par kopīgas drošības metodes ieviešanu riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

1. Ar šo regulu tiek noteikta riska noteikšanas un novērtēšanas kopīga drošības metode (CSM) atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

2. Riska noteikšanas un novērtēšanas CSM ieviešanas mērķis ir nodrošināt drošības līmeni Kopienas dzelzceļos un vienmēr un visur, kur tas praktiski iespējams, to uzlabot. CSM veicina piekļuvi dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgum, saskaņojot:

1. Riska noteikšanas un novērtēšanas CSM ir attiecināma uz visām izmaiņām dalībvalstu dzelzceļa sistēmās atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta d) apakšpunktam, kas ir uzskatāmas par būtiskām šīs regulas 4. panta nozīmē. Minētās izmaiņas var būt saistītas ar tehniskiem, darbības vai organizatoriskiem aspektiem. Attiecībā uz organizatoriskām izmaiņām jāņem vērā tikai tās izmaiņas, kurām var būt ietekme uz ekspluatācijas apstākļiem.

2. Ja būtiskas izmaiņas ir saistītas ar strukturālajām apakšsistēmām, kurām piemēro Direktīvu 2008/57/EK, riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemēro:

CSM piemērošanai gadījumā, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, tomēr nevajadzētu izvirzīt prasības, kas ir pretrunā prasībām, kuras noteiktas atbilstošajās obligātajās TSI.

Tomēr, ja CSM piemērošanas rezultātā tiek noteiktas prasības, kas ir preturunā tām, kas noteiktas TSI, priekšlikuma iesniedzējs par to informē attiecīgo dalībvalsti, kas var lūgt TSI pārskatīšanu atbilstoši Direktīvas 2008/57/EK 6. panta 2. punktam vai 7. pantam vai atkāpi atbilstoši minētās direktīvas 9. pantam.

4. Šo regulu nepiemēro sistēmām un izmaiņām, kuras šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir izstrādes beigu posmā Direktīvas 2008/57/EK 2. panta t) punkta nozīmē.

Šajā regulā piemēro Direktīvas 2004/49/EK 3. pantā iekļautās definīcijas.

1. Ja nav paziņotu valsts noteikumu, saskaņā ar kuriem var noteikt, vai izmaiņas ir būtiskas dalībvalstī vai nav, tad priekšlikuma iesniedzējam jāapsver attiecīgo izmaiņu iespējamā ietekme uz dzelzceļa sistēmas drošību.

Ja ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz drošību, 5. pantā izklāstīto riska pārvaldības procesu nav nepieciešams piemērot.

2. Ja ierosinātajām izmaiņām ir ietekme uz drošību, priekšlikuma iesniedzējs ar eksperta atzinuma palīdzību lemj par izmaiņu būtiskumu, balstoties uz šādiem kritērijiem:

Priekšlikuma iesniedzējs saglabā atbilstošus dokumentus, kas pamato tā lēmumu.

2. Regulas I pielikumā aprakstīto riska pārvaldības procesu piemēro priekšlikuma iesniedzējs.

3. Priekšlikuma iesniedzējs nodrošina, ka piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju, tostarp to apakšuzņēmēju, radītie riski tiek pārvaldīti. Šim nolūkam priekšlikuma iesniedzējs var pieprasīt, lai piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji, tostarp to apakšuzņēmēji, piedalītos riska pārvaldības procesā atbilstoši I pielikumam.

1. Iestāde, kurai jāatbilst II pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, veic neatkarīgu novērtējumu par I pielikumā aprakstītā riska pārvaldības procesa pareizu piemērošanu un šādas piemērošanas rezultātiem. Ja Kopienas vai valsts tiesību normās nav noteikta šāda novērtēšanas iestāde, priekšlikuma iesniedzējs pats ieceļ novērtēšanas iestādi, kas var būt ārēja organizācija vai iekšēja struktūrvienība.

2. Jānovērš Direktīvā 2004/49/EK noteiktā drošības pārvaldības sistēmas atbilstības novērtējuma, Direktīvā 2008/57/EK noteiktā paziņotās iestādes vai valsts iestādes veiktā atbilstības novērtējuma un citu atbilstoši šai regulai novērtēšanas iestāžu veiktu neatkarīgu drošības novērtējumu pārklāšanos.

3. Iestāde, kas atbild par drošības jautājumiem, var rīkoties kā novērtēšanas iestāde, ja būtiskas izmaiņas attiecas uz šādiem gadījumiem:

4. Ja būtiskas izmaiņas attiecas uz strukturālu apakšsistēmu, kurai nepieciešama ekspluatācijas atļauja atbilstoši Direktīvas 2008/57/EK 15. panta 1. punktam vai 20. pantam, iestāde, kas atbild par drošības jautājumiem, var rīkoties kā novērtēšanas iestāde, ja vien priekšlikuma iesniedzējs šo uzdevumu jau nav piešķīris paziņotai iestādei saskaņā ar minētās direktīvas 18. panta 2. punktu.

1. Novērtēšanas iestāde iesniedz priekšlikuma iesniedzējam drošības novērtējuma ziņojumu.

2. Gadījumos, kas minēti 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieņemot lēmumu par apakšsistēmu un ritekļu nodošanu ekspluatācijā, dalībvalsts iestāde, kas atbild par drošības jautājumiem, ņem vērā drošības novērtējuma ziņojumu.

3. Gadījumā, kas minēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, neatkarīga novērtējuma veikšana ir viens no paziņotās iestādes uzdevumiem, ja vien TSI nav noteikts citādi.

Ja neatkarīga novērtējuma veikšana nav viens no paziņotās iestādes uzdevumiem, paziņotā iestāde, kas atbild par atbilstības sertifikāta izsniegšanu, vai arī līgumslēdzējs, kas atbild par EK verifikācijas deklarācijas sagatavošanu, ņem vērā drošības novērtējuma ziņojumu.

4. Ja sistēma vai daļa no sistēmas jau ir apstiprināta pēc šajā regulā noteiktā riska pārvaldības procesa, kā rezultātā ir sagatavots drošības novērtējuma ziņojums, citām novērtēšanas iestādēm, kas atbild par tās pašas sistēmas jaunu novērtējumu, nav tiesību apšaubīt šādu ziņojumu. Šāda atzīšana ir spēkā ar nosacījumu, ka tiek pierādīts, ka attiecīgā sistēma tiks izmantota apstākļos, kas identiski jau apstiprinātās sistēmas funkcionālajiem, ekspluatācijas un vides apstākļiem, un ka ir piemēroti līdzvērtīgi pieļaujamā riska kritēriji.

1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemērošanas revīzijas iekļaut savā periodiski veicamo drošības pārvaldības sistēmas revīziju mehānismā atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK 9. pantam.

2. Direktīvas 2004/49/EK 16. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteikto uzdevumu ietvaros valsts iestāde, kas atbild par drošības jautājumiem, uzrauga riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemērošanu.

1. Katrs infrastruktūras pārvaldītājs un katrs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 4. punktā noteiktajā ikgadējā drošības ziņojumā iekļauj pārskatu par gūto pieredzi riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemērošanā. Ziņojumā iekļauj arī kopsavilkumu par lēmumiem, kas attiecas uz izmaiņu būtiskuma pakāpi.

2. Katra valsts iestāde, kas atbild par drošības jautājumiem, Direktīvas 2004/49/EK 18. pantā noteiktajā ikgadējā drošības ziņojumā iekļauj pārskatu par priekšlikumu iesniedzēju un attiecīgajā gadījumā par pašas iestādes gūto pieredzi riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemērošanā.

3. Eiropas Dzelzceļa aģentūra uzrauga un apkopo atsauksmes par riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemērošanu un, ja nepieciešams, sniedz Komisijai ieteikumus par tās uzlabošanu.

4. Eiropas Dzelzceļa aģentūra vēlākais 2011. gada 31. decembrī iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā iekļauj:

Iestādes, kas atbild par drošības jautājumiem, palīdz aģentūrai identificēt šīs riska noteikšanas un novērtēšanas CSM piemērošanas gadījumus.

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

1. RISKA PĀRVALDĪBAS PROCESAM PIEMĒROJAMIE VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.1. Vispārīgie principi un saistības

1.1.1.

Šajā regulā noteiktais riska pārvaldības process tiek uzsākts ar vērtējamās sistēmas definīciju, un to veido šādas darbības:

a)	riska novērtēšanas process, kura laikā tiek noteikti apdraudējumi, riski, ar tiem saistītie drošības pasākumi un izrietošās drošības prasības, kas jāpilda vērtējamā sistēmā;

b)	sistēmas atbilstības pierādīšana saskaņā ar noteiktajām drošības prasībām;

c)	visu noteikto apdraudējumu un ar tiem saistīto drošības pasākumu pārvaldība.

Šis riska pārvaldības process ir atkārtots, un tā grafiskais attēlojums ir iekļauts papildinājumā. Process ir pabeigts, kad tiek pierādīta sistēmas atbilstība visām drošības prasībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pieļaujamu risku saistībā ar noteiktajiem apdraudējumiem.

1.1.2.

Šis atkārtotais riska pārvaldības process:

a)	ietver atbilstīgas kvalitātes nodrošināšanas darbības, un to veic kvalificēti darbinieki;

b)	tiek pakļauts neatkarīgam vērtējumam, ko veic viena vai vairākas novērtēšanas iestādes.

1.1.3.

Priekšlikuma iesniedzējs, kas atbild par šajā regulā noteikto riska pārvaldības procesu, uztur apdraudējumu reģistru atbilstoši 4. iedaļai.

1.1.4.

Dalībnieki, kuriem jau ir ieviestas riska novērtēšanas metodes un rīki, var turpināt to piemērošanu, ja tie atbilst šīs regulas prasībām, kā arī šādiem nosacījumiem:

a)	riska novērtēšanas metodes vai rīki ir aprakstīti drošības pārvaldības sistēmā, kuru apstiprinājusi valsts iestāde, kas atbild par drošības jautājumiem, atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 11. panta 1. punkta a) apakšpunktam; vai

b)	riska novērtēšanas metodes vai rīki ir noteikti attiecīgā TSI vai arī tie atbilst publiski pieejamiem un atzītiem standartiem, kas noteikti paziņotajos valsts noteikumos.

1.1.5.

Neskarot civiltiesisko atbildību atbilstoši dalībvalstu tiesiskajām prasībām, par riska novērtēšanas procesu atbild priekšlikuma iesniedzējs. It sevišķi priekšlikuma iesniedzējs, vienojoties ar iesaistītajiem dalībniekiem, nolemj par to, kurš būs atbildīgs par to drošības prasību izpildi, kas izriet no riska novērtējuma rezultātiem. Šis lēmums ir atkarīgs no izvēlēto drošības pasākumu veida, kas nodrošina risku kontroli pieļaujamā līmenī. Atbilstība drošības prasībām tiek pierādīta atbilstoši 3. iedaļai.

1.1.6.

Pirmajā riska pārvaldības procesa posmā priekšlikuma iesniedzēja sagatavotā dokumentā tiek noteikti dažādu dalībnieku uzdevumi, kā arī šo dalībnieku īstenotās riska pārvaldības darbības. Priekšlikuma iesniedzējs koordinē ciešu sadarbību starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem atbilstīgi to uzdevumiem, lai pārvaldītu apdraudējumus un ar tiem saistītos drošības pasākumus.

1.1.7.

Šajā regulā aprakstītā riska pārvaldības procesa piemērošanas pareizības novērtējumu veic novērtēšanas iestāde.

1.2. Saskarņu pārvaldība

1.2.1.

Dzelzceļa nozares dalībnieki īsteno sadarbību, lai kopīgi noteiktu un pārvaldītu apdraudējumus un ar tiem saistītos drošības pasākumus, kas veicami katrā vērtējamās sistēmas saskarnē, neskarot saskarņu specifikācijas, kas noteiktas atbilstīgās TSI. Priekšlikuma iesniedzējs koordinē kopīgo risku pārvaldību saskarnēs.

1.2.2.

Ja, nodrošinot atbilstību kādai no drošības prasībām, dalībnieks konstatē, ka nepieciešams īstenot drošības pasākumus, kurus dalībnieks nevar ieviest viens pats, dalībnieks noslēdz līgumu ar citu dalībnieku, tādējādi deleģējot tam attiecīgā apdraudējuma pārvaldību atbilstoši 4. iedaļā aprakstītajam procesam.

1.2.3.

Ja dalībnieks vērtējamā sistēmā konstatē kādu drošības pasākumu, kas nav atbilstīgs vai piemērots, dalībnieks informē priekšlikuma iesniedzēju, kurš savukārt informē dalībnieku, kurš atbild par attiecīgā drošības pasākuma ieviešanu.

1.2.4.

Dalībnieks, kurš ievieš šo drošības pasākumu, informē visus dalībniekus, kurus konstatētā neatbilstība ietekmē vai nu vērtējamās sistēmas kontekstā, vai arī citu esošo sistēmu, kuras izmanto tādu pašu drošības pasākumu, kontekstā, ciktāl tas attiecīgajam dalībniekam ir zināms.

1.2.5.

Ja divi vai vairāki dalībnieki nespēj panākt vienošanos, priekšlikuma iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstīgu risinājumu.

1.2.6.

Ja dalībnieks nespēj nodrošināt atbilstību kādai no paziņotajos valsts noteikumos noteiktajām prasībām, priekšlikuma iesniedzējs konsultējas ar attiecīgu kompetento iestādi.

1.2.7.

Neatkarīgi no vērtējamās sistēmas definīcijas priekšlikuma iesniedzējs atbild par to, lai riska pārvaldības process aptvertu pašu sistēmu un integrāciju kopējā dzelzceļa sistēmā.

2. RISKA NOVĒRTĒŠANAS PROCESA APRAKSTS

2.1. Vispārīgs apraksts

2.1.1.

Riska novērtēšana ir visaptverošs atkārtoti veicams process, kuru veido šādi elementi:

a)	sistēmas definēšana;

b)	riska analīze, tostarp apdraudējumu noteikšana;

c)	riska noteikšana.

Riska novērtēšanas process ir savstarpēji saistīts ar apdraudējumu pārvaldību atbilstoši 4.1. iedaļai.

2.1.2.

Sistēmas definēšana aptver vismaz šādus aspektus:

a)	sistēmas mērķis, piemēram, paredzētais uzdevums;

b)	sistēmas funkcijas un elementi, ja tādi pastāv (tostarp cilvēka, tehniskie un darbības elementi);

c)	sistēmas robežas, kas ietver arī citas savstarpēji saistītas sistēmas;

d)	fiziskās (piemēram, savstarpēji saistītas sistēmas) un funkcionālās (piemēram, funkcionālā ievade un izvade) saskarnes;

e)	sistēmas vide (piemēram, enerģijas un termiskā plūsma, triecieni, vibrācijas, elektromagnētiskie traucējumi, operatīvā lietošana);

f)	esošie drošības pasākumi un – pēc atkārtotas procesa veikšanas – riska novērtēšanas procesā noteikto drošības prasību definēšana;

g)	pieņēmumi, atbilstoši kuriem tiek noteiktas riska novērtēšanas robežas.

2.1.3.

Definētajā sistēmā tiek noteikti apdraudējumi atbilstoši 2.2. iedaļai.

2.1.4.

Pieļaujamo risku vērtējamā sistēmā nosaka, izmantojot vienu vai vairākus riska pieņemšanas principus:

a)	prakses kodeksu piemērošana (2.3. iedaļa);

b)	salīdzinājums ar līdzīgām sistēmām (2.4. iedaļa);

c)	precīza riska prognoze (2.5. iedaļa).

Saskaņā ar 1.1.5. punktā minēto vispārīgo principu novērtēšanas iestāde atturas noteikt, kāds riska pieņemšanas princips jāizmato priekšlikuma iesniedzējam.

2.1.5.

Priekšlikuma iesniedzējs riska noteikšanas procesā pierāda, ka izvēlētie riska pieņemšanas principi ir atbilstīgi piemēroti. Tāpat priekšlikuma iesniedzējs pārbauda, vai izvēlētie riska pieņemšanas principi tiek izmantoti konsekventi.

2.1.6.

Riska pieņemšanas principu piemērošanas procesā nosaka iespējamos drošības pasākumus, kas vērtējamā sistēmā nodrošina pieļaujamu(-us) risku(-us). Tie drošības pasākumi, kas izvēlēti, lai kontrolētu risku vai riskus, tiek noteikti kā drošības prasības, un sistēmai ir jānodrošina atbilstība šīm prasībām. Atbilstību šīm drošības prasībām pierāda atbilstoši 3. iedaļai.

2.1.7.

Atkārtoti veiktais riska novērtēšanas process var tikt uzskatīts par pabeigtu brīdī, kad ir pierādīta atbilstība visām drošības prasībām un nepastāv nepieciešamība ņemt vērā pamatoti paredzamus papildu apdraudējumus.

2.2. Apdraudējumu noteikšana

2.2.1.

Priekšlikuma iesniedzējs, izmantojot ekspertu grupas plaša spektra zināšanas, sistemātiski nosaka visus pamatoti paredzamos apdraudējumus visā vērtējamā sistēmā un, attiecīgā gadījumā, sistēmas funkcijās un tās saskarnēs.

Visi noteiktie apdraudējumi tiek reģistrēti apdraudējumu reģistrā atbilstoši 4. iedaļai.

2.2.2.

Lai riska novērtēšanas pasākumi tiktu vērsti uz visbūtiskāko risku novēršanu, apdraudējumus klasificē atbilstoši ar šiem apdraudējumiem saistīto risku prognozēm. Pamatojoties uz ekspertu atzinumu, apdraudējumus, kas saistīti ar vispārēji pieņemamu risku, nav nepieciešams papildus analizēt, tomēr tos ir nepieciešams reģistrēt apdraudējumu reģistrā. Apdraudējumu klasifikācijai ir jānodrošina pamatojums, kas ļauj novērtēšanas iestādei veikt neatkarīgu novērtējumu.

2.2.3.

Kā kritērijs – no apdraudējumiem izrietošie riski var tikt klasificēti kā vispārēji pieņemami, ja risks ir tik zems, ka papildu drošības pasākumu ieviešana nav pamatota. Ekspertu atzinumā jāņem vērā, vai visu vispārēji pieņemamo risku kopums nepārsniedz kopējā riska definēto attiecību.

2.2.4.

Nosakot apdraudējumus, var tikt noteikti arī drošības pasākumi. Tie tiek reģistrēti apdraudējumu reģistrā atbilstoši 4. iedaļai.

2.2.5.

Apdraudējumu noteikšana ir veicama tik detalizēti, lai būtu iespējams noteikt, kur ar drošības pasākumiem paredzēts kontrolēt riskus atbilstoši vienam no 2.1.4. punktā minētajiem riska pieņemšanas principiem. Tādēļ starp riska analīzi un riska noteikšanu var būt nepieciešams veikt atkārtotas darbības, kamēr apdraudējumus ir iespējams noteikt pietiekami detalizēti.

2.2.6.

Ikreiz, kad prakses kodekss vai atsauces sistēma tiek izmatota riska kontrolei, apdraudējumu noteikšana var aprobežoties ar:

a)	prakses kodeksa vai atsauces sistēmas nozīmības pārbaudi;

b)	atkāpju no prakses kodeksa vai atsauces sistēmas identificēšanu.

2.3. Prakses kodeksu izmantošana un riska noteikšana

2.3.1.

Priekšlikuma iesniedzējs ar citu iesaistīto dalībnieku atbalstu un atbilstoši prasībām, kas uzskaitītas 2.3.2. punktā, veic analīzi, lai noskaidrotu, vai attiecīgā prakses kodeksa piemērošana atbilstīgi aptver vienu vai vairākus apdraudējumus.

2.3.2.

Prakses kodeksi atbilst vismaz šādām prasībām:

a)	ir plaši atzīti dzelzceļa nozarē. Ja tas tā nav, nepieciešams nodrošināt prakses kodeksu pamatojumu, un tiem jābūt pieņemamiem novērtēšanas iestādei;

b)	tie ir būtiski, lai īstenotu vērtējamā sistēmā noteikto apdraudējumu kontroli;

c)	tie ir publiski pieejami visiem dalībniekiem, kuri vēlas tos izmantot.

2.3.3.

Gadījumos, kad Direktīvā 2008/57/EK prasīta atbilstība TSI un attiecīgā TSI neparedz šajā regulā noteikto riska pārvaldības procesu, TSI var tikt uzskatīta par prakses kodeksu, lai kontrolētu apdraudējumus, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta atbilstība 2.3.2. punkta c) apakšpunkta prasībai.

2.3.4.

Valsts tiesību normas, kas paziņotas atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK 8. pantam un Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktam, var tikt uzskatītas par prakses kodeksiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta atbilstība 2.3.2. punkta prasībām.

2.3.5.

Ja viens vai vairāki apdraudējumi tiek kontrolēti, izmantojot prakses kodeksus, kas atbilst 2.3.2. punkta prasībām, riski, kas saistīti ar šiem apdraudējumiem, tiek uzskatīti par pieļaujamiem. Tas nozīmē, ka:

a)	šādus riskus nav nepieciešams papildus analizēt;

b)	prakses kodeksu piemērošanu reģistrē apdraudējumu reģistrā kā atbilstīgo apdraudējumu drošības prasības.

2.3.6.

Gadījumā, ja atlternatīvā pieeja pilnībā neatbilst prakses kodeksam, priekšlikuma iesniedzējs pierāda, ka izvēlētā alternatīvā pieeja nodrošina vismaz līdzvērtīgu drošības līmeni.

2.3.7.

Ja kāda apdraudējuma radītie riski nevar tikt atzīti par pieņemamiem, piemērojot prakses kodeksus, tad tiek noteikti papildus drošības pasākumi, piemērojot vienu no abiem pārējiem riska pieņemšanas principiem.

2.3.8.

Ja visi apdraudējumi tiek kontrolēti, izmantojot prakses kodeksus, riska pārvaldības process var aprobežoties ar:

a)	apdraudējumu noteikšanu atbilstoši 2.2.6. punktam;

b)	prakses kodeksu izmatošanas reģistrāciju apdraudējumu reģistrā atbilstoši 2.3.5. punktam;

c)	riska pārvaldības procesa piemērošanas dokumentēšanu atbilstoši 5. iedaļai;

d)	neatkarīgu novērtējumu atbilstoši 6. pantam.

2.4. Atsauces sistēmas izmantošana un riska noteikšana

2.4.1.

Priekšlikuma iesniedzējs ar citu iesaistīto dalībnieku atbalstu veic analīzi, lai noskaidrotu, vai viens vai vairāki apdraudējumi tiek aptverti līdzīgā sistēmā, kuru iespējams izmantot kā atsauces sistēmu.

2.4.2.

Atsauces sistēma atbilst vismaz šādām prasībām:

a)	tā ir praksē apliecinājusi, ka nodrošina pieņemamu drošības līmeni, un tā var tikt apstiprināta dalībvalstī, kurā paredzēts ieviest attiecīgās izmaiņas;

b)	tās funkcijas un saskarnes ir līdzīgas vērtējamās sistēmas funkcijām un saskarnēm;

c)	tā tiek izmantota līdzīgos darbības apstākļos kā vērtējamā sistēma;

d)	tā tiek izmantota līdzīgos vides apstākļos kā vērtējamā sistēma.

2.4.3.

Ja atsauces sistēma atbilst 2.4.2. punkta prasībām, tad attiecībā uz vērtējamo sistēmu:

a)	riski, kas saistīti ar atsauces sistēmā aptvertajiem apdraudējumiem, tiek uzskatīti par pieņemamiem;

b)	atsauces sistēmā aptverto apdraudējumu drošības prasības var tikt atvasinātas no drošības analīzes vai atsauces sistēmas drošības uzskaites novērtējuma;

c)	šīs drošības prasības tiek reģistrētas apdraudējumu reģistrā kā atbilstīgo apdraudējumu drošības prasības.

2.4.4.

Gadījumā, ja vērtējamā sistēma atšķiras no atsauces sistēmas, riska noteikšanā ir jāpierāda, ka vērtējamā sistēma sasniedz drošības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs drošības līmenim atsauces sistēmā. Šādā gadījumā riski, kas saistīti ar atsauces sistēmā aptvertajiem apdraudējumiem, tiek uzskatīti par pieļaujamiem.

2.4.5.

Ja nav iespējams pierādīt, ka tiek nodrošināts drošības līmenis, kas līdzvērtīgs atsauces sistēmas drošības līmenim, atšķirīgajiem elementiem tiek noteikti papildu drošības pasākumi, piemērojot vienu no abiem pārējiem riska pieņemšanas principiem.

2.5. Precīza riska prognozēšana un noteikšana

2.5.1.

Ja viens no diviem 2.3. un 2.4. iedaļā aprakstītajiem riska pieņemšanas principiem neaptver apdraudējumus, pieļaujams risks tiek pierādīts, izmantojot precīzu riska prognozēšanu un līmeņa noteikšanu. Riski, kas izriet no šādiem apdraudējumiem, tiek izvērtēti vai nu kvantitatīvi, vai kvalitatīvi, ņemot vērā esošos drošības pasākumus.

2.5.2.

Prognozēto risku pieļaujamais līmenis tiek noteikts, izmantojot riska pieņemšanas kritērijus, kas atvasināti no Kopienas tiesību normām vai paziņotām valsts tiesību normām vai pamatoti uz tām. Atkarībā no riska pieņemšanas kritērijiem pieļaujamais risks var tikt noteikts vai nu atsevišķi katram saistītajam apdraudējumam, vai arī visaptveroši visam precīzā riska prognozē iekļauto apdraudējumu kopumam.

Ja prognozētais risks neatbilst pieļaujamam līmenim, tiek noteikti un piemēroti papildu drošības pasākumi, tādējādi samazinot risku līdz pieļaujamam līmenim.

2.5.3.

Ja risks, kas saistīts ar vienu apdraudējumu vai vairāku apdraudējumu kombināciju, ir uzskatāms par pieļaujamu, noteiktie drošības pasākumi tiek reģistrēti apdraudējumu reģistrā.

2.5.4.

Ja apdraudējumi izriet no tehnisko sistēmu atteices, ko neaptver prakses kodeksi vai atsauces sistēmas izmantošana, tehniskās sistēmas projektēšanai tiek piemēroti šādi riska pieņemšanas kritēriji:

Tehniskajās sistēmās, kurās funkcionāla atteice var radīt ticamu tiešu nopietnu seku iespējamību, saistītais risks nav papildus jāsamazina, ja atteices iespējamība katrā darbības stundā ir zemāka par vai vienāda ar 10-9.

2.5.5.

Neskarot Direktīvas 2004/49/EK 8. pantā noteikto procedūru, valstu noteikumos var tikt paredzēti kritēriji, kas nosaka lielākas prasības, lai nodrošinātu valsts noteikto drošības līmeni. Tomēr, ja tiek pieprasītas ritekļu ekspluatācijas papildu atļaujas, piemēro Direktīvas 2008/57/EK 23. un 25. panta procedūras.

2.5.6.

Ja tehniskā sistēma ir izstrādāta, piemērojot 2.5.4. punktā noteikto kritēriju 10-9, piemēro savstarpējās atzīšanas principu atbilstoši šīs regulas 7. panta 4. punktam.

Tomēr, ja priekšlikuma iesniedzējs var pierādīt, ka atbilstību valsts noteiktajam drošības līmenim dalībvalstī, kurā to piemēro, iespējams nodrošināt, ja atteices iespējamība katrā darbības stundā ir lielāka nekā 10-9, priekšlikuma iesniedzējs var izmantot šo kritēriju minētajā dalībvalstī.

2.5.7.

Precīza riska prognozēšana un noteikšana atbilst vismaz šādām prasībām:

a)	precīzā riska prognozēšanā izmantotās metodes atbilstīgi raksturo vērtējamo sistēmu un tās parametrus (tostarp visus darbības režīmus);

b)	rezultātiem jābūt pietiekami precīziem, lai sniegtu drošu atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā, t. i., pēc nenozīmīgām izmaiņām sākotnējos pieņēmumos vai priekšnosacījumos nevar iegūt būtiski atšķirīgas prasības.

3. PIERĀDĪJUMS, KAS APLIECINA ATBILSTĪBU DROŠĪBAS PRASĪBĀM

3.1. Pirms izmaiņu apstiprināšanas no drošības viedokļa priekšlikuma iesniedzēja uzraudzībā ir nepieciešams pierādīt atbilstību drošības prasībām, kas izriet no riska novērtējuma posma.

3.2. Šādus pierādījumus nodrošina katrs dalībnieks, kas atbildīgs par drošības prasību izpildi atbilstoši 1.1.5. punktam.

3.3. Metodi, kas izvēlēta, lai pierādītu atbilstību drošības prasībām, kā arī pašu pierādījumu novērtē neatkarīga novērtēšanas iestāde.

3.4. Katru neatbilstību, kas konstatēta drošības pasākumos, kuriem būtu jāatbilst drošības prasībām, kā arī apdraudējumus, kas konstatēti, pierādot atbilstību drošības prasībām, priekšlikuma iesniedzējs atkārtoti novērtē un nosaka ar tiem saistīto risku līmeni atbilstoši 2. iedaļai. Jaunie apdraudējumi tiek reģistrēti apdraudējumu reģistrā atbilstoši 4. iedaļai.

4. APDRAUDĒJUMU PĀRVALDĪBA

4.1. Apdraudējumu pārvaldības process

4.1.1.

Priekšlikuma iesniedzējs izveido vai atjauno (jau esošu reģistru gadījumā) apdraudējumu reģistru vai reģistrus projektēšanas un ieviešanas laikā un līdz izmaiņu apstiprināšanai vai līdz drošības novērtējuma ziņojuma iesniegšanai. Apdraudējumu reģistrs nodrošina ar noteiktajiem apdraudējumiem saistīto risku uzraudzības izpildes izsekojamību. Atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta g) apakšpunktam, ja sistēma ir apstiprināta un darbojas, apdraudējumu reģistru kā drošības pārvaldības sistēmas neatņemamu daļu turpmāk uztur infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas atbild par vērtējamās sistēmas darbību.

4.1.2.

Apdraudējumu reģistrā tiek iekļauti visi apdraudējumi, kā arī ar tiem saistītie drošības pasākumi un sistēmas pieņēmumi, kas noteikti riska novērtēšanas procesā. Jo īpaši tajā ir nepieciešams iekļaut skaidras atsauces uz izcelsmi un izvēlētajiem riska pieņemšanas principiem, turklāt tajā skaidri jānorāda dalībnieks vai dalībnieki, kas atbild par katra apdraudējuma kontroli.

4.2. Informācijas apmaiņa

Ja dalībnieks nespēj viens pats kontrolēt kādu no apdraudējumiem vai ar tiem saistītās drošības prasības, dalībnieks par šādiem apstākļiem informē citus iesaistītos dalībniekus, lai kopīgi atrastu atbilstīgu risinājumu. Apdraudējumus, kuri reģistrēti tā dalībnieka apdraudējumu reģistrā, kurš tos ir deleģējis, “kontrolē” vienīgi tad, ja cits dalībnieks ir noteicis to risku līmeni, kas saistīti ar šiem apdraudējumiem, un par risinājumu ir vienojušies visi iesaistītie dalībnieki.

5. RISKA PĀRVALDĪBAS PROCESA PIEMĒROŠANAS GAITĀ IEGŪTIE PIERĀDĪJUMI

5.1. Priekšlikuma iesniedzējs dokumentē riska pārvaldības procesu, kas tiek izmantots, lai novērtētu drošības līmeņus un atbilstību drošības prasībām, turklāt dokumentēšana tiek veikta tā, lai visi vajadzīgie pierādījumi, kas apliecina atbilstīgu riska pārvaldības procesa piemērošanu, būtu pieejami novērtēšanas iestādei. Novērtēšanas iestāde savus secinājumus izklāsta drošības novērtējuma ziņojumā.

5.2. Dokumentā, kuru priekšlikuma iesniedzējs sagatavo atbilstoši 5.1. iedaļai, ir nepieciešams iekļaut vismaz šādus datus:

a)	organizatorisko pasākumu un riska novērtēšanas procesā iesaistīto ekspertu aprakstu;

b)	dažādu riska novērtēšanas posmu rezultātus un sarakstu ar visām drošības prasībām, kas jāpilda, lai kontrolētu risku pieļaujamā līmenī.

Papildinājums

Riska pārvaldības process un neatkarīgs novērtējums