14.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/72

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1072/2009

(2009. gada 21. oktobrīs)

par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 881/92 (1992. gada 26. marts) par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (3), Padomes Regulā (EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/94/EK (2006. gada 12. decembris) par kopīgiem noteikumiem dažiem kravu autopārvadājumu veidiem (5) jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības un vienkāršošanas interesēs šie tiesību akti būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā.

(2)

Kopējās transporta politikas izveidošanai, inter alia, jāizstrādā kopīgi noteikumi par piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum Kopienas teritorijā, kā arī jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārvalstu kravas pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus. Šiem noteikumiem jābūt izstrādātiem tā, lai veicinātu pārvadājumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību.

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotu satvaru starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem Kopienā, šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumiem no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm. Tādējādi šī regula nebūtu jāpiemēro šai pārvadājuma daļai iekraušanas vai izkraušanas dalībvalstī, kamēr nav noslēgti vajadzīgie nolīgumi starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm. Tomēr tā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts teritorijā, ko šķērso tranzītā.

(4)	Vienota transporta politika nozīmē, ka tiek atcelti visi transporta pakalpojumu sniedzējiem noteiktie ierobežojumi valstspiederības dēļ vai tādēļ, ka tie veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, bet ne tajā, kurā jāsniedz pakalpojumi.

(5)	Lai to panāktu veiksmīgi un elastīgā veidā, pirms galīgās sistēmas īstenošanas būtu jānosaka pagaidu kabotāžas režīms, kamēr iekšzemes autopārvadājumu tirgus saskaņošana vēl nav pabeigta.

(6)

Pakāpeniskas Eiropas vienotā tirgus izveidošanas rezultātā būtu jānovērš visi šķēršļi dalībvalstu piekļuvei iekšējam tirgum. Tomēr šajā procesā būtu jāņem vērā kontroles efektivitāte un darba apstākļu attīstība profesijā, noteikumu saskaņošana, inter alia, īstenošanas, ceļa nodevu un sociālo un drošības tiesību aktu jomā. Komisijai būtu stingri jāuzrauga situācija tirgū, kā arī iepriekšminētā saskaņošana, un vajadzības gadījumā tai būtu jāiesaka turpmāk atvērt iekšzemes pārvadājumu, tostarp kabotāžas, tirgus.

(7)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK uz zināmu skaitu pārvadājumu veidu neattiecas Kopienas atļaujas un nekāda cita pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma. Ar šo regulu paredzētās tirgus organizācijas satvarā daži šo pārvadājumu veidi to īpatnību dēļ arī turpmāk būtu jāatbrīvo no Kopienas atļaujas un jebkādas citas pārvadājumu atļauju izsniegšanas.

(8)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK kravas pārvadājumiem, izmantojot transportlīdzekļus ar maksimālo pilno svaru no 3,5 tonnām līdz 6 tonnām, nepiemēroja prasības par Kopienas atļauju. Tomēr Kopienas noteikumus kravas autopārvadājumu jomā parasti piemēro transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas. Tādēļ šīs regulas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Kopienas autopārvadājumu noteikumu vispārējo piemērošanas jomu un būtu jāparedz izņēmums tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

(9)

Ir jāparedz, ka starptautiskos kravu autopārvadājumus var veikt tikai ar Kopienas atļaujām. Jānosaka prasība kravas pārvadātājiem, lai katrā to transportlīdzeklī būtu Kopienas atļaujas apliecināta kopija, lai palīdzētu izpildiestādēm veikt efektīvu kontroli, jo īpaši ārpus dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Tādēļ ir jānosaka Kopienas atļaujas un apliecināto kopiju izkārtojuma un citu iezīmju detalizētāka specifikācija.

(10)	Pārbaudes uz ceļiem būtu jāveic bez tiešas vai netiešas diskriminācijas autopārvadātāju valstspiederības dēļ vai tās valsts dēļ, kurā reģistrēts autopārvadātājs vai transportlīdzeklis.

(11)	Būtu jānosaka Kopienas atļauju izsniegšanas un anulēšanas kārtība, pārvadājumu veidi, uz ko tās attiecas, to derīguma termiņš un detalizēti izmantošanas noteikumi.

(12)	Būtu jāievieš arī transportlīdzekļa vadītāja atestācija, lai dalībvalstīm dotu iespēju efektīvi pārbaudīt, vai transportlīdzekļa vadītāji no trešām valstīm ir likumīgi nodarbināti pie kravas pārvadātāja, kas atbild par attiecīgo pārvadājumu, vai likumīgi atrodas tā rīcībā.

(13)

Kravas pārvadātājiem, kam ir izsniegtas Kopienas atļaujas, kas paredzētas šajā regulā, vai arī pārvadātājiem, kam atļauta dažu kategoriju starptautisko autopārvadājumu pakalpojumu sniegšana, būtu jāatļauj pagaidu kārtā atbilstīgi šai regulai veikt iekšzemes pārvadājumus dalībvalstī, ja šī valsts nav pārvadātāja galvenā uzņēmuma vai tā filiāles reģistrācijas vieta. Veicot šādus kabotāžas pārvadājumus, būtu jāievēro Kopienas tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (6), un valsts tiesību akti, kas konkrētās jomās ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī.

(14)	Būtu jāpieņem noteikumi, lai varētu veikt atbilstīgus pasākumus attiecīgo pārvadājumu tirgu nopietnu traucējumu gadījumā. Tādēļ ir jāievieš piemērota procedūra lēmumu pieņemšanai un vajadzīgās statistikas informācijas savākšanai.

(15)

Neskarot Līguma noteikumus par tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kabotāžas pārvadājumi ir pakalpojumi, ko kravas pārvadātāji sniedz dalībvalstī, kurā tie neveic uzņēmējdarbību, un tiem nevajadzētu būt aizliegtiem, ja vien tos neveic tā, ka rodas pastāvīga vai nepārtraukta darbība šajā dalībvalstī. Lai palīdzētu izpildīt šo prasību, kabotāžas pārvadājumu biežumam un laikposmam, kurā tos var veikt, vajadzētu būt ierobežotam un skaidrāk definētam. Iepriekš šādi iekšzemes pārvadājumi bija atļauti pagaidu kārtā. Praksē bija sarežģīti noteikt, kuri pārvadājumi ir atļauti. Tādēļ ir vajadzīgi skaidri un vienkārši izpildāmi noteikumi.

(16)

Šī regula neskar tos noteikumus par ienākošiem un izejošiem kravu autopārvadājumiem, kas ir kombinētā pārvadājuma viens posms, kuri minēti Padomes Direktīvā 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (7). Iekšējie braucieni pa sauszemes ceļiem uzņemošajā dalībvalstī, kas nav viens posms no kombinētā pārvadājuma atbilstīgi Direktīvai 92/106/EEK, atbilst kabotāžas pārvadājumu definīcijai, un tāpēc uz tiem attiecas šīs regulas prasības.

(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (8) noteikumus piemēro transporta uzņēmumiem, kas veic kabotāžas pārvadājumu.

(18)

Lai efektīvi varētu kontrolēt kabotāžas pārvadājumus, uzņēmējas dalībvalsts izpildiestādēm būtu jāvar piekļūt vismaz preču pavadzīmju datiem un reģistrācijas kontrolierīču datiem saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (9).

(19)	Dalībvalstīm būt jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu.

(20)

Pēc iespējas jāsamazina administratīvās formalitātes, neatsakoties no kontrolēm un sankcijām, ar ko garantē šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu izpildi. Šajā nolūkā spēkā esošie noteikumi par Kopienas atļaujas anulēšanu jāprecizē un jānostiprina. Spēkā esošie noteikumi būtu jāpielāgo, lai dotu iespēju piemērot efektīvas sankcijas par nopietniem pārkāpumiem, kuri izdarīti uzņemošajā dalībvalstī. Sankcijām vajadzētu būt nediskriminējošām un samērīgām ar pārkāpumu smagumu. Būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt jebkuru piemēroto sankciju.

(21)	Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts autopārvadātāju uzņēmumu elektroniskajā reģistrā informācija par visiem nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši attiecīgās valsts pārvadātāji, kā rezultātā ir piemērota sankcija.

(22)

Lai uzlabotu un veicinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm jāapmainās ar attiecīgo informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (10).

(23)	Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(24)	Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot šīs regulas I, II un III pielikumu tehniskajai attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(25)	Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt sakārtotu tirgus regulējumu starptautiskajiem iekšzemes autopārvadājumiem Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu, ko veic Kopienas teritorijā.

2. Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.

3. Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai šī regula neietekmē:

a)	noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumiem no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kuri paredzēti dalībvalstu noslēgtos divpusējos nolīgumos ar šīm trešām valstīm;

noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumiem no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kuri paredzēti starp dalībvalstīm noslēgtos divpusējos nolīgumos, kas vai nu savstarpēji pilnvarojot, vai saskaņā ar noteikumiem par liberalizāciju ļauj dalībvalstī kravas iekraut un izkraut pārvadātājiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību.

4. Šo regulu piemēro kravas iekšzemes autopārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu kravas pārvadātājs, kā paredzēts III nodaļā.

5. Turpmāk minētajiem pārvadājumu veidiem un braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem, netiek prasīta Kopienas atļauja, un uz tiem neattiecas nekāda pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma:

a)	pasta pārvadājumi kā vispārējs pakalpojums;

b)	bojātu vai avarējušu transportlīdzekļu pārvadājumi;

c)	kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, nepārsniedz 3,5 tonnas;

kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievērojot šādus nosacījumus:

i)	pārvadājamā krava ir uzņēmuma īpašums vai arī uzņēmums to pārdevis, nopircis, iznomājis vai nomājis, izgatavojis, ieguvis, pārstrādājis vai remontējis;

ii)	brauciena uzdevums ir atvest kravu uz uzņēmumu vai aizvest no tā, vai arī to pārvietot uzņēmuma teritorijā vai ārpus tās savām vajadzībām;

iii)	šādiem pārvadājumiem izmantojamie mehāniskie transportlīdzekļi jāvada personālam, kas strādā uzņēmumā vai ir nodots uzņēmuma rīcībā saskaņā ar līgumsaistībām;

iv)

kravu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem jābūt uzņēmuma īpašumā, pirktiem ar pēcmaksu vai nomātiem, turklāt nomātiem transportlīdzekļiem jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/1/EK (2006. gada 18. janvāris) par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (12) noteikumiem; un

v)	šādi pārvadājumi ir ne vairāk kā palīgdarbība uzņēmuma vispārējā darbībā;

e)	medikamentu, medicīnas ierīču, iekārtu un citu neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanai vajadzīgu piederumu pārvadājumi, jo īpaši uz dabas katastrofu piemeklētām vietām.

Pirmās daļas d) punkta iv) apakšpunkts neattiecas uz transportlīdzekli, ar ko aizstāj parasti izmantojamo transportlīdzekli tā īslaicīgu bojājumu laikā.

6. Panta 5. punkts neskar nosacījumus, ar kādiem atsevišķas dalībvalstis reglamentē savu valstspiederīgo iesaistīšanos attiecīgajā punktā minētajās darbībās.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“transportlīdzeklis” ir dalībvalstī reģistrēts mehānisks transportlīdzeklis vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojums, no kuriem vismaz sakabē esošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, un to izmanto tikai kravu pārvadājumiem;

“starptautisks pārvadājums” ir:

a)	brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no pārvadājuma sākuma vietas līdz galamērķa vietai, kuras atrodas divās dažādās dalībvalstīs, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm;

b)	brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic no dalībvalsts uz trešo valsti vai otrādi, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm;

c)	brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic starp trešām valstīm tranzītā cauri vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai; vai

d)	brauciens bez kravas saistībā ar a), b) un c) apakšpunktā minētajiem pārvadājumiem;

3)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumiem, bet kura nav tā dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību;

4)	“ārvalsts pārvadātājs” ir kravas autopārvadājumu uzņēmums, kas veic pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī;

5)	“transportlīdzekļa vadītājs” ir jebkura persona, kas vada transportlīdzekli pat neilgu laiku vai tiek vesta transportlīdzeklī, ja tā pienākumos ietilpst to vadīt vajadzības gadījumā;

6)	“kabotāžas pārvadājumi” ir iekšzemes komercpārvadājumi, ko pagaidu kārtā atbilstīgi šai regulai veic uzņēmējā dalībvalstī;

7)	“Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums” ir pārkāpums, kas var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. panta 1. un 2. punktu un/vai Kopienas atļaujas pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu.

II NODAĻA

STARPTAUTISKIE PĀRVADĀJUMI

3. pants

Vispārīgs princips

Starptautiskos pārvadājumus veic ar Kopienas atļauju un, ja transportlīdzekļa vadītājs ir trešās valsts valstspiederīgais, kopā ar transportlīdzekļa vadītāja atestātu.

4. pants

Kopienas atļauja

1. Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts piešķir Kopienas atļauju visiem pārvadātājiem, kas veic kravu komercpārvadājumus ar autotransportu, ja:

a)	viņi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī; un

b)	viņi dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un pašas dalībvalsts tiesību aktiem par nodarbošanos ar autopārvadājumiem ir tiesīgi veikt starptautiskos kravu autopārvadājumus.

2. Kopienas atļauju uz atjaunojamu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus, izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

Kopienas atļaujas un apliecinātās kopijas, kas izsniegtas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

Komisija Kopienas atļaujas derīguma termiņu pielāgo tehnikas attīstībai, jo īpaši valstu autopārvadātāju uzņēmumu elektroniskajiem reģistriem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā. Šos pasākumu, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Kopienas atļaujas turētājam dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz Kopienas atļaujas oriģinālu, ko glabā autopārvadātājs, un apliecinātas kopijas, kuru skaits atbilst Kopienas atļaujas turētāja rīcībā esošo transportlīdzekļu skaitam, kas tam pieder pilnībā vai ir viņa rīcībā, piemēram, ar pirkšanas uz nomaksu, nomas vai līzinga līgumu.

4. Kopienas atļauja un apliecinātās kopijas atbilst paraugam II pielikumā, un minētajā pielikumā aprakstīti arī tās izmantošanas nosacījumi. Tām ir vismaz divi no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības elementiem.

Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. Uz Kopienas atļaujas un tās apliecinātajām kopijām ir izsniedzējas iestādes zīmoga nospiedums, kā arī paraksts un sērijas numurs. Kopienas atļaujas un apliecināto kopiju sērijas numurus kā daļu no kravas pārvadātāja datu kopuma ievada valsts autopārvadātāju uzņēmumu elektroniskajā reģistrā.

6. Kopienas atļauju izsniedz uz pārvadātāja vārda, un to nevar nodot trešām personām. Apliecinātai Kopienas atļaujas kopijai jābūt katrā pārvadātāja transportlīdzeklī, un tā jāuzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

Izmantojot sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu, apliecinātā kopija atrodas sakabē ietilpstošajā mehāniskajā transportlīdzeklī. Sakabinātiem transportlīdzekļiem tā derīga arī tad, ja piekabe vai puspiekabe nav reģistrēta vai tiesības izmantot to autopārvadājumiem nav reģistrētas uz Kopienas atļaujas turētāja vārda, kā arī tad, ja piekabes ir reģistrētas vai ja tās atļauts izmantot autopārvadājumiem citā dalībvalstī.

5. pants

Transportlīdzekļa vadītāja atestāts

1. Transportlīdzekļa vadītāja atestātu dalībvalsts saskaņā ar šo regulu izsniedz visiem pārvadātājiem:

a)	kuriem ir Kopienas atļauja; un

kuri šajā dalībvalstī likumīgi nodarbina transportlīdzekļa vadītāju, kurš nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgais, ne pastāvīgais iedzīvotājs Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (13), izpratnē, vai likumīgi izmanto transportlīdzekļa vadītājus, kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji minētās direktīvas izpratnē, kas ir minētā pārvadātāja rīcībā saskaņā ar šajā dalībvalstī izstrādātiem nodarbinātības un arodmācību nosacījumiem:

i)	normatīvos vai administratīvos aktos; un attiecīgā gadījumā

ii)	koplīgumos saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

2. Transportlīdzekļa vadītāja atestātu pēc Kopienas atļaujas turētāja lūguma tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz visiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji Direktīvas 2003/109/EK izpratnē un kurus minētais pārvadātājs likumīgi nodarbina, vai visiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuri ir nodoti pārvadātāja rīcībā un kuri nav ne kādas dalībvalsts valstspiederīgie, ne pastāvīgie iedzīvotāji minētās direktīvas izpratnē. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts apliecina, ka tajā minētais transportlīdzekļa vadītājs tiek nodarbināts saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts atbilst III pielikumā sniegtajam paraugam. Tam ir vismaz divi no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības elementiem.

4. Komisija pielāgo III pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. Uz transportlīdzekļa vadītāja atestāta ir izdevējiestādes zīmoga nospiedums, kā arī paraksts un sērijas numurs. Transportlīdzekļa vadītāja atestāta sērijas numuru var ievadīt valsts autopārvadātāju uzņēmumu elektroniskajā reģistrā kā daļu no tā kravas pārvadātāja datu kopuma, kurš to nodod atestātā norādītā transportlīdzekļa vadītāja rīcībā.

6. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts pieder pārvadātājam, kurš to nodod transportlīdzekļa vadītāja rīcībā, kad šis transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli ar šim pārvadātājam izsniegtu Kopienas atļauju. Transportlīdzekļa vadītāja atestāta apliecināta kopija, ko izsniegušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, glabājas pārvadātāja telpās. Transportlīdzekļa vadītāja atestātu uzrāda pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

7. Transportlīdzekļa vadītāja atestātu izsniedz uz termiņu, ko nosaka izsniedzēja dalībvalsts, un tās derīgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Transportlīdzekļa vadītāja atestāti, kas izsniegti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir spēkā līdz to termiņa beigām.

Transportlīdzekļa vadītāja atestāts ir derīgs, kamēr tiek izpildīti tā izsniegšanai vajadzīgie nosacījumi. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja šie nosacījumi vairs netiek izpildīti, pārvadātājs nekavējoties nodod atestātu to izsniegušajām iestādēm.

6. pants

Nosacījumu pārbaude

1. Saņemot pieteikumu izsniegt Kopienas atļauju vai pieteikumu pagarināt Kopienas atļauju saskaņā ar 4. panta 2. punktu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst vai turpina atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes regulāri ar ikgadējām pārbaudēm, kuras aptver vismaz 20 % no šajā dalībvalstī izsniegtajiem derīgajiem transportlīdzekļa vadītāju atestātiem, pārbauda, vai tiek pildīti 5. panta 1. punktā minētie nosacījumi, ar kuriem transportlīdzekļa vadītāja atestāts izsniegts.

7. pants

Atteikums piešķirt Kopienas atļauju un transportlīdzekļa vadītāja atestātu un šo dokumentu anulēšana

1. Ja netiek izpildīti 4. panta 1. punktā vai 5. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pieteikumu par Kopienas atļaujas vai transportlīdzekļa vadītāja atestāta izsniegšanu vai pagarināšanu noraida ar motivētu lēmumu.

2. Kompetentās iestādes anulē Kopienas atļauju vai transportlīdzekļa vadītāja atestātu, ja tā turētājs:

a)	vairs neatbilst 4. panta 1. punktā izklāstītajiem vai 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem; vai

b)	ir sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar pieteikumu Kopienas atļaujas vai transportlīdzekļa vadītāja atestāta saņemšanai.

III NODAĻA

KABOTĀŽA

8. pants

Vispārējais princips

1. Visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus un kuriem ir Kopienas atļauja, un transportlīdzekļa vadītāji, ja tie ir trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir transportlīdzekļa vadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šīs nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus.

2. Tiklīdz ir piegādāta krava, kura tika ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti. Pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā.

Pirmajā daļā minētā termiņa laikā pārvadātāji var veikt dažus vai visus minētajā daļā atļautos kabotāžas pārvadājumus jebkurā dalībvalstī ar noteikumu, ka veic ne vairāk kā vienu pārvadājumu katrā dalībvalstī trīs dienu laikā pēc ierašanās bez kravas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3. Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalsts pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par ienākošo starptautisko pārvadājumu un par katru veiktu secīgu kabotāžas pārvadājumu.

Pirmajā daļā minētajos pierādījumos par katru pārvadājumu iekļauj šādu informāciju:

a)	kravas nosūtītāja nosaukums vai vārds, adrese un paraksts;

b)	pārvadātāja nosaukums vai vārds, adrese un paraksts;

c)	kravas saņēmēja nosaukums vai vārds un adrese, kā arī tā paraksts un piegādes datums, kad krava ir nodota;

d)	kravas pārņemšanas vieta un datums un paredzētā piegādes vieta;

e)	vispārīgs kravas īpašību un iepakojuma metodes apraksts un bīstamo kravu gadījumā – to vispārēji atzīts apraksts, kā arī iepakojuma vienību skaits un to īpašais marķējums un numuri;

f)	kravas bruto svars vai citādi izteikts kravas daudzums;

g)	mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes reģistrācijas numurs.

4. Lai pierādītu, ka tiek ievēroti šajā pantā izvirzītie noteikumi, netiek prasīti nekādi papildu dokumenti.

5. Katram pārvadātājam, kas reģistrācijas dalībvalstī ir tiesīgs saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem veikt 1. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kravu komercpārvadājumus ar autotransportu, ir atļauts saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem vajadzības gadījumā veikt tā paša veida kabotāžas pārvadājumu operācijas vai kabotāžas pārvadājumu operācijas ar tās pašas kategorijas transportlīdzekļiem.

6. Atļauja veikt kabotāžas pārvadājumu atbilstīgi pārvadājumu veidiem, kas minēti 1. panta 5. punkta d) un e) apakšpunktā, ir neierobežota.

9. pants

Kabotāžas pārvadājumiem piemērojamie noteikumi

1. Kabotāžas pārvadājumu izpildē, izņemot gadījumu, ja Kopienas tiesību aktos paredzēts citādi, ievēro normatīvus un administratīvus aktus, kas uzņēmējā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz:

a)	nosacījumiem, kam pakļauts pārvadājuma līgums;

b)	autotransporta līdzekļu masu un gabarītiem;

c)	prasībām attiecībā uz dažu preču veidu, jo īpaši bīstamo kravu, ātrbojīgu pārtikas preču un dzīvnieku pārvadāšanu;

d)	braukšanas laika un atpūtas periodi;

e)	pievienotās vērtības nodoklis (PVN) transporta pakalpojumiem.

Pirmās daļas b) punktā minētā masa un gabarīti atkarībā no apstākļiem var pārsniegt attiecīgus rādītājus, ko piemēro reģistrācijas dalībvalstī, bet tie nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts iekšzemes satiksmē noteiktos ierobežojumus vai tehniskās specifikācijas, kas norādītas Padomes Direktīvas 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (14), 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos.

2. Normatīvo un administratīvo aktu prasības, kas minētas 1. punktā, piemēro ārvalstu pārvadātājiem ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu.

10. pants

Aizsardzības procedūra

1. Ja kabotāžas pārvadājumu dēļ konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā rodas vai pastiprinās nopietni valsts transporta tirgus traucējumi, jebkura dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Komisijā, lai tā pieņemtu aizsardzības pasākumus, un attiecīgā dalībvalsts nodrošina Komisiju ar vajadzīgo informāciju un dara tai zināmus pasākumus, kurus paredzēts veikt attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti.

2. Piemērojot 1. punktu:

“nopietni valsts transporta tirgus traucējumi konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā” ir tādu problēmu esamība tirgū, kuras raksturīgas tieši šim tirgum un kuru dēļ pastāv ievērojams un, iespējams, ilgstošs piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, kas apdraud finansiālo stabilitāti un izdzīvošanu ievērojamam skaitam autopārvadātāju,

“ģeogrāfisks apgabals” ir apgabals, kas aizņem visu kādas dalībvalsts teritoriju vai tās daļu vai arī citu dalībvalstu visu teritoriju vai tās daļu.

3. Komisija izskata situāciju, jo īpaši pamatojoties uz attiecīgiem datiem, un pēc apspriešanās ar 15. panta 1. punktā minēto komiteju viena mēneša laikā pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas lemj, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, un pieņem tos, ja tie ir vajadzīgi.

Šādi pasākumi var ietvert attiecīgā apgabala pagaidu izslēgšanu no šīs regulas darbības jomas.

Pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, paliek spēkā laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un šo laikposmu var vienu reizi pagarināt uz tādu pašu derīguma termiņu.

Komisija nekavējoties dara zināmu dalībvalstīm un Padomei katru lēmumu, ko tā pieņem saskaņā ar šo punktu.

4. Ja Komisija nolemj pieņemt aizsardzības pasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzliek pienākumu veikt līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai. Šos pasākumus piemēro vēlākais no tās pašas dienas, kad sāk piemērot aizsardzības pasākumus, ko pieņēmusi Komisija.

5. Jebkura dalībvalsts var iesniegt saskaņā ar 3. punktu pieņemto Komisijas lēmumu Padomes izskatīšanai 30 dienu laikā pēc tā izziņošanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu 30 dienu laikā pēc dienas, kad tas iesniegts, vai, ja pie tās ir vērsušās vairākas dalībvalstis, pēc dienas, kad pie tās vērsusies pirmā dalībvalsts.

Padomes lēmumam piemēro derīguma termiņu, kas noteikts 3. punkta trešajā daļā. Attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzliek pienākumu veikt līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un tās šos pasākumus dara zināmus Komisijai. Ja Padome nepieņem lēmumu šā punkta pirmajā daļā noteiktajā laikā, Komisijas lēmums ir galīgs.

6. Ja Komisija uzskata, ka 3. punktā minētie pasākumi ir jāpagarina, tā iesniedz priekšlikumu Padomē, kura pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

IV NODAĻA

SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA UN SANKCIJAS

11. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis palīdz cita citai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un uzraudzību. Tās apmainās ar informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. pantu.

12. pants

Sankcijas par pārkāpumiem, kuras uzliek reģistrācijas dalībvalsts

1. Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu gadījumā, kas veikti vai konstatēti jebkurā dalībvalstī, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārkāpumu izdarījušais pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsaka brīdinājumu, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, un attiecīgi rīkojas, izskatot lietu, kas var, inter alia, būt par iemeslu šādu administratīvo sodu piemērošanai:

a)	dažu vai visu Kopienas atļaujas apliecināto kopiju pagaidu vai pastāvīga anulēšana;

b)	Kopienas atļaujas pagaidu vai pastāvīga anulēšana.

Šīs sankcijas var noteikt pēc tam, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums, un ņemot ņem vērā Kopienas atļaujas turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un starptautisko pārvadājumu veikšanai izsniegto Kopienas atļaujas kopiju kopējo skaitu.

2. Nopietna pārkāpuma gadījumā, kas saistīts ar transportlīdzekļa vadītāja atestātu jebkādu nepareizu izmantošanu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārkāpumu izdarījušais pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, piemēro attiecīgas sankcijas, piemēram:

a)	pārtrauc transportlīdzekļa vadītāja atestātu izsniegšanu;

b)	anulē transportlīdzekļa vadītāja atestātus;

c)	nosaka papildu noteikumus transportlīdzekļa vadītāja atestātu izsniegšanai, lai novērstu to nepareizu izmantošanu;

d)	pagaidu kārtā vai pastāvīgi aptur dažu vai visu apstiprināto Kopienas atļaujas apliecināto kopiju derīgumu;

e)	pagaidu kārtā vai pastāvīgi anulē Kopienas atļauju.

Šīs sankcijas var noteikt pēc tam, kad šajā lietā pieņemts galīgais lēmums, un tajās ņem vērā Kopienas atļaujas turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu.

3. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, pēc iespējas ātrāk un vēlākais sešas nedēļas pēc pēdējā lēmuma attiecīgajā lietā informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir izdarīti pārkāpumi, par to, vai ir piemērotas sankcijas un tieši kādas sankcijas ir piemērotas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

Ja šādas sankcijas nav piemērotas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību, norāda iemeslus.

4. Kompetentās iestādes garantē, ka sankcijas, ko tās piemēro attiecīgajam pārvadātājam, ir samērīgas ar pārkāpumu vai pārkāpumiem, kas bija šo sankciju piemērošanas cēlonis, ņemot vērā visas sankcijas par tādu pašu pārkāpumu, kas uzliktas dalībvalstī, kurā pārkāpums bija konstatēts.

5. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, var arī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem attiecīgo pārvadātāju saukt pie atbildības kompetentā valsts tiesā vai šķīrējtiesā. Tās paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentai iestādei par jebkādiem lēmumiem, kas pieņemti šajā nolūkā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātājiem ir tiesības pārsūdzēt jebkuru administratīvu sodu, kas tiem uzlikts atbilstīgi šim pantam.

13. pants

Sankcijas par pārkāpumiem, kuras piemēro uzņēmēja dalībvalsts

1. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas tās teritorijā šīs regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, ko izdarījis ārvalsts pārvadātājs, dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums ir konstatēts, pēc iespējas drīzāk un vēlākais sešu nedēļu laikā pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums šajā jautājumā, nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, šādu informāciju:

a)	pārkāpuma apraksts, datums un laiks, kad tas izdarīts;

b)	pārkāpuma kategorija, veids un smagums; un

c)	piemērotās sankcijas un izpildītās sankcijas.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar 12. pantu piemēro administratīvos sodus.

2. Neskarot dažāda veida krimināltiesisko vajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas piemērot sankcijas ārvalstu pārvadātājam, kas to teritorijā kabotāžas pārvadājumu veikšanas laikā ir pārkāpis šo regulu vai konkrēto valstu vai Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz autopārvadājumiem. Šīs sankcijas piemēro, ievērojot nediskriminēšanas principu. Šīs sankcijas inter alia var ietvert brīdinājumu vai – nopietna pārkāpuma gadījumā – pagaidu aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kurā šie pārkāpumi izdarīti.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātāji var pārsūdzēt jebkuru administratīvu sodu, kas tiem uzlikts atbilstīgi šim pantam.

14. pants

Ierakstīšana valsts elektroniskajā reģistrā

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietniem pārkāpumiem, ko izdarījuši kravas pārvadātāji, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, un kā rezultātā jebkura dalībvalsts ir piemērojusi sankcijas, kā arī informācija par jebkuru Kopienas atļauju vai tās apliecinātās kopijas pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu tiek ievadīta attiecīgās valsts autopārvadātāju uzņēmumu elektroniskajā reģistrā. Ieraksti reģistrā, kas attiecas uz Kopienas atļaujas pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, jāsaglabā datu bāzē divus gadus, skaitot no brīža, kad beidzies pagaidu anulēšanas termiņš, pagaidu anulēšanas gadījumā vai no anulēšanas dienas – pastāvīgas anulēšanas gadījumā.

V NODAĻA

ĪSTENOŠANA

15. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

16. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz 2011. gada 4. decembrim un nekavējoties paziņo par visām turpmākajām izmaiņām.

Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas – neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

17. pants

Ziņošana

1. Reizi divos gados dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kam iepriekšējā gada 31. decembrī ir bijušas Kopienas atļaujas, un sniedz ziņas par apliecināto kopiju kopskaitu, kurš atbilst šajā dienā apgrozībā esošajam transportlīdzekļu skaitam.

2. Dalībvalstis arī informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā izsniegto transportlīdzekļa vadītāja atestātu skaitu, kā arī par to transportlīdzekļa vadītāja atestātu skaitu, kuri bija apgrozībā tā paša gada 31. decembrī.

3. Komisija līdz 2013. gada beigām izstrādā ziņojumu par situāciju Kopienas autopārvadājumu tirgū. Ziņojumā iekļauj tirgus situācijas analīzi, ietverot kontroles mehānismu efektivitātes novērtējumu un darba apstākļu attīstību profesijā, kā arī novērtējumu par to, vai noteikumu saskaņošana, inter alia, īstenošanas, ceļa nodevu, kā arī sociālo un drošības tiesību aktu jomā, ir progresējusi tiktāl, lai varētu paredzēt iekšzemes autopārvadājumu tirgus, tostarp kabotāžas, turpmāku atvēršanu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 881/92, Regulu (EEK) Nr. 3118/93 un Direktīvu 2006/94/EK ar šo atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām un atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 4. decembra, izņemot 8. un 9. pantu, kuri stājas spēkā no 2010. gada 14. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 21. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

C. MALMSTRÖM

(1) OV C 204, 9.8.2008., 31. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja (OV C 62 E, 17.3.2009., 46. lpp.), Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2009. gada 24. septembra Lēmums.

(3) OV L 95, 9.4.1992., 1. lpp.

(4) OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.

(5) OV L 374, 27.12.2006., 5. lpp.

(6) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(7) OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.

(8) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(9) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(10) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 51. lpp.

(11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12) OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp.

(13) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(14) OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.

I PIELIKUMS

Kopienas atļaujas un transportlīdzekļa vadītāja atestāta aizsardzības elementi

Kopienas atļaujā un transportlīdzekļa vadītāja atestātā ir jābūt vismaz diviem no šādiem aizsardzības elementiem:

—	hologramma,

—	īpašas šķiedras papīrā, kas ir redzamas ultravioletajā gaismā,

—	vismaz viena mikrodrukas rinda (druka, kas ir redzama tikai ar palielināmo stiklu un ko nevar nokopēt ar fotokopētāju),

—	reljefi burti, simboli vai raksti,

—	divkārša numerācija: Kopienas atļaujas, tās apliecinātas kopijas vai transportlīdzekļa vadītāja atestāta sērijas numurs, kā arī, katrā gadījumā, izsniegšanas numurs,

—	aizsargfons ar smalku gijošētu rakstu un īrisiespiedumu.

II PIELIKUMS

Kopienas atļaujas paraugs

EIROPAS KOPIENA

(a)

(Krāsa – pantonis gaiši zils, DIN A4 formāta celulozes papīrs, masa – 100 g/m2 vai vairāk)

(Kopienas atļaujas pirmā lappuse)

(Teksts Kopienas atļaujas izsniedzējas dalībvalsts oficiālajā (-ās) valodā(-ās) vai vienā no oficiālajām valodām)

(b)

(Kopienas atļaujas otrā lappuse)

(Teksts Kopienas atļaujas izsniedzējas dalībvalsts oficiālajā (-ās) valodā(-ās) vai vienā no oficiālajām valodām)

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šī Kopienas atļauja izsniegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1072/2009.

Tā turētājam dod tiesības nodarboties ar starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu jebkurā maršrutā, veicot braucienus vai braucienu daļas Kopienas teritorijā atbilstīgi kādam no šiem nosacījumiem:

—	ja pārvadājuma sākuma vieta un galamērķa vieta atrodas divās dažādās dalībvalstīs, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm,

—	ja pārvadājums tiek veikts no dalībvalsts uz trešo valsti vai otrādi, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm,

—	ja pārvadājums tiek veikts starp trešām valstīm, braucot tranzītā cauri vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai,

kā arī veikt ar šādiem pārvadājumiem saistītus tukšbraucienus.

Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti vai otrādi, šī Kopienas atļauja ir derīga brauciena daļai Kopienas teritorijā. Tā ir derīga tās dalībvalsts teritorijā, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, tikai pēc tam, kad starp Kopienu un šo trešo valsti ir noslēgts attiecīgs nolīgums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1072/2009.

Kopienas atļauju var izmantot tikai tās turētājs, un tā nav nododama trešām personām.

Izsniedzējas dalībvalsts kompetentā iestāde to var anulēt, sevišķi gadījumos, ja tās turētājs:

—	nav ievērojis visus Kopienas atļaujas izmantošanas noteikumus,

—	sniedzis nepatiesu informāciju par datiem, kas nepieciešami Kopienas atļaujas izdošanai vai pagarināšanai.

Kopienas atļaujas oriģināls jāglabā pārvadātāja uzņēmumā.

Apliecinātai Kopienas atļaujas kopijai jāatrodas transportlīdzeklī (1). Izmantojot sakabinātus transportlīdzekļus, Kopienas atļaujai jābūt mehāniskajā transportlīdzeklī. Sakabinātiem transportlīdzekļiem tā derīga arī tad, ja piekabe vai puspiekabe nav reģistrēta vai tiesības izmantot to autopārvadājumiem nav reģistrētas uz Kopienas atļaujas turētāja vārda, kā arī tad, ja piekabes ir reģistrētas vai ja tās atļauts izmantot autopārvadājumiem citā dalībvalstī.

Kopienas atļauja jāuzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

Atrodoties kādā dalībvalstī, Kopienas atļaujas turētājam jāievēro tajā spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti, īpaši attiecībā uz pārvadājumiem un satiksmi.

(1) “Transportlīdzeklis” ir dalībvalstī reģistrēts mehānisks transportlīdzeklis vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojums, no kuriem vismaz sakabē esošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, un to izmanto tikai kravu pārvadājumiem.

III PIELIKUMS

Transportlīdzekļa vadītāja atestāta paraugs

EIROPAS KOPIENA

(a)

(Krāsa – pantonis sārts, DIN A4 formāta celulozes papīrs, masa – 100 g/m2 vai vairāk)

(Atestāta pirmā lappuse)

(Teksts atestāta izsniedzējas dalībvalsts oficiālajā (-ās) valodā(-ās) vai vienā no oficiālajām valodām)

(b)

(Atestāta otrā lappuse)

(Teksts atestāta izsniedzējas dalībvalsts oficiālajā (-ās) valodā(-ās) vai vienā no oficiālajām valodām)

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šis atestāts izsniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1072/2009.

Tas apliecina, ka tajā minētais transportlīdzekļa vadītājs ir nodarbināts saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un attiecīgā gadījumā koplīgumiem saskaņā ar šīs dalībvalsts noteikumiem par to transportlīdzekļa vadītāju nodarbināšanas kārtību un arodmācību noteikumiem, kuri veic autopārvadājumus šajā valstī.

Transportlīdzekļa vadītāja atestāts pieder pārvadātājam, kurš to nodod tajā minētā transportlīdzekļa vadītāja rīcībā, kad šis transportlīdzekļa vadītājs, veicot pārvadājumu, vada transportlīdzekli (1) ar šim pārvadātājam izsniegtu Kopienas atļauju. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts nav nododams citai personai. Transportlīdzekļa vadītāja atestāts ir derīgs, kamēr ir izpildīti tā saņemšanas nosacījumi, un pārvadātājam tas nekavējoties jāatdod izsniedzējai iestādei, ja šie nosacījumi vairs netiek pildīti.

Izsniedzējas dalībvalsts kompetentā iestāde to var anulēt, sevišķi gadījumos, ja turētājs:

—	nav ievērojis visus atestāta izmantošanas noteikumus,

—	sniedzis nepatiesu informāciju par datiem, kas nepieciešami atestāta izsniegšanai vai pagarināšanai.

Apstiprinātu atestāta kopiju glabā transporta uzņēmums.

Atestāta oriģinālu glabā transportlīdzeklī, un transportlīdzekļa vadītājam tas jāuzrāda pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 881/92	Regula (EEK) Nr. 3118/93	Direktīva 2006/94/EK	Šī regula
1. panta 1. punkts			1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkts			1. panta 2. punkts
1. panta 3. punkts			1. panta 3. punkts
II pielikums		1. panta 1. punkts, 1. panta 2. punkts, I pielikums; 2. pants,	1. panta 5. punkts
		2. pants	1. panta 6. punkts
2. pants			2. pants
3. panta 1. punkts			3. pants
3. panta 2. punkts			4. panta 1. punkts
3. panta 3. punkts			5. panta 1. punkts
4. pants
5. panta 1. punkts			4. panta 2. punkts
5. panta 2. punkts			4. panta 3. punkts
5. panta 3. punkts			4. panta 4. punkts
			4. panta 5. punkts
5. panta 4. punkts, I pielikums			4. panta 6. punkts
5. panta 5. punkts			4. panta 2. punkts
6. panta 1. punkts			5. panta 2. punkts
6. panta 2. punkts			5. panta 2. punkts
6. panta 3. punkts			5. panta 3. punkts
6. panta 4. punkts			5. panta 6. punkts
6. panta 5. punkts			5. panta 7. punkts
7. pants			6. pants
8. panta 1. punkts			7. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts			7. panta 2. punkts
8. panta 3. punkts			12. panta 1. punkts
8. panta 4. punkts			12. panta 2. punkts
9. panta 1. un 2. punkts			12. panta 6. punkts
	1. panta 1. punkts		8. panta 1. punkts
	1. panta 2. punkts		8. panta 5. punkts
	1. panta 3. un 4. punkts		8. panta 6. punkts
	2. pants
	3. pants
	4. pants
	5. pants
	6. panta 1. punkts		9. panta 1. punkts
	6. panta 2. punkts
	6. panta 3. punkts		9. panta 2. punkts
	6. panta 4. punkts
	7. pants		10. pants
10. pants			17. panta 1. punkts
11. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts		11. pants
11. panta 2. punkts			13. panta 1. punkts
11. panta 3. punkts			12. panta 4. punkts
11.a pants
	8. panta 2. un 3. punkts		13. panta 2. punkts
	8. panta 4. punkta pirmā un trešā daļa
	8. panta 4. punkta otrā daļa		12. panta 4. punkts
	8. panta 4. punkta ceturtā un piektā daļa		12. panta 5. punkts
	9. pants		13. panta 3. punkts
12. pants			18. pants
13. pants
14. pants	10. pants
	11. pants
15. pants	12. pants	4. pants	19. pants
		3. pants
		5. pants
		II, III pielikums
I pielikums			II pielikums
III pielikums			III pielikums
	I pielikums
	II pielikums
	III pielikums
	IV pielikums