27.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/52

(1)

Direktīvas 2005/35/EK (3) un šīs direktīvas mērķis ir saskaņot definīciju attiecībā uz fizisko vai juridisko personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu, to atbildības apmēru un par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem fiziskām personām piemērojamajiem kriminālsodiem.

(2)

2007. gada 23. oktobrī Eiropas Kopienu Tiesa atcēla (4) Padomes Pamatlēmumu 2005/667/TI (2005. gada 12. jūlijs) par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu (5), kas iepriekš papildināja Direktīvu 2005/35/EK ar pasākumiem krimināltiesību jomā. Šai direktīvai būtu jāaizpilda robs tiesiskajā regulējumā, kas radās šā sprieduma rezultātā.

(3)

Kriminālsodi, kas nozīmē savādāka rakstura sabiedrības nosodījumu nekā administratīvas sankcijas, uzlabo spēkā esošo, pret kuģu radīto piesārņojumu vērsto tiesību aktu ievērošanu, un tiem vajadzētu būt pietiekami bargiem, lai iespējamos piesārņotājus atturētu no jebkādu noteikumu pārkāpšanas.

(4)

ES līmenī jau ir pieņemts saskaņotu tiesību aktu kopums, lai uzlabotu kuģošanas drošību un palīdzētu novērst kuģu radīto piesārņojumu. Attiecīgie tiesību akti ir paredzēti kuģa karoga valstīm, kuģu īpašniekiem un fraktētājiem, klasificēšanas sabiedrībām, ostas valstīm un piekrastes valstīm. Pastāvošā sankciju sistēma, ko piemēro nelikumīgām kuģu izraisītām piesārņojošu vielu noplūdēm, papildina minētos tiesību aktus, un to vajag vēl vairāk nostiprināt, ieviešot kriminālsodus.

(5)

Kopīgi noteikumi par kriminālsodiem ļauj izmantot efektīvākas izmeklēšanas metodes un efektīvu sadarbību dalībvalstīs un starp tām.

(6)

Dalībvalstīm būtu jāpiemēro arī efektīvi, samērīgi un atturoši sodi juridiskām personām visā Kopienas teritorijā, jo bieži nodarījumus saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu izdara juridiskas personas interesēs vai tās labā.

(7)

Direktīvas 2005/35/EK piemērošanai nevajadzētu paredzēt citus izņēmumus kā tikai tos, kas noteikti šajā direktīvā. Tādēļ uz noteiktām fizisku un juridisku personu kategorijām, piemēram, kravas īpašniekiem vai klasificēšanas sabiedrībām, vajadzētu attiecināt šīs direktīvas piemērošanas jomu.

(8)

Ar šo direktīvu dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu valstu tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par piesārņojošu vielu noplūdēm, uz kurām attiecas šī direktīva. Ar šo direktīvu nevajadzētu noteikt pienākumu attiecībā uz šādu sodu vai citas pieejamas tiesību aizsardzības sistēmas piemērošanu atsevišķos gadījumos.

(9)

Saskaņā ar šo direktīvu kuģu radītas piesārņojošu vielu nelikumīgas noplūdes vajadzētu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu, ja tās izdarītas ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ, izraisot ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Mazāk būtiskas piesārņojošu vielu nelikumīgas noplūdes, kas nav izraisījušas ūdens kvalitātes pasliktināšanos, nav jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar šo direktīvu šādas noplūdes būtu jāuzskata par nebūtiskām.

(10)

Ņemot vērā to, ka jānodrošina augsts drošības un vides aizsardzības līmenis jūras transporta nozarē, kā arī jānodrošina principa efektivitāte, saskaņā ar kuru piesārņojumu radījusī puse maksā par videi radītajiem zaudējumiem, atkārtotas nebūtiskas noplūdes, kuras nevis atsevišķi, bet kopā izraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanos, būtu jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu.

(11)

Šī direktīva neskar Kopienas, starptautiskos vai valstu tiesību aktos paredzēto citu atbildību par kuģu radītā piesārņojuma kaitējumu videi.

(12)

Jurisdikcija attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem būtu jānosaka saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un saskaņā ar to saistībām, kas noteiktas starptautisko tiesību aktos.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija par šīs direktīvas īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt tās izpildi.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un ņemot vērā attiecīgās rīcības radītā kaitējuma pārrobežu raksturu un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(15)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(16)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(17)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 2005/35/EK,

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

2)

direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Šīs direktīvas mērķis ir kuģu radītā piesārņojuma starptautiskos standartus iekļaut Kopienas tiesību aktos un nodrošināt to, ka personām, kas ir atbildīgas par piesārņojošu vielu noplūdēm, piemēro atbilstīgas sankcijas, tostarp kriminālsodus, lai uzlabotu kuģošanas drošību un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma.”;

3)

direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu:

4)

direktīvas 4. un 5. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“4. pants

Pārkāpumi

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka piesārņojošo vielu noplūdi, tostarp nebūtisku šāda veida noplūdi no kuģiem, visās 3. panta 1. punktā minētajās teritorijās uzskata par pārkāpumiem, ja tie izdarīti ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ.

2.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas izdarījusi pārkāpumu 1. punkta nozīmē, var saukt pie atbildības par to.

5. pants

Izņēmumi

1.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3. noteikumā vai II pielikuma 13., 3.1.1. vai 3.1.3. noteikumā.

2.   Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 4.2. noteikumā un II pielikuma 3.1.2. noteikumā.”;

5)

pēc 5. panta iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Noziedzīgi nodarījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārkāpumus 4. un 5. panta nozīmē uzskata par noziedzīgiem nodarījumiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro nebūtiskām noplūdēm, ja veiktā darbība neizraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanos.

3.   Atkārtotas nebūtiskas noplūdes, kuras nevis atsevišķi, bet kopā izraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanos, tiek uzskatītas par noziedzīgu nodarījumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ.

5.b pants

Kūdīšana, atbalstīšana un līdzdalība

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkāda kūdīšana vai atbalstīšana un līdzdalība nodarījumā, kas izdarīts ar nolūku un minēts 5.a panta 1. un 3. punktā, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.”;

6)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Sodi

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par noziedzīgajiem nodarījumiem 4. un 5. panta nozīmē piemēro efektīvus, samērīgus un atturošus sodus.”;

7)

pēc 8. panta iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Sodi fiziskām personām

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 5.a panta 1. un 3. punktā un 5.b pantā minētajiem nodarījumiem paredz efektīvus, samērīgus un atturošus kriminālsodus.

8.b pants

Juridisko personu atbildība

1.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 5.a panta 1. un 3. punktā un 5.b pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus to labā izdarījusi fiziska persona, rīkojoties individuāli vai kā juridiskas personas kāda pārvaldes orgāna daļa, un šī persona ieņem vadošu amatu juridiskās personas struktūrā, pamatojoties uz:

2.   Katra dalībvalsts nodrošina arī, ka juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai šai personai pakļautai fiziskai personai ir bijis iespējams izdarīt 5.a panta 1. un 3. punktā un 5.b pantā minēto noziedzīgo nodarījumu šīs juridiskās personas labā.

3.   Juridiskās personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālvajāšanu pret fiziskām personām, kuras ir 5.a panta 1. un 3. punktā un 5.b pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītājas, kūdītājas vai atbalstītājas.

8.c pants

Sodi juridiskām personām

Visas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 8.b pantu, piemēro efektīvus, samērīgus un atturošus sodus.”