13.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 159/1

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJA LĒMUMS

(2008. gada 19. maijs un 9. jūlijs)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem

2009/C 159/01

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA –

DEPUTĀTU PILNVARU ĪSTENOŠANA

Nodaļas:

1.

 Deputātu alga

2.

 Medicīnas izdevumi

3.

 Apdrošināšana pret risku, kas saistīts ar deputātu pilnvaru īstenošanu

4.

 Izdevumu atmaksa

5.

 Personīgo līdzstrādnieku palīdzība

6.

 Materiālo labumu finansēšana

II SADAĻA –

DEPUTĀTU PILNVARU BEIGAS

Nodaļas:

1.

 Pārejas pabalsts

2.

 Vecuma pensija

3.

 Invaliditātes pensija

4.

 Apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensija

III SADAĻA –

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Nodaļas:

1.

 Maksāšanas kārtība

2.

 Maksājumu izlīdzināšana un līdzekļu atgūšana

3.

 Citi vispārēji finanšu noteikumi

4.

 Nobeiguma noteikumi

IV SADAĻA –

PĀREJAS NOTEIKUMI

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 190. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (1) (turpmāk “Nolikums”),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. pantu un 22. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Nolikumā ir paredzēti Parlamenta deputātu pienākumu pildīšanas vispārējie noteikumi un kārtība. Papildus noteikumiem, kuri attiecas uz deputātu tiesību institucionālajiem aspektiem, ar Nolikumu ir noteikti vienoti finanšu noteikumi, ko piemēro deputātiem viņu pilnvaru laikā, kā arī pēc parlamentārās darbības beigām. Nolikuma finanšu aspektu īstenošana pilnībā ir Prezidija pārziņā.

(2)

Šo īstenošanas noteikumu mērķis ir ne vien papildināt Nolikumu tāpēc, ka tajā ir skaidri noteikts, ka tā īstenošanas nosacījumus paredz Parlaments, bet arī attiecībā uz tiem noteikumiem, kuru īstenošanai ir nepieciešams vispirms noteikt īstenošanas noteikumus.

(3)

Šo īstenošanas noteikumu mērķis ir arī aizstāt Noteikumus par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (turpmāk “DIP noteikumi”) (2), kuri zaudēs spēku, stājoties spēkā Nolikumam.

(4)

Attiecībā uz medicīnas izdevumu atmaksāšanu tika nolemts, ka īpaši administratīvo izmaksu samazināšanas nolūkā ir lietderīgi izmantot Tiesas tiesnešiem un Komisijas locekļiem piemērojamo sistēmu, īpaši ar Eiropas Kopienu iestāžu kopējās veselības apdrošināšanas shēmas norēķinu biroju starpniecību (3), ievērojot Nolikumā paredzētos īpašos nosacījumus.

(5)

Savukārt attiecībā uz to izdevumu atmaksāšanu, kuri ir saistīti ar pilnvaru īstenošanu, īpaši ceļa izdevumiem, šie īstenošanas noteikumi ir balstīti uz Prezidija 2003. gada 28. maijā apstiprinātajiem noteikumiem, ar ko ievieš uz faktiskajiem izdevumiem balstītu atmaksāšanas principu. Vienlaikus saskaņā ar šiem noteikumiem un atbilstīgi judikatūrai (4) noteiktu daļu no izmaksām, kas saistītas ar pilnvaru īstenošanu, joprojām atmaksā, pamatojoties uz fiksētu summu.

(6)

Tā kā Parlaments segs deputātu personīgo līdzstrādnieku nodarbināšanas faktiskās izmaksas, ir jāizstrādā skaidri noteikumi par deputātu ievēlēšanas valstī darbā pieņemto palīgu nodarbināšanu un viņu līgumu pārvaldību obligāti veic pilnvarotie maksātāji. Tajā pašā laikā ir nepieciešams ņemt vērā gaidāmās reģistrēto deputātu palīgu statusa izmaiņas, jo uz viņiem attieksies īpašs tiesiskais regulējums, ko pieņems, pamatojoties uz Līguma 283. pantu. No Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa Rezolūcijas (5) ir jāsecina, ka ir nepieciešams aizliegt tādu līgumu finansēšanu, kas ir noslēgti ar deputātu ģimenes locekļiem.

(7)

Turklāt ar pārejas noteikumiem būtu jānodrošina, lai personas, kas saņem maksājumus, kas piešķirti, pamatojoties uz DIP noteikumiem, tos saņemtu arī pēc šo noteikumu atcelšanas, ievērojot tiesiskās paļāvības principu. Būtu arī jānodrošina, lai tiktu saglabātas līdz Nolikuma spēkā stāšanās saskaņā ar DIP noteikumiem iegūtās pensijas tiesības. Turklāt ir nepieciešams ņemt vērā tiem deputātiem piemērojamo īpašo regulējumu, kuri pārejas posmā un pilnvaru īstenošanas finansiālo noteikumu saistībā būs atkarīgi no viņu ievēlēšanas dalībvalsts valsts sistēmas saskaņā ar Nolikuma 25. vai 29. pantu,

IR PIEŅĒMIS ŠOS ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMUS.

I   SADAĻA

DEPUTĀTU PILNVARU ĪSTENOŠANA

1.   NODAĻA

Deputātu alga

1. pants

Tiesības uz algu

No dienas, kad deputāti sāk pildīt savus pienākumus, līdz tā mēneša beidzamajai dienai, kurā deputātu pilnvaras beidzas, viņiem ir tiesības saņemt Nolikuma 10. pantā paredzēto algu.

2. pants

Pārklāšanās novēršanas noteikumi

1.   Algu, ko deputāts saņem saistībā ar citā parlamentā īstenotām pilnvarām, apvienojot tās ar pilnvarām Parlamentā, atņem no Nolikuma 10. pantā paredzētās algas.

2.   Šā panta 1. punktā minētais “cits parlaments” ir jebkurš kādā no dalībvalstīm izveidots parlaments, kam ir likumdošanas pilnvaras un kam nepiemēro Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (6) 7. panta 2. punktu.

3.   Aprēķinus izdara, par pamatu ņemot katras algas apmēru pirms nodokļu atvilkšanas.

4.   Deputātiem finansiālo interešu deklarācijā ir jānorāda visas pilnvaras 1. punkta nozīmē un visi saistībā ar to saņemtie maksājumi.

2.   NODAĻA

Medicīnas izdevumi

3. pants

Atmaksas saņēmēji un atmaksas kārtība

1.   Saskaņā ar Nolikuma 18. pantu un attiecīgi mutatis mutandis piemērojot noteikumus, ko, kopīgi vienojoties, ir izstrādājušas Kopienu iestādes (7), kā arī to vispārējos izpildes noteikumus (8), tiesības saņemt medicīnas izdevumu, ar grūtniecību vai ar bērna piedzimšanu saistītu izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā ir šādām personām:

a)

deputātiem un bijušajiem deputātiem, kuri saņem pensiju atbilstīgi Nolikuma 14. un 15. pantam par viņu pašu izdevumiem, kā arī par izdevumiem, kas radušies viņu laulātajiem vai 58. panta 2. punktā definētajiem pastāvīgajiem partneriem, kas nav laulātie, un 58. panta 3. punktā definētajiem viņu apgādībā esošajiem bērniem, līdz viņi sasniedz 21 gada vecumu vai vēlākais 25 gadu vecumu ar noteikumu, ka viņi iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, ja šiem laulātajiem vai pastāvīgajiem partneriem, kas nav laulātie, un apgādībā esošajiem bērniem nav veselības apdrošināšanas pamatseguma;

b)

personām, kurām ir tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar Nolikuma 17. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētās atmaksājamās summas sedz no Parlamenta budžeta. Padomes 1968. gada 29. februāra Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, 72. panta 3. punktu (9) un iepriekšminēto kopīgo noteikumu 20. panta 6. punktu nepiemēro.

3.   Avansu iepriekšminēto kopīgo noteikumu 30. panta nozīmē var piešķirt tikai slimnīcas izdevumu segšanas veidā. To izdevumu daļu, kas ir jāsedz šā panta 1. punktā minētajiem atmaksas saņēmējiem, pēc atmaksas skalas piemērošanas pārskaita atpakaļ Parlamentam, ievērojot minētā 30. panta 2. un 3. punkta nosacījumus.

4. pants

Procedūra

Atmaksāšanas pieprasījumus iesniedz atbildīgajam Parlamenta dienestam vai tieši Komisijas norēķinu birojam, izmantojot vienotas formas veidlapas un pievienojot apliecinošo dokumentu oriģinālus.

5. pants

Finansējums

Atmaksas sistēmas finansēšanu un izdevumu atmaksas kārtību reglamentē sadarbības nolīgumā starp Parlamentu un Komisiju, pamatojoties uz Nolikuma un Eiropas Kopienu iestāžu kopīgas veselības apdrošināšanas shēmas noteikumiem. Parlamenta vārdā šo nolīgumu paraksta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar kvestoriem.

6. pants

Apelācija

Neskarot 72. pantu, par ikvienu strīdu, kurš rodas, interpretējot šo nodaļu saistībā ar konkrētu gadījumu, informē ģenerālsekretāru, kurš pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Kopienu iestāžu kopīgas veselības apdrošināšanas shēmas Pārvaldības komiteju un ar kvestoriem.

3.   NODAĻA

Apdrošināšana pret risku, kas saistīts ar deputāta pilnvaru īstenošanu

7. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Ievērojot apdrošināšanas līgumu noteikumus, deputātiem ir tiesības uz:

a)

apdrošināšanu, kura sedz nelaimes gadījumus, kas var notikt, īstenojot deputāta pilnvaras;

b)

apdrošināšanu pret personiskā īpašuma un personiskās lietošanas priekšmetu zādzību un nozaudēšanu deputātu pilnvaru īstenošanas laikā.

2.   Divas trešdaļas no apdrošināšanas prēmijas sedz no Parlamenta budžeta, bet vienu trešdaļu – paši deputāti. Deputāta samaksas daļu ietur tieši no Nolikuma 10. pantā paredzētās algas.

3.   Šo pantu piemēro līdz ar deputāta pilnvaru termiņa sākumu, ja vien viņš neatsakās no tiesībām uz apdrošināšanas segumu, par to skaidri un rakstveidā paziņojot ģenerālsekretāram. Šādā gadījumā tiesības uz apdrošināšanas segumu beidzas tā mēneša beidzamajā dienā, kura laikā viņš ir iesniedzis paziņojumu par atteikšanos.

8. pants

Nelaimes gadījumu apdrošināšana

1.   Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises noteikumos ir paredzēts apdrošināšanas segums nelaimes gadījumiem, kuros varētu ciest deputāti jebkur pasaulē visā viņu pilnvaru laikā.

2.   Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē ir noteikts, ka:

a)

nāves gadījumā naudas summu, kas vienāda ar Nolikuma 10. pantā paredzētas algas pieckārtīgu gada apmēru, izmaksā turpmāk minētajām personām:

—

mirušā deputāta laulātajam un bērniem saskaņā ar deputātam piemērojamajiem mantojuma tiesību noteikumiem; tomēr laulātajam izmaksājamā summa nevar būt mazāka par 25 % no kopējās summas,

—

ja nav iepriekšminētās kategorijas personu – pārējiem lejupējiem radiniekiem saskaņā ar deputātam piemērojamiem mantojuma tiesību noteikumiem,

—

ja nav abu iepriekšminēto kategoriju personu – augšupējiem radiniekiem saskaņā ar deputātam piemērojamiem mantojuma tiesību noteikumiem,

—

ja nav nevienas no trijām iepriekšminētajām personu kategorijām – Parlamentam;

b)

pilnīgas pastāvīgas invaliditātes gadījumā ieinteresētajai personai izmaksā summu, kas vienāda ar Nolikuma 10. pantā paredzētās algas astoņkārtīgu gada apmēru;

c)

daļējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā izmaksā b) apakšpunktā paredzētās summas daļu, ko aprēķina, izmantojot skalu, kuru nosaka ar noteikumiem, ko, kopīgi vienojoties, ir izstrādājušas Kopienu iestādes, (10) kā paredzēts Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 73. panta 1. punktā.

3.   Regulējumu, kas noteikts 2. punkta c) apakšpunktā, deputātiem piemēro mutatis mutandis. Nepiemēro noteikumus, kas saistīti ar arodslimībām, mūža maksājumiem, kā arī visus tos noteikumus, kuru piemērošana nav atdalāma no ierēdņa statusa. Piemēro 72. pantā paredzēto apelācijas procedūru.

Iecēlējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas iepriekšminētajos noteikumos, attiecībā uz deputātiem īsteno Parlamenta priekšsēdētājs.

Piemērojot šo pantu un iepriekšminētos noteikumus, pilnīgas pastāvīgas vai daļējas invaliditātes atzīšana nekādā veidā nenozīmē automātisku Nolikuma 15. panta piemērošanu un otrādi.

4.   Saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunkta noteikumiem apdrošināšana sedz arī ārsta, farmaceitiskos, slimnīcas, ķirurģiskos, protezēšanas, rentgenogrāfijas, masāžu, ortopēdiskos, klīniskos un transporta izdevumus un citus tiem līdzīgus izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu. Tomēr atmaksu veic tikai pēc to līdzekļu iztērēšanas un papildus tiem līdzekļiem, kurus ieinteresētā persona saņem, piemērojot Nolikuma 18. panta noteikumus par medicīnas izdevumu atmaksu.

9. pants

Apdrošināšana pret nozaudēšanu un zādzībām

1.   Apdrošināšanas pret personiskā īpašuma un personiskās lietošanas priekšmetu zādzību un nozaudēšanu polises noteikumi paredz:

a)

segumu visā pasaulē;

b)

garantētu maksimālo summu par zādzību vai nozaudēšanu EUR 5 000 apmērā;

c)

pašrisku EUR 50 apmērā, ko atlīdzības saņemšanas gadījumā sedz deputāts;

d)

apdrošināšanas piemērošanu personiskajam īpašumam un personiskās lietošanas priekšmetiem;

e)

izmaksājot atlīdzību, personiskā īpašuma un personiskās lietošanas priekšmetu cenai piemēro amortizācijas procentuālo apjomu.

2.   Zādzības un nozaudēšanu ārpus Parlamenta telpām sedz tikai tad, ja tās notiek deputāta oficiālā brauciena laikā. Zādzību Parlamenta telpās sedz tikai tad, ja nozagtā lieta ir atradusies drošā vietā.

3.   Naudas zādzību vai nozaudēšanu, kura notikusi ārpus Parlamenta telpām un par kuru policijai ir iesniegts pieteikums, sedz EUR 250 apmērā, ja nauda ir bijusi daļa no nozagtā vai nozaudētā personiskā īpašuma vai starp citiem personiskās lietošanas priekšmetiem. Naudas zādzību vai nozaudēšanu Parlamenta telpās nesedz.

4.   Ja, deputātam atrodoties oficiālā braucienā, bagāža noklīst vai pazūd pārvadātāja vainas dēļ uz laiku, kas pārsniedz divpadsmit stundas, un ja viņa ceļojuma mērķis nav viņa dzīvesvieta, personisko īpašumu un personiskās lietošanas priekšmetus, kas viņam ir jāpērk vai jāīrē, sedz ne vairāk kā EUR 500 apmērā.

5.   Deputāts ziņo policijai par personiskā īpašuma un personiskās lietošanas priekšmetu zādzību vai nozaudēšanu ārpus Parlamenta telpām. Ja zādzība ir notikusi Parlamenta telpās, par to ziņo Drošības nodaļai.

6.   Par zādzībām un nozaudēšanu astoņu dienu laikā iesniedz paziņojumu ģenerālsekretāram. Paziņojuma veidlapai pievieno pazaudētā vai nozagtā priekšmeta iegādes kvīti vai, ja tā nav pieejama, aizvietojošā priekšmeta iegādes kvīti, ja summa pārsniedz EUR 700.

7.   Apdrošināšana nesedz zādzības un nozaudēšanas gadījumus, uz kuriem attiecas deputāta privātā apdrošināšana.

4.   NODAĻA

Izdevumu atmaksa

1. iedaļa :   Ceļa izdevumu atmaksa

1. apakšiedaļa:   Kopīgi noteikumi

10. pants

Tiesības uz izdevumu atmaksu par oficiāliem braucieniem

1.   Deputātiem ir tiesības saņemt šādu faktisko izdevumu atmaksu:

a)

izdevumi, kuri rodas, dodoties uz kādu no Parlamenta darba vietām vai uz kādu no 3. punktā minētajām vietām, kur notiek kādas Parlamenta oficiālās struktūrvienības sanāksme, un atgriežoties no tām (turpmāk “parastie ceļa izdevumi”);

b)

izdevumi, kuri radušies braucienos saistībā ar pienākumu pildīšanu ārpus ievēlēšanas dalībvalsts, ievērojot 22. panta noteikumus (turpmāk “papildbrauciena ceļa izdevumi”);

c)

izdevumi, kuri radušies braucienos ievēlēšanas dalībvalstī, ievērojot 23. panta noteikumus.

2.   Par parastiem ceļa izdevumiem uzskata arī ceļa izdevumus, kas deputātiem rodas, dodoties jebkurā īpašā priekšsēdētāja, Prezidija vai Priekšsēdētāju konferences atļautā komandējumā.

3.   Parlamenta “oficiālās struktūrvienības” ir tās Parlamenta struktūrvienības, kas definētas Parlamenta Reglamenta I sadaļas 3. nodaļā, kā arī parlamentārās komitejas, parlamentu sadarbības delegācijas un citas delegācijas, kuras izveidotas, pamatojoties uz Reglamentu, politiskās grupas un citas struktūrvienības, ko ir atļāvis Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference.

11. pants

Procedūra

Ceļa izdevumus atmaksā, pamatojoties uz apmeklējuma apliecinājumu un pēc atbilstīgu ceļojuma dokumentu uzrādīšanas, kā arī nepieciešamības gadījumā pēc citu 14. pantā uzskaitīto apliecinošo dokumentu uzrādīšanas.

12. pants

Apmeklējuma apliecinājums

1.   Deputāti apmeklējumu apliecina, personiski parakstoties apmeklējumu reģistrā, kas atrodams sēžu zālē vai sanāksmju telpā, vai personiski parakstoties centrālajā apmeklējumu reģistrā tā pieejamības laikā, ko nosaka Prezidijs.

2.   Izņēmuma kārtā deputāti klātbūtni var apliecināt ar citiem dokumentiem, kas objektīvi pierāda viņu atrašanos sanāksmes vietā parastajā sanāksmes laikā. Šo iespēju nevar izmantot biežāk kā piecas reizes pilnvaru puslaikā.

3.   Deputātu vai citu personu paziņojumus neuzskata par apmeklējuma apliecinājumu 1. un 2. punkta nozīmē. Tomēr 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. punktā minētajos gadījumos apmeklējumu apliecina ar deputāta paziņojumu.

13. pants

Ceļošanas dokumenti

1.   Ceļa izdevumu atmaksāšanas pieprasījumam pievieno apliecinošus dokumentus, kas ļauj konstatēt samaksāto cenu, brauciena maršrutu, kā arī klasi, ceļojuma datumu un laiku. Tie ir šādi:

a)

lidojuma gadījumā – biļetes, uz kurām ir norādīts vārds un uzvārds, kā arī visas iekāpšanas kartes;

b)

braucot ar vilcienu vai kuģi – visi ceļojuma dokumenti.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, braucot ar mašīnu, deputāti iesniedz iesniegumu, kurā ir norādīts ceļojumam izmantotās automašīnas numurs, izdevumi, nobraukto kilometru skaitītāja rādījums pirms brauciena un pēc tā. Ja brauciena attālums pārsniedz 400 km, šim iesniegumam pievieno apliecinošus dokumentus, kas ļauj noteikt brauciena laiku (piemēram, degvielas iegādes kvīti, kvīti par maksājumu uz automaģistrāles vai automašīnas nomas līgumu vai rēķinu).

3.   Atmaksu par braukšanas kartēm, uz kurām ir norādīts īpašnieka vārds un uzvārds un kuras dod iespēju veikt noteiktu braucienu skaitu, veic tikai attiecībā uz īstenotajiem oficiālajiem braucieniem.

4.   Deputāti, kuri biļetes ceļojumam iegādājas Parlamenta ceļojumu birojā, var lūgt, lai atbildīgais dienests atmaksu veic tieši ceļojumu birojam, par to paši pilnībā uzņemoties atbildību un parakstot apstiprinājumu par saņemšanu.

14. pants

Citi apliecinoši dokumenti

Ceļa izdevumu atmaksas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

a)

10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos ielūgumu vai tā pasākuma programmu, kurā deputāti ir piedalījušies, vai citus apliecinošus dokumentus, kas apliecina, ka ceļojums ir veikts tikai saistībā ar deputāta pilnvaru īstenošanu;

b)

10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos iesniegumu, kurā deputāts apliecina, ka ceļojums ir veikts saistībā ar pilnvaru īstenošanu;

c)

10. panta 2. punktā minētajos gadījumos priekšsēdētāja, Prezidija vai Priekšsēdētāju konferences atļauju.

15. pants

Atmaksas apjoms

Ceļa izdevumus atmaksā, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot:

a)

biznesa klases tarifu par cenu, kas pieejama Parlamenta ceļojumu birojam, – lidojuma gadījumā;

b)

pirmās klases tarifu par cenu, kas pieejama Parlamenta ceļojumu birojam, – ceļojot ar vilcienu vai kuģi;

c)

0,49 par EUR/km, ceļojot ar automašīnu, nepieciešamības gadījumā šai cenai pieskaita prāmja cenu.

2. apakšiedaļa:   Parastiem ceļa izdevumiem piemērojamie noteikumi

16. pants

Brauciena laiks

1.   Šo noteikumu 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos braucienus veic vienīgi ar mērķi piedalīties oficiālos pasākumos, kas notiek Parlamenta darba grafikā tiem paredzētajā laikā.

2.   Šo noteikumu 10. panta 2. punktā minētos braucienus veic tikai tajās dienās, kuras ir noteikusi struktūrvienība, kas ir pilnvarota atļaut doties braucienā.

17. pants

Maršruti

1.   Ceļa izdevumu atmaksu par braucienu uz kādu no Parlamenta darba vai sanāksmju vietām aprēķina, pamatojoties uz tiešāko maršrutu no 2. punktā definētās deputāta dzīvesvietas vai no viņa ievēlēšanas valsts galvaspilsētas uz darba vai sanāksmes vietu.

2.   “Dzīvesvieta” ir deputāta parastā dzīvesvieta Kopienas teritorijā, kurā viņš patiešām parasti uzturas, nerodoties parlamentāro pienākumu veikšanas problēmām. Dzīvesvietu deputāts deklarē atbildīgajam dienestam.

3.   Tiešāko maršrutu nosaka, ņemot vērā:

a)

ceļojot ar gaisa transportu – deputāta brauciena izejas punktam tuvāko lidostu, kura var izsniegt lidmašīnas biļeti saskaņā ar 15. pantā minēto tarifu, kā arī attālumu no šīs lidostas līdz galamērķim;

b)

ceļojot ar vilcienu – deputāta brauciena izejas punktam tuvāko staciju, kā arī attālumu no šīs stacijas līdz galamērķim;

c)

ceļojot ar automašīnu vai kuģi – attālumu no deputāta brauciena izejas punkta līdz galamērķim.

4.   Deputāts var atbildīgajam dienestam rakstveidā piedāvāt citu maršrutu, kas ļauj ietaupīt laiku vai kas ir ievērojami ērtāks, taču brauciena izmaksas nedrīkst palielināties par vairāk kā 10 %. Ja šo maršrutu apstiprina, ar to aizstāj 3. punktā noteikto vistiešāko maršrutu.

5.   Ja brauciena izejas punkts vai galamērķis neatbilst deputāta dzīvesvietai vai viņa ievēlēšanas valsts galvaspilsētai, ceļa izdevumu atmaksas apmērs ir vienāds ar to izdevumu apjomu, kas deputātam rastos, braucot uz savu dzīvesvietu vai no tās.

6.   Ja brauciens tiek veikts starp divām darba un/vai sanāksmju vietām, mutatis mutandis piemēro 3., 4. un 5. punktu.

7.   Izmantotos maršrutus un tarifus atjaunina reizi sešos mēnešos – maijā un novembrī.

18. pants

Noteikumi

1.   Deputātiem ir tiesības saņemt atmaksu par vienu braucienu turp un atpakaļ Parlamenta darba nedēļas laikā starp dzīvesvietu vai ievēlēšanas valsts galvaspilsētu un darba vai sanāksmju vietu (turpmāk “pamata brauciens”).

2.   Deputātiem ir tiesības saņemt atmaksu par ne vairāk kā divu braucienu ceļa izdevumiem Parlamenta darba nedēļas laikā turp un atpakaļ starp darba vai sanāksmju vietu un dzīvesvietu vai citu izejas punktu ievēlēšanas dalībvalstī (turpmāk “starpposma braucieni”). Otro starpposma braucienu atmaksā pēc apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, kas apliecina, ka tas bija saistīts ar deputāta politisko darbību.

3.   Tiesības uz starpposma brauciena izdevumu atmaksu nav atkarīgas no tiesībām saņemt izdevumu atmaksu par braucieniem ievēlēšanas dalībvalstī, kā minēts 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

4.   Deputātiem nav tiesību saņemt atmaksu par braukšanu Parlamenta nodrošinātos transporta līdzekļos.

5.   Deputātiem, kuri nevar izmantot dienesta automašīnas, ir tiesības saņemt atmaksu par izdevumiem taksometram, ja viņi iesniedz apliecinošus dokumentus par ceļu no lidostas vai dzelzceļa stacijas, kurā viņi ieradušies vai no kuras izbrauc, līdz darba vai sanāksmju vietai. Noteikumus par izdevumu atmaksu saistībā ar taksometra pakalpojumu izmantošanu pieņem Prezidijs.

19. pants

Tiesības uz attāluma un ilguma piemaksu

1.   Deputātiem par braucieniem Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības uz attāluma piemaksu, kuras mērķis ir segt visus ar braucienu saistītos papildu izdevumus – stāvvietas, automaģistrāles, rezervēšanas izmaksas, piemaksu par papildbagāžu un visus pārējos saprātīgos izdevumus. Šīs tiesības pastāv tikai saistībā ar pamata braucieniem 18. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Ar tādiem pašiem nosacījumiem deputātiem ir tiesības uz piemaksu par ilgumu.

3.   Šo noteikumu 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto braucienu gadījumā nav tiesību saņemt attāluma un ilguma piemaksu.

4.   Attāluma un ilguma piemaksu līdz maksimālajai summai aprēķina, pamatojoties uz 17. panta 1. punktu, par turpceļu starp deputāta dzīvesvietu un darba vai sanāksmes un par atpakaļceļu starp darba vietu vai sanāksmes vietu un dzīvesvietu.

5.   Ja deputāts izvēlas no vistiešākā maršruta atšķirīgu maršrutu, viņš saņem attāluma un ilguma piemaksu, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu.

6.   Minimālais uzturēšanās laiks Parlamenta darba vai sanāksmju vietā, lai saņemtu attāluma un ilguma piemaksu, ir četras stundas.

20. pants

Attāluma piemaksas apmērs

1.   Attāluma piemaksu aprēķina šādi:

a)

par brauciena daļu līdz 50. km – EUR 22;

b)

par brauciena daļu no 51. km līdz 250. km – 0,12 EUR/km;

c)

par brauciena daļu no 251. km līdz 1 000. km – 0,06 EUR/km;

d)

par brauciena daļu, kas pārsniedz 1 000 km – 0,03 EUR/km.

2.   Ja deputāta ceļa papildu izdevumi pārsniedz attāluma piemaksas apmēru, viņš var lūgt atmaksāt starpību, uzrādot apliecinošus dokumentus.

21. pants

Ilguma piemaksas apmērs

1.   Ilguma piemaksu aprēķina šādi:

a)

par braucienu, kura kopējais ilgums ir no 2 līdz 4 stundām, – piemaksas apjoms ir viena astotā daļa no 24. pantā paredzētās piemaksas;

b)

par braucienu, kura kopējais ilgums ir no 4 līdz 6 stundām, – piemaksas apjoms ir viena ceturtā daļa no 24. pantā paredzētās piemaksas;

c)

par braucienu, kura kopējais ilgums ir vairāk nekā 6 stundas, neskaitot nakšņošanu, – piemaksas apjoms ir puse no 24. pantā paredzētās piemaksas;

d)

par braucienu, kura kopējais ilgums ir vairāk nekā 6 stundas un kurš neizbēgami ietver nakšņošanu, – piemaksas apjoms ir vienāds ar 24. pantā paredzētās piemaksas pilnu apjomu, uzrādot apliecinošus dokumentus.

2.   Brauciena ilgumu aprēķina šādi:

a)

lidojot ar lidmašīnu, braucot ar vilcienu vai kuģi:

—

brauciena ilgums starp deputāta dzīvesvietu un lidostu vai staciju ar ātrumu 60 km/h,

—

brauciena ilgums ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi saskaņā ar sarakstu,

—

1 stunda iekāpšanai lidmašīnā, vilcienā vai kuģī, 30 minūtes izkāpšanai,

—

30 minūtes braucienam no lidostas vai stacijas uz Parlamentu Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā (Entzheim).

Prezidijs nosaka brauciena ilgumu uz Strasbūru no citām lidostām atkarībā no pieejamajiem transporta līdzekļiem;

b)

braucot ar automašīnu – brauciena ilgums starp deputāta dzīvesvietu un darba vai sanāksmes vietu ar ātrumu 70 km/h.

3. apakšiedaļa:   Noteikumi par papildbraucieniem un braucieniem ievēlēšanas valstī

22. pants

Papildbrauciena ceļa izdevumi

1.   Šo noteikumu 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto braucienu ceļa izdevumu gada maksimālā atmaksas summa ir EUR 4 148.

2.   Šajā saistībā deputātiem ir tiesības, iesniedzot rēķina oriģinālu, lūgt atmaksāt taksometra pakalpojumu, viesnīcas un citas saistītās izmaksas, kas radušās oficiālo pasākumu laikā. Ja pasākumu programma vai objektīvi ar transportu saistīti iemesli to attaisno, šīs tiesības attiecas arī uz dienu pirms oficiālo pasākumu sākuma un dienu pēc to beigām.

3.   Izdevumu gada maksimālā atmaksas summa par braucieniem, ko veikuši komiteju vai apakškomiteju priekšsēdētāji, lai piedalītos parlamentāra rakstura konferencēs vai pasākumos par kādu no Eiropas tēmām, kas saistīta ar viņu komitejas vai apakškomitejas atbildības jomām, ir EUR 4 000. Iepriekš nepieciešams saņemt Parlamenta priekšsēdētāja atļauju, un tiek pārbaudīts pieejamo līdzekļu apmērs, ievērojot minēto maksimālo summu.

Komitejas vai apakškomitejas priekšsēdētājs var rakstveidā dot atļauju kādam no priekšsēdētāja vietniekiem vai, ja tas nav iespējams, kādam no komitejas vai apakškomitejas locekļiem viņu aizvietot šādā konferencē vai pasākumā.

Uz šīm izmaksām attiecas tie paši atmaksas noteikumi, kurus piemēro papildbrauciena ceļa izdevumiem.

23. pants

Ceļa izdevumi ievēlēšanas dalībvalstī

Šo noteikumu 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie ceļa izdevumi deputāta ievēlēšanas dalībvalstī kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt:

a)

24 braucienus (turp un atpakaļ) ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi, savukārt kontinentālajā Francijā ievēlētie deputāti nevar veikt vairāk par diviem braucieniem uz aizjūras departamentiem un reģioniem, aizjūras pašvaldībām, Jaunkaledoniju un Francijas dienvidu un Antarktikas teritorijām;

b)

ceļojot ar automašīnu, kopējais attālums nedrīkst pārsniegt:

—

24 000 km

deputātiem, kas ir ievēlēti Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Somijā, Zviedrijā vai Apvienotajā Karalistē,

—

16 000 km

deputātiem, kas ir ievēlēti Bulgārijā, Čehijā, Īrijā, Grieķijā,Ungārijā, Austrijā, Portugālē vai Slovākijā,

—

8 000 km

km deputātiem, kas ir ievēlēti Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē vai Slovēnijā.

2. iedaļa :   Uzturēšanās izdevumu atmaksāšana

24. pants

Dienas nauda

1.   Deputātiem ir tiesības saņemt dienas naudu par katru dienu, atrodoties:

a)

darba vai sanāksmes vietā, ko apliecina saskaņā ar 12. pantu, ja viņi ir braucienā, kura izdevumus atmaksā kā parastos ceļa izdevumus;

b)

valsts parlamenta komitejas vai citas struktūrvienības sanāksmē, ko rīko ārpus deputāta dzīvesvietas, uzrādot apmeklējuma apliecinājumu, ko ir izsniegusi šī komiteja vai struktūrvienība.

2.   Ja pasākums notiek Kopienas teritorijā, deputāti saņem dienas naudu, kuras apjoms ir EUR 298.

3.   Ja pasākums notiek ārpus Kopienas teritorijas, deputāti saņem:

a)

fiksētu piemaksu, kas vienāda ar pusi no 2. punktā paredzētās summas, no brīža, kad izlido pēdējā lidmašīna, ar kuru iespējams ierasties uz sanāksmi pirms tās sākuma, līdz brīdim, kad ielido pirmā lidmašīna, kas atiet pēc sanāksmes beigām vai starp Parlamenta nolīgto īpašo lidmašīnu izlidošanas un ielidošanas laiku, ja tādas ir. Dienas daļu, kas ilgāka par 12 stundām, uzskata par pilnu dienu. Dienas daļu, kas ilgāka par sešām stundām uzskata par pusi dienas;

b)

saprātīgi radušos dzīvošanas izdevumu, tostarp brokastu izdevumu, atmaksu, uzrādot rēķina oriģinālu;

c)

ārkārtas apstākļu gadījumā, kas atbilstīgi jāpamato, brauciena laikā radušos saprātīgu uzturēšanās izdevumu atmaksu, izņemot izdevumus, kas radušies ievēlēšanas valstī.

4.   Ja iesniegtais viesnīcas rēķins atteicas uz divvietīgu numuru, atmaksā tikai 85 % no kopējā rēķina.

5.   Ja deputāts darba vietā uzturas mazāk nekā četras stundas un ja brauciens turp un atpakaļ notiek vienā dienā, dienas naudu samazina uz pusi.

3. iedaļa :   Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

25. pants

Tiesības uz piemaksu

Deputātiem ir tiesības uz fiksētu piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai segtu tos parlamentārās darbības izdevumus, ko nesedz citas šajos īstenošanas noteikumos paredzētās piemaksas vai pārējie Parlamenta noteikumi.

26. pants

Piemaksas spēkā esamības termiņš

1.   Piemaksu par vispārējiem izdevumiem maksā visā deputāta pilnvaru laikā.

2.   Piemaksas mēneša apmērs saskaņā ar 25. pantu ir EUR 4 202.

3.   Ja deputāta pilnvaru termiņš sākas pēc mēneša piecpadsmitā datuma, viņš šajā mēnesī saņem tikai pusi piemaksas.

4.   Ja deputāts ir pildījis pilnvaras vismaz sešus mēnešus, bet viņu neievēlē atkārtoti, viņam maksā pusi piemaksas arī trīs mēnešus pēc tā mēneša, kura laikā beidzas pilnvaras.

27. pants

Maksājumi

Visas summas, kas saistītas ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem, izmaksā deputātam tieši.

28. pants

Ietvertie izdevumi

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir paredzēta, lai segtu:

—

biroja pārvaldības izmaksas, īpaši biroja īri un ar to saistītās izmaksas (apsildīšanu, apgaismojumu, apdrošināšanu un uzkopšanu),

—

biroja aprīkojuma pirkšanu vai īri,

—

telefona, tostarp mobilā telefona, un pasta maksājumus,

—

biroja piederumu iegādi,

—

grāmatu, periodisko izdevumu un avīžu iegādi,

—

publisko datubāzu izmantošanas izmaksas,

—

izdevumus, kas radušies, apgādājot deputātus ar sakaru ierīcēm, kā arī to uzturēšanu, piemēram, telefona, faksa, datora, modema vai sakaru kartes, printera, pārējo informātikas materiālu, datora papildiekārtu un programmu iegādi vai īri,

—

interneta un datu bāžu abonēšanas izmaksas,

—

reprezentācijas pasākumu izmaksas,

—

viesnīcas rēķinus un citus papildizdevumus, kas saistīti ar braucieniem ievēlēšanas dalībvalstī.

4. iedaļa :   Vispārējie noteikumi

29. pants

Repatriācija

1.   Deputātam, kurš 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā minētā brauciena laikā smagi saslimst vai cieš nelaimes gadījumā, ir tiesības pēc Parlamenta ārsta atļaujas, pamatojoties uz ārstējošā ārsta ieteikumu, uz izdevumu atmaksu par repatriāciju ar neatliekamo palīdzību vai citu piemērotu transportlīdzekli. Deputāts vai nepieciešamības gadījumā viņa pārstāvis var lūgt nodrošināt repatriāciju uz vienu no Parlamenta darba vietām vai uz viņa dzīvesvietu.

2.   Ja šāda oficiāla brauciena laikā deputāts nomirst, var atmaksāt arī mirstīgo atlieku pārvešanu uz deputāta dzīvesvietu.

3.   Nepieciešamības gadījumā no atmaksājamās summas atskaita to repatriācijas izdevumu daļu, ko deputāts vai viņa tiesību pārņēmēji var saņemt no privātas apdrošināšanas iestādes.

30. pants

Palīdzība deputātiem ar invaliditāti

Pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma un pēc Parlamenta ārsta atzinuma kvestori var atļaut Parlamentam segt noteiktus izdevumus, kas nepieciešami, lai deputātam ar smagu invaliditāti sniegtu palīdzību ar mērķi dot viņam iespēju īstenot savas pilnvaras. Invaliditātes pakāpe un tās palīdzības pamatotība, kas ierosināta, lai deputāts varētu veikt savus pienākumus, periodiski jāapliecina Parlamenta ārstam. Kvestoru atļaujā precizē palīdzības sniegšanas kārtību un atļaujas ilgumu.

31. pants

Prombūtne

1.   Šo noteikumu 24. pantā paredzēto dienas naudu samazina par 50 % par katru dienu, kad deputāts nav ieradies uz vairāk nekā pusi no balsojumiem pēc saraksta, kas notiek otrdienās, trešdienās un ceturtdienās Strasbūras sesijas laikā un otrajā dienā sesijās, kuras notiek Briselē.

2.   Ja parlamentārā gada laikā (no 1. septembra līdz 31. augustam) deputāta klātbūtne nav reģistrēta vismaz pusē no sesiju dienām, viņš Parlamentam atmaksā 50 % no 25. pantā noteiktās vispārējo izdevumu piemaksas par attiecīgo gadu.

3.   Visus 2. punktā minētos prombūtnes periodus Parlamenta priekšsēdētājs var attaisnot, ja to cēlonis ir veselības problēmas, smagi ģimenes apstākļi vai Parlamenta komandējums. Apliecinošos dokumentus iesniedz kvestoriem ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem, šo laiku skaitot no prombūtnes pirmās dienas.

4.   Deputāte, kas gaida bērnu, trīs pēdējos mēnešus pirms dzemdībām var nepiedalīties Parlamenta oficiālajās sanāksmēs. Šai deputātei ir jāiesniedz ārsta izziņa, kurā ir norādīta paredzamā dzemdību diena. Pēc dzemdībām deputāte sešus mēnešus var nepiedalīties oficiālajās sanāksmēs. Deputātei ir jāiesniedz bērna dzimšanas apliecības kopija.

32. pants

Finansiālas sankcijas

1.   Deputāts, kuru saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 146. pantu izraida no sēžu zāles, zaudē tiesības saņemt 24. pantā paredzēto dienas naudu uz laiku, kamēr viņam ir aizliegts apmeklēt sēdes.

2.   Deputāts zaudē tiesības uz dienas naudu Parlamenta Reglamenta 147. pantā noteiktajos gadījumos.

5.   NODAĻA

Personīgo līdzstrādnieku palīdzība

33. pants

Parlamentārās palīdzības izdevumu segšana

1.   Deputātiem ir tiesības uz brīvi izvēlētu personīgu palīgu pakalpojumiem. Parlaments sedz faktiskās izmaksas, kas radušās pilnībā un vienīgi pieņemot darbā vienu vai vairākus palīgus vai izmantojot pakalpojumus saskaņā ar šiem īstenošanas noteikumiem un ievērojot Prezidija paredzētos noteikumus.

2.   Sedz tikai tos izdevumus, kas atbilst nepieciešamajai palīdzībai, kura tieši saistīta ar deputāta parlamentāro pilnvaru īstenošanu. Tie nekādā gadījumā nedrīkst ietvert ar deputātu privāto dzīvi saistītus izdevumus.

3.   Izdevumus sedz visā deputāta pilnvaru laikā.

4.   Šo noteikumu 34. pantā minēto līdzstrādnieku pakalpojumu izmantošanas izmaksu atmaksāšanas mēneša maksimālais apmērs ir EUR 17 540.

5.   Ja deputāta pilnvaras nesākas mēneša pirmajā dienā vai nebeidzas mēneša pēdējā dienā, attiecīgajā mēneša parlamentārās palīdzības izmaksu segšanas apmēru aprēķina proporcionāli.

34. pants

Vispārēji principi

1.   Deputāti izmanto:

a)

Parlamenta Reglamenta IX pielikuma 2. pantā minēto reģistrētu palīgu palīdzību ar piesaisti kādai no trijām Parlamenta darba vietām, kuri ir pakļauti īpašajam tiesiskajam regulējumam, kas pieņemts uz Līguma 283. panta pamata, un kuru līgumus slēdz un pārvalda Parlaments tieši; un

b)

fizisku personu palīdzību, kas viņiem palīdz viņu ievēlēšanas dalībvalstī un kas slēdz ar deputātiem darba līgumu vai līgumu par pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot šīs nodaļas noteikumus (turpmāk “vietējie palīgi”).

2.   Vairāki deputāti var veidot grupu, lai pieņemtu darbā vai kopīgi izmantotu viena vai vairāku 1. punktā minēto palīgu pakalpojumus. Šādā gadījumā šie deputāti no sava vidus izvēl vienu vai vairākus deputātus, kuri ir tiesīgi parakstīties šo deputātu vārdā. Paziņojumu par deputātu grupas izveidi pievieno līgumam, kas noslēgts ar attiecīgo palīgu individuāli.

Šajā paziņojumā deputāti precizē sadalījumu atskaitījumiem no 33. panta 4. punktā noteiktās summas.

3.   Šo noteikumu 35. un 42. pantu nepiemēro reģistrētajiem deputātu palīgiem.

4.   Ievērojot Prezidija pieņemtos noteikumus, atmaksu var saņemt arī par izdevumiem, kas radušiem saistībā ar prakses līgumiem.

5.   Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu deputāti var izmantot atsevišķu pakalpojumu sniedzēju palīdzību, kuri veic skaidri aprakstītus pakalpojumus, kas ir saistīti ar viņu parlamentāro pilnvaru īstenošanu, ievērojot šajā nodaļā minētos noteikumus.

6.   Pakalpojumu sniegšana nedrīkst ietvert personāla nodrošināšanu.

35. pants

Pilnvarotais maksātājs

1.   Visi darba vai pakalpojumu sniegšanas līgumi, ko deputāts vai deputātu grupa ir noslēgusi, obligāti jāpārvalda pilnvarotam maksātājam, kas reģistrēts kādā no dalībvalstīm.

2.   Pilnvarotā maksātāja pakalpojumus sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ir pilnvarota kādā no dalībvalstīm veikt profesionālo darbību darba līgumu vai pakalpojumu sniegšanas līgumu (11) izskatīšanā nodokļu un sociālajā jomā, piemērojot valsts tiesības.

3.   Deputāti saistībā ar 1. punktā minētajiem līgumiem var:

a)

slēgt individuālu līgumu ar brīvi izvēlētu pilnvarotu maksātāju, kurš atbild par 36. panta 5. punktā paredzēto pienākumu veikšanu;

b)

izmantot Parlamenta izvēlēto pilnvaroto maksātāju pakalpojumus; šajā saistībā Parlaments sagatavo pilnvaroto maksātāju sarakstu ar vismaz vienu pilnvaroto maksātāju katrā no dalībvalstīm;

c)

izmantot kādas valsts parlamenta, kurš darbojas pilnvarotā maksātāja statusā, pakalpojumus.

Izdevumus, kurus rada pilnvarotā maksātāja pakalpojumi, sedz ar 33. panta 4. punktā paredzēto summu.

4.   Līgumu ar pilnvaroto maksātāju noslēdz deputāti 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajā gadījumā vai Parlaments 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajā gadījumā, pamatojoties uz tipveida līgumu, ko ir apstiprinājis Prezidijs attiecīgi katram no minētajiem gadījumiem.

Tipveida līgumā ir noteikta maksāšanas kārtība atbilstīgi šai nodaļai attiecībā uz līgumiem, kas minēti 1. punktā, kā arī pilnvarotā maksātāja alga un atbildības joma.

5.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā norādītajā gadījumā Parlaments noslēdz administratīvu līgumu ar attiecīgo valsts parlamentu, kurā saskaņā ar šo nodaļu nosaka maksāšanas kārtību attiecībā uz 1. punktā minētajiem līgumiem.

36. pants

Ar līdzstrādniekiem noslēgto līgumu pārvaldības kārtība

1.   Pilnvarotais maksātājs saviem pārraugāmajiem līgumiem nodrošina atbilstīgu valsts un Kopienas tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši sociālajā un nodokļu jomā.

2.   Pilnvarotā maksātāja atlīdzību maksā pēc attiecīgo rēķinu uzrādīšanas.

3.   Deputāti pilnvarotajiem maksātājiem iesniedz visus dokumentus un sniedz informāciju, kas viņiem ir nepieciešama, lai viņiem uzticētie līgumi būtu likumīgi un tiktu atbilstīgi pārraudzīti, bet jo īpaši dokumentus un informāciju, kas norādīta 37. panta 2. punktā, 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 40. pantā, 41. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 42. pantā.

4.   Gadījumos, kuri minēti 35. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā, Parlaments izmaksā pilnvarotajam maksātājam summas, kas viņam pienākas saistībā viņam uzticēto līgumu izpildi pēc apliecinošo dokumentu uzrādīšanas. Parlaments tieši izmaksā neto algu palīgiem, ar kuriem deputāts ir noslēdzis darba līgumu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem to nevar darīt pilnvarotais maksātājs.

5.   Gadījumos, kuri minēti 35. panta 3. punkta a) apakšpunktā Parlaments pēc nepieciešamo apliecinošo dokumentu uzrādīšanas tieši izmaksā neto algu pēc deputāta pieprasījuma, viņa vārdā un viņa uzdevumā palīgiem. Pilnvarotais maksātājs nekavējoties atbildīgajam dienestam sniedz informāciju par sociālo maksājumu un nodokļu atvilkumu apmēru un sagatavo algas lapas.

Ja deputāts pieprasījumu neveic, piemēro 4. punktu.

6.   Atkarībā no apstākļiem Parlaments var, ievērojot darba līgumu, pēc deputāta pieprasījuma izmaksāt avansu par 4. un 5. punktā minētajiem maksājumiem. Par šāda avansa izlīdzināšanu pilnībā atbild pilnvarotais maksātājs, un to veic, ievērojot šos īstenošanas noteikumus un attiecīgos valsts tiesību aktus.

37. pants

Parlamentārās palīdzības izdevumu segšanas pieprasījums

1.   Pilnvarotais maksātājs iesniedz atbildīgajam dienestam visu attiecīgo deputātu parakstītu pieprasījumu, piemērojot 34. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī 2., 4. un 5. punktu, segt parlamentārās palīdzības izdevumus, norādot maksājumu saņēmējus un apmēru. Tam pievieno 38. pantā norādītos apliecinošos dokumentus attiecībā uz darba līgumiem un 41. pantā norādītos dokumentus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līgumiem.

2.   Deputāts nekavējoties brīdina pilnvaroto maksātāju un atbildīgo dienestu par jebkādām izmaiņām līgumattiecībās un maksāšanas norādījumos, viņam nosūtot informāciju par līgumā izdarītajiem grozījumiem.

Pilnvarotais maksātājs nekavējoties šo informāciju un apliecinošos dokumentus nosūta atbildīgajam dienestam.

38. pants

Saistībā ar darba līgumu iesniedzamie dokumenti

1.   Darba līguma gadījumā, iesniedzot izdevumu segšanas pieprasījumu, pilnvarotais maksātājs trīsdesmit dienu laikā pēc līguma stāšanās spēkā iesniedz atbildīgajam dienestam:

a)

tā darba līguma kopiju, ko deputāts ir noslēdzis ar savu vietējo palīgu;

b)

dokumentu, kas apliecina vietējā palīga dalību sociālās drošības sistēmā un kurā deputāts ir minēts kā darba devējs;

c)

apliecinājumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba vietā, ja to pieprasa piemērojamie valsts tiesību akti;

d)

kopiju līgumam, ko deputāts ir noslēdzis ar paša izvēlēto pilnvaroto maksātāju, kas minēts 35. panta 3. punkta a) apakšpunktā, vai kopiju pilnvarojumam, kas sniegts Parlamenta pilnvarotajam maksātājam, kurš minēts 35. panta. 3. punkta b) apakšpunktā;

e)

sarakstu ar detalizētu algu aprēķinu, darba devēja un darbinieka iemaksām, kā arī citiem paredzamajiem gada maksājumiem, tajā ņemot vērā līgumsaistības, tostarp arī attiecībā uz iespējamajām komandējuma izmaksām, un valsts tiesību aktu noteikumus.

2.   Jauna darba līguma gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc līguma darbības sākuma obligāti ir jāiesniedz dokuments, ar kuru apliecina dalību sociālās drošības sistēmā, un apliecinājums par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā. Attiecībā uz līgumiem, kuru termiņš ir īsāks par trīs mēnešiem, šis pienākums ir jāizpilda nekavējoties.

39. pants

Saistības attiecībā uz darba līgumu

1.   Pilnvarotais maksātājs dalībvalsts piemērojamos tiesību aktos noteiktajā periodā un ne mazāk kā vienu gadu pēc deputāta attiecīgā pilnvaru laika beigām veic maksājumu kvīšu uzskaiti, reģistrējot summas, kas pārskaitītas kā atalgojums, kā arī nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas (darbinieka un darba devēja). Ja līgums ar pilnvaroto maksātāju zaudē spēku pirms deputāta pilnvaru termiņa beigām, jaunajam 35. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajam deputāta izvēlētajam vai attiecīgajā gadījumā 35. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajam Parlamenta pilnvarotajam maksātājam nekavējoties nosūta apliecinātu minēto dokumentu kopiju.

2.   Par katru nodarbināto palīgu pilnvarotais maksātājs atbildīgajam dienestam ne vēlāk kā 30. martā pēc atsauces finanšu gada un, beidzoties līgumam, īpaši izmaksātā avansa izlīdzināšanas nolūkā iesniedz pārskatus par algās izmaksātajām summām, nodokļu atskaitījumiem, sociālajām iemaksām un par visiem pārējiem atmaksājamiem izdevumiem. Viņš apliecina, ka ir nokārtotas visas saistības, kas noteiktas piemērojamos valsts tiesību aktos.

Šos pārskatus sagatavo saskaņā ar Parlamenta sniegtajiem norādījumiem.

3.   Pēc pārskatu pārbaudes pilnvarotajam maksātājam ne vēlāk kā 1. jūnijā pēc pārskatu saņemšanas nosūta paziņojumu, tā kopiju adresējot deputātam, un tajā konstatē veikto maksājumu atbilstību vai neatbilstību, kā arī vajadzības gadījumā norāda trūkstošos dokumentus, kuri jāiesniedz. Beidzoties pilnvarotā maksātāja līgumam, paziņojumu nosūta ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskatu saņemšanas.

Ja paziņojumā ir konstatēta maksājumu neatbilstība, to atbilstības nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti ir jāiesniedz atbildīgajam dienestam ne vēlāk kā 30. jūnijā vai – pilnvarotā maksātāja līguma beigšanās gadījumā – mēnesi pēc paziņojuma datuma. Pretējā gadījumā Parlaments piemēro 67. un 68. pantu.

40. pants

Darba līguma izbeigšanas izmaksas

1.   Atkāpjoties no 33. panta 3. punkta noteikumiem, var segt papildu izmaksas, kas, beidzoties pilnvaru termiņam, deputātiem radušās, izbeidzot ar vietējiem palīgiem noslēgtos darba līgumus, ja šīs izmaksas izraisa piemērojamie valsts darba tiesību akti, tostarp darba koplīgumi.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:

a)

deputātu uzreiz ievēlē atkārtoti uz nākamo Parlamenta sasaukumu;

b)

deputāts ir pildījis pilnvaras mazāk nekā sešus mēnešus;

c)

deputāts nav ievērojis ar darba līguma izbeigšanu saistītās tiesiskās prasības, tostarp nav laikus pirms pilnvaru termiņa beigām paziņojis par darba līguma izbeigšanu, izņemot, ja pilnvaru termiņa beigšanos nav bijis iespējams paredzēt iepriekš;

d)

deputāta palīgs saņem atlīdzību no kādas citas Kopienas iestādes vai viņu ir pieņēmis darbā cits deputāts vai deputātu grupa uz šo laikposmu;

e)

ja šīs izmaksas rada īpašs pušu līgums vai lēmums piešķirt prēmiju ārpus tiesiskajām saistībām un līgumsaistībām, izbeidzot darba līgumu.

3.   Pilnvarotais maksātājs triju mēnešu laikā pēc attiecīgā deputāta pilnvaru beigām iesniedz atbildīgajam dienestam pieprasījumu segt 1. punktā minētās izmaksas, kurā norādīts juridiskais pamats un kuru paraksta arī deputāts.

4.   Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts darba tiesību aktiem deputātiem ir tiesiski saistošs pienākums par izdevumiem, uz kuriem attiecas 1. punkta piemērošanas joma, maksāt summu, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz 33. panta 4. punktā minēto summu, šīs izmaksas var izņēmuma kārtā segt pēc atbilstīgi sagatavotu dokumentu uzrādīšanas, kas obligāti jāapliecina atbildīgajām valsts iestādēm. Pieprasījumu segt izmaksas iesniedz, ievērojot 3. punktā paredzēto procedūru.

41. pants

Saistībā ar darba līgumu iesniedzamie dokumenti

1.   Ja ir noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu, kā minēts 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 34. panta 5. punktā, pilnvarotais maksātājs, iesniedzot izdevumu segšanas pieprasījumu, atbildīgajam dienestam iesniedz:

a)

tā pakalpojumu sniegšanas līguma kopiju, kuru deputāts ir noslēdzis ar pakalpojumu sniedzēju un kurā ir skaidri noteikti sniedzamie pakalpojumi;

b)

izziņu ar pakalpojumu sniedzēja PVN maksātāja reģistrācijas numuru vai, ja viņš ir atbrīvots no prasības reģistrēties kā PVN maksātājs, norāda šāda atbrīvojuma iemeslu, kā arī pievieno dokumentu, ar kuru apliecina, ka pakalpojumu sniedzējs ir tiesiski pareizi un atbilstīgi reģistrēts;

c)

kopiju līgumam, ko deputāts ir noslēdzis ar paša izvēlētu pilnvaroto maksātāju, kā minēts 35. panta 3. punkta a) apakšpunktā, vai kopiju pilnvarojumam, kas sniegts Parlamenta pilnvarotajam maksātājam, kā minēts 35. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

2.   Pakalpojumu sniegšanu sedz, ja pilnvarotais maksātājs atbildīgajam dienestam iesniedz detalizētu rēķinu par faktiski sniegtu pakalpojumu.

Pilnvarotais maksātājs apliecina, ka iesniegtie rēķini atbilst piemērojamiem valsts tiesību aktiem, īpaši PVN jomā, attiecībā uz regulāru pakalpojumu sniegšanu. Ja šiem pakalpojumiem nepiemēro PVN, pilnvarotais maksātājs apliecina, ka visas pakalpojumu sniedzēja saistības nodokļu un sociālo iemaksu jomā ir nokārtotas.

Maksimālā summa, kādu sedz par pakalpojumu sniegšanu, nedrīkst pārsniegt 25 % no 33. panta 4. punktā paredzētās summas. Šo summu iespējams izmantot uz kumulatīva vai ikgadēja pamata.

3.   Pilnvarotais maksātājs līdz nākamā finanšu gada 30. martam, kā arī beidzoties līgumam, atbildīgajam dienestam iesniedz apkopojošu un apliecinātu pārskatu par pārskata periodā sniegtajiem pakalpojumiem.

Šajā pārskatā apliecina, ka attiecīgie darījumi ir veikti, ievērojot piemērojamo valsts tiesību aktu noteikumus.

4.   Pēc pārskata pārbaudes, bet ne vēlāk kā 1. jūnijā, pilnvarotajam maksātājam nosūta paziņojumu, tā kopiju adresējot deputātam, un tajā konstatē veikto maksājumu atbilstību vai neatbilstību, kā arī attiecīgā gadījumā norāda trūkstošos dokumentus, kuri jāiesniedz. Ja pilnvarotajam maksātājam beidzas līgums, paziņojumu nosūta ne vēlāk kā divus mēnešus pēc minētā pārskata saņemšanas.

Ja paziņojumā ir konstatēta maksājumu neatbilstība, maksājumu atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz atbildīgajam dienestam ne vēlāk kā 1. jūlijā vai mēnesi pēc paziņojuma datuma, ja pilnvarotajam maksātājam beidzas līgums. Pretējā gadījumā Parlaments piemēro 67. un 68. pantu.

42. pants

Ārkārtas izdevumi

Ja vietējais palīgs, ar kuru ir noslēgts darba līgums, ilgāk nekā trīs mēnešus ir dzemdību atvaļinājumā vai ir smagi slims, sākot no ceturtā prombūtnes mēneša, to daļu no viņa aizstāšanas izmaksām, ko saskaņā ar piemērojamo valsts sociālās drošības sistēmu maksājamie darbinieka pabalsti nesedz, var segt papildus 33. panta 4. punktā minētajai summai. Pilnvarotais maksātājs iesniedz atbildīgajam dienestam pieprasījumu segt minētās izmaksas, un to paraksta arī deputāts.

43. pants

Neatmaksājami izdevumi

Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem izmaksātās summas nevar tieši vai netieši izmantot:

a)

ar Parlamenta politiskajām grupām vai politiskajām partijām noslēgto līgumu finansēšanai;

b)

tādu izdevumu segšanai, par kuriem iespējams saņemt atmaksu saistībā ar citām šajos īstenošanas noteikumos vai citām Parlamenta Reglamentā paredzētām piemaksām;

c)

tādu izdevumu segšanai, kas radušies saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanas līgumu, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, īpaši tajos gadījumos, kad deputāts vai kāda no d) apakšpunktā minētajām personām:

—

ir komerciāla rakstura uzņēmuma vai organizācijas, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, daļas vai veseluma īpašniece,

—

ir komerciāla rakstura uzņēmuma vai organizācijas, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, valdes vai citu struktūrvienību vai izpildorgānu locekle,

—

var piekļūt sava pakalpojumu sniedzēja bankas kontam,

—

ir finansiāli ieinteresēta vai iegūst finansiālas priekšrocības saistībā ar pakalpojumu sniedzēja darbību;

d)

tādu līgumu finansēšanai, kuri ļauj nodarbināt deputātu laulātos vai 58. panta 2. punktā definētos pastāvīgos partnerus, kas nav laulātie, deputātu vecākus, bērnus, brāļus un māsas, vai arī ļauj deputātiem izmantot minēto personu pakalpojumus.

6.   NODAĻA

Materiālo labumu finansēšana

44. pants

Materiālo labumu finansēšana

1.   Prezidijs pieņem noteikumus par deputātu materiālo labumu finansēšanu, bet īpaši par to, kā:

—

deputāti izmanto dienesta automašīnas,

—

deputātu birojus aprīko ar mēbelēm,

—

deputātiem nodrošina informātikas un sakaru iekārtas,

—

deputātiem piegādā biroja preces,

—

deputāti un politiskās grupas izmanto Parlamenta informācijas birojos viņiem paredzētās biroju telpas,

—

rīkojas ar deputātu dokumentiem, kas dāvinājumu vai novēlējumu veidā atstāti kādam institūtam, sabiedriskai organizācijai vai fondam,

—

deputātu, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies sasaukuma laikā, personiskās lietošanas priekšmetus, kas atrodas Briseles vai Strasbūras birojā, pārved uz viņu mītnes valsti,

—

izmanto dienesta velosipēdus,

—

deputātiem nodrošina valodu un informātikas kursus.

2.   Prezidijs var pieņemt arī noteikumus par priekšrocību piešķiršanu bijušajiem Parlamenta priekšsēdētājiem viņu parlamentāro pilnvaru laikā, kā arī par bijušo deputātu piekļuvi Parlamenta infrastruktūrai.

II   SADAĻA

DEPUTĀTU PILNVARU BEIGAS

1.   NODAĻA

Pārejas pabalsts

45. pants

Tiesības uz pārejas pabalstu

Sākot no tā mēneša pirmās dienas, kad beidzas deputātu pilnvaras, bijušiem deputātiem ir tiesības uz Nolikuma 13. pantā paredzēto pārejas pabalstu.

46. pants

Termiņa beigas

1.   Bijušajiem deputātiem nav tiesību saņemt pārejas pabalstu, ja viņi ir ieguvuši pilnvaras kādā citā parlamentā vai ja viņi ieņem kādu valsts amatu.

2.   Tiesības uz pārejas pabalstu beidzas, kad bijušie deputāti sāk pildīt savas pilnvaras kādā citā parlamentā vai kad viņi sāk pildīt kādu valsts amatu. Šajā gadījumā pārejas pabalstu maksā līdz beidzamajai dienai pirms stāšanās amatā.

3.   Šajā pantā “cits parlaments” ir jebkurš 1. un 2. punktā minētais parlaments, kas ir izveidots kādā no dalībvalstīm un kam ir likumdošanas pilnvaras.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētais “valsts amats” ir kāds no šiem amatiem:

a)

algots vēlēts amats, kas saistīts ar valsts varas īstenošanu;

b)

valsts vai reģionālās valdības locekļu amati;

c)

vecākie ierēdņi, kas īsteno valsts varu, kā arī Kopienas iestāžu ierēdņi vai locekļi.

47. pants

Pabalstu pārklāšanās

1.   Ja deputātam vienlaikus ir tiesības uz pārejas pabalstu un vecuma vai invaliditātes pensiju, kuras attiecīgi minētas Nolikuma 14. un 15. pantā, bijušajam deputātam piemēro viņa izvēlēto noteikumu. Viņš par savu lēmumu informē ģenerālsekretāru ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pilnvaru termiņa beigām. Šāds lēmums ir neatsaucams.

2.   Ja bijušais deputāts izvēlas pārejas pabalstu, vecuma vai invaliditātes pensijas pensiju pārejas pabalsta maksāšanas laikā nemaksā.

48. pants

Procedūra

1.   Lai iegūtu pārejas pabalstu, bijušajam deputātam tas ir jāpieprasa ģenerālsekretāram ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pilnvaru termiņa beigām, un pieprasījumam pievieno apliecinājumu, ka viņš neieņem nevienu no 46. pantā minētajiem amatiem.

2.   Ja piemēro 47. panta 1. punktu, šim paziņojumam pievieno tajā minēto lēmumu.

3.   Par jebkādu tādu apstākļu maiņu, kas ir bijuši par pamatu pārejas pabalsta piešķiršanai un kas var radīt izmaiņas šajās tiesībās, nekavējoties paziņo ģenerālsekretāram. Šaubu gadījumā ģenerālsekretārs var lūgt ieinteresēto personu sniegt paskaidrojumu.

4.   Ja uz pārbaudāmu faktu pamata un no publiski pieejamiem avotiem ģenerālsekretārs iegūst informāciju, ka bijušais deputāts pilda kādu no 46. pantā minētajiem amatiem, viņš pārtrauc pārejas pabalsta maksāšanu un deputātu par to informē.

5.   Bijušais deputāts jebkurā brīdī var atteikties no pārejas pabalsta. Savu lēmumu viņš paziņo ģenerālsekretāram.

2.   NODAĻA

Vecuma pensija

49. pants

Tiesības uz vecuma pensiju

1.   Deputātiem, kuri savas pilnvaras ir pildījuši vismaz vienu veselu gadu, pēc pilnvaru beigām ir tiesības uz vecuma pensiju uz mūžu, un to maksā no mēneša pirmās dienas pēc tam, kad deputāts ir sasniedzis 63 gadu vecumu.

2.   Vecuma pensijas izmaksu pārtrauc, ja tās saņēmēju no jauna ievēlē Parlamentā. Gadskārtējās iemaksas, ko viņš uzkrāj nākamo pilnvaru laikā, pieskaita vecuma pensijas kapitālam, kas ir uzkrāts pirms atkārtotās ievēlēšanas. Vecuma pensijas izmaksu atsāk, tiklīdz beidzas deputāta pilnvaras Parlamentā.

3.   Ja deputāts pilnvaras īsteno ar pārtraukumu, aprēķinot vecuma pensiju, visus pilnvaru termiņus saskaita.

50. pants

Pārklāšanās novēršanas noteikumi

1.   Vecuma pensiju, ko deputāts saņem saistībā ar kādā citā parlamentā īstenotajām pilnvarām vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, atskaita no vecuma pensijas.

2.   Šā panta 1. punktā minētais “cits parlaments” ir definēts 2. panta 2. punktā.

3.   Aprēķinus izdara, par pamatu ņemot katras pensijas summu pirms nodokļu atvilkšanas.

4.   Bijušie deputāti, kuri ir īstenojuši pilnvaras kādā citā parlamentā vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, deklarē vecuma pensiju, uz kuru viņiem ir tiesības saistībā ar pilnvarām šajā citā parlamentā.

3.   NODAĻA

Invaliditātes pensija

51. pants

Tiesības uz invaliditātes pensiju

1.   Ja deputātam, ievērojot 55. pantā noteikto kārtību, ir noteikta invaliditāte, kas ir galīga un liedz īstenot pilnvaras un ja viņš šā iemesla dēļ demisionē, viņam ir tiesības uz invaliditātes pensiju no dienas, kad demisija stājas spēkā, ievērojot 3. punktu.

2.   Tiesības uz invaliditātes pensiju zūd, ja deputāts nepaziņo par demisiju triju mēnešu laikā pēc paziņojuma par lēmumu, ar kuru ir piešķirta invaliditāte.

3.   Tiesības uz invaliditātes pensiju rodas, beidzoties sasaukumam, kura laikā invaliditāte ir radusies:

a)

ja deputāts nevar demisionēt invaliditātes dēļ; vai

b)

ja lēmums par invaliditātes piešķiršanu ir pieņemts pēc tā sasaukuma beigām, kura laikā šajā pantā noteiktā procedūra ir uzsākta; vai

c)

ja vēl nav beidzies 2. punktā noteiktais termiņš.

52. pants

Invaliditātes pensijas aprēķināšana

1.   Invaliditātes pensijas apmērs par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu ir 3,5 % no Nolikuma 10. pantā noteiktās algas un viena divpadsmitā daļa no tās par katru turpmāko pilno mēnesi, taču ne mazāk kā 35 % no šīs algas, tomēr pensijas apmērs nevar pārsniegt 70 % no šīs algas.

2.   Noteikumus par vecuma pensijas aprēķināšanu mutatis mutandis piemēro invaliditātes pensijas aprēķināšanai.

53. pants

Pārklāšanās novēršanas noteikumi

1.   Invaliditātes pensiju, ko deputāts saņem atbilstīgi kādā citā parlamentā īstenotajām pilnvarām vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, atskaita no invaliditātes pensijas.

2.   Šā panta 1. punktā minētais “cits parlaments” ir definēts 2. panta 2. punktā.

3.   Bijušie deputāti, kuri ir īstenojuši pilnvaras kādā citā parlamentā vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, deklarē invaliditātes pensiju, uz kuru viņiem ir tiesības saistībā ar pilnvarām šajā citā parlamentā.

54. pants

Maksājumu pārklāšanās

Ja deputātam vienlaikus ir tiesības gan uz invaliditātes pensiju, gan uz vecuma pensiju, viņš saņem vecuma pensiju. Tomēr vecuma pensija nevar būt mazāka par invaliditātes pensiju.

55. pants

Procedūra

1.   Deputāts vai viņa likumīgais pārstāvis iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pieprasījumu piešķirt invaliditāti, tam pievienojot medicīnisku izziņu un norādot tā ārsta uzvārdu, kas viņu pārstāvēs 56. pantā minētajā invaliditātes komisijā.

2.   Triju mēnešu laikā pēc ģenerālsekretāra uzaicinājuma 56. pantā minētā invaliditātes komisija, ievērojot Parlamenta noteiktās pilnvaras, sastāda pamatotu medicīnisku ziņojumu, kurā novērtē atbilstību 51. panta noteikumiem. Ārkārtas gadījumā šo termiņu ģenerālsekretārs var pagarināt.

3.   Pēc invaliditātes komisijas ierosinājuma Parlamenta priekšsēdētājs konstatē invaliditātes piešķiršanu un šo lēmumu paziņo attiecīgajam deputātam, uzaicinot viņu iesniegt demisijas pieteikumu. Negatīva lēmuma gadījumā priekšsēdētājs informē deputātu par apelācijas iespējām.

56. pants

Invaliditātes komiteja

1.   Invaliditātes komisijas sastāvā ir trīs ārsti, kurus apstiprina šādi:

—

pirmo – attiecīgais deputāts,

—

otro – Parlaments,

—

trešo – abi iepriekšminētie, savstarpēji vienojoties.

Ja nav panākta vienošanās par trešā ārsta iecelšanu divu mēnešu laikā pēc otrā ārsta iecelšanas, Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs norīko trešo ārstu pēc Parlamenta ierosinājuma.

2.   Invaliditātes komisijas darbības izdevumus, tostarp ceļa izdevumus, sedz Parlaments.

3.   Deputāts var iesniegt invaliditātes komitejai visus slēdzienus un izziņas, ko ir izsniedzis viņa ārstējošais ārsts vai speciālisti, ar kuriem viņš ir konsultējies.

4.   Invaliditātes komisija strādā aizklāti.

57. pants

Invaliditātes pārskatīšana

1.   Bijušais deputāts, kas vairs neatbilst 51. panta nosacījumiem, zaudē tiesības uz invaliditātes pensiju.

2.   Kamēr bijušais deputāts nav sasniedzis 63 gadu vecumu, Parlaments var ik pēc pieciem gadiem likt izraudzītam ārstam pārskatīt invaliditāti ar mērķi pārbaudīt, vai deputāts joprojām atbilst noteikumiem, uz kuru pamata viņš saņem invaliditātes pensiju.

3.   Šo pārskatīšanu var veikt arī pirms 2. punktā noteiktā termiņa, īpaši gadījumos, kad Parlaments ir ieguvis informāciju, ka bijušais deputāts pilda algotu amatu. Šajā gadījumā stāvokli izvērtē uz pārbaudāmu faktu pamata, kuri gūti no publiski pieejamiem avotiem, atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un pēc vispusīgas izmeklēšanas.

4.   Pēc pārskatīšanu veikušā ārsta ierosinājuma invaliditātes komisija var secināt, ka bijušā deputāta veselība ir uzlabojusies un viņš vairs neatbilst 51. panta noteikumiem.

5.   Lēmumu pārtraukt invaliditātes pensijas izmaksu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs, balstoties uz invaliditātes komisijas secinājumiem. Šo noteikumu 55. un 56. pantu piemēro mutatis mutandis. Ja bijušais deputāts nenorāda ārstu, kas viņu pārstāvēs invaliditātes komisijā, piemēro 56. panta 1. punkta otro daļu.

4.   NODAĻA

Apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensija

58. pants

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensiju

1.   Deputāta vai bijušā deputāta, kuram bija tiesības uz vecuma vai invaliditātes pensiju vai kurš pirms nāves bija uzsācis šo tiesību iegūšanu, pārdzīvojušais laulātais un viņa nāves brīdī apgādībā esošie bērni attiecīgi var saņemt apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensiju.

2.   Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, pastāvīgajiem partneriem, kas nav laulātie, piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātajiem, ja pāris iesniedz oficiālu kādas dalībvalsts vai kādas atbildīgās iestādes atzītu dokumentu, kas apliecina, ka viņi ir pastāvīgi partneri, kas nav laulātie.

3.   Par apgādājamu bērnu uzskata laulībā dzimušu, ārlaulības vai adoptētu deputāta vai viņa laulātā bērnu, ko deputāts vai bijušais deputāts faktiski uztur. Par apgādājamu bērnu uzskata arī gaidāmo bērnu, kā arī bērnu, attiecībā uz kuru deputāts vai bijušais deputāts ir uzsācis adopcijas procedūru un kura adopcija tiks pabeigta pēc viņa nāves.

59. pants

Apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensijas aprēķināšana

1.   Apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensijas maksimālais apmērs nepārsniedz tās vecuma pensijas apmēru, ko deputāts būtu saņēmis, beidzoties sasaukumam, ņemot vērā laiku starp nāves datumu un sasaukuma beigu datumu.

2.   Bijušā deputāta gadījumā apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensijas maksimālais apmērs nav lielāks par tās vecuma pensijas apmēru, ko deputāts saņēma vai uz ko viņam būtu tiesības.

3.   Apgādnieka zaudējuma pensija, ko saņem pārdzīvojušais laulātais ir 60 % no 1. vai 2. punktā noteiktās summas un vismaz 30 % no Nolikuma 10. pantā noteiktās algas, pat ja šī summa pārsniedz 1. un 2. punktā noteiktās summas.

Apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru neietekmē jauna laulība. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pabalstu nepastāv, ja konkrētie apstākļi pilnīgi liecina par to, ka laulība ir noslēgta tikai ar mērķi iegūt pabalstu. Šādā gadījumā šo stāvokli izvērtē uz pārbaudāmu faktu pamata, kuri gūti no publiski pieejamiem avotiem, atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un pēc vispusīgas izmeklēšanas.

4.   Bāreņa pensija, ko saņem apgādībā esošais bērns ir 20 % no 1. vai 2. punktā noteiktās summas.

5.   Ja bērnu ir vairāk nekā divi, maksimālo bāreņa pensiju summu, kuru iespējams piešķirt, sadala vienādās daļās tiesīgajiem bāreņiem.

6.   Šajā gadījumā maksimālo izmaksājamās pensijas apmēru sadala laulātajam un apgādībā esošajiem bērniem saskaņā ar 3., 4. un 5. punktā noteikto procentuālo apjomu.

60. pants

Termiņa beigas

1.   Apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensiju piešķir no nākamā kalendārā mēneša pirmās dienas pēc deputāta nāves.

2.   Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju beidzas tā kalendārā mēneša beigās, kad ir mirusi persona, kam ir tiesības saņemt pensiju.

3.   Tiesības uz bāreņa pensiju zaudē spēku tā mēneša beigās, kad bārenis sasniedz 21 gada vecumu.

Tomēr šo tiesību termiņu pagarina uz laiku, kamēr bārenis iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, taču ne ilgāk kā līdz tā mēneša beigām, kad viņš sasniedz 25 gadu vecumu.

Pensiju saglabā bārenim, kas slimības vai invaliditātes dēļ nespēj sevi apgādāt. Šī slimība vai invaliditāte ir jāatzīst Parlamenta ārstam. Pensijas saņēmējs drīkst apstrīdēt ārsta lēmumu, lūdzot sasaukt tādas komisijas sanāksmi, kuru izveido saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 II pielikuma 3. iedaļā paredzētas invaliditātes komitejas izveides kārtību.

Šīs tiesības zūd, ja bērns atgūst spēju savi apgādāt. Šajā nolūkā Parlaments var likt izraudzītam ārstam viņu pārbaudīt ik pēc pieciem gadiem, lai noskaidrotu, vai viņš joprojām atbilst pabalsta saņemšanas kritērijiem.

III   SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1.   NODAĻA

Maksāšanas kārtība

61. pants

Finanšu regulas ievērošana

1.   Lai īstenotu šos īstenošanas noteikumus, kā arī attiecībā uz visiem maksājumu pieprasījumiem šo īstenošanas noteikumu saistībā ievēro Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) (turpmāk “Finanšu regula”).

2.   Ja šajos īstenošanas noteikumos ir paredzēts slēgt līgumus starp Parlamentu un trešo pusi, atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvarots tos parakstīt.

62. pants

Līdzekļu izmantošanas princips

1.   Līdzekļi, kas izmaksāti saskaņā ar šiem īstenošanas noteikumiem, pamatojoties uz I sadaļas 4., 5. un 6. nodaļas noteikumiem, ir paredzēti vienīgi ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītas darbības finansēšanai, un tos nevar izmantot personisku izdevumu segšanai vai politiska rakstura subsīdiju vai dāvinājumu finansēšanai.

2.   Deputāti atmaksā Parlamentam neizmantotos līdzekļus.

63. pants

Bankas pārskaitījumi, valūtas un konversijas likmes

1.   Maksājumus saistībā ar šiem īstenošanas noteikumiem veic ar bankas pārskaitījumu uz kontu Eiropas Savienībā, neradot izmaksas saņēmējam.

2.   Maksājumus veic euro, izņemot – ja saņēmējs ir ievēlēts vai viņa dzīvesvieta atrodas dalībvalstī, kura nav euro zonā, un viņš lūdz visu maksājumu vai tā daļu veikt citas dalībvalsts valūtā.

3.   Konversiju starp euro un otru valūtu veic, izmantojot euro mēneša norēķinu kursu, ko nosaka saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13).

4.   Attiecībā uz parlamentārās palīdzības izdevumu atmaksu, atkāpjoties no 3. punkta, konversiju starp euro un otru valūtu veic, izmantojot iepriekšējā gada decembra mēneša norēķinu kursu, taču viena sasaukuma laikā deputātam mēnesī pieejamā maksimālā summa izdevumu segšanai, kas izteikta valsts valūtā un pēc gada indeksācijas, kā arī pēc jebkura cita Prezidija nolemta palielinājuma piemērošanas, nevar būt mazāka par iepriekšējam gadam noteikto summu.

64. pants

Bankas konti

1.   Stājoties pie pilnvaru īstenošanas, deputāts paziņo Parlamenta atbildīgajam dienestam viena vai vairāku bankas kontu datus (IBAN numuru, BIC (SWIFT) kodu un bankas adresi), kuri ir uz viņa vārda un kuri ir paredzēti Nolikuma 10. pantā noteiktās algas un citu piemaksu izmaksai, kā arī pārējo izdevumu atmaksai.

Ja deputāts, bijušais deputāts vai viņa tiesību pārņēmēji nesniedz citus norādījumus, kontu, kas atvērts Nolikuma 10. pantā paredzētās algas izmaksai, izmanto arī pārejas pabalsta, pensiju un pabalstu izmaksai.

2.   Lai veiktu maksājumus nevis deputātam, bet citai personai, iepriekš ir jāuzrāda maksājuma saņēmējas bankas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka viņš ir tā konta īpašnieks, uz kuru ir jāveic maksājums, un tajā ir jānorāda konta IBAN numurs, BIC (SWIFT) kods un bankas adrese.

3.   Saistībā ar maksājumiem par parlamentāro palīdzību deputāts paziņo pilnvarotajam maksātājam vai – 36. panta 5. punktā minētajā gadījumā – atbildīgajam dienestam sava līdzstrādnieka bankas konta datus. Līdzstrādnieka bankas konts ir jāatver tajā dalībvalstī, kurā viņš galvenokārt veic savus pienākumus. Maksājumus noformē tajā valūtā, kurā ir noteikta līdzstrādnieka alga vai honorārs.

Pilnvarotais maksātājs sava bankas konta datus paziņo atbildīgajam dienestam.

65. pants

Maksājumu datums

1.   Nolikuma 10. pantā noteikto algu, pārejas pabalstu un pensijas un pabalstus izmaksā kārtējā mēneša 15. datumā. Vispārējo izdevumu piemaksu izmaksā kārtējā mēneša 1. datumā.

2.   Maksājumus saistībā ar parlamentāro palīdzību pārskaita pilnvarotajam maksātājam vai 36. panta 4. un 5. punktā noteiktajā gadījumā vietējam palīgam kārtējā mēneša 15. datumā.

Attiecībā uz šiem maksājumiem ņem vērā deputāta norādījumus, kas nosūtīti līdz iepriekšējā mēneša 25. datumam.

3.   Pārējo izdevumu atmaksu veic pēc šajos īstenošanas noteikumos norādīto dokumentu iesniegšanas.

4.   Šajos īstenošanas noteikumos norādīto dokumentu iesniegšanas termiņš ir šāds:

a)

ceļa un uzturēšanās izdevumiem un piemaksām – ne vēlāk par tā kalendārā gada 31. oktobri pēc tā gada, kura laikā šis brauciens ir sācies;

b)

parlamentārās palīdzības izmaksām un pārējiem izdevumiem – līdz beigu termiņam, kas noteikts piemērojamos noteikumos, un ne vēlāk par tā budžeta gada 7. decembri, attiecībā uz kuru izdevumu atmaksa vai segšana tiek prasīta.

5.   Ģenerālsekretārs var veikt īpašus pasākumus attiecībā uz maksājumiem, ko veic avansā par parastiem ceļa izdevumiem un uzturēšanās izdevumiem.

2.   NODAĻA

Maksājumu izlīdzināšana un līdzekļu atgūšana

66. pants

Apliecinošo dokumentu aizstāšana

Šajos īstenošanas noteikumos noteikto nepieciešamo apliecinošo dokumentu nozaudēšanas gadījumā deputāti iesniedz iesniegumu par nozaudēšanu, kam pievieno aizstājošo dokumentu oriģinālus, kas atbilst šajos īstenošanas noteikumos paredzētajiem noteikumiem.

67. pants

Maksājumu pārtraukšana

Ja deputāts vai pilnvarotais maksātājs neievēro šajos īstenošanas noteikumos vai saskaņā ar 35. pantu noslēgtajā līgumā noteiktās saistības, atbildīgais kredītrīkotājs, pienācīgi ņemot vērā iespējamās trešo personu likumīgās intereses, var likt pārtraukt attiecīgās piemaksas vai tās daļas izmaksu uz laiku, kas nepieciešams, lai ieinteresētā persona nokārtotu saistības vai lai izvērtētu iespēju piemērot 68. pantu.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas deputātu vai pilnvaroto maksātāju rakstveidā informē, un viņa rīcībā ir viens mēnesis, lai nodrošinātu šo īstenošanas noteikumu vai līguma ievērošanu. Vēstules kopiju nosūta kvestoriem un nepieciešamības gadījumā jebkurai ieinteresētai trešajai personai.

68. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

1.   Saistībā ar šiem īstenošanas noteikumiem nepareizi izmaksātos līdzekļus atgūst. Ģenerālsekretārs attiecīgajam deputātam sniedz norādījumus par šo summu atmaksu.

2.   Visus lēmumus saistībā ar atgūšanu pieņem tā, lai tas netraucētu deputāta pilnvaru īstenošanu un Parlamenta darbību, tāpēc attiecīgo deputātu vispirms uzklausa ģenerālsekretārs.

3.   Šo pantu piemēro arī bijušajiem deputātiem un trešajām personām.

3.   NODAĻA

Citi vispārēji finanšu noteikumi

69. pants

Indeksācija

1.   Šo noteikumu 5. panta c) punktā, 20. pantā, 22. panta 1. un 3. punktā, 24. pantā 2. punktā un 26. panta 2. punktā noteiktās summas Prezidijs var indeksēt katru gadu maksimāli tādā apmērā, kas atbilst Eiropas Savienības gada inflācijas līmenim iepriekšējā gada oktobrī, kā to ir publicējis Statistikas birojs.

2.   Šo noteikumu 33. panta 4. punktā minēto summu Prezidijs attiecīgā gadījumā indeksē katru gadu, pamatojoties uz kopīgo indeksu, ko Eurostat ir noteicis, vienojoties ar dalībvalstu statistiskas birojiem un piemērojot Regulas (EKK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 65. pantu. Indeksāciju piemēro ar atpakaļejošu spēku no tā gada jūlija, uz kuru attiecas indekss.

70. pants

Nodokļi

Ievērojot Nolikuma 12. panta noteikumus, deputātiem piemēro Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (14).

71. pants

Aizturēšana

1.   Nolikuma 10. pantā noteikto algu, pārejas pabalstu vai vecuma pensiju, taču ne vairāk kā trešdaļu no tās, var aizturēt pēc tiesas nolēmuma vai pēc atbildīgās administratīvās iestādes lēmuma.

2.   Ģenerālsekretārs sniedz norādījumus par šāda pasākuma īstenošanu tā, lai tas netraucētu deputāta pilnvaru īstenošanu un Parlamenta darbību, tāpēc attiecīgo deputātu iepriekš uzklausa.

4.   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

72. pants

Apelācija

Deputāts, kurš uzskata, ka šie īstenošanas noteikumi nav viņam pienācīgi piemēroti, var rakstveidā vērsties pie ģenerālsekretāra. Ja deputāts un ģenerālsekretārs nevar panākt vienošanos, jautājumu nodod kvestoriem, kas pēc ģenerālsekretāra atzinuma pieņem lēmumu. Kvestori apspriežas ar Prezidiju pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas ir pretējs ģenerālsekretāra atzinumam.

Šo pantu piemēro arī tām personām, kas izmanto kādas tiesības, kuras noteiktas šajos īstenošanas noteikumos.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šie īstenošanas noteikumi stājas spēkā reizē ar Nolikumu.

74. pants

Atcelšana

Atbilstoši IV sadaļā paredzētajiem pārejas noteikumiem DIP noteikumi zaudē spēku dienā, kad stājas spēkā Nolikums.

IV   SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

75. pants

Apgādnieka zaudējuma pabalsts, invaliditātes pensija un vecuma pensija

1.   Atbilstīgi DIP noteikumu I, II un III pielikumam piešķirto apgādnieka zaudējuma pabalstu, invaliditātes pensiju, papildu invaliditātes pensiju, ko piešķir apgādībā esošajiem bērniem, un vecuma pensiju turpina izmaksāt saskaņā ar šiem pielikumiem tām personām, kas šos maksājumus saņēma pirms Nolikuma stāšanās spēkā.

2.   Līdz Nolikuma spēkā stāšanās brīdim saskaņā ar minēto III pielikumu iegūtās vecuma pensijas tiesības paliek spēkā. Personas, kas pensijas tiesības ir ieguvušas saskaņā ar šo pensiju sistēmu, saņem pensiju, ko aprēķina, pamatojoties uz tiesībām, kas iegūtas, piemērojot minēto III pielikumu, ja tās atbilst attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos tam paredzētajiem noteikumiem un ja tās ir iesniegušas minētā III pielikuma 3. panta 2. punktā norādīto pieprasījumu.

76. pants

Papildu pensija

1.   Saskaņā ar DIP noteikumu VII pielikumu piešķirto papildu (brīvprātīgo) pensiju turpina izmaksāt, piemērojot minētā pielikuma noteikumus personām, kuras šo pensiju ir saņēmušas pirms Nolikuma stāšanās spēkā.

2.   Līdz Nolikuma spēkā stāšanās brīdim saskaņā ar minēto VII pielikumu iegūtās pensijas tiesības paliek spēkā. Tās izmaksā saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3.   Jaunas pensijas tiesības saskaņā ar minētā VII pielikuma noteikumiem pēc Nolikuma stāšanās spēkā var turpināt iegūt tie 2009. gadā ievēlētie deputāti:

a)

kuri bija deputāti iepriekšējā sasaukumā, un

b)

kuri jau ir ieguvuši vai iegūst tiesības saskaņā ar papildu pensiju shēmu, un

c)

attiecībā uz kuriem ievēlēšanas dalībvalsts ir pieņēmusi īpašus tiesību aktus saskaņā ar Nolikuma 29. pantu vai kuri saskaņā ar Nolikuma 25. pantu ir paši izvēlējušies valsts pensiju shēmu,

d)

kuriem nav tiesību uz valsts vai Eiropas pensiju saistībā ar Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru īstenošanu.

4.   Iemaksas papildu pensijas fondā deputāti veic no saviem ienākumiem.

77. pants

Pagaidu piemaksas

1.   Saskaņā ar DIP noteikumu V pielikumu piešķirto pārejas pabalstu turpina izmaksāt, piemērojot minētā pielikuma noteikumus personām, kuras šo piemaksu ir saņēmušas pirms Nolikuma stāšanās spēkā.

2.   Deputātiem, kuri pilnīgi pārtrauc pildīt deputāta pilnvaras sestā sasaukuma beigās, izmaksā V pielikumā paredzēto pārejas pabalstu.

3.   Attiecībā uz deputātiem, kuri saņem Nolikuma 10. pantā paredzēto algu un kuru pilnvaras beidzas pēc Nolikuma stāšanās spēkā, pilnvaru termiņu pirms attiecīgā datuma ņem vērā, aprēķinot pārejas pabalstu saskaņā ar Nolikuma 13. pantu.

4.   Tomēr 3. punktā minētie deputāti var lūgt, lai pārejas pabalsta daļu attiecībā uz viņu pilnvaru posmu pirms Nolikuma spēkā stāšanās dienas aprēķina, ievērojot DIP noteikumu V pielikuma noteikumus. To pilnvaru termiņa laiku, ko ņem vērā šīs daļas aprēķināšanai, atņem no Nolikuma 13. panta 2. punktā noteiktā maksimālā laika.

78. pants

Palīgu nodarbināšanas kārtība

1.   Ja īpašais tiesiskais regulējums, kas minēts 34. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vēl nav spēkā, stājoties spēkā šiem īstenošanas noteikumiem:

a)

reģistrētajiem deputātu palīgiem arī piemēro vietējiem palīgiem piemērojamos noteikumus;

b)

69. panta 2. punktu nepiemēro;

c)

33. panta 4. punktā minēto summu indeksē saskaņā ar 69. panta 1. punkta noteikumiem.

2.   Deputātu palīgiem, kuri ir reģistrēti trijās Parlamenta darba vietās pirms šo īstenošanas noteikumu spēkā stāšanās dienas un kuriem ir darba līgums, ko kompetentais dienests ir reģistrējis 2008. gada 1. jūlijā un kas ir noslēgts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, garantējot viņiem iegūtās sociālās tiesības, var pēc viņu pieprasījuma attiecīgo līgumu atjaunot vai pagarināt uz pārejas posmu, kas atbilst vienam sasaukumam.

3.   Atkāpjoties no 43. panta d) punkta, līgumus, kas noslēgti ar deputātu ģimenes locekļiem un ko kompetentais dienests ir reģistrējis 2008. gada 1. jūlijā, var paturēt spēkā uz pārejas posmu, kas atbilst vienam sasaukumam.

Deputātiem finansiālo interešu deklarācijā ir jānorāda šādi līgumi.

79. pants

Dzīvības apdrošināšana

DIP noteikumu 19. panta 2. punktu par dzīvības apdrošināšanas līguma turpināšanu, mainīšanu vai laušanas gadījumā izmaksājamo summu, beidzoties pilnvaru laikam, piemēro visiem pilnvaras īstenojošiem deputātiem līdz sestā sasaukuma beigām ar nosacījumu, ka iemaksas ir veiktas vismaz divus gadus, un ņemot vērā apdrošināšanas polises noteikumus.

80. pants

Palīdzība bērniem ar smagu invaliditāti

Maksājumus, kas piešķirti saskaņā ar DIP noteikumu 21.b pantu, izmaksā arī turpmāk, ievērojot šo pantu, deputātiem, kam tie ir piešķirti un kas tiek atkārtoti ievēlēti 2009. gadā.

81. pants

Deputāti, uz kuriem attiecas Nolikuma 25. pants vai 29. pants

1.   2009. gadā atkārtoti ievēlētie deputāti, kas ir izmantojuši Nolikuma 25. pantā piedāvātās izvēles tiesības, algu, pārejas pabalstu, vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju laikposmā pēc Nolikuma stāšanās spēkā saņem tikai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tās sedz tikai no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

Turklāt šā punkta pirmajā daļā minētie deputāti var lūgt Parlamentu izmaksāt pārejas pabalstu attiecībā uz pilnvaru termiņu pirms Nolikuma stāšanās spēkā, ievērojot DIP noteikumu V pielikuma noteikumus.

2.   Šo kārtību piemēro arī deputātiem, attiecībā uz kuriem ievēlēšanas dalībvalsts ir pieņēmusi īpašu tiesisko regulējumu saskaņā ar Nolikuma 29. pantu.

3.   Atkāpjoties no 7. panta 2. punkta, attiecībā uz deputātiem, kuru ievēlēšanas dalībvalsts ir pieņēmusi īpašu tiesisko regulējumu saskaņā ar Nolikuma 29. pantu, vai attiecībā uz deputātiem, kuri saskaņā ar Nolikuma 25. pantu paši ir nolēmuši pievienoties valsts shēmai, apdrošināšanas prēmijas trešo daļu, kas jāsedz pašiem deputātiem, pārskaita tieši un individuāli no personīgā konta.

4.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, bijušie deputāti, kuri saņem pensiju atbilstīgi valsts shēmai, piemērojot Nolikuma 25. vai 29. pantu, ir tiesīgi uz divām trešdaļām medicīnas izdevumu, ar grūtniecību vai bērna piedzimšanu saistītu izdevumu atmaksu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti šajos īstenošanas noteikumos, ja viņiem nav veselības apdrošināšanas pamatseguma.

(1)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmums 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp).

(2)  Dok. PE 113.116/BUR/rev. XXV/01-2009.

(3)  Kopīgie noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem, ko pieņēmušas visas iestādes, kuru savstarpējo vienošanos ir konstatējis Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs 2005. gada 24. novembrī.

(4)  Tiesas 1981. gada 15. septembra spriedums lietā 208/80 Bruce of Donington/Eric Gordon Aspden, Receuil [1981], ECR 2205. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa Rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments (OV L 88, 31.3.2009., 3. lpp.).

(6)  OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.

(7)  Kopīgie noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem, ko pieņēmušas visas iestādes (savstarpējo vienošanos ir konstatējis Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs 2005. gada 24. novembrī), kuri ir paredzēti 72. pantā Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus pagaidu noteikumus Komisijas ierēdņiem (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp).

(8)  Komisijas 2007. gada 2. jūlija Lēmums, ar kuru paredz vispārējus izpildes noteikumus medicīnas izdevumu atmaksai.

(9)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(10)  Kopīgie noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku, ko pieņēmušas visas iestādes, kuru savstarpējo vienošanos ir konstatējis Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs 2005. gada 13. decembrī.

(11)  Ja deputāta pilnvarotais maksātājs, ko viņš izvēlējies saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu vai 3. punkta c) apakšpunktu, var pārraudzīt tikai darba līgumus, deputāts vajadzības gadījumā var lūgt atļauju izmantot 3. punkta b) apakšpunktā minētā pilnvarotā maksātāja pakalpojumus saviem pakalpojumu sniegšanas līgumiem.

(12)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(13)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(14)  OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.