8.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/25

(1)

Padomes Direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (3), ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Pirms Direktīvas 89/104/EEK stāšanās spēkā dalībvalstīs piemērojamos tiesību aktos par preču zīmēm pastāvēja būtiskas atšķirības, kas varēja radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un varēja izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū. Tādēļ bija nepieciešams tuvināt šos tiesību aktus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību.

(3)

Ir svarīgi neignorēt atrisinājumus un priekšrocības, ko Kopienas preču zīmju sistēma var sniegt uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt preču zīmes.

(4)

Neliekas, ka būtu vajadzīgs uzsākt dalībvalstu tiesību aktu par preču zīmēm visaptverošu tuvināšanu. Būs pietiekami, ja tuvināšanu ierobežos ar tām attiecīgo valstu tiesību normām, kas vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus funkcionēšanu.

(5)

Šai direktīvai nebūtu jāatņem dalībvalstīm tiesības turpināt aizsargāt lietojot iegūtās preču zīmes, bet ņem tās vērā tikai attiecībā uz saistību starp tām un preču zīmēm, kas iegūtas reģistrācijas ceļā.

(6)

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī tiesīgām noteikt procesuālos noteikumus attiecībā uz reģistrācijas ceļā iegūtu preču zīmju reģistrāciju, atcelšanu un spēkā neesamību. Tās var, piemēram, noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, nolemt, vai agrākas tiesības būtu jāizmanto vai nu reģistrācijas procedūrā, vai spēkā neesamības atzīšanas procedūrā, vai abās šajās procedūrās, un, ja tās atļauj, ka agrākas tiesības tiek izmantotas reģistrācijas procedūrā, pieļauj iebildumu procedūru vai ex officio pārbaudes procedūru, vai abas šīs procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām precizēt preču zīmju atcelšanas vai spēkā neesamības sekas.

(7)

Šai direktīvai nebūtu jānoraida, ka preču zīmēm piemēro dalībvalstu tiesību normas, kas nav tiesību akti par preču zīmēm, kā normas, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, civiltiesisko atbildību vai patērētāju tiesību aizsardzību.

(8)

Mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi. Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Pamatojumi noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz pašu preču zīmi, piemēram, jebkādas atpazīstamības trūkums vai iemesli, kas attiecas uz konfliktiem starp preču zīmi un agrākām tiesībām, ir izsmeļoši jāuzskaita, pat ja daži no šiem pamatojumiem ir uzskaitīti kā izvēles varianti dalībvalstīm, kurām tādējādi vajadzētu spēt uzturēt spēkā vai ieviest šos pamatojumus savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos. Dalībvalstīm vajadzētu spēt uzturēt spēkā vai ieviest savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos pamatojumus noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas ir saistīti ar apstākļiem tādas preču zīmes iegūšanai vai turpmākai paturēšanai, attiecībā uz kuru nepastāv tuvināšanas noteikumi, piemēram, attiecībā uz tiesībām uz preču zīmi, preču zīmes atjaunošanu vai noteikumiem par nodevām, vai kas ir saistīti ar procesuālo noteikumu pārkāpumiem.

(9)

Lai samazinātu Kopienā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu un tātad konfliktu skaitu, kas rodas to starpā, ir svarīgi prasīt, lai reģistrētās preču zīmes faktiski lietotu vai, ja tās nelieto, pakļautu atcelšanai. Vajag nodrošināt, lai preču zīmi nepadarītu par spēkā neesošu, pamatojoties uz nelietotas agrākas preču zīmes esamību, lai gan dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piemērot šo pašu principu attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju vai paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesā par tiesību akta pārkāpumu, ja prasības rezultātā ir konstatēts, ka šo preču zīmi varētu atcelt. Visos šajos gadījumos noteikt piemērojamos procesuālos noteikumus ir dalībvalstu kompetencē.

(10)

Lai atvieglotu preču un pakalpojumu brīvu apgrozību, ir būtiski nodrošināt, lai reģistrētās preču zīmes saņemtu vienādu aizsardzību saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību sistēmām. Tam tomēr nevajadzētu kavēt dalībvalstīm piešķirt pēc savas izvēles plašu aizsardzību tām preču zīmēm, kurām ir reputācija.

(11)

Aizsardzībai, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, jābūt absolūtai identitātes gadījumā starp preču zīmi un tās apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Aizsardzība būtu jāpiemēro arī līdzības gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Obligāti ir jāsniedz līdzības jēdziena interpretācija attiecībā uz iespēju sajaukt. Iespējai sajaukt, kuras novērtējums ir atkarīgs no daudziem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, iespējamām asociācijām ar izmantotām vai reģistrētām zīmēm, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu starp identificētajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jāveido īpaši nosacījumi šādai aizsardzībai. Veidiem, kādos var konstatēt iespēju sajaukt, un jo īpaši pienākumam pierādīt, būtu jābūt attiecīgās valsts procesuālo noteikumu, kuri šai direktīvai nebūtu jāierobežo, jautājumam.

(12)

Juridiskās skaidrības dēļ un lai netaisnīgi neierobežotu agrākas preču zīmes īpašnieka intereses, ir svarīgi nodrošināt, lai pēdējais vairs nevarētu pieprasīt spēkā neesamības atzīšanu, ne arī varētu iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kas ir vēlāka par viņa paša preču zīmi, kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laika posmu, ja vien pieteikums par vēlāku preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi.

(13)

Visām dalībvalstīm uzliek saistības Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Nepieciešams, ka šīs direktīvas prasības ir pilnībā saskanīgas ar minētās konvencijas prasībām. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības, kas izriet no minētās konvencijas. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro Līguma 307. panta otrā daļa.

(14)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu Direktīvas 89/104/EEK transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā,

a)

apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b)

preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c)

preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes;

d)

preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas par ierastām pašreizējā valodā vai tirdzniecības bona fide un ieviestajā praksē;

e)

apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

f)

preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem;

g)

preču zīmes, kas pēc savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojuma īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

h)

preču zīmes, kam nav kompetentu iestāžu atļaujas un kas ir jāatsaka vai jāpadara par spēkā neesošām, ievērojot 6.b pantu Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, turpmāk “Parīzes Konvencija”.

a)

ja šīs preču zīmes izmantošanu var aizliegt, ievērojot normas, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Kopienas tiesību akti par preču zīmēm;

b)

ja preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, īpaši reliģisku simbolu;

c)

ja preču zīme iekļauj simbolus, emblēmas un ģerboņa vairogus, uz ko neattiecas Parīzes Konvencijas 6.b pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien attiecīgās iestādes nav devušas piekrišanu šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un citiem normatīviem aktiem;

d)

ja pieteikuma iesniedzējs iesniedzis pieteikumu preču zīmes reģistrācijai negodprātīgi.

a)

ja tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro vai reģistrē, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;

b)

ja tās identitātes vai līdzības ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šīs preču zīmes, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju ar agrāko preču zīmi.

a)

šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:

b)

Kopienas preču zīmes, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (5) likumīgi apliecina agrāku izcelsmi pret a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto preču zīmi, pat ja pēdējā preču zīme ir atteikta vai zaudējusi spēku;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi saskaņā ar to reģistrāciju;

d)

preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai vajadzības gadījumā preču zīmes reģistrācijas pieteikumam prasītās prioritātes dēļ ir plaši pazīstamas dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi “plaši pazīstams” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.a pantā.

a)

ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai attiecīgās valsts preču zīmei, kā norādīts šā panta 2. punktā, un tā jāreģistrē vai ir reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kas līdzīgi tiem, kam reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākajai preču zīmei ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga iemesla kaitētu agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai to negodīgi izmantotu;

b)

ja tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu tirdzniecībā izmantotu apzīmējumu iegūtas pirms sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms datuma, kad pieprasīta prioritāte sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizsargāt sekojošās preču zīmes lietošanu;

c)

preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un b) apakšpunktā, jo īpaši:

d)

ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai preču zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās ilgākais trīs gadus pirms pieteikuma;

e)

ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai garantijas vai sertifikācijas zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās pirms pieteikuma iesniegšanas laika posmā, kuru nosaka dalībvalsts;

f)

ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kas reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un piešķīrusi tiem tiesības, kuras beigušās to neatjaunošanas dēļ ilgākais divus gadus pirms pieteikuma, ja vien agrākās preču zīmes īpašnieks nav devis piekrišanu vēlākās preču zīmes reģistrācijai un nav lietojis savu preču zīmi;

g)

ja preču zīmi iespējams sajaukt ar zīmi, kas lietota ārvalstīs pieteikuma reģistrācijas dienā un joprojām tiek tur lietota, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteicējs rīkojies negodprātīgi.

a)

jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;

b)

jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.

a)

apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b)

preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;

c)

preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;

d)

apzīmējuma lietošanu darījumu dokumentos un reklāmā.

a)

viņa paša vārdu vai adresi;

b)

norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

c)

preču zīmi, ja tas nepieciešams preces vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām;

a)

licences ilgumu;

b)

reģistrācijā norādīto formu, kādā preču zīmi var izmantot;

c)

preču vai pakalpojumu jomu, kam piešķirta licence;

d)

teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt; vai

e)

licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

a)

preču zīmes lietošana veidā, kas atšķiras pēc sastāvdaļām, kuras nemaina zīmes atšķirtspēju veidā, kura tā tika reģistrēta;

b)

preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.

a)

ja normas, kas ir spēkā līdz minētajai dienai, uzlika sankcijas par preču zīmes nelietošanu nepārtrauktu laika periodu, attiecīgo 1. punkta pirmajā daļā minēto piecu gadu periodu uzskata par sākušos tajā pašā laikā kā jebkurš nelietošanas periods, kas minētajā dienā jau ir sācies;

b)

ja līdz minētai dienai norma nebija spēkā, 1. punkta pirmajā daļā minēto piecu gadu periodus uzskata par tādiem, kas sākušies, visagrākais, no minētās dienas.

a)

īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā produktam vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā reģistrēta:

b)

preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar viņa piekrišanu rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.