pantu uzņēmumiem ir pienākums darīt zināmus savus investīciju projektus. Šāda informācija ir jāpapildina ar regulāriem, konkrētiem pārskatiem par investīciju projektu īstenošanas gaitu. Šādi papildu ziņojumi neskar Euratom līguma 41. līdz 44. pantu.

(8)

Lai Komisijai būtu pārskatāmas norises, kas gaidāmas Savienības enerģētikas sistēmā kopumā, ir vajadzīga saskaņota sistēma, kā dalībvalstīm sniegt pārskatus par investīciju projektiem, izmantojot atjauninātas oficiālu datu un informācijas kategorijas.

(9)

Dalībvalstīm tālab būtu jādara Komisijai zināmi dati un informācija par to teritorijā plānotiem vai notiekošiem enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem saistībā ar naftas, dabasgāzes, elektroenerģijas, tostarp elektroenerģijas no atjaunīgiem avotiem, biodegvielas ražošanu, glabāšanu un transportu un oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, tostarp pieslēgšanos trešo valstu tīkliem. Iesaistītajiem uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums konkrētos datus un informāciju darīt zināmu attiecīgai dalībvalstij.

(10)

Ņemot vērā enerģētikas sektora investīciju projektu laika plānošanu, pietiktu, ja pārskatus sniegtu reizi divos gados.

(11)

Lai novērstu nesamērīgu administratīvo nastu un mazinātu izmaksas dalībvalstīm un uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, šajā regulā būtu jāparedz iespēja atbrīvot dalībvalstis un uzņēmumus no pienākuma sniegt pārskatus ar noteikumu, ka Komisija tādu pašu informāciju saņem saskaņā ar enerģētikas nozarē pieņemtiem Savienības iestāžu īpašiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir izveidot Savienībā konkurētspējīgus enerģijas tirgus, panākt ilgtspējīgu Savienības enerģētikas sistēmu un drošu Savienības apgādi ar enerģiju. Tādēļ būtu jāizvairās no jebkādas tādu ziņošanas pienākumu dublēšanās, kuri paredzēti gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus trešajā tiesību aktu kopumā.

(12)

Lai datus apstrādātu, kā arī lai vienkāršotu un darītu drošu datu paziņošanu, Komisijai un jo īpaši tās Enerģētikas tirgus novērošanas centram būtu jāspēj veikt visus vajadzīgos pasākumus, jo īpaši – izmantot integrētus IT instrumentus un procedūras.

(13)

Personu aizsardzību no dalībvalstu veiktas personas datu apstrādes viedokļa regulē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1), bet Komisijas veiktas personas datu apstrādes gadījumā personu aizsardzību regulē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2). Šī regula neietekmē minētos noteikumus.

(14)

Dalībvalstīm vai to deleģētām iestādēm un Komisijai būtu jāievēro komerciāli diskrētu datu un informācijas konfidencialitāte. Tāpēc dalībvalstīm vai to deleģētām iestādēm būtu jākrāj dati un informācija attiecīgu valstu līmenī un pēc tam jāiesniedz Komisijai, izņemot datus un informāciju par pārrobežu pārsūtīšanas projektiem. Vajadzības gadījumā Komisijai vajadzētu arī turpmāk datus vākt tā, lai neatklātu sīkākas ziņas par konkrētiem uzņēmumiem un iekārtām un lai šādas ziņas nevarētu izsecināt.

(15)

Komisijai un jo īpaši tās Enerģētikas tirgus novērošanas centram vajadzētu veikt regulāru un starpnozaru analīzi par Savienības enerģētikas sistēmas strukturālajām pārmaiņām un perspektīvām, vajadzības gadījumos padziļināti analizējot šīs enerģētikas sistēmas konkrētus aspektus. Šai analīzei jo īpaši vajadzētu palīdzēt apzināt iespējamos infrastruktūras un investīciju trūkumus, ņemot vērā energoresursu piedāvājuma un pieprasījuma bilanci. Analīzei arī vajadzētu dot ieguldījumu Savienības mēroga diskusijā par enerģijas infrastruktūrām, un tālab tās būtu jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un jādara pieejamas ieinteresētām personām.

(16)

Lai rastu vienotu izpratni par potenciāliem infrastruktūras trūkumiem un saistītiem apdraudējumiem un veicinātu informētību par gaidāmām norisēm, Komisijai var palīdzēt eksperti no dalībvalstīm vai citi kompetenti eksperti.

(17)

Pēc iespējas izmantojot to pašu paziņojumu formātu, kuru izmanto saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2386/96 (3), ar ko piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 736/96 (1996. gada 22. aprīlis) par Komisijas informēšanu par Kopienu interesējošu investīciju projektu naftas, dabasgāzes un elektroenerģijas sektoros piemērošanu (4), un pēc apspriešanās ar attiecīgo valstu ekspertiem Komisijai vajadzētu pieņemt šīs regulas īstenošanai vajadzīgos tehniskos pasākumus.

(18)

Ņemot vērā grozījumu apmēru, kas ir vajadzīgi Regulas (EK) Nr. 736/96 pielāgošanai mūsdienu enerģētikas problēmām un kas būtu jāveic lielākas skaidrības labad, minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu,

1)

“infrastruktūra” ir visas iekārtas vai iekārtu daļas, kas ir saistītas ar ražošanu, pārsūtīšanu un glabāšanu;

2)

“investīciju projekti” ir projekti, kuros paredzēts:

3)

“galīgs lēmums par investīcijām” ir uzņēmuma līmenī pieņemts lēmums noteikti atvēlēt līdzekļus kāda projekta investīciju fāzei, un investīciju fāze ir fāze, kurā notiek būvēšana vai slēgšana un tiek veikti kapitālieguldījumi. Investīciju fāzē neietilpst plānošanas fāze, kurā sagatavo projekta īstenošanu un kurā pēc vajadzības ietilpst tehniski saimniecisku iespēju ekspertīze, sagatavošanas darbi un tehniska izpēte, atļauju un pilnvarojumu saņemšana, un tiek veikti kapitālieguldījumi;

4)

“būvējamie investīciju projekti” ir investīciju projekti, saskaņā ar kuriem ir sākti būvdarbi un veikti kapitālieguldījumi;

5)

“slēgšana” ir fāze, kurā infrastruktūru padara neizmantojamu uz visiem laikiem;

6)

“ražošana” ir elektrības ģenerācija un kurināmā un degvielas – arī biodegvielu – apstrāde;

7)

“pārsūtīšana” ir enerģijas avotu vai enerģijas ražojumu, vai oglekļa dioksīda transportēšana pa tīkliem, konkrēti:

8)

“uzglabāšana” ir enerģijas vai enerģijas avotu pastāvīga vai pagaidu uzkrāšana virszemes vai pazemes infrastruktūras objektos vai ģeoloģiskos objektos vai oglekļa dioksīda ietvērums ģeoloģiskos pazemes veidojumos;

9)

“uzņēmumi” ir visas fiziskas personas, privātas vai publiskas juridiskas personas, kas pieņem lēmumus par investīciju projektiem vai tos īsteno;

10)

“enerģijas avoti” ir:

11)

“īpaša struktūra” ir struktūra, kam ar kādu Savienības tiesību aktiem īpaši enerģētikas sektorā ir uzticēts sagatavot un pieņemt enerģētikas infrastruktūras tīklu attīstības un investīciju daudzgadu plānus visas Savienības mērogā, piemēram, Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (“ENTSO-E”), kas minēts 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (5), un Eiropas Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (“ENTSO-G”), kas minēts 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (6).

a)

attiecīga dalībvalsts vai tās deleģēta iestāde šīs regulas prasībām atbilstīgus datus vai informāciju jau ir darījusi Komisijai zināmus un ir norādījusi attiecīgā paziņojuma datumu un konkrēto tiesību aktu; vai

b)

īpašai struktūrai ir uzticēts Savienības mērogā sagatavot enerģētikas infrastruktūras daudzgadu investīciju plānu, un šī struktūra minētajām vajadzībām apkopo šīs regulas prasībām atbilstīgus datus un informāciju. Tādā gadījumā un, kā šajā regulā paredzēts, īpaša struktūra dara Komisijai zināmus visus attiecīgos datus un informāciju.

a)

plānoto vai būvējamo jaudu apjomu;

b)

plānotās vai būvējamās infrastruktūras vai jaudu tipu un galvenos parametrus, arī pārrobežu pārsūtīšanas projektu atrašanās vietas, ja vajadzīgs;

c)

paredzamo ekspluatācijā nodošanas gadu;

d)

izmantoto enerģijas avotu veidu;

e)

iekārtas, kas spēj reaģēt uz piegādes drošības krīzēm, piemēram, iekārtas, kas ļauj plūsmas pavērst pretējā virzienā vai pāriet uz citu kurināmo; un

f)

iekārtas oglekļa dioksīda uztveršanas sistēmām vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas mehānismu uzstādīšana pēc nodošanas ekspluatācijā.

a)

attiecīgās infrastruktūras būtību un jaudu; un

b)

iespējamo slēgšanas gadu.

a)

apzināt nākotnē iespējamas atšķirības starp enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kas būtu nozīmīgs Savienības enerģijas politikas perspektīvā;

b)

apzināt šķēršļus investīcijām un veicināt paraugpraksi, lai tos novērstu; un

c)

vairot pārskatāmību tirgus dalībnieku un potenciālu jaunu tirgus dalībnieku interesēs.