14.2.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 23. janvāris),
ar ko groza Lēmumu 2006/861/EK un 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 38)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/107/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2008. gada 27. oktobra rekomendāciju par kravas vagona TSI (ERA/REC/INT/03-2008) starpposma pārskatīšanu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 12. pantā noteikts, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “aģentūra”) nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (“SITS”) tiek pielāgotas tehnikas attīstībai un tirgus tendencēm, un sociālajām prasībām, un ierosina Komisijai veikt grozījumus SITS, kurus tā uzskata par vajadzīgiem. |
(2) |
Ar 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3371 Komisija piešķīra vispārējas pilnvaras aģentūrai noteiktu darbību veikšanai saskaņā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (4). Saskaņā ar šī vispārējā pilnvarojuma nosacījumiem aģentūrai bija jāpārskata SITS “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”, kas bija pieņemtas ar Komisijas 2006. gada 28. jūlija Lēmumu 2006/861/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” (5), kā arī jāiesniedz tehniski atzinumi par būtiskām kļūdām un jāpublicē konstatēto mazāk nozīmīgo kļūdu saraksts. |
(3) |
1999. gada Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) stāšanās spēkā 2006. gada 1. jūlijā ieviesa jaunus noteikumus, kas regulē vagoniem piemērojamās tehniskās specifikācijas. Iepriekšējo RIV nolīgumu starp dzelzceļa uzņēmumiem daļēji aizstāja jauns, privāts un brīvprātīgs nolīgums – vispārējais līgums par izmantošanu (GCU) (6) starp dzelzceļa uzņēmumiem un vagonu turētājiem, kā arī Lēmums 2006/861/EK. |
(4) |
Kamēr saskaņā ar RIV nolīgumu reģistrētajiem vagoniem bija nepieciešama tikai viena atļauja, ko izsniedzis reģistrējušais dzelzceļa uzņēmums, Direktīvā 2001/16/EK bija noteikts, ka ir nepieciešama atļauja katrai dalībvalstij. Šī problēma tika provizoriski atrisināta ar Lēmuma 2006/861/EK pielikuma 7.6. punktu, kurā norādīts, ka, tiklīdz tiek izdots drošības sertifikāts vai atļauja sagrupētus vagonus nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī, šo sertifikātu vai atļauju savstarpēji atzīst visas dalībvalstis, lai novērstu drošības iestāžu veiktu divkāršu drošības un savstarpējas izmantojamības pārbaudi. Tajā ir arī norādīts, ka sakarā ar to, ka Lēmumā 2006/861/EK ir ietverti atvērti punkti, atļauja nodot ekspluatācijā tiks savstarpēji atzīta, izņemot minētā lēmuma JJ pielikumā norādīto. Tomēr, tā kā JJ pielikumā nav skaidri noteikti nosacījumi, ar kādiem atļauja vagonu nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī būtu savstarpēji jāatzīst pārējām dalībvalstīm, Lēmuma 2006/861/EK pielikuma 7.6. punkta piemērošana ir tikusi interpretēta atšķirīgi. Tas ir novedis pie juridiskas nenoteiktības un nozares grūtībām, kā dēļ ir bijusi nepieciešama nekavējoša rīcība no Komisijas puses. |
(5) |
Šī problēma tagad var tikt atrisināta, jo Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktā ir noteikts, ka ritekļiem, kas pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz visiem attiecīgo apakšsistēmu aspektiem bez īpašiem gadījumiem un bez atvērtiem punktiem, kas ir cieši saistīti ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu, nav vajadzīga papildu atļauja nodošanai ekspluatācijā, ja vien tie pārvietojas pa SITS atbilstīgiem tīkliem citās dalībvalstīs vai saskaņā ar attiecīgajās SITS paredzētajiem nosacījumiem. |
(6) |
Lēmumā 2006/861/EK ir vairāki atvērti punkti un tehniskas kļūdas. Ja ar atvērtajiem punktiem saistīto būtisko prasību izpildei bija iespējams piemērot attiecīgās valsts tehniskos noteikumus, tad pastāv juridiska nenoteiktība, vai šādi atsevišķu valstu risinājumi būs pieņemami pārējām dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 7. pantu atbilstīgā procedūra svarīgu vai būtisku kļūdu gadījumā ir nekavējoša attiecīgo SITS grozīšana. |
(7) |
Lai atjaunotu pilnīgu starptautiskajam transportam paredzēto kravas vagonu savstarpējo izmantojamību, ir nepieciešama nekavējoša Lēmuma 2006/861/EK pārskatīšana, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem atļauja nodot ekspluatācijā kādu SITS atbilstošu vagonu būtu derīga visās pārējās dalībvalstīs. |
(8) |
Vagonus, kuri ir saņēmuši atļauju nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 22. panta 1. punktu un kuriem ir izsniegta atļauja, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktu ir derīga visās dalībvalstīs, būtu jāapzīmē ar skaidru un viegli atpazīstamu alfabētisku marķējumu. Tāpēc ir jāgroza P5. pielikums Komisijas Lēmumā 2006/920/EK (7) par SITS attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”. |
(9) |
Tāpēc atbilstīgi jāgroza Lēmums 2006/861/EK un 2006/920/EK. |
(10) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2006/861/EK grozījumi
Lēmumu 2006/861/EK groza šādi.
a) |
Pievieno šādu pantu: “1.a pants Tehniskie dokumenti 1. Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA) savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē LL pielikuma saturu. 2. ERA savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē P un JJ pielikumā norādīto starptautiskajam transportam pilnībā apstiprināto kompozīta bremžu kluču sarakstu. 3. Aģentūra savā tīmekļa vietnē kā ERA tehnisko dokumentu publicē JJ pielikumā norādīto vilces iekārtu papildu specifikācijas. 4. Aģentūra aktualizē 1. līdz 3. punktā norādītos tehniskos dokumentus un informē Komisiju par visām to pārskatītajām versijām. Komisija informē dalībvalstis ar tās komitejas starpniecību, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu. Ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka kāds no tehniskajiem dokumentiem neatbilst Direktīvas 2008/57/EK vai cita Kopienas tiesību akta noteikumiem, šis jautājums tiek apspriests komitejā. Balstoties uz komitejas apspriežu rezultātiem un pēc Komisijas pieprasījuma aģentūra atsauc tehniskos dokumentus vai izdara tajos grozījumus.” |
b) |
Pielikumus groza tā, kā tas ir noteikts I pielikumā. |
2. pants
Lēmuma 2006/920/EK grozījums
Lēmuma 2006/920/EK P5. pielikumu groza, kā tas ir noteikts II pielikumā.
3. pants
Ja “TEN” marķējums uz kravas vagoniem, kas nodoti ekspluatācijā pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, nesaskan ar II pielikumā noteikto nozīmi, šis marķējums jānoņem ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim.
4. pants
Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. jūlija.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 23. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Antonio TAJANI
(1) OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.
(2) OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.
(4) OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.
(5) OV L 344, 8.12.2006., 1. lpp.
(6) GCU tīmekļa vietne: http://www.gcubureau.org.
(7) OV L 359, 18.12.2006., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Lēmuma 2006/861/EK pielikumus groza šādi.
1. |
Pielikumu groza šādi.
|
2. |
B pielikumu groza šādi.
|
3. |
L pielikuma L.1.4.2.1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Ja vagoni, kam izmanto 100 % bandāžas bremzēšanu, tiek aprīkoti ar monobloka riteņiem, ir jāņem vērā šādi parametri.
Piezīme. Īpašos kravas pārvadājumu veidos spēka un/vai piemērošanas laika, un/vai braukšanas ātruma, un/vai asu noslodzes, un/vai riteņa diametra lielumi var tikt mainīti, lai pārbaudītu šo riteņu termomehāniskās īpašības kāda ierobežota izmantošanas veida kontekstā.” |
4. |
P pielikuma P.1.10. punktu “Bremžu kluči” aizstāj ar šādu: “P.1.10. Bremžu kluči Pārbaudes procedūra savstarpējās izmantojamības komponenta “bremžu kluči” konstrukcijas novērtējumam jāveic atbilstoši I pielikuma I.10.2. nodaļā dotajai specifikācijai. Šī specifikācija vēl aizvien ir atvērts punkts kompozīta bremžu klučiem. Kompozīta bremžu kluči, kas jau tiek izmantoti, ir saņēmuši pozitīvu novērtējumu atbilstoši P.2.10. punktam. Saraksts ar pilnībā apstiprinātajiem kompozīta bremžu klučiem starptautiskajam transportam ir iekļauts tehniskajā dokumentā, kas Eiropas Dzelzceļa aģentūrai jāpublicē savā tīmekļa vietnē.” |
5. |
JJ pielikumu aizstāj ar šādu: “JJ PIELIKUMS JJ.1. ATVĒRTO PUNKTU SARAKSTS Turpmāk redzamajā tabulā ir sniegts šīs SITS atvērto punktu kopsavilkums, kā arī to klasifikācija, norādot, vai konkrētais punkts ir saistīts (aile “JĀ”) vai nav saistīts (aile “NĒ”) ar infrastruktūras un ritekļu tehnisko savietojamību.
JJ.2. ATVĒRTO PUNKTU SLĒGŠANA UN PAPILDU SPECIFIKĀCIJAS 7.6.4. PUNKTĀ NORĀDĪTO VAGONU GADĪJUMĀ 1. Atvērto punktu slēgšana Šīs SITS 7.6. sadaļā norādītajiem vagoniem JJ.1. pielikuma ailē “JĀ” minētie atvērtie punkti ar šo sadaļu tiek slēgti. 1.1. Sakarsušo bukšu atklāšana Šīs SITS 4.2.3.3.2. punktā norādītais atvērtais punkts ir slēgts, ja vagons atbilst attiecīgā ERA tehniskā dokumenta specifikācijām. 1.2. Sānvēji Šīs SITS 4.2.6.3. un 6.2.3.4.3. punktā norādītais atvērtais punkts ir slēgts bez jebkādiem obligātiem noteikumiem attiecībā uz vagona konstrukciju. Var tikt piemēroti noteikti operatīva rakstura pasākumi. 1.3. Metināto šuvju novērtēšana Šīs SITS 6.1.2.2. un 6.2.21. punktā norādītais atvērtais punkts ir slēgts, piemērojot 2007. gada oktobra standartu EN 15085-5. 1.4. Tehniskās apkopes novērtēšana Šīs SITS D pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts šādi - visa tehniskās apkopes dokumentācija,
un kura atbilst arī šīs SITS prasībām, ir spēkā. Ekspluatācijas raksturlielumi tiek uzskatīti par apmierinošiem. 1.5. Riteņu velšanās virsmas Šīs SITS E pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts šādi: riteņu velšanās virsmas defekti tiek noteikti tehniskās apkopes ietvaros. 1.6. Lietie riteņi Šīs SITS L pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts šādi: lietie tērauda riteņi nav atļauti līdz Eiropas standarta publikācijai. 1.7. Kompozīta bremžu kluču konstrukcija un novērtēšana Šīs SITS P.1.10. un P.2.10. pielikumā norādītais atvērtais punkts tiek slēgts ar atbilstīgo tehnisko dokumentu, ko publicē ERA tīmekļa vietnē. 2. Papildu specifikācijas 7.6.4. sadaļā norādītajiem vagoniem ir nepieciešamas arī šādas papildu specifikācijas. 2.1. Buferi un vilces iekārtas
Dinamiskie tipa testi ir jāveic ar trim vilces iekārtām bez elastīgās ierīces. Visiem trim paraugiem ir jāiztur testi, neuzrādot nekādu bojājumu. Tajos nedrīkst parādīties nekādas plaisas, un stiepējspēks nedrīkst būt mazāks par 1 000 kN. 2.2. Vagona galvenās konstrukcijas izturība Papildus šīs SITS 4.2.2.3.1. punkta specifikācijām ir arī nepieciešams, lai:
2.3. Pacelšana Papildus šīs SITS 4.2.2.3.2.4. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai pacelšana atbilstu šādai shēmai: Attēls Relevage sur la voie/Rerailing
2.4. Ass Papildus šīs SITS 5.4.2.4. punkta un M.1.4. pielikuma specifikācijām maksimālā pieļaujamā sprieguma lielumiem ir piemērojami šādi standarti: EN 13103 7. sadaļa, EN 13260 3.2.2. sadaļa un EN 13261 3.2.3. sadaļa. 2.5. Vagona dinamiskais raksturojums Papildus šīs SITS 4.2.3.4. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai konkrētajos tādu ratiņu izmantošanas gadījumos, kuri nav norādīti Y pielikumā, tiktu piemērots standarts EN 14363 vai brošūra UIC 432. Papildus šīs SITS 4.2.3.4.2.2. punkta specifikācijām par aizsardzību pret nobraukšanu no sliedēm, braucot pa līkumainu sliežu ceļu:
2.6. Gareniskie saspiešanas spēki Papildus šīs SITS 4.2.3.5. punkta un R pielikuma specifikācijām ir nepieciešama arī atbilstība UIC brošūras 530-2 3.2. sadaļai, izņemot prasību par sazināšanos ar UIC 2. izpētes grupu (SG) un tās piekrišanas saņemšanu. 2.7. Bremzēšana 2.7.1. Papildus šīs SITS 4.2.4.1.2.4. punkta specifikācijām ir nepieciešams, lai enerģijas saglabāšana būtu izprojektēta tādā veidā, ka pēc bremzēšanas (pie maksimālā spiediena vagona bremžu cilindrā un maksimālā iespējamā cilindra izejas gājiena pie jebkuras noslogošanas pakāpes) spiediens papildu rezervuārā būtu vismaz par 0,3 bāriem augstāks nekā spiediens bremžu cilindrā bez jebkādas papildu enerģijas pievades. 2.8. Divasu vagoni Papildus šīs SITS 4.2.3.4.2.4. punkta specifikācijām divasu vagonu piekares aprēķiniem obligāti ir jāpiemēro UIC brošūra 517. 2.9. Elektriskie vai elektromagnētiskie traucējumi Vagoni, kas aprīkoti ar kādu enerģijas avotu, kas var izraisīt elektriskus traucējumus, ir jāpārbauda, salīdzinot ar brošūru UIC 550-2 un 550-3 prasībām. Jāapstiprina maksimālo vilciena sastāvu elektromagnētiskie raksturlielumi. 2.10. Īpaši vagonu tipi Katram no šādiem vagonu tipiem ir piemērojamas uz to attiecinātās papildu specifikācijas:
2.11. Vagoni, kas ierodas Apvienotajā Karalistē Vagoniem, kas ierodas Apvienotajā Karalistē, ir jāatbilst arī UIC brošūras 503 prasībām saistībā ar konkrētajiem Apvienotās Karalistes apstākļiem.” |
6. |
Pēc KK pielikuma pievieno šādu jaunu pielikumu: “LL PIELIKUMS SAKARSUŠO BUKŠU ATKLĀŠANAS ATSAUCES DOKUMENTS Piezīme. Šo pielikumu publicē arī kā Eiropas Dzelzceļa aģentūras tehnisko dokumentu un turpmāk atjaunina saskaņā ar 1.a panta 4. punktu. 1. TERMINI UN DEFINĪCIJAS Šī pielikuma nolūkos ir piemērojami šādi termini un definīcijas. Ass gultnis: uz dzelzceļa ritekļa ass novietots gultnis vai gultņa mezgls, kas nodod kādu dzelzceļa ritekļa svara daļu tieši uz riteņpāri. Bukse: konstrukcija, tostarp, piemēram, slēgta tipa gultņa adapteris, kas ietver vai atrodas saskarē ar ass kakliņa gultni un nodrošina saskarni ar ratiņu un/vai piekares konstrukciju. Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce (HABD): Mērķa zona: noteikta zona bukses apakšdaļā, kuras temperatūru ir paredzēts kontrolēt ar HABD palīdzību. Kontrolējamā zona: mērķa zonas horizontālās projekcijas izmēri XY plaknē. Aizlieguma zona: zona, kurā karstuma avoti, piemēram, izplūdes gāzes, kas varētu ietekmēt HABD darbību, nedrīkst atrasties vai tiem ir jābūt termiski ekranētiem. Ritošā sastāva koordinātas: ritošā sastāva koordinātas (1. attēls) balstās uz labās rokas likuma ortogonālo koordinātu sistēmu, kurā pozitīvā X ass (gareniskā) iet gareniski riteklim tā braukšanas virzienā, Z ass ir vērsta vertikāli uz augšu un sākas riteņpāra ass centrā. Y ass ir sānu (laterālā) ass. 1. attēls Ritošā sastāva koordinātas
Riteņpāris: vienība, kas ietver asi, divus riteņus un to ass gultņus vai neatkarīgu riteņu pāri, kas atrodas vienā un tajā pašā gareniskajā pozīcijā, un to gultņus. Karstuma avots: kāda ritošā sastāva daļa, kuras temperatūra var pārsniegt bukses apakšdaļas ekspluatācijas darba temperatūru, piemēram, karsta krava vai izplūdes gāzu caurule. 2. SIMBOLI UN SAĪSINĀJUMI Šī pielikuma nolūkos tiek piemēroti šādi simboli un saīsināti termini:
3. PRASĪBAS RITOŠAJAM SASTĀVAM Šī sadaļa satur prasības attiecībā uz HABD saskarnes ritošā sastāva pusi. 3.1. Mērķa zona Mērķa zona ir bukses apakšdaļas virsmas laukums, kuru veido bukses krustošanās līnijas ar virtuālu taisnstūra paralēlepipēdu, kura horizontālā šķērsgriezuma laukumu veido XTA un YTA lielumi, izmantojot ritošā sastāva koordinātas. Tādēļ virtuālā taisnstūra paralēlepipēda veidotā horizontālā šķērsgriezuma laukums sakrīt ar mērķa zonas horizontālās projekcijas (tas ir, XY plaknes) laukumu, turpmāk “kontrolējamā zona”. 3.2. Kontrolējamā zona Kontrolējamā zona tiek noteikta telpā attiecībā pret ass izmēriem, un tā veido laukumu, kurā HABD var fokusēt uz bukses temperatūras kontroli. 2. attēlā ir redzams kontrolējamās zonas novietojums un minimālie izmēri, izmantojot ritošā sastāva koordinātas. 2. attēls Kontrolējamās zonas (TA) izmēri un novietojums XY plaknē (skats no apakšas)
3.3. Kontrolējamās zonas izmēri Ņemot vērā mehāniskās pielaides, kontrolējamās zonas:
3.4. Kontrolējamās zonas novietojums XY plaknē XY plaknē kontrolējamās zonas centram ir jāatrodas tādā laterālā attālumā (YTA) attiecībā pret ass centru (vai riteņu pāra centru tajā pašā pozīcijā), kur 1 065 mm būtu mazāks par vai vienāds ar YTA un YTA būtu mazāks par vai vienāds ar 1 095 mm. Gareniskajā asī kontrolējamās zonas centram ir jāsakrīt ar ass vidus līniju. 3.5. Prasības attiecībā uz kontrolējamās zonas redzamību Ritošā sastāva konstrukcija nedrīkst radīt nekādus šķēršļus starp mērķa zonu un HABD, kas traucētu vai neļautu HABD fokusēt uz mērķa zonu un līdz ar to neļautu izmērīt tās siltuma starojumu.
4. CITAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MEHĀNISKO KONSTRUKCIJU Lai līdz minimumam samazinātu iespēju HABD aprēķinos ņemt vērā temperatūru, ko rada citi karstuma avoti, nevis bukse, ritošā sastāva konstrukcijai ir jābūt tādai, lai citi karstuma avoti, piemēram, karsta komerckrava vai izplūdes gāzes, nebūtu tieši līdzās kontrolējamajai zonai vai tieši virs tās. Lai atvieglotu šīs prasības izpildi, nekāds cits karstuma avots nedrīkst atrasties šajā dokumentā norādītajā aizlieguma zonā.
4.1. Aizlieguma zona Aizlieguma zonu veido taisnstūrveida laukums, kas ietver kontrolējamo zonu un tiek paplašināts vertikālā virzienā, veidojot virtuālu taisnstūra paralēlepipēdu. Šī taisnstūra paralēlepipēda izmēri XY plaknē atbilst LPZ un WPZ, bet vertikālajās asīs – HPZ. 3. attēlā ir parādīts iespējamais kontrolējamās zonas novietojums aizlieguma zonā, izmantojot ritošā sastāva koordinātas. Aizlieguma zonu veidojošā taisnstūra paralēlepipēda izmēri, ņemot vērā mehāniskās pielaides, ir šādi:
Aizlieguma zonas centra novietojums XY plaknē ir šāds:
3. attēls Aizlieguma zonas (PZ) izmēri XY plaknē (skats no apakšas), norādot arī kontrolējamās zonas iespējamo novietojumu
5. SAVSTARPĒJO ATSAUČU TABULA Izsekojamības nolūkos ir iekļauta savstarpējo atsauču tabula starp šo dokumentu un oriģinālo prEN 15437.
|
II PIELIKUMS
Lēmuma 2006/920/EK P5. pielikumu aizstāj ar šādu:
“P5. PIELIKUMS
ALFABĒTISKAIS MARĶĒJUMS, KAS NORĀDA SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS IESPĒJU
“TEN” |
: |
riteklis, kas atbilst šādiem noteikumiem:
|
||||
“PPV/PPW” |
: |
vagons, kas atbilst PPV/PPW nolīgumam (OSJD valstīs) (oriģinālā: ППВ (Правила пользования вагонами в международном сообщении)). |
Piezīmes.
a) |
Ritekļi ar apzīmējumu TEN atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam no 0 līdz 3. |
b) |
Ritekļi, kuri nav saņēmuši atļauju ekspluatācijai visās dalībvalstīs, ir jāmarķē, norādot dalībvalstis, kurās tie ir saņēmuši atļauju. Atļaujas piešķīrušo dalībvalstu nosaukumi ir jānorāda atbilstīgi kādam no tālāk redzamajiem attēliem, kuros D apzīmē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi pirmo atļauju (šajā gadījumā Vāciju), bet F apzīmē otro atļauju piešķīrušo dalībvalsti (šajā gadījumā Franciju). Dalībvalstu kodi tiek piešķirti atbilstīgi P4. pielikumam. Tas var attiekties uz ritekļiem, kuri atbilst SITS vai kuri neatbilst SITS. Šie ritekļi atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam 4 vai 8. |
”