28.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 138/6

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī pārbaudīja atjaunināto Dānijas konverģences programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2015. gadam.

(2)

Ekonomikas krīze 2009. gadā smagi ietekmēja Dānijas ekonomiku, Dānijai nonākot visdziļākajā recesijā kopš Otrā Pasaules kara. Aizvadījusi ilgstošu spēcīgas izaugsmes periodu, Dānija krīzi sagaidīja relatīvi apmierinošā pozīcijā ar nozīmīgiem tekošā konta un valsts finanšu pārpalikumiem un zemu valsts parādu. Lejupslīde sākās 2008. gadā, kad pārsprāga “mājokļu burbulis”, un situāciju saasināja eksporta sarukums, atspoguļojot pasaules tirdzniecības sabrukumu un investīciju apjomu samazinājumu; vienlaikus samazinājās gala pieprasījums un veidojās stingrāki finansēšanas nosacījumi. Lai gan ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām pieauga, ievērojami vājāks kļuva privātais patēriņš, jo patērētāju uzticēšanos ietekmēja drūmās ekonomiskās izredzes, krītošās nekustamā īpašuma cenas un augošais bezdarbs. Atbildot uz straujo ražošanas apjoma samazināšanos, Dānijas varas iestādes apstiprināja vairākus plašus fiskālās stimulēšanas pasākumus, kas bija saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP) un ietvēra nodokļu samazināšanu, investīciju projektus un publiskā patēriņa izdevumu palielināšanu. Papildus ekonomikas stimulēšanas fiskālajam atbalstam tika apstiprināti divu banku glābšanas pasākumi, sniedzot garantijas un veicot kapitāla ieguldījumus. Sagaidāms, ka šie pasākumi 2008. gada apmierinošo budžeta pārpalikumu 2009. gadā pārvērtīs budžeta deficītā, kurš saskaņā ar prognozēm 2010.–2012. gadā pārsniegs Stabilitātes un izaugsmes pakta atsauces vērtību 3 % no IKP. Tomēr ir sagaidāms, ka valsts parāds, paralēli pieaugot, saglabāsies mazāks par atsauces vērtību 60 % no IKP. Visa 2009. gada laikā ir bijis stabils valūtas kurss, un procentu likmju atšķirības attiecībā pret ECB likmēm ir būtiski samazinājušās. Lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspējīgu attīstību, galvenais uzdevums būs nodrošināt ilgstošu reformu, lai palielinātu darbaspēka pieejamību. Cits uzdevums Dānijas iestādēm būs stimulējošo pasākumu savlaicīga samazināšana, tiklīdz ekonomikas atveseļošanās kļūs pašuzturoša.

(3)

Lai gan faktiskā IKP samazināšanās krīzes laikā ir lielā mērā cikliska, negatīva ietekme ir atstāta arī uz potenciālā ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze, samazinoties investīcijām, sašaurinoties kreditēšanas pieejamībai un palielinoties strukturālajam bezdarbam, var arī ietekmēt potenciālo vidēja termiņa izaugsmi. Ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina sabiedrības novecošanas radīto negatīvo ietekmi uz potenciālo IKP un publisko finanšu ilgtspējību. Tāpēc ir svarīgi paātrināt strukturālās reformas potenciālās izaugsmes atbalstīšanai. Īpaši svarīgi Dānijai ir veikt reformas darba tirgus un pirmstermiņa pensionēšanās pabalstu jomā, lai palielinātu darbaspēka pietiekamību.

(4)

Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā ir paredzēts, ka reālais IKP pieaugums pēc – 4,3 % krituma 2009. gadā atjaunosies līdz 1,3 % 2010. gadā, turpmākajā programmas darbības laikā sasniedzot vidēji 2,2 % gadā. Novērtējot pašreiz pieejamo informāciju (2), redzams, ka šis scenārijs ir pamatots uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi līdz 2011. gadam un optimistiskiem pieņēmumiem turpmāk. Atšķirības pastāv programmas un Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozes apsvērumos attiecībā uz izaugsmes struktūru. Programmā pieņemts, ka no 2010. gada atveseļošanos virzīs vietējais pieprasījums, galvenokārt privātais patēriņš, kam no 2011. gada sekos bruto ieguldījumi pamatkapitālā, publiskā sektora patēriņa pieaugumam no 2011. gada izlīdzinoties un ārējam ieguldījumam kļūstot nedaudz negatīvam. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē tiek pieņemts, ka atveseļošanos virzīs gan privātais patēriņš, gan eksports. Programmā paredzētās prognozes attiecībā uz inflāciju un nodarbinātību šķiet reālas. Tiek uzskatīts, ka makroekonomiskais scenārijs ir saskaņā ar Dānijas noteikto valūtas kursa politiku.

(5)

Programmā valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā tiek lēsts 2,9 % apmērā no IKP. Ievērojamās pārmaiņas salīdzinājumā ar 2008. gada budžeta pārpalikumu 3,4 % apmērā no IKP lielā mērā ataino krīzes ietekmi uz valsts finansēm, bet tās izraisījuši arī stimulējošie pasākumi 2,2 % apmērā no IKP, ko valdība pieņēma saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP). Pasliktināšanos galvenokārt radīja izdevumu pieaugums saistībā ar automātisko stabilizatoru darbību, lai gan valdības stimulējošajos pasākumos tika ietverta arī ievērojama nodokļu samazināšana. Saskaņā ar programmu 2010. gadā plānots saglabāt atbalstošu fiskālo politiku, pirms tā kļūs ierobežojoša programmas laikposma pēdējos gados. Ņemot vērā Dānijas relatīvi labvēlīgo starta situāciju, ilgstoša fiskālā ekspansija 2010. gadā ir piemērota un saskaņā ar EEAP. Lai atgrieztos pie ilgtspējīgas publisko finanšu situācijas, programmā tiek pieņemts, ka fiskālā konsolidācija sāksies 2011. gadā, un norādīts, ka nepieciešamie pasākumi noteiktās ietekmes panākšanai – papildus tiem, kas veikti pēc pakāpeniskas finansēšanas elementu ieviešanas 2010. gada nodokļu reformā un valsts investīciju apjoma normalizācijas – tiks precizēti vēlāk.

(6)

Programmā plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts 2010. gadā pieaugs līdz 5,3 % no IKP, ko izraisīs gan samazināta ieņēmumu attiecība, gan pieaugoša izdevumu attiecība. Samazinātā ieņēmumu attiecība ir saistīta ar 2010. gadā spēkā stājušos nodokļu reformu, bet palielināto IKP izdevumu attiecība – ar automātisko stabilizatoru darbību un valdības papildu stimulējošajiem pasākumiem. Paredzams, ka stimulējošie pasākumi un nodokļu samazinājums sasniegs 1,3 % no IKP, bet svārstīgie faktori, par ko ziņots programmā, tostarp Ziemeļjūras naftas ieguves peļņa un subsīdijas Grenlandei un Fēru salām, 2010. gadā būs – 1,7 % apmērā no IKP (3). Paredzams, ka strukturālā bilance, t. i., cikliski koriģēta bilance, ko Komisijas dienesti pārrēķināja, izmantojot vispārpieņemto metodoloģiju, pasliktināsies par 2,5 procentu punktiem, apstiprinot acīmredzami ekspansīvo fiskālo nostādni. Starpība, salīdzinot ar stimulējošo pasākumu apmēru un nodokļu samazinājumu, galvenokārt skaidrojama ar ieņēmumu samazināšanos.

(7)

Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķi ir panākt strukturāli sabalansētu budžetu līdz 2015. gadam, ilgtermiņa ilgtspējas indikatoru (4) vismaz nulles apmērā un strukturālās bilances uzlabojumus kopumā 1,5 % apmērā no IKP no 2010.–2013. gadam. Programmā paredzēts, ka kopējais un primārais deficīts pakāpeniski no 2011. gada tiks ierobežots, no 2013. gada primārai bilancei kļūstot pozitīvai un 2015. gadā faktiskajai bilancei sasniedzot nulli. Attiecīgā strukturālās bilances attīstība, kas pārrēķināta pēc vispārpieņemtas metodoloģijas, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju, norāda, ka fiskālās politikas nostādne ir zināmā mērā ekspansīva 2015. gadā ar rādītāju – 0,4 % no IKP, kas ir nedaudz mazāk par programmā izvirzīto mērķi. Papildus tam, ka publiskā patēriņa izdevumu faktiskais pieaugums saskaņā ar pieņēmumu no 2011. gada līdz 2013. gadam būs nulles vērtībā, ka valsts investīciju apjoms būs normalizējies un nodokļu reformā būs īstenoti finansēšanas elementi, paredzētā konsolidācija ir pamatota ar pagaidām nenorādītiem pasākumiem, bet programmā ir paziņots, ka konsolidācija jābalsta uz izdevumu ierobežojumiem, vienlaikus izslēdzot nodokļu paaugstināšanu. Programmas atjauninājumā noteikts budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķis (VTM) – strukturāli līdzsvarots budžets. Ņemot vērā visjaunākās prognozes un pašreizējos parāda līmeņus, VTM vairāk nekā adekvāti atbilst Pakta mērķiem.

(8)

Programmas budžeta prognozes 2010. gadam šķiet ticamas, savukārt 2011. un turpmāko gadu rezultāti varētu būt sliktāki, nekā prognozēts. Ieņēmumu prognozes programmas atjauninājumā joprojām ir reālas, tomēr tās pakļautas negatīviem riskiem, un saistībā ar izdevumiem plānotā konsolidācija nav pamatota ar pasākumiem. Turklāt budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs paredz spēcīgu privātā patēriņa izaugsmi un publiskā patēriņa ierobežojumus Ņemot vērā, ka izdevumi bieži vien ir lielāki, nekā plānots, optimistisks šķiet pieņēmums, ka faktiskais publiskā patēriņa izdevumu pieaugums laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam būs līdzvērtīgs nullei. Finanšu sektors šķiet stabils, bet krīzes laikā veikto finanšu glābšanas pasākumu rezultātā valdība ir pakļauta lielākam riskam.

(9)

Valdības kopējais parāds 2009. gadā tiek lēsts 38,5 % apmērā no IKP, un tiek prognozēts, ka tas vēl palielināsies līdz 48,3 % 2012. gadā, pirms samazināsies līdz 45,0 % no IKP 2015. gadā. To lielā mērā nosaka straujais deficīta pieaugums un IKP samazinājums 2009. gadā. Ņemot vērā negatīvos riskus, kas apdraud budžeta mērķu izpildi, parāda attiecība varētu palielināties vairāk, nekā prognozēts programmā. Programmas perioda sākumā kopējais valsts finanšu stāvoklis ir pozitīvs, tomēr programmas perioda laikā tas kļūs nedaudz negatīvs. Tiek prognozēts, ka valsts kopējā parāda attiecība saglabāsies zem 60 % no IKP atsauces vērtības, kā tas noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā.

(10)

Vidēja termiņa parādu prognozēs tiek pieņemts, ka IKP pieauguma temps tikai pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kuras tika prognozētas pirms krīzes, un nodokļu likmes atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, un tas aptver arī prognozēto ar sabiedrības novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu – tādējādi programmā paredzētā budžeta stratēģija, izejot no nominālvērtības un vairs nemainot politiku, būtu vairāk nekā pietiekama, lai stabilizētu parāda attiecību pret IKP līdz 2020. gadam.

(11)

Sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir nepārprotami mazāka nekā vidēji ES. Kā novērtēts programmā, 2009. gada budžeta stāvoklis veicina kopējā parāda samazināšanos. Lielu primāro pārpalikumu saglabāšana vidējā termiņā palīdzētu samazināt publisko finanšu ilgtspējas riskus, kas Komisijas 2009. gada Ziņojumā par ilgtspējību (5) tika novērtēti kā zemi.

(12)

Kā rāda līdzšinējie budžeta izpildes rezultāti, Dānijai ir nākusi par labu samērā stingrā fiskālā sistēma, kas izceļas ar plašu pārklājumu, pārredzamību un fiskālo noteikumu pārskatāmību. Tomēr vispārējiem valdības patēriņa izdevumiem ir tendence pārsniegt mērķus. Jaunākās iniciatīvas, tostarp ekonomiskās sankcijas, varētu vairāk stimulēt pašvaldības stingri ievērot noteiktos mērķus. Kopš 2002. gada Dānijas nodokļu politika ir koncentrējusies uz nodokļu iesaldēšanu, līdz ar to nav iespējams paaugstināt ne tiešos, ne netiešos nodokļus. Nodokļu iesaldēšanu var uzskatīt par valsts izdevumu kontrolēšanas instrumentu. Nodokļu iesaldēšana nav traucējusi galveno nodokļu reformu 2009. gadā, bet stingra nodokļu iesaldēšanas ievērošana var sarežģīt turpmākas korekcijas un tā rada zināmu neefektivitāti nodokļu struktūrā, īpaši saistībā ar nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokļiem.

(13)

Viens no galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem Dānijas ekonomikai ir nepieciešamība palielināt darbaspēka pietiekamību. Valdība ir ierosinājusi veikt pasākumus, lai palielinātu stimulus strādāt un atturētu no darba kavēšanas. 2009. gadā globālās ekonomiskās krīzes ietekmē un nodokļu iesaldēšanas ietvaros tika pieņemta nodokļu reforma, kas stājās spēkā 2010. gadā un kas ievērojami samazina nodokļu slogu darbaspēkam. Dažādi nodokļu reformas elementi pakāpeniski tiks ieviesti laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam. Tiek lēsts, ka 2010. gada neto ieņēmumu zaudējumi būs aptuveni 0,6 % apmērā no IKP, bet finansēšanas elementi ar laiku nodrošina reformas pilnīgu finansējumu saistībā ar tiešo ienākumu sekām (2013. gadā ietekme ir neitrāla un 2015. gadā – pozitīva). Turklāt Dānijas iestādes ir aprēķinājušas, ka uzlabotie darbaspēka pietiekamības stimulēšanas pasākumi ilgtermiņā stiprinās publiskās finanses (par apmēram 0,3 % no IKP).

(14)

Kopumā atbalstošas fiskālās politikas uzturēšanas stratēģiju arī 2010. gadā var uzskatīt par atbilstošu EEAP. Pēc ekonomiskās krīzes negatīvās ietekmes tiek prognozēts, ka kopējais budžeta deficīts pārsniegs 3 % no IKP atsauces vērtības 2010., 2011. un 2012. gadā. Taču, ņemot vērā budžeta prognozes apdraudošos riskus turpmākajos programmas gados, var netikt panākta atgriešanās pie līdzsvarota budžeta un plānotās strukturālā budžeta bilances korekcijas 1,5 % apmērā 2013. gadā, kā plānots patlaban. Prognozētā fiskālā politika, rēķinot strukturālās bilances izmaiņās, norāda, ka fiskālā konsolidācija sāksies no 2011. gada, lai gan mērenā tempā un pietuvojoties atsauces vērtībai 0,5 % no IKP. (6) Programmā atzīmēts, ka konsolidācija ar jaunu pasākumu starpniecību notiks izdevumu jomā, bet to nenodrošina īpaši konsolidācijas pasākumi, izņemot uz pieņēmumu, ka publiskā patēriņa izdevumu faktiskais pieaugums nulles vērtībā veidos pamatu, plānojot budžetu no 2011. gada līdz 2013. gadam. Tāpēc būtu jāpastiprina budžeta stratēģija, lai tā būtu saskaņā ar Pakta prasībām. Turklāt programmas mērķis ir līdz 2015. gadam sasniegt strukturālu līdzsvaru, savukārt Komisijas dienestu pēc vispārpieņemtās metodes pārrēķinātā strukturālā bilance tiek prognozēta nedaudz negatīva, t. i., - 0,4 % 2015. gadā, un ir pakļauta iepriekš aprakstītajiem riskiem.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā attiecībā uz stabilitātes un konverģences programmām, programmā ir sniegti visi obligātie dati un lielākā daļa fakultatīvo datu (7).

i)

pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka prognozētais 3 % IKP atsauces vērtības pārsniegums ir ierobežots, kā arī ātri koriģēt prognozēto budžeta deficīta atsauces vērtības pārsniegšanu;

ii)

noteikt pasākumus fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai, lai VTM tiktu sasniegts līdz 2015. gadam, kā plānots.