21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/3


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 397/2009

(2009. gada 6. maijs),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 162. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai ilgtermiņā palielinātu Eiropas ilgtspējīgas attīstības potenciālu, Komisija 2008. gada 26. novembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā ir apsvērts tas, cik svarīgi ir veikt ieguldījumus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, ietverot mājokļu sektoru.

(2)

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) atbalsta intervences mājokļu sektorā, ietverot energoefektivitāti, tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai pēc tam, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1080/2006 (3) 7. panta 2. punktā. Iespēja saņemt šādu atbalstu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumiem mājokļu sektorā būtu jānodrošina visās dalībvalstīs.

(3)

Atbalsts būtu jānodrošina ieguldījumiem, kurus veic saskaņā ar valsts shēmām atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem (4).

(4)

Lai nodrošinātu EK līguma 158. pantā noteikto kohēzijas politikas mērķu izpildi, sociālā kohēzija būtu jāatbalsta ar intervences pasākumiem.

(5)

Eiropas Revīzijas palāta 2007. gada pārskatā ir ieteikusi likumdevējām iestādēm un Komisijai būt gatavām no jauna apsvērt turpmāko izdevumu programmu projektus, pienācīgi izvērtējot, kā vienkāršot pamatu attaisnoto izmaksu aprēķināšanai un vairāk izmantot vienreizējos maksājumus vai vienotas likmes maksājumus tā vietā, lai atlīdzinātu “reālās izmaksas”.

(6)

Lai nodrošinātu nepieciešamo vienkāršošanu to darbību vadībā, administrēšanā un kontrolē, par kurām tiek saņemts atbalsts no ERAF, īpaši ja tās ir saistītas ar atmaksāšanas sistēmām, kuru pamatā ir rezultāti, ir lietderīgi pievienot attaisnoto izmaksu trīs papildu veidus, proti, netiešās izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienības izmaksu vienotas likmes standarta shēmas.

(7)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz izdevumu atbilstību, šie attaisnoto izmaksu papildu veidi būtu jāattiecina uz visiem piešķīrumiem no ERAF. Tādēļ būtu nepieciešama piemērošana ar atpakaļejošu datumu no 2006. gada 1. augusta, kas ir diena, kad stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1080/2006.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1080/2006 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1080/2006 7. pantu ar šo groza šādi:

1)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Katrā dalībvalstī izdevumiem saistībā ar energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamas enerģijas izmantošanu esošos mājokļos var izmantot līdz pat 4 % no kopējā ERAF piešķīruma.

Dalībvalstis, lai atbalstītu sociālo kohēziju, attiecīgās valsts noteikumos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 4. punktu nosaka atbilstīgo mājokļu kategorijas.”;

2)

panta 2. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“2.   Izdevumi saistībā ar mājokļiem, izņemot izdevumus saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamas enerģijas izmantošanu, kā minēts 1.a punktā, ir atbilstīgi tikai dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai pēc tam, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;

3)

pievieno šādu punktu:

“4.   Piešķīrumu gadījumā turpmāk norādītās izmaksas ir atbilstīgas atbalstam no ERAF, ja tās veiktas saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, tostarp grāmatvedības noteikumiem, un saskaņā ar turpmāk paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem:

i)

netiešās izmaksas, kas norādītas, pamatojoties uz vienotu likmi – līdz 20 % no tiešajām darbības izmaksām;

ii)

vienotas likmes izmaksas, ko aprēķina, piemērojot vienības izmaksu standarta shēmas, ko noteikusi konkrētā dalībvalsts;

iii)

vienreizējie maksājumi, lai segtu kādas darbības visas izmaksas vai arī to daļu.

Šā apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētos variantus var apvienot vienīgi tad, ja katrs no tiem attiecas uz attaisnoto izmaksu atšķirīgu kategoriju vai ja tos vienā un tajā pašā darbībā izmanto dažādiem projektiem.

Šā apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētās izmaksas nosaka iepriekš uz taisnīga, objektīva un pierādāma aprēķina pamata.

Šā apakšpunkta iii) daļā minētais vienreizējais maksājums nepārsniedz EUR 50 000.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. panta 3. punktu piemēro no 2006. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 6. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. KOHOUT


(1)  2009. gada 25. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 5. maija Lēmums.

(3)  OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.