28.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/52

(1)

Ar Regulu Nr. 19/65/EEK Komisiju pilnvaro piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) 101. panta 3. punktu atsevišķām vertikālu nolīgumu un atbilstīgu saskaņotu darbību kategorijām, uz ko attiecas Līguma 101. panta 1. punkts. Grupālā atbrīvojuma regulas var būt vispārīgas vai attiekties uz konkrētu nozari, un tās piemēro vertikāliem nolīgumiem, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem.

(2)

Komisija ir definējusi to vertikālu nolīgumu kategoriju, kuru tā parasti uzskata par atbilstošu Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un šajā saistībā ir pieņēmusi Komisijas 2010. gada 20. aprīļa Regulu (ES) Nr. 330/2010 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (3), ar ko aizstāj Komisijas Regulu (EK) Nr. 2790/1999 (4).

(3)

Mehānisko transportlīdzekļu nozarei, kas ietver gan pasažieru automobiļus, gan saimnieciski izmantojamos transportlīdzekļus, kopš 1985. gada piemēro īpašas grupālā atbrīvojuma regulas, no kurām jaunākā ir Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (5). Regulā (EK) Nr. 2790/1999 bija skaidri norādīts, ka tās darbības joma neietver vertikālus nolīgumus, kad uz šādu nolīgumu priekšmetu attiecās cita grupālā atbrīvojuma regula. Tādēļ mehānisko transportlīdzekļu nozarei šo regulu nepiemēro.

(4)

Regula (EK) Nr. 1400/2002 zaudē spēku 2010. gada 31. maijā. Tomēr mehānisko transportlīdzekļu nozarei arī turpmāk jāpiemēro grupālais atbrīvojums, lai vienkāršotu tās pārvaldi un samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas iesaistītajiem uzņēmumiem, vienlaicīgi nodrošinot tirgu efektīvu pārraudzību saskaņā ar Līguma 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(5)

Kopš 2002. gada gūtā pieredze attiecībā uz jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu, rezerves daļu izplatīšanu, kā arī mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, ļauj definēt to vertikālu nolīgumu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu nozarē, kurus parasti var uzskatīt par atbilstošiem 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(6)

Šī kategorija ietver vertikālus nolīgumus par jaunu mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu, vertikālus nolīgumus par mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu un vertikālus nolīgumus par šādu transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, ja šie nolīgumi noslēgti starp nekonkurējošiem uzņēmumiem, starp konkrētiem konkurentiem vai konkrētām mazumtirgotāju vai remontētāju apvienībām. Tā ietver arī vertikālus nolīgumus ar papildnoteikumiem par intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu vai izmantošanu. Termins “vertikāli nolīgumi” būtu attiecīgi jādefinē, iekļaujot gan šādus nolīgumus, gan atbilstīgas saskaņotās darbības.

(7)

Noteikta veida vertikāli nolīgumi var uzlabot ekonomisko efektivitāti ražošanas vai izplatīšanas ķēdē, veicinot labāku koordināciju starp iesaistītajiem uzņēmumiem. Jo īpaši tie var samazināt pušu darījuma un izplatīšanas izmaksas un optimizēt pārdošanas un ieguldījumu līmeni.

(8)

Iespējamība, ka šāda efektivitātes palielināšanās atsvērs jebkuru konkurenci ierobežojošu ietekmi, kas rodas no ierobežojumiem, ko paredz vertikāli nolīgumi, ir atkarīga no līgumslēdzēju pušu tirgus varas un līdz ar to no pakāpes, kādā šie uzņēmumi sastopas ar konkurenci, ko rada tādu preču vai pakalpojumu piegādātāji, ko pircējs uzskata par savstarpēji aizstājamiem vai aizvietojamiem ražojuma īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ. Grupālā atbrīvojuma regulu darbības jomā nevajadzētu ietvert vertikālus nolīgumus, kas ietver ierobežojumus, kuri visticamāk ierobežos konkurenci un kaitēs patērētājiem vai kuri nav nepieciešami, lai sasniegtu efektivitātes palielināšanos.

(9)

Lai noteiktu grupālā atbrīvojuma regulas attiecīgo darbības jomu, Komisijai jāņem vērā konkurences apstākļi attiecīgajā nozarē. Šajā sakarā padziļinātas mehānisko transportlīdzekļu nozares uzraudzības secinājumi, kas iekļauti Novērtējuma ziņojumā par Komisijas 2008. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1400/2002 darbību (6) un Komisijas 2009. gada 22. jūlija paziņojumā par nākamiem reglamentējošiem noteikumiem konkurences tiesību jomā, kas piemērojami mehānisko transportlīdzekļu nozarē (7), norāda, ka ir jānošķir nolīgumi par jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu un nolīgumi par remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu un rezerves daļu izplatīšanu.

(10)

Attiecībā uz jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu šķiet, ka nepastāv nekādi būtiski konkurences trūkumi, kas šo nozari atšķirtu no citām ekonomikas nozarēm un saistībā ar kuriem varētu būt nepieciešama tādu noteikumu piemērošana, kas būtu atšķirīgi no Regulā (ES) Nr. 330/2010 ietvertajiem noteikumiem un būtu stingrāki par tiem. Tirgus daļas slieksnis, atbrīvojumu neattiecināšana uz dažiem vertikāliem nolīgumiem un citi minētajā regulā ietvertie nosacījumi parasti nodrošina, ka vertikāli nolīgumi par jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu atbilst Līguma 101. panta 3. punktā noteiktajām prasībām. Līdz ar to, lai šādas vienošanās gūtu labumu no Regulā (ES) Nr. 330/2010 noteiktā atbrīvojuma, jāievēro visi tajā ietvertie nosacījumi.

(11)

Izskatot nolīgumu par rezerves daļu izplatīšanu un remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu jāņem vērā dažas specifiskas mehānisko transportlīdzekļu pēcpārdošanas tirgus īpatnības. Jo īpaši Komisijas gūtā pieredze saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1400/2002 piemērošanu rāda, ka cenu pieaugums atsevišķiem remontdarbiem ir tikai daļēji saistīts ar moderno mašīnu lielāku uzticamību un ilgākiem apkopes intervāliem. Šīs jaunākās tendences ir saistītas ar tehnoloģijas attīstību un to automobiļu komplektējošo daļu augstāku sarežģītību un lielāku uzticamību, ko no sākotnējā aprīkojuma piegādātājiem iepērk transportlīdzekļu ražotāji. Šādi piegādātāji pēcpārdošanas tirgū produktus pārdod kā rezerves daļas gan ar transportlīdzekļu ražotāju pilnvaroto remontētāju tīklu starpniecību, gan ar neatkarīgu kanālu starpniecību, tādējādi kļūstot par būtisku konkurentu mehānisko transportlīdzekļu pēcpārdošanas tirgū. Vidējie Savienības patērētāja izdevumi par mehānisko transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi veido ļoti lielu daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem par mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

(12)

Konkurences apstākļi mehānisko transportlīdzekļu pēcpārdošanas tirgū arī tieši ietekmē sabiedrības drošību tādā veidā, ka transportlīdzekļu vadība var nebūt droša, ja tie ir nepareizi saremontēti, kā arī tieši ietekmē sabiedrības veselību un vidi, jo oglekļa dioksīda un citu gaisa piesārņotāju emisijas var būt augstākas no transportlīdzekļiem, kuriem nav regulāri veikta tehniskā apkope.

(13)

Ciktāl var definēt atsevišķu transportlīdzekļu pēcpārdošanas tirgu, efektīva konkurence rezerves daļu pirkšanas un pārdošanas tirgos, kā arī mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanā ir atkarīga no konkurences mijiedarbības pakāpes starp pilnvarotiem remontētājiem, tas ir, tiem kas strādā remontētāju tīklā, ko tieši vai netieši izveidojis transportlīdzekļa ražotājs, kā arī starp pilnvarotiem un neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, tostarp neatkarīgiem rezerves daļu piegādātājiem un remontētājiem. To spēja konkurēt ir atkarīga no neierobežotas piekļuves būtiskākajiem resursiem, piemēram, rezerves daļām un tehniskai informācijai.

(14)

Ņemot vērā šīs īpatnības, Regulas (ES) Nr. 330/2010 noteikumi, tai skaitā vienotais 30 % tirgus daļas slieksnis, ir nepieciešami, bet ne pietiekami, lai nodrošinātu, ka grupālā atbrīvojuma piemērošanas jomā ir ietverti tikai tie vertikālie nolīgumi par rezerves daļu izplatīšanu un remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, par kuriem var pietiekami droši uzskatīt, ka tie atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem.

(15)

Tādēļ vertikālie nolīgumi par rezerves daļu izplatīšanu un par remontu un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu ietilpst grupālā atbrīvojuma piemērošanas jomā tikai gadījumā, ja papildus Regulā (ES) Nr. 330/2010 izklāstītajiem atbrīvojuma nosacījumiem tie atbilst stingrākām prasībām par noteikta veida īpašiem konkurences ierobežojumiem, kas var ierobežot rezerves daļu piegādi un izmantošanu mehānisko transportlīdzekļu pēcpārdošanas tirgū.

(16)

Jo īpaši grupālā atbrīvojuma piemērošanas jomā neietilpst nolīgumi, kas ierobežo to rezerves daļu pārdošanu, ko transportlīdzekļa ražotāja selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībnieki pārdod neatkarīgiem remontētājiem, kuri tās izmanto remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem. Bez šādām rezerves daļām neatkarīgie remontētāji nespētu efektīvi konkurēt ar pilnvarotiem remontētājiem, jo viņi nevarētu nodrošināt patērētājiem labas kvalitātes pakalpojumus, kas sekmē mehānisko transportlīdzekļu drošu un uzticamu darbību.

(17)

Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci remonta un tehniskās apkopes tirgos un ļautu remontētājiem piedāvāt galalietotājiem konkurētspējīgas rezerves daļas, grupālā atbrīvojuma piemērošanas jomā nedrīkst iekļaut vertikālus nolīgumus, kuri, lai arī atbilst Regulas (ES) Nr. 330/2010 nosacījumiem, tomēr ierobežo rezerves daļu ražotāja iespējas pārdot šādas daļas transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmas pilnvarotiem remontētājiem, rezerves daļu neatkarīgiem izplatītājiem, neatkarīgiem remontētājiem vai galalietotājiem. Tas neskar rezerves daļu ražotāju civiltiesisko atbildību vai transportlīdzekļu ražotāju iespējas prasīt pilnvarotajiem remontētājiem savā izplatīšanas sistēmā izmantot tikai tās rezerves daļas, kas atbilst to komplektējošo daļu kvalitātei, kuras tika izmatotas konkrēta mehāniskā transportlīdzekļa montāžā. Turklāt, ņemot vērā līgumā paredzēto transportlīdzekļa ražotāja tiešo līdzdalību garantijas remontos, bezmaksas apkalpošanā un atsaukšanas darbībās, atbrīvojuma piemērošanas jomā būtu jāiekļauj nolīgumi, kas ietver pilnvaroto remontētāju pienākumus minēto remontu veikšanā izmantot tikai transportlīdzekļa ražotāja piegādātas rezerves daļas.

(18)

Visbeidzot, lai ļautu pilnvarotiem un neatkarīgiem remontētājiem un galalietotājiem identificēt mehāniskā transportlīdzekļa komplektējošo daļu vai rezerves daļu ražotāju un izvēlēties starp alternatīvām rezerves daļām, grupālā atbrīvojuma piemērošanas jomā nedrīkst ietvert nolīgumus, ar kuriem mehānisko transportlīdzekļu ražotājs ierobežo komplektējošo daļu vai oriģinālo rezerves daļu ražotāja iespējas efektīvi un viegli pamanāmi novietot savas preču zīmes vai logotipus uz minētajām daļām.

(19)

Lai visiem tirgus dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika pielāgoties šai regulai, ir lietderīgi pagarināt līdz 2013. gada 31. maijam to Regulas (EK) Nr. 1400/2002 noteikumu piemērojamību, kas attiecas uz vertikāliem nolīgumiem par jaunu mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, pārdošanu un tālākpārdošanu. Šī regula būtu jāpiemēro no 2010. gada 1. jūnija attiecībā uz vertikāliem nolīgumiem par rezerves daļu izplatīšanu un remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, lai tādējādi arī turpmāk nodrošinātu pienācīgu konkurences aizsardzību mehānisko transportlīdzekļu pēcpārdošanas tirgos.

(20)

Komisija nepārtraukti uzraudzīs mehāniskās transportlīdzekļu nozares attīstību un veiks attiecīgu korektīvu rīcību, ja radīsies konkurences trūkumi jaunu mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas tirgū vai rezerves daļu piegādes tirgū, vai mehānisko transportlīdzekļu garantijas apkopes tirgū, kas varētu izraisīt kaitējumu patērētāju interesēm.

(21)

Komisija atbilstīgi Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (8) 29. panta 1. punktam, var atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja tā konkrētā gadījumā atklāj, ka nolīgumam, kam šī regula piešķir atbrīvojumu, tomēr ir tādas sekas, kuras nav saderīgas ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(22)

Atbilstīgi 29. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 1/2003 dalībvalsts konkurences uzraudzības iestāde var atsaukt šīs regulas piemērošanu attiecībā uz konkrētas dalībvalsts teritoriju vai tās daļu, ja konkrētā gadījumā nolīgumam, kam šī regula piešķir atbrīvojumu, tomēr ir tādas sekas, kuras nav saderīgas ar Līguma 101. panta 3. punktu šajā dalībvalsts teritorijā vai tās teritorijas daļā, un ja šādai teritorijai ir visas atsevišķa ģeogrāfiska tirgus pazīmes.

(23)

Nosakot, vai būtu atsaucama šīs regulas piemērošana atbilstīgi 29. pantam Regulā (EK) Nr. 1/2003, īpaši svarīga ir pret konkurenci vērstā ietekme, kas var rasties vertikālo nolīgumu paralēlo tīklu pastāvēšanas rezultātā, kam ir līdzīgas sekas, kas ievērojami ierobežo pieeju konkrētajā tirgū vai konkurenci tajā. Šādas kumulatīvas sekas, piemēram, var rasties selektīvas izplatīšanas vai nekonkurēšanas saistību gadījumā.

(24)

Lai pastiprinātu to vertikālo nolīgumu paralēlo tīklu pārraudzību, kam ir līdzīga pret konkurenci vērsta ietekme, un kas attiecas uz vairāk nekā 50 % no attiecīgā tirgus, Komisija var ar regulu pasludināt šo regulu par nepiemērojamu vertikāliem nolīgumiem, kas satur īpašus ierobežojumus par attiecīgo tirgu, tādējādi atjaunojot Līguma 101. panta piemērošanu pilnā apjomā šādiem nolīgumiem.

(25)

Lai novērtētu šīs regulas ietekmi uz konkurenci mehānisko transportlīdzekļu mazumtirdzniecībā, rezerves daļu piegādē un mehānisko transportlīdzekļu garantijas apkopē iekšējā tirgū, būtu jāsagatavo šīs regulas darbības novērtēšanas ziņojums,

a)

“vertikāls nolīgums” ir nolīgums vai saskaņota darbība, par ko vienojas divi vai vairāki uzņēmumi, no kuriem katrs nolīguma vai saskaņotas darbības ietvaros darbojas citā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmenī, un attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem puses var pirkt, pārdot un tālāk pārdot atsevišķas preces vai pakalpojumus;

b)

“vertikāls ierobežojums” ir vertikālā nolīgumā iekļauts konkurences ierobežojums, uz kuru attiecas Līguma 101. panta 1. punkts;

c)

“pilnvarots remontētājs” ir mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu veicējs, kas darbojas mehānisko transportlīdzekļu piegādātāja izveidotā izplatīšanas sistēmā;

d)

“pilnvarots izplatītājs” ir mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu izplatītājs, kas darbojas mehānisko transportlīdzekļu piegādātāja izveidotā izplatīšanas sistēmā;

e)

“neatkarīgs remontētājs” ir:

f)

“neatkarīgs izplatītājs” ir:

g)

“mehāniskais transportlīdzeklis” ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas paredzēts izmantošanai uz publiskiem ceļiem un kam ir vismaz trīs riteņi;

h)

“rezerves daļas” ir preces, kas jāuzstāda mehāniskajam transportlīdzeklim, lai aizstātu šā transportlīdzekļa komplektējošās daļas, ieskaitot tādas preces kā smēreļļas, kas nepieciešamas mehāniskā transportlīdzekļa izmantošanai, izņemot degvielu;

i)

“selektīvā izplatīšanas sistēma” ir izplatīšanas sistēma, kurā piegādātājs apņemas pārdot līguma preces vai pakalpojumus tieši vai netieši tikai izplatītājiem, kas ir izvēlēti, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem, un ja šie izplatītāji apņemas nepārdot šādas preces vai pakalpojumus nepilnvarotiem izplatītājiem teritorijā, ko piegādātājs rezervējis šīs sistēmas darbībai.

a)

uzņēmumi, kuros kādai no nolīguma pusēm tieši vai netieši ir:

b)

uzņēmumi, kuriem pār kādu nolīguma pusi tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

c)

uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētajam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

d)

uzņēmumi, kuros kādai nolīguma pusei kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi, ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības un pilnvaras;

e)

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

a)

ierobežojumi selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībniekiem pārdot mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļas neatkarīgiem remontētājiem, kuri izmanto minētās daļas mehānisko transportlīdzekļu remontam un tehniskai apkopei;

b)

ierobežojums, par kuru ir vienojušies rezerves daļu, remonta instrumentu, diagnostikas vai cita aprīkojuma piegādātājs un mehānisko transportlīdzekļu ražotājs, piegādātāja spējai pārdot minētās preces pilnvarotiem vai neatkarīgiem izplatītājiem, vai pilnvarotiem vai neatkarīgiem remontētājiem, vai galalietotājiem;

c)

ierobežojums, par kuru ir vienojušies mehānisko transportlīdzekļu ražotājs, kas izmanto komplektējošās daļas mehānisko transportlīdzekļu sākotnējai montāžai, un minēto daļu piegādātāju, piegādātāja spējai efektīvi un viegli pamanāmi novietot savas preču zīmes vai logotipus uz piegādātajām komplektējošām daļām vai rezerves daļām.