31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/100

(1)

Veicot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2003. gada reformas īstenošanas novērtējumu, klimata pārmaiņas, atjaunojamā enerģija, ūdens apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība, piensaimniecības nozares pārstrukturēšana tika atzīti par būtiskiem jauniem izaicinājumiem Eiropas lauksaimniecībai.

(2)

Šajā sakarā Komisija 2007. gada 20. novembrī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu “Gatavojoties KLP reformas “veselības pārbaudei””. Būtu jāņem vērā minētais paziņojums un Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas turpmākās debates par tā galvenajiem elementiem, kā arī daudzās atsauksmes, kas tika paustas sabiedriskās apspriešanas laikā.

(3)

Kopiena kā Kioto protokola līgumslēdzēja puse (4) ir aicināta īstenot un/vai turpināt izstrādāt politiku un pasākumus atbilstīgi to valstīs pastāvošajiem apstākļiem, piemēram, veicināt ilgtspējīgus lauksaimniecības paņēmienus, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt Kioto protokolā līgumslēdzējām pusēm ir noteikts pienākums formulēt, īstenot, publicēt un regulāri koriģēt valsts un, attiecīgos gadījumos, reģionālās programmas, kas ietver pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņas un atvieglotu pielāgošanos tām. Šādām programmām būtu, inter alia, jāattiecas uz lauksaimniecību un mežsaimniecību. Saistībā ar to būtu jāturpina stiprināt atbalsts lauku attīstībai. Pamatoti zinātniski pierādījumi liecina, ka vajadzīga steidzama rīcība. Kopiena ir aicināta izskatīt visas iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai gan Eiropas lauksaimniecības nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā ir sniegusi lielāku ieguldījumu nekā citas nozares, turpmāk to aicinās pastiprināt šos centienus saskaņā ar ES vispārējo stratēģiju cīņai pret klimata pārmaiņām.

(4)

Ņemot vērā nopietnās problēmas saistībā ar ūdens trūkumu un sausumu, Padome 2007. gada 30. oktobra secinājumos “Ūdens trūkums un sausums” ir paudusi uzskatu, ka ūdens apsaimniekošanas jautājumi, tostarp ūdens kvalitātes jautājumi turpmāk būtu jārisina attiecīgos KLP instrumentos. Eiropas lauksaimniecības nozarei jānodrošina ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana, lai palielinātu ūdens daudzuma izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā un lai efektīvāk aizsargātu ūdens kvalitāti. Ņemot vērā paredzamās klimata pārmaiņas, domājams, ka palielināsies sausuma skarto apgabalu platības un sausums skars tās biežāk.

(5)

Turklāt Padome 2006. gada 18. decembra secinājumos “Ierobežojot bioloģiskās daudzveidības zuduma apmērus” ir uzsvērusi, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir galvenā problēma, ko vēl vairāk palielina klimata pārmaiņas un ūdens patēriņš, un, lai gan gūti būtiski panākumi, Kopienas bioloģiskās daudzveidības 2010. gada mērķa sasniegšana prasīs papildu pūles. Eiropas lauksaimniecības nozarei ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

(6)

Ir svarīgi arī turpmāk stiprināt ar šīm Kopienas prioritātēm saistītās darbības lauku attīstības programmās, kuras apstiprinātas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (5).

(7)

Jaunu tehnoloģiju, produktu un procesu izstrādē jauninājumi var sniegt īpašu ieguldījumu un tādējādi būs pamatā centieniem, ko īsteno risinot klimata pārmaiņu, atjaunojamās enerģijas, ūdens apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības jautājumus. Īpašu atbalstu jauninājumiem būtu jāsniedz, atsaucoties uz minētajiem izaicinājumiem, lai vairotu atbilstīgo darbību efektivitāti.

(8)

Piena kvotu režīma atcelšanai 2015. gadā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (6), būs nepieciešamas īpašas piensaimniecības nozarē strādājošo lauksaimnieku pūles, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem, jo īpaši nelabvēlīgākos reģionos. Tāpēc būtu lietderīgi šo konkrēto situāciju ņemt vērā kā jaunu izaicinājumu, uz kuru dalībvalstīm būtu jāspēj reaģēt, nodrošinot savu piensaimniecības nozaru “mīkstu piezemēšanos”.

(9)

Ņemot vērā šo prioritāšu nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jāparedz attiecīgus pasākumus savās lauku attīstības programmās darbībām, kas ir saistītas ar jaunajiem uzdevumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar šo regulu.

(10)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēts, ka ar Padomes Lēmumu 2006/144/EK (7) pieņemtās Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai (2007.–2013. gada plānošanas laikposmam) var pārskatīt, lai ņemtu vērā būtiskas izmaiņas Kopienas prioritātēs. Tāpēc dalībvalstīm, kas saņem papildu līdzekļus, pamatojoties uz pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, būtu jāpārskata valsts stratēģiskos plānus, lai izveidotu satvaru grozījumiem programmās. Šādam pienākumam būtu jāattiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras no 2010. gada saņems papildu finanšu resursus, kas iegūti piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (8), un no 2011. gada — kopā ar neizmantoto fondu summām saskaņā ar valstij noteikto maksimāli pieļaujamo summu vienreizējā maksājuma shēmai saskaņā ar minēto regulu, ko tās nolemj pārskaitīt Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA).

(11)

Ar jaunajām prioritātēm saistīto darbību iekļaušanai lauku attīstības programmās un pārskatīto lauku attīstības programmu iesniegšanai Komisijā ir jānosaka termiņš, lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika veikt izmaiņas savās lauku attīstības programmās, pamatojoties uz pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm un valsts stratēģiskajiem plāniem.

(12)

Ņemot vērā, ka 2003. un 2005. gada Pievienošanas aktos noteica, ka lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, saņems tiešos maksājumus saskaņā ar pakāpeniskas ieviešanas mehānismu un ka modulācijas noteikumi attiecas uz šiem lauksaimniekiem, tikai sākot no 2012. gada, jaunajām dalībvalstīm savus stratēģiskos plānus nebūs jāpārskata. Atbilstīgi būtu jāpielāgo jaunajām dalībvalstīm noteiktie termiņi lauku attīstības programmu iesniegšanas un pārskatīšanas termiņi. Ņemot vērā, ka tā paša iemesla dēļ modulācijas noteikumi līdz 2013. gadam neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, pienākums pārskatīt valstu stratēģiskos plānus un lauku attīstības programmas nebūtu jāattiecina uz šīm jaunajām dalībvalstīm.

(13)

Ņemot vērā jaunos pienākumus, būtu jāpielāgo prasības par lauku attīstības programmu saturu. Lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt piemērotas darbības atbilstīgi jaunajām prioritātēm saistībā ar lauku attīstības tiesisko pamatu, būtu jānosaka turpmāk papildināms darbību veidu un to potenciālo ietekmju saraksts.

(14)

Lai radītu atbalsta saņēmējiem papildu stimulu ar jaunajām prioritātēm saistītu darbību uzsākšanai, būtu jāparedz iespēja noteikt augstākas atbalsta summas un likmes par šādām darbībām.

(15)

Attiecībā uz projektos iesaistīto partneru sastāvu būtu jāpiedāvā lielāka elastība, lai pastiprinātu sadarbību jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē.

(16)

Lauksaimniekiem, kas cieš no tiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (9) piešķirto tiešo maksājumu būtiska vērtības samazinājuma, būtu sākot ar 2011. budžeta gadu jāpiešķir tādu pārstrukturēšanās pārejas atbalstu, kas ir degresīvs un nediskriminējošs. Šādu atbalstu būtu jāsniedz ar lauku atbalsta programmu, lai attiecīgajiem lauksaimniekiem palīdzētu pielāgoties apstākļiem, kas ir mainījušies, pārstrukturējot viņu ekonomisko darbību lauksaimniecībā un darbību ārpus tās.

(17)

Lai nodrošinātu lielāku elastību atbalstam, kas rada agrovides sekas, dalībvalstīm būtu jāspēj pārtraukt agrovides saistības un darīt pieejamu līdzvērtīgu atbalstu saskaņā ar pirmo pīlāru, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas saņēmēja ekonomiskās intereses un likumīgās cerības, kā arī tiek saglabāts vispārējais vides ieguvuma aspekts.

(18)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 tika noteikts princips, kas paredz, ka lauksaimniekiem, kuri neizpilda noteiktas prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā, samazina tiešo atbalstu vai saņēmējus izslēdz no tā pavisam. Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ievieš tādu pašu principu attiecībā uz noteiktiem lauku attīstības pasākumiem. Šī “savstarpējās atbilstības” sistēma veido būtisku daļu Kopienas atbalsta tiešo maksājumu un lauku attīstības jomā. Tomēr var noteikt atšķirības starp divām piemērošanas jomām, tā kā daži tiešo maksājumu savstarpējās atbilstības sistēmas noteikumi nav aptverti saistībā ar lauku attīstības savstarpējo atbilstību. Lai nodrošinātu konsekvenci, ir nepieciešams saskaņot lauku attīstības noteikumus par savstarpējo atbilstību ar tiem pašiem noteikumiem attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, jo īpaši attiecībā uz atbildību zemes nodošanas gadījumā, minimālajām robežvērtībām, lai piemērotu samazinājumus un nepiešķirtu maksājumus, nenozīmīgiem noteikumu neievērošanas gadījumiem, īpašiem kritērijiem, kas jāņem vērā attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par samazinājumiem un maksājumu nepiešķiršanu, kurus jānosaka, kā arī jauniem piemērošanas datumiem attiecībā uz dzīvnieku labturību jaunajās dalībvalstīs.

(19)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 obligātās modulācijas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi un no 2011. gada — arī neizmantoto fondu summas saskaņā ar valstij noteikto maksimāli pieļaujamo summu vienreizējā maksājuma shēmai saskaņā ar minēto regulu, ko dalībvalstis nolemj pārskaitīt Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), ir jāizmanto lauku attīstības atbalstam. Būtu jānodrošina, lai ar jaunajām prioritātēm saistītajām atbalsta darbībām tiktu izmantota summa, kas vienāda ar šiem finanšu līdzekļiem.

(20)

Šo līdzekļu papildu, specifiskajam un saistošajam izmantojumam, kas atbilst šiem finanšu līdzekļiem, nebūtu jāietekmē noteikto līdzsvaru starp lauku attīstības atbalsta mērķiem.

(21)

Ņemot vērā jauno izaicinājumu nozīmīgumu Kopienas līmenī un to, cik steidzami uz tiem jāreaģē, būtu jāpalielina ELFLA ieguldījums, lai atvieglinātu saistītu darbību īstenošanu.

(22)

Uzraudzības komitejas uzdevumi un funkcijas attiecībā uz izmaiņām lauku attīstības programmās būtu jāmaina, lai palielinātu tās darbības efektivitāti.

(23)

Juridiskas noteiktības un vienkāršības labad ir lietderīgi precizēt un saskaņot noteikumus, ar ko paredz Līguma 87., 88. un 89. panta nepiemērošanu maksājumiem, kurus dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un atbilstīgi tai.

(24)

Lai vēl vairāk atvieglotu gan jaunu lauksaimnieku saimniecību sākotnēju izveidošanu, gan lauku saimniecību strukturālo pārveidošanu pēc izveidošanas, būtu jāpalielina atbalsta maksimālais apmērs.

(25)

Lai laicīgi sniegtu jaunu satvaru pārskatītu valsts stratēģisko plānu un lauku attīstības programmu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz summām, kas jādara pieejamas, izmantojot pielāgojumu, šo regulu būtu jāpiemēro no 2009. gada 1. janvāra, kopā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009. Ņemot vērā šīs regulas noteikumu būtību, šādu noteikumu piemērošanai ar atpakaļejošu datumu nebūtu jāpārkāpj attiecīgo atbalsta saņēmēju juridiskās noteiktības princips. Tomēr, ņemot vērā šo pašu principu, grozītie noteikumi attiecībā uz savstarpējas atbilstības piemērošanu būtu jāpiemēro, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.

(26)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1698/2005,

1)

regulas 11. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

regulas II nodaļā ievieto šādu pantu:

“12.a pants

Pārskatīšana

1.   Katra dalībvalsts, kas no 2010. gada saņem papildu līdzekļus, kas radušies, piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar 9. panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (10), un no 2011. gada — summas, kas radušās saskaņā ar tās pašas regulas 136. pantu, saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktā paredzēto procedūru pārskata savu valsts stratēģisko plānu, pamatojoties uz pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, kā minēts šīs regulas 10. pantā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pārskatīto valsts stratēģijas plānu nosūta Komisijai ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā.

3)

iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Ar konkrētām prioritātēm saistītas īpašas darbības

1.   No 2010. gada 1. janvāra dalībvalstis savās lauku attīstības programmās saskaņā ar to konkrētajām vajadzībām norāda darbību veidus atbilstīgi turpmāk norādītajām prioritātēm, kas aprakstītas Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs un sīkāk izklāstītas valsts stratēģiskajos plānos:

Darbību veidu, kas jāsasaista ar pirmajā daļā norādītajām prioritātēm, mērķis ir panākt II pielikumā norādīto iespējamo ietekmi. Darbību veidu un to potenciālās ietekmes indikatīvais saraksts ir iekļauts minētajā pielikumā.

Pārskatītās lauku attīstības programmas saistībā ar šajā punktā minētajām darbībām iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā.

2.   Attiecībā uz 1. punktā norādītajiem darbību veidiem atbalsta intensitātes likmes, kas noteiktas I pielikumā, no 2010. gada 1. janvāra var tikt paaugstinātas par 10 procentu punktiem.

3.   No 2010. gada 1. janvāra katrā lauku attīstības programmā ietver arī:

4.   Jaunajām dalībvalstīm, kā noteikts 2.g pantā Regulā (EK) Nr. 73/2009 1. un 3. punkta ievadfrāzēs minētais sākuma datums ir 2013. gada 1. janvāris, 1. punktā minētās pārskatīto lauku attīstības programmu iesniegšanas datums ir 2012. gada 30. jūnijs un 3. punkta b) apakšpunktā minētais laikposms ir no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

5.   Šā panta 1.,3. un 4. punkts neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju.”;

4)

regulas 17. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Summas, kas iegūtas, piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar 69. panta 5.a punktu, neņem vērā ELFLA kopējā ieguldījumā, no kura minimālo Kopienas finanšu ieguldījumu katrai asij aprēķina saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.”;

5)

regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

6)

regulas 29. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Sadarbība ietver vismaz divus dalībniekus, no kuriem vismaz viens ir vai nu primārais ražotājs, vai pieder pārstrādes rūpniecībai.”;

7)

regulas 4. apakšnodaļā “Nosacījumi pārejas pasākumiem” ietver šādu pantu:

“35a. pants

Uzņēmumi, kuros saskaņā ar kopējā tirgus organizācijas reformu notiek pārstrukturēšana

1.   Sakarā ar kopējā tirgus organizācijas reformu, atbalstu, kas 20. panta d) punkta iii) apakšpunktā paredzēts tādiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kuros notiek pārstrukturēšana, ietverot profila paplašināšanu ar darbībām, kas nav saistītas ar lauksaimniecību, piešķir lauksaimniekiem, kuru tiešie maksājumi, sākot ar 2010. gadu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2008 ir samazināti par vairāk nekā 25 %, salīdzinot ar 2009. gadu, un kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu.

2.   Sasniegumus attiecībā uz 1. punktā minēto uzņēmējdarbības plānu novērtē pēc divpadsmit mēnešiem.

3.   Atbalstu piešķir kā degresīvu vienotas likmes summu un vienīgi 2011., 2012. un 2013. gadā. Atbalsts nepārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo apjomu un jebkurā gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 nepārsniedz 50 % no tiešo maksājumu samazinājuma salīdzinājumā ar 2009. gadu.”;

8)

regulas 39. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“Dalībvalstis var izbeigt šādas saistības, neparedzot pienākumu atbilstīgajam saņēmējam atlīdzināt jau saņemto atbalsta daļu, ar noteikumu, ka:

9)

regulas 4. apakšiedaļā “Standartu ievērošana” ietver šādu pantu:

“50.a pants

Galvenās prasības

1.   Saņēmējs, kas saņem maksājumus saskaņā ar 36. panta a) punkta i) līdz v) apakšpunktam un saskaņā ar 36. panta b) punkta i), iv) un v) apakšpunktu, visā lauku saimniecībā ievēro likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kādi paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 5. un 6. pantā un II un III pielikumā.

Pienākums ievērot pirmajā daļā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus neattiecas uz lauku saimniecības nelauksaimniecisku darbību, un zemi, ko neizmanto lauksaimniecībā un par ko nav pieprasīts atbalsts saskaņā ar šīs regulas 36. panta b) punkta i), iv) un v) apakšpunktu.

2.   Kompetentā valsts iestāde dara saņēmējam zināmu, inter alia, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, sarakstu ar likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas jāievēro.”;

10)

regulas 51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja nav ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai labi lauksaimniecības un vides apstākļi, jebkurā laikā konkrētajā kalendārajā gadā (turpmāk “attiecīgais kalendārais gads”) tā atbalsta saņēmēja tiešas darbības vai bezdarbības dēļ, kurš attiecīgajā gadā bija iesniedzis maksājuma pieteikumu saskaņā ar 36. panta a) punkta i) līdz v) apakšpunktu un 36. panta b) punkta i), iv) un v) apakšpunktu, šo maksājumu kopējo piešķirto vai piešķiramo summu minētajam saņēmējam samazina vai nepiešķir saskaņā ar 4. punktā minētajiem sīki izklāstītajiem noteikumiem.

Pirmajā daļā minēto samazināšanu vai nepiešķiršanu piemēro arī tādos gadījumos, kad minimālās prasības attiecībā uz 39. panta 3. punktā minēto mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmantojumu attiecīgajā kalendārajā gadā nav ievērotas tā atbalsta saņēmēja tiešas darbības vai bezdarbības dēļ, kurš bija iesniedzis maksājuma pieteikumu saskaņā ar 36. panta a) punkta iv) apakšpunktu.

Pirmo un otro daļu piemēro arī tad, ja attiecīgā neatbilstība ir tādas darbības vai bezdarbības rezultāts, kas tieši attiecināma uz personu, kurai ir nodota vai no kuras ir saņemta lauksaimniecības zeme.

Piemērojot šo daļu, “nodošana” ir jebkāda veida darbība, kuras rezultātā zeme pārstāj būt tās personas rīcībā, kas zemi nodod.

Atkāpjoties no trešās daļas, ja persona, kas veikusi tiešu darbību vai bezdarbību, ir iesniegusi maksājuma pieteikumu par attiecīgo kalendāro gadu, samazinājumu vai nepiešķiršanu piemēro kopējam maksājumu apjomam, kas, pamatojoties uz šādu maksājuma pieteikumu, piešķirts vai piešķirams atbilstīgajai personai.”;

11)

regulas 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Maksājumu samazināšanu vai nepiešķiršanu, kas minēta šā panta 1. punktā, nepiemēro atvieglojuma laikposmā attiecībā uz standartiem, kuru sasniegšanai atvieglojuma laikposms piešķirts saskaņā ar 26. panta 1. punktu.

Neskarot 1. punktu un saskaņā ar atbilstīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti 4. punktā minētajos sīki izstrādātajos noteikumos, dalībvalstis var nolemt nepiemērot maksājumu samazināšanu vai nepiešķiršanu līdz EUR 100 vai mazākā apmērā vienam atbalsta saņēmējam vienā kalendārajā gadā.

Ja dalībvalsts nolemj izmantot otrajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde nākamajā gadā veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmējs novērš konstatēto neatbilstību. Par konstatēto neatbilstību, kā arī par pienākumu veikt koriģējošo darbību paziņo atbalsta saņēmējam.”;

12)

regulas 51. panta 3. punktu groza šādi:

13)

regulas 51. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Sīki izstrādātus noteikumus maksājumu samazināšanai vai nepiešķiršanai nosaka saskaņā ar 90. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā sakarā ņem vērā konstatēto prasību neievērošanas nopietnību, apjomu, pastāvību un atkārtošanos, kā arī šādus kritērijus:

14)

regulas 69. pantā iekļauj šādus punktus:

“5a.   Summas, kas vienādas ar tādām summām, kas iegūtas, piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 9. panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu, no 2011. gada — kopā ar summām, kas iegūtas saskaņā ar 136. pantu, dalībvalstis tērē vienīgi laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim kā Kopienas atbalstu saistībā ar pašreizējām lauku attīstības programmām par darbībām, kuru veids minēts šīs regulas 16.a pantā.

Jaunajām dalībvalstīm, kā noteikts 2.g pantā Regulā (EK) Nr. 73/2009, pirmajā daļā minētais laikposms ir no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

Pirmās divas daļas neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju.

5b.   Ja programmas darbības beigās kopējā par šā panta 5.a punktā minētajām darbībām iztērētā summa ir mazāka par šā panta 5.a punktā minēto summu, dalībvalsts atmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā starpību, nepārsniedzot summu, par kādu ir pārsniegti kopējie piešķīrumi, kas pieejami darbībām, kuras nav 16.a pantā minētās darbības.

5c.   Summas, kas minētas šā panta 5.a punktā, neņem vērā, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 25. pantu.”;

15)

regulas 70. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Neatkarīgi no 3. punktā noteiktajiem robežlielumiem, ELFLA ieguldījumu var palielināt līdz 90 % konverģences reģioniem un 75 % reģioniem, kas nav konverģences reģioni par darbībām, kuru veids minēts šīs regulas 16.a pantā, iegūstot summas, kas vienādas ar tādām summām, kuras iegūtas, piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 9. panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu, no 2011. gada — kopā ar summām, kas iegūtas saskaņā ar 136. pantu.”;

16)

regulas 78. panta f) punktu aizstāj ar šādu punktu:

17)

regulas 88. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tomēr, kā arī neskarot šīs regulas 89. pantu, Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro maksājumiem, kurus dalībvalstis veic atbilstīgi šai regulai un saskaņā ar to, un uz kuriem attiecas Līguma 36. pants.”;

18)

vārdu “Pielikums” aizstāj ar “I pielikums” pielikuma virsrakstā un šādos pantos: 22(2), 23(6), 24(2), 26(2), 27(3), 28(2), 31(2), 32(2), 33, 34(3), 35(2), 37(3), 38(2), 39(4), 40(3), 43(4), 44(4), 45(3), 46, 47(2), 88(2), 88(4), 88(6);

19)

pielikumu groza šādi:

20)

pievieno jaunu pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs regulas pielikumā.