par Sadarbības nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 280. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses (turpmāk – “nolīgums”), un tam pievienotais Nobeiguma akts.

Saskaņā ar nolīguma 39. pantu izveidotajā Apvienotajā komitejā Komisija pārstāv Kopienu jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē.

Nostāju, ko Kopiena pieņems nolīguma īstenošanas gaitā, Apvienotai komitejai pieņemot lēmumus vai ieteikumus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu. Padome lēmumus pieņem vienprātīgi, ja nostāja attiecas uz jomu, par kuru vajadzīga vienprātība, lai pieņemtu iekšējus noteikumus.

Padomes priekšsēdētājs Eiropas Kopienas vārdā sniedz Līguma 44. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu (3).

Padomes priekšsēdētājs sniedz Eiropas Kopienas deklarāciju, saskaņā ar kuru līdz nolīguma spēkā stāšanās dienai Kopiena uzskata, ka tās kompetences robežās nolīgums tai uzliek saistības attiecībās ar jebkuru citu Līgumslēdzēju pusi, kas ir sniegusi tādu pašu deklarāciju saskaņā ar nolīguma 44. panta 3. punktu (4).

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(3) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Datumu, kad sāk piemērot Kopienas un Šveices nolīgumu, Padomes Ģenerālsekretariāts saskaņā ar nolīguma 44. panta 3. punktu publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

sapulcējušies Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī, lai parakstītu Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses, ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas, kā arī Šveices Konfederācijas pilnvarotie ir pieņēmuši saskaņoto verbālprocesu, kas pievienots šim Nobeiguma aktam. Saskaņotais verbālprocess ir saistošs.

Hecho en Luxemburgo, el veintiseis de octubre del dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tũkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer negyedik év október huszonhatodik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu, dnia dwudziestego szóstego października roku dwutysięcznego czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Cette signature engage égalerment la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għar-Repubblika ta' Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Za Republiko Slovenijo

Za Slovinskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīguma 2. panta 3. punkts, kas paredz sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, attiecas uz nodarījumiem, kas Šveices tiesību aktu izpratnē kvalificējami kā finanšu krāpšana vai kontrabanda. Informāciju, kas saņemta pēc lūguma attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, var izmantot tiesvedībā saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izņemot tad, ja tā attiecas uz Šveices personām un ja visas ar pārkāpumu saistītās darbības ir veiktas vienīgi Šveicē.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS SADARBĪBU AR EUROJUST UN, JA IESPĒJAMS, AR EIROPAS TIESU TĪKLU

Līgumslēdzējas puses ņem vērā Šveices Konfederācijas vēlmi apsvērt iespēju Šveices Konfederācijai sadarboties ar Eurojust un, ja iespējams, ar Eiropas tiesu tīklu.

SASKAŅOTAIS VERBĀLPROCESS SARUNĀM PAR SADARBĪBAS NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR CĪŅU PRET KRĀPŠANU UN CITĀM NELIKUMĪGĀM DARBĪBĀM, KAS APDRAUD TO FINANŠU INTERESES

Termini “krāpšana un jebkāda cita nelikumīga darbība” attiecas arī uz kontrabandu, korupciju un tādu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uz kurām attiecas šis nolīgums, ievērojot 2. panta 3. punktu.

Termini “darījumi ar precēm, pārkāpjot tiesību aktus muitas un lauksaimniecības jomā” ir spēkā neatkarīgi no tā, vai preces ir atradušās (izvestas, ievestas vai tranzītā) citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

Termini “darījumi, pārkāpjot tiesību aktus finanšu jomā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, patēriņa īpašajiem nodokļiem un akcīzes nodokļiem” ir spēkā neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi vai preces ir atradušās (izvestas, ievestas vai tranzītā) citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

Termins “izmeklēšanas līdzekļi” ietver personu nopratināšanu, telpu un transportlīdzekļu pārmeklēšanu un kratīšanu, dokumentu kopēšanu, informācijas pieprasīšanu, kā arī priekšmetu, dokumentu un vērtību arestu.

Minētā daļa paredz, ka klātesošās personas ir tiesīgas uzdot jautājumus un ierosināt izmeklēšanas darbības.

Norāde uz daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši ietver – no minētā nolīguma spēkā stāšanās – Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Termins “tiesiskās palīdzības lūgums” attiecas arī uz informācijas un pierādījumu nodošanu lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei.

Eiropas Komisija, vēlākais, nolīguma parakstīšanas brīdī paziņo indikatīvu to teritoriju sarakstu, kurās šis nolīgums tiks piemērots.

starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses

ŅEMOT VĒRĀ ciešās attiecības starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses,

VĒLOTIES efektīvi cīnīties pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Līgumslēdzēju pušu finanšu intereses,

PĀRLIECĪBĀ, ka būtu jāpastāv savstarpējai tiesiskai sadarbībai, tostarp attiecībā uz kratīšanu un konfiskāciju, tostarp visos gadījumos, kas saistīti ar kontrabandu un izvairīšanos no netiešo nodokļu nomaksas, it īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļiem, muitas un akcīzes nodokļiem,

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

Šā nolīguma mērķis ir paplašināt administratīvo palīdzību un tiesisko palīdzību krimināllietās starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, lai apkarotu 2. pantā minētās nelikumīgās darbības.

2. Sadarbību, kas paredzēta nolīguma II sadaļā (administratīvā palīdzība) un III sadaļā (savstarpējā tiesiskā palīdzība), nevar atteikt, pamatojoties vienīgi uz to, ka pieprasījums attiecas uz pārkāpumu, ko lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā, vai ka tā neatzīst tāda veida maksājumus vai izdevumus, vai ka tās tiesību aktos nav noteikumu attiecībā uz tāda veida pārkāpumu vai to nekvalificē tāpat kā lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse.

3. To darbību rezultātā, uz kurām attiecas šis nolīgums, iegūto līdzekļu legalizēšana ietilpst tā piemērošanas jomā ar nosacījumu, ka darbības, kas ir nodarījuma sastāvā, ir saskaņā ar divu Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem sodāmas ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus.

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde palīdzības lūgumu var atteikt, ja eventuāli nepiedzīto vai nesamaksāto nodokļu summa nepārsniedz 25 000euro vai neatļauti eksportēto vai importēto preču paredzamā vērtība nepārsniedz 100 000euro, izņemot gadījumus, kad lietas apstākļu vai aizdomās turētās personas dēļ lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse attiecīgo lietu uzskata par īpaši svarīgu.

2. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi par palīdzības lūguma atteikuma iemesliem.

Sadarbību var atteikt, ja lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka lūguma izpilde apdraud tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas tās būtiskās intereses.

1. Uz informāciju un pierādījumiem, ko sniedz un saņem saskaņā ar šo nolīgumu, neatkarīgi no formas attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, un tos aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kura tos saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

Informāciju un pierādījumus var nodot vienīgi tām personām, kurām, darbojoties Kopienas, dalībvalstu vai Šveices Konfederācijas iestāžu labā, šai informācijai un pierādījumiem jābūt zināmiem saistībā ar amata pienākumu pildīšanu, un tie ir izmantojami vienīgi šajā nolīgumā paredzēto mērķu sasniegšanai.

2. Informāciju un pierādījumus, ko lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, var nosūtīt jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei, ja šī Līgumslēdzēja puse izmeklē lietu, uz kuru attiecas sadarbība, vai ja pastāv konkrēti pierādījumi, ka šī Līgumslēdzēja puse varētu faktiski izmeklēt šādu lietu. Šī nosūtīšana var notikt vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

3. Saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās informācijas vai pierādījumu nosūtīšanu citai Līgumslēdzējai pusei vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm veic, par to sākotnēji paziņojot sākotnējai lūguma saņēmējai Līgumslēdzējai pusei.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kuras rīcībā ir informācija vai pierādījumi, saskaņā ar 2. punktu ievēro to izmantošanas ierobežojumus, ko sākotnējās nosūtīšanas sakarā lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse noteikusi lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei.

5. Lai informāciju un pierādījumus, ko kāda Līgumslēdzēja puse ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, nodotu kādai trešai valstij, ir nepieciešama tās Līgumslēdzējas puses atļauja, kura sākotnēji sniegusi šo informāciju un pierādījumus.

Lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse var lūgt lūguma saņēmējai Līgumslēdzējai pusei nodrošināt, ka lūgums un tā saturs ir konfidenciāls, izņemot gadījumus, kad tas nav savienojams ar lūguma izpildi. Ja lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasības, viņa par to iepriekš informē lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi.

Šī sadaļa neietekmē noteikumus par savstarpējo palīdzību krimināllietās, ne arī plašākas saistības administratīvās palīdzības jomā, ne arī labvēlīgāku noteikumu piemērošanu divpusējos vai daudzpusējos sadarbības līgumos starp Līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši 1997. gada 9. jūnija Papildu protokolā par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

1. Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt savstarpēju palīdzību, apkarojot šajā nolīgumā minētās nelikumīgās darbības, jo īpaši novēršot vai atklājot operācijas vai citu darbību un bezdarbību, kas ir pretrunā attiecīgajiem tiesību aktiem, un izmeklēt ar tiem saistītās lietas.

2. Šajā sadaļā paredzētā palīdzība attiecas uz visām Līgumslēdzēju pušu kompetentajām administratīvajām iestādēm, kuras veic izmeklēšanu saskaņā ar administratīvajām vai kriminālvajāšanas pilnvarām, tostarp, ja šīs iestādes attiecīgās darbības veic pēc tiesu iestāžu pieprasījuma.

Ja kriminālizmeklēšanu veic tiesu iestāde vai tās pakļautībā esoša iestāde, šī iestāde nosaka, vai attiecīgie savstarpējās palīdzības vai sadarbības lūgumi iesniegti atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro savstarpējai palīdzībai krimināllietās, vai šai sadaļai.

1. Līgumslēdzēju pušu iestādes šīs sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar kompetenci, kas tām piešķirta saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem. Neviens no šīs sadaļas noteikumiem nav interpretējams tā, ka tas grozītu kompetenci, kas Līgumslēdzēju pušu iestādēm piešķirta saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

Šīs iestādes darbojas tā, it kā tās darbotos savās interesēs vai pēc šīs pašas Līgumslēdzējas puses citas iestādes pieprasījuma. Lai izpildītu lūgumu, tās izmanto visas likumīgās pilnvaras, kuras tām piešķirtas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2. Lūgumus, kas iesniegti iestādēm, kuras nav kompetentās iestādes, nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde var atteikt palīdzības lūgumu, ja tā skaidri konstatē, ka:

1. Katra Līgumslēdzēja puse norīko vienu vai vairākus kompetentos centrālos dienestus, kas saskaņā ar šo sadaļu izskata administratīvās palīdzības lūgumus.

Palīdzības pieprasījuma izpildē šīs struktūrvienības vēršas pie jebkuras kompetentas administratīvas iestādes.

3. Centrālo dienestu darbība, jo īpaši steidzamos gadījumos, neizslēdz tiešu sadarbību starp Līgumslēdzēju pušu citām iestādēm, kas ir kompetentas šā nolīguma piemērošanas jomās. Centrālos dienestus informē par jebkādām darbībām, kas saistītas ar šādu tiešu sadarbību.

4. Sniedzot 44. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, Līgumslēdzējas puses dara zināmu, kuras iestādes uzskata par centrālajiem dienestiem šā panta nozīmē.

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde, ievērojot šā nolīguma piemērošanas jomu, nosūta tai visas ziņas, kuras ir tās vai citu šīs Līgumslēdzējas puses iestāžu rīcībā, kas varētu novērst, izmeklēt un sodīt nelikumīgās darbības vai sniegt nepieciešamo informāciju parādu saistību atgūšanai. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse šīs informācijas iegūšanai veic visus nepieciešamos administratīvos pasākumus.

2. Nosūtāmo informāciju papildina ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses rīcībā esošajiem ziņojumiem un citiem dokumentiem vai šo ziņojumu un dokumentu apliecinātām kopijām vai izrakstiem, kas pamato šo informāciju un ir sagatavoti vai iegūti, lai izpildītu informācijas pieprasījumu.

3. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei un lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādei par to vienojoties un ievērojot lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes sīki izstrādātus norādījumus, lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes pilnvarotie pārstāvji var saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāžu telpās piekļūt informācijai un ziņām 1. punkta nozīmē, kuras ir pēdējās minētās Līgumslēdzējas puses rīcībā un kuras attiecas uz nelikumīgām darbībām, kas ir šā nolīguma piemērošanas jomā. Šie darbinieki ir tiesīgi iegūt šādu dokumentu kopijas.

Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde, cik vien iespējams, novēro preču tirdzniecību, kas tiek veikta, pārkāpjot 2. pantā minētos noteikumus. Šo novērošanu var veikt attiecībā uz personām, ja ir nopietns pamats aizdomām, ka tās ir piedalījušās vai piedalās nelikumīgās darbībās vai veic sagatavošanos ar nolūku izdarīt šādas darbības, kā arī attiecībā uz vietām, transporta līdzekļiem un precēm, kurām ir saistība ar šīm darbībām.

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem informē adresātu vai nodrošina, lai tas tiktu informēts, par visiem aktiem vai lēmumiem, kurus izdevušas lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes un kuri ir šā nolīguma piemērošanas jomā.

2. Paziņojuma pieprasījumiem, kur norāda paziņojamā akta vai lēmuma priekšmetu, pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses oficiālajā valodā vai valodā, kas ir pieņemama šai Līgumslēdzējai pusei.

3. Līgumslēdzējas puses var tieši pa pastu nosūtīt paziņojamos aktus, informācijas pieprasījumus un dokumentus personām, uz kurām attiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais un ceturtais ievilkums un kuras ir citas Līgumslēdzējas puses rezidenti.

Šīs personas var atbildēt uz paziņojumiem, kā arī iesniegt attiecīgus dokumentus un informāciju tādā formā, kādu paredz noteikumi un pasākumi, pamatojoties uz kuriem ir piešķirti attiecīgie naudas līdzekļi.

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse veic vai nodrošina, ka tiek veikta vajadzīgā izmeklēšana attiecībā uz darījumiem vai darbībām, kas ir šajā nolīgumā paredzēto nelikumīgo darbību sastāvā vai kas lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei rada pamatotas aizdomas, ka tādas nelikumīgas darbības ir notikušas.

2. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse izmanto visus izmeklēšanas līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar tās tiesību sistēmu, atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas savas iestādes lūguma, tostarp iesaistot tiesu iestādes vai, vajadzības gadījumā, saņemot to atļauju.

Šis noteikums neskar iespējas sadarbībai ar saimnieciskās darbības subjektiem, kā paredzēts 17. pantā.

Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei nosūta šādas izmeklēšanas rezultātus. Šā nolīguma 12. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde, sniedzot palīdzību, bez papildu lūguma šajā sakarā paplašina savu darbību, attiecinot to uz visiem apstākļiem, objektiem un personām, kurām ir acīmredzama saistība ar palīdzības lūguma priekšmetu. Šaubu gadījumā lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde vispirms sazinās ar lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi.

Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses pilnvarotu darbinieku piedalīšanās

1. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei un lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādei par to vienojoties, lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses pilnvaroti darbinieki var piedalīties iepriekšējā pantā minētajā izmeklēšanā. Šādai dalībai nav jāsaņem to personu vai saimnieciskās darbības subjektu piekrišana, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu.

2. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieki nodrošina izmeklēšanas norisi. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieki nevar pēc savas iniciatīvas īstenot lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbiniekiem piešķirtās pilnvaras.

Taču ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi šīs izmeklēšanas vajadzībām viņiem ir piekļuve tām pašām telpām un dokumentiem, kam ir piekļuve lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses darbiniekiem.

4. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei sniegto informāciju var izmantot kā pierādījumus vienīgi tad, kad ir saņemta atļauja ar izpildi saistīto elementu nosūtīšanai.

Saimnieciskās darbības subjektiem ir pienākums sadarboties administratīvās palīdzības lūguma izpildē, nodrošinot piekļuvi to telpām, transportlīdzekļiem un dokumentiem, kā arī sniedzot visu attiecīgo informāciju.

1. Palīdzības lūgumus sagatavo rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu lūgumu izpildei.

Steidzamos gadījumos ir pieņemami arī mutiski lūgumi, taču tie pēc iespējas ātrāk jāapstiprina rakstiski.

3. Lūgumus sagatavo lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses oficiālajā valodā vai valodā, kas pieņemama šai Līgumslēdzējai pusei.

4. Ja pieprasījums ir sastādīts nepareizi vai nepilnīgi, to var labot vai papildināt. Tikmēr var sākt īstenot lūguma izpildei vajadzīgos pasākumus.

1. Iegūto informāciju var izmantot vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem. Ja Līgumslēdzēja puse lūdz šādas informācijas izmantošanu citiem mērķiem, tā informācijas sniedzējai iestādei lūdz iepriekšēju rakstisku atļauju. Uz šādu informācijas izmantošanu attiecas pēdējās minētās iestādes noteiktie ierobežojumi.

2. Šā panta 1. punkts neliedz izmantot informāciju ierosinātā krimināllietā vai administratīvajā lietā, kas ierosināta sakarā ar administratīvās palīdzības lūgumā minēto tiesību aktu pārkāpumu, ja minēto lietu sakarā varētu būt pieejami tie paši palīdzības līdzekļi. Par šādu informācijas izmantošanu nekavējoties informē tās Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, kas sniegusi attiecīgo informāciju.

3. Saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās ziņas un izskatītos dokumentus Līgumslēdzējas puses var izmantot kā pierādījumus verbālprocesos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā.

1. Iepriekšējā nodaļā paredzēto sadarbību var īstenot arī bez citas Līgumslēdzējas puses iepriekšēja lūguma.

2. Līgumslēdzējas puses iestāde, kas nosūta informāciju, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem izvirzīt otras Līgumslēdzējas puses iestādei nosacījumus šīs informācijas izmantošanai.

1. Ja preču ievešanas, izvešanas un tranzīta gadījumā tirdzniecības apjoms un saistītais risks attiecībā uz nodokļiem un subsīdijām var radīt ievērojamus zaudējumus Līgumslēdzēju pušu budžetam, tās var vienoties īstenot kopīgas pārrobežu darbības, lai nepieļautu un novērstu nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums.

2. Pārrobežu darbību koordinācija un plānošana ir centrālā dienesta vai tā norīkotas struktūrvienības kompetencē.

1. Vairāku Līgumslēdzēju pušu iestādes, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu īpašas izmeklēšanas vienību ar bāzi kādā no Līgumslēdzējām pusēm.

2. Izmeklēšanas vienība izmeklē sarežģītas lietas, kurās piesaistāmi ievērojami līdzekļi, un saskaņo kopīgo darbību.

3. Dalība šādā vienībā nedod Līgumslēdzējas puses iestāžu pārstāvjiem izmeklēšanas tiesības citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā tiek veikta lietas izmeklēšana.

1. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes var piekrist nosūtīt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku sadarbības koordinatorus no vienas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes uz citas Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi, lai savstarpēji atbalstītu administratīvās palīdzības īstenošanu.

2. Sadarbības koordinatoru uzdevums ir sniegt konsultācijas un palīdzību. Viņiem nav piešķirtas pilnvaras neatkarīgi darboties uzņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Ar Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu piekrišanu vai pēc to pieprasījuma viņi var:

3. Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par konkrētu minēto pienākumu izpildes kārtību.

4. Sadarbības koordinatori var pārstāvēt vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu intereses.

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse veic parādu, uz kuriem attiecināma šā nolīguma piemērošana, piedziņu tādā pašā veidā, kā tiek piedzīti parādi lūguma saņēmējā Līgumslēdzējā pusē.

2. Parādu piedziņas lūgumiem pievieno lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses izsniegtu oficiālu dokumentu vai tā apliecinātu kopiju, kas dod atļauju piedziņas izpildei, un, vajadzības gadījumā, citus piedziņai nepieciešamus dokumentus vai to apliecinātas kopijas.

3. Lai garantētu parādu piedziņu, lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse veic aizsargpasākumus.

4. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde pārskaita lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei parāda summu, ko tā ir piedzinusi. Vienojoties ar lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi, tā var ieturēt procentus, kas atbilst administratīvajiem izdevumiem, kuri tai radušies.

5. Neskarot 1. punktu, uz piedzenamajiem parādiem ne vienmēr ir attiecināmas priekšrocības, kas attiecas uz līdzīgiem parādiem, kuri radušies lūguma saņēmējā Līgumslēdzējā pusē.

1. Šīs sadaļas mērķis ir papildināt 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, kā arī 1990. gada 8. novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju un vienkāršot šo aktu piemērošanu Līgumslēdzēju pušu starpā.

2. Tas neiespaido labvēlīgākus noteikumus divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

2. Tāpat tiesisko palīdzību sniedz izmeklēšanu un tiesvedību vajadzībām, kuras vērstas uz minētajos pārkāpumos izmantoto rīku un iegūto līdzekļu arestu un konfiskāciju.

1. Lūgumus saskaņā ar šo sadaļu lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde iesniedz vai nu ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses attiecībās centrālās iestādes starpniecību, vai tieši Līgumslēdzējas puses iestādei, kuras kompetencē ir izpildīt lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūgumu. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde un, vajadzības gadījumā, lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde informācijai nosūta lūguma kopiju savai centrālajai iestādei.

2. Jebkuru dokumentu, kas attiecas uz lūgumu vai tā izpildi, var nosūtīt tādā pašā veidā. To vismaz kopijas veidā nosūta tieši lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei.

3. Ja Līgumslēdzējas puses iestāde, kas saņem lūgumu, nav kompetenta sniegt tiesisko palīdzību, tā šādu lūgumu tūlīt pārsūta kompetentajai iestādei.

4. Nepilnīgus vai nepareizi sastādītus lūgumus pieņem, ja tajos ir galvenie elementi, kas vajadzīgi to izpildei, ievērojot to, ka lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde to vēlāk iesniedz paredzētajā kārtībā. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde par šiem trūkumiem paziņo lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei un dod tai laiku lūguma labošanai.

Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde tūlīt nosūta lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei arī visus citus norādījumus, kas tai ļautu papildināt savu lūgumu vai to paplašināt, attiecinot uz citiem pasākumiem.

5. Līgumslēdzējas puses, sniedzot 44. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, norāda, kuras ir attiecīgās centrālās iestādes šā punkta izpratnē.

1. Personām, kuras atrodas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, procesa dokumentus saistībā ar nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas šis nolīgums, Līgumslēdzējas puses parasti tieši nosūta pa pastu.

2. Ja Līgumslēdzējas puses iestādei, kura izsniedz attiecīgo dokumentu, ir zināms vai tai ir pamats uzskatīt, ka adresāts saprot tikai kādu atsevišķu valodu, tad attiecībā uz dokumentu vai vismaz tā vissvarīgākajām daļām pievieno tulkojumu attiecīgajā valodā.

3. Līgumslēdzējas puses nosūtītāja iestāde adresātu informē, ka tā otras Līgumslēdzējas puses teritorijā nevar tieši piemērot nevienu piespiedu līdzekli vai sankciju.

4. Jebkuram procesa dokumentam pievieno norādi par to, ka adresāts var saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz šo dokumentu no sūtījumā norādītās iestādes.

1. Ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus un savu kompetenci, lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma veic nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai saglabātu esošo stāvokli, aizsargātu apdraudētās tiesiskās intereses vai saglabātu pierādījumus, ja vien tā attiecīgo palīdzības lūgumu neuzskata par acīmredzami nepieņemamu.

2. Preventīvo iesaldēšanu un arestu veic attiecībā uz to noziedzīgu nodarījumu rīkiem un tajos iegūtiem līdzekļiem, kuru sakarā lūdz palīdzību. Ja noziedzīgā nodarījumā iegūtie līdzekļi daļēji vai pilnībā vairs neeksistē, tādus pašus pasākumus veic attiecībā uz mantu, kas atrodas lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā un kas atbilst attiecīgo līdzekļu vērtībai.

1. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma atļauj pēdējās minētās Līgumslēdzējas puses iestāžu pārstāvjiem piedalīties palīdzības lūguma izpildē. Šādai dalībai nav jāsaņem to personu piekrišana, attiecībā uz kurām veic šos pasākumus.

2. Ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi palīdzības lūguma izpildes vajadzībām klātesošajām personām ir piekļuve tām pašām telpām un dokumentiem, kam ir piekļuve lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses darbiniekiem. Šīm personām jo īpaši var atļaut uzdot vai ierosināt jautājumus un izteikt priekšlikumus par izmeklēšanas darbībām.

3. Šāda klātbūtne nevar būt par pamatu tam, ka informāciju izpauž personām, kas nav personas, kurām dota atļauja saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, un tādējādi pārkāpj tiesvedības konfidencialitāti vai attiecīgās personas tiesības. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādei sniegto informāciju var izmantot kā pierādījumus vienīgi tad, kad ir saņemta atļauja ar izpildi saistīto elementu nosūtīšanai.

1. Līgumslēdzējas puses uzskata par pieņemamiem vienīgi tādus tiesiskās palīdzības lūgumus par kratīšanas izdarīšanu un aresta uzlikšanu, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

2. Tiesiskās palīdzības lūgumi izdarīt kratīšanu un arestu sakarā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uz kuru attiecināms šis nolīgums, ir pieņemami ar nosacījumu, ka attiecīgās darbības saskaņā ar abu Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem ir sodāmas ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus.

1. Ja ir izpildīti 31. panta noteikumi, lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse izpilda palīdzības lūgumu attiecībā uz informācijas iegūšanu un nosūtīšanu par banku un finanšu darījumiem, tostarp:

2. Tiktāl, ciktāl tas attiecībā uz līdzīgiem gadījumiem ir atļauts saskaņā ar attiecīgās valsts kriminālprocesa normām, lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse noteiktu laiku var veikt novērošanu attiecībā uz banku operācijām, atbilstīgi kurām konkrētā laikposmā kreditē vai debetē kādu kontu vai kontus vai kuras veiktas ar noteiktām personām, un rezultātus paziņot lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei. Lēmumu par banku operāciju novērošanu un rezultātu paziņošanu lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes pieņem katrā gadījumā atsevišķi, un tam ir jābūt saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem. Par novērošanas praktisko pusi vienojas lūguma iesniedzējas un lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes.

3. Lai neiespaidotu rezultātus, katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka finanšu iestādes noteiktā laikposmā nedara zināmu ne attiecīgajam klientam, ne trešām personām, ka pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma tiek veikti pasākumi vai izmeklēšana.

5. Līgumslēdzēja puse banku noslēpumu neizvirza kā iemeslu, lai atteiktu sadarbību saistībā ar palīdzības lūgumu, ko iesniegusi cita Līgumslēdzēja puse.

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūguma apņemas atļaut veikt savā teritorijā piegāžu kontroli, veicot kriminālizmeklēšanu attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem var piemērot izdošanu.

2. Lēmumu veikt piegāžu kontroli pieņem lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3. Piegāžu kontroli veic saskaņā ar lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses tiesību aktos paredzēto procedūru. Tās kompetentajām iestādēm ir tiesības veikt darbības, to vadību un kontroli.

1. Pēc lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses lūguma aizsargpasākumos izņemtos priekšmetus, dokumentus, finanšu līdzekļus un citas vērtības var nodot, lai tos konfiscētu vai atdotu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem.

2. Lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja puse nevar atteikt nodošanu lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei tādēļ, ka finanšu līdzekļi ir saistīti ar fiskālu vai muitas maksājumu parādu.

3. Labticīgo trešo personu tiesības saistībā ar šiem objektiem netiek ietekmētas.

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde izpilda tiesiskās palīdzības lūgumu, cik vien ātri iespējams, pēc iespējas ņemot vērā procedūras termiņus vai citus lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes norādītus termiņus. Tā izskaidro šādu termiņu iemeslus.

2. Ja lūgumu nevar izpildīt vai var izpildīt tikai daļēji atbilstīgi lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses nosacījumiem, lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde par to nekavējoties informē lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādi un norāda apstākļus, kādos pieprasījums būtu izpildāms. Abas iestādes vēlāk var vienoties par lūguma turpmāku izpildi, vajadzības gadījumā ievērojot iepriekš minētos apstākļus.

Ja ir paredzams, ka lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestādes lūgumu nebūs iespējams izpildīt tās noteiktajā termiņā, un ja 1. punkta otrajā teikumā minētie iemesli skaidri liecina, ka šāda novēlošanās būtiski kaitēs šīs iestādes veiktajai procedūrai, tad lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde nekavējoties tai paziņo iespējamo pieprasījuma izpildes laiku. Lūguma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iestāde nekavējoties norāda, vai lūgums paliek spēkā. Abas iestādes vēlāk var vienoties par pieprasījuma turpmāku izpildi.

Ārpus tās procedūras vajadzībām, sakarā ar kuru tika sniegta palīdzība, informāciju un pierādīšanas līdzekļus, kas nosūtīti palīdzības sniegšanas gaitā, var izmantot:

1. Saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un savu kompetenci vienas Līgumslēdzējas puses tiesu iestāde var bez īpaša lūguma nosūtīt otras Līgumslēdzējas puses tiesu iestādei informāciju un pierādīšanas līdzekļus, ja tā uzskata, ka tie saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādei varētu būt noderīgi, lai sāktu vai pabeigtu izmeklēšanu vai tiesvedību vai lai iesniegtu tiesiskās palīdzības lūgumu.

2. Līgumslēdzējas puses iestāde, kas nosūta informāciju un pierādīšanas līdzekļus, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem izvirzīt otras Līgumslēdzējas puses iestādei nosacījumus šīs informācijas vai pierādīšanas līdzekļu izmantošanai.

Palīdzības lūgums neietekmē tiesības, kas lūguma iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei varētu rasties kā civilprasītājai krimināllietā, kas sākta kādā lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestādē.

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji un kura ir atbildīga par šā nolīguma pareizu piemērošanu. Tā sagatavo ieteikumus un pieņem lēmumus par jautājumiem, uz ko attiecas šis nolīgums. Tā pieņem lēmumus, savstarpēji vienojoties.

2. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā kopā ar citiem noteikumiem paredz arī sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas kārtību un viņam piešķirtās pilnvaras.

3. Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības un vismaz vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var lūgt sanāksmes sasaukšanu.

4. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par darba vai ekspertu grupas izveidi, kas sniegtu palīdzību tās uzdevumu veikšanā.

1. Katra Līgumslēdzēja puse var iesniegt izskatīšanai Apvienotajā komitejā strīdus, kas saistīti ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, jo īpaši, ja tā uzskata, ka cita Līgumslēdzēja puse atkārtoti atsakās izpildīt tai adresētos sadarbības lūgumus.

2. Apvienotā komiteja cenšas atrisināt strīdu pēc iespējas ātrāk. Apvienotajai komitejai nodod visu informāciju, kas ļautu padziļināti izpētīt situāciju, lai rastu piemērotu risinājumu. Šajā sakarā Apvienotā komiteja izskata visas iespējas turpināt šā nolīguma veiksmīgu darbību.

1. Lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas puses iestāde palīdzības lūgumu var atteikt, ja lūguma iesniedzēja Līgumslēdzēja puse atkārtoti ir atteikusi palīdzības lūgumu līdzīgos gadījumos.

2. Pirms palīdzības lūguma atteikšanas, pamatojoties uz savstarpīguma principu, par to informē Apvienoto komiteju, lai tā pieņemtu lēmumu par attiecīgo jautājumu.

Ja kāda Līgumslēdzēja puse vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā iesniedz attiecīgu priekšlikumu Apvienotajā komitejā, kura sagatavo ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz sarunu sākšanu.

Šo nolīgumu piemēro Šveices Konfederācijas teritorijā, no vienas puses, un teritorijās, kurās ir piemērojams Eiropas Kopienas dibināšanas līgums tajā paredzētajā kārtībā, no otras puses.

2. Līgumslēdzējas puses to ratificē un apstiprina, ievērojot savas procedūras. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir iesniegts pēdējais ratifikācijas vai apstiprināšanas instruments.

3. Pirms šā nolīguma stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse, veicot 2. punktā paredzēto iesniegšanu vai jebkurā laikā pēc tam, var deklarēt, ka tā piemēros šo nolīgumu savās attiecībās ar jebkuru citu Līgumslēdzēju pusi, kas ir sniegusi tādu pašu deklarāciju. Minētās deklarācijas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc paziņošanas dienas.

Eiropas Kopiena vai Šveices Konfederācija var šo nolīgumu denonsēt, savu lēmumu iesniedzot otrai Līgumslēdzējai pusei. Denonsēšana stājas spēkā desmit mēnešus pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par denonsēšanu.

Šā nolīguma noteikumus piemēro lūgumiem attiecībā uz nelikumīgām darbībām, kas izdarītas vismaz sešus mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas.

Līguma paplašināšana attiecībā uz jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm

1. Jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, var kļūt par šā nolīguma Līgumslēdzēju pusi, iesniedzot rakstisku paziņojumu Līgumslēdzējām pusēm.

2. Eiropas Savienības Padomes sagatavotajai nolīguma versijai tās jaunās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura pievienojas nolīgumam, autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju. Tā kļūst par autentisku tekstu 48. panta nozīmē.

3. Attiecībā uz jebkuru jaunu Eiropas Savienības dalībvalsti šis nolīgums stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc attiecīgās valsts pievienošanās instrumenta saņemšanas vai šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā, kad beidzas minētais deviņdesmit dienu termiņš.

4. Ja šis nolīgums vēl nav stājies spēkā pievienošanās instrumenta saņemšanas laikā, jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojas nolīgumam, piemēro 44. panta 3. punktu.

1. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.