|
15.7.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 182/33 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 30. jūnijs),
ar ko izveido paraugu valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/28/EK
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5174)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/548/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 2009/28/EK paredzēts, ka katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Šajos plānos izklāsta dalībvalstu mērķus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram, ko patērē transporta, elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas jomā 2020. gadā, ņemot vērā citu ar energoefektivitāti saistīto politikas pasākumu ietekmi uz galīgo enerģijas patēriņu, kā arī atbilstīgus pasākumus, kuri jāveic, lai sasniegtu minētos vispārējos valsts mērķus, tostarp vietējo, reģionālo un valsts iestāžu sadarbību, paredzēto statistikas datu pārdali vai kopīgos projektus, valstu politikas nostādnes, kurās jāparedz attīstīt pieejamos biomasas resursus un mobilizēt jaunus biomasas resursus dažādai lietošanai, kā arī pasākumus, kuri jāveic, lai izpildītu Direktīvas 2009/28/EK 13. līdz 19. pantā noteiktās prasības. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK Komisijai līdz 2009. gada 30. jūnijam jāpieņem paraugs valsts rīcības plānam atjaunojamo energoresursu jomā, tajā iekļaujot VI pielikumā izklāstīto prasību minimumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktā paredzētais paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā ir noteikts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 30. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Andris PIEBALGS
(1) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
PIELIKUMS
SATURS
|
1. |
Kopsavilkums par valsts politiku atjaunojamo energoresursu jomā |
|
2. |
Prognozētais enerģijas galapatēriņš 2010.–2020. gadā |
|
3. |
Atjaunojamās enerģijas mērķi un datu līknes |
|
3.1. |
Valsts vispārējais mērķis |
|
3.2. |
Nozaru mērķi un datu līknes |
|
4. |
Pasākumi mērķu sasniegšanai |
|
4.1. |
Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu |
|
4.2. |
Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei |
|
4.2.1. |
Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts) |
|
4.2.2. |
Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts) |
|
4.2.3. |
Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts) |
|
4.2.4. |
Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts) |
|
4.2.5. |
Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts) |
|
4.2.6. |
Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts) |
|
4.2.7. |
Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts) |
|
4.2.8. |
Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts) |
|
4.2.9. |
Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts) |
|
4.2.10. |
Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants) |
|
4.3. |
Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem |
|
4.4. |
Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā |
|
4.5. |
Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē |
|
4.6. |
Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai |
|
4.6.1. |
Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība |
|
4.6.2. |
Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares) |
|
4.7. |
Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm |
|
4.7.1. |
Procedūras jautājumi |
|
4.7.2. |
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni |
|
4.7.3. |
Paredzamais kopīgu projektu potenciāls |
|
4.7.4. |
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju |
|
5. |
Vērtējumi |
|
5.1. |
Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā |
|
5.2. |
Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā |
|
5.3. |
Ietekmes novērtējums (nav obligāts) |
|
5.4. |
Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana |
Paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ)
Direktīva 2009/28/EK paredz, ka dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam Eiropas Komisijai iesniedz valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ). Šis dokuments ir rīcības plānu paraugs. Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu parauga izmantošana ir obligāta.
Paraugs vajadzīgs tādēļ, lai VRPAEJ būtu pilnīgi, ietvertu visas direktīvā noteiktās prasības un lai tos varētu salīdzināt savstarpēji un ar turpmāk paredzētajiem dalībvalstu ik divus gadus iesniedzamajiem ziņojumiem par direktīvas īstenošanu.
Aizpildot paraugu, dalībvalstīm jāievēro Direktīvā 2009/28/EK noteiktās definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģija. Aicinām dalībvalstis izmantot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (1) definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģiju.
Papildu informāciju var sniegt attiecīgajā rīcības plāna sadaļā vai arī pievienot to pielikuma formā.
Teksts kursīvā ir norādījumi, kas dalībvalstīm jāievēro, gatavojot VRPAEJ. VRPAEJ galīgajā redakcijā, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, kursivēto tekstu var dzēst.
Komisija atgādina dalībvalstīm, ka attiecībā uz visām valsts atbalsta shēmām jāievēro EK līguma 87. un 88. pantā paredzētie valsts atbalsta noteikumi. Iesniegtie VRPAEJ neaizstāj paziņojumu par valsts atbalstu atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam.
1. KOPSAVILKUMS PAR VALSTS POLITIKU ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU JOMĀ
Īsumā aprakstīt valsts atjaunojamo energoresursu politiku, norādot politikas mērķus (piemēram, apgādes drošība, ieguvumi vides, ekonomikas un sociālajā jomā) un galvenos stratēģiskos virzienus.
2. PROGNOZĒTAIS ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ 2010.–2020. GADĀ
Šajā sadaļā dalībvalstīm jāprognozē enerģijas bruto galapatēriņš attiecībā uz visiem enerģijas veidiem (gan no atjaunojamajiem, gan tradicionālajiem energoresursiem) gan kopumā, gan katrā nozarē laikposmā līdz 2020. gadam.
Prognozēs jāņem vērā paredzamais ieguvums no energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumiem, ko plānots veikt attiecīgajā laikposmā. Sadaļā “atsauces scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā tikai līdz 2009. gadam pieņemtie energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi. Sadaļā “papildu energoefektivitātes scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi, ko pieņems pēc 2009. gada. Pārējo VRPAEJ sadaļu sagatavošanai izmanto papildu energoefektivitātes scenāriju.
Termins “siltumapgādes un dzesēšanas patēriņš” nozīmē saražoto siltumenerģiju (pārdoto siltumenerģiju), kam pieskaita visu pārējo enerģijas veidu galapatēriņu, izņemot elektroenerģiju tādās galapatēriņa nozarēs kā rūpniecība, mājsaimniecības, pakalpojumu nozare, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Tādējādi siltumenerģijas un dzesēšanas jēdziens attiecas arī uz enerģijas galapatēriņu pārveidošanai. Arī elektroenerģiju var izmantot siltumapgādes un dzesēšanas galapatēriņā, bet uz šādu elektroenerģiju attiecas elektroenerģijas mērķis, tāpēc tā nav ietverta šajā definīcijā.
Atbilstoši Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 6. punktam, lai noteiktu atbilstību 2020. gada mērķim un tā starpposma izpildes indikatīvajai līknei, pieņem, ka aviācijā patērētās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 6,18 % no attiecīgās enerģijas bruto galapatēriņa (Kiprai un Maltai – 4,12 %). Ja veiktas attiecīgas korekcijas, tās var norādīt tabulā. Ierāmējumā sniegts aprēķinu paraugs.
Ierāmējums. — Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētā aviācijas ierobežojuma mehānisma aprēķins
Pieņēmums – A valsts bruto kopējā enerģijas galapatēriņā (BKEG) aviācijas energopatēriņa (AE) daļa ir X:
X = AE/BKEG
Pieņemam, ka X > 6,18 %
Šādā gadījumā atbilstības novērtējumā izmanto maksimālo ierobežojumu:
BKEGkoriģēts = BKEG – AE + AEkoriģēts,
kur AEkoriģēts = 0,0618 * BKEG
jeb
BKEGkoriģēts = BKEG – AE + 0,0618 * BKEG =
= BKEG – X * BKEG + 0,0618 * BKEG =
= BKEG * (1,0618 – X)
Tādējādi reālā BKEG korekcija procentuālā izteiksmē un kā X funkcija ir
Korekcija = (BKEG – BKEGkoriģēts)/BKEG =
= X – 0,0618
NB! Attiecībā uz Kipru un Maltu skaitļus 6,18 % un 0,0618 attiecīgi aizstāj ar 4,12 % un 0,0412.
1. tabula
[Dalībvalsts] prognozētais bruto enerģijas patēriņš laikposmā līdz 2020. gadam siltumapgādei un dzesēšanai, elektroenerģijai un transportam, ņemot vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu (2) ietekmi, 2010–2020 (tūkst. tonnu)
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
|||||||
|
bāzes gads |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
|||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā): |
|||||||||||||
|
Galapatēriņš aviācijā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||||||||
|
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
atsauces scenārijs |
papildu energoefektivitāte |
|||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā): |
||||||||||||||
|
Galapatēriņš aviācijā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
3. ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS MĒRĶI UN DATU LĪKNES
3.1. Valsts vispārējais mērķis
2. tabula
Valsts vispārējais mērķis no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas galapatēriņā 2005. un 2020. gadam (skaitliskās vērtības noteiktas Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma A daļā)
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
Dalībvalstis var izmantot Direktīvas 2009/28/EK 6., 7., 8. un 11. pantā paredzētos elastības pasākumus, tādējādi daļu sava atjaunojamās enerģijas patēriņa ieskaitot citas dalībvalsts mērķu izpildē vai citas valsts atjaunojamo energoresursu patēriņu ieskaitot savu mērķu izpildē. Vēl var izmantot no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas fizisku importu no trešām valstīm atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 9. un 10. pantam.
Aplēses par atjaunojamās enerģijas potenciālu valstī var pievienot pielikumā.
Pielikumā var pievienot arī valsts enerģijas mērķa izpildei paredzētos atjaunojamās enerģijas mērķus reģionālā līmenī, lielākajās pilsētās vai nozīmīgās energointensīvās nozarēs.
3.2. Nozaru mērķi un datu līknes
Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktu dalībvalstīm jānosaka mērķi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram 2020. gadā šādās nozarēs:
|
— |
apsilde un dzesēšana, |
|
— |
elektroenerģija, |
|
— |
transports. |
Visu trīs nozaru mērķu kopsummai, ko izsaka kā prognozēto daudzumu tūkstošos tonnu, ieskaitot plānoto elastības pasākumu ietekmi, jābūt vismaz vienādai ar paredzamo enerģijas daudzumu, kas saražots no atjaunojamajiem energoresursiem un atbilst dalībvalsts 2020. gada mērķim (kā ierakstīts 2. tabulas pēdējā ailē).
Norādot transporta nozares mērķi, jāņem vērā Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta prasība par 10 % īpatsvaru atjaunojamās enerģijas izmantojumam transportā. Jāievēro, ka atbilstības aprēķins 3. panta 4. punkta mērķim atšķiras no aprēķina, ko izmanto, lai noteiktu transporta nozares ieguldījumu dalībvalsts vispārējā valsts mērķa izpildē.
Attiecībā uz transporta mērķi (nevis vispārējo mērķi):
|
— |
no naftas produktiem saucējā ierēķina tikai benzīnu un dīzeļdegvielu. Tas nozīmē, ka petroleja/reaktīvo dzinēju degviela, ko izmanto aviācijā, un mazuts, ko izmanto kuģniecībā, netiek ieskaitīts (taču aprēķinos ņem vērā dīzeļdegvielu, ko izmanto dažu veidu vilcienos un dažos iekšzemes ūdeņu transportlīdzekļos), |
|
— |
biodegvielu no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla skaitītājā rēķina divkāršā apjomā, |
|
— |
autotransportlīdzekļu izmantotajai elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, gan skaitītājā, gan saucējā piemēro koeficientu 2,5. |
Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunts paredz – lai aprēķinātu elektroenerģijas daļu, kas saražota no atjaunojajiem energoresursiem un patērēta elektriskajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var izmantot Kopienas no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu vai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu konkrētā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Lai noteiktu, kāds no atjaunojamajiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai ir vidējais īpatsvars Kopienā, dalībvalstis var izmantot Eiropas Komisijas sagatavotos turpmākās attīstības scenārijus (8).
Dalībvalstīm ne vien jānosaka 2020. gada mērķi katrā nozarē, bet arī jāraksturo prognozētā līkne, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugumu katrā nozarē no 2010. līdz 2020. gadam. Nozaru atjaunojamās enerģijas mērķus elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai, kā arī nozaru attīstības līknes norāda kā aptuvenas aplēses.
Dalībvalstis sniedz minēto informāciju 3. tabulā.
Aizpildot tabulu, aicinām dalībvalstis ņemt vērā prognozētā atjaunojamās enerģijas izmantojuma detalizētāku sadalījumu, kā redzams 9. tabulā. Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu.
Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstis sagatavo prognozes par elastības pasākumu izmantojumu un paziņo tās Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim. Aizpildot attiecīgās 4.a tabulas ailes, aicinām dalībvalstis izmantot minētās prognozes. Taču dalībvalstīm rīcības plānā nav jānorāda precīzi tie paši skaitļi, kas ierakstīti prognozēs. Korekcija var, piemēram, atspoguļot no citu dalībvalstu prognozēm iegūto informāciju.
3. tabula
Valsts 2020. gada mērķis un paredzamās attīstības līkne attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā
(Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu)
|
(%) |
||||||||||||
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
AE-apsilde un dzesēšana (9) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AE-elektroenerģija (10) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AE-transports (11) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējais AE īpatsvars (12) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp no sadarbības mehānisma (13) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārpalikums sadarbības mehānismam (13) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atbilstoši direktīvas I pielikuma B daļai |
|
|
2011-2012 |
2013-2014 |
2015-2016 |
2017-2018 |
|
2020 |
|
|
|
S2005 + 20 % (S2020-S2005) |
S2005 + 30 % (S2020-S2005) |
S2005 + 45 % (S2020-S2005) |
S2005 + 65 % (S2020-S2005) |
|
S2020 |
|
|
AE minimālā līkne (14) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AE minimālā līkne (tūkst. tonnu) |
|
|
|
|
|
|
|
|
4.a tabula
Aprēķinu tabula par katras nozares atjaunojamās enerģijas ieguldījumu enerģijas galapatēriņā
|
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||||
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
4.b tabula
Aprēķinu tabula atjaunojamās enerģijas īpatsvaram transportā
|
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||||
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
4. PASĀKUMI MĒRĶU SASNIEGŠANAI
4.1. Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu
5. tabula
Visu rīcībpolitiku un pasākumu pārskats
|
Pasākuma nosaukums un atsauce |
Pasākuma veids (18) |
Gaidāmie rezultāti (19) |
Mērķa grupa un/vai darbības joma (20) |
Esošs vai plānots |
Pasākuma sākuma un beigu datums |
|
1. |
|
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.2. Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei
4.2.1. Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts)
Atbildot uz jautājumiem, dalībvalstīm jāraksturo pašreizējie valsts, reģionālie un vietējie (pašvaldību) noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantojamās enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru. Ja procedūru samērīguma un vajadzīguma nodrošināšanai nepieciešami turpmāki pasākumi, dalībvalstīm jāizklāsta arī plānotā noteikumu pārskatīšana, sagaidāmie rezultāti un iestāde, kas atbild par pārskatīšanu. Ja informācija attiecas uz konkrētu tehnoloģiju, norādiet to. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.
|
a) |
Uzskaitīt pašreizējos valsts un attiecīgā gadījumā reģionālos tiesību aktus, kas attiecas uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām un apkārtnes plānošanu un ko piemēro ražotnēm un saistītai pārvades un sadales tīkla infrastruktūrai: |
|
b) |
Attiecīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es) un tās(-o) uzdevumi/pilnvaras: |
|
c) |
Noteikumus paredzēts pārskatīt, ieviešot Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punktā minētos piemērotos pasākumus, līdz [datums] |
|
d) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums: |
|
e) |
Vai ir konstatēti nevajadzīgi šķēršļi vai nesamērīgas prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru? Ja ir, tad kādi? |
|
f) |
Kurš pārvaldes līmenis (vietējais, reģionālais vai valsts) atbild par atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanu, sertificēšanu un licencēšanu un par apkārtnes (teritorijas) plānošanu? (Ja tas ir atkarīgs no iekārtas veida, raksturot sīkāk.) Ja ir iesaistīts vairāk nekā viens līmenis, kā notiek dažādu līmeņu darba koordinēšana? Kā turpmāk paredzēts pilnveidot dažādu atbildīgo iestāžu darba koordinēšanu? |
|
g) |
Kā tiek panākts, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejama plaša informācija par atļauju izsniegšanas, sertifikācijas un licencēšanas pieteikumu apstrādi un par piedāvāto palīdzību? Kādu informāciju un palīdzību pieteikšanās procesā var saņemt potenciālie jaunu atjaunojamās enerģijas iekārtu pieteikumu iesniedzēji? |
|
h) |
Kā tiek veicināta horizontāla koordinācija starp dažādām administratīvām iestādēm, kas atbild par atsevišķām daļām atļaujas izdošanas procesā? Cik procedūras posmi vajadzīgi, lai saņemtu galīgo atļauju vai licenci? Vai visus posmus koordinē “vienas pieturas aģentūra”? Vai ir iepriekš zināmi pieteikumu apstrādes termiņi? Kāds ir vidējais laikposms, kurā tiek pieņemts lēmums par pieteikumu? |
|
i) |
Vai atļauju izsniegšanas procesā tiek ņemtas vērā dažādu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju īpatnības? Ja tiek ņemtas vērā, raksturot sīkāk, kā tas notiek. Ja ne – vai ir plānots tās turpmāk ņemt vērā? |
|
j) |
Vai pastāv īpašas procedūras, piemēram, vienkārša paziņošana, attiecībā uz mazām decentralizētām iekārtām (piemēram, saules baterijas uz ēkām vai biomasas katli ēkās)? Ja tādas ir, raksturojiet procedūras posmus. Vai noteikumi ir plaši pieejami iedzīvotājiem? Kur tos publicē? Vai turmāk ir plānots ieviest vienkāršas paziņošanas procedūras? Ja ir plānots, tad uz kādām iekārtām/sistēmām tās attieksies? (Vai ir iespējama neto uzskaite?) |
|
k) |
Kur ir publicēti maksājumi, kas jāveic, iesniedzot pieteikumus jaunu iekārtu atļauju izsniegšanai/licencēšanai? Vai šie maksājumi ir saistīti ar atļauju izsniegšanas administratīvajām izmaksām? Vai tiek plānots grozīt šos maksājumus? |
|
l) |
Vai vietējām un reģionālajām administratīvajām iestādēm ir pieejamas oficiālas norādes par rūpniecības un dzīvojamo rajonu plānošanu, projektēšanu, būvniecību un atjaunošanu, lai uzstādītu ierīces un sistēmas, kas elektroenerģijai, siltumapgādei un dzesēšanai, tostarp centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai, izmanto atjaunojamos energoresursus? Ja šādu oficiālu norāžu nav vai tās nav pietiekamas, kā un kad šis jautājums tiks atrisināts? |
|
m) |
Vai notiek speciālas mācības darbiniekiem, kas apstrādā atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas pieteikumus? |
4.2.2. Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts)
|
a) |
Vai atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, lai tās kvalificētos atbalsta shēmām? Ja tā ir, uz kurām iekārtām un kādiem kvalitātes standartiem šīs prasības attiecas? Vai pastāv valsts vai reģionālie standarti, kas pārsniedz Eiropas standartu prasības? |
4.2.3. Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts)
Aprakstot atjaunojamo energoresursu izmantojuma pieaugumu ēkās, neierēķina atjaunojamās elektroenerģijas piegādi no valsts tīkla. Šī sadaļa attiecas uz atsevišķu ēku vietējās siltumapgādes vai elektroapgādes palielinājumu. Var ņemt vērā tiešo siltuma piegādi ēkās, izmantojot centralizēto siltumapgādi vai dzesēšanu.
|
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts un reģionāliem tiesību aktiem (ja tādi ir) un vietējo tiesību aktu kopsavilkums attiecībā uz atjaunojamo avotu enerģijas īpatsvara pieaugumu ēku sektorā: |
|
b) |
Atbildīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es): |
|
c) |
Noteikumi tiks pārskatīti (ja paredzēts) līdz [datums] |
|
d) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu kopsavilkums: |
|
e) |
Vai būvniecības noteikumos un kodeksos ir noteikts minimālais līmenis atjaunojamās enerģijas izmantojumam? Kādas ir šīs prasības, un uz kādu ģeogrāfisko teritoriju tās attiecas? (Kopsavilkums.) Kādi šajos kodeksos ietverti pasākumi nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantojuma īpatsvara pieaugumu ēku sektorā? Kas turpmāk tiek plānots saistībā ar šīm prasībām/pasākumiem? |
|
f) |
Kāds atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugums tiek plānots līdz 2020. gadam? (Ja iespējams, izdalīt dzīvojamo sektoru (vienģimenes un daudzdzīvokļu), komercsektoru, sabiedriskās ēkas un rūpniecību.) (Atbildot uz šo jautājumu, var izmantot 6. tabulu. Datus var sniegt par katru gadu vai par noteiktiem gadiem. Jāietver gan no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas, gan elektroenerģijas patēriņš.) 6. tabula Paredzamais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēku sektorā
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
g) |
Vai valsts politika paredz minimālās atjaunojamās enerģijas izmantojuma prasības jaunām un atjaunojamām ēkām? Ja paredz, kādas ir šīs prasības? Ja ne – kā šāda iespēja tiks izskatīta līdz 2015. gadam? |
|
h) |
Kā tiek plānots panākt, lai sabiedriskās ēkas valsts, reģionālā un vietējā līmenī rādītu priekšzīmi atjaunojamās enerģijas iekārtu izmantojumam vai kļūtu par “nulles enerģijas” ēkām no 2012. gada? (Ņemot vērā Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības.) |
|
i) |
Kā tiek veicināts energoefektīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantojums ēkās? (Šādi pasākumi var attiekties uz biomasas katliem, siltumsūkņiem un saules siltumenerģijas iekārtām, kas atbilst ekomarķējuma prasībām vai citiem valsts vai Kopienas mēroga standartiem (sal. ar 13. panta 6. punkta tekstu).) |
4.2.4. Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts)
Raksturot pašreizējās un plānotās informācijas kampaņas un programmas, plānoto pārskatīšanu un gaidāmos rezultātus. Dalībvalstīm arī jānorāda, kura iestāde atbild par programmu uzraudzību un rezultātu novērtēšanu. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.
|
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. pantā minētajām informācijas prasībām: |
|
b) |
Iestāde(-es), kas atbild par informācijas izplatīšanu valsts/reģionālajā/vietējā līmenī: |
|
c) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums: |
|
d) |
Norādīt, kā visiem interesentiem (patērētājiem, būvniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem, attiecīgo iekārtu un transportlīdzekļu piegādātājiem) tiek sniegta informācija par atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai un transportam. Kas atbild par šīs informācijas atbilstību un publicēšanu? Vai pastāv atsevišķi informācijas resursi konkrētām mērķgrupām, piemēram, galapatērētājiem, būvniekiem, nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem un mākleriem, uzstādītājiem, arhitektiem, lauksaimniekiem, atjaunojamo enerģiju izmantojošu iekārtu piegādātājiem, publiskajai pārvaldei? Vai patlaban notiek informācijas kampaņas un ir izveidoti pastāvīgi informācijas centri, vai šādi pasākumi tiek plānoti turpmāk? |
|
e) |
Kas ir atbildīgs par to, ka tiek publicēta informācija par tādu iekārtu un sistēmu ieguvumiem, izmaksām un energoefektivitāti, kas apsildei, dzesēšanai un elektroenerģijai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus? (Iekārtas vai sistēmas piegādātājs, sabiedriska iestāde vai kāds cits.) |
|
f) |
Kādā veidā plānotāji un arhitekti saņem norādes, kas palīdz rūpniecības vai dzīvojamo teritoriju plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un renovēšanā optimāli kombinēt atjaunojamos energoresursus, energoefektīvas tehnoloģijas un centralizētu siltumapgādi un dzesēšanu? Kas par to atbild? |
|
g) |
Raksturot esošās un plānotās informācijas un izglītības kampaņas, kas iedzīvotājiem palīdz izzināt atjaunojamās enerģijas attīstības un izmantošanas priekšrocības un noskaidrot praktiskus jautājumus. Kā šo programmu izstrādē un pārvaldīšanā piedalās reģionālās un vietējās iestādes/organizācijas? |
4.2.5. Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts)
|
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punktā minēto sertificēšanu vai līdzvērtīgām kvalifikācijas sistēmām: |
|
b) |
Iestāde(-es), kas atbild par maza izmēra biomasas katlu un krāšņu, saules fotoelektrisko un termālo sistēmu, sekli ieraktu ģeotermisko sistēmu un siltumsūkņu uzstādītājiem paredzētu sertificēšanas shēmu izveidošanu un apstiprināšanu līdz 2012. gadam: |
|
c) |
Vai šādas sertificēšanas shēmas/kvalifikācijas sistēmas jau darbojas? Ja darbojas, raksturot tās. |
|
d) |
Vai informācija par šīm shēmām ir publiski pieejama? Vai tiek publicēti saraksti ar sertifikāciju vai kvalifikāciju saņēmušiem uzstādītājiem? Kur tos publicē? Vai pastāv arī citas shēmas, ko uzskata par līdzvērtīgām valsts/reģionālajai shēmai? |
|
e) |
Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums |
4.2.6. Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts)
Jāizklāsta ne vien pašreizējā situācija un esošais regulējums, bet arī plānotās darbības un tiesību aktu pārskatīšanas, par to veikšanu atbildīgās iestādes un gaidāmie rezultāti.
|
a) |
Atsauce uz pašreizējiem valsts tiesību aktiem, kuros noteiktās prasības attiecas uz energotīkliem (16. pants): |
|
b) |
Kā tiek nodrošināta pārvades un sadales tīklu attīstība, lai integrētu paredzēto atjaunojamās elektroenerģijas apjomu, vienlaikus saglabājot elektroenerģijas sistēmas darbības drošību? Kā šī prasība tiek iestrādāta pārvades un sadales operatoru periodiskajos tīkla plānos? |
|
c) |
Kāda loma ir intelektiskajiem tīkliem, informācijas tehnoloģijas instrumentiem un uzglabāšanas iekārtām? Kā tiks nodrošināta to attīstība? |
|
d) |
Vai tiek plānots palielināt starpsavienojumu jaudu ar kaimiņvalstīm? Ja jā – uz kuriem starpsavienojumiem, kādu jaudu un termiņu tas attiecas? |
|
e) |
Kā tiek saīsināti tīkla infrastruktūras atļauju izsniegšanas termiņi? Kāda situācija ir patlaban, cik ilgs laiks vajadzīgs apstiprinājuma saņemšanai? Kā to plānots uzlabot? (Izklāstīt pašreizējo situāciju un attiecīgos tiesību aktus, konstatētos trūkumus, kas palēnina procesu, kā arī plānoto procedūras vienkāršošanu, norādot ieviešanas termiņu un gaidāmos rezultātus.) |
|
f) |
Kā tiek nodrošināta koordinācija starp tīkla infrastruktūras apstiprinājumu un citām administratīvajām plānošanas procedūrām? |
|
g) |
Vai jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ir prioritāras pieslēguma tiesības vai rezervētas pieslēguma jaudas? |
|
h) |
Vai pastāv atjaunojamās enerģijas iekārtas, kas ir gatavas pieslēgties tīklam, bet nav pieslēgtas tīkla jaudas ierobežojumu dēļ? Ja jā – kas ir darīts, lai šo situāciju atrisinātu, un kad risinājums ir gaidāms? |
|
i) |
Vai pārvades un sadales sistēmu operatori izstrādā un publisko noteikumus attiecībā uz izmaksu sadali un segšanu saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem? Kur tos publicē? Kā tiek panākts, lai šo noteikumu pamatā būtu objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji? Vai pastāv īpaši noteikumi ražotājiem, kuri atrodas nomaļos reģionos un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu? (Izmaksu segšanas noteikumi paredz, kādu izmaksu daļu sedz ražotājs, kurš vēlas pievienoties, un kādu – pārvades vai sadales sistēmu operators. Izmaksu sadales noteikumi paredz, kā vajadzīgās izmaksas sadala starp secīgi pieslēgtiem ražotājiem, kas gūst priekšrocības no attiecīgā jaudas palielinājuma vai jaunu līniju izveides.) |
|
j) |
Izklāstīt, kā pieslēguma un tehnisko pielāgojumu izmaksas tiek sadalītas starp ražotājiem un/vai pārvades un/vai sadales sistēmu operatoriem. Kā pārvades un sadales sistēmu operatori var atgūt šīs investīcijas? Vai ir plānots grozīt pašreizējos izmaksu segšanas noteikumus? Kādas izmaiņas tiek plānotas, un kādi ir gaidāmie rezultāti? (Tīkla pieslēguma izmaksas var sadalīt dažādi. Dalībvalstis izvēlas vienu variantu vai vairāku variantu kombināciju. Pieslēguma izmaksu “deep” jeb “pamatīgajā” variantā par to iekārtu atbildīgais, kurā ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, maksā vairākas ar tīkla infrastruktūru saistītas izmaksu pozīcijas (pieslēgums tīklam, tīkla jaudas palielinājums, tīkla paplašinājums). Otrs pieslēguma izmaksu sadales variants ir “shallow” jeb “vienkāršais”: par ražotni atbildīgais sedz tikai tīkla pieslēguma izmaksas, bet nemaksā par jaudas palielinājumu un tīkla paplašinājumu, ko iestrādā tīkla tarifos un tādējādi sedz patērētāji. Vēl pastāv variants socializēt visas pieslēguma izmaksas un iekļaut tās tīkla tarifos.) |
|
k) |
Vai pastāv noteikumi par izmaksu sadali starp sākotnēji un vēlāk pieslēgtiem ražotājiem? Ja nepastāv – kā tiek ņemtas vērā vēlāk pieslēgto ražotāju gūtās priekšrocības? |
|
l) |
Kā tiks nodrošināts, ka pārvades un sadales sistēmu operatori jauniem ražotājiem, kas vēlas pieslēgties, sniedz vajadzīgo informāciju par izmaksām, precīziem pieteikumu apstrādes termiņiem un aptuveniem tīkla pieslēgšanās termiņiem? |
4.2.7. Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts)
|
a) |
Kā pārvades un sadales sistēmu operatori garantē no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas pārvadi un sadali? Vai tiek nodrošināta prioritāra vai garantēta pieeja? |
|
b) |
Kā tiek nodrošināts, ka, izvietojot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, priekšroka ir tādām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus? |
|
c) |
Kādi ar tīkla un tirgus darbību saistīti pasākumi tiek veikti, lai mazinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izplatības ierobežojumus? Kādi pasākumi tiek plānoti, un kad paredzēts tos īstenot? (Tirgus un tīkla pasākumi, kas ļauj integrēt dažādus resursus, ietver, piemēram, šādus: reālajam laikam pietuvināta tirdzniecība (pāreja no nākamās dienas uz vienas dienas prognozēšanu un ģeneratoru vadību), tirgus zonu apvienošana, pietiekamas pārrobežu starpsavienojumu jaudas un tirdzniecības nodrošināšana, labāka sadarbība starp blakus esošu sistēmu operatoriem, labāku komunikācijas un vadības instrumentu izmantošana, patēriņa vadība un aktīva patērētāju dalība tirgos (izmantojot divpusējas komunikācijas sistēmas – viedā uzskaite), decentralizētas ražošanas attīstība un uzkrāšanas iespējas pie patērētājiem (piemēram, elektriskie automobiļi), aktīvi pārvaldot sadales tīklus (viedie tīkli).) |
|
d) |
Vai energoregulators ir informēts par šiem pasākumiem? Vai tā pilnvarās ietilpst šo pasākumu pārraudzība un izpildes nodrošināšana? |
|
e) |
Vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes ir integrētas elektroenerģijas tirgū? Izklāstīt, kā tas notiek. Kādus pienākumus ražotnēm uzliek līdzdalība elektroenerģijas tirgū? |
|
f) |
Kādi noteikumi attiecas uz pārvades un sadales tarifu aprēķinu, ko maksā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes? |
4.2.8. Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts)
|
a) |
Kā tiek nodrošināts, ka pārvades un sadales tarifu aprēķins nediskriminē gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem? |
|
b) |
Vai ir izvērtēta vajadzība paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai vienkāršotu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas gāzes integrāciju? Kāds ir vērtējuma rezultāts? Ja vērtējums vēl nav veikts, vai tas tiek plānots? |
|
c) |
Vai attiecībā uz biogāzi tiek publicēti tehniski noteikumi par tīkla pieslēgumu un pieslēguma tarifi? Kur tos publicē? |
4.2.9. Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts)
|
a) |
Novērtēt nepieciešamību būvēt jaunu centralizētu apsildes un dzesēšanas infrastruktūru, kurā izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem ražotu enerģiju, lai sasniegtu valsts 2020. gada mērķi. Ņemot vērā šo vērtējumu, vai tiek plānots turpmāk veicināt minēto infrastruktūru? Kāds ir liela apjoma biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas iekārtu paredzamais ieguldījums centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās? |
4.2.10. Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants)
Šajā valsts rīcības plāna sadaļā jāizklāsta dalībvalsts stratēģija attiecībā uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem un atbilstības verificēšanu.
|
a) |
Kā valsts līmenī tiks ieviesti biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji? (Vai tiks īstenoti kādi tiesību akti? Kāda būs institucionālā organizācija?) |
|
b) |
Kā tiks panākts tas, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ierēķina atjaunojamās enerģijas valsts mērķa izpildē, atjaunojamās enerģijas valsts saistību izpildē un/vai kas var pretendēt uz finansiālu atbalstu, atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem? (Vai tiks noteikta valsts iestāde/organizācija, kas atbild par kritēriju ievērošanas pārraudzību/verificēšanu?) |
|
c) |
Ja kritēriju izpildi pārraudzīs valsts iestāde/organizācija, vai šī iestāde/organizācija jau ir izveidota? Ja ir, precizējiet. Ja nav – kad tiek plānots to izveidot? |
|
d) |
Sniegt informāciju par valsts tiesību aktiem, kas regulē teritorijas zonēšanu, un valsts zemes reģistru, ar kuru palīdzību verificē atbilstību Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. līdz 5. punktam. Kā ekonomikas dalībnieki var piekļūt šai informācijai? (Sniegt informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un dažādiem zemes statusiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības teritorija, aizsargājama teritorija utt., un norādīt kompetento valsts iestādi, kas pārraudzīs zemes reģistru un zemes statusa izmaiņas.) |
|
e) |
Norādīt, pēc kādas valsts, Eiropas vai starptautiskas sistēmas klasificē aizsargājamās teritorijas. |
|
f) |
Kāda ir procedūra zemes statusa maiņai? Kas valsts līmenī pārrauga un ziņo par zemes statusa izmaiņām? Cik bieži tiek atjaunināts teritorijas zonējuma reģistrs (ik mēnesi, gadu, divus gadus utt.)? |
|
g) |
Kā valsts līmenī tiek verificēta atbilstība labai lauksaimniecības un vides praksei un citām savstarpējās atbilstības prasībām (saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 6. punktu)? |
|
h) |
Vai tiek plānots palīdzēt izveidot brīvprātīgu “sertifikācijas” shēmu vai shēmas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējībai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 4. punkta otro daļu? Ja tiek, tad kā tas notiks? |
4.3. Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem
Atbalsta shēmas var būt regulatīvas un paredzēt mērķus un/vai saistības. Tajās var sniegt finansiālu atbalstu investīcijām vai ražotnes darbībai. Atbalsta shēmas var attiekties uz neregulatīviem un tieši nefinansējošiem pasākumiem, piemēram, informācijas kampaņām vai izglītošanu. Tā kā šādi pasākumi apskatīti jau iepriekš, šeit norādīt galvenokārt regulatīvus un finanšu pasākumus.
Izklāstīt spēkā esošās shēmas, norādot atsauci uz tiesību aktu, informāciju par shēmu, tās ilgumu (precizējot sākuma datumu un beigu termiņu), novēroto ietekmi; paskaidrot, vai un kad ir plānotas reformas vai turpmākas shēmas. Kādi rezultāti tiek gaidīti?
Regulējums
Regulējumā var noteikt mērķi(-us) un saistības. Ja minētās saistības ir noteiktas, norādīt šādu informāciju:
|
a) |
Kāds ir šo saistību/mērķa juridiskais pamats? |
|
b) |
Vai pastāv mērķi konkrētām tehnoloģijām? |
|
c) |
Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai tehnoloģijai) |
|
d) |
Kam saistības ir jāizpilda? |
|
e) |
Kādas ir sekas, ja tās neizpilda? |
|
f) |
Vai pastāv izpildes pārraudzības mehānisms? |
|
g) |
Vai pastāv saistību/mērķu grozīšanas mehānisms? |
Finansiāls atbalsts
Finansiālu atbalstu var klasificēt dažādi. Piemēri: finansiāls investīciju atbalsts, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, konkursu shēmas, atjaunojamās enerģijas saistības ar zaļajiem sertifikātiem vai bez tiem (tirgojami zaļie sertifikāti), iepirkuma tarifi, piemaksas, brīvprātīgas shēmas.
Par katru izmantoto shēmu sniegt sīku aprakstu, atbildot uz šādiem jautājumiem:
|
a) |
Shēmas nosaukums un īss apraksts |
|
b) |
Vai shēma ir brīvprātīga vai obligāta? |
|
c) |
Kurš pārvalda shēmu? (Īstenotāja iestāde, pārraudzītāja iestāde) |
|
d) |
Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka valsts mērķa izpildei ir pieejami vajadzīgie līdzekļi? |
|
e) |
Kā shēmā tiek risināti ilgtermiņa drošības jautājumi? |
|
f) |
Vai shēma tiek periodiski pārskatīta? Kādi ir atgriezeniskās saites vai korekcijas mehānismi? Kā shēma līdz šim ir optimizēta? |
|
g) |
Vai atbalsts atšķiras atkarībā no tehnoloģijas? |
|
h) |
Kādi rezultāti tiek gaidīti enerģijas ražošanas ziņā? |
|
i) |
Vai atbalsts ir atkarīgs no energoefektivitātes kritēriju izpildes? |
|
j) |
Vai pasākums ir spēkā? Kādi valsts tiesību akti to regulē? |
|
k) |
Vai shēma ir plānota, nevis patlaban spēkā esoša? Kad tā sāks darboties? |
|
l) |
Kāds ir shēmas sākuma datums un beigu termiņš (ilgums)? |
|
m) |
Vai pretendēšanai ir noteikts sistēmas maksimālais vai minimālais lielums? |
|
n) |
Vai vienu projektu var atbalstīt ar vairāk nekā vienu atbalsta pasākumu? Kurus pasākumus var izmantot kopā? |
|
o) |
Vai pastāv reģionālas/vietējas shēmas? Ja jā, izklāstīt sīkāk pēc tiem pašiem kritērijiem. |
Jautājumi par finansiālu atbalstu investīcijām:
|
a) |
Kādu atbalstu shēmas ietvaros piešķir? (Subsīdijas, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, nodokļu atmaksa) |
|
b) |
Kas var pretendēt uz atbalstu? Vai tas ir paredzēts konkrētai tehnoloģijai vai tehnoloģijām? |
|
c) |
Vai pieteikumus pieņem un apstiprina nepārtraukti vai arī periodiski tiek izsludināta pieteikšanās? Ja pieteikšanās ir periodiska, cik bieži un ar kādiem nosacījumiem tā notiek? |
Jautājumi par tirgojamiem sertifikātiem:
|
a) |
Vai ir noteikts obligātais īpatsvars kopējā piegādē elektroenerģijai, ko ražo no atjaunojamajiem energoresursiem? |
|
b) |
Uz ko šīs saistības attiecas? |
|
c) |
Vai pastāv kvotas konkrētām tehnoloģijām? |
|
d) |
Uz kādām tehnoloģijām shēma attiecas? |
|
e) |
Vai ir atļauta starptautiska sertifikātu tirdzniecība? Ar kādiem nosacījumiem? |
|
f) |
Vai ir noteikta minimālā cena? |
|
g) |
Vai ir noteiktas sankcijas par neizpildi? |
|
h) |
Kāda ir vidējā sertifikātu cena? Vai tā ir publiski pieejama? Kur? |
|
i) |
Kāda ir sertifikātu tirdzniecības shēma? |
|
j) |
Cik ilgi ražotne shēmā var piedalīties? |
Jautājumi par fiksētajiem iepirkuma tarifiem:
|
a) |
Kādi ir nosacījumi fiksētā tarifa saņemšanai? |
|
b) |
Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz tarifu? |
|
c) |
Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir tarifa līmenis? |
|
d) |
Vai pastāv citi tarifu diferencējoši kritēriji? |
|
e) |
Uz cik ilgu laiku fiksētie tarifi tiek garantēti? |
|
f) |
Vai shēma paredz tarifu korekciju? |
Jautājumi par iepirkuma piemaksām:
|
a) |
Kādi ir nosacījumi piemaksas saņemšanai? |
|
b) |
Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz piemaksu? |
|
c) |
Vai tā ir alternatīva fiksētajam tarifam? |
|
d) |
Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir piemaksas līmenis? |
|
e) |
Vai piemaksai ir minimālais un/vai maksimālais ierobežojums? Norādīt, kāds. |
|
f) |
Uz cik ilgu laiku piemaksa tiek garantēta? |
|
g) |
Vai shēma paredz tarifu korekciju? |
Jautājumi par konkursiem:
|
a) |
Cik bieži un par kādu apjomu konkursi tiek izsludināti? |
|
b) |
Uz kurām tehnoloģijām tie attiecas? |
|
c) |
Vai tie ir sasaistīti ar tīkla attīstību? |
4.4. Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā
Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu apsildē un dzesēšanā. Papildus norādīt šādu informāciju:
|
a) |
Kā atbalsta shēmas, kas attiecas uz atjaunojamo elektroenerģiju, veicina atjaunojamos energoresursus izmantojošu koģenerāciju? |
|
b) |
Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi? |
|
c) |
Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta maza mēroga centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi? |
|
d) |
Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana apsildē un dzesēšanā rūpnieciskām vajadzībām? |
4.5. Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē
Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu transporta nozarē. Atsevišķi izdalīt transporta veidus, piemēram, autotransportu, citu sauszemes transportu. Papildus norādīt šādu informāciju:
|
a) |
Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai degvielai vai tehnoloģijai) |
|
b) |
Vai atbalsts atšķiras atkarībā no degvielas veida vai tehnoloģijas? Vai pastāv īpašs atbalsts biodegvielām, kas atbilst direktīvas 21. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem? |
4.6. Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai
Biomasa ir nozīmīgs primārās enerģijas veids visās trīs nozarēs – apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā. Lai varētu plānot enerģijas galapatēriņu un tā veidu savstarpējo ietekmi, kā arī mijdarbību ar citiem neenerģētikas sektoriem, vajadzīga biomasas valsts stratēģija. Tāpēc dalībvalstīm jāizvērtē savas valsts potenciāls un iekšzemes un importēto biomasas resursu intensīvākas mobilizācijas iespējas. Jāanalizē ietekme uz citiem neenerģētikas sektoriem (piemēram, pārtikas un dzīvnieku barības nozare, celulozes un papīra nozare, būvniecība, mēbeļu ražošana utt.) un mijdarbība ar tiem.
4.6.1. Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība
Šajā sadaļā dalībvalstis izvērtē savā valstī pieejamo biomasu un nepieciešamību importēt.
Jānošķir biomasa (A) no mežsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) netiešā piegāde; (B) no lauksaimniecības un zivsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) blakusprodukti/pārstrādāti laukaugi; (C) no atkritumiem – (1) bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija un (2) bioloģiski noārdāmā cieto rūpniecības atkritumu frakcija un (3) notekūdeņu dūņas. Obligāti jāsniedz dati par minētajām pirmajām kategorijām; sīkāku informāciju norāda pēc izvēles. Apkopotajiem datiem jāatspoguļo šādas kategorijas un jāsniedz informācija 7. tabulā izdalītajās pozīcijās. Norādīt importu (ES un ārpus ES) un eksportu (ja iespējams, ES un ārpus ES).
Jāņem vērā, ka koksnes šķeldu, briketes un granulas mežsaimniecība var piegādāt tieši vai netieši. Ja tabulā ietver informāciju par granulām, jānorāda, vai izejmateriāls ir tieši vai netieši piegādāts.
Attiecībā uz biogāzi un biodegvielām 7. tabulā norāda jēlmateriāla daudzumu, nevis apstrādātās izejvielas. Importa un eksporta gadījumā biodegvielu biomasas izejvielu daudzumu novērtēt ir sarežģīti un jāizmanto aptuvenas aplēses. Ja informāciju par importu sniedz, pamatojoties uz datiem par ievesto biodegvielu, tas jānorāda tabulā.
7. tabula
Biomasas piegāde 2006. gadā
|
Izcelsmes sektors |
|
Iekšzemes resursu apjoms (21) |
Imports |
Eksports |
Neto apjoms |
Saražotā primārā enerģija (tūkst. tonnu) |
||||||||||||||||||
|
ES |
ārpus ES |
ES/ārpus ES |
||||||||||||||||||||||
|
No kuras: |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, izejvielas var izdalīt šādās kategorijās:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
No kuras: |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi:
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
No kuras: |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||
Izklāstīt datu aprēķinos izmantoto pārrēķina koeficientu/aprēķinu metodi, pieejamos resursus pārrēķinot primārajā enerģijā.
Norādīt, kas tika izmantots par pamatu cieto sadzīves un rūpniecības atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas aprēķinam.
7.a tabulā ierakstīt prognozēto biomasas enerģijas izmantojumu 2015. un 2020. gadā. (Izmantojot 7. tabulā norādītās kategorijas.)
7.a tabula
Prognozētais biomasas iekšzemes piedāvājums 2015. un 2020. gadā
|
Izcelsmes sektors |
2015 |
2020 |
|||||||
|
Paredzamais iekšzemes resursu daudzums |
Saražotā primārā enerģija (tūkst. tonnu) |
Paredzamais iekšzemes resursu daudzums |
Saražotā primārā enerģija (tūkst. tonnu) |
||||||
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|||||
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|||||
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|||||
|
|
|
|
|
|||||
Cik liela nozīme prognozēs līdz 2020. gadam ir importētajai biomasai? Norādīt paredzamo daudzumu tūkstošos tonnu un iespējamās valstis, no kurām importē.
Papildus šai informācijai, izmantojot nākamo tabulu, aprakstiet, kā patlaban lauksaimniecības zeme tiek izmantota enerģijas ražošanai.
8. tabula
Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai 2006. gadā
|
(ha) |
|||
|
Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai |
Platība |
||
|
|
||
|
|
||
4.6.2. Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares)
Jaunu biomasas avotu mobilizācija
|
a) |
Norādīt, kāda zemes platība ir degradēta. |
|
b) |
Norādīt, cik ir neizmantotas aramzemes. |
|
c) |
Vai tiek plānoti pasākumi, lai veicinātu neizmantotas aramzemes, degradētas zemes u. tml. platību izmantošanu enerģijas ražošanas vajadzībām? |
|
d) |
Vai tiek plānota pieejamo primāro izejvielu (piemēram, dzīvnieku mēslu) izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām? |
|
e) |
Vai pastāv rīcībpolitika biogāzes ražošanas un izmantošanas veicināšanai? Kādi izmantošanas veidi (vietējā/centralizētā siltumapgāde, biogāzes tīkls, integrācija dabasgāzes tīklā) tiek veicināti? |
|
f) |
Kādi pasākumi tiek plānoti mežu apsaimniekošanas metožu pilnveidošanai, lai maksimāli palielinātu ilgtspējīgu biomasas ieguvi no mežiem? (23) Kā tiks pilnveidota mežu apsaimniekošana, lai nodrošinātu turpmāku pieaugumu? Kādi pasākumi ir plānoti, lai maksimāli palielinātu jau esošās un pieejamās biomasas ieguvi? |
Ietekme uz citām nozarēm
|
a) |
Kā tiks uzraudzīts tas, kā biomasas izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām ietekmē pārējos lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorus? Kāda ir šī ietekme? (Ja iespējams, sniegt informāciju arī par kvantitatīvo ietekmi.) Vai tiek plānots šo ietekmi uzraudzīt turpmāk? |
|
b) |
Kā tiek prognozēta citu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru attīstība, kas var ietekmēt izmantojumu enerģijas ražošanas vajadzībām? (Piemēram, vai augstāka efektivitāte/ražīgums var palielināt vai samazināt enerģijas ražošanai pieejamo blakusproduktu daudzumu?) |
4.7. Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm
Šajā sadaļā jāizklāsta, kā tiek plānots izmantot sadarbības mehānismus dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šīs informācijas sagatavošanai jāizmanto Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 3. punktā minētais prognožu dokuments.
4.7.1. Procedūras jautājumi
|
a) |
Izklāstīt valsts procedūras (katru posmu), kas ir vai tiks izveidotas statistiskiem pārvedumiem vai kopīgiem projektiem (tostarp norādot atbildīgās iestādes un kontaktpunktus). |
|
b) |
Aprakstīt, kādā veidā privātais sektors var ierosināt kopīgu projektu ar dalībvalstīm vai trešām valstīm un piedalīties šādos projektos. |
|
c) |
Norādīt kritērijus, pēc kuriem nosaka, kad izmantojami statistiskie pārvedumi vai kopīgi projekti. |
|
d) |
Ar kāda mehānisma palīdzību citas ieinteresētās dalībvalstis tiks iesaistītas kopīgā projektā? |
|
e) |
Vai jūs gribētu piedalīties kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm? Cik lielu uzstādīto jaudu/cik gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas jūs plānojat atbalstīt? Kā tiks nodrošinātas atbalsta shēmas šādiem projektiem? |
4.7.2. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni
Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.
4.7.3. Paredzamais kopīgu projektu potenciāls
|
a) |
Kādos sektoros kopīgiem projektiem jūs varat piedāvāt atjaunojamās enerģijas izmantojuma attīstību savā teritorijā? |
|
b) |
Vai ir noteikta attīstāmā tehnoloģija? Kāds ir uzstādītās jaudas/gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas apjoms? |
|
c) |
Kā tiks noteikti kopīgu projektu objekti? (Piemēram, vai objektu var ieteikt pašvaldības vai investori?) Vai var piedalīties visi projekti neatkarīgi no atrašanās vietas?) |
|
d) |
Vai jums ir informācija par kopīgu projektu potenciālu citās dalībvalstīs vai trešās valstīs? (Kādā nozarē? Kāda jauda? Kāds ir plānotais atbalsts? Uz kādām tehnoloģijām tas attiecas?) |
|
e) |
Vai jūs dodat priekšroku konkrētai tehnoloģijai? Kurai? |
4.7.4. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju
Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.
9. tabula
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija vai deficīts [dalībvalstī], ko var pārdalīt uz/no citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni
|
(tūkst. tonnu) |
|||||||||||
|
|
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
Prognožu dokumentā paredzētā pārprodukcija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VRPAEJ paredzētā pārprodukcija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prognožu dokumentā paredzētais deficīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VRPAEJ paredzētais deficīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. VĒRTĒJUMI
5.1. Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā
Katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas ieguldījumu, sasniedzot indikatīvās starpposma līknes rādītājus un 2020. gada mērķus elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta nozarē, aprēķina, izklāstot iespējamu nākotnes scenāriju, bet nav vajadzīgs obligāti noteikt mērķi vai saistības konkrētai tehnoloģijai.
Elektroenerģijas jomā katrai tehnoloģijai norāda prognozēto (kopējo) uzstādīto jaudu (MW) un saražoto apjomu gadā (GWh). Hidroenerģijai nodala ražotnes, kas mazākas par 1 MW, ražotnes, kuru uzstādītā jauda ir starp 1 un 10 MW, un ražotnes virs 10 MW. Saules enerģijas datus sadala atsevišķi fotoelementu saules enerģijai un koncentrētai saules enerģijai. Vēja enerģijas datus norāda atsevišķi par sauszemes un jūras ražotnēm. Elektroenerģijas ražošanā no biomasas izdala cieto, gāzveida un šķidro biomasu.
Vērtējot apsildes un dzesēšanas sektoru, ģeotermālās, saules, siltumsūkņu un biomasas tehnoloģijām sniedz gan uzstādītās jaudas, gan saražotās enerģijas aprēķinus, biomasu sīkāk sadalot kā cieto, gāzveida un šķidro biomasu. Jānovērtē, kāds īpatsvars paredzams centralizētās siltumapgādes ražotnēm, kas izmanto atjaunojamos energoresursus,
Dažādu tehnoloģiju ieguldījumu transporta sektora atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā norāda, izdalot parasto biodegvielu (bioetanolu un biodīzeļdegvielu), biodegvielu no atkritumiem un atliekām, biodegvielu no nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla, biogāzi, elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un atjaunojamās enerģijas izcelsmes ūdeņradi.
Pēc tabulas var norādīt prognozes par konkrētu tehnoloģiju izmantojuma attīstību pa reģioniem, ja šādi aprēķini ir pieejami.
10.a tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2010–2014
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
||||||
|
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
|
|
Hidroenerģija: |
||||||||||||
|
< 1MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1MW–10 MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 10MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp hidroakumulācijas stacijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ģeotermālā enerģija |
||||||||||||
|
Saules enerģija: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
fotoelementi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
koncentrēta saules enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vēja enerģija: |
||||||||||||
|
sauszemes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biomasa: |
||||||||||||
|
cietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biogāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bioloģiskie šķidrie kurināmie (24) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp koģenerācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10.b tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2015–2020
|
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||||||
|
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
MW |
GWh |
|
|
Hidroenerģija: |
||||||||||||
|
< 1MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1MW–10 MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 10MW |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp hidroakumulācijas stacijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ģeotermālā enerģija |
||||||||||||
|
Saules enerģija: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
fotoelementi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
koncentrēta saules enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vēja enerģija: |
||||||||||||
|
sauszemes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biomasa: |
||||||||||||
|
cietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biogāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bioloģiskie šķidrie kurināmie (25) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp koģenerācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11. tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums (enerģijas galapatēriņš (26) ) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru apsildē un dzesēšanā, 2010–2020
|
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
Ģeotermālā enerģija (neskaitot zemas temperatūras ģeotermālo enerģiju siltumsūkņiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saules enerģija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biomasa: |
||||||||||||
|
cietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biogāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bioloģiskie šķidrie kurināmie (27) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Siltumsūkņu atjaunojamā enerģija: tostarp aerotermālā tostarp ģeotermālā tostarp hidrotermālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp centralizētā siltumapgāde (28) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp biomasa mājsaimniecībās (29) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12. tabula
Prognozētais kopējais ieguldījums no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru transportā, 2010–2020 (30)
|
(tūkst. tonnu) |
||||||||||||
|
|
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
Bioetanols un bio-ETBE |
||||||||||||
|
Tostarp biodegvielas (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp imports (32) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biodīzeļdegviela |
||||||||||||
|
Tostarp biodegvielas (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp imports (33) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ūdeņradis no atjaunojamajiem resursiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atjaunojama elektroenerģija |
||||||||||||
|
Tostarp autotransports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tostarp cits transports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi (piemēram, biogāze, augu eļļa utt.) – precizēt |
||||||||||||
|
Tostarp biodegvielas (31) atbilstoši 21. panta 2. punktam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.2. Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā
Atbildi uz šo jautājumu ierakstīt 2. nodaļas 1. tabulā.
5.3. Ietekmes novērtējums (Nav obligāts)
13. tabula
Atjaunojamās enerģijas politikas atbalsta pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēses
|
Pasākums |
Paredzamais atjaunojamās enerģijas izmantojums (tūkst. tonnu) |
Paredzamās izmaksas (EUR) – norādīt termiņus |
Prognozētais simltumnīcefekta gāzu samazinājums katrai gāzei (t/gadā) |
Paredzamās jaunās darba vietas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.4. Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana
|
a) |
Kā reģionālās/vietējās pašvaldības un iestādes iesaistītās ša rīcības plāna sagatavošanā? Vai tika iesaistīti arī citi interesenti? |
|
b) |
Vai ir plānots izstrādāt reģionālās/vietējās atjaunojamās enerģijas stratēģijas? Ja jā, paskaidrot sīkāk. Ja attiecīgie uzdevumi ir deleģēti reģionālajam/vietējam līmenim, ar kādu mehānismu nodrošina atbilstību valsts mērķim? |
|
c) |
Kāda sabiedriskā apspriešanās tika veikta rīcības plāna sagatavošanā? |
|
d) |
Norādīt kontaktpunktu/iestādi, kas jūsu valstī atbild par atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanu. |
|
e) |
Vai pastāv uzraudzības sistēma atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanas uzraudzībai, tostarp atsevišķu pasākumu un instrumentu indikatori? Ja pastāv, paskaidrot sīkāk. |
(1) OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.
(2) Šiem energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu aprēķiniem jāatbilst citiem attiecīgiem aprēķiniem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, jo īpaši rīcības plāniem, ko paredz Energoefektivitātes pakalpojumu direktīva un Ēku energoefektivitātes direktīva. Ja minētajos rīcības plānos izmantotas citas mērvienības, jānorāda izmantotie pārrēķina koeficienti.
(3) Visu enerģijas veidu galapatēriņš, izņemot elektroenerģiju, ko neizmanto transportam, plus siltumenerģijas pašpatēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas stacijās un siltumenerģijas zudumi tīklos (2. pozīcija “Uzņēmums izlieto savām vajadzībām” un 11. pozīcija “Piegādes un sadales zudumi” Regulā (EK) Nr. 1099/2008 (23.–24. lpp.).
(4) Bruto elektroenerģijas patēriņš ir valsts bruto elektroenerģijas ražošana, tostarp pašražošana, kam pieskaitīts importētais daudzums un no kā atņemts eksportētais daudzums.
(5) Transporta patēriņš, kas definēts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Aprēķinot autotransportā izmantoto atjaunojamo elektroenerģiju, izmanto reizinājuma koeficientu 2,5, kā norādīts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunktā.
(6) Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta f) punktu. Ietver enerģijas galapatēriņu, zudumus tīklos un siltumenerģijas un elektroenerģijas pašpatēriņu elektrostacijās un siltumstacijās (NB! Neietver elektroenerģijas patēriņu hidroakumulācijas elektrostacijās un elektriskajos katlos, un siltumsūkņos centralizētās siltumapgādes objektos).
(7) Saskaņā ar 5. panta 6. punktu patēriņu aviācijā aprēķinos ietver tikai līdz 6,18 % (Kopienas vidējais) – attiecībā uz Kipru un Maltu 4,12 % – enerģijas bruto galapatēriņa.
(8) Kā piemēru var minēt scenāriju, kas izklāstīts dokumenta “Appendixes to Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables” 4. pielikumā 287. lappusē, sk. http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis_appendix.pdf. Minētajā scenārijā ES27 vidējais rādītājs no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvaram bruto elektroenerģijas ražošanā 2010., 2015. un 2020. gadā ir attiecīgi 19,4 %, 24,6 % un 32,4 %.
(9) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars apsildē un dzesēšanā: apsildei un dzesēšanai izmantotās no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 4. punktā), dalīts ar enerģijas bruto galapatēriņu apsildē un dzesēšanā. 4.a tabulas A rindu dala ar 1. tabulas 1. rindu.
(10) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā), dalīts ar elektroenerģijas bruto galapatēriņu. 4.a tabulas B rindu dala ar 1. tabulas 2. rindu.
(11) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars transportā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas galapatēriņš transportā (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 5. punktu), ko dala ar šādu degvielu patēriņu transportā – 1) benzīns, 2) dīzeļdegviela, 3) biodegviela autotransportā un dzelzceļa transportā un 4) elektroenerģija sauszemes transportā (kā atspoguļots 1. tabulas 3. rindā). 4.b tabulas J rindu dala ar 1. tabulas 3. rindu.
(12) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā. 4.a tabulas G rindu dala ar 1. tabulas 4. rindu.
(13) Procentu punktos no kopējā atjaunojamo energoresursu īpatsvara.
(14) Kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma B daļā.
(15) Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punktā paredzēts, ka gāzi, elektroenerģiju un ūdeņradi, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ņem vērā tikai vienu reizi. Dubulta uzskaite nav atļauta.
(16) Ieskaitot AER, ko izmanto transportā, – tostarp elektroenerģiju, ūdeņradi un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem – un neieskaitot biodegvielas, kas neatbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu). Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.
(17) Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.
(18) Norādīt, vai pasākums ir (galvenokārt) regulatīva, finansiāla vai neregulatīva (piemēram, informācijas kampaņa) rakstura.
(19) Gaidāmais rezultāts – tendences maiņa, uzstādītā jauda (MW; t/g.), saražotā enerģija (tūkst. tonnu).
(20) Pasākuma mērķauditorija: investori, galalietotāji, publiskā pārvalde, plānotāji, arhitekti, uzstādītāji utt. vai attiecīgā darbības joma/nozare: biodegvielas ražošana, dzīvnieku mēslu izmantošana enerģētikā utt.
(21) Resursu apjoms, attiecībā uz A kategoriju un tās apakškategorijām izteikts m3 (ja nav iespējams, izteikts citās piemērotās vienībās) un attiecībā uz B un C kategoriju un to apakškategorijām izteikts tonnās.
(22) Biomasa no mežsaimniecības ietver arī biomasu no nozarēm, kuru pamatā ir mežsaimniecība. Mežsaimniecības biomasas kategorijā apstrādātu cieto kurināmo, piemēram, šķeldu, granulas un briketes, norāda attiecīgajā izcelsmes apakškategorijā.
(23) Ieteikumi atrodas Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas ad hoc II darba grupas 2008. gada jūlija ziņojumā on Mobilisation and efficient use of wood and wood residues for energy generation. Ziņojumu var lejuplādēt no šādas tīmekļa vietnes: http://ec.europa.eu/agriculture/fore/publi/sfc_wgii_final_report_072008_en.pdf
(24) Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(25) Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(26) Tiešais patēriņš un centralizētā siltumapgāde, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 4. punktā.
(27) Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(28) Centralizētā siltumapgāde un/vai dzesēšana kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.
(29) Kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.
(30) Ņem vērā tikai biodegvielas, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(31) Biodegvielas, kas definētas Direktīvas 2009/28/EK 21. panta 2. punktā.
(32) No visa bioetanola/bio-ETBE daudzuma.
(33) No kopējā biodīzeļdegvielas daudzuma.